শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ একোনবিংশস্সর্গঃ ।
তদপ্রিযমমিত্রঘ্নো বচনং মরণোপমম্ ।
শ্রুত্বা ন বিব্যথে রামঃ কৈকেযীং চেদমব্রবীত্ ॥ 1 ॥
এবমস্তু গমিষ্যামি বনং বস্তুমহং ত্বিতঃ ।
জটাজিনধরো রাজ্ঞঃ প্রতিজ্ঞামনুপালযন্ ॥ 2 ॥
ইদং তু জ্ঞাতুমিচ্ছামি কিমর্থং মাং মহীপতিঃ ।
নাভিনন্দতি দুর্ধর্ষো যথাপূর্বমরিন্দমঃ ॥ 3 ॥
মন্যুর্ন চ ত্বযা কার্যো দেবি ব্রূমি তবাগ্রতঃ ।
যাস্যামি ভব সুপ্রীতা বনং চীরজটাধরঃ ॥ 4 ॥
হিতেন গুরুণা পিত্রা কৃতজ্ঞেন নৃপেণ চ ।
নিযুজ্যমানো বিস্রব্ধঃ কিং ন কুর্যামহং প্রিযম্ ॥ 5 ॥
অলীকং মানসং ত্বেকং হৃদযং দহতীব মে ।
স্বযং যন্নাহ মাং রাজা ভরতস্যাভিষেচনম্ ॥ 6 ॥
অহং হি সীতাং রাজ্যং চ প্রাণানিষ্টান্ধনানি চ ।
হৃষ্টো ভ্রাত্রে স্বযং দদ্যাং ভরতাযাপ্রচোদিতঃ ॥ 7 ॥
কিং পুনর্মনুজেন্দ্রেণ স্বযং পিত্রা প্রচোদিতঃ ।
তব চ প্রিযকামার্থং প্রতিজ্ঞামনুপালযন্ ॥ 8 ॥
তদাশ্বাসয হীমং ত্বং কিন্বিদং যন্মহীপতিঃ ।
বসুধাসক্তনযনো মন্দমশ্রূণি মুঞ্চতি ॥ 9 ॥
গচ্ছন্তু চৈবানযিতুং দূতাশ্শ্রীঘ্রজবৈর্হযৈঃ ।
ভরতং মাতুলকুলাদদ্যৈব নৃপশাসনাত্ ॥ 10 ॥
দণ্ডকারণ্যমেষোঽহমিতো গচ্ছামি সত্বরঃ ।
অবিচার্য পিতুর্বাক্যং সমা বস্তুং চতুর্দশ ॥ 11 ॥
সা হৃষ্টা তস্য তদ্বাক্যং শ্রুত্বা রামস্য কৈকযী ।
প্রস্থানং শ্রদ্ধধানা হি ত্বরযামাস রাঘবম্ ॥ 12 ॥
এবং ভবতু যাস্যন্তি দূতা শ্শীঘ্রজবৈর্হযৈঃ ।
ভরতং মাতুলকুলাদুপাবর্তযিতুং নরাঃ ॥ 13 ॥
তব ত্বহং ক্ষমং মন্যে নোত্সুকস্য বিলম্বনম্ ।
রাম তস্মাদিত শ্শীঘ্রং বনং ত্বং গন্তুমর্হসি ॥ 14 ॥
ব্রীডান্বিত স্স্বযং যচ্চ নৃপস্ত্বাং নাভিভাষতে ।
নৈতত্কিঞ্চিন্নরশ্রেষ্ঠ মন্যুরেষোঽপনীযতাম্ ॥ 15 ॥
যাবত্ত্বং ন বনং যাতঃ পুরাদস্মাদভিত্বরন্ ।
পিতা তাবন্ন তে রাম স্নাস্যতে ভোক্ষ্যতেঽপি বা ॥ 16 ॥
ধিক্কষ্টমিতি নিঃশ্বস্য রাজা শোকপরিপ্লুতঃ ।
মূর্ছিতো ন্যপতত্তস্মিন্পর্যঙ্কে হেমভূষিতে ॥ 17 ॥
রামোঽপ্যুত্থাপ্য রাজানং কৈকেয্যাভিপ্রচোদিতঃ ।
কশযেবাহতো বাজী বনং গন্তুং কৃতত্বরঃ ॥ 18 ॥
তদপ্রিযমনার্যাযা বচনং দারুণোদযম্ ।
শ্রুত্বা গতব্যথো রামঃ কৈকেযীং বাক্যমব্রবীত্ ॥ 19 ॥
নাহমর্থপরো দেবি লোকমাবস্তুমুত্সহে ।
বিদ্ধিমামৃষিভিস্তুল্যং কেবলং ধর্মমাস্থিতম্ ॥ 20 ॥
যদত্র ভবতঃ কিঞ্চিচ্ছক্যং কর্তুং প্রিযং মযা ।
প্রাণানপি পরিত্যজ্য সর্বথা কৃতমেব তত্ ॥ 21 ॥
ন হ্যতো ধর্মচরণং কিঞ্চিদস্তি মহত্তরম্ ।
