శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే అరణ్యకాణ్డమ్ ।
అథ త్రిషష్టితమస్సర్గః ।
స రాజపుత్రః ప్రియయా విహీనః శోకేన మోహేన చ పీడ్యమానః ।
విషాదయన్భ్రాతరమార్తరూపో భూయో విషాదం ప్రవివేశ తీవ్రమ్ ॥ 1 ॥
స లక్ష్మణం శోకవశాభిపన్నం శోకే నిమగ్నో విపులే తు రామః ।
ఉవాచ వాక్యం వ్యసనానురూపముష్ణం వినిశ్శ్వస్య రుదన్త్సశోకమ్ ॥ 2 ॥
న మద్విధో దుష్కృతకర్మకారీ మన్యే ద్వితీయోఽస్తి వసున్ధరాయామ్ ।
శోకేన శోకో హి పరమ్పరాయా మా మేతి భిన్దన్హృదయం మనశ్చ ॥ 3 ॥
పూర్వం మయా నూనమభీప్సితాని పాపాని కర్మాణ్యసకృత్కృతాని ।
తత్రాయమద్యాపతితో విపాకో దుఃఖేన దుఃఖం యదహం విశామి ॥ 4 ॥
రాజ్యప్రణాశస్స్వజనైర్వియోగః పితుర్వినాశో జననీవియోగః ।
సర్వాణి మే లక్ష్మణ శోకవేగమాపూరయన్తి ప్రవిచిన్తితాని ॥ 5 ॥
సర్వం తు దుఃఖం మమ లక్ష్మణేదం శాన్తం శరీరే వనమేత్య శూన్యమ్ ।
సీతావియోగాత్పునరప్యుదీర్ణం కాష్ఠైరివాగ్నిస్సహసా ప్రదీప్తః ॥ 6 ॥
సా నూనమార్యా మమ రాక్షసేన బలాద్దృతా ఖం సముపేత్య భీరుః ।
అపస్వరం సస్వరవిప్రలాపా భయేన విక్రన్దితవత్యభీక్ష్ణమ్ ॥ 7 ॥
తౌ లోహితస్య ప్రియదర్శనస్య సదోచితావుత్తమచన్దనస్య ।
వృత్తౌ స్తనౌ శోణితపఙ్కదిగ్ధౌ నూనం ప్రియాయా మమ నాభిభాతః ॥ 8 ॥
తచ్ఛలక్ష్ణసువ్యక్తమృదుప్రలాపం తస్యా ముఖం కుఞ్చితకేశభారమ్ ।
రక్షోవశం నూనముపాగతాయా న భ్రాజతే రాహుముఖే యథేన్దుః ॥ 9 ॥
తాం హారపాశస్య సదోచితాయా గ్రీవాం ప్రియాయా మమ సువ్రతాయాః ।
రక్షాంసి నూనం పరిపీతవన్తి విభిద్య శూన్యే రుధిరాశనాని ॥ 10 ॥
మయా విహీనా విజనే వనే యా రక్షోభిరాహృత్య వికృష్యమాణా ।
నూనం నినాదం కురరీవ దీనా సా ముక్తవత్యాయతకాన్తనేత్రా ॥ 11 ॥
అస్మిన్మయాసార్ధముదారశీలా శిలాతలే పూర్వముపోపవిష్టా ।
కాన్తస్మితా లక్ష్మణ జాతహాసా త్వామాహ సీతా బహువాక్యజాతమ్ ॥ 12 ॥
గోదావరీయం సరితాం వరిష్ఠా ప్రియా ప్రియాయా మమ నిత్యకాలమ్ ।
అప్యత్ర గచ్ఛేదితి చిన్తయామి నైకాకినీ యాతి హి సా కదాచిత్ ॥ 13 ॥
పద్మాననా పద్మవిశాలనేత్రా పద్మాని వానేతుమభిప్రయాతా ।
తదప్యయుక్తం న హి సా కదాచిన్మయా వినా గచ్ఛతి పఙ్కజాని ॥ 14 ॥
కామం త్విదం పుష్పితవృక్షషణ్డం నానావిధైః పక్షిగణైరుపేతమ్ ।
వనం ప్రయాతా ను తదప్యయుక్త మేకాకినీ సాతిబిభేతి భీరుః ॥ 15 ॥
ఆదిత్య భో లోకకృతాకృతజ్ఞ లోకస్య సత్యానృతకర్మసాక్షిన్ ।
మమ ప్రియా సా క్వ గతా హృతా వా శంసస్వ మే శోకవశస్య నిత్యమ్ ॥ 16 ॥
లోకేషు సర్వేషు చ నాస్తి కిఞ్చిద్యత్తే న నిత్యం విదితం భవేత్తత్ ।
శంసస్వ వాయో కులశాలినీం తాం హృతా మృతా వా పథి వర్తతే వా ॥ 17 ॥
