శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే యుద్ధకాణ్డమ్ ।
అథ షష్టితమస్సర్గః ।
సప్రవిశ్యపురీంలఙ్కాంరామబాణభయార్ధితః ।
భగ్నదర్పస్తదారాజాబభూవవ్యథితేన్ద్రియః ॥ 1 ॥
మాతఙ్గ ఇవ సిమ్హేన గరుడేనేవ పన్నగః ।
అభిభూతోఽభవద్రాజా రాఘవేణ మహాత్మనా ॥ 2 ॥
బ్రహ్మదణ్డప్రతీకానాంవిద్యుత్సదృశవర్చసామ్ ।
స్మరన్రాఘవబాణానాంవివ్యథేరాక్షసేశ్వరః ॥ 3 ॥
నకాఞ్చనమయన్దివ్యమాశ్రిత్యపరమాసనమ్ ।
విప్రేక్షమాణోరక్షాంసిరావణోవాక్యమబ్రవీత్ ॥ 4 ॥
సర్వన్తత్ఖలుమేమోఘంయత్తప్తమ్పరమన్తపః ।
యత్సమానోమహేన్ద్రేణమానుషేణాస్మిర్జితః ॥ 5 ॥
ఇదన్తద్బ్రహ్మణోఘోరంవాక్యమ్మామభ్యుపస్థితమ్ ।
మానుషేభ్యోవిజానీహిభయన్త్వమితితత్తథా ॥ 6 ॥
దేవదానవగన్ధర్వైర్యక్షరాక్షసపన్నగైః ।
అవధ్యత్వమ్మయాప్రాప్తమ్మానుషేభ్యోనయాచితమ్ ॥ 7 ॥
విదితం మానుషం మన్యే రామం దశరథాత్మజమ్ ।
ఇక్ష్వాకుకులజాతేన అనర్ణ్యేన యత్ పురా ॥ 8 ॥
ఉత్పత్స్యతేహిమద్వంశేపురుషోరాక్షసాధను ।
యస్త్వాంసపుత్రంసామాత్యంసబలంసాశ్వసారథిమ్ ॥ 9 ॥
నిహనిష్యతిసఙ్గ్రామేత్వాఙ్కులాధమ దుర్మతే ।
శప్తోఽహంవేదవత్యాచయదాసాధర్షితాపురా ॥ 10 ॥
సేయంసీతామహాభాగాజాతాజనకనన్దినీ ।
ఉమానన్దీశ్వరశ్చాపిరమ్భావరుణకన్యకా ॥ 11 ॥
యథోక్తాస్తన్మయాప్రాప్తన్నమిథ్యాఋషిభాషితం ఏతదేవాభ్యుపాగమ్యయత్నఙ్కర్తుమహార్హథ ॥ 12 ॥
రాక్షసాశ్చాపితిష్ఠన్తుచర్యాగోపురమూర్థసు ।
సచాప్రతిమగామ్భీర్యోదేవదానవదర్పహా ॥ 13 ॥
బ్రహ్మశాపాభిభూతస్తుకుమ్భకర్ణోవిబోధ్యతామ్ ।
సపరాజితమాత్మానమ్ప్రహస్తఞ్చనిషూదితమ్ ॥ 14 ॥
జ్ఞాత్వారక్షోబలమ్భీమమాదిదేశమహాబలః ।
ద్వారేషుయత్నఃక్రియతామ్ప్రాకారశ్చాధిరుహ్యతామ్ ॥ 15 ॥
నిద్రావశసమావిష్టఃకుమ్భకర్ణోవిబోద్యతామ్ ।
సుఖంస్వపితినిశ్చిన్తఃకాలోపహతచేతనః ॥ 16 ॥
నవషట్ సప్తచాష్టౌచమాసాన్ స్వపితిరాక్షసః ।
మన్త్రయిత్వాప్రసుప్తోఽయమితస్తునవమేఽహని ॥ 17 ॥
తన్తుబోధయతక్షిప్రఙ్కుమ్భకర్ణమ్మహాబలమ్ ।
సతుసఙ్ ఖ్యేమహాబాహుఃకకుదస్సర్వరక్షసామ్ ॥ 18 ॥
వానరాన్ రాజపుత్రౌచక్షిప్రమేవహనిష్యతి ఏషఃకేతుఃపరంసఙ్ ఖ్యేముఖ్యోవైసర్వరక్షసామ్ ॥ 19 ॥
కుమ్భకర్ణఃసదాశేతేమూఢోగ్రామ్యసుఖేరతః ।
రామేణహినిరస్తస్యసఙ్గ్రామేఽస్మిన్ సుదారుణే ॥ 20 ॥
భవిష్యతినమేశోకఃకుమ్భకర్ణేవిబోధితే ।
కిఙ్కరిష్యామ్యహన్తేనశక్రతుల్యబలేనహి ॥ 21 ॥
ఈదృశేవ్యసనేఘోరేయోనసాహ్యాయకల్పతే ।
తేతుతద్వచనంశ్రుత్వారాక్షసేన్ద్రస్యరాక్షసాః ॥ 22 ॥
జగ్ముఃపరమసమ్భ్రాన్తాఃకుమ్భకర్ణనివేశనమ్ ।
తామ్ప్రవిశ్యమహాద్వారంసర్వతోయోజనాయతామ్ ॥ 23 ॥
కుమ్భకర్ణగుహాంరమ్యాంసర్వగన్ధప్రవాహినీమ్ ।
కుమ్భకర్ణస్యనిఃశ్వాసాదవధూతామహాబలాః ॥ 24 ॥
ప్రతిష్ఠమానాఃకృచ్ఛ్రేణయత్నాత్ప్రవివిశుర్గుహామ్ ।
తామ్ప్రవిశ్యగుహాంరమ్యాంశుభాఙ్కాఞ్చనకుట్టిమామ్ ॥ 25 ॥
దదృశుర్నైరృతవ్యాఘ్రంశయానమ్భీమవిదర్శనమ్ ।
తేతుతంవికృతంసుప్తంవికీర్ణమివపర్వతమ్ ॥ 26 ॥
కుమ్భకర్ణమ్మహానిద్రంసహితాఃప్రత్యబోధయన్ ।
ఊర్ధ్వరోమాఞ్చితతనుంశ్వసన్తమివపన్నగమ్ ।
భ్రామయన్తం న్విశ్శ్వసైఃశయానం భీమవిదర్శమమ్ ॥ 27 ॥
భీమనాసాపుటన్తన్తుపాతాలోవిపులాననమ్ ।
శయనేన్యస్తసర్వాఙ్గమ్మేదోరుధిరగన్ధినమ్ ॥ 28 ॥
కాఞ్చనాఙ్గదనద్ధాఙ్గఙ్కిరీటినమరిన్దమమ్ ।
దదృశుర్నైరృతవ్యాఘ్రఙ్కుమ్భకర్ణమరిన్దమమ్ ॥ 29 ॥
తతశ్చక్రుర్మహాత్మానఙ్కుమ్భకర్ణాగ్రతస్తదాచాగ్రతః ॥ 30 ॥
మాంసానామ్మేరుసఙ్కాశంరాశిమ్పరమతర్పణమ్ ।
మృగాణామ్మహిషాణాఞ్చవరాహాణాఞ్చసఞ్చయాన్ ॥ 31 ॥
చక్రుర్నైరృతశార్దూలారాశిమన్నస్యచాద్భుతమ్ ।
తతశ్శోణితకుమ్భాంశ్చమద్యానివివిధానిచ ॥ 32 ॥
పురస్తాత్కుమ్భకర్ణస్యచక్రుస్త్రిదశశత్రవః ।
లిలిపుశ్చపరార్ధ్యేనచన్దనేనపరన్తపమ్ ॥ 33 ॥
దివ్యైరాశ్వాసయామామాసుర్మాల్యైర్గన్ధైస్సుగన్ధిభిః ।
ధూపంసుగన్ధాంశ్చససృజుస్తుష్టవుశ్చపరన్తతమ్ ॥ 34 ॥
జలదాఇవచానేదుర్యాతుధానాస్తతస్తతః ।
శఙ్ఖాన్నాపూరయామాసుశ్శశాఙ్కసదృశప్రభాన్ ॥ 35 ॥
తుములంయుగపచ్ఛాపివినేదుశ్చాప్యమర్షితాః ।
నేదురాస్ఫోటయామాసుశ్చిక్షిపుస్తేనిశాచరాః ॥ 36 ॥
కుమ్భకర్ణవిబోధార్థం చక్రుస్తేవిపులం స్వనమ్ ।
సశఙ్ఖభేరీపణవప్రణాద ।
మాస్ఫోటితక్ష్వేలితసిమ్హనాదమ్ ।
దిశో ద్రవన్తస్త్రిదివం కిరన్తః ।
శ్రుత్వా విహమ్గాః సహసా నిపేతుః ॥ 37 ॥
యదాభృశన్తైర్నినదైర్మహాత్మానకుమ్బకర్ణోబుబుధేప్రసుప్తః ।
తతోముసుణ్ఠీర్ముసలానిసర్వేరక్షోగణాస్తేజగృహుర్గదాశ్చ ॥ 38 ॥
తంశైలశృఙ్గైర్ముసలైర్గదాభిర్వృక్షైస్తరైర్ముద్గరముష్టిభిశ్చ ।
సుఖప్రసుప్తమ్భువికుమ్భకర్ణంరక్షాంస్యుదగ్రాణితదానిజఘ్నుః ॥ 39 ॥
తస్యనిఃశ్వాసవాతేనకుమ్భకర్ణస్యరక్షసః ।
రాక్షసాబలవన్తోఽపిస్థాతునాశక్నువన్పురః ॥ 40 ॥
తతఃపరిహితాగాఢంరాక్షసాభీమవిక్రమాః ।
మృదఙ్గపణవాన్ భేరీశ్శఙ్ఖకుమ్భగణాంస్తథా ॥ 41 ॥
దశరాక్షససాహస్రంయుగపత్పర్యవారయన్ ।
నీలాఞ్జనచయాకారన్తేతుతమ్ప్రత్యబోధయన్ ॥ 42 ॥
అభిఘ్నన్తోనదన్తశ్చనైవసంవివిదేతుసః ।
యదాచైనన్నశేకుస్తేప్రతిబోధయితున్తదా ॥ 43 ॥
తతోగురుతరంయత్నన్దారుణంసముపాక్రమన్ ।
ఆశ్వానుష్ట్రాన్ ఖరన్నాగాన్ జఘ్నుర్దణ్డకశాఙ్కుశైః ॥ 44 ॥
భేరీశఙ్ఖమృదఙ్గాంశ్చసర్వప్రాణైరవాదయన్ ।
నిజఘ్నుశ్చాస్యగాత్రాణిమహాకాష్ఠకఙ్కరైః ॥ 45 ॥
ముద్గరైర్ముసలైశ్చాపిసర్వప్రాణసముద్యతైః ।
తేననాదేవమహతాలఙ్కాసమభిపూరితా ॥ 46 ॥
సపర్వతవనాసర్వాసోఽపినైవప్రబుధ్యతే ।
తతస్సహస్రమ్భేరీణాంయుగసత్సమహన్యత ॥ 47 ॥
మృష్టకాఞ్చనకోణానామాసక్తానాంసమన్తతః ।
ఏవమప్యన్తిద్రిస్తుయదానైవప్రబుధ్యత ॥ 48 ॥
శాపస్యవశమాపన్నస్తతఃక్రుద్ధానిశాచరాః ।
మహాక్రోధసమావిష్టాస్సర్వేభీమపరాక్రమాః ॥ 49 ॥
తద్రక్షోబోధయిష్యన్తశ్చక్రురన్యేపరాక్రమమ్ ।
అన్యేభేరీస్సమాజఘ్నురన్యేచక్రుర్మహాస్వనమ్ ॥ 50 ॥
కేశానన్యేప్రలులుపుఃకర్ణావన్యేదశన్తిచ ।
ఉదకుమ్బశతాన్యన్యేసమసిఞ్చన్తకర్ణయోః ॥ 51 ॥
నకుమ్భకర్ణఃపస్పన్దేమహానిద్రావశఙ్గతః ।
అన్యేచబలినస్తస్యకూటముద్గరపాణయః ॥ 52 ॥