যথা পিতরিশুশ্রূষা তস্য বা বচনক্রিযা ॥ 22 ॥
অনুক্তোঽপ্যত্রভবতা ভবত্যা বচনাদহম্ ।
বনে বত্স্যামি বিজনে বর্ষাণীহ চতুর্দশ ॥ 23 ॥
ন নূনং মযি কৈকযি কিঞ্চিদাশংসসে গুণম্ ।
যদ্রাজানমবোচস্ত্বং মমেশ্বরতরা সতী ॥ 24 ॥
যাবন্মাতরমাপ্নচ্ছে সীতাং চানুনযাম্যহম্ ।
ততোঽদ্যৈব গমিষ্যামি দণ্ডকানাং মহদ্বনম্ ॥ 25 ॥
ভরতঃ পালযেদ্রাজ্যং শুশ্রূষেচ্চ পিতুর্যথা ।
তথা ভবত্যা কর্তব্যং স হি ধর্ম স্সনাতনঃ ॥ 26 ॥
স রামস্য বচশ্শ্রৃত্বা ভৃশং দুঃখহতঃ পিতা ।
শোকাদশক্নুবন্বকতুং প্ররুরোদ মহাস্বনম্ ॥ 27 ॥
বন্দিত্বা চরণৌ রামো বিসঞ্জ্ঞস্য পিতুস্তথা ।
কৈকেয্যাশ্চাপ্যনার্যাযাঃ নিষ্পপাত মহাদ্যুতিঃ ॥ 28 ॥
স রামঃ পিতরং কৃত্বা কৈকেযীং চ প্রদক্ষিণম্ ।
নিষ্ক্রম্যান্তঃপুরাত্তস্মাত্স্বং দদর্শ সুহৃজ্জনম্ ॥ 29 ॥
তং বাষ্পপরিপূর্ণাক্ষঃ পৃষ্ঠতোঽনুজগাম হ ।
লক্ষ্মণঃ পরমক্কৃধ্দঃ স্সুমিত্রানন্দবর্ধনঃ ॥ 30 ॥
অভিষেচনিকং ভাণ্ডং কৃত্বা রামঃ প্রদক্ষিণম্ ।
শনৈর্জগাম সাপেক্ষো দৃষ্টিং তত্রাবিচালযন্ ॥ 31 ॥
ন চাস্য মহতীং লক্ষ্মীং রাজ্যনাশোঽপকর্ষতি ।
লোককান্তস্য কান্তত্বাচ্ছীতরশ্মেরিব ক্ষপা ॥ 32 ॥
ন বনং গন্তুকামস্য ত্যজতশ্চ বসুন্ধরাম্ ।
সর্বলোকাতিগস্যেব লক্ষ্যতে চিত্তবিক্রিযা ॥ 33 ॥
প্রতিষিধ্য শুভং ছত্রং ব্যজনে চ স্বলঙ্কৃতে ।
বিসর্জযিত্বা স্বজনং রথং পৌরাংস্তথা জনান্ ॥ 34 ॥
ধারযন্ মনসা দুঃখমিন্দ্রিযাণি নিগৃহ্য চ ।
প্রবিবেশাত্মবান্বেশ্ম মাতুরপ্রিযশংসিবান্ ॥ 35 ॥
সর্বোহ্যভিজনশ্শ্রীমান্ শ্রীমতস্সত্যবাদিনঃ ।
নালক্ষযত রামস্য কিঞ্চিদাকারমাননে ॥ 36 ॥
উচিতং চ মহাবাহুর্নজহৌহর্ষমাত্মনঃ ।
শারদ স্সমুদীর্ণাংশুশ্চন্দ্রস্তেজ ইবাত্মজম্ ॥ 37 ॥
বাচা মধুরযা রামস্সর্বং সম্মানযঞ্জনম্ ।
মাতুস্সমীপং ধীরাত্মা প্রবিবেশ মহাযশাঃ ॥ 38 ॥
তং গুণৈস্সমতাং প্রাপ্তো ভ্রাতা বিপুলবিক্রমঃ ।
সৌমিত্রিরনুবব্রাজ ধারযন্দুঃখমাত্মজম্ ॥ 39 ॥
প্রবিশ্য বেশ্মাতিভৃশং মুদাঽন্বিতং সমীক্ষ্য তাং চার্থবিপত্তিমাগতাম্ ।
ন চৈব রামোঽত্রজগামবিক্রিযাং সুহৃজ্জনস্যাত্মবিপত্তিশঙ্কযা ॥ 40 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে একোনবিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekonaviṃśassargaḥ |
tadapriyamamitraghno vacanaṃ maraṇopamam |
śrutvā na vivyathe rāmaḥ kaikeyīṃ cedamabravīt || 1 ||
evamastu gamiṣyāmi vanaṃ vastumahaṃ tvitaḥ |
