শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অরণ্যকাণ্ডম্ ।
অথ ত্রিষষ্টিতমস্সর্গঃ ।
স রাজপুত্রঃ প্রিযযা বিহীনঃ শোকেন মোহেন চ পীড্যমানঃ ।
বিষাদযন্ভ্রাতরমার্তরূপো ভূযো বিষাদং প্রবিবেশ তীব্রম্ ॥ 1 ॥
স লক্ষ্মণং শোকবশাভিপন্নং শোকে নিমগ্নো বিপুলে তু রামঃ ।
উবাচ বাক্যং ব্যসনানুরূপমুষ্ণং বিনিশ্শ্বস্য রুদন্ত্সশোকম্ ॥ 2 ॥
ন মদ্বিধো দুষ্কৃতকর্মকারী মন্যে দ্বিতীযোঽস্তি বসুন্ধরাযাম্ ।
শোকেন শোকো হি পরম্পরাযা মা মেতি ভিন্দন্হৃদযং মনশ্চ ॥ 3 ॥
পূর্বং মযা নূনমভীপ্সিতানি পাপানি কর্মাণ্যসকৃত্কৃতানি ।
তত্রাযমদ্যাপতিতো বিপাকো দুঃখেন দুঃখং যদহং বিশামি ॥ 4 ॥
রাজ্যপ্রণাশস্স্বজনৈর্বিযোগঃ পিতুর্বিনাশো জননীবিযোগঃ ।
সর্বাণি মে লক্ষ্মণ শোকবেগমাপূরযন্তি প্রবিচিন্তিতানি ॥ 5 ॥
সর্বং তু দুঃখং মম লক্ষ্মণেদং শান্তং শরীরে বনমেত্য শূন্যম্ ।
সীতাবিযোগাত্পুনরপ্যুদীর্ণং কাষ্ঠৈরিবাগ্নিস্সহসা প্রদীপ্তঃ ॥ 6 ॥
সা নূনমার্যা মম রাক্ষসেন বলাদ্দৃতা খং সমুপেত্য ভীরুঃ ।
অপস্বরং সস্বরবিপ্রলাপা ভযেন বিক্রন্দিতবত্যভীক্ষ্ণম্ ॥ 7 ॥
তৌ লোহিতস্য প্রিযদর্শনস্য সদোচিতাবুত্তমচন্দনস্য ।
বৃত্তৌ স্তনৌ শোণিতপঙ্কদিগ্ধৌ নূনং প্রিযাযা মম নাভিভাতঃ ॥ 8 ॥
তচ্ছলক্ষ্ণসুব্যক্তমৃদুপ্রলাপং তস্যা মুখং কুঞ্চিতকেশভারম্ ।
রক্ষোবশং নূনমুপাগতাযা ন ভ্রাজতে রাহুমুখে যথেন্দুঃ ॥ 9 ॥
তাং হারপাশস্য সদোচিতাযা গ্রীবাং প্রিযাযা মম সুব্রতাযাঃ ।
রক্ষাংসি নূনং পরিপীতবন্তি বিভিদ্য শূন্যে রুধিরাশনানি ॥ 10 ॥
মযা বিহীনা বিজনে বনে যা রক্ষোভিরাহৃত্য বিকৃষ্যমাণা ।
নূনং নিনাদং কুররীব দীনা সা মুক্তবত্যাযতকান্তনেত্রা ॥ 11 ॥
অস্মিন্মযাসার্ধমুদারশীলা শিলাতলে পূর্বমুপোপবিষ্টা ।
কান্তস্মিতা লক্ষ্মণ জাতহাসা ত্বামাহ সীতা বহুবাক্যজাতম্ ॥ 12 ॥
গোদাবরীযং সরিতাং বরিষ্ঠা প্রিযা প্রিযাযা মম নিত্যকালম্ ।
অপ্যত্র গচ্ছেদিতি চিন্তযামি নৈকাকিনী যাতি হি সা কদাচিত্ ॥ 13 ॥
পদ্মাননা পদ্মবিশালনেত্রা পদ্মানি বানেতুমভিপ্রযাতা ।
তদপ্যযুক্তং ন হি সা কদাচিন্মযা বিনা গচ্ছতি পঙ্কজানি ॥ 14 ॥
কামং ত্বিদং পুষ্পিতবৃক্ষষণ্ডং নানাবিধৈঃ পক্ষিগণৈরুপেতম্ ।
বনং প্রযাতা নু তদপ্যযুক্ত মেকাকিনী সাতিবিভেতি ভীরুঃ ॥ 15 ॥
আদিত্য ভো লোককৃতাকৃতজ্ঞ লোকস্য সত্যানৃতকর্মসাক্ষিন্ ।
মম প্রিযা সা ক্ব গতা হৃতা বা শংসস্ব মে শোকবশস্য নিত্যম্ ॥ 16 ॥
লোকেষু সর্বেষু চ নাস্তি কিঞ্চিদ্যত্তে ন নিত্যং বিদিতং ভবেত্তত্ ।
শংসস্ব বাযো কুলশালিনীং তাং হৃতা মৃতা বা পথি বর্ততে বা ॥ 17 ॥
ইতীব তং শোকবিধেযদেহং রামং বিসঞ্জ্ঞং বিলপন্তমেবম্ ।