మూర్ధ్నివక్షసిగాత్రేషుపాతన్ కూటముద్గరాన్ ।
రజ్జుబన్ధనబద్ధాభిశ్శతఘ్నీభిశ్చసర్వశః ॥ 53 ॥
వధ్యమానోమహాకాయోనప్రాబుధ్యతరాక్షసః ।
వారణానాంసహస్రఞ్చశరీరేఽస్యప్రధావితమ్ ॥ 54 ॥
కుమ్బకర్ణస్తదాబుద్ ధ్వాస్పర్శమ్పరమబుధ్యత ।
సపాత్యమానైర్గిరిశృఙ్గవృక్షైరచిన్తయంస్తాన్విపులాన్ ప్రహారాన్ ।
నిద్రాక్ష్యాత్ క్షుద్భయపీడితశ్చవిజృమ్భమాణస్సహసోత్పపాప ॥ 55 ॥
సనాగభోగాచలశృఙ్గకల్పౌవిక్షిప్యబాహూగిరశృఙ్గసారౌ ।
నివృత్యవక్త్రంవడవాముఖాభన్నిశాచరోఽసౌవికృతఞ్జజృమ్భే ॥ 56 ॥
తస్య జాజృమ్భమాణస్య వక్త్రం పాతాలసమ్నిభమ్ ।
దద్Rఉశే మేరుశృఙ్గాగ్రే దివాకర ఇవోదితః ॥ 57 ॥
సజృమ్భమాణోఽతిబలఃప్రద్ధోనిశాచరః ।
నిఃశ్వాసశ్చాస్యసఞ్జజ్ఞేపర్వతాదివమారుతః ॥ 58 ॥
రూపముత్తిష్ఠతస్తస్యకుమ్భకర్ణస్యతద్బభౌ ।
తపాన్తేసబలాకస్యమేఘస్యేవవివర్షతః ॥ 59 ॥
తస్యదీప్తాగ్నిసదృశేవిద్యుత్సదృశవర్చసీ ।
దదృశాతేమహానేత్రేదీప్తావివమహాగ్రహౌ ॥ 60 ॥
తతస్త్వదర్శయన్ సర్వాన్భక్ష్యాంశ్చవివిధాన్ బహూన్ ।
వరాహాన్మహిషాంశ్చైవబభక్షసమహాబలః ॥ 61 ॥
ఆదదున్భుక్షితోమాంసంశోణితన్తృషితఃపిబన్ ।
మేదఃకుమ్భాంశ్చమద్యాంశ్చపపౌశక్రరిపుస్తదా ॥ 62 ॥
తతస్తృప్త ఇతి జ్ఞాత్వా సముత్పేరుర్నిశాచరాః ।
శిరోభిశ్చ ప్రణమ్యైనం సర్వతః పర్యవారయన్ ॥ 63 ॥
నిద్రావిశదనేత్రస్తుకలుషీకృతలోచనః ।
చారయన్ సర్వతోదృష్టిన్తాన్ దదర్శనిశాచరాన్ ॥ 64 ॥
ససర్వాన్ సాన్త్వయామాసనైరృతాన్ నైరృతర్షభః ।
బోధనాద్విస్మితశ్చాపిరాక్షసానిదమబ్రవీత్ ॥ 65 ॥
కిమర్థమహమాదృత్యభవద్భిఃప్రతిబోధితః ।
కచ్ఛిత్సుకుశలంరాజ్ఞోభయంవానేషనకిమ్ ॥ 66 ॥
అథవాధ్రువమన్యేభ్యోభయమ్పరముపస్థితమ్ ।
యదర్థమేవత్వరితైర్భవద్భిఃప్రతిబోధితః ॥ 67 ॥
అద్యరాక్షసరాజస్యభయముత్పాటయామ్యహమ్ ।
దారయిష్యేమహేన్ద్రంవాశాతయిష్యేతథానలమ్ ॥ 68 ॥
నహ్యల్పకారణేసుప్తమ్బోధయిష్యతిమాఙ్గురుః ।
తదాఖ్యాతార్థతత్త్వేనమత్ప్రబోధనకారణమ్ ॥ 69 ॥
ఏవమ్బ్రువాణంసమ్రబ్ధఙ్కుమ్భకర్ణమరిన్దమమ్ ।
యూపాక్షఃసచివోరాజ్ఞఃకృతాఞ్జలిరభాషత ॥ 70 ॥
ననోదేవకృతఙ్కిఞ్చిద్భయమస్తికదాచన ।
మానుషాన్నోభయంరాజంస్తుములంసమ్ప్రబాధతే ॥ 71 ॥
నదైత్యదానవేభ్యోవాభయమస్తిహితాదృశమ్ ।
యాదృశమ్మానుషంరాజన్ భయమస్మానుపస్థితమ్ ॥ 72 ॥
వానరైఃపర్వతాకారైర్లఙ్కేయమ్పరివారితా ।
సీతాహరణసన్తప్తాద్రామాన్నస్తుములమ్భయమ్ ॥ 73 ॥
ఏకేనవానరేణేయమ్పూర్వన్దగ్ధామహాపురీ ।
కుమారోనిహతశ్చాక్షస్సానుయాత్రఃసకుఞ్జరః ॥ 74 ॥
స్వయంరక్షోధిపశ్చాపిపౌలస్త్యోదేవకణ్టకః ।
మృతేతిసంయుగేముక్తోరామేణాదిత్యతేజసా ॥ 75 ॥
యన్న దేవైః కృతో రాజా నాపి దైత్యైర్న దానవైః ।
కృతః స ఇహ రామేణ విముక్తః ప్రాణసంశయాత్ ॥ 76 ॥
సయూపాక్ష్వచశ్శ్రుత్వాభ్రాతుర్యుధిపరాభవమ్ ।
కుమ్భకర్ణోవివృత్తాక్షోయూపాక్షమిదమబ్రవీత్ ॥ 77 ॥
సర్వమద్యైవయూపాక్షహరిసైన్యంసలక్ష్మణమ్ ।
రాఘవఞ్చరణేజిత్వాతతోద్రక్ష్యామిరావణమ్ ॥ 78 ॥
రాక్షసాంస్తర్పయిష్యామిహరీణామ్మాంసశోణితైః ।
రామలక్ష్మణయోశ్చాపిస్వయమ్పాస్యామిశోణితమ్ ॥ 79 ॥
తత్తస్యవాక్యమ్బ్రువతోనిశమ్యసగర్వితంరోషవివృద్ధదోషమ్ ।
మహోదరోనైరృతయోధముఖ్యఃకృతాఞ్జలిర్వాక్యమిదమ్బభాషే ॥ 80 ॥
రావణస్యవచఃశ్రుత్వాగుణదోషౌవిమృశ్యచ ।
పశ్చాదపిమహాబాహో శత్రూన్యుధివిజేష్యసి ॥ 81 ॥
మహోదరవచశ్శ్రుత్వారాక్షసైఃపరివారితః ।
కుమ్భకర్ణోమహాతేజాస్సమ్ప్రతస్థేమహాబలః ॥ 82 ॥
సుప్తముత్థాప్యభీమాక్షమ్భీమరూపపరాక్రమమ్ ।
రాక్షసాస్త్వరితాజుగ్మర్దశగ్రీన్వివేశనమ్ ॥ 83 ॥
తతోగత్వాదశగ్రీవమాసీనమ్పరమాసనే ।
ఊచుర్బద్ధాఞ్జలిపుటాస్సర్వఏవనిశాచరాః ॥ 84 ॥
ప్రబుద్ధోఽయఙ్కుమ్భకర్ణభ్రాతాతేరాక్షసేశ్వర ।
కథన్తత్రైవనిర్యాతుద్రక్ష్యసేతమిహాగతమ్ ॥ 85 ॥
రావణస్త్వబ్రవీద్ధృష్టోరాక్షసాంస్తానుపస్థితాన్ ।
ద్రష్టుమేనమిహేచ్ఛామియథాన్యాయఞ్చపూజ్యతామ్ ॥ 86 ॥
తథేత్యుక్త్వాతుతేసర్వేపునరాగమ్యరాక్షసాః ।
కుమ్భకర్ణమిదంవాక్యమూచూరావణచోదితాః ॥ 87 ॥
ద్రష్టున్త్వాఙ్కాఙ్క్షతేరాజాసర్వరాక్షసపుఙ్గవః ।
గమనేక్రియతామ్బుద్ధిర్భ్రాతరంసమ్ప్రహర్షయః ॥ 88 ॥
కుమ్భకర్ణస్తుదుర్ధర్షోభ్రాతురాజ్ఞాయశాసనమ్ ।
తథేత్యుక్త్వామహావీర్యశ్శయనాదుత్పపాతహ ॥ 89 ॥
ప్రక్షాల్య వదనం హ్Rష్టః స్నాతః పరమభూషితః ।
పిపాసుస్త్వరయామాస పానం బలసమీరణమ్ ॥ 90 ॥
తతస్తేత్వరితాస్తత్రరాక్షసారావణాజ్ఞయా ।
మద్యకుమ్భాంశ్చవివిధాన్ క్షిప్రమేవోపహారయన్ ॥ 91 ॥
పీత్వాఘటసహస్రేద్వేగమనాయోపచక్రమే ।
ఈషత్సముత్కటోమత్తస్తేజోబలసమన్వితః ॥ 92 ॥
కుమ్భకర్ణోబభౌహృష్టఃకాలాన్తకయమోపమః ।
భ్రాతుస్సభవనఙ్గచ్ఛన్రక్షోబలసమన్వితః ॥ 93 ॥
కుమ్భకర్ణః పదన్యాసైరకమ్పయత మేదినీమ్ ।
స రాజమార్గం వపుషా ప్రకాశయన్ ।
సహస్రరస్మిర్ధరణీమివాంశుభిః ।
జగామ తత్రాఞ్జలిమాలయా వృతః ।
శతక్రతుర్గేహమివ స్వయమ్భువః ॥ 94 ॥
తంరాజమార్గస్థమమిత్రఘాతినంవనౌకసస్తేసహసాబహిస్స్థితాః ।
దృష్టవాఽప్రమేయఙ్గిరిశృఙ్గకల్పంవితత్రసుస్తేహరియూథపాలాః ॥ 95 ॥
కేచిచ్ఛరణ్యంశరణంస్మరామంవ్రజన్తికేచిద్ వ్యథితాఃపతన్తి ।
కేచిద్ధశస్మవ్యథితాఃపతన్తికేచిద్భయార్తాభువిశేరతేస్మ ॥ 96 ॥
తమద్రిశృఙ్గప్రతిమఙ్కిరీటినంస్పృశన్తమాదిత్యమివాఽత్మతేజసా ।
వనౌకసఃప్రేక్ష్యవివృద్ధమద్భుతం 3 భయార్ధితాదుద్రువిరేతతస్తతః ॥ 97 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే యుద్ధకాణ్డే షష్టితమస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaṣṭitamassargaḥ |
sapraviśyapurīṃlaṅkāṃrāmabāṇabhayārdhitaḥ |
bhagnadarpastadārājābabhūvavyathitendriyaḥ || 1 ||
mātaṅga iva simhena garuḍeneva pannagaḥ |
abhibhūto'bhavadrājā rāghaveṇa mahātmanā || 2 ||
brahmadaṇḍapratīkānāṃvidyutsadṛśavarcasām |
smaranrāghavabāṇānāṃvivyatherākṣaseśvaraḥ || 3 ||
nakāñcanamayandivyamāśrityaparamāsanam |
viprekṣamāṇorakṣāṃsirāvaṇovākyamabravīt || 4 ||