jaṭājinadharo rājñaḥ pratijñāmanupālayan || 2 ||
idaṃ tu jñātumicchāmi kimarthaṃ māṃ mahīpatiḥ |
nābhinandati durdharṣo yathāpūrvamarindamaḥ || 3 ||
manyurna ca tvayā kāryo devi brūmi tavāgrataḥ |
yāsyāmi bhava suprītā vanaṃ cīrajaṭādharaḥ || 4 ||
hitena guruṇā pitrā kṛtajñena nṛpeṇa ca |
niyujyamāno visrabdhaḥ kiṃ na kuryāmahaṃ priyam || 5 ||
alīkaṃ mānasaṃ tvekaṃ hṛdayaṃ dahatīva me |
svayaṃ yannāha māṃ rājā bharatasyābhiṣecanam || 6 ||
ahaṃ hi sītāṃ rājyaṃ ca prāṇāniṣṭāndhanāni ca |
hṛṣṭo bhrātre svayaṃ dadyāṃ bharatāyāpracoditaḥ || 7 ||
kiṃ punarmanujendreṇa svayaṃ pitrā pracoditaḥ |
tava ca priyakāmārthaṃ pratijñāmanupālayan || 8 ||
tadāśvāsaya hīmaṃ tvaṃ kinvidaṃ yanmahīpatiḥ |
vasudhāsaktanayano mandamaśrūṇi muñcati || 9 ||
gacchantu caivānayituṃ dūtāśśrīghrajavairhayaiḥ |
bharataṃ mātulakulādadyaiva nṛpaśāsanāt || 10 ||
daṇḍakāraṇyameṣo'hamito gacchāmi satvaraḥ |
avicārya piturvākyaṃ samā vastuṃ caturdaśa || 11 ||
sā hṛṣṭā tasya tadvākyaṃ śrutvā rāmasya kaikayī |
prasthānaṃ śraddhadhānā hi tvarayāmāsa rāghavam || 12 ||
evaṃ bhavatu yāsyanti dūtā śśīghrajavairhayaiḥ |
bharataṃ mātulakulādupāvartayituṃ narāḥ || 13 ||
tava tvahaṃ kṣamaṃ manye notsukasya vilambanam |
rāma tasmādita śśīghraṃ vanaṃ tvaṃ gantumarhasi || 14 ||
vrīḍānvita ssvayaṃ yacca nṛpastvāṃ nābhibhāṣate |
naitatkiñcinnaraśreṣṭha manyureṣo'panīyatām || 15 ||
yāvattvaṃ na vanaṃ yātaḥ purādasmādabhitvaran |
pitā tāvanna te rāma snāsyate bhokṣyate'pi vā || 16 ||
dhikkaṣṭamiti niḥśvasya rājā śokapariplutaḥ |
mūrchito nyapatattasminparyaṅke hemabhūṣite || 17 ||
rāmo'pyutthāpya rājānaṃ kaikeyyābhipracoditaḥ |
kaśayevāhato vājī vanaṃ gantuṃ kṛtatvaraḥ || 18 ||
tadapriyamanāryāyā vacanaṃ dāruṇodayam |
śrutvā gatavyatho rāmaḥ kaikeyīṃ vākyamabravīt || 19 ||
nāhamarthaparo devi lokamāvastumutsahe |
viddhimāmṛṣibhistulyaṃ kevalaṃ dharmamāsthitam || 20 ||
yadatra bhavataḥ kiñcicchakyaṃ kartuṃ priyaṃ mayā |
prāṇānapi parityajya sarvathā kṛtameva tat || 21 ||
na hyato dharmacaraṇaṃ kiñcidasti mahattaram |
