অথ দ্বিতীযোঽধ্যাযঃ ॥
ধ্যানং শ্রুণু মহাদেবি সর্বানন্দপ্রদাযকম্ ।
সর্বসৌখ্যকরং চৈব ভুক্তিমুক্তিপ্রদাযকম্ ॥ 109 ॥
শ্রীমত্পরং ব্রহ্ম গুরুং স্মরামি
শ্রীমত্পরং ব্রহ্ম গুরুং ভজামি ।
শ্রীমত্পরং ব্রহ্ম গুরুং বদামি
শ্রীমত্পরং ব্রহ্ম গুরুং নমামি ॥ 110 ॥
ব্রহ্মানন্দং পরমসুখদং কেবলং জ্ঞানমূর্তিং
দ্বন্দ্বাতীতং গগনসদৃশং তত্ত্বমস্যাদিলক্ষ্যম্ ।
একং নিত্যং বিমলমচলং সর্বধীসাক্ষিভূতং
ভাবাতীতং ত্রিগুণরহিতং সদ্গুরুং তং নমামি ॥ 111 ॥
হৃদম্বুজে কর্ণিকমধ্যসংস্থে
সিংহাসনে সংস্থিতদিব্যমূর্তিম্ ।
ধ্যাযেদ্গুরুং চন্দ্রকলাপ্রকাশং
সচ্চিত্সুখাভীষ্টবরং দধানম্ ॥ 112 ॥
শ্বেতাম্বরং শ্বেতবিলেপপুষ্পং
মুক্তাবিভূষং মুদিতং দ্বিনেত্রম্ ।
বামাঙ্কপীঠস্থিতদিব্যশক্তিং
মন্দস্মিতং পূর্ণকৃপানিধানম্ ॥ 113 ॥
আনন্দমানন্দকরং প্রসন্নং
জ্ঞানস্বরূপং নিজভাবযুক্তম্ ।
যোগীন্দ্রমীড্যং ভবরোগবৈদ্যং
শ্রীমদ্গুরুং নিত্যমহং নমামি ॥ 114 ॥
বন্দে গুরূণাং চরণারবিন্দং
সন্দর্শিতস্বাত্মসুখাববোধে ।
জনস্য যে জাঙ্গলিকাযমানে
সংসারহালাহলমোহশান্ত্যৈ ॥ 115 ॥
যস্মিন্ সৃষ্টিস্থিতিধ্বংসনিগ্রহানুগ্রহাত্মকম্ ।
কৃত্যং পঞ্চবিধং শশ্বত্ ভাসতে তং গুরুং ভজেত্ ॥ 116 ॥
পাদাব্জে সর্বসংসারদাবকালানলং স্বকে ।
ব্রহ্মরন্ধ্রে স্থিতাম্ভোজমধ্যস্থং চন্দ্রমণ্ডলম্ ॥ 117 ॥
অকথাদিত্রিরেখাব্জে সহস্রদলমণ্ডলে ।
হংসপার্শ্বত্রিকোণে চ স্মরেত্তন্মধ্যগং গুরুম্ ॥ 118 ॥
নিত্যং শুদ্ধং নিরাভাসং নিরাকারং নিরঞ্জনম্ ।
নিত্যবোধং চিদানন্দং গুরুং ব্রহ্ম নমাম্যহম্ ॥ 119 ॥
সকলভুবনসৃষ্টিঃ কল্পিতাশেষসৃষ্টিঃ
নিখিলনিগমদৃষ্টিঃ সত্পদার্থৈকসৃষ্টিঃ ।
অতদ্গণপরমেষ্টিঃ সত্পদার্থৈকদৃষ্টিঃ
ভবগুণপরমেষ্টির্মোক্ষমার্গৈকদৃষ্টিঃ ॥ 120 ॥
সকলভুবনরঙ্গস্থাপনাস্তম্ভযষ্টিঃ
সকরুণরসবৃষ্টিস্তত্ত্বমালাসমষ্টিঃ ।
সকলসমযসৃষ্টিস্সচ্চিদানন্দদৃষ্টিঃ
নিবসতু মযি নিত্যং শ্রীগুরোর্দিব্যদৃষ্টিঃ ॥ 121 ॥
ন গুরোরধিকং ন গুরোরধিকং
ন গুরোরধিকং ন গুরোরধিকম্ ।
শিবশাসনতঃ শিবশাসনতঃ
শিবশাসনতঃ শিবশাসনতঃ ॥ 122 ॥
ইদমেব শিবং ইদমেব শিবং
ইদমেব শিবং ইদমেব শিবম্ ।
হরিশাসনতো হরিশাসনতো
হরিশাসনতো হরিশাসনতঃ ॥ 123 ॥
বিদিতং বিদিতং বিদিতং বিদিতং
বিজনং বিজনং বিজনং বিজনম্ ।
বিধিশাসনতো বিধিশাসনতো
বিধিশাসনতো বিধিশাসনতঃ ॥ 124 ॥
এবংবিধং গুরুং ধ্যাত্বা জ্ঞানমুত্পদ্যতে স্বযম্ ।
তদা গুরূপদেশেন মুক্তোঽহমিতি ভাবযেত্ ॥ 125 ॥
গুরূপদিষ্টমার্গেণ মনশ্শুদ্ধিং তু কারযেত্ ।
অনিত্যং খণ্ডযেত্সর্বং যত্কিঞ্চিদাত্মগোচরম্ ॥ 126 ॥
জ্ঞেযং সর্বং প্রতীতং চ জ্ঞানং চ মন উচ্যতে ।
জ্ঞানং জ্ঞেযং সমং কুর্যান্নান্যঃ পন্থা দ্বিতীযকঃ ॥ 127 ॥
কিমত্র বহুনোক্তেন শাস্ত্রকোটিশতৈরপি ।
দুর্লভা চিত্তবিশ্রান্তিঃ বিনা গুরুকৃপাং পরাম্ ॥ 128 ॥
করুণাখড্গপাতেন ছিত্বা পাশাষ্টকং শিশোঃ ।
সম্যগানন্দজনকঃ সদ্গুরুঃ সোঽভিধীযতে ॥ 129 ॥
এবং শ্রুত্বা মহাদেবি গুরুনিন্দাং করোতি যঃ ।
স যাতি নরকান্ ঘোরান্ যাবচ্চন্দ্রদিবাকরৌ ॥ 130 ॥
যাবত্কল্পান্তকো দেহস্তাবদ্দেবি গুরুং স্মরেত্ ।
গুরুলোপো ন কর্তব্যঃ স্বচ্ছন্দো যদি বা ভবেত্ ॥ 131 ॥
হুঙ্কারেণ ন বক্তব্যং প্রাজ্ঞশিষ্যৈঃ কদাচন ।
গুরোরগ্র ন বক্তব্যমসত্যং তু কদাচন ॥ 132 ॥
গুরুং ত্বঙ্কৃত্য হুঙ্কৃত্য গুরুসান্নিধ্যভাষণঃ ।
অরণ্যে নির্জলে দেশে সম্ভবেদ্ ব্রহ্মরাক্ষসঃ ॥ 133 ॥
অদ্বৈতং ভাবযেন্নিত্যং সর্বাবস্থাসু সর্বদা ।
কদাচিদপি নো কুর্যাদদ্বৈতং গুরুসন্নিধৌ ॥ 134 ॥
দৃশ্যবিস্মৃতিপর্যন্তং কুর্যাদ্ গুরুপদার্চনম্ ।
তাদৃশস্যৈব কৈবল্যং ন চ তদ্ব্যতিরেকিণঃ ॥ 135 ॥
অপি সম্পূর্ণতত্ত্বজ্ঞো গুরুত্যাগী ভবেদ্যদা ।
ভবত্যেব হি তস্যান্তকালে বিক্ষেপমুত্কটম্ ॥ 136 ॥
গুরুকার্যং ন লঙ্ঘেত নাপৃষ্ট্বা কার্যমাচরেত্ ।
ন হ্যুত্তিষ্ঠেদ্দিশেঽনত্বা গুরুসদ্ভাবশোভিতঃ ॥ 137 ॥
গুরৌ সতি স্বযং দেবি পরেষাং তু কদাচন ।
উপদেশং ন বৈ কুর্যাত্ তথা চেদ্রাক্ষসো ভবেত্ ॥ 138 ॥
ন গুরোরাশ্রমে কুর্যাত্ দুষ্পানং পরিসর্পণম্ ।
দীক্ষা ব্যাখ্যা প্রভুত্বাদি গুরোরাজ্ঞাং ন কারযেত্ ॥ 139 ॥
নোপাশ্রযং চ পর্যকং ন চ পাদপ্রসারণম্ ।
নাঙ্গভোগাদিকং কুর্যান্ন লীলামপরামপি ॥ 140 ॥
গুরূণাং সদসদ্বাঽপি যদুক্তং তন্ন লঙ্ঘযেত্ ।
কুর্বন্নাজ্ঞাং দিবা রাত্রৌ দাসবন্নিবসেদ্গুরো ॥ 141 ॥
অদত্তং ন গুরোর্দ্রব্যমুপভুঞ্জীত কর্হিচিত্ ।
দত্তে চ রঙ্কবদ্গ্রাহ্যং প্রাণোঽপ্যেতেন লভ্যতে ॥ 142 ॥
পাদুকাসনশয্যাদি গুরুণা যদভীষ্টিতম্ ।
নমস্কুর্বীত তত্সর্বং পাদাভ্যাং ন স্পৃশেত্ ক্বচিত্ ॥ 143 ॥
গচ্ছতঃ পৃষ্ঠতো গচ্ছেত্ গুরুচ্ছাযাং ন লঙ্ঘযেত্ ।
নোল্বণং ধারযেদ্বেষং নালঙ্কারাংস্ততোল্বণান্ ॥ 144 ॥
গুরুনিন্দাকরং দৃষ্ট্বা ধাবযেদথ বাসযেত্ ।
স্থানং বা তত্পরিত্যাজ্যং জিহ্বাচ্ছেদাক্ষমো যদি ॥ 145 ॥
নোচ্ছিষ্টং কস্যচিদ্দেযং গুরোরাজ্ঞাং ন চ ত্যজেত্ ।
কৃত্স্নমুচ্ছিষ্টমাদায হবিরিব ভক্ষযেত্স্বযম্ ॥ 146 ॥
নাঽনৃতং নাঽপ্রিযং চৈব ন গর্বং নাঽপি বা বহু ।
ন নিযোগপরং ব্রূযাত্ গুরোরাজ্ঞাং বিভাবযেত্ ॥ 147 ॥
প্রভো দেবকুলেশানাং স্বামিন্ রাজন্ কুলেশ্বর ।
ইতি সম্বোধনৈর্ভীতো গুরুভাবেন সর্বদা ॥ 148 ॥
মুনিভিঃ পন্নগৈর্বাপি সুরৈর্বা শাপিতো যদি ।
কালমৃত্যুভযাদ্বাপি গুরুঃ সন্ত্রাতি পার্বতি ॥ 149 ॥
অশক্তা হি সুরাদ্যাশ্চ হ্যশক্তাঃ মুনযস্তথা ।
গুরুশাপোপপন্নস্য রক্ষণায চ কুত্রচিত্ ॥ 150 ॥
মন্ত্ররাজমিদং দেবি গুরুরিত্যক্ষরদ্বযম্ ।
স্মৃতিবেদপুরাণানাং সারমেব ন সংশযঃ ॥ 151 ॥
সত্কারমানপূজার্থং দণ্ডকাষযধারণঃ ।
স সন্ন্যাসী ন বক্তব্যঃ সন্ন্যাসী জ্ঞানতত্পরঃ ॥ 152 ॥
বিজানন্তি মহাবাক্যং গুরোশ্চরণ সেবযা ।
তে বৈ সন্ন্যাসিনঃ প্রোক্তা ইতরে বেষধারিণঃ ॥ 153 ॥
[পাঠভেদঃ –
নিত্যং ব্রহ্ম নিরাকারং নির্গুণং বোধযেত্পরম্ ।
ভাসযন্ ব্রহ্মভাবং চ দীপো দীপান্তরং যথা ॥
]
নিত্যং ব্রহ্ম নিরাকারং নির্গুণং সত্যচিদ্ধনম্ ।
যঃ সাক্ষাত্কুরুতে লোকে গুরুত্বং তস্য শোভতে ॥ 154 ॥
গুরুপ্রসাদতঃ স্বাত্মন্যাত্মারামনিরীক্ষণাত্ ।
সমতা মুক্তিমার্গেণ স্বাত্মজ্ঞানং প্রবর্ততে ॥ 155 ॥
আব্রহ্মস্তম্বপর্যন্তং পরমাত্মস্বরূপকম্ ।
স্থাবরং জঙ্গমং চৈব প্রণমামি জগন্মযম্ ॥ 156 ॥
বন্দেঽহং সচ্চিদানন্দং ভাবাতীতং জগদ্গুরুম্ ।
নিত্যং পূর্ণং নিরাকারং নির্গুণং স্বাত্মসংস্থিতম্ ॥ 157 ॥
পরাত্পরতরং ধ্যাযেন্নিত্যমানন্দকারকম্ ।
হৃদযাকাশমধ্যস্থং শুদ্ধস্ফটিকসন্নিভম্ ॥ 158 ॥
স্ফাটিকে স্ফাটিকং রূপং দর্পণে দর্পণো যথা ।
তথাঽঽত্মনি চিদাকারমানন্দং সোঽহমিত্যুত ॥ 159 ॥
অঙ্গুষ্ঠমাত্রং পুরুষং ধ্যাযেচ্চ চিন্মযং হৃদি ।
তত্র স্ফুরতি যো ভাবঃ শৃণু তত্কথযামি তে ॥ 160 ॥
অজোঽহমমরোঽহং চ অনাদিনিধনো হ্যহম্ ।
অবিকারশ্চিদানন্দো হ্যণীযান্মহতো মহান্ ॥ 161 ॥
অপূর্বমপরং নিত্যং স্বযঞ্জ্যোতির্নিরামযম্ ।
বিরজং পরমাকাশং ধ্রুবমানন্দমব্যযম্ ॥ 162 ॥
অগোচরং তথাঽগম্যং নামরূপবিবর্জিতম্ ।
নিশ্শব্দং তু বিজানীযাত্স্বভাবাদ্ব্রহ্ম পার্বতি ॥ 163 ॥
যথা গন্ধস্বভাবত্বং কর্পূরকুসুমাদিষু ।
শীতোষ্ণত্বস্বভাবত্বং তথা ব্রহ্মণি শাশ্বতম্ ॥ 164 ॥
যথা নিজস্বভাবেন কুণ্ডলে কটকাদযঃ ।
সুবর্ণত্বেন তিষ্ঠন্তি তথাঽহং ব্রহ্ম শাশ্বতম্ ॥ 165 ॥
স্বযং তথাবিধো ভূত্বা স্থাতব্যং যত্র কুত্র চিত্ ।
কীটো ভৃঙ্গ ইব ধ্যানাদ্যথা ভবতি তাদৃশঃ ॥ 166 ॥
গুরুধ্যানং তথা কৃত্বা স্বযং ব্রহ্মমযো ভবেত্ ।
পিণ্ডে পদে তথা রূপে মুক্তাস্তে নাত্র সংশযঃ ॥ 167 ॥
শ্রীপার্বতী উবাচ ।
পিণ্ডং কিং তু মহাদেব পদং কিং সমুদাহৃতম্ ।
রূপাতীতং চ রূপং কিং এতদাখ্যাহি শঙ্কর ॥ 168 ॥
শ্রীমহাদেব উবাচ ।
পিণ্ডং কুণ্ডলিনী শক্তিঃ পদং হংসমুদাহৃতম্ ।
রূপং বিন্দুরিতি জ্ঞেযং রূপাতীতং নিরঞ্জনম্ ॥ 169 ॥
পিণ্ডে মুক্তাঃ পদে মুক্তা রূপে মুক্তা বরাননে ।
রূপাতীতে তু যে মুক্তাস্তে মুক্তা নাঽত্র সংশযঃ ॥ 170 ॥
গুরুর্ধ্যানেনৈব নিত্যং দেহী ব্রহ্মমযো ভবেত্ ।
স্থিতশ্চ যত্র কুত্রাঽপি মুক্তোঽসৌ নাঽত্র সংশযঃ ॥ 171 ॥
জ্ঞানং বৈরাগ্যমৈশ্বর্যং যশশ্রীঃ স্বমুদাহৃতম্ ।
ষড্গুণৈশ্বর্যযুক্তো হি ভগবান্ শ্রীগুরুঃ প্রিযে ॥ 172 ॥
গুরুশ্শিবো গুরুর্দেবো গুরুর্বন্ধুঃ শরীরিণাম্ ।