sarvantatkhalumemoghaṃyattaptamparamantapaḥ |
yatsamānomahendreṇamānuṣeṇāsmirjitaḥ || 5 ||
idantadbrahmaṇoghoraṃvākyammāmabhyupasthitam |
mānuṣebhyovijānīhibhayantvamititattathā || 6 ||
devadānavagandharvairyakṣarākṣasapannagaiḥ |
avadhyatvammayāprāptammānuṣebhyonayācitam || 7 ||
viditaṃ mānuṣaṃ manye rāmaṃ daśarathātmajam |
ikṣvākukulajātena anarṇyena yat purā || 8 ||
utpatsyatehimadvaṃśepuruṣorākṣasādhanu |
yastvāṃsaputraṃsāmātyaṃsabalaṃsāśvasārathim || 9 ||
nihaniṣyatisaṅgrāmetvāṅkulādhama durmate |
śapto'haṃvedavatyācayadāsādharṣitāpurā || 10 ||
seyaṃsītāmahābhāgājātājanakanandinī |
umānandīśvaraścāpirambhāvaruṇakanyakā || 11 ||
yathoktāstanmayāprāptannamithyāṛṣibhāṣitaṃ etadevābhyupāgamyayatnaṅkartumahārhatha || 12 ||
rākṣasāścāpitiṣṭhantucaryāgopuramūrthasu |
sacāpratimagāmbhīryodevadānavadarpahā || 13 ||
brahmaśāpābhibhūtastukumbhakarṇovibodhyatām |
saparājitamātmānamprahastañcaniṣūditam || 14 ||
jñātvārakṣobalambhīmamādideśamahābalaḥ |
dvāreṣuyatnaḥkriyatāmprākāraścādhiruhyatām || 15 ||
nidrāvaśasamāviṣṭaḥkumbhakarṇovibodyatām |
sukhaṃsvapitiniścintaḥkālopahatacetanaḥ || 16 ||
navaṣaṭ saptacāṣṭaucamāsān svapitirākṣasaḥ |
mantrayitvāprasupto'yamitastunavame'hani || 17 ||
tantubodhayatakṣipraṅkumbhakarṇammahābalam |
satusaṅ khyemahābāhuḥkakudassarvarakṣasām || 18 ||
vānarān rājaputraucakṣipramevahaniṣyati eṣaḥketuḥparaṃsaṅ khyemukhyovaisarvarakṣasām || 19 ||
kumbhakarṇaḥsadāśetemūḍhogrāmyasukherataḥ |
rāmeṇahinirastasyasaṅgrāme'smin sudāruṇe || 20 ||
bhaviṣyatinameśokaḥkumbhakarṇevibodhite |
kiṅkariṣyāmyahantenaśakratulyabalenahi || 21 ||
īdṛśevyasaneghoreyonasāhyāyakalpate |
tetutadvacanaṃśrutvārākṣasendrasyarākṣasāḥ || 22 ||
jagmuḥparamasambhrāntāḥkumbhakarṇaniveśanam |
tāmpraviśyamahādvāraṃsarvatoyojanāyatām || 23 ||
kumbhakarṇaguhāṃramyāṃsarvagandhapravāhinīm |
kumbhakarṇasyaniḥśvāsādavadhūtāmahābalāḥ || 24 ||
pratiṣṭhamānāḥkṛcchreṇayatnātpraviviśurguhām |
tāmpraviśyaguhāṃramyāṃśubhāṅkāñcanakuṭṭimām || 25 ||
dadṛśurnairṛtavyāghraṃśayānambhīmavidarśanam |
tetutaṃvikṛtaṃsuptaṃvikīrṇamivaparvatam || 26 ||
kumbhakarṇammahānidraṃsahitāḥpratyabodhayan |
ūrdhvaromāñcitatanuṃśvasantamivapannagam |
bhrāmayantaṃ nviśśvasaiḥśayānaṃ bhīmavidarśamam || 27 ||
bhīmanāsāpuṭantantupātālovipulānanam |
śayanenyastasarvāṅgammedorudhiragandhinam || 28 ||
kāñcanāṅgadanaddhāṅgaṅkirīṭinamarindamam |
dadṛśurnairṛtavyāghraṅkumbhakarṇamarindamam || 29 ||
tataścakrurmahātmānaṅkumbhakarṇāgratastadācāgrataḥ || 30 ||
māṃsānāmmerusaṅkāśaṃrāśimparamatarpaṇam |
mṛgāṇāmmahiṣāṇāñcavarāhāṇāñcasañcayān || 31 ||
cakrurnairṛtaśārdūlārāśimannasyacādbhutam |
tataśśoṇitakumbhāṃścamadyānivividhānica || 32 ||
purastātkumbhakarṇasyacakrustridaśaśatravaḥ |
lilipuścaparārdhyenacandanenaparantapam || 33 ||
divyairāśvāsayāmāmāsurmālyairgandhaissugandhibhiḥ |
dhūpaṃsugandhāṃścasasṛjustuṣṭavuścaparantatam || 34 ||
jaladāivacāneduryātudhānāstatastataḥ |
śaṅkhānnāpūrayāmāsuśśaśāṅkasadṛśaprabhān || 35 ||
tumulaṃyugapacchāpivineduścāpyamarṣitāḥ |
nedurāsphoṭayāmāsuścikṣipusteniśācarāḥ || 36 ||
kumbhakarṇavibodhārthaṃ cakrustevipulaṃ svanam |
saśaṅkhabherīpaṇavapraṇāda |
māsphoṭitakṣvelitasimhanādam |
diśo dravantastridivaṃ kirantaḥ |
śrutvā vihamgāḥ sahasā nipetuḥ || 37 ||
yadābhṛśantairninadairmahātmānakumbakarṇobubudheprasuptaḥ |
tatomusuṇṭhīrmusalānisarverakṣogaṇāstejagṛhurgadāśca || 38 ||
taṃśailaśṛṅgairmusalairgadābhirvṛkṣaistarairmudgaramuṣṭibhiśca |
sukhaprasuptambhuvikumbhakarṇaṃrakṣāṃsyudagrāṇitadānijaghnuḥ || 39 ||
tasyaniḥśvāsavātenakumbhakarṇasyarakṣasaḥ |
rākṣasābalavanto'pisthātunāśaknuvanpuraḥ || 40 ||
tataḥparihitāgāḍhaṃrākṣasābhīmavikramāḥ |
mṛdaṅgapaṇavān bherīśśaṅkhakumbhagaṇāṃstathā || 41 ||
daśarākṣasasāhasraṃyugapatparyavārayan |
nīlāñjanacayākārantetutampratyabodhayan || 42 ||
abhighnantonadantaścanaivasaṃvividetusaḥ |
yadācainannaśekustepratibodhayituntadā || 43 ||
tatogurutaraṃyatnandāruṇaṃsamupākraman |
āśvānuṣṭrān kharannāgān jaghnurdaṇḍakaśāṅkuśaiḥ || 44 ||
bherīśaṅkhamṛdaṅgāṃścasarvaprāṇairavādayan |
nijaghnuścāsyagātrāṇimahākāṣṭhakaṅkaraiḥ || 45 ||
mudgarairmusalaiścāpisarvaprāṇasamudyataiḥ |
tenanādevamahatālaṅkāsamabhipūritā || 46 ||
saparvatavanāsarvāso'pinaivaprabudhyate |
tatassahasrambherīṇāṃyugasatsamahanyata || 47 ||
mṛṣṭakāñcanakoṇānāmāsaktānāṃsamantataḥ |
evamapyantidristuyadānaivaprabudhyata || 48 ||
śāpasyavaśamāpannastataḥkruddhāniśācarāḥ |
mahākrodhasamāviṣṭāssarvebhīmaparākramāḥ || 49 ||
tadrakṣobodhayiṣyantaścakruranyeparākramam |
anyebherīssamājaghnuranyecakrurmahāsvanam || 50 ||
keśānanyepralulupuḥkarṇāvanyedaśantica |
udakumbaśatānyanyesamasiñcantakarṇayoḥ || 51 ||
nakumbhakarṇaḥpaspandemahānidrāvaśaṅgataḥ |