ఇతీవ తం శోకవిధేయదేహం రామం విసఞ్జ్ఞం విలపన్తమేవమ్ ।
ఉవాచ సౌమిత్రిరదీనసత్త్వో న్యాయే స్థితః కాలయుతం చ వాక్యమ్ ॥ 18 ॥
శోకం విముఞ్చార్య ధృతిం భజస్వ సోత్సాహతా చాస్తు విమార్గణేఽస్యాః ।
ఉత్సాహవన్తో హి నరా న లోకే సీదన్తి కర్మస్వతిదుష్కరేషు ॥ 19 ॥
ఇతీవ సౌమిత్రిముదగ్రపౌరుషం బ్రువన్తమార్తో రఘువంశవర్ధనః ।
న చిన్తయామాస ధృతిం విముక్తవాన్పునశ్చ దుఃఖం మహదభ్యుపాగమత్ ॥ 20 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే అరణ్యకాణ్డే త్రిషష్టితమస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha triṣaṣṭitamassargaḥ |
sa rājaputraḥ priyayā vihīnaḥ śokena mohena ca pīḍyamānaḥ |
viṣādayanbhrātaramārtarūpo bhūyo viṣādaṃ praviveśa tīvram || 1 ||
sa lakṣmaṇaṃ śokavaśābhipannaṃ śoke nimagno vipule tu rāmaḥ |
uvāca vākyaṃ vyasanānurūpamuṣṇaṃ viniśśvasya rudantsaśokam || 2 ||
na madvidho duṣkṛtakarmakārī manye dvitīyo'sti vasundharāyām |
śokena śoko hi paramparāyā mā meti bhindanhṛdayaṃ manaśca || 3 ||
pūrvaṃ mayā nūnamabhīpsitāni pāpāni karmāṇyasakṛtkṛtāni |
tatrāyamadyāpatito vipāko duḥkhena duḥkhaṃ yadahaṃ viśāmi || 4 ||
rājyapraṇāśassvajanairviyogaḥ piturvināśo jananīviyogaḥ |
sarvāṇi me lakṣmaṇa śokavegamāpūrayanti pravicintitāni || 5 ||
sarvaṃ tu duḥkhaṃ mama lakṣmaṇedaṃ śāntaṃ śarīre vanametya śūnyam |
sītāviyogātpunarapyudīrṇaṃ kāṣṭhairivāgnissahasā pradīptaḥ || 6 ||
sā nūnamāryā mama rākṣasena balāddṛtā khaṃ samupetya bhīruḥ |
apasvaraṃ sasvaravipralāpā bhayena vikranditavatyabhīkṣṇam || 7 ||
tau lohitasya priyadarśanasya sadocitāvuttamacandanasya |
vṛttau stanau śoṇitapaṅkadigdhau nūnaṃ priyāyā mama nābhibhātaḥ || 8 ||
tacchalakṣṇasuvyaktamṛdupralāpaṃ tasyā mukhaṃ kuñcitakeśabhāram |
rakṣovaśaṃ nūnamupāgatāyā na bhrājate rāhumukhe yathenduḥ || 9 ||
tāṃ hārapāśasya sadocitāyā grīvāṃ priyāyā mama suvratāyāḥ |
rakṣāṃsi nūnaṃ paripītavanti vibhidya śūnye rudhirāśanāni || 10 ||
mayā vihīnā vijane vane yā rakṣobhirāhṛtya vikṛṣyamāṇā |
nūnaṃ ninādaṃ kurarīva dīnā sā muktavatyāyatakāntanetrā || 11 ||
asminmayāsārdhamudāraśīlā śilātale pūrvamupopaviṣṭā |
kāntasmitā lakṣmaṇa jātahāsā tvāmāha sītā bahuvākyajātam || 12 ||
godāvarīyaṃ saritāṃ variṣṭhā priyā priyāyā mama nityakālam |