গুরুরাত্মা গুরুর্জীবো গুরোরন্যন্ন বিদ্যতে ॥ 173 ॥
একাকী নিস্স্পৃহঃ শান্তশ্চিন্তাঽসূযাদিবর্জিতঃ ।
বাল্যভাবেন যো ভাতি ব্রহ্মজ্ঞানী স উচ্যতে ॥ 174 ॥
ন সুখং বেদশাস্ত্রেষু ন সুখং মন্ত্রযন্ত্রকে ।
গুরোঃ প্রসাদাদন্যত্র সুখং নাস্তি মহীতলে ॥ 175 ॥
চার্বাকবৈষ্ণবমতে সুখং প্রাভাকরে ন হি ।
গুরোঃ পাদান্তিকে যদ্বত্সুখং বেদান্তসম্মতম্ ॥ 176 ॥
ন তত্সুখং সুরেন্দ্রস্য ন সুখং চক্রবর্তিনাম্ ।
যত্সুখং বীতরাগস্য মুনেরেকান্তবাসিনঃ ॥ 177 ॥
নিত্যং ব্রহ্মরসং পীত্বা তৃপ্তো যঃ পরমাত্মনি ।
ইন্দ্রং চ মন্যতে তুচ্ছং নৃপাণাং তত্র কা কথা ॥ 178 ॥
যতঃ পরমকৈবল্যং গুরুমার্গেণ বৈ ভবেত্ ।
গুরুভক্তিরতঃ কার্যা সর্বদা মোক্ষকাঙ্ক্ষিভিঃ ॥ 179 ॥
এক এবাঽদ্বিতীযোঽহং গুরুবাক্যেন নিশ্চিতঃ ।
এবমভ্যস্যতা নিত্যং ন সেব্যং বৈ বনান্তরম্ ॥ 180 ॥
অভ্যাসান্নিমিষেণৈব সমাধিমধিগচ্ছতি ।
আজন্মজনিতং পাপং তত্ক্ষণাদেব নশ্যতি ॥ 181 ॥
কিমাবাহনমব্যক্তে ব্যাপকে কিং বিসর্জনম্ ।
অমূর্তে চ কথং পূজা কথং ধ্যানং নিরামযে ॥ 182 ॥
গুরুর্বিষ্ণুঃ সত্ত্বমযো রাজসশ্চতুরাননঃ ।
তামসো রুদ্ররূপেণ সৃজত্যবতি হন্তি চ ॥ 183 ॥
স্বযং ব্রহ্মমযো ভূত্বা তত্পরং চাবলোকযেত্ ।
পরাত্পরতরং নান্যত্ সর্বগং তন্নিরামযম্ ॥ 184 ॥
তস্যাবলোকনং প্রাপ্য সর্বসঙ্গবিবর্জিতঃ ।
একাকী নিস্স্পৃহঃ শান্তঃ স্থাতব্যং তত্প্রসাদতঃ ॥ 185 ॥
লব্ধং বাঽথ ন লব্ধং বা স্বল্পং বা বহুলং তথা ।
নিষ্কামেনৈব ভোক্তব্যং সদা সন্তুষ্টমানসঃ ॥ 186 ॥
সর্বজ্ঞপদমিত্যাহুর্দেহী সর্বমযো ভুবি ।
সদাঽঽনন্দঃ সদা শান্তো রমতে যত্র কুত্র চিত্ ॥ 187 ॥
যত্রৈব তিষ্ঠতে সোঽপি স দেশঃ পুণ্যভাজনঃ ।
মুক্তস্য লক্ষণং দেবি তবাঽগ্রে কথিতং মযা ॥ 188 ॥
উপদেশস্ত্বযং দেবি গুরুমার্গেণ মুক্তিদঃ ।
গুরুভক্তিঃ তথাঽত্যন্তা কর্তব্যা বৈ মনীষিভিঃ ॥ 189 ॥
নিত্যযুক্তাশ্রযঃ সর্ববেদকৃত্সর্ববেদকৃত্ ।
স্বপরজ্ঞানদাতা চ তং বন্দে গুরুমীশ্বরম্ ॥ 190 ॥
যদ্যপ্যধীতা নিগমাঃ ষডঙ্গা আগমাঃ প্রিযে ।
অধ্যাত্মাদীনি শাস্ত্রাণি জ্ঞানং নাস্তি গুরুং বিনা ॥ 191 ॥
শিবপূজারতো বাঽপি বিষ্ণুপূজারতোঽথবা ।
গুরুতত্ত্ববিহীনশ্চেত্তত্সর্বং ব্যর্থমেব হি ॥ 192 ॥
শিবস্বরূপমজ্ঞাত্বা শিবপূজা কৃতা যদি ।
সা পূজা নামমাত্রং স্যাচ্চিত্রদীপ ইব প্রিযে ॥ 193 ॥
সর্বং স্যাত্সফলং কর্ম গুরুদীক্ষাপ্রভাবতঃ ।
গুরুলাভাত্সর্বলাভো গুরুহীনস্তু বালিশঃ ॥ 194 ॥
গুরুহীনঃ পশুঃ কীটঃ পতঙ্গো বক্তুমর্হতি ।
শিবরূপং স্বরূপং চ ন জানাতি যতস্স্বযম্ ॥ 195 ॥
তস্মাত্সর্বপ্রযত্নেন সর্বসঙ্গবিবর্জিতঃ ।
বিহায শাস্ত্রজালানি গুরুমেব সমাশ্রযেত্ ॥ 196 ॥
নিরস্তসর্বসন্দেহো একীকৃত্য সুদর্শনম্ ।
রহস্যং যো দর্শযতি ভজামি গুরুমীশ্বরম্ ॥ 197 ॥
জ্ঞানহীনো গুরুস্ত্যাজ্যো মিথ্যাবাদী বিডম্বকঃ ।
স্ববিশ্রান্তিং ন জানাতি পরশান্তিং করোতি কিম্ ॥ 198 ॥
শিলাযাঃ কিং পরং জ্ঞানং শিলাসঙ্ঘপ্রতারণে ।
স্বযং তর্তুং ন জানাতি পরং নিস্তারযেত্ কথম্ ॥ 199 ॥
ন বন্দনীযাস্তে কষ্টং দর্শনাদ্ভ্রান্তিকারকাঃ ।
বর্জযেত্তান্ গুরূন্ দূরে ধীরস্য তু সমাশ্রযেত্ ॥ 200 ॥
পাষণ্ডিনঃ পাপরতাঃ নাস্তিকা ভেদবুদ্ধযঃ ।
স্ত্রীলম্পটা দুরাচারাঃ কৃতঘ্না বকবৃত্তযঃ ॥ 201 ॥
কর্মভ্রষ্টাঃ ক্ষমানষ্টা নিন্দ্যতর্কৈশ্চ বাদিনঃ ।
কামিনঃ ক্রোধিনশ্চৈব হিংস্রাশ্চণ্ডাঃ শঠাস্তথা ॥ 202 ॥
জ্ঞানলুপ্তা ন কর্তব্যা মহাপাপাস্তথা প্রিযে ।
এভ্যো ভিন্নো গুরুঃ সেব্যঃ একভক্ত্যা বিচার্য চ ॥ 203 ॥
শিষ্যাদন্যত্র দেবেশি ন বদেদ্যস্য কস্যচিত্ ।
নরাণাং চ ফলপ্রাপ্তৌ ভক্তিরেব হি কারণম্ ॥ 204 ॥
গূঢো দৃঢশ্চ প্রীতশ্চ মৌনেন সুসমাহিতঃ ।
সকৃত্কামগতো বাঽপি পঞ্চধা গুরুরীরিতঃ ॥ 205 ॥
সর্বং গুরুমুখাল্লব্ধং সফলং পাপনাশনম্ ।
যদ্যদাত্মহিতং বস্তু তত্তদ্দ্রব্যং ন বঞ্চযেত্ ॥ 206 ॥
গুরুদেবার্পণং বস্তু তেন তুষ্টোঽস্মি সুব্রতে ।
শ্রীগুরোঃ পাদুকাং মুদ্রাং মূলমন্ত্রং চ গোপযেত্ ॥ 207 ॥
নতাঽস্মি তে নাথ পদারবিন্দং
বুদ্ধীন্দ্রিযপ্রাণমনোবচোভিঃ ।
যচ্চিন্ত্যতে ভাবিত আত্মযুক্তৌ
মুমুক্ষিভিঃ কর্মমযোপশান্তযে ॥ 208 ॥
অনেন যদ্ভবেত্কার্যং তদ্বদামি তব প্রিযে ।
লোকোপকারকং দেবি লৌকিকং তু বিবর্জযেত্ ॥ 209 ॥
লৌকিকাদ্ধর্মতো যাতি জ্ঞানহীনো ভবার্ণবে ।
জ্ঞানভাবে চ যত্সর্বং কর্ম নিষ্কর্ম শাম্যতি ॥ 210 ॥
ইমাং তু ভক্তিভাবেন পঠেদ্বৈ শৃণুযাদপি ।
লিখিত্বা যত্প্রদানেন তত্সর্বং ফলমশ্নুতে ॥ 211 ॥
গুরুগীতামিমাং দেবি হৃদি নিত্যং বিভাবয ।
মহাব্যাধিগতৈর্দুঃখৈঃ সর্বদা প্রজপেন্মুদা ॥ 212 ॥
গুরুগীতাক্ষরৈকৈকং মন্ত্ররাজমিদং প্রিযে ।
অন্যে চ বিবিধাঃ মন্ত্রাঃ কলাং নার্হন্তি ষোডশীম্ ॥ 213 ॥
অনন্ত ফলমাপ্নোতি গুরুগীতা জপেন তু ।
সর্বপাপহরা দেবি সর্বদারিদ্র্যনাশিনী ॥ 214 ॥
অকালমৃত্যুহরা চৈব সর্বসঙ্কটনাশিনী ।
যক্ষরাক্ষসভূতাদিচোরব্যাঘ্রবিঘাতিনী ॥ 215 ॥
সর্বোপদ্রবকুষ্ঠাদিদুষ্টদোষনিবারিণী ।
যত্ফলং গুরুসান্নিধ্যাত্তত্ফলং পঠনাদ্ভবেত্ ॥ 216 ॥
মহাব্যাধিহরা সর্ববিভূতেঃ সিদ্ধিদা ভবেত্ ।
অথবা মোহনে বশ্যে স্বযমেব জপেত্সদা ॥ 217 ॥
কুশদূর্বাসনে দেবি হ্যাসনে শুভ্রকম্বলে ।
উপবিশ্য ততো দেবি জপেদেকাগ্রমানসঃ ॥ 218 ॥
শুক্লং সর্বত্র বৈ প্রোক্তং বশ্যে রক্তাসনং প্রিযে ।
পদ্মাসনে জপেন্নিত্যং শান্তিবশ্যকরং পরম্ ॥ 219 ॥
বস্ত্রাসনে চ দারিদ্র্যং পাষাণে রোগসম্ভবঃ ।
মেদিন্যাং দুঃখমাপ্নোতি কাষ্ঠে ভবতি নিষ্ফলম্ ॥ 220 ॥
কৃষ্ণাজিনে জ্ঞানসিদ্ধিঃ মোক্ষশ্রীর্ব্যাঘ্রচর্মণি ।
কুশাসনে জ্ঞানসিদ্ধিঃ সর্বসিদ্ধিস্তু কম্বলে ॥ 221 ॥
আগ্নেয্যাং কর্ষণং চৈব বাযব্যাং শত্রুনাশনম্ ।
নৈরৃত্যাং দর্শনং চৈব ঈশান্যাং জ্ঞানমেব চ ॥ 222 ॥
উদঙ্মুখঃ শান্তিজাপ্যে বশ্যে পূর্বমুখস্তথা ।
যাম্যে তু মারণং প্রোক্তং পশ্চিমে চ ধনাগমঃ ॥ 223 ॥
মোহনং সর্বভূতানাং বন্ধমোক্ষকরং পরম্ ।
দেবরাজপ্রিযকরং রাজানং বশমানযেত্ ॥ 224 ॥
মুখস্তম্ভকরং চৈব গুণানাং চ বিবর্ধনম্ ।
দুষ্কর্মনাশনং চৈব তথা সত্কর্মসিদ্ধিদম্ ॥ 225 ॥
অসিদ্ধং সাধযেত্কার্যং নবগ্রহভযাপহম্ ।
দুঃস্বপ্ননাশনং চৈব সুস্বপ্নফলদাযকম্ ॥ 226 ॥
মোহশান্তিকরং চৈব বন্ধমোক্ষকরং পরম্ ।
স্বরূপজ্ঞাননিলযং গীতাশাস্ত্রমিদং শিবে ॥ 227 ॥
যং যং চিন্তযতে কামং তং তং প্রাপ্নোতি নিশ্চযম্ ।
নিত্যং সৌভাগ্যদং পুণ্যং তাপত্রযকুলাপহম্ ॥ 228 ॥
সর্বশান্তিকরং নিত্যং তথা বন্ধ্যা সুপুত্রদম্ ।
অবৈধব্যকরং স্ত্রীণাং সৌভাগ্যস্য বিবর্ধনম্ ॥ 229 ॥
আযুরারোগ্যমৈশ্বর্যং পুত্রপৌত্রবিবর্ধনম্ ।
নিষ্কামজাপী বিধবা পঠেন্মোক্ষমবাপ্নুযাত্ ॥ 230 ॥
অবৈধব্যং সকামা তু লভতে চান্যজন্মনি ।
সর্বদুঃখমযং বিঘ্নং নাশযেত্তাপহারকম্ ॥ 231 ॥
সর্বপাপপ্রশমনং ধর্মকামার্থমোক্ষদম্ ।
যং যং চিন্তযতে কামং তং তং প্রাপ্নোতি নিশ্চিতম্ ॥ 232 ॥
কাম্যানাং কামধেনুর্বৈ কল্পতে কল্পপাদপঃ ।
চিন্তামণিশ্চিন্তিতস্য সর্বমঙ্গলকারকম্ ॥ 233 ॥
লিখিত্বা পূজযেদ্যস্তু মোক্ষশ্রিযমবাপ্নুযাত্ ।
গুরূভক্তির্বিশেষেণ জাযতে হৃদি সর্বদা ॥ 234 ॥
জপন্তি শাক্তাঃ সৌরাশ্চ গাণপত্যাশ্চ বৈষ্ণবাঃ ।
শৈবাঃ পাশুপতাঃ সর্বে সত্যং সত্যং ন সংশযঃ ॥ 235 ॥
ইতি শ্রীস্কন্দপুরাণে উত্তরখণ্ডে উমামহেশ্বর সংবাদে
শ্রী গুরুগীতাযাং দ্বিতীযোঽধ্যাযঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
atha dvitīyo'dhyāyaḥ ||
dhyānaṃ śruṇu mahādevi sarvānandapradāyakam |
sarvasaukhyakaraṃ caiva bhuktimuktipradāyakam || 109 ||
śrīmatparaṃ brahma guruṃ smarāmi
śrīmatparaṃ brahma guruṃ bhajāmi |
śrīmatparaṃ brahma guruṃ vadāmi
śrīmatparaṃ brahma guruṃ namāmi || 110 ||
brahmānandaṃ paramasukhadaṃ kevalaṃ jñānamūrtiṃ
dvandvātītaṃ gaganasadṛśaṃ tattvamasyādilakṣyam |
ekaṃ nityaṃ vimalamacalaṃ sarvadhīsākṣibhūtaṃ
bhāvātītaṃ triguṇarahitaṃ sadguruṃ taṃ namāmi || 111 ||
hṛdambuje karṇikamadhyasaṃsthe
siṃhāsane saṃsthitadivyamūrtim |
dhyāyedguruṃ candrakalāprakāśaṃ
saccitsukhābhīṣṭavaraṃ dadhānam || 112 ||
śvetāmbaraṃ śvetavilepapuṣpaṃ
muktāvibhūṣaṃ muditaṃ dvinetram |
vāmāṅkapīṭhasthitadivyaśaktiṃ