yathā pitariśuśrūṣā tasya vā vacanakriyā || 22 ||
anukto'pyatrabhavatā bhavatyā vacanādaham |
vane vatsyāmi vijane varṣāṇīha caturdaśa || 23 ||
na nūnaṃ mayi kaikayi kiñcidāśaṃsase guṇam |
yadrājānamavocastvaṃ mameśvaratarā satī || 24 ||
yāvanmātaramāpnacche sītāṃ cānunayāmyaham |
tato'dyaiva gamiṣyāmi daṇḍakānāṃ mahadvanam || 25 ||
bharataḥ pālayedrājyaṃ śuśrūṣecca pituryathā |
tathā bhavatyā kartavyaṃ sa hi dharma ssanātanaḥ || 26 ||
sa rāmasya vacaśśrṛtvā bhṛśaṃ duḥkhahataḥ pitā |
śokādaśaknuvanvakatuṃ praruroda mahāsvanam || 27 ||
vanditvā caraṇau rāmo visañjñasya pitustathā |
kaikeyyāścāpyanāryāyāḥ niṣpapāta mahādyutiḥ || 28 ||
sa rāmaḥ pitaraṃ kṛtvā kaikeyīṃ ca pradakṣiṇam |
niṣkramyāntaḥpurāttasmātsvaṃ dadarśa suhṛjjanam || 29 ||
taṃ bāṣpaparipūrṇākṣaḥ pṛṣṭhato'nujagāma ha |
lakṣmaṇaḥ paramakkṛdhdaḥ ssumitrānandavardhanaḥ || 30 ||
abhiṣecanikaṃ bhāṇḍaṃ kṛtvā rāmaḥ pradakṣiṇam |
śanairjagāma sāpekṣo dṛṣṭiṃ tatrāvicālayan || 31 ||
na cāsya mahatīṃ lakṣmīṃ rājyanāśo'pakarṣati |
lokakāntasya kāntatvācchītaraśmeriva kṣapā || 32 ||
na vanaṃ gantukāmasya tyajataśca vasundharām |
sarvalokātigasyeva lakṣyate cittavikriyā || 33 ||
pratiṣidhya śubhaṃ chatraṃ vyajane ca svalaṅkṛte |
visarjayitvā svajanaṃ rathaṃ paurāṃstathā janān || 34 ||
dhārayan manasā duḥkhamindriyāṇi nigṛhya ca |
praviveśātmavānveśma māturapriyaśaṃsivān || 35 ||
sarvohyabhijanaśśrīmān śrīmatassatyavādinaḥ |
nālakṣayata rāmasya kiñcidākāramānane || 36 ||
ucitaṃ ca mahābāhurnajahauharṣamātmanaḥ |
śārada ssamudīrṇāṃśuścandrasteja ivātmajam || 37 ||
vācā madhurayā rāmassarvaṃ sammānayañjanam |
mātussamīpaṃ dhīrātmā praviveśa mahāyaśāḥ || 38 ||
taṃ guṇaissamatāṃ prāpto bhrātā vipulavikramaḥ |
saumitriranuvavrāja dhārayanduḥkhamātmajam || 39 ||
praviśya veśmātibhṛśaṃ mudā'nvitaṃ samīkṣya tāṃ cārthavipattimāgatām |
na caiva rāmo'trajagāmavikriyāṃ suhṛjjanasyātmavipattiśaṅkayā || 40 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekonaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ एकोनविंशस्सर्गः ।