উবাচ সৌমিত্রিরদীনসত্ত্বো ন্যাযে স্থিতঃ কালযুতং চ বাক্যম্ ॥ 18 ॥
শোকং বিমুঞ্চার্য ধৃতিং ভজস্ব সোত্সাহতা চাস্তু বিমার্গণেঽস্যাঃ ।
উত্সাহবন্তো হি নরা ন লোকে সীদন্তি কর্মস্বতিদুষ্করেষু ॥ 19 ॥
ইতীব সৌমিত্রিমুদগ্রপৌরুষং ব্রুবন্তমার্তো রঘুবংশবর্ধনঃ ।
ন চিন্তযামাস ধৃতিং বিমুক্তবান্পুনশ্চ দুঃখং মহদভ্যুপাগমত্ ॥ 20 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অরণ্যকাণ্ডে ত্রিষষ্টিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha triṣaṣṭitamassargaḥ |
sa rājaputraḥ priyayā vihīnaḥ śokena mohena ca pīḍyamānaḥ |
viṣādayanbhrātaramārtarūpo bhūyo viṣādaṃ praviveśa tīvram || 1 ||
sa lakṣmaṇaṃ śokavaśābhipannaṃ śoke nimagno vipule tu rāmaḥ |
uvāca vākyaṃ vyasanānurūpamuṣṇaṃ viniśśvasya rudantsaśokam || 2 ||
na madvidho duṣkṛtakarmakārī manye dvitīyo'sti vasundharāyām |
śokena śoko hi paramparāyā mā meti bhindanhṛdayaṃ manaśca || 3 ||
pūrvaṃ mayā nūnamabhīpsitāni pāpāni karmāṇyasakṛtkṛtāni |
tatrāyamadyāpatito vipāko duḥkhena duḥkhaṃ yadahaṃ viśāmi || 4 ||
rājyapraṇāśassvajanairviyogaḥ piturvināśo jananīviyogaḥ |
sarvāṇi me lakṣmaṇa śokavegamāpūrayanti pravicintitāni || 5 ||
sarvaṃ tu duḥkhaṃ mama lakṣmaṇedaṃ śāntaṃ śarīre vanametya śūnyam |
sītāviyogātpunarapyudīrṇaṃ kāṣṭhairivāgnissahasā pradīptaḥ || 6 ||
sā nūnamāryā mama rākṣasena balāddṛtā khaṃ samupetya bhīruḥ |
apasvaraṃ sasvaravipralāpā bhayena vikranditavatyabhīkṣṇam || 7 ||
tau lohitasya priyadarśanasya sadocitāvuttamacandanasya |
vṛttau stanau śoṇitapaṅkadigdhau nūnaṃ priyāyā mama nābhibhātaḥ || 8 ||
tacchalakṣṇasuvyaktamṛdupralāpaṃ tasyā mukhaṃ kuñcitakeśabhāram |
rakṣovaśaṃ nūnamupāgatāyā na bhrājate rāhumukhe yathenduḥ || 9 ||
tāṃ hārapāśasya sadocitāyā grīvāṃ priyāyā mama suvratāyāḥ |
rakṣāṃsi nūnaṃ paripītavanti vibhidya śūnye rudhirāśanāni || 10 ||
mayā vihīnā vijane vane yā rakṣobhirāhṛtya vikṛṣyamāṇā |
nūnaṃ ninādaṃ kurarīva dīnā sā muktavatyāyatakāntanetrā || 11 ||
asminmayāsārdhamudāraśīlā śilātale pūrvamupopaviṣṭā |
kāntasmitā lakṣmaṇa jātahāsā tvāmāha sītā bahuvākyajātam || 12 ||
godāvarīyaṃ saritāṃ variṣṭhā priyā priyāyā mama nityakālam |
apyatra gacchediti cintayāmi naikākinī yāti hi sā kadācit || 13 ||