mandasmitaṃ pūrṇakṛpānidhānam || 113 ||
ānandamānandakaraṃ prasannaṃ
jñānasvarūpaṃ nijabhāvayuktam |
yogīndramīḍyaṃ bhavarogavaidyaṃ
śrīmadguruṃ nityamahaṃ namāmi || 114 ||
vande gurūṇāṃ caraṇāravindaṃ
sandarśitasvātmasukhāvabodhe |
janasya ye jāṅgalikāyamāne
saṃsārahālāhalamohaśāntyai || 115 ||
yasmin sṛṣṭisthitidhvaṃsanigrahānugrahātmakam |
kṛtyaṃ pañcavidhaṃ śaśvat bhāsate taṃ guruṃ bhajet || 116 ||
pādābje sarvasaṃsāradāvakālānalaṃ svake |
brahmarandhre sthitāmbhojamadhyasthaṃ candramaṇḍalam || 117 ||
akathāditrirekhābje sahasradalamaṇḍale |
haṃsapārśvatrikoṇe ca smarettanmadhyagaṃ gurum || 118 ||
nityaṃ śuddhaṃ nirābhāsaṃ nirākāraṃ nirañjanam |
nityabodhaṃ cidānandaṃ guruṃ brahma namāmyaham || 119 ||
sakalabhuvanasṛṣṭiḥ kalpitāśeṣasṛṣṭiḥ
nikhilanigamadṛṣṭiḥ satpadārthaikasṛṣṭiḥ |
atadgaṇaparameṣṭiḥ satpadārthaikadṛṣṭiḥ
bhavaguṇaparameṣṭirmokṣamārgaikadṛṣṭiḥ || 120 ||
sakalabhuvanaraṅgasthāpanāstambhayaṣṭiḥ
sakaruṇarasavṛṣṭistattvamālāsamaṣṭiḥ |
sakalasamayasṛṣṭissaccidānandadṛṣṭiḥ
nivasatu mayi nityaṃ śrīgurordivyadṛṣṭiḥ || 121 ||
na guroradhikaṃ na guroradhikaṃ
na guroradhikaṃ na guroradhikam |
śivaśāsanataḥ śivaśāsanataḥ
śivaśāsanataḥ śivaśāsanataḥ || 122 ||
idameva śivaṃ idameva śivaṃ
idameva śivaṃ idameva śivam |
hariśāsanato hariśāsanato
hariśāsanato hariśāsanataḥ || 123 ||
viditaṃ viditaṃ viditaṃ viditaṃ
vijanaṃ vijanaṃ vijanaṃ vijanam |
vidhiśāsanato vidhiśāsanato
vidhiśāsanato vidhiśāsanataḥ || 124 ||
evaṃvidhaṃ guruṃ dhyātvā jñānamutpadyate svayam |
tadā gurūpadeśena mukto'hamiti bhāvayet || 125 ||
gurūpadiṣṭamārgeṇa manaśśuddhiṃ tu kārayet |
anityaṃ khaṇḍayetsarvaṃ yatkiñcidātmagocaram || 126 ||
jñeyaṃ sarvaṃ pratītaṃ ca jñānaṃ ca mana ucyate |
jñānaṃ jñeyaṃ samaṃ kuryānnānyaḥ panthā dvitīyakaḥ || 127 ||
kimatra bahunoktena śāstrakoṭiśatairapi |
durlabhā cittaviśrāntiḥ vinā gurukṛpāṃ parām || 128 ||
karuṇākhaḍgapātena chitvā pāśāṣṭakaṃ śiśoḥ |
samyagānandajanakaḥ sadguruḥ so'bhidhīyate || 129 ||
evaṃ śrutvā mahādevi gurunindāṃ karoti yaḥ |
sa yāti narakān ghorān yāvaccandradivākarau || 130 ||
yāvatkalpāntako dehastāvaddevi guruṃ smaret |
gurulopo na kartavyaḥ svacchando yadi vā bhavet || 131 ||
huṅkāreṇa na vaktavyaṃ prājñaśiṣyaiḥ kadācana |
guroragra na vaktavyamasatyaṃ tu kadācana || 132 ||
guruṃ tvaṅkṛtya huṅkṛtya gurusānnidhyabhāṣaṇaḥ |
araṇye nirjale deśe sambhaved brahmarākṣasaḥ || 133 ||
advaitaṃ bhāvayennityaṃ sarvāvasthāsu sarvadā |
kadācidapi no kuryādadvaitaṃ gurusannidhau || 134 ||
dṛśyavismṛtiparyantaṃ kuryād gurupadārcanam |
tādṛśasyaiva kaivalyaṃ na ca tadvyatirekiṇaḥ || 135 ||
api sampūrṇatattvajño gurutyāgī bhavedyadā |
bhavatyeva hi tasyāntakāle vikṣepamutkaṭam || 136 ||
gurukāryaṃ na laṅgheta nāpṛṣṭvā kāryamācaret |
na hyuttiṣṭheddiśe'natvā gurusadbhāvaśobhitaḥ || 137 ||
gurau sati svayaṃ devi pareṣāṃ tu kadācana |
upadeśaṃ na vai kuryāt tathā cedrākṣaso bhavet || 138 ||
na gurorāśrame kuryāt duṣpānaṃ parisarpaṇam |
dīkṣā vyākhyā prabhutvādi gurorājñāṃ na kārayet || 139 ||
nopāśrayaṃ ca paryakaṃ na ca pādaprasāraṇam |
nāṅgabhogādikaṃ kuryānna līlāmaparāmapi || 140 ||
gurūṇāṃ sadasadvā'pi yaduktaṃ tanna laṅghayet |
kurvannājñāṃ divā rātrau dāsavannivasedguro || 141 ||
adattaṃ na gurordravyamupabhuñjīta karhicit |
datte ca raṅkavadgrāhyaṃ prāṇo'pyetena labhyate || 142 ||
pādukāsanaśayyādi guruṇā yadabhīṣṭitam |
namaskurvīta tatsarvaṃ pādābhyāṃ na spṛśet kvacit || 143 ||
gacchataḥ pṛṣṭhato gacchet gurucchāyāṃ na laṅghayet |
nolbaṇaṃ dhārayedveṣaṃ nālaṅkārāṃstatolbaṇān || 144 ||
gurunindākaraṃ dṛṣṭvā dhāvayedatha vāsayet |
sthānaṃ vā tatparityājyaṃ jihvācchedākṣamo yadi || 145 ||
nocchiṣṭaṃ kasyaciddeyaṃ gurorājñāṃ na ca tyajet |
kṛtsnamucchiṣṭamādāya haviriva bhakṣayetsvayam || 146 ||
nā'nṛtaṃ nā'priyaṃ caiva na garvaṃ nā'pi vā bahu |
na niyogaparaṃ brūyāt gurorājñāṃ vibhāvayet || 147 ||
prabho devakuleśānāṃ svāmin rājan kuleśvara |
iti sambodhanairbhīto gurubhāvena sarvadā || 148 ||
munibhiḥ pannagairvāpi surairvā śāpito yadi |
kālamṛtyubhayādvāpi guruḥ santrāti pārvati || 149 ||
aśaktā hi surādyāśca hyaśaktāḥ munayastathā |
guruśāpopapannasya rakṣaṇāya ca kutracit || 150 ||
mantrarājamidaṃ devi gururityakṣaradvayam |
smṛtivedapurāṇānāṃ sārameva na saṃśayaḥ || 151 ||
satkāramānapūjārthaṃ daṇḍakāṣayadhāraṇaḥ |
sa sannyāsī na vaktavyaḥ sannyāsī jñānatatparaḥ || 152 ||
vijānanti mahāvākyaṃ guroścaraṇa sevayā |
te vai sannyāsinaḥ proktā itare veṣadhāriṇaḥ || 153 ||
[pāṭhabhedaḥ –
nityaṃ brahma nirākāraṃ nirguṇaṃ bodhayetparam |
bhāsayan brahmabhāvaṃ ca dīpo dīpāntaraṃ yathā ||
]
nityaṃ brahma nirākāraṃ nirguṇaṃ satyaciddhanam |
yaḥ sākṣātkurute loke gurutvaṃ tasya śobhate || 154 ||
guruprasādataḥ svātmanyātmārāmanirīkṣaṇāt |
samatā muktimārgeṇa svātmajñānaṃ pravartate || 155 ||
ābrahmastambaparyantaṃ paramātmasvarūpakam |
sthāvaraṃ jaṅgamaṃ caiva praṇamāmi jaganmayam || 156 ||
vande'haṃ saccidānandaṃ bhāvātītaṃ jagadgurum |
nityaṃ pūrṇaṃ nirākāraṃ nirguṇaṃ svātmasaṃsthitam || 157 ||
parātparataraṃ dhyāyennityamānandakārakam |
hṛdayākāśamadhyasthaṃ śuddhasphaṭikasannibham || 158 ||
sphāṭike sphāṭikaṃ rūpaṃ darpaṇe darpaṇo yathā |
tathā''tmani cidākāramānandaṃ so'hamityuta || 159 ||
aṅguṣṭhamātraṃ puruṣaṃ dhyāyecca cinmayaṃ hṛdi |
tatra sphurati yo bhāvaḥ śṛṇu tatkathayāmi te || 160 ||
ajo'hamamaro'haṃ ca anādinidhano hyaham |
avikāraścidānando hyaṇīyānmahato mahān || 161 ||
apūrvamaparaṃ nityaṃ svayañjyotirnirāmayam |
virajaṃ paramākāśaṃ dhruvamānandamavyayam || 162 ||
agocaraṃ tathā'gamyaṃ nāmarūpavivarjitam |
niśśabdaṃ tu vijānīyātsvabhāvādbrahma pārvati || 163 ||
yathā gandhasvabhāvatvaṃ karpūrakusumādiṣu |
śītoṣṇatvasvabhāvatvaṃ tathā brahmaṇi śāśvatam || 164 ||
yathā nijasvabhāvena kuṇḍale kaṭakādayaḥ |
suvarṇatvena tiṣṭhanti tathā'haṃ brahma śāśvatam || 165 ||
svayaṃ tathāvidho bhūtvā sthātavyaṃ yatra kutra cit |
kīṭo bhṛṅga iva dhyānādyathā bhavati tādṛśaḥ || 166 ||
gurudhyānaṃ tathā kṛtvā svayaṃ brahmamayo bhavet |
piṇḍe pade tathā rūpe muktāste nātra saṃśayaḥ || 167 ||
śrīpārvatī uvāca |
piṇḍaṃ kiṃ tu mahādeva padaṃ kiṃ samudāhṛtam |
rūpātītaṃ ca rūpaṃ kiṃ etadākhyāhi śaṅkara || 168 ||
śrīmahādeva uvāca |
piṇḍaṃ kuṇḍalinī śaktiḥ padaṃ haṃsamudāhṛtam |
rūpaṃ binduriti jñeyaṃ rūpātītaṃ nirañjanam || 169 ||
piṇḍe muktāḥ pade muktā rūpe muktā varānane |
rūpātīte tu ye muktāste muktā nā'tra saṃśayaḥ || 170 ||
gururdhyānenaiva nityaṃ dehī brahmamayo bhavet |
sthitaśca yatra kutrā'pi mukto'sau nā'tra saṃśayaḥ || 171 ||
jñānaṃ vairāgyamaiśvaryaṃ yaśaśrīḥ svamudāhṛtam |
ṣaḍguṇaiśvaryayukto hi bhagavān śrīguruḥ priye || 172 ||
