శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే కిష్కిన్ధాకాణ్డమ్ ।
అథ చతుశ్చత్వారింశస్సర్గః ।
విశేషేణ తు సుగ్రీవో హనూమత్యర్థముక్తవాన్ ।
స హి తస్మిన్హరిశ్రేష్ఠే నిశ్చితార్థోఽర్థసాధనే ॥ 1 ॥
అబ్రవీచ్చ హనూమన్తం విక్రాన్తమనిలాత్మజమ్ ।
సుగ్రీవః పరమప్రీతః ప్రభు స్సర్వవనౌకసామ్ ॥ 2 ॥
న భూమౌ నాన్తరిక్షే వా నామ్బరే నామరాలయే ।
నాప్సు వా గతిసఙ్గం తే పశ్యామి హరిపుఙ్గవ ॥ 3 ॥
సాసురాస్సహగన్ధర్వాస్సనాగనరదేవతాః ।
విదితా స్సర్వలోకాస్తే ససాగరధరాధరాః ॥ 4 ॥
గతిర్వేగశ్చ తేజశ్చ లాఘవం చ మహాకపే ।
పితుస్తే సదృశం వీర మారుతస్య మహౌజసః ॥ 5 ॥
తేజసా వాపి తే భూతం న సమం భువి న విద్యతే ।
తద్యథా లభ్యతే సీతా తత్త్వమేవోపపాదయ ॥ 6 ॥
త్వయ్యేవ హనుమ న్నస్తి బలం బుద్ధిః పరాక్రమః ।
దేశకాలానువృత్తిశ్చ నయశ్చ నయపణ్డిత ॥ 7 ॥
తతః కార్యసమాసఙ్గమవగమ్య హనూమతి ।
విదిత్వా హనుమన్తం చ చిన్తయామాస రాఘవః ॥ 8 ॥
సర్వథా నిశ్చితార్థోఽయం హనూమతి హరీశ్వరః ।
నిశ్చితార్థకరశ్చాపి హనూమాన్కార్యసాధనే ॥ 9 ॥
తదేవం ప్రస్థితస్యాస్య పరిజ్ఞాతస్య కర్మభిః ।
భర్త్రా పరిగృహీతస్య ధ్రువః కార్యఫలోదయః ॥ 10 ॥
తం సమీక్ష్య మహాతేజా వ్యవసాయోత్తరం హరిమ్ ।
కృతార్థ ఇవ సంవృత్తః ప్రహృష్టేన్ద్రియమానసః ॥ 11 ॥
దదౌ తస్య తతః ప్రీతస్స్వనామాఙ్కోపశోభితమ్ ।
అఙ్గులీయమభిజ్ఞానం రాజపుత్ర్యాః పరన్తపః ॥ 12 ॥
అనేన త్వాం హరిశ్రేష్ఠ చిహ్నేన జనకాత్మజా ।
మత్సకాశాదనుప్రాప్తమనుద్విగ్నాఽనుపశ్యతి ॥ 13 ॥
వ్యవసాయశ్చ తే వీర సత్త్వయుక్తశ్చ విక్రమః ।
సుగ్రీవస్య చ సన్దేశస్సిద్ధిం కథయతీవ మే ॥ 14 ॥
స తద్గృహ్య హరిశ్రేష్ఠః స్థాప్య మూర్ధ్ని కృతాఞ్జలిః ।
వన్దిత్వా చరణౌ చైవ ప్రస్థితః ప్లవగోత్తమః ॥ 15 ॥
స తత్ప్రకర్షన్ హరీణాం మహద్బలం బభూవ వీరః పవనాత్మజః కపిః ।
గతామ్బుదే వ్యోమ్ని విశుద్ధమణ్డలః శశీవ నక్షత్రగణోపశోభితః ॥ 16 ॥
అతిబల బలమాశ్రితస్తవాహం హరివరవిక్రమ విక్రమైరనల్పైః ।
పవనసుత యథాఽభిగమ్యతే సా జనకసుతా హనుమం స్తథా కురుష్వ ॥ 17 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే కిష్కిన్ధాకాణ్డే చతుశ్చత్వారింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha catuścatvāriṃśassargaḥ |
viśeṣeṇa tu sugrīvo hanūmatyarthamuktavān |
sa hi tasminhariśreṣṭhe niścitārtho'rthasādhane || 1 ||
abravīcca hanūmantaṃ vikrāntamanilātmajam |
sugrīvaḥ paramaprītaḥ prabhu ssarvavanaukasām || 2 ||
na bhūmau nāntarikṣe vā nāmbare nāmarālaye |
nāpsu vā gatisaṅgaṃ te paśyāmi haripuṅgava || 3 ||
sāsurāssahagandharvāssanāganaradevatāḥ |
viditā ssarvalokāste sasāgaradharādharāḥ || 4 ||
gatirvegaśca tejaśca lāghavaṃ ca mahākape |
pituste sadṛśaṃ vīra mārutasya mahaujasaḥ || 5 ||
tejasā vāpi te bhūtaṃ na samaṃ bhuvi na vidyate |
tadyathā labhyate sītā tattvamevopapādaya || 6 ||
tvayyeva hanuma nnasti balaṃ buddhiḥ parākramaḥ |