तदप्रियममित्रघ्नो वचनं मरणोपमम् ।
श्रुत्वा न विव्यथे रामः कैकेयीं चेदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
एवमस्तु गमिष्यामि वनं वस्तुमहं त्वितः ।
जटाजिनधरो राज्ञः प्रतिज्ञामनुपालयन् ॥ 2 ॥
इदं तु ज्ञातुमिच्छामि किमर्थं मां महीपतिः ।
नाभिनन्दति दुर्धर्षो यथापूर्वमरिन्दमः ॥ 3 ॥
मन्युर्न च त्वया कार्यो देवि ब्रूमि तवाग्रतः ।
यास्यामि भव सुप्रीता वनं चीरजटाधरः ॥ 4 ॥
हितेन गुरुणा पित्रा कृतज्ञेन नृपेण च ।
नियुज्यमानो विस्रब्धः किं न कुर्यामहं प्रियम् ॥ 5 ॥
अलीकं मानसं त्वेकं हृदयं दहतीव मे ।
स्वयं यन्नाह मां राजा भरतस्याभिषेचनम् ॥ 6 ॥
अहं हि सीतां राज्यं च प्राणानिष्टान्धनानि च ।
हृष्टो भ्रात्रे स्वयं दद्यां भरतायाप्रचोदितः ॥ 7 ॥
किं पुनर्मनुजेन्द्रेण स्वयं पित्रा प्रचोदितः ।
तव च प्रियकामार्थं प्रतिज्ञामनुपालयन् ॥ 8 ॥
तदाश्वासय हीमं त्वं किन्विदं यन्महीपतिः ।
वसुधासक्तनयनो मन्दमश्रूणि मुञ्चति ॥ 9 ॥
गच्छन्तु चैवानयितुं दूताश्श्रीघ्रजवैर्हयैः ।
भरतं मातुलकुलादद्यैव नृपशासनात् ॥ 10 ॥
दण्डकारण्यमेषोऽहमितो गच्छामि सत्वरः ।
अविचार्य पितुर्वाक्यं समा वस्तुं चतुर्दश ॥ 11 ॥
सा हृष्टा तस्य तद्वाक्यं श्रुत्वा रामस्य कैकयी ।
प्रस्थानं श्रद्धधाना हि त्वरयामास राघवम् ॥ 12 ॥
एवं भवतु यास्यन्ति दूता श्शीघ्रजवैर्हयैः ।
भरतं मातुलकुलादुपावर्तयितुं नराः ॥ 13 ॥
तव त्वहं क्षमं मन्ये नोत्सुकस्य विलम्बनम् ।
राम तस्मादित श्शीघ्रं वनं त्वं गन्तुमर्हसि ॥ 14 ॥
व्रीडान्वित स्स्वयं यच्च नृपस्त्वां नाभिभाषते ।
नैतत्किञ्चिन्नरश्रेष्ठ मन्युरेषोऽपनीयताम् ॥ 15 ॥
यावत्त्वं न वनं यातः पुरादस्मादभित्वरन् ।
पिता तावन्न ते राम स्नास्यते भोक्ष्यतेऽपि वा ॥ 16 ॥
धिक्कष्टमिति निःश्वस्य राजा शोकपरिप्लुतः ।
मूर्छितो न्यपतत्तस्मिन्पर्यङ्के हेमभूषिते ॥ 17 ॥
रामोऽप्युत्थाप्य राजानं कैकेय्याभिप्रचोदितः ।
कशयेवाहतो वाजी वनं गन्तुं कृतत्वरः ॥ 18 ॥
तदप्रियमनार्याया वचनं दारुणोदयम् ।
श्रुत्वा गतव्यथो रामः कैकेयीं वाक्यमब्रवीत् ॥ 19 ॥
नाहमर्थपरो देवि लोकमावस्तुमुत्सहे ।
विद्धिमामृषिभिस्तुल्यं केवलं धर्ममास्थितम् ॥ 20 ॥
यदत्र भवतः किञ्चिच्छक्यं कर्तुं प्रियं मया ।
प्राणानपि परित्यज्य सर्वथा कृतमेव तत् ॥ 21 ॥
न ह्यतो धर्मचरणं किञ्चिदस्ति महत्तरम् ।