guruśśivo gururdevo gururbandhuḥ śarīriṇām |
gururātmā gururjīvo guroranyanna vidyate || 173 ||
ekākī nisspṛhaḥ śāntaścintā'sūyādivarjitaḥ |
bālyabhāvena yo bhāti brahmajñānī sa ucyate || 174 ||
na sukhaṃ vedaśāstreṣu na sukhaṃ mantrayantrake |
guroḥ prasādādanyatra sukhaṃ nāsti mahītale || 175 ||
cārvākavaiṣṇavamate sukhaṃ prābhākare na hi |
guroḥ pādāntike yadvatsukhaṃ vedāntasammatam || 176 ||
na tatsukhaṃ surendrasya na sukhaṃ cakravartinām |
yatsukhaṃ vītarāgasya munerekāntavāsinaḥ || 177 ||
nityaṃ brahmarasaṃ pītvā tṛpto yaḥ paramātmani |
indraṃ ca manyate tucchaṃ nṛpāṇāṃ tatra kā kathā || 178 ||
yataḥ paramakaivalyaṃ gurumārgeṇa vai bhavet |
gurubhaktirataḥ kāryā sarvadā mokṣakāṅkṣibhiḥ || 179 ||
eka evā'dvitīyo'haṃ guruvākyena niścitaḥ |
evamabhyasyatā nityaṃ na sevyaṃ vai vanāntaram || 180 ||
abhyāsānnimiṣeṇaiva samādhimadhigacchati |
ājanmajanitaṃ pāpaṃ tatkṣaṇādeva naśyati || 181 ||
kimāvāhanamavyakte vyāpake kiṃ visarjanam |
amūrte ca kathaṃ pūjā kathaṃ dhyānaṃ nirāmaye || 182 ||
gururviṣṇuḥ sattvamayo rājasaścaturānanaḥ |
tāmaso rudrarūpeṇa sṛjatyavati hanti ca || 183 ||
svayaṃ brahmamayo bhūtvā tatparaṃ cāvalokayet |
parātparataraṃ nānyat sarvagaṃ tannirāmayam || 184 ||
tasyāvalokanaṃ prāpya sarvasaṅgavivarjitaḥ |
ekākī nisspṛhaḥ śāntaḥ sthātavyaṃ tatprasādataḥ || 185 ||
labdhaṃ vā'tha na labdhaṃ vā svalpaṃ vā bahulaṃ tathā |
niṣkāmenaiva bhoktavyaṃ sadā santuṣṭamānasaḥ || 186 ||
sarvajñapadamityāhurdehī sarvamayo bhuvi |
sadā''nandaḥ sadā śānto ramate yatra kutra cit || 187 ||
yatraiva tiṣṭhate so'pi sa deśaḥ puṇyabhājanaḥ |
muktasya lakṣaṇaṃ devi tavā'gre kathitaṃ mayā || 188 ||
upadeśastvayaṃ devi gurumārgeṇa muktidaḥ |
gurubhaktiḥ tathā'tyantā kartavyā vai manīṣibhiḥ || 189 ||
nityayuktāśrayaḥ sarvavedakṛtsarvavedakṛt |
svaparajñānadātā ca taṃ vande gurumīśvaram || 190 ||
yadyapyadhītā nigamāḥ ṣaḍaṅgā āgamāḥ priye |
adhyātmādīni śāstrāṇi jñānaṃ nāsti guruṃ vinā || 191 ||
śivapūjārato vā'pi viṣṇupūjārato'thavā |
gurutattvavihīnaścettatsarvaṃ vyarthameva hi || 192 ||
śivasvarūpamajñātvā śivapūjā kṛtā yadi |
sā pūjā nāmamātraṃ syāccitradīpa iva priye || 193 ||
sarvaṃ syātsaphalaṃ karma gurudīkṣāprabhāvataḥ |
gurulābhātsarvalābho guruhīnastu bāliśaḥ || 194 ||
guruhīnaḥ paśuḥ kīṭaḥ pataṅgo vaktumarhati |
śivarūpaṃ svarūpaṃ ca na jānāti yatassvayam || 195 ||
tasmātsarvaprayatnena sarvasaṅgavivarjitaḥ |
vihāya śāstrajālāni gurumeva samāśrayet || 196 ||
nirastasarvasandeho ekīkṛtya sudarśanam |
rahasyaṃ yo darśayati bhajāmi gurumīśvaram || 197 ||
jñānahīno gurustyājyo mithyāvādī viḍambakaḥ |
svaviśrāntiṃ na jānāti paraśāntiṃ karoti kim || 198 ||
śilāyāḥ kiṃ paraṃ jñānaṃ śilāsaṅghapratāraṇe |
svayaṃ tartuṃ na jānāti paraṃ nistārayet katham || 199 ||
na vandanīyāste kaṣṭaṃ darśanādbhrāntikārakāḥ |
varjayettān gurūn dūre dhīrasya tu samāśrayet || 200 ||
pāṣaṇḍinaḥ pāparatāḥ nāstikā bhedabuddhayaḥ |
strīlampaṭā durācārāḥ kṛtaghnā bakavṛttayaḥ || 201 ||
karmabhraṣṭāḥ kṣamānaṣṭā nindyatarkaiśca vādinaḥ |
kāminaḥ krodhinaścaiva hiṃsrāścaṇḍāḥ śaṭhāstathā || 202 ||
jñānaluptā na kartavyā mahāpāpāstathā priye |
ebhyo bhinno guruḥ sevyaḥ ekabhaktyā vicārya ca || 203 ||
śiṣyādanyatra deveśi na vadedyasya kasyacit |
narāṇāṃ ca phalaprāptau bhaktireva hi kāraṇam || 204 ||
gūḍho dṛḍhaśca prītaśca maunena susamāhitaḥ |
sakṛtkāmagato vā'pi pañcadhā gururīritaḥ || 205 ||
sarvaṃ gurumukhāllabdhaṃ saphalaṃ pāpanāśanam |
yadyadātmahitaṃ vastu tattaddravyaṃ na vañcayet || 206 ||
gurudevārpaṇaṃ vastu tena tuṣṭo'smi suvrate |
śrīguroḥ pādukāṃ mudrāṃ mūlamantraṃ ca gopayet || 207 ||
natā'smi te nātha padāravindaṃ
buddhīndriyaprāṇamanovacobhiḥ |
yaccintyate bhāvita ātmayuktau
mumukṣibhiḥ karmamayopaśāntaye || 208 ||
anena yadbhavetkāryaṃ tadvadāmi tava priye |
lokopakārakaṃ devi laukikaṃ tu vivarjayet || 209 ||
laukikāddharmato yāti jñānahīno bhavārṇave |
jñānabhāve ca yatsarvaṃ karma niṣkarma śāmyati || 210 ||
imāṃ tu bhaktibhāvena paṭhedvai śṛṇuyādapi |
likhitvā yatpradānena tatsarvaṃ phalamaśnute || 211 ||
gurugītāmimāṃ devi hṛdi nityaṃ vibhāvaya |
mahāvyādhigatairduḥkhaiḥ sarvadā prajapenmudā || 212 ||
gurugītākṣaraikaikaṃ mantrarājamidaṃ priye |
anye ca vividhāḥ mantrāḥ kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm || 213 ||
ananta phalamāpnoti gurugītā japena tu |
sarvapāpaharā devi sarvadāridryanāśinī || 214 ||
akālamṛtyuharā caiva sarvasaṅkaṭanāśinī |
yakṣarākṣasabhūtādicoravyāghravighātinī || 215 ||
sarvopadravakuṣṭhādiduṣṭadoṣanivāriṇī |
yatphalaṃ gurusānnidhyāttatphalaṃ paṭhanādbhavet || 216 ||
mahāvyādhiharā sarvavibhūteḥ siddhidā bhavet |
athavā mohane vaśye svayameva japetsadā || 217 ||
kuśadūrvāsane devi hyāsane śubhrakambale |
upaviśya tato devi japedekāgramānasaḥ || 218 ||
śuklaṃ sarvatra vai proktaṃ vaśye raktāsanaṃ priye |
padmāsane japennityaṃ śāntivaśyakaraṃ param || 219 ||
vastrāsane ca dāridryaṃ pāṣāṇe rogasambhavaḥ |
medinyāṃ duḥkhamāpnoti kāṣṭhe bhavati niṣphalam || 220 ||
kṛṣṇājine jñānasiddhiḥ mokṣaśrīrvyāghracarmaṇi |
kuśāsane jñānasiddhiḥ sarvasiddhistu kambale || 221 ||
āgneyyāṃ karṣaṇaṃ caiva vāyavyāṃ śatrunāśanam |
nairṛtyāṃ darśanaṃ caiva īśānyāṃ jñānameva ca || 222 ||
udaṅmukhaḥ śāntijāpye vaśye pūrvamukhastathā |
yāmye tu māraṇaṃ proktaṃ paścime ca dhanāgamaḥ || 223 ||
mohanaṃ sarvabhūtānāṃ bandhamokṣakaraṃ param |
devarājapriyakaraṃ rājānaṃ vaśamānayet || 224 ||
mukhastambhakaraṃ caiva guṇānāṃ ca vivardhanam |
duṣkarmanāśanaṃ caiva tathā satkarmasiddhidam || 225 ||
asiddhaṃ sādhayetkāryaṃ navagrahabhayāpaham |
duḥsvapnanāśanaṃ caiva susvapnaphaladāyakam || 226 ||
mohaśāntikaraṃ caiva bandhamokṣakaraṃ param |
svarūpajñānanilayaṃ gītāśāstramidaṃ śive || 227 ||
yaṃ yaṃ cintayate kāmaṃ taṃ taṃ prāpnoti niścayam |
nityaṃ saubhāgyadaṃ puṇyaṃ tāpatrayakulāpaham || 228 ||
sarvaśāntikaraṃ nityaṃ tathā vandhyā suputradam |
avaidhavyakaraṃ strīṇāṃ saubhāgyasya vivardhanam || 229 ||
āyurārogyamaiśvaryaṃ putrapautravivardhanam |
niṣkāmajāpī vidhavā paṭhenmokṣamavāpnuyāt || 230 ||
avaidhavyaṃ sakāmā tu labhate cānyajanmani |
sarvaduḥkhamayaṃ vighnaṃ nāśayettāpahārakam || 231 ||
sarvapāpapraśamanaṃ dharmakāmārthamokṣadam |
yaṃ yaṃ cintayate kāmaṃ taṃ taṃ prāpnoti niścitam || 232 ||
kāmyānāṃ kāmadhenurvai kalpate kalpapādapaḥ |
cintāmaṇiścintitasya sarvamaṅgalakārakam || 233 ||
likhitvā pūjayedyastu mokṣaśriyamavāpnuyāt |
gurūbhaktirviśeṣeṇa jāyate hṛdi sarvadā || 234 ||
japanti śāktāḥ saurāśca gāṇapatyāśca vaiṣṇavāḥ |
śaivāḥ pāśupatāḥ sarve satyaṃ satyaṃ na saṃśayaḥ || 235 ||
iti śrīskandapurāṇe uttarakhaṇḍe umāmaheśvara saṃvāde
śrī gurugītāyāṃ dvitīyo'dhyāyaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