deśakālānuvṛttiśca nayaśca nayapaṇḍita || 7 ||
tataḥ kāryasamāsaṅgamavagamya hanūmati |
viditvā hanumantaṃ ca cintayāmāsa rāghavaḥ || 8 ||
sarvathā niścitārtho'yaṃ hanūmati harīśvaraḥ |
niścitārthakaraścāpi hanūmānkāryasādhane || 9 ||
tadevaṃ prasthitasyāsya parijñātasya karmabhiḥ |
bhartrā parigṛhītasya dhruvaḥ kāryaphalodayaḥ || 10 ||
taṃ samīkṣya mahātejā vyavasāyottaraṃ harim |
kṛtārtha iva saṃvṛttaḥ prahṛṣṭendriyamānasaḥ || 11 ||
dadau tasya tataḥ prītassvanāmāṅkopaśobhitam |
aṅgulīyamabhijñānaṃ rājaputryāḥ parantapaḥ || 12 ||
anena tvāṃ hariśreṣṭha cihnena janakātmajā |
matsakāśādanuprāptamanudvignā'nupaśyati || 13 ||
vyavasāyaśca te vīra sattvayuktaśca vikramaḥ |
sugrīvasya ca sandeśassiddhiṃ kathayatīva me || 14 ||
sa tadgṛhya hariśreṣṭhaḥ sthāpya mūrdhni kṛtāñjaliḥ |
vanditvā caraṇau caiva prasthitaḥ plavagottamaḥ || 15 ||
sa tatprakarṣan harīṇāṃ mahadbalaṃ babhūva vīraḥ pavanātmajaḥ kapiḥ |
gatāmbude vyomni viśuddhamaṇḍalaḥ śaśīva nakṣatragaṇopaśobhitaḥ || 16 ||
atibala balamāśritastavāhaṃ harivaravikrama vikramairanalpaiḥ |
pavanasuta yathā'bhigamyate sā janakasutā hanumaṃ stathā kuruṣva || 17 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe catuścatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ चतुश्चत्वारिंशस्सर्गः ।
विशेषेण तु सुग्रीवो हनूमत्यर्थमुक्तवान् ।
स हि तस्मिन्हरिश्रेष्ठे निश्चितार्थोऽर्थसाधने ॥ 1 ॥
अब्रवीच्च हनूमन्तं विक्रान्तमनिलात्मजम् ।
सुग्रीवः परमप्रीतः प्रभु स्सर्ववनौकसाम् ॥ 2 ॥
न भूमौ नान्तरिक्षे वा नाम्बरे नामरालये ।
नाप्सु वा गतिसङ्गं ते पश्यामि हरिपुङ्गव ॥ 3 ॥
सासुरास्सहगन्धर्वास्सनागनरदेवताः ।
विदिता स्सर्वलोकास्ते ससागरधराधराः ॥ 4 ॥
गतिर्वेगश्च तेजश्च लाघवं च महाकपे ।
पितुस्ते सदृशं वीर मारुतस्य महौजसः ॥ 5 ॥
तेजसा वापि ते भूतं न समं भुवि न विद्यते ।
तद्यथा लभ्यते सीता तत्त्वमेवोपपादय ॥ 6 ॥
त्वय्येव हनुम न्नस्ति बलं बुद्धिः पराक्रमः ।
देशकालानुवृत्तिश्च नयश्च नयपण्डित ॥ 7 ॥
ततः कार्यसमासङ्गमवगम्य हनूमति ।
विदित्वा हनुमन्तं च चिन्तयामास राघवः ॥ 8 ॥
सर्वथा निश्चितार्थोऽयं हनूमति हरीश्वरः ।
निश्चितार्थकरश्चापि हनूमान्कार्यसाधने ॥ 9 ॥
तदेवं प्रस्थितस्यास्य परिज्ञातस्य कर्मभिः ।
भर्त्रा परिगृहीतस्य ध्रुवः कार्यफलोदयः ॥ 10 ॥
तं समीक्ष्य महातेजा व्यवसायोत्तरं हरिम् ।
कृतार्थ इव संवृत्तः प्रहृष्टेन्द्रियमानसः ॥ 11 ॥
ददौ तस्य ततः प्रीतस्स्वनामाङ्कोपशोभितम् ।
अङ्गुलीयमभिज्ञानं राजपुत्र्याः परन्तपः ॥ 12 ॥
अनेन त्वां हरिश्रेष्ठ चिह्नेन जनकात्मजा ।
मत्सकाशादनुप्राप्तमनुद्विग्नाऽनुपश्यति ॥ 13 ॥