यथा पितरिशुश्रूषा तस्य वा वचनक्रिया ॥ 22 ॥
अनुक्तोऽप्यत्रभवता भवत्या वचनादहम् ।
वने वत्स्यामि विजने वर्षाणीह चतुर्दश ॥ 23 ॥
न नूनं मयि कैकयि किञ्चिदाशंससे गुणम् ।
यद्राजानमवोचस्त्वं ममेश्वरतरा सती ॥ 24 ॥
यावन्मातरमाप्नच्छे सीतां चानुनयाम्यहम् ।
ततोऽद्यैव गमिष्यामि दण्डकानां महद्वनम् ॥ 25 ॥
भरतः पालयेद्राज्यं शुश्रूषेच्च पितुर्यथा ।
तथा भवत्या कर्तव्यं स हि धर्म स्सनातनः ॥ 26 ॥
स रामस्य वचश्श्रृत्वा भृशं दुःखहतः पिता ।
शोकादशक्नुवन्वकतुं प्ररुरोद महास्वनम् ॥ 27 ॥
वन्दित्वा चरणौ रामो विसञ्ज्ञस्य पितुस्तथा ।
कैकेय्याश्चाप्यनार्यायाः निष्पपात महाद्युतिः ॥ 28 ॥
स रामः पितरं कृत्वा कैकेयीं च प्रदक्षिणम् ।
निष्क्रम्यान्तःपुरात्तस्मात्स्वं ददर्श सुहृज्जनम् ॥ 29 ॥
तं बाष्पपरिपूर्णाक्षः पृष्ठतोऽनुजगाम ह ।
लक्ष्मणः परमक्कृध्दः स्सुमित्रानन्दवर्धनः ॥ 30 ॥
अभिषेचनिकं भाण्डं कृत्वा रामः प्रदक्षिणम् ।
शनैर्जगाम सापेक्षो दृष्टिं तत्राविचालयन् ॥ 31 ॥
न चास्य महतीं लक्ष्मीं राज्यनाशोऽपकर्षति ।
लोककान्तस्य कान्तत्वाच्छीतरश्मेरिव क्षपा ॥ 32 ॥
न वनं गन्तुकामस्य त्यजतश्च वसुन्धराम् ।
सर्वलोकातिगस्येव लक्ष्यते चित्तविक्रिया ॥ 33 ॥
प्रतिषिध्य शुभं छत्रं व्यजने च स्वलङ्कृते ।
विसर्जयित्वा स्वजनं रथं पौरांस्तथा जनान् ॥ 34 ॥
धारयन् मनसा दुःखमिन्द्रियाणि निगृह्य च ।
प्रविवेशात्मवान्वेश्म मातुरप्रियशंसिवान् ॥ 35 ॥
सर्वोह्यभिजनश्श्रीमान् श्रीमतस्सत्यवादिनः ।
नालक्षयत रामस्य किञ्चिदाकारमानने ॥ 36 ॥
उचितं च महाबाहुर्नजहौहर्षमात्मनः ।
शारद स्समुदीर्णांशुश्चन्द्रस्तेज इवात्मजम् ॥ 37 ॥
वाचा मधुरया रामस्सर्वं सम्मानयञ्जनम् ।
मातुस्समीपं धीरात्मा प्रविवेश महायशाः ॥ 38 ॥
तं गुणैस्समतां प्राप्तो भ्राता विपुलविक्रमः ।
सौमित्रिरनुवव्राज धारयन्दुःखमात्मजम् ॥ 39 ॥
प्रविश्य वेश्मातिभृशं मुदाऽन्वितं समीक्ष्य तां चार्थविपत्तिमागताम् ।
न चैव रामोऽत्रजगामविक्रियां सुहृज्जनस्यात्मविपत्तिशङ्कया ॥ 40 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे एकोनविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekonaviṃśassargaḥ |
tadapriyamamitraghno vacanaṃ maraṇopamam |
śrutvā na vivyathe rāmaḥ kaikeyīṃ cedamabravīt || 1 ||
evamastu gamiṣyāmi vanaṃ vastumahaṃ tvitaḥ |
jaṭājinadharo rājñaḥ pratijñāmanupālayan || 2 ||