अथ द्वितीयोऽध्यायः ॥
ध्यानं श्रुणु महादेवि सर्वानन्दप्रदायकम् ।
सर्वसौख्यकरं चैव भुक्तिमुक्तिप्रदायकम् ॥ 109 ॥
श्रीमत्परं ब्रह्म गुरुं स्मरामि
श्रीमत्परं ब्रह्म गुरुं भजामि ।
श्रीमत्परं ब्रह्म गुरुं वदामि
श्रीमत्परं ब्रह्म गुरुं नमामि ॥ 110 ॥
ब्रह्मानन्दं परमसुखदं केवलं ज्ञानमूर्तिं
द्वन्द्वातीतं गगनसदृशं तत्त्वमस्यादिलक्ष्यम् ।
एकं नित्यं विमलमचलं सर्वधीसाक्षिभूतं
भावातीतं त्रिगुणरहितं सद्गुरुं तं नमामि ॥ 111 ॥
हृदम्बुजे कर्णिकमध्यसंस्थे
सिंहासने संस्थितदिव्यमूर्तिम् ।
ध्यायेद्गुरुं चन्द्रकलाप्रकाशं
सच्चित्सुखाभीष्टवरं दधानम् ॥ 112 ॥
श्वेताम्बरं श्वेतविलेपपुष्पं
मुक्ताविभूषं मुदितं द्विनेत्रम् ।
वामाङ्कपीठस्थितदिव्यशक्तिं
मन्दस्मितं पूर्णकृपानिधानम् ॥ 113 ॥
आनन्दमानन्दकरं प्रसन्नं
ज्ञानस्वरूपं निजभावयुक्तम् ।
योगीन्द्रमीड्यं भवरोगवैद्यं
श्रीमद्गुरुं नित्यमहं नमामि ॥ 114 ॥
वन्दे गुरूणां चरणारविन्दं
सन्दर्शितस्वात्मसुखावबोधे ।
जनस्य ये जाङ्गलिकायमाने
संसारहालाहलमोहशान्त्यै ॥ 115 ॥
यस्मिन् सृष्टिस्थितिध्वंसनिग्रहानुग्रहात्मकम् ।
कृत्यं पञ्चविधं शश्वत् भासते तं गुरुं भजेत् ॥ 116 ॥
पादाब्जे सर्वसंसारदावकालानलं स्वके ।
ब्रह्मरन्ध्रे स्थिताम्भोजमध्यस्थं चन्द्रमण्डलम् ॥ 117 ॥
अकथादित्रिरेखाब्जे सहस्रदलमण्डले ।
हंसपार्श्वत्रिकोणे च स्मरेत्तन्मध्यगं गुरुम् ॥ 118 ॥
नित्यं शुद्धं निराभासं निराकारं निरञ्जनम् ।
नित्यबोधं चिदानन्दं गुरुं ब्रह्म नमाम्यहम् ॥ 119 ॥
सकलभुवनसृष्टिः कल्पिताशेषसृष्टिः
निखिलनिगमदृष्टिः सत्पदार्थैकसृष्टिः ।
अतद्गणपरमेष्टिः सत्पदार्थैकदृष्टिः
भवगुणपरमेष्टिर्मोक्षमार्गैकदृष्टिः ॥ 120 ॥
सकलभुवनरङ्गस्थापनास्तम्भयष्टिः
सकरुणरसवृष्टिस्तत्त्वमालासमष्टिः ।
सकलसमयसृष्टिस्सच्चिदानन्ददृष्टिः
निवसतु मयि नित्यं श्रीगुरोर्दिव्यदृष्टिः ॥ 121 ॥
न गुरोरधिकं न गुरोरधिकं
न गुरोरधिकं न गुरोरधिकम् ।
शिवशासनतः शिवशासनतः
शिवशासनतः शिवशासनतः ॥ 122 ॥
इदमेव शिवं इदमेव शिवं
इदमेव शिवं इदमेव शिवम् ।
हरिशासनतो हरिशासनतो
हरिशासनतो हरिशासनतः ॥ 123 ॥
विदितं विदितं विदितं विदितं
विजनं विजनं विजनं विजनम् ।
विधिशासनतो विधिशासनतो
विधिशासनतो विधिशासनतः ॥ 124 ॥
एवंविधं गुरुं ध्यात्वा ज्ञानमुत्पद्यते स्वयम् ।
तदा गुरूपदेशेन मुक्तोऽहमिति भावयेत् ॥ 125 ॥
गुरूपदिष्टमार्गेण मनश्शुद्धिं तु कारयेत् ।
अनित्यं खण्डयेत्सर्वं यत्किञ्चिदात्मगोचरम् ॥ 126 ॥
ज्ञेयं सर्वं प्रतीतं च ज्ञानं च मन उच्यते ।
ज्ञानं ज्ञेयं समं कुर्यान्नान्यः पन्था द्वितीयकः ॥ 127 ॥
किमत्र बहुनोक्तेन शास्त्रकोटिशतैरपि ।
दुर्लभा चित्तविश्रान्तिः विना गुरुकृपां पराम् ॥ 128 ॥
करुणाखड्गपातेन छित्वा पाशाष्टकं शिशोः ।
सम्यगानन्दजनकः सद्गुरुः सोऽभिधीयते ॥ 129 ॥
एवं श्रुत्वा महादेवि गुरुनिन्दां करोति यः ।
स याति नरकान् घोरान् यावच्चन्द्रदिवाकरौ ॥ 130 ॥
यावत्कल्पान्तको देहस्तावद्देवि गुरुं स्मरेत् ।
गुरुलोपो न कर्तव्यः स्वच्छन्दो यदि वा भवेत् ॥ 131 ॥
हुङ्कारेण न वक्तव्यं प्राज्ञशिष्यैः कदाचन ।
गुरोरग्र न वक्तव्यमसत्यं तु कदाचन ॥ 132 ॥
गुरुं त्वङ्कृत्य हुङ्कृत्य गुरुसान्निध्यभाषणः ।
अरण्ये निर्जले देशे सम्भवेद् ब्रह्मराक्षसः ॥ 133 ॥
अद्वैतं भावयेन्नित्यं सर्वावस्थासु सर्वदा ।
कदाचिदपि नो कुर्यादद्वैतं गुरुसन्निधौ ॥ 134 ॥
दृश्यविस्मृतिपर्यन्तं कुर्याद् गुरुपदार्चनम् ।
तादृशस्यैव कैवल्यं न च तद्व्यतिरेकिणः ॥ 135 ॥
अपि सम्पूर्णतत्त्वज्ञो गुरुत्यागी भवेद्यदा ।
भवत्येव हि तस्यान्तकाले विक्षेपमुत्कटम् ॥ 136 ॥
गुरुकार्यं न लङ्घेत नापृष्ट्वा कार्यमाचरेत् ।
न ह्युत्तिष्ठेद्दिशेऽनत्वा गुरुसद्भावशोभितः ॥ 137 ॥
गुरौ सति स्वयं देवि परेषां तु कदाचन ।
उपदेशं न वै कुर्यात् तथा चेद्राक्षसो भवेत् ॥ 138 ॥
न गुरोराश्रमे कुर्यात् दुष्पानं परिसर्पणम् ।
दीक्षा व्याख्या प्रभुत्वादि गुरोराज्ञां न कारयेत् ॥ 139 ॥
नोपाश्रयं च पर्यकं न च पादप्रसारणम् ।
नाङ्गभोगादिकं कुर्यान्न लीलामपरामपि ॥ 140 ॥
गुरूणां सदसद्वाऽपि यदुक्तं तन्न लङ्घयेत् ।
कुर्वन्नाज्ञां दिवा रात्रौ दासवन्निवसेद्गुरो ॥ 141 ॥
अदत्तं न गुरोर्द्रव्यमुपभुञ्जीत कर्हिचित् ।
दत्ते च रङ्कवद्ग्राह्यं प्राणोऽप्येतेन लभ्यते ॥ 142 ॥
पादुकासनशय्यादि गुरुणा यदभीष्टितम् ।
नमस्कुर्वीत तत्सर्वं पादाभ्यां न स्पृशेत् क्वचित् ॥ 143 ॥
गच्छतः पृष्ठतो गच्छेत् गुरुच्छायां न लङ्घयेत् ।
नोल्बणं धारयेद्वेषं नालङ्कारांस्ततोल्बणान् ॥ 144 ॥
गुरुनिन्दाकरं दृष्ट्वा धावयेदथ वासयेत् ।
स्थानं वा तत्परित्याज्यं जिह्वाच्छेदाक्षमो यदि ॥ 145 ॥
नोच्छिष्टं कस्यचिद्देयं गुरोराज्ञां न च त्यजेत् ।
कृत्स्नमुच्छिष्टमादाय हविरिव भक्षयेत्स्वयम् ॥ 146 ॥
नाऽनृतं नाऽप्रियं चैव न गर्वं नाऽपि वा बहु ।
न नियोगपरं ब्रूयात् गुरोराज्ञां विभावयेत् ॥ 147 ॥
प्रभो देवकुलेशानां स्वामिन् राजन् कुलेश्वर ।
इति सम्बोधनैर्भीतो गुरुभावेन सर्वदा ॥ 148 ॥
मुनिभिः पन्नगैर्वापि सुरैर्वा शापितो यदि ।
कालमृत्युभयाद्वापि गुरुः सन्त्राति पार्वति ॥ 149 ॥
अशक्ता हि सुराद्याश्च ह्यशक्ताः मुनयस्तथा ।
गुरुशापोपपन्नस्य रक्षणाय च कुत्रचित् ॥ 150 ॥
मन्त्रराजमिदं देवि गुरुरित्यक्षरद्वयम् ।
स्मृतिवेदपुराणानां सारमेव न संशयः ॥ 151 ॥
सत्कारमानपूजार्थं दण्डकाषयधारणः ।
स सन्न्यासी न वक्तव्यः सन्न्यासी ज्ञानतत्परः ॥ 152 ॥
विजानन्ति महावाक्यं गुरोश्चरण सेवया ।
ते वै सन्न्यासिनः प्रोक्ता इतरे वेषधारिणः ॥ 153 ॥
[पाठभेदः –
नित्यं ब्रह्म निराकारं निर्गुणं बोधयेत्परम् ।
भासयन् ब्रह्मभावं च दीपो दीपान्तरं यथा ॥
]
नित्यं ब्रह्म निराकारं निर्गुणं सत्यचिद्धनम् ।
यः साक्षात्कुरुते लोके गुरुत्वं तस्य शोभते ॥ 154 ॥
गुरुप्रसादतः स्वात्मन्यात्मारामनिरीक्षणात् ।
समता मुक्तिमार्गेण स्वात्मज्ञानं प्रवर्तते ॥ 155 ॥
आब्रह्मस्तम्बपर्यन्तं परमात्मस्वरूपकम् ।
स्थावरं जङ्गमं चैव प्रणमामि जगन्मयम् ॥ 156 ॥
वन्देऽहं सच्चिदानन्दं भावातीतं जगद्गुरुम् ।
नित्यं पूर्णं निराकारं निर्गुणं स्वात्मसंस्थितम् ॥ 157 ॥
परात्परतरं ध्यायेन्नित्यमानन्दकारकम् ।
हृदयाकाशमध्यस्थं शुद्धस्फटिकसन्निभम् ॥ 158 ॥
स्फाटिके स्फाटिकं रूपं दर्पणे दर्पणो यथा ।
तथाऽऽत्मनि चिदाकारमानन्दं सोऽहमित्युत ॥ 159 ॥
अङ्गुष्ठमात्रं पुरुषं ध्यायेच्च चिन्मयं हृदि ।
तत्र स्फुरति यो भावः शृणु तत्कथयामि ते ॥ 160 ॥
अजोऽहममरोऽहं च अनादिनिधनो ह्यहम् ।
अविकारश्चिदानन्दो ह्यणीयान्महतो महान् ॥ 161 ॥
अपूर्वमपरं नित्यं स्वयञ्ज्योतिर्निरामयम् ।
विरजं परमाकाशं ध्रुवमानन्दमव्ययम् ॥ 162 ॥
अगोचरं तथाऽगम्यं नामरूपविवर्जितम् ।
निश्शब्दं तु विजानीयात्स्वभावाद्ब्रह्म पार्वति ॥ 163 ॥
यथा गन्धस्वभावत्वं कर्पूरकुसुमादिषु ।
शीतोष्णत्वस्वभावत्वं तथा ब्रह्मणि शाश्वतम् ॥ 164 ॥
यथा निजस्वभावेन कुण्डले कटकादयः ।
सुवर्णत्वेन तिष्ठन्ति तथाऽहं ब्रह्म शाश्वतम् ॥ 165 ॥
स्वयं तथाविधो भूत्वा स्थातव्यं यत्र कुत्र चित् ।
कीटो भृङ्ग इव ध्यानाद्यथा भवति तादृशः ॥ 166 ॥
गुरुध्यानं तथा कृत्वा स्वयं ब्रह्ममयो भवेत् ।
पिण्डे पदे तथा रूपे मुक्तास्ते नात्र संशयः ॥ 167 ॥
श्रीपार्वती उवाच ।
पिण्डं किं तु महादेव पदं किं समुदाहृतम् ।
रूपातीतं च रूपं किं एतदाख्याहि शङ्कर ॥ 168 ॥
श्रीमहादेव उवाच ।
पिण्डं कुण्डलिनी शक्तिः पदं हंसमुदाहृतम् ।
रूपं बिन्दुरिति ज्ञेयं रूपातीतं निरञ्जनम् ॥ 169 ॥
पिण्डे मुक्ताः पदे मुक्ता रूपे मुक्ता वरानने ।
रूपातीते तु ये मुक्तास्ते मुक्ता नाऽत्र संशयः ॥ 170 ॥
गुरुर्ध्यानेनैव नित्यं देही ब्रह्ममयो भवेत् ।
स्थितश्च यत्र कुत्राऽपि मुक्तोऽसौ नाऽत्र संशयः ॥ 171 ॥
ज्ञानं वैराग्यमैश्वर्यं यशश्रीः स्वमुदाहृतम् ।
षड्गुणैश्वर्ययुक्तो हि भगवान् श्रीगुरुः प्रिये ॥ 172 ॥