व्यवसायश्च ते वीर सत्त्वयुक्तश्च विक्रमः ।
सुग्रीवस्य च सन्देशस्सिद्धिं कथयतीव मे ॥ 14 ॥
स तद्गृह्य हरिश्रेष्ठः स्थाप्य मूर्ध्नि कृताञ्जलिः ।
वन्दित्वा चरणौ चैव प्रस्थितः प्लवगोत्तमः ॥ 15 ॥
स तत्प्रकर्षन् हरीणां महद्बलं बभूव वीरः पवनात्मजः कपिः ।
गताम्बुदे व्योम्नि विशुद्धमण्डलः शशीव नक्षत्रगणोपशोभितः ॥ 16 ॥
अतिबल बलमाश्रितस्तवाहं हरिवरविक्रम विक्रमैरनल्पैः ।
पवनसुत यथाऽभिगम्यते सा जनकसुता हनुमं स्तथा कुरुष्व ॥ 17 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे चतुश्चत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha catuścatvāriṃśassargaḥ |
viśeṣeṇa tu sugrīvo hanūmatyarthamuktavān |
sa hi tasminhariśreṣṭhe niścitārtho'rthasādhane || 1 ||
abravīcca hanūmantaṃ vikrāntamanilātmajam |
sugrīvaḥ paramaprītaḥ prabhu ssarvavanaukasām || 2 ||
na bhūmau nāntarikṣe vā nāmbare nāmarālaye |
nāpsu vā gatisaṅgaṃ te paśyāmi haripuṅgava || 3 ||
sāsurāssahagandharvāssanāganaradevatāḥ |
viditā ssarvalokāste sasāgaradharādharāḥ || 4 ||
gatirvegaśca tejaśca lāghavaṃ ca mahākape |
pituste sadṛśaṃ vīra mārutasya mahaujasaḥ || 5 ||
tejasā vāpi te bhūtaṃ na samaṃ bhuvi na vidyate |
tadyathā labhyate sītā tattvamevopapādaya || 6 ||
tvayyeva hanuma nnasti balaṃ buddhiḥ parākramaḥ |
deśakālānuvṛttiśca nayaśca nayapaṇḍita || 7 ||
tataḥ kāryasamāsaṅgamavagamya hanūmati |
viditvā hanumantaṃ ca cintayāmāsa rāghavaḥ || 8 ||
sarvathā niścitārtho'yaṃ hanūmati harīśvaraḥ |
niścitārthakaraścāpi hanūmānkāryasādhane || 9 ||
tadevaṃ prasthitasyāsya parijñātasya karmabhiḥ |
bhartrā parigṛhītasya dhruvaḥ kāryaphalodayaḥ || 10 ||
taṃ samīkṣya mahātejā vyavasāyottaraṃ harim |
kṛtārtha iva saṃvṛttaḥ prahṛṣṭendriyamānasaḥ || 11 ||
dadau tasya tataḥ prītassvanāmāṅkopaśobhitam |
aṅgulīyamabhijñānaṃ rājaputryāḥ parantapaḥ || 12 ||
anena tvāṃ hariśreṣṭha cihnena janakātmajā |
matsakāśādanuprāptamanudvignā'nupaśyati || 13 ||
vyavasāyaśca te vīra sattvayuktaśca vikramaḥ |
sugrīvasya ca sandeśassiddhiṃ kathayatīva me || 14 ||
sa tadgṛhya hariśreṣṭhaḥ sthāpya mūrdhni kṛtāñjaliḥ |
vanditvā caraṇau caiva prasthitaḥ plavagottamaḥ || 15 ||
sa tatprakarṣan harīṇāṃ mahadbalaṃ babhūva vīraḥ pavanātmajaḥ kapiḥ |
gatāmbude vyomni viśuddhamaṇḍalaḥ śaśīva nakṣatragaṇopaśobhitaḥ || 16 ||
atibala balamāśritastavāhaṃ harivaravikrama vikramairanalpaiḥ |
pavanasuta yathā'bhigamyate sā janakasutā hanumaṃ stathā kuruṣva || 17 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe catuścatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.