idaṃ tu jñātumicchāmi kimarthaṃ māṃ mahīpatiḥ |
nābhinandati durdharṣo yathāpūrvamarindamaḥ || 3 ||
manyurna ca tvayā kāryo devi brūmi tavāgrataḥ |
yāsyāmi bhava suprītā vanaṃ cīrajaṭādharaḥ || 4 ||
hitena guruṇā pitrā kṛtajñena nṛpeṇa ca |
niyujyamāno visrabdhaḥ kiṃ na kuryāmahaṃ priyam || 5 ||
alīkaṃ mānasaṃ tvekaṃ hṛdayaṃ dahatīva me |
svayaṃ yannāha māṃ rājā bharatasyābhiṣecanam || 6 ||
ahaṃ hi sītāṃ rājyaṃ ca prāṇāniṣṭāndhanāni ca |
hṛṣṭo bhrātre svayaṃ dadyāṃ bharatāyāpracoditaḥ || 7 ||
kiṃ punarmanujendreṇa svayaṃ pitrā pracoditaḥ |
tava ca priyakāmārthaṃ pratijñāmanupālayan || 8 ||
tadāśvāsaya hīmaṃ tvaṃ kinvidaṃ yanmahīpatiḥ |
vasudhāsaktanayano mandamaśrūṇi muñcati || 9 ||
gacchantu caivānayituṃ dūtāśśrīghrajavairhayaiḥ |
bharataṃ mātulakulādadyaiva nṛpaśāsanāt || 10 ||
daṇḍakāraṇyameṣo'hamito gacchāmi satvaraḥ |
avicārya piturvākyaṃ samā vastuṃ caturdaśa || 11 ||
sā hṛṣṭā tasya tadvākyaṃ śrutvā rāmasya kaikayī |
prasthānaṃ śraddhadhānā hi tvarayāmāsa rāghavam || 12 ||
evaṃ bhavatu yāsyanti dūtā śśīghrajavairhayaiḥ |
bharataṃ mātulakulādupāvartayituṃ narāḥ || 13 ||
tava tvahaṃ kṣamaṃ manye notsukasya vilambanam |
rāma tasmādita śśīghraṃ vanaṃ tvaṃ gantumarhasi || 14 ||
vrīḍānvita ssvayaṃ yacca nṛpastvāṃ nābhibhāṣate |
naitatkiñcinnaraśreṣṭha manyureṣo'panīyatām || 15 ||
yāvattvaṃ na vanaṃ yātaḥ purādasmādabhitvaran |
pitā tāvanna te rāma snāsyate bhokṣyate'pi vā || 16 ||
dhikkaṣṭamiti niḥśvasya rājā śokapariplutaḥ |
mūrchito nyapatattasminparyaṅke hemabhūṣite || 17 ||
rāmo'pyutthāpya rājānaṃ kaikeyyābhipracoditaḥ |
kaśayevāhato vājī vanaṃ gantuṃ kṛtatvaraḥ || 18 ||
tadapriyamanāryāyā vacanaṃ dāruṇodayam |
śrutvā gatavyatho rāmaḥ kaikeyīṃ vākyamabravīt || 19 ||
nāhamarthaparo devi lokamāvastumutsahe |
viddhimāmṛṣibhistulyaṃ kevalaṃ dharmamāsthitam || 20 ||
yadatra bhavataḥ kiñcicchakyaṃ kartuṃ priyaṃ mayā |
prāṇānapi parityajya sarvathā kṛtameva tat || 21 ||
na hyato dharmacaraṇaṃ kiñcidasti mahattaram |