गुरुश्शिवो गुरुर्देवो गुरुर्बन्धुः शरीरिणाम् ।
गुरुरात्मा गुरुर्जीवो गुरोरन्यन्न विद्यते ॥ 173 ॥
एकाकी निस्स्पृहः शान्तश्चिन्ताऽसूयादिवर्जितः ।
बाल्यभावेन यो भाति ब्रह्मज्ञानी स उच्यते ॥ 174 ॥
न सुखं वेदशास्त्रेषु न सुखं मन्त्रयन्त्रके ।
गुरोः प्रसादादन्यत्र सुखं नास्ति महीतले ॥ 175 ॥
चार्वाकवैष्णवमते सुखं प्राभाकरे न हि ।
गुरोः पादान्तिके यद्वत्सुखं वेदान्तसम्मतम् ॥ 176 ॥
न तत्सुखं सुरेन्द्रस्य न सुखं चक्रवर्तिनाम् ।
यत्सुखं वीतरागस्य मुनेरेकान्तवासिनः ॥ 177 ॥
नित्यं ब्रह्मरसं पीत्वा तृप्तो यः परमात्मनि ।
इन्द्रं च मन्यते तुच्छं नृपाणां तत्र का कथा ॥ 178 ॥
यतः परमकैवल्यं गुरुमार्गेण वै भवेत् ।
गुरुभक्तिरतः कार्या सर्वदा मोक्षकाङ्क्षिभिः ॥ 179 ॥
एक एवाऽद्वितीयोऽहं गुरुवाक्येन निश्चितः ।
एवमभ्यस्यता नित्यं न सेव्यं वै वनान्तरम् ॥ 180 ॥
अभ्यासान्निमिषेणैव समाधिमधिगच्छति ।
आजन्मजनितं पापं तत्क्षणादेव नश्यति ॥ 181 ॥
किमावाहनमव्यक्ते व्यापके किं विसर्जनम् ।
अमूर्ते च कथं पूजा कथं ध्यानं निरामये ॥ 182 ॥
गुरुर्विष्णुः सत्त्वमयो राजसश्चतुराननः ।
तामसो रुद्ररूपेण सृजत्यवति हन्ति च ॥ 183 ॥
स्वयं ब्रह्ममयो भूत्वा तत्परं चावलोकयेत् ।
परात्परतरं नान्यत् सर्वगं तन्निरामयम् ॥ 184 ॥
तस्यावलोकनं प्राप्य सर्वसङ्गविवर्जितः ।
एकाकी निस्स्पृहः शान्तः स्थातव्यं तत्प्रसादतः ॥ 185 ॥
लब्धं वाऽथ न लब्धं वा स्वल्पं वा बहुलं तथा ।
निष्कामेनैव भोक्तव्यं सदा सन्तुष्टमानसः ॥ 186 ॥
सर्वज्ञपदमित्याहुर्देही सर्वमयो भुवि ।
सदाऽऽनन्दः सदा शान्तो रमते यत्र कुत्र चित् ॥ 187 ॥
यत्रैव तिष्ठते सोऽपि स देशः पुण्यभाजनः ।
मुक्तस्य लक्षणं देवि तवाऽग्रे कथितं मया ॥ 188 ॥
उपदेशस्त्वयं देवि गुरुमार्गेण मुक्तिदः ।
गुरुभक्तिः तथाऽत्यन्ता कर्तव्या वै मनीषिभिः ॥ 189 ॥
नित्ययुक्ताश्रयः सर्ववेदकृत्सर्ववेदकृत् ।
स्वपरज्ञानदाता च तं वन्दे गुरुमीश्वरम् ॥ 190 ॥
यद्यप्यधीता निगमाः षडङ्गा आगमाः प्रिये ।
अध्यात्मादीनि शास्त्राणि ज्ञानं नास्ति गुरुं विना ॥ 191 ॥
शिवपूजारतो वाऽपि विष्णुपूजारतोऽथवा ।
गुरुतत्त्वविहीनश्चेत्तत्सर्वं व्यर्थमेव हि ॥ 192 ॥
शिवस्वरूपमज्ञात्वा शिवपूजा कृता यदि ।
सा पूजा नाममात्रं स्याच्चित्रदीप इव प्रिये ॥ 193 ॥
सर्वं स्यात्सफलं कर्म गुरुदीक्षाप्रभावतः ।
गुरुलाभात्सर्वलाभो गुरुहीनस्तु बालिशः ॥ 194 ॥
गुरुहीनः पशुः कीटः पतङ्गो वक्तुमर्हति ।
शिवरूपं स्वरूपं च न जानाति यतस्स्वयम् ॥ 195 ॥
तस्मात्सर्वप्रयत्नेन सर्वसङ्गविवर्जितः ।
विहाय शास्त्रजालानि गुरुमेव समाश्रयेत् ॥ 196 ॥
निरस्तसर्वसन्देहो एकीकृत्य सुदर्शनम् ।
रहस्यं यो दर्शयति भजामि गुरुमीश्वरम् ॥ 197 ॥
ज्ञानहीनो गुरुस्त्याज्यो मिथ्यावादी विडम्बकः ।
स्वविश्रान्तिं न जानाति परशान्तिं करोति किम् ॥ 198 ॥
शिलायाः किं परं ज्ञानं शिलासङ्घप्रतारणे ।
स्वयं तर्तुं न जानाति परं निस्तारयेत् कथम् ॥ 199 ॥
न वन्दनीयास्ते कष्टं दर्शनाद्भ्रान्तिकारकाः ।
वर्जयेत्तान् गुरून् दूरे धीरस्य तु समाश्रयेत् ॥ 200 ॥
पाषण्डिनः पापरताः नास्तिका भेदबुद्धयः ।
स्त्रीलम्पटा दुराचाराः कृतघ्ना बकवृत्तयः ॥ 201 ॥
कर्मभ्रष्टाः क्षमानष्टा निन्द्यतर्कैश्च वादिनः ।
कामिनः क्रोधिनश्चैव हिंस्राश्चण्डाः शठास्तथा ॥ 202 ॥
ज्ञानलुप्ता न कर्तव्या महापापास्तथा प्रिये ।
एभ्यो भिन्नो गुरुः सेव्यः एकभक्त्या विचार्य च ॥ 203 ॥
शिष्यादन्यत्र देवेशि न वदेद्यस्य कस्यचित् ।
नराणां च फलप्राप्तौ भक्तिरेव हि कारणम् ॥ 204 ॥
गूढो दृढश्च प्रीतश्च मौनेन सुसमाहितः ।
सकृत्कामगतो वाऽपि पञ्चधा गुरुरीरितः ॥ 205 ॥
सर्वं गुरुमुखाल्लब्धं सफलं पापनाशनम् ।
यद्यदात्महितं वस्तु तत्तद्द्रव्यं न वञ्चयेत् ॥ 206 ॥
गुरुदेवार्पणं वस्तु तेन तुष्टोऽस्मि सुव्रते ।
श्रीगुरोः पादुकां मुद्रां मूलमन्त्रं च गोपयेत् ॥ 207 ॥
नताऽस्मि ते नाथ पदारविन्दं
बुद्धीन्द्रियप्राणमनोवचोभिः ।
यच्चिन्त्यते भावित आत्मयुक्तौ
मुमुक्षिभिः कर्ममयोपशान्तये ॥ 208 ॥
अनेन यद्भवेत्कार्यं तद्वदामि तव प्रिये ।
लोकोपकारकं देवि लौकिकं तु विवर्जयेत् ॥ 209 ॥
लौकिकाद्धर्मतो याति ज्ञानहीनो भवार्णवे ।
ज्ञानभावे च यत्सर्वं कर्म निष्कर्म शाम्यति ॥ 210 ॥
इमां तु भक्तिभावेन पठेद्वै शृणुयादपि ।
लिखित्वा यत्प्रदानेन तत्सर्वं फलमश्नुते ॥ 211 ॥
गुरुगीतामिमां देवि हृदि नित्यं विभावय ।
महाव्याधिगतैर्दुःखैः सर्वदा प्रजपेन्मुदा ॥ 212 ॥
गुरुगीताक्षरैकैकं मन्त्रराजमिदं प्रिये ।
अन्ये च विविधाः मन्त्राः कलां नार्हन्ति षोडशीम् ॥ 213 ॥
अनन्त फलमाप्नोति गुरुगीता जपेन तु ।
सर्वपापहरा देवि सर्वदारिद्र्यनाशिनी ॥ 214 ॥
अकालमृत्युहरा चैव सर्वसङ्कटनाशिनी ।
यक्षराक्षसभूतादिचोरव्याघ्रविघातिनी ॥ 215 ॥
सर्वोपद्रवकुष्ठादिदुष्टदोषनिवारिणी ।
यत्फलं गुरुसान्निध्यात्तत्फलं पठनाद्भवेत् ॥ 216 ॥
महाव्याधिहरा सर्वविभूतेः सिद्धिदा भवेत् ।
अथवा मोहने वश्ये स्वयमेव जपेत्सदा ॥ 217 ॥
कुशदूर्वासने देवि ह्यासने शुभ्रकम्बले ।
उपविश्य ततो देवि जपेदेकाग्रमानसः ॥ 218 ॥
शुक्लं सर्वत्र वै प्रोक्तं वश्ये रक्तासनं प्रिये ।
पद्मासने जपेन्नित्यं शान्तिवश्यकरं परम् ॥ 219 ॥
वस्त्रासने च दारिद्र्यं पाषाणे रोगसम्भवः ।
मेदिन्यां दुःखमाप्नोति काष्ठे भवति निष्फलम् ॥ 220 ॥
कृष्णाजिने ज्ञानसिद्धिः मोक्षश्रीर्व्याघ्रचर्मणि ।
कुशासने ज्ञानसिद्धिः सर्वसिद्धिस्तु कम्बले ॥ 221 ॥
आग्नेय्यां कर्षणं चैव वायव्यां शत्रुनाशनम् ।
नैरृत्यां दर्शनं चैव ईशान्यां ज्ञानमेव च ॥ 222 ॥
उदङ्मुखः शान्तिजाप्ये वश्ये पूर्वमुखस्तथा ।
याम्ये तु मारणं प्रोक्तं पश्चिमे च धनागमः ॥ 223 ॥
मोहनं सर्वभूतानां बन्धमोक्षकरं परम् ।
देवराजप्रियकरं राजानं वशमानयेत् ॥ 224 ॥
मुखस्तम्भकरं चैव गुणानां च विवर्धनम् ।
दुष्कर्मनाशनं चैव तथा सत्कर्मसिद्धिदम् ॥ 225 ॥
असिद्धं साधयेत्कार्यं नवग्रहभयापहम् ।
दुःस्वप्ननाशनं चैव सुस्वप्नफलदायकम् ॥ 226 ॥
मोहशान्तिकरं चैव बन्धमोक्षकरं परम् ।
स्वरूपज्ञाननिलयं गीताशास्त्रमिदं शिवे ॥ 227 ॥
यं यं चिन्तयते कामं तं तं प्राप्नोति निश्चयम् ।
नित्यं सौभाग्यदं पुण्यं तापत्रयकुलापहम् ॥ 228 ॥
सर्वशान्तिकरं नित्यं तथा वन्ध्या सुपुत्रदम् ।
अवैधव्यकरं स्त्रीणां सौभाग्यस्य विवर्धनम् ॥ 229 ॥
आयुरारोग्यमैश्वर्यं पुत्रपौत्रविवर्धनम् ।
निष्कामजापी विधवा पठेन्मोक्षमवाप्नुयात् ॥ 230 ॥
अवैधव्यं सकामा तु लभते चान्यजन्मनि ।
सर्वदुःखमयं विघ्नं नाशयेत्तापहारकम् ॥ 231 ॥
सर्वपापप्रशमनं धर्मकामार्थमोक्षदम् ।
यं यं चिन्तयते कामं तं तं प्राप्नोति निश्चितम् ॥ 232 ॥
काम्यानां कामधेनुर्वै कल्पते कल्पपादपः ।
चिन्तामणिश्चिन्तितस्य सर्वमङ्गलकारकम् ॥ 233 ॥
लिखित्वा पूजयेद्यस्तु मोक्षश्रियमवाप्नुयात् ।
गुरूभक्तिर्विशेषेण जायते हृदि सर्वदा ॥ 234 ॥
जपन्ति शाक्ताः सौराश्च गाणपत्याश्च वैष्णवाः ।
शैवाः पाशुपताः सर्वे सत्यं सत्यं न संशयः ॥ 235 ॥
इति श्रीस्कन्दपुराणे उत्तरखण्डे उमामहेश्वर संवादे
श्री गुरुगीतायां द्वितीयोऽध्यायः ॥
atha dvitīyo'dhyāyaḥ ||
dhyānaṃ śruṇu mahādevi sarvānandapradāyakam |
sarvasaukhyakaraṃ caiva bhuktimuktipradāyakam || 109 ||
śrīmatparaṃ brahma guruṃ smarāmi
śrīmatparaṃ brahma guruṃ bhajāmi |
śrīmatparaṃ brahma guruṃ vadāmi
śrīmatparaṃ brahma guruṃ namāmi || 110 ||
brahmānandaṃ paramasukhadaṃ kevalaṃ jñānamūrtiṃ
dvandvātītaṃ gaganasadṛśaṃ tattvamasyādilakṣyam |
ekaṃ nityaṃ vimalamacalaṃ sarvadhīsākṣibhūtaṃ
bhāvātītaṃ triguṇarahitaṃ sadguruṃ taṃ namāmi || 111 ||
hṛdambuje karṇikamadhyasaṃsthe
siṃhāsane saṃsthitadivyamūrtim |
dhyāyedguruṃ candrakalāprakāśaṃ
saccitsukhābhīṣṭavaraṃ dadhānam || 112 ||
śvetāmbaraṃ śvetavilepapuṣpaṃ
muktāvibhūṣaṃ muditaṃ dvinetram |
vāmāṅkapīṭhasthitadivyaśaktiṃ