apyatra gacchediti cintayāmi naikākinī yāti hi sā kadācit || 13 ||
padmānanā padmaviśālanetrā padmāni vānetumabhiprayātā |
tadapyayuktaṃ na hi sā kadācinmayā vinā gacchati paṅkajāni || 14 ||
kāmaṃ tvidaṃ puṣpitavṛkṣaṣaṇḍaṃ nānāvidhaiḥ pakṣigaṇairupetam |
vanaṃ prayātā nu tadapyayukta mekākinī sātibibheti bhīruḥ || 15 ||
āditya bho lokakṛtākṛtajña lokasya satyānṛtakarmasākṣin |
mama priyā sā kva gatā hṛtā vā śaṃsasva me śokavaśasya nityam || 16 ||
lokeṣu sarveṣu ca nāsti kiñcidyatte na nityaṃ viditaṃ bhavettat |
śaṃsasva vāyo kulaśālinīṃ tāṃ hṛtā mṛtā vā pathi vartate vā || 17 ||
itīva taṃ śokavidheyadehaṃ rāmaṃ visañjñaṃ vilapantamevam |
uvāca saumitriradīnasattvo nyāye sthitaḥ kālayutaṃ ca vākyam || 18 ||
śokaṃ vimuñcārya dhṛtiṃ bhajasva sotsāhatā cāstu vimārgaṇe'syāḥ |
utsāhavanto hi narā na loke sīdanti karmasvatiduṣkareṣu || 19 ||
itīva saumitrimudagrapauruṣaṃ bruvantamārto raghuvaṃśavardhanaḥ |
na cintayāmāsa dhṛtiṃ vimuktavānpunaśca duḥkhaṃ mahadabhyupāgamat || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe triṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ त्रिषष्टितमस्सर्गः ।
स राजपुत्रः प्रियया विहीनः शोकेन मोहेन च पीड्यमानः ।
विषादयन्भ्रातरमार्तरूपो भूयो विषादं प्रविवेश तीव्रम् ॥ 1 ॥
स लक्ष्मणं शोकवशाभिपन्नं शोके निमग्नो विपुले तु रामः ।
उवाच वाक्यं व्यसनानुरूपमुष्णं विनिश्श्वस्य रुदन्त्सशोकम् ॥ 2 ॥
न मद्विधो दुष्कृतकर्मकारी मन्ये द्वितीयोऽस्ति वसुन्धरायाम् ।
शोकेन शोको हि परम्पराया मा मेति भिन्दन्हृदयं मनश्च ॥ 3 ॥
पूर्वं मया नूनमभीप्सितानि पापानि कर्माण्यसकृत्कृतानि ।
तत्रायमद्यापतितो विपाको दुःखेन दुःखं यदहं विशामि ॥ 4 ॥
राज्यप्रणाशस्स्वजनैर्वियोगः पितुर्विनाशो जननीवियोगः ।
सर्वाणि मे लक्ष्मण शोकवेगमापूरयन्ति प्रविचिन्तितानि ॥ 5 ॥
सर्वं तु दुःखं मम लक्ष्मणेदं शान्तं शरीरे वनमेत्य शून्यम् ।
सीतावियोगात्पुनरप्युदीर्णं काष्ठैरिवाग्निस्सहसा प्रदीप्तः ॥ 6 ॥
सा नूनमार्या मम राक्षसेन बलाद्दृता खं समुपेत्य भीरुः ।
अपस्वरं सस्वरविप्रलापा भयेन विक्रन्दितवत्यभीक्ष्णम् ॥ 7 ॥
तौ लोहितस्य प्रियदर्शनस्य सदोचितावुत्तमचन्दनस्य ।
वृत्तौ स्तनौ शोणितपङ्कदिग्धौ नूनं प्रियाया मम नाभिभातः ॥ 8 ॥
तच्छलक्ष्णसुव्यक्तमृदुप्रलापं तस्या मुखं कुञ्चितकेशभारम् ।