anyecabalinastasyakūṭamudgarapāṇayaḥ || 52 ||
mūrdhnivakṣasigātreṣupātan kūṭamudgarān |
rajjubandhanabaddhābhiśśataghnībhiścasarvaśaḥ || 53 ||
vadhyamānomahākāyonaprābudhyatarākṣasaḥ |
vāraṇānāṃsahasrañcaśarīre'syapradhāvitam || 54 ||
kumbakarṇastadābud dhvāsparśamparamabudhyata |
sapātyamānairgiriśṛṅgavṛkṣairacintayaṃstānvipulān prahārān |
nidrākṣyāt kṣudbhayapīḍitaścavijṛmbhamāṇassahasotpapāpa || 55 ||
sanāgabhogācalaśṛṅgakalpauvikṣipyabāhūgiraśṛṅgasārau |
nivṛtyavaktraṃvaḍavāmukhābhanniśācaro'sauvikṛtañjajṛmbhe || 56 ||
tasya jājṛmbhamāṇasya vaktraṃ pātālasamnibham |
dadRuśe meruśṛṅgāgre divākara ivoditaḥ || 57 ||
sajṛmbhamāṇo'tibalaḥpraddhoniśācaraḥ |
niḥśvāsaścāsyasañjajñeparvatādivamārutaḥ || 58 ||
rūpamuttiṣṭhatastasyakumbhakarṇasyatadbabhau |
tapāntesabalākasyameghasyevavivarṣataḥ || 59 ||
tasyadīptāgnisadṛśevidyutsadṛśavarcasī |
dadṛśātemahānetredīptāvivamahāgrahau || 60 ||
tatastvadarśayan sarvānbhakṣyāṃścavividhān bahūn |
varāhānmahiṣāṃścaivababhakṣasamahābalaḥ || 61 ||
ādadunbhukṣitomāṃsaṃśoṇitantṛṣitaḥpiban |
medaḥkumbhāṃścamadyāṃścapapauśakraripustadā || 62 ||
tatastṛpta iti jñātvā samutperurniśācarāḥ |
śirobhiśca praṇamyainaṃ sarvataḥ paryavārayan || 63 ||
nidrāviśadanetrastukaluṣīkṛtalocanaḥ |
cārayan sarvatodṛṣṭintān dadarśaniśācarān || 64 ||
sasarvān sāntvayāmāsanairṛtān nairṛtarṣabhaḥ |
bodhanādvismitaścāpirākṣasānidamabravīt || 65 ||
kimarthamahamādṛtyabhavadbhiḥpratibodhitaḥ |
kacchitsukuśalaṃrājñobhayaṃvāneṣanakim || 66 ||
athavādhruvamanyebhyobhayamparamupasthitam |
yadarthamevatvaritairbhavadbhiḥpratibodhitaḥ || 67 ||
adyarākṣasarājasyabhayamutpāṭayāmyaham |
dārayiṣyemahendraṃvāśātayiṣyetathānalam || 68 ||
nahyalpakāraṇesuptambodhayiṣyatimāṅguruḥ |
tadākhyātārthatattvenamatprabodhanakāraṇam || 69 ||
evambruvāṇaṃsamrabdhaṅkumbhakarṇamarindamam |
yūpākṣaḥsacivorājñaḥkṛtāñjalirabhāṣata || 70 ||
nanodevakṛtaṅkiñcidbhayamastikadācana |
mānuṣānnobhayaṃrājaṃstumulaṃsamprabādhate || 71 ||
nadaityadānavebhyovābhayamastihitādṛśam |
yādṛśammānuṣaṃrājan bhayamasmānupasthitam || 72 ||
vānaraiḥparvatākārairlaṅkeyamparivāritā |
sītāharaṇasantaptādrāmānnastumulambhayam || 73 ||
ekenavānareṇeyampūrvandagdhāmahāpurī |
kumāronihataścākṣassānuyātraḥsakuñjaraḥ || 74 ||
svayaṃrakṣodhipaścāpipaulastyodevakaṇṭakaḥ |
mṛtetisaṃyugemuktorāmeṇādityatejasā || 75 ||
yanna devaiḥ kṛto rājā nāpi daityairna dānavaiḥ |
kṛtaḥ sa iha rāmeṇa vimuktaḥ prāṇasaṃśayāt || 76 ||
sayūpākṣvacaśśrutvābhrāturyudhiparābhavam |
kumbhakarṇovivṛttākṣoyūpākṣamidamabravīt || 77 ||
sarvamadyaivayūpākṣaharisainyaṃsalakṣmaṇam |
rāghavañcaraṇejitvātatodrakṣyāmirāvaṇam || 78 ||
rākṣasāṃstarpayiṣyāmiharīṇāmmāṃsaśoṇitaiḥ |
rāmalakṣmaṇayoścāpisvayampāsyāmiśoṇitam || 79 ||
tattasyavākyambruvatoniśamyasagarvitaṃroṣavivṛddhadoṣam |
mahodaronairṛtayodhamukhyaḥkṛtāñjalirvākyamidambabhāṣe || 80 ||
rāvaṇasyavacaḥśrutvāguṇadoṣauvimṛśyaca |
paścādapimahābāho śatrūnyudhivijeṣyasi || 81 ||
mahodaravacaśśrutvārākṣasaiḥparivāritaḥ |
kumbhakarṇomahātejāssampratasthemahābalaḥ || 82 ||
suptamutthāpyabhīmākṣambhīmarūpaparākramam |
rākṣasāstvaritājugmardaśagrīnviveśanam || 83 ||
tatogatvādaśagrīvamāsīnamparamāsane |
ūcurbaddhāñjalipuṭāssarvaevaniśācarāḥ || 84 ||
prabuddho'yaṅkumbhakarṇabhrātāterākṣaseśvara |
kathantatraivaniryātudrakṣyasetamihāgatam || 85 ||
rāvaṇastvabravīddhṛṣṭorākṣasāṃstānupasthitān |
draṣṭumenamihecchāmiyathānyāyañcapūjyatām || 86 ||
tathetyuktvātutesarvepunarāgamyarākṣasāḥ |
kumbhakarṇamidaṃvākyamūcūrāvaṇacoditāḥ || 87 ||
draṣṭuntvāṅkāṅkṣaterājāsarvarākṣasapuṅgavaḥ |
gamanekriyatāmbuddhirbhrātaraṃsampraharṣayaḥ || 88 ||
kumbhakarṇastudurdharṣobhrāturājñāyaśāsanam |
tathetyuktvāmahāvīryaśśayanādutpapātaha || 89 ||
prakṣālya vadanaṃ hRṣṭaḥ snātaḥ paramabhūṣitaḥ |
pipāsustvarayāmāsa pānaṃ balasamīraṇam || 90 ||
tatastetvaritāstatrarākṣasārāvaṇājñayā |
madyakumbhāṃścavividhān kṣipramevopahārayan || 91 ||
pītvāghaṭasahasredvegamanāyopacakrame |
īṣatsamutkaṭomattastejobalasamanvitaḥ || 92 ||
kumbhakarṇobabhauhṛṣṭaḥkālāntakayamopamaḥ |
bhrātussabhavanaṅgacchanrakṣobalasamanvitaḥ || 93 ||
kumbhakarṇaḥ padanyāsairakampayata medinīm |
sa rājamārgaṃ vapuṣā prakāśayan |
sahasrarasmirdharaṇīmivāṃśubhiḥ |
jagāma tatrāñjalimālayā vṛtaḥ |
śatakraturgehamiva svayambhuvaḥ || 94 ||
taṃrājamārgasthamamitraghātinaṃvanaukasastesahasābahissthitāḥ |
dṛṣṭavā'prameyaṅgiriśṛṅgakalpaṃvitatrasustehariyūthapālāḥ || 95 ||
keciccharaṇyaṃśaraṇaṃsmarāmaṃvrajantikecid vyathitāḥpatanti |
keciddhaśasmavyathitāḥpatantikecidbhayārtābhuviśeratesma || 96 ||
tamadriśṛṅgapratimaṅkirīṭinaṃspṛśantamādityamivā'tmatejasā |
vanaukasaḥprekṣyavivṛddhamadbhutaṃ 3 bhayārdhitādudruviretatastataḥ || 97 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ षष्टितमस्सर्गः ।