padmānanā padmaviśālanetrā padmāni vānetumabhiprayātā |
tadapyayuktaṃ na hi sā kadācinmayā vinā gacchati paṅkajāni || 14 ||
kāmaṃ tvidaṃ puṣpitavṛkṣaṣaṇḍaṃ nānāvidhaiḥ pakṣigaṇairupetam |
vanaṃ prayātā nu tadapyayukta mekākinī sātibibheti bhīruḥ || 15 ||
āditya bho lokakṛtākṛtajña lokasya satyānṛtakarmasākṣin |
mama priyā sā kva gatā hṛtā vā śaṃsasva me śokavaśasya nityam || 16 ||
lokeṣu sarveṣu ca nāsti kiñcidyatte na nityaṃ viditaṃ bhavettat |
śaṃsasva vāyo kulaśālinīṃ tāṃ hṛtā mṛtā vā pathi vartate vā || 17 ||
itīva taṃ śokavidheyadehaṃ rāmaṃ visañjñaṃ vilapantamevam |
uvāca saumitriradīnasattvo nyāye sthitaḥ kālayutaṃ ca vākyam || 18 ||
śokaṃ vimuñcārya dhṛtiṃ bhajasva sotsāhatā cāstu vimārgaṇe'syāḥ |
utsāhavanto hi narā na loke sīdanti karmasvatiduṣkareṣu || 19 ||
itīva saumitrimudagrapauruṣaṃ bruvantamārto raghuvaṃśavardhanaḥ |
na cintayāmāsa dhṛtiṃ vimuktavānpunaśca duḥkhaṃ mahadabhyupāgamat || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe triṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ त्रिषष्टितमस्सर्गः ।
स राजपुत्रः प्रियया विहीनः शोकेन मोहेन च पीड्यमानः ।
विषादयन्भ्रातरमार्तरूपो भूयो विषादं प्रविवेश तीव्रम् ॥ 1 ॥
स लक्ष्मणं शोकवशाभिपन्नं शोके निमग्नो विपुले तु रामः ।
उवाच वाक्यं व्यसनानुरूपमुष्णं विनिश्श्वस्य रुदन्त्सशोकम् ॥ 2 ॥
न मद्विधो दुष्कृतकर्मकारी मन्ये द्वितीयोऽस्ति वसुन्धरायाम् ।
शोकेन शोको हि परम्पराया मा मेति भिन्दन्हृदयं मनश्च ॥ 3 ॥
पूर्वं मया नूनमभीप्सितानि पापानि कर्माण्यसकृत्कृतानि ।
तत्रायमद्यापतितो विपाको दुःखेन दुःखं यदहं विशामि ॥ 4 ॥
राज्यप्रणाशस्स्वजनैर्वियोगः पितुर्विनाशो जननीवियोगः ।
सर्वाणि मे लक्ष्मण शोकवेगमापूरयन्ति प्रविचिन्तितानि ॥ 5 ॥
सर्वं तु दुःखं मम लक्ष्मणेदं शान्तं शरीरे वनमेत्य शून्यम् ।
सीतावियोगात्पुनरप्युदीर्णं काष्ठैरिवाग्निस्सहसा प्रदीप्तः ॥ 6 ॥
सा नूनमार्या मम राक्षसेन बलाद्दृता खं समुपेत्य भीरुः ।
अपस्वरं सस्वरविप्रलापा भयेन विक्रन्दितवत्यभीक्ष्णम् ॥ 7 ॥
तौ लोहितस्य प्रियदर्शनस्य सदोचितावुत्तमचन्दनस्य ।
वृत्तौ स्तनौ शोणितपङ्कदिग्धौ नूनं प्रियाया मम नाभिभातः ॥ 8 ॥
तच्छलक्ष्णसुव्यक्तमृदुप्रलापं तस्या मुखं कुञ्चितकेशभारम् ।
रक्षोवशं नूनमुपागताया न भ्राजते राहुमुखे यथेन्दुः ॥ 9 ॥
तां हारपाशस्य सदोचिताया ग्रीवां प्रियाया मम सुव्रतायाः ।