रक्षोवशं नूनमुपागताया न भ्राजते राहुमुखे यथेन्दुः ॥ 9 ॥
तां हारपाशस्य सदोचिताया ग्रीवां प्रियाया मम सुव्रतायाः ।
रक्षांसि नूनं परिपीतवन्ति विभिद्य शून्ये रुधिराशनानि ॥ 10 ॥
मया विहीना विजने वने या रक्षोभिराहृत्य विकृष्यमाणा ।
नूनं निनादं कुररीव दीना सा मुक्तवत्यायतकान्तनेत्रा ॥ 11 ॥
अस्मिन्मयासार्धमुदारशीला शिलातले पूर्वमुपोपविष्टा ।
कान्तस्मिता लक्ष्मण जातहासा त्वामाह सीता बहुवाक्यजातम् ॥ 12 ॥
गोदावरीयं सरितां वरिष्ठा प्रिया प्रियाया मम नित्यकालम् ।
अप्यत्र गच्छेदिति चिन्तयामि नैकाकिनी याति हि सा कदाचित् ॥ 13 ॥
पद्मानना पद्मविशालनेत्रा पद्मानि वानेतुमभिप्रयाता ।
तदप्ययुक्तं न हि सा कदाचिन्मया विना गच्छति पङ्कजानि ॥ 14 ॥
कामं त्विदं पुष्पितवृक्षषण्डं नानाविधैः पक्षिगणैरुपेतम् ।
वनं प्रयाता नु तदप्ययुक्त मेकाकिनी सातिबिभेति भीरुः ॥ 15 ॥
आदित्य भो लोककृताकृतज्ञ लोकस्य सत्यानृतकर्मसाक्षिन् ।
मम प्रिया सा क्व गता हृता वा शंसस्व मे शोकवशस्य नित्यम् ॥ 16 ॥
लोकेषु सर्वेषु च नास्ति किञ्चिद्यत्ते न नित्यं विदितं भवेत्तत् ।
शंसस्व वायो कुलशालिनीं तां हृता मृता वा पथि वर्तते वा ॥ 17 ॥
इतीव तं शोकविधेयदेहं रामं विसञ्ज्ञं विलपन्तमेवम् ।
उवाच सौमित्रिरदीनसत्त्वो न्याये स्थितः कालयुतं च वाक्यम् ॥ 18 ॥
शोकं विमुञ्चार्य धृतिं भजस्व सोत्साहता चास्तु विमार्गणेऽस्याः ।
उत्साहवन्तो हि नरा न लोके सीदन्ति कर्मस्वतिदुष्करेषु ॥ 19 ॥
इतीव सौमित्रिमुदग्रपौरुषं ब्रुवन्तमार्तो रघुवंशवर्धनः ।
न चिन्तयामास धृतिं विमुक्तवान्पुनश्च दुःखं महदभ्युपागमत् ॥ 20 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे त्रिषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha triṣaṣṭitamassargaḥ |
sa rājaputraḥ priyayā vihīnaḥ śokena mohena ca pīḍyamānaḥ |
viṣādayanbhrātaramārtarūpo bhūyo viṣādaṃ praviveśa tīvram || 1 ||
sa lakṣmaṇaṃ śokavaśābhipannaṃ śoke nimagno vipule tu rāmaḥ |
uvāca vākyaṃ vyasanānurūpamuṣṇaṃ viniśśvasya rudantsaśokam || 2 ||
na madvidho duṣkṛtakarmakārī manye dvitīyo'sti vasundharāyām |
śokena śoko hi paramparāyā mā meti bhindanhṛdayaṃ manaśca || 3 ||
pūrvaṃ mayā nūnamabhīpsitāni pāpāni karmāṇyasakṛtkṛtāni |
tatrāyamadyāpatito vipāko duḥkhena duḥkhaṃ yadahaṃ viśāmi || 4 ||
rājyapraṇāśassvajanairviyogaḥ piturvināśo jananīviyogaḥ |