सप्रविश्यपुरींलङ्कांरामबाणभयार्धितः ।
भग्नदर्पस्तदाराजाबभूवव्यथितेन्द्रियः ॥ 1 ॥
मातङ्ग इव सिम्हेन गरुडेनेव पन्नगः ।
अभिभूतोऽभवद्राजा राघवेण महात्मना ॥ 2 ॥
ब्रह्मदण्डप्रतीकानांविद्युत्सदृशवर्चसाम् ।
स्मरन्राघवबाणानांविव्यथेराक्षसेश्वरः ॥ 3 ॥
नकाञ्चनमयन्दिव्यमाश्रित्यपरमासनम् ।
विप्रेक्षमाणोरक्षांसिरावणोवाक्यमब्रवीत् ॥ 4 ॥
सर्वन्तत्खलुमेमोघंयत्तप्तम्परमन्तपः ।
यत्समानोमहेन्द्रेणमानुषेणास्मिर्जितः ॥ 5 ॥
इदन्तद्ब्रह्मणोघोरंवाक्यम्मामभ्युपस्थितम् ।
मानुषेभ्योविजानीहिभयन्त्वमितितत्तथा ॥ 6 ॥
देवदानवगन्धर्वैर्यक्षराक्षसपन्नगैः ।
अवध्यत्वम्मयाप्राप्तम्मानुषेभ्योनयाचितम् ॥ 7 ॥
विदितं मानुषं मन्ये रामं दशरथात्मजम् ।
इक्ष्वाकुकुलजातेन अनर्ण्येन यत् पुरा ॥ 8 ॥
उत्पत्स्यतेहिमद्वंशेपुरुषोराक्षसाधनु ।
यस्त्वांसपुत्रंसामात्यंसबलंसाश्वसारथिम् ॥ 9 ॥
निहनिष्यतिसङ्ग्रामेत्वाङ्कुलाधम दुर्मते ।
शप्तोऽहंवेदवत्याचयदासाधर्षितापुरा ॥ 10 ॥
सेयंसीतामहाभागाजाताजनकनन्दिनी ।
उमानन्दीश्वरश्चापिरम्भावरुणकन्यका ॥ 11 ॥
यथोक्तास्तन्मयाप्राप्तन्नमिथ्याऋषिभाषितं एतदेवाभ्युपागम्ययत्नङ्कर्तुमहार्हथ ॥ 12 ॥
राक्षसाश्चापितिष्ठन्तुचर्यागोपुरमूर्थसु ।
सचाप्रतिमगाम्भीर्योदेवदानवदर्पहा ॥ 13 ॥
ब्रह्मशापाभिभूतस्तुकुम्भकर्णोविबोध्यताम् ।
सपराजितमात्मानम्प्रहस्तञ्चनिषूदितम् ॥ 14 ॥
ज्ञात्वारक्षोबलम्भीममादिदेशमहाबलः ।
द्वारेषुयत्नःक्रियताम्प्राकारश्चाधिरुह्यताम् ॥ 15 ॥
निद्रावशसमाविष्टःकुम्भकर्णोविबोद्यताम् ।
सुखंस्वपितिनिश्चिन्तःकालोपहतचेतनः ॥ 16 ॥
नवषट् सप्तचाष्टौचमासान् स्वपितिराक्षसः ।
मन्त्रयित्वाप्रसुप्तोऽयमितस्तुनवमेऽहनि ॥ 17 ॥
तन्तुबोधयतक्षिप्रङ्कुम्भकर्णम्महाबलम् ।
सतुसङ् ख्येमहाबाहुःककुदस्सर्वरक्षसाम् ॥ 18 ॥
वानरान् राजपुत्रौचक्षिप्रमेवहनिष्यति एषःकेतुःपरंसङ् ख्येमुख्योवैसर्वरक्षसाम् ॥ 19 ॥
कुम्भकर्णःसदाशेतेमूढोग्राम्यसुखेरतः ।
रामेणहिनिरस्तस्यसङ्ग्रामेऽस्मिन् सुदारुणे ॥ 20 ॥
भविष्यतिनमेशोकःकुम्भकर्णेविबोधिते ।
किङ्करिष्याम्यहन्तेनशक्रतुल्यबलेनहि ॥ 21 ॥
ईदृशेव्यसनेघोरेयोनसाह्यायकल्पते ।
तेतुतद्वचनंश्रुत्वाराक्षसेन्द्रस्यराक्षसाः ॥ 22 ॥
जग्मुःपरमसम्भ्रान्ताःकुम्भकर्णनिवेशनम् ।
ताम्प्रविश्यमहाद्वारंसर्वतोयोजनायताम् ॥ 23 ॥
कुम्भकर्णगुहांरम्यांसर्वगन्धप्रवाहिनीम् ।
कुम्भकर्णस्यनिःश्वासादवधूतामहाबलाः ॥ 24 ॥
प्रतिष्ठमानाःकृच्छ्रेणयत्नात्प्रविविशुर्गुहाम् ।
ताम्प्रविश्यगुहांरम्यांशुभाङ्काञ्चनकुट्टिमाम् ॥ 25 ॥
ददृशुर्नैरृतव्याघ्रंशयानम्भीमविदर्शनम् ।
तेतुतंविकृतंसुप्तंविकीर्णमिवपर्वतम् ॥ 26 ॥
कुम्भकर्णम्महानिद्रंसहिताःप्रत्यबोधयन् ।
ऊर्ध्वरोमाञ्चिततनुंश्वसन्तमिवपन्नगम् ।
भ्रामयन्तं न्विश्श्वसैःशयानं भीमविदर्शमम् ॥ 27 ॥
भीमनासापुटन्तन्तुपातालोविपुलाननम् ।
शयनेन्यस्तसर्वाङ्गम्मेदोरुधिरगन्धिनम् ॥ 28 ॥
काञ्चनाङ्गदनद्धाङ्गङ्किरीटिनमरिन्दमम् ।
ददृशुर्नैरृतव्याघ्रङ्कुम्भकर्णमरिन्दमम् ॥ 29 ॥
ततश्चक्रुर्महात्मानङ्कुम्भकर्णाग्रतस्तदाचाग्रतः ॥ 30 ॥
मांसानाम्मेरुसङ्काशंराशिम्परमतर्पणम् ।
मृगाणाम्महिषाणाञ्चवराहाणाञ्चसञ्चयान् ॥ 31 ॥
चक्रुर्नैरृतशार्दूलाराशिमन्नस्यचाद्भुतम् ।
ततश्शोणितकुम्भांश्चमद्यानिविविधानिच ॥ 32 ॥
पुरस्तात्कुम्भकर्णस्यचक्रुस्त्रिदशशत्रवः ।
लिलिपुश्चपरार्ध्येनचन्दनेनपरन्तपम् ॥ 33 ॥
दिव्यैराश्वासयामामासुर्माल्यैर्गन्धैस्सुगन्धिभिः ।
धूपंसुगन्धांश्चससृजुस्तुष्टवुश्चपरन्ततम् ॥ 34 ॥
जलदाइवचानेदुर्यातुधानास्ततस्ततः ।
शङ्खान्नापूरयामासुश्शशाङ्कसदृशप्रभान् ॥ 35 ॥
तुमुलंयुगपच्छापिविनेदुश्चाप्यमर्षिताः ।
नेदुरास्फोटयामासुश्चिक्षिपुस्तेनिशाचराः ॥ 36 ॥
कुम्भकर्णविबोधार्थं चक्रुस्तेविपुलं स्वनम् ।
सशङ्खभेरीपणवप्रणाद ।
मास्फोटितक्ष्वेलितसिम्हनादम् ।
दिशो द्रवन्तस्त्रिदिवं किरन्तः ।
श्रुत्वा विहम्गाः सहसा निपेतुः ॥ 37 ॥
यदाभृशन्तैर्निनदैर्महात्मानकुम्बकर्णोबुबुधेप्रसुप्तः ।
ततोमुसुण्ठीर्मुसलानिसर्वेरक्षोगणास्तेजगृहुर्गदाश्च ॥ 38 ॥
तंशैलशृङ्गैर्मुसलैर्गदाभिर्वृक्षैस्तरैर्मुद्गरमुष्टिभिश्च ।
सुखप्रसुप्तम्भुविकुम्भकर्णंरक्षांस्युदग्राणितदानिजघ्नुः ॥ 39 ॥
तस्यनिःश्वासवातेनकुम्भकर्णस्यरक्षसः ।
राक्षसाबलवन्तोऽपिस्थातुनाशक्नुवन्पुरः ॥ 40 ॥
ततःपरिहितागाढंराक्षसाभीमविक्रमाः ।
मृदङ्गपणवान् भेरीश्शङ्खकुम्भगणांस्तथा ॥ 41 ॥
दशराक्षससाहस्रंयुगपत्पर्यवारयन् ।
नीलाञ्जनचयाकारन्तेतुतम्प्रत्यबोधयन् ॥ 42 ॥
अभिघ्नन्तोनदन्तश्चनैवसंविविदेतुसः ।
यदाचैनन्नशेकुस्तेप्रतिबोधयितुन्तदा ॥ 43 ॥
ततोगुरुतरंयत्नन्दारुणंसमुपाक्रमन् ।
आश्वानुष्ट्रान् खरन्नागान् जघ्नुर्दण्डकशाङ्कुशैः ॥ 44 ॥
भेरीशङ्खमृदङ्गांश्चसर्वप्राणैरवादयन् ।
निजघ्नुश्चास्यगात्राणिमहाकाष्ठकङ्करैः ॥ 45 ॥
मुद्गरैर्मुसलैश्चापिसर्वप्राणसमुद्यतैः ।
तेननादेवमहतालङ्कासमभिपूरिता ॥ 46 ॥
सपर्वतवनासर्वासोऽपिनैवप्रबुध्यते ।
ततस्सहस्रम्भेरीणांयुगसत्समहन्यत ॥ 47 ॥
मृष्टकाञ्चनकोणानामासक्तानांसमन्ततः ।
एवमप्यन्तिद्रिस्तुयदानैवप्रबुध्यत ॥ 48 ॥
शापस्यवशमापन्नस्ततःक्रुद्धानिशाचराः ।
महाक्रोधसमाविष्टास्सर्वेभीमपराक्रमाः ॥ 49 ॥
तद्रक्षोबोधयिष्यन्तश्चक्रुरन्येपराक्रमम् ।
अन्येभेरीस्समाजघ्नुरन्येचक्रुर्महास्वनम् ॥ 50 ॥
केशानन्येप्रलुलुपुःकर्णावन्येदशन्तिच ।
उदकुम्बशतान्यन्येसमसिञ्चन्तकर्णयोः ॥ 51 ॥
नकुम्भकर्णःपस्पन्देमहानिद्रावशङ्गतः ।
अन्येचबलिनस्तस्यकूटमुद्गरपाणयः ॥ 52 ॥
मूर्ध्निवक्षसिगात्रेषुपातन् कूटमुद्गरान् ।