रक्षांसि नूनं परिपीतवन्ति विभिद्य शून्ये रुधिराशनानि ॥ 10 ॥
मया विहीना विजने वने या रक्षोभिराहृत्य विकृष्यमाणा ।
नूनं निनादं कुररीव दीना सा मुक्तवत्यायतकान्तनेत्रा ॥ 11 ॥
अस्मिन्मयासार्धमुदारशीला शिलातले पूर्वमुपोपविष्टा ।
कान्तस्मिता लक्ष्मण जातहासा त्वामाह सीता बहुवाक्यजातम् ॥ 12 ॥
गोदावरीयं सरितां वरिष्ठा प्रिया प्रियाया मम नित्यकालम् ।
अप्यत्र गच्छेदिति चिन्तयामि नैकाकिनी याति हि सा कदाचित् ॥ 13 ॥
पद्मानना पद्मविशालनेत्रा पद्मानि वानेतुमभिप्रयाता ।
तदप्ययुक्तं न हि सा कदाचिन्मया विना गच्छति पङ्कजानि ॥ 14 ॥
कामं त्विदं पुष्पितवृक्षषण्डं नानाविधैः पक्षिगणैरुपेतम् ।
वनं प्रयाता नु तदप्ययुक्त मेकाकिनी सातिबिभेति भीरुः ॥ 15 ॥
आदित्य भो लोककृताकृतज्ञ लोकस्य सत्यानृतकर्मसाक्षिन् ।
मम प्रिया सा क्व गता हृता वा शंसस्व मे शोकवशस्य नित्यम् ॥ 16 ॥
लोकेषु सर्वेषु च नास्ति किञ्चिद्यत्ते न नित्यं विदितं भवेत्तत् ।
शंसस्व वायो कुलशालिनीं तां हृता मृता वा पथि वर्तते वा ॥ 17 ॥
इतीव तं शोकविधेयदेहं रामं विसञ्ज्ञं विलपन्तमेवम् ।
उवाच सौमित्रिरदीनसत्त्वो न्याये स्थितः कालयुतं च वाक्यम् ॥ 18 ॥
शोकं विमुञ्चार्य धृतिं भजस्व सोत्साहता चास्तु विमार्गणेऽस्याः ।
उत्साहवन्तो हि नरा न लोके सीदन्ति कर्मस्वतिदुष्करेषु ॥ 19 ॥
इतीव सौमित्रिमुदग्रपौरुषं ब्रुवन्तमार्तो रघुवंशवर्धनः ।
न चिन्तयामास धृतिं विमुक्तवान्पुनश्च दुःखं महदभ्युपागमत् ॥ 20 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे त्रिषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha triṣaṣṭitamassargaḥ |
sa rājaputraḥ priyayā vihīnaḥ śokena mohena ca pīḍyamānaḥ |
viṣādayanbhrātaramārtarūpo bhūyo viṣādaṃ praviveśa tīvram || 1 ||
sa lakṣmaṇaṃ śokavaśābhipannaṃ śoke nimagno vipule tu rāmaḥ |
uvāca vākyaṃ vyasanānurūpamuṣṇaṃ viniśśvasya rudantsaśokam || 2 ||
na madvidho duṣkṛtakarmakārī manye dvitīyo'sti vasundharāyām |
śokena śoko hi paramparāyā mā meti bhindanhṛdayaṃ manaśca || 3 ||
pūrvaṃ mayā nūnamabhīpsitāni pāpāni karmāṇyasakṛtkṛtāni |
tatrāyamadyāpatito vipāko duḥkhena duḥkhaṃ yadahaṃ viśāmi || 4 ||
rājyapraṇāśassvajanairviyogaḥ piturvināśo jananīviyogaḥ |
sarvāṇi me lakṣmaṇa śokavegamāpūrayanti pravicintitāni || 5 ||
sarvaṃ tu duḥkhaṃ mama lakṣmaṇedaṃ śāntaṃ śarīre vanametya śūnyam |
sītāviyogātpunarapyudīrṇaṃ kāṣṭhairivāgnissahasā pradīptaḥ || 6 ||