mandasmitaṃ pūrṇakṛpānidhānam || 113 ||
ānandamānandakaraṃ prasannaṃ
jñānasvarūpaṃ nijabhāvayuktam |
yogīndramīḍyaṃ bhavarogavaidyaṃ
śrīmadguruṃ nityamahaṃ namāmi || 114 ||
vande gurūṇāṃ caraṇāravindaṃ
sandarśitasvātmasukhāvabodhe |
janasya ye jāṅgalikāyamāne
saṃsārahālāhalamohaśāntyai || 115 ||
yasmin sṛṣṭisthitidhvaṃsanigrahānugrahātmakam |
kṛtyaṃ pañcavidhaṃ śaśvat bhāsate taṃ guruṃ bhajet || 116 ||
pādābje sarvasaṃsāradāvakālānalaṃ svake |
brahmarandhre sthitāmbhojamadhyasthaṃ candramaṇḍalam || 117 ||
akathāditrirekhābje sahasradalamaṇḍale |
haṃsapārśvatrikoṇe ca smarettanmadhyagaṃ gurum || 118 ||
nityaṃ śuddhaṃ nirābhāsaṃ nirākāraṃ nirañjanam |
nityabodhaṃ cidānandaṃ guruṃ brahma namāmyaham || 119 ||
sakalabhuvanasṛṣṭiḥ kalpitāśeṣasṛṣṭiḥ
nikhilanigamadṛṣṭiḥ satpadārthaikasṛṣṭiḥ |
atadgaṇaparameṣṭiḥ satpadārthaikadṛṣṭiḥ
bhavaguṇaparameṣṭirmokṣamārgaikadṛṣṭiḥ || 120 ||
sakalabhuvanaraṅgasthāpanāstambhayaṣṭiḥ
sakaruṇarasavṛṣṭistattvamālāsamaṣṭiḥ |
sakalasamayasṛṣṭissaccidānandadṛṣṭiḥ
nivasatu mayi nityaṃ śrīgurordivyadṛṣṭiḥ || 121 ||
na guroradhikaṃ na guroradhikaṃ
na guroradhikaṃ na guroradhikam |
śivaśāsanataḥ śivaśāsanataḥ
śivaśāsanataḥ śivaśāsanataḥ || 122 ||
idameva śivaṃ idameva śivaṃ
idameva śivaṃ idameva śivam |
hariśāsanato hariśāsanato
hariśāsanato hariśāsanataḥ || 123 ||
viditaṃ viditaṃ viditaṃ viditaṃ
vijanaṃ vijanaṃ vijanaṃ vijanam |
vidhiśāsanato vidhiśāsanato
vidhiśāsanato vidhiśāsanataḥ || 124 ||
evaṃvidhaṃ guruṃ dhyātvā jñānamutpadyate svayam |
tadā gurūpadeśena mukto'hamiti bhāvayet || 125 ||
gurūpadiṣṭamārgeṇa manaśśuddhiṃ tu kārayet |
anityaṃ khaṇḍayetsarvaṃ yatkiñcidātmagocaram || 126 ||
jñeyaṃ sarvaṃ pratītaṃ ca jñānaṃ ca mana ucyate |
jñānaṃ jñeyaṃ samaṃ kuryānnānyaḥ panthā dvitīyakaḥ || 127 ||
kimatra bahunoktena śāstrakoṭiśatairapi |
durlabhā cittaviśrāntiḥ vinā gurukṛpāṃ parām || 128 ||
karuṇākhaḍgapātena chitvā pāśāṣṭakaṃ śiśoḥ |
samyagānandajanakaḥ sadguruḥ so'bhidhīyate || 129 ||
evaṃ śrutvā mahādevi gurunindāṃ karoti yaḥ |
sa yāti narakān ghorān yāvaccandradivākarau || 130 ||
yāvatkalpāntako dehastāvaddevi guruṃ smaret |
gurulopo na kartavyaḥ svacchando yadi vā bhavet || 131 ||
huṅkāreṇa na vaktavyaṃ prājñaśiṣyaiḥ kadācana |
guroragra na vaktavyamasatyaṃ tu kadācana || 132 ||
guruṃ tvaṅkṛtya huṅkṛtya gurusānnidhyabhāṣaṇaḥ |
araṇye nirjale deśe sambhaved brahmarākṣasaḥ || 133 ||
advaitaṃ bhāvayennityaṃ sarvāvasthāsu sarvadā |
kadācidapi no kuryādadvaitaṃ gurusannidhau || 134 ||
dṛśyavismṛtiparyantaṃ kuryād gurupadārcanam |
tādṛśasyaiva kaivalyaṃ na ca tadvyatirekiṇaḥ || 135 ||
api sampūrṇatattvajño gurutyāgī bhavedyadā |
bhavatyeva hi tasyāntakāle vikṣepamutkaṭam || 136 ||
gurukāryaṃ na laṅgheta nāpṛṣṭvā kāryamācaret |
na hyuttiṣṭheddiśe'natvā gurusadbhāvaśobhitaḥ || 137 ||
gurau sati svayaṃ devi pareṣāṃ tu kadācana |
upadeśaṃ na vai kuryāt tathā cedrākṣaso bhavet || 138 ||
na gurorāśrame kuryāt duṣpānaṃ parisarpaṇam |
dīkṣā vyākhyā prabhutvādi gurorājñāṃ na kārayet || 139 ||
nopāśrayaṃ ca paryakaṃ na ca pādaprasāraṇam |
nāṅgabhogādikaṃ kuryānna līlāmaparāmapi || 140 ||
gurūṇāṃ sadasadvā'pi yaduktaṃ tanna laṅghayet |
kurvannājñāṃ divā rātrau dāsavannivasedguro || 141 ||
adattaṃ na gurordravyamupabhuñjīta karhicit |
datte ca raṅkavadgrāhyaṃ prāṇo'pyetena labhyate || 142 ||
pādukāsanaśayyādi guruṇā yadabhīṣṭitam |
namaskurvīta tatsarvaṃ pādābhyāṃ na spṛśet kvacit || 143 ||
gacchataḥ pṛṣṭhato gacchet gurucchāyāṃ na laṅghayet |
nolbaṇaṃ dhārayedveṣaṃ nālaṅkārāṃstatolbaṇān || 144 ||
gurunindākaraṃ dṛṣṭvā dhāvayedatha vāsayet |
sthānaṃ vā tatparityājyaṃ jihvācchedākṣamo yadi || 145 ||
nocchiṣṭaṃ kasyaciddeyaṃ gurorājñāṃ na ca tyajet |
kṛtsnamucchiṣṭamādāya haviriva bhakṣayetsvayam || 146 ||
nā'nṛtaṃ nā'priyaṃ caiva na garvaṃ nā'pi vā bahu |
na niyogaparaṃ brūyāt gurorājñāṃ vibhāvayet || 147 ||
prabho devakuleśānāṃ svāmin rājan kuleśvara |
iti sambodhanairbhīto gurubhāvena sarvadā || 148 ||
munibhiḥ pannagairvāpi surairvā śāpito yadi |
kālamṛtyubhayādvāpi guruḥ santrāti pārvati || 149 ||
aśaktā hi surādyāśca hyaśaktāḥ munayastathā |
guruśāpopapannasya rakṣaṇāya ca kutracit || 150 ||
mantrarājamidaṃ devi gururityakṣaradvayam |
smṛtivedapurāṇānāṃ sārameva na saṃśayaḥ || 151 ||
satkāramānapūjārthaṃ daṇḍakāṣayadhāraṇaḥ |
sa sannyāsī na vaktavyaḥ sannyāsī jñānatatparaḥ || 152 ||
vijānanti mahāvākyaṃ guroścaraṇa sevayā |
te vai sannyāsinaḥ proktā itare veṣadhāriṇaḥ || 153 ||
[pāṭhabhedaḥ –
nityaṃ brahma nirākāraṃ nirguṇaṃ bodhayetparam |
bhāsayan brahmabhāvaṃ ca dīpo dīpāntaraṃ yathā ||
]
nityaṃ brahma nirākāraṃ nirguṇaṃ satyaciddhanam |
yaḥ sākṣātkurute loke gurutvaṃ tasya śobhate || 154 ||
guruprasādataḥ svātmanyātmārāmanirīkṣaṇāt |
samatā muktimārgeṇa svātmajñānaṃ pravartate || 155 ||
ābrahmastambaparyantaṃ paramātmasvarūpakam |
sthāvaraṃ jaṅgamaṃ caiva praṇamāmi jaganmayam || 156 ||
vande'haṃ saccidānandaṃ bhāvātītaṃ jagadgurum |
nityaṃ pūrṇaṃ nirākāraṃ nirguṇaṃ svātmasaṃsthitam || 157 ||
parātparataraṃ dhyāyennityamānandakārakam |
hṛdayākāśamadhyasthaṃ śuddhasphaṭikasannibham || 158 ||
sphāṭike sphāṭikaṃ rūpaṃ darpaṇe darpaṇo yathā |
tathā''tmani cidākāramānandaṃ so'hamityuta || 159 ||
aṅguṣṭhamātraṃ puruṣaṃ dhyāyecca cinmayaṃ hṛdi |
tatra sphurati yo bhāvaḥ śṛṇu tatkathayāmi te || 160 ||
ajo'hamamaro'haṃ ca anādinidhano hyaham |
avikāraścidānando hyaṇīyānmahato mahān || 161 ||
apūrvamaparaṃ nityaṃ svayañjyotirnirāmayam |
virajaṃ paramākāśaṃ dhruvamānandamavyayam || 162 ||
agocaraṃ tathā'gamyaṃ nāmarūpavivarjitam |
niśśabdaṃ tu vijānīyātsvabhāvādbrahma pārvati || 163 ||
yathā gandhasvabhāvatvaṃ karpūrakusumādiṣu |
śītoṣṇatvasvabhāvatvaṃ tathā brahmaṇi śāśvatam || 164 ||
yathā nijasvabhāvena kuṇḍale kaṭakādayaḥ |
suvarṇatvena tiṣṭhanti tathā'haṃ brahma śāśvatam || 165 ||
svayaṃ tathāvidho bhūtvā sthātavyaṃ yatra kutra cit |
kīṭo bhṛṅga iva dhyānādyathā bhavati tādṛśaḥ || 166 ||
gurudhyānaṃ tathā kṛtvā svayaṃ brahmamayo bhavet |
piṇḍe pade tathā rūpe muktāste nātra saṃśayaḥ || 167 ||
śrīpārvatī uvāca |
piṇḍaṃ kiṃ tu mahādeva padaṃ kiṃ samudāhṛtam |
rūpātītaṃ ca rūpaṃ kiṃ etadākhyāhi śaṅkara || 168 ||
śrīmahādeva uvāca |
piṇḍaṃ kuṇḍalinī śaktiḥ padaṃ haṃsamudāhṛtam |
rūpaṃ binduriti jñeyaṃ rūpātītaṃ nirañjanam || 169 ||
piṇḍe muktāḥ pade muktā rūpe muktā varānane |
rūpātīte tu ye muktāste muktā nā'tra saṃśayaḥ || 170 ||
gururdhyānenaiva nityaṃ dehī brahmamayo bhavet |
sthitaśca yatra kutrā'pi mukto'sau nā'tra saṃśayaḥ || 171 ||
jñānaṃ vairāgyamaiśvaryaṃ yaśaśrīḥ svamudāhṛtam |
ṣaḍguṇaiśvaryayukto hi bhagavān śrīguruḥ priye || 172 ||
guruśśivo gururdevo gururbandhuḥ śarīriṇām |