रज्जुबन्धनबद्धाभिश्शतघ्नीभिश्चसर्वशः ॥ 53 ॥
वध्यमानोमहाकायोनप्राबुध्यतराक्षसः ।
वारणानांसहस्रञ्चशरीरेऽस्यप्रधावितम् ॥ 54 ॥
कुम्बकर्णस्तदाबुद् ध्वास्पर्शम्परमबुध्यत ।
सपात्यमानैर्गिरिशृङ्गवृक्षैरचिन्तयंस्तान्विपुलान् प्रहारान् ।
निद्राक्ष्यात् क्षुद्भयपीडितश्चविजृम्भमाणस्सहसोत्पपाप ॥ 55 ॥
सनागभोगाचलशृङ्गकल्पौविक्षिप्यबाहूगिरशृङ्गसारौ ।
निवृत्यवक्त्रंवडवामुखाभन्निशाचरोऽसौविकृतञ्जजृम्भे ॥ 56 ॥
तस्य जाजृम्भमाणस्य वक्त्रं पातालसम्निभम् ।
दद्Rउशे मेरुशृङ्गाग्रे दिवाकर इवोदितः ॥ 57 ॥
सजृम्भमाणोऽतिबलःप्रद्धोनिशाचरः ।
निःश्वासश्चास्यसञ्जज्ञेपर्वतादिवमारुतः ॥ 58 ॥
रूपमुत्तिष्ठतस्तस्यकुम्भकर्णस्यतद्बभौ ।
तपान्तेसबलाकस्यमेघस्येवविवर्षतः ॥ 59 ॥
तस्यदीप्ताग्निसदृशेविद्युत्सदृशवर्चसी ।
ददृशातेमहानेत्रेदीप्ताविवमहाग्रहौ ॥ 60 ॥
ततस्त्वदर्शयन् सर्वान्भक्ष्यांश्चविविधान् बहून् ।
वराहान्महिषांश्चैवबभक्षसमहाबलः ॥ 61 ॥
आददुन्भुक्षितोमांसंशोणितन्तृषितःपिबन् ।
मेदःकुम्भांश्चमद्यांश्चपपौशक्ररिपुस्तदा ॥ 62 ॥
ततस्तृप्त इति ज्ञात्वा समुत्पेरुर्निशाचराः ।
शिरोभिश्च प्रणम्यैनं सर्वतः पर्यवारयन् ॥ 63 ॥
निद्राविशदनेत्रस्तुकलुषीकृतलोचनः ।
चारयन् सर्वतोदृष्टिन्तान् ददर्शनिशाचरान् ॥ 64 ॥
ससर्वान् सान्त्वयामासनैरृतान् नैरृतर्षभः ।
बोधनाद्विस्मितश्चापिराक्षसानिदमब्रवीत् ॥ 65 ॥
किमर्थमहमादृत्यभवद्भिःप्रतिबोधितः ।
कच्छित्सुकुशलंराज्ञोभयंवानेषनकिम् ॥ 66 ॥
अथवाध्रुवमन्येभ्योभयम्परमुपस्थितम् ।
यदर्थमेवत्वरितैर्भवद्भिःप्रतिबोधितः ॥ 67 ॥
अद्यराक्षसराजस्यभयमुत्पाटयाम्यहम् ।
दारयिष्येमहेन्द्रंवाशातयिष्येतथानलम् ॥ 68 ॥
नह्यल्पकारणेसुप्तम्बोधयिष्यतिमाङ्गुरुः ।
तदाख्यातार्थतत्त्वेनमत्प्रबोधनकारणम् ॥ 69 ॥
एवम्ब्रुवाणंसम्रब्धङ्कुम्भकर्णमरिन्दमम् ।
यूपाक्षःसचिवोराज्ञःकृताञ्जलिरभाषत ॥ 70 ॥
ननोदेवकृतङ्किञ्चिद्भयमस्तिकदाचन ।
मानुषान्नोभयंराजंस्तुमुलंसम्प्रबाधते ॥ 71 ॥
नदैत्यदानवेभ्योवाभयमस्तिहितादृशम् ।
यादृशम्मानुषंराजन् भयमस्मानुपस्थितम् ॥ 72 ॥
वानरैःपर्वताकारैर्लङ्केयम्परिवारिता ।
सीताहरणसन्तप्ताद्रामान्नस्तुमुलम्भयम् ॥ 73 ॥
एकेनवानरेणेयम्पूर्वन्दग्धामहापुरी ।
कुमारोनिहतश्चाक्षस्सानुयात्रःसकुञ्जरः ॥ 74 ॥
स्वयंरक्षोधिपश्चापिपौलस्त्योदेवकण्टकः ।
मृतेतिसंयुगेमुक्तोरामेणादित्यतेजसा ॥ 75 ॥
यन्न देवैः कृतो राजा नापि दैत्यैर्न दानवैः ।
कृतः स इह रामेण विमुक्तः प्राणसंशयात् ॥ 76 ॥
सयूपाक्ष्वचश्श्रुत्वाभ्रातुर्युधिपराभवम् ।
कुम्भकर्णोविवृत्ताक्षोयूपाक्षमिदमब्रवीत् ॥ 77 ॥
सर्वमद्यैवयूपाक्षहरिसैन्यंसलक्ष्मणम् ।
राघवञ्चरणेजित्वाततोद्रक्ष्यामिरावणम् ॥ 78 ॥
राक्षसांस्तर्पयिष्यामिहरीणाम्मांसशोणितैः ।
रामलक्ष्मणयोश्चापिस्वयम्पास्यामिशोणितम् ॥ 79 ॥
तत्तस्यवाक्यम्ब्रुवतोनिशम्यसगर्वितंरोषविवृद्धदोषम् ।
महोदरोनैरृतयोधमुख्यःकृताञ्जलिर्वाक्यमिदम्बभाषे ॥ 80 ॥
रावणस्यवचःश्रुत्वागुणदोषौविमृश्यच ।
पश्चादपिमहाबाहो शत्रून्युधिविजेष्यसि ॥ 81 ॥
महोदरवचश्श्रुत्वाराक्षसैःपरिवारितः ।
कुम्भकर्णोमहातेजास्सम्प्रतस्थेमहाबलः ॥ 82 ॥
सुप्तमुत्थाप्यभीमाक्षम्भीमरूपपराक्रमम् ।
राक्षसास्त्वरिताजुग्मर्दशग्रीन्विवेशनम् ॥ 83 ॥
ततोगत्वादशग्रीवमासीनम्परमासने ।
ऊचुर्बद्धाञ्जलिपुटास्सर्वएवनिशाचराः ॥ 84 ॥
प्रबुद्धोऽयङ्कुम्भकर्णभ्रातातेराक्षसेश्वर ।
कथन्तत्रैवनिर्यातुद्रक्ष्यसेतमिहागतम् ॥ 85 ॥
रावणस्त्वब्रवीद्धृष्टोराक्षसांस्तानुपस्थितान् ।
द्रष्टुमेनमिहेच्छामियथान्यायञ्चपूज्यताम् ॥ 86 ॥
तथेत्युक्त्वातुतेसर्वेपुनरागम्यराक्षसाः ।
कुम्भकर्णमिदंवाक्यमूचूरावणचोदिताः ॥ 87 ॥
द्रष्टुन्त्वाङ्काङ्क्षतेराजासर्वराक्षसपुङ्गवः ।
गमनेक्रियताम्बुद्धिर्भ्रातरंसम्प्रहर्षयः ॥ 88 ॥
कुम्भकर्णस्तुदुर्धर्षोभ्रातुराज्ञायशासनम् ।
तथेत्युक्त्वामहावीर्यश्शयनादुत्पपातह ॥ 89 ॥
प्रक्षाल्य वदनं ह्Rष्टः स्नातः परमभूषितः ।
पिपासुस्त्वरयामास पानं बलसमीरणम् ॥ 90 ॥
ततस्तेत्वरितास्तत्रराक्षसारावणाज्ञया ।
मद्यकुम्भांश्चविविधान् क्षिप्रमेवोपहारयन् ॥ 91 ॥
पीत्वाघटसहस्रेद्वेगमनायोपचक्रमे ।
ईषत्समुत्कटोमत्तस्तेजोबलसमन्वितः ॥ 92 ॥
कुम्भकर्णोबभौहृष्टःकालान्तकयमोपमः ।
भ्रातुस्सभवनङ्गच्छन्रक्षोबलसमन्वितः ॥ 93 ॥
कुम्भकर्णः पदन्यासैरकम्पयत मेदिनीम् ।
स राजमार्गं वपुषा प्रकाशयन् ।
सहस्ररस्मिर्धरणीमिवांशुभिः ।
जगाम तत्राञ्जलिमालया वृतः ।
शतक्रतुर्गेहमिव स्वयम्भुवः ॥ 94 ॥
तंराजमार्गस्थममित्रघातिनंवनौकसस्तेसहसाबहिस्स्थिताः ।
दृष्टवाऽप्रमेयङ्गिरिशृङ्गकल्पंवितत्रसुस्तेहरियूथपालाः ॥ 95 ॥
केचिच्छरण्यंशरणंस्मरामंव्रजन्तिकेचिद् व्यथिताःपतन्ति ।
केचिद्धशस्मव्यथिताःपतन्तिकेचिद्भयार्ताभुविशेरतेस्म ॥ 96 ॥
तमद्रिशृङ्गप्रतिमङ्किरीटिनंस्पृशन्तमादित्यमिवाऽत्मतेजसा ।
वनौकसःप्रेक्ष्यविवृद्धमद्भुतं 3 भयार्धितादुद्रुविरेततस्ततः ॥ 97 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे षष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaṣṭitamassargaḥ |
sapraviśyapurīṃlaṅkāṃrāmabāṇabhayārdhitaḥ |
bhagnadarpastadārājābabhūvavyathitendriyaḥ || 1 ||
mātaṅga iva simhena garuḍeneva pannagaḥ |
abhibhūto'bhavadrājā rāghaveṇa mahātmanā || 2 ||
brahmadaṇḍapratīkānāṃvidyutsadṛśavarcasām |
smaranrāghavabāṇānāṃvivyatherākṣaseśvaraḥ || 3 ||
nakāñcanamayandivyamāśrityaparamāsanam |
viprekṣamāṇorakṣāṃsirāvaṇovākyamabravīt || 4 ||
sarvantatkhalumemoghaṃyattaptamparamantapaḥ |