sarvāṇi me lakṣmaṇa śokavegamāpūrayanti pravicintitāni || 5 ||
sarvaṃ tu duḥkhaṃ mama lakṣmaṇedaṃ śāntaṃ śarīre vanametya śūnyam |
sītāviyogātpunarapyudīrṇaṃ kāṣṭhairivāgnissahasā pradīptaḥ || 6 ||
sā nūnamāryā mama rākṣasena balāddṛtā khaṃ samupetya bhīruḥ |
apasvaraṃ sasvaravipralāpā bhayena vikranditavatyabhīkṣṇam || 7 ||
tau lohitasya priyadarśanasya sadocitāvuttamacandanasya |
vṛttau stanau śoṇitapaṅkadigdhau nūnaṃ priyāyā mama nābhibhātaḥ || 8 ||
tacchalakṣṇasuvyaktamṛdupralāpaṃ tasyā mukhaṃ kuñcitakeśabhāram |
rakṣovaśaṃ nūnamupāgatāyā na bhrājate rāhumukhe yathenduḥ || 9 ||
tāṃ hārapāśasya sadocitāyā grīvāṃ priyāyā mama suvratāyāḥ |
rakṣāṃsi nūnaṃ paripītavanti vibhidya śūnye rudhirāśanāni || 10 ||
mayā vihīnā vijane vane yā rakṣobhirāhṛtya vikṛṣyamāṇā |
nūnaṃ ninādaṃ kurarīva dīnā sā muktavatyāyatakāntanetrā || 11 ||
asminmayāsārdhamudāraśīlā śilātale pūrvamupopaviṣṭā |
kāntasmitā lakṣmaṇa jātahāsā tvāmāha sītā bahuvākyajātam || 12 ||
godāvarīyaṃ saritāṃ variṣṭhā priyā priyāyā mama nityakālam |
apyatra gacchediti cintayāmi naikākinī yāti hi sā kadācit || 13 ||
padmānanā padmaviśālanetrā padmāni vānetumabhiprayātā |
tadapyayuktaṃ na hi sā kadācinmayā vinā gacchati paṅkajāni || 14 ||
kāmaṃ tvidaṃ puṣpitavṛkṣaṣaṇḍaṃ nānāvidhaiḥ pakṣigaṇairupetam |
vanaṃ prayātā nu tadapyayukta mekākinī sātibibheti bhīruḥ || 15 ||
āditya bho lokakṛtākṛtajña lokasya satyānṛtakarmasākṣin |
mama priyā sā kva gatā hṛtā vā śaṃsasva me śokavaśasya nityam || 16 ||
lokeṣu sarveṣu ca nāsti kiñcidyatte na nityaṃ viditaṃ bhavettat |
śaṃsasva vāyo kulaśālinīṃ tāṃ hṛtā mṛtā vā pathi vartate vā || 17 ||
itīva taṃ śokavidheyadehaṃ rāmaṃ visañjñaṃ vilapantamevam |
uvāca saumitriradīnasattvo nyāye sthitaḥ kālayutaṃ ca vākyam || 18 ||
śokaṃ vimuñcārya dhṛtiṃ bhajasva sotsāhatā cāstu vimārgaṇe'syāḥ |
utsāhavanto hi narā na loke sīdanti karmasvatiduṣkareṣu || 19 ||
itīva saumitrimudagrapauruṣaṃ bruvantamārto raghuvaṃśavardhanaḥ |
na cintayāmāsa dhṛtiṃ vimuktavānpunaśca duḥkhaṃ mahadabhyupāgamat || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe triṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.