gururātmā gururjīvo guroranyanna vidyate || 173 ||
ekākī nisspṛhaḥ śāntaścintā'sūyādivarjitaḥ |
bālyabhāvena yo bhāti brahmajñānī sa ucyate || 174 ||
na sukhaṃ vedaśāstreṣu na sukhaṃ mantrayantrake |
guroḥ prasādādanyatra sukhaṃ nāsti mahītale || 175 ||
cārvākavaiṣṇavamate sukhaṃ prābhākare na hi |
guroḥ pādāntike yadvatsukhaṃ vedāntasammatam || 176 ||
na tatsukhaṃ surendrasya na sukhaṃ cakravartinām |
yatsukhaṃ vītarāgasya munerekāntavāsinaḥ || 177 ||
nityaṃ brahmarasaṃ pītvā tṛpto yaḥ paramātmani |
indraṃ ca manyate tucchaṃ nṛpāṇāṃ tatra kā kathā || 178 ||
yataḥ paramakaivalyaṃ gurumārgeṇa vai bhavet |
gurubhaktirataḥ kāryā sarvadā mokṣakāṅkṣibhiḥ || 179 ||
eka evā'dvitīyo'haṃ guruvākyena niścitaḥ |
evamabhyasyatā nityaṃ na sevyaṃ vai vanāntaram || 180 ||
abhyāsānnimiṣeṇaiva samādhimadhigacchati |
ājanmajanitaṃ pāpaṃ tatkṣaṇādeva naśyati || 181 ||
kimāvāhanamavyakte vyāpake kiṃ visarjanam |
amūrte ca kathaṃ pūjā kathaṃ dhyānaṃ nirāmaye || 182 ||
gururviṣṇuḥ sattvamayo rājasaścaturānanaḥ |
tāmaso rudrarūpeṇa sṛjatyavati hanti ca || 183 ||
svayaṃ brahmamayo bhūtvā tatparaṃ cāvalokayet |
parātparataraṃ nānyat sarvagaṃ tannirāmayam || 184 ||
tasyāvalokanaṃ prāpya sarvasaṅgavivarjitaḥ |
ekākī nisspṛhaḥ śāntaḥ sthātavyaṃ tatprasādataḥ || 185 ||
labdhaṃ vā'tha na labdhaṃ vā svalpaṃ vā bahulaṃ tathā |
niṣkāmenaiva bhoktavyaṃ sadā santuṣṭamānasaḥ || 186 ||
sarvajñapadamityāhurdehī sarvamayo bhuvi |
sadā''nandaḥ sadā śānto ramate yatra kutra cit || 187 ||
yatraiva tiṣṭhate so'pi sa deśaḥ puṇyabhājanaḥ |
muktasya lakṣaṇaṃ devi tavā'gre kathitaṃ mayā || 188 ||
upadeśastvayaṃ devi gurumārgeṇa muktidaḥ |
gurubhaktiḥ tathā'tyantā kartavyā vai manīṣibhiḥ || 189 ||
nityayuktāśrayaḥ sarvavedakṛtsarvavedakṛt |
svaparajñānadātā ca taṃ vande gurumīśvaram || 190 ||
yadyapyadhītā nigamāḥ ṣaḍaṅgā āgamāḥ priye |
adhyātmādīni śāstrāṇi jñānaṃ nāsti guruṃ vinā || 191 ||
śivapūjārato vā'pi viṣṇupūjārato'thavā |
gurutattvavihīnaścettatsarvaṃ vyarthameva hi || 192 ||
śivasvarūpamajñātvā śivapūjā kṛtā yadi |
sā pūjā nāmamātraṃ syāccitradīpa iva priye || 193 ||
sarvaṃ syātsaphalaṃ karma gurudīkṣāprabhāvataḥ |
gurulābhātsarvalābho guruhīnastu bāliśaḥ || 194 ||
guruhīnaḥ paśuḥ kīṭaḥ pataṅgo vaktumarhati |
śivarūpaṃ svarūpaṃ ca na jānāti yatassvayam || 195 ||
tasmātsarvaprayatnena sarvasaṅgavivarjitaḥ |
vihāya śāstrajālāni gurumeva samāśrayet || 196 ||
nirastasarvasandeho ekīkṛtya sudarśanam |
rahasyaṃ yo darśayati bhajāmi gurumīśvaram || 197 ||
jñānahīno gurustyājyo mithyāvādī viḍambakaḥ |
svaviśrāntiṃ na jānāti paraśāntiṃ karoti kim || 198 ||
śilāyāḥ kiṃ paraṃ jñānaṃ śilāsaṅghapratāraṇe |
svayaṃ tartuṃ na jānāti paraṃ nistārayet katham || 199 ||
na vandanīyāste kaṣṭaṃ darśanādbhrāntikārakāḥ |
varjayettān gurūn dūre dhīrasya tu samāśrayet || 200 ||
pāṣaṇḍinaḥ pāparatāḥ nāstikā bhedabuddhayaḥ |
strīlampaṭā durācārāḥ kṛtaghnā bakavṛttayaḥ || 201 ||
karmabhraṣṭāḥ kṣamānaṣṭā nindyatarkaiśca vādinaḥ |
kāminaḥ krodhinaścaiva hiṃsrāścaṇḍāḥ śaṭhāstathā || 202 ||
jñānaluptā na kartavyā mahāpāpāstathā priye |
ebhyo bhinno guruḥ sevyaḥ ekabhaktyā vicārya ca || 203 ||
śiṣyādanyatra deveśi na vadedyasya kasyacit |
narāṇāṃ ca phalaprāptau bhaktireva hi kāraṇam || 204 ||
gūḍho dṛḍhaśca prītaśca maunena susamāhitaḥ |
sakṛtkāmagato vā'pi pañcadhā gururīritaḥ || 205 ||
sarvaṃ gurumukhāllabdhaṃ saphalaṃ pāpanāśanam |
yadyadātmahitaṃ vastu tattaddravyaṃ na vañcayet || 206 ||
gurudevārpaṇaṃ vastu tena tuṣṭo'smi suvrate |
śrīguroḥ pādukāṃ mudrāṃ mūlamantraṃ ca gopayet || 207 ||
natā'smi te nātha padāravindaṃ
buddhīndriyaprāṇamanovacobhiḥ |
yaccintyate bhāvita ātmayuktau
mumukṣibhiḥ karmamayopaśāntaye || 208 ||
anena yadbhavetkāryaṃ tadvadāmi tava priye |
lokopakārakaṃ devi laukikaṃ tu vivarjayet || 209 ||
laukikāddharmato yāti jñānahīno bhavārṇave |
jñānabhāve ca yatsarvaṃ karma niṣkarma śāmyati || 210 ||
imāṃ tu bhaktibhāvena paṭhedvai śṛṇuyādapi |
likhitvā yatpradānena tatsarvaṃ phalamaśnute || 211 ||
gurugītāmimāṃ devi hṛdi nityaṃ vibhāvaya |
mahāvyādhigatairduḥkhaiḥ sarvadā prajapenmudā || 212 ||
gurugītākṣaraikaikaṃ mantrarājamidaṃ priye |
anye ca vividhāḥ mantrāḥ kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm || 213 ||
ananta phalamāpnoti gurugītā japena tu |
sarvapāpaharā devi sarvadāridryanāśinī || 214 ||
akālamṛtyuharā caiva sarvasaṅkaṭanāśinī |
yakṣarākṣasabhūtādicoravyāghravighātinī || 215 ||
sarvopadravakuṣṭhādiduṣṭadoṣanivāriṇī |
yatphalaṃ gurusānnidhyāttatphalaṃ paṭhanādbhavet || 216 ||
mahāvyādhiharā sarvavibhūteḥ siddhidā bhavet |
athavā mohane vaśye svayameva japetsadā || 217 ||
kuśadūrvāsane devi hyāsane śubhrakambale |
upaviśya tato devi japedekāgramānasaḥ || 218 ||
śuklaṃ sarvatra vai proktaṃ vaśye raktāsanaṃ priye |
padmāsane japennityaṃ śāntivaśyakaraṃ param || 219 ||
vastrāsane ca dāridryaṃ pāṣāṇe rogasambhavaḥ |
medinyāṃ duḥkhamāpnoti kāṣṭhe bhavati niṣphalam || 220 ||
kṛṣṇājine jñānasiddhiḥ mokṣaśrīrvyāghracarmaṇi |
kuśāsane jñānasiddhiḥ sarvasiddhistu kambale || 221 ||
āgneyyāṃ karṣaṇaṃ caiva vāyavyāṃ śatrunāśanam |
nairṛtyāṃ darśanaṃ caiva īśānyāṃ jñānameva ca || 222 ||
udaṅmukhaḥ śāntijāpye vaśye pūrvamukhastathā |
yāmye tu māraṇaṃ proktaṃ paścime ca dhanāgamaḥ || 223 ||
mohanaṃ sarvabhūtānāṃ bandhamokṣakaraṃ param |
devarājapriyakaraṃ rājānaṃ vaśamānayet || 224 ||
mukhastambhakaraṃ caiva guṇānāṃ ca vivardhanam |
duṣkarmanāśanaṃ caiva tathā satkarmasiddhidam || 225 ||
asiddhaṃ sādhayetkāryaṃ navagrahabhayāpaham |
duḥsvapnanāśanaṃ caiva susvapnaphaladāyakam || 226 ||
mohaśāntikaraṃ caiva bandhamokṣakaraṃ param |
svarūpajñānanilayaṃ gītāśāstramidaṃ śive || 227 ||
yaṃ yaṃ cintayate kāmaṃ taṃ taṃ prāpnoti niścayam |
nityaṃ saubhāgyadaṃ puṇyaṃ tāpatrayakulāpaham || 228 ||
sarvaśāntikaraṃ nityaṃ tathā vandhyā suputradam |
avaidhavyakaraṃ strīṇāṃ saubhāgyasya vivardhanam || 229 ||
āyurārogyamaiśvaryaṃ putrapautravivardhanam |
niṣkāmajāpī vidhavā paṭhenmokṣamavāpnuyāt || 230 ||
avaidhavyaṃ sakāmā tu labhate cānyajanmani |
sarvaduḥkhamayaṃ vighnaṃ nāśayettāpahārakam || 231 ||
sarvapāpapraśamanaṃ dharmakāmārthamokṣadam |
yaṃ yaṃ cintayate kāmaṃ taṃ taṃ prāpnoti niścitam || 232 ||
kāmyānāṃ kāmadhenurvai kalpate kalpapādapaḥ |
cintāmaṇiścintitasya sarvamaṅgalakārakam || 233 ||
likhitvā pūjayedyastu mokṣaśriyamavāpnuyāt |
gurūbhaktirviśeṣeṇa jāyate hṛdi sarvadā || 234 ||
japanti śāktāḥ saurāśca gāṇapatyāśca vaiṣṇavāḥ |
śaivāḥ pāśupatāḥ sarve satyaṃ satyaṃ na saṃśayaḥ || 235 ||
iti śrīskandapurāṇe uttarakhaṇḍe umāmaheśvara saṃvāde
śrī gurugītāyāṃ dvitīyo'dhyāyaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.