yatsamānomahendreṇamānuṣeṇāsmirjitaḥ || 5 ||
idantadbrahmaṇoghoraṃvākyammāmabhyupasthitam |
mānuṣebhyovijānīhibhayantvamititattathā || 6 ||
devadānavagandharvairyakṣarākṣasapannagaiḥ |
avadhyatvammayāprāptammānuṣebhyonayācitam || 7 ||
viditaṃ mānuṣaṃ manye rāmaṃ daśarathātmajam |
ikṣvākukulajātena anarṇyena yat purā || 8 ||
utpatsyatehimadvaṃśepuruṣorākṣasādhanu |
yastvāṃsaputraṃsāmātyaṃsabalaṃsāśvasārathim || 9 ||
nihaniṣyatisaṅgrāmetvāṅkulādhama durmate |
śapto'haṃvedavatyācayadāsādharṣitāpurā || 10 ||
seyaṃsītāmahābhāgājātājanakanandinī |
umānandīśvaraścāpirambhāvaruṇakanyakā || 11 ||
yathoktāstanmayāprāptannamithyāṛṣibhāṣitaṃ etadevābhyupāgamyayatnaṅkartumahārhatha || 12 ||
rākṣasāścāpitiṣṭhantucaryāgopuramūrthasu |
sacāpratimagāmbhīryodevadānavadarpahā || 13 ||
brahmaśāpābhibhūtastukumbhakarṇovibodhyatām |
saparājitamātmānamprahastañcaniṣūditam || 14 ||
jñātvārakṣobalambhīmamādideśamahābalaḥ |
dvāreṣuyatnaḥkriyatāmprākāraścādhiruhyatām || 15 ||
nidrāvaśasamāviṣṭaḥkumbhakarṇovibodyatām |
sukhaṃsvapitiniścintaḥkālopahatacetanaḥ || 16 ||
navaṣaṭ saptacāṣṭaucamāsān svapitirākṣasaḥ |
mantrayitvāprasupto'yamitastunavame'hani || 17 ||
tantubodhayatakṣipraṅkumbhakarṇammahābalam |
satusaṅ khyemahābāhuḥkakudassarvarakṣasām || 18 ||
vānarān rājaputraucakṣipramevahaniṣyati eṣaḥketuḥparaṃsaṅ khyemukhyovaisarvarakṣasām || 19 ||
kumbhakarṇaḥsadāśetemūḍhogrāmyasukherataḥ |
rāmeṇahinirastasyasaṅgrāme'smin sudāruṇe || 20 ||
bhaviṣyatinameśokaḥkumbhakarṇevibodhite |
kiṅkariṣyāmyahantenaśakratulyabalenahi || 21 ||
īdṛśevyasaneghoreyonasāhyāyakalpate |
tetutadvacanaṃśrutvārākṣasendrasyarākṣasāḥ || 22 ||
jagmuḥparamasambhrāntāḥkumbhakarṇaniveśanam |
tāmpraviśyamahādvāraṃsarvatoyojanāyatām || 23 ||
kumbhakarṇaguhāṃramyāṃsarvagandhapravāhinīm |
kumbhakarṇasyaniḥśvāsādavadhūtāmahābalāḥ || 24 ||
pratiṣṭhamānāḥkṛcchreṇayatnātpraviviśurguhām |
tāmpraviśyaguhāṃramyāṃśubhāṅkāñcanakuṭṭimām || 25 ||
dadṛśurnairṛtavyāghraṃśayānambhīmavidarśanam |
tetutaṃvikṛtaṃsuptaṃvikīrṇamivaparvatam || 26 ||
kumbhakarṇammahānidraṃsahitāḥpratyabodhayan |
ūrdhvaromāñcitatanuṃśvasantamivapannagam |
bhrāmayantaṃ nviśśvasaiḥśayānaṃ bhīmavidarśamam || 27 ||
bhīmanāsāpuṭantantupātālovipulānanam |
śayanenyastasarvāṅgammedorudhiragandhinam || 28 ||
kāñcanāṅgadanaddhāṅgaṅkirīṭinamarindamam |
dadṛśurnairṛtavyāghraṅkumbhakarṇamarindamam || 29 ||
tataścakrurmahātmānaṅkumbhakarṇāgratastadācāgrataḥ || 30 ||
māṃsānāmmerusaṅkāśaṃrāśimparamatarpaṇam |
mṛgāṇāmmahiṣāṇāñcavarāhāṇāñcasañcayān || 31 ||
cakrurnairṛtaśārdūlārāśimannasyacādbhutam |
tataśśoṇitakumbhāṃścamadyānivividhānica || 32 ||
purastātkumbhakarṇasyacakrustridaśaśatravaḥ |
lilipuścaparārdhyenacandanenaparantapam || 33 ||
divyairāśvāsayāmāmāsurmālyairgandhaissugandhibhiḥ |
dhūpaṃsugandhāṃścasasṛjustuṣṭavuścaparantatam || 34 ||
jaladāivacāneduryātudhānāstatastataḥ |
śaṅkhānnāpūrayāmāsuśśaśāṅkasadṛśaprabhān || 35 ||
tumulaṃyugapacchāpivineduścāpyamarṣitāḥ |
nedurāsphoṭayāmāsuścikṣipusteniśācarāḥ || 36 ||
kumbhakarṇavibodhārthaṃ cakrustevipulaṃ svanam |
saśaṅkhabherīpaṇavapraṇāda |
māsphoṭitakṣvelitasimhanādam |
diśo dravantastridivaṃ kirantaḥ |
śrutvā vihamgāḥ sahasā nipetuḥ || 37 ||
yadābhṛśantairninadairmahātmānakumbakarṇobubudheprasuptaḥ |
tatomusuṇṭhīrmusalānisarverakṣogaṇāstejagṛhurgadāśca || 38 ||
taṃśailaśṛṅgairmusalairgadābhirvṛkṣaistarairmudgaramuṣṭibhiśca |
sukhaprasuptambhuvikumbhakarṇaṃrakṣāṃsyudagrāṇitadānijaghnuḥ || 39 ||
tasyaniḥśvāsavātenakumbhakarṇasyarakṣasaḥ |
rākṣasābalavanto'pisthātunāśaknuvanpuraḥ || 40 ||
tataḥparihitāgāḍhaṃrākṣasābhīmavikramāḥ |
mṛdaṅgapaṇavān bherīśśaṅkhakumbhagaṇāṃstathā || 41 ||
daśarākṣasasāhasraṃyugapatparyavārayan |
nīlāñjanacayākārantetutampratyabodhayan || 42 ||
abhighnantonadantaścanaivasaṃvividetusaḥ |
yadācainannaśekustepratibodhayituntadā || 43 ||
tatogurutaraṃyatnandāruṇaṃsamupākraman |
āśvānuṣṭrān kharannāgān jaghnurdaṇḍakaśāṅkuśaiḥ || 44 ||
bherīśaṅkhamṛdaṅgāṃścasarvaprāṇairavādayan |
nijaghnuścāsyagātrāṇimahākāṣṭhakaṅkaraiḥ || 45 ||
mudgarairmusalaiścāpisarvaprāṇasamudyataiḥ |
tenanādevamahatālaṅkāsamabhipūritā || 46 ||
saparvatavanāsarvāso'pinaivaprabudhyate |
tatassahasrambherīṇāṃyugasatsamahanyata || 47 ||
mṛṣṭakāñcanakoṇānāmāsaktānāṃsamantataḥ |
evamapyantidristuyadānaivaprabudhyata || 48 ||
śāpasyavaśamāpannastataḥkruddhāniśācarāḥ |
mahākrodhasamāviṣṭāssarvebhīmaparākramāḥ || 49 ||
tadrakṣobodhayiṣyantaścakruranyeparākramam |
anyebherīssamājaghnuranyecakrurmahāsvanam || 50 ||
keśānanyepralulupuḥkarṇāvanyedaśantica |
udakumbaśatānyanyesamasiñcantakarṇayoḥ || 51 ||
nakumbhakarṇaḥpaspandemahānidrāvaśaṅgataḥ |
anyecabalinastasyakūṭamudgarapāṇayaḥ || 52 ||
mūrdhnivakṣasigātreṣupātan kūṭamudgarān |
rajjubandhanabaddhābhiśśataghnībhiścasarvaśaḥ || 53 ||
vadhyamānomahākāyonaprābudhyatarākṣasaḥ |
vāraṇānāṃsahasrañcaśarīre'syapradhāvitam || 54 ||
kumbakarṇastadābud dhvāsparśamparamabudhyata |
sapātyamānairgiriśṛṅgavṛkṣairacintayaṃstānvipulān prahārān |
nidrākṣyāt kṣudbhayapīḍitaścavijṛmbhamāṇassahasotpapāpa || 55 ||
sanāgabhogācalaśṛṅgakalpauvikṣipyabāhūgiraśṛṅgasārau |
nivṛtyavaktraṃvaḍavāmukhābhanniśācaro'sauvikṛtañjajṛmbhe || 56 ||
tasya jājṛmbhamāṇasya vaktraṃ pātālasamnibham |
dadRuśe meruśṛṅgāgre divākara ivoditaḥ || 57 ||
sajṛmbhamāṇo'tibalaḥpraddhoniśācaraḥ |
niḥśvāsaścāsyasañjajñeparvatādivamārutaḥ || 58 ||
rūpamuttiṣṭhatastasyakumbhakarṇasyatadbabhau |
tapāntesabalākasyameghasyevavivarṣataḥ || 59 ||
tasyadīptāgnisadṛśevidyutsadṛśavarcasī |
dadṛśātemahānetredīptāvivamahāgrahau || 60 ||
tatastvadarśayan sarvānbhakṣyāṃścavividhān bahūn |
varāhānmahiṣāṃścaivababhakṣasamahābalaḥ || 61 ||
ādadunbhukṣitomāṃsaṃśoṇitantṛṣitaḥpiban |
medaḥkumbhāṃścamadyāṃścapapauśakraripustadā || 62 ||
tatastṛpta iti jñātvā samutperurniśācarāḥ |
śirobhiśca praṇamyainaṃ sarvataḥ paryavārayan || 63 ||
nidrāviśadanetrastukaluṣīkṛtalocanaḥ |
cārayan sarvatodṛṣṭintān dadarśaniśācarān || 64 ||
sasarvān sāntvayāmāsanairṛtān nairṛtarṣabhaḥ |
bodhanādvismitaścāpirākṣasānidamabravīt || 65 ||
kimarthamahamādṛtyabhavadbhiḥpratibodhitaḥ |
kacchitsukuśalaṃrājñobhayaṃvāneṣanakim || 66 ||
athavādhruvamanyebhyobhayamparamupasthitam |
yadarthamevatvaritairbhavadbhiḥpratibodhitaḥ || 67 ||
adyarākṣasarājasyabhayamutpāṭayāmyaham |
dārayiṣyemahendraṃvāśātayiṣyetathānalam || 68 ||
nahyalpakāraṇesuptambodhayiṣyatimāṅguruḥ |
tadākhyātārthatattvenamatprabodhanakāraṇam || 69 ||
evambruvāṇaṃsamrabdhaṅkumbhakarṇamarindamam |
yūpākṣaḥsacivorājñaḥkṛtāñjalirabhāṣata || 70 ||
nanodevakṛtaṅkiñcidbhayamastikadācana |
mānuṣānnobhayaṃrājaṃstumulaṃsamprabādhate || 71 ||
nadaityadānavebhyovābhayamastihitādṛśam |
yādṛśammānuṣaṃrājan bhayamasmānupasthitam || 72 ||
vānaraiḥparvatākārairlaṅkeyamparivāritā |
sītāharaṇasantaptādrāmānnastumulambhayam || 73 ||
ekenavānareṇeyampūrvandagdhāmahāpurī |
kumāronihataścākṣassānuyātraḥsakuñjaraḥ || 74 ||
svayaṃrakṣodhipaścāpipaulastyodevakaṇṭakaḥ |
mṛtetisaṃyugemuktorāmeṇādityatejasā || 75 ||
yanna devaiḥ kṛto rājā nāpi daityairna dānavaiḥ |
kṛtaḥ sa iha rāmeṇa vimuktaḥ prāṇasaṃśayāt || 76 ||
sayūpākṣvacaśśrutvābhrāturyudhiparābhavam |
kumbhakarṇovivṛttākṣoyūpākṣamidamabravīt || 77 ||
sarvamadyaivayūpākṣaharisainyaṃsalakṣmaṇam |
rāghavañcaraṇejitvātatodrakṣyāmirāvaṇam || 78 ||
rākṣasāṃstarpayiṣyāmiharīṇāmmāṃsaśoṇitaiḥ |
rāmalakṣmaṇayoścāpisvayampāsyāmiśoṇitam || 79 ||
tattasyavākyambruvatoniśamyasagarvitaṃroṣavivṛddhadoṣam |
mahodaronairṛtayodhamukhyaḥkṛtāñjalirvākyamidambabhāṣe || 80 ||
rāvaṇasyavacaḥśrutvāguṇadoṣauvimṛśyaca |
paścādapimahābāho śatrūnyudhivijeṣyasi || 81 ||
mahodaravacaśśrutvārākṣasaiḥparivāritaḥ |
kumbhakarṇomahātejāssampratasthemahābalaḥ || 82 ||
suptamutthāpyabhīmākṣambhīmarūpaparākramam |
rākṣasāstvaritājugmardaśagrīnviveśanam || 83 ||
tatogatvādaśagrīvamāsīnamparamāsane |
ūcurbaddhāñjalipuṭāssarvaevaniśācarāḥ || 84 ||
prabuddho'yaṅkumbhakarṇabhrātāterākṣaseśvara |
kathantatraivaniryātudrakṣyasetamihāgatam || 85 ||
rāvaṇastvabravīddhṛṣṭorākṣasāṃstānupasthitān |
draṣṭumenamihecchāmiyathānyāyañcapūjyatām || 86 ||
tathetyuktvātutesarvepunarāgamyarākṣasāḥ |
kumbhakarṇamidaṃvākyamūcūrāvaṇacoditāḥ || 87 ||
draṣṭuntvāṅkāṅkṣaterājāsarvarākṣasapuṅgavaḥ |
gamanekriyatāmbuddhirbhrātaraṃsampraharṣayaḥ || 88 ||
kumbhakarṇastudurdharṣobhrāturājñāyaśāsanam |
tathetyuktvāmahāvīryaśśayanādutpapātaha || 89 ||
prakṣālya vadanaṃ hRṣṭaḥ snātaḥ paramabhūṣitaḥ |
pipāsustvarayāmāsa pānaṃ balasamīraṇam || 90 ||
tatastetvaritāstatrarākṣasārāvaṇājñayā |
madyakumbhāṃścavividhān kṣipramevopahārayan || 91 ||
pītvāghaṭasahasredvegamanāyopacakrame |
īṣatsamutkaṭomattastejobalasamanvitaḥ || 92 ||
kumbhakarṇobabhauhṛṣṭaḥkālāntakayamopamaḥ |
bhrātussabhavanaṅgacchanrakṣobalasamanvitaḥ || 93 ||
kumbhakarṇaḥ padanyāsairakampayata medinīm |
sa rājamārgaṃ vapuṣā prakāśayan |
sahasrarasmirdharaṇīmivāṃśubhiḥ |
jagāma tatrāñjalimālayā vṛtaḥ |
śatakraturgehamiva svayambhuvaḥ || 94 ||
taṃrājamārgasthamamitraghātinaṃvanaukasastesahasābahissthitāḥ |
dṛṣṭavā'prameyaṅgiriśṛṅgakalpaṃvitatrasustehariyūthapālāḥ || 95 ||
keciccharaṇyaṃśaraṇaṃsmarāmaṃvrajantikecid vyathitāḥpatanti |
keciddhaśasmavyathitāḥpatantikecidbhayārtābhuviśeratesma || 96 ||
tamadriśṛṅgapratimaṅkirīṭinaṃspṛśantamādityamivā'tmatejasā |
vanaukasaḥprekṣyavivṛddhamadbhutaṃ 3 bhayārdhitādudruviretatastataḥ || 97 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.