yathā pitariśuśrūṣā tasya vā vacanakriyā || 22 ||
anukto'pyatrabhavatā bhavatyā vacanādaham |
vane vatsyāmi vijane varṣāṇīha caturdaśa || 23 ||
na nūnaṃ mayi kaikayi kiñcidāśaṃsase guṇam |
yadrājānamavocastvaṃ mameśvaratarā satī || 24 ||
yāvanmātaramāpnacche sītāṃ cānunayāmyaham |
tato'dyaiva gamiṣyāmi daṇḍakānāṃ mahadvanam || 25 ||
bharataḥ pālayedrājyaṃ śuśrūṣecca pituryathā |
tathā bhavatyā kartavyaṃ sa hi dharma ssanātanaḥ || 26 ||
sa rāmasya vacaśśrṛtvā bhṛśaṃ duḥkhahataḥ pitā |
śokādaśaknuvanvakatuṃ praruroda mahāsvanam || 27 ||
vanditvā caraṇau rāmo visañjñasya pitustathā |
kaikeyyāścāpyanāryāyāḥ niṣpapāta mahādyutiḥ || 28 ||
sa rāmaḥ pitaraṃ kṛtvā kaikeyīṃ ca pradakṣiṇam |
niṣkramyāntaḥpurāttasmātsvaṃ dadarśa suhṛjjanam || 29 ||
taṃ bāṣpaparipūrṇākṣaḥ pṛṣṭhato'nujagāma ha |
lakṣmaṇaḥ paramakkṛdhdaḥ ssumitrānandavardhanaḥ || 30 ||
abhiṣecanikaṃ bhāṇḍaṃ kṛtvā rāmaḥ pradakṣiṇam |
śanairjagāma sāpekṣo dṛṣṭiṃ tatrāvicālayan || 31 ||
na cāsya mahatīṃ lakṣmīṃ rājyanāśo'pakarṣati |
lokakāntasya kāntatvācchītaraśmeriva kṣapā || 32 ||
na vanaṃ gantukāmasya tyajataśca vasundharām |
sarvalokātigasyeva lakṣyate cittavikriyā || 33 ||
pratiṣidhya śubhaṃ chatraṃ vyajane ca svalaṅkṛte |
visarjayitvā svajanaṃ rathaṃ paurāṃstathā janān || 34 ||
dhārayan manasā duḥkhamindriyāṇi nigṛhya ca |
praviveśātmavānveśma māturapriyaśaṃsivān || 35 ||
sarvohyabhijanaśśrīmān śrīmatassatyavādinaḥ |
nālakṣayata rāmasya kiñcidākāramānane || 36 ||
ucitaṃ ca mahābāhurnajahauharṣamātmanaḥ |
śārada ssamudīrṇāṃśuścandrasteja ivātmajam || 37 ||
vācā madhurayā rāmassarvaṃ sammānayañjanam |
mātussamīpaṃ dhīrātmā praviveśa mahāyaśāḥ || 38 ||
taṃ guṇaissamatāṃ prāpto bhrātā vipulavikramaḥ |
saumitriranuvavrāja dhārayanduḥkhamātmajam || 39 ||
praviśya veśmātibhṛśaṃ mudā'nvitaṃ samīkṣya tāṃ cārthavipattimāgatām |
na caiva rāmo'trajagāmavikriyāṃ suhṛjjanasyātmavipattiśaṅkayā || 40 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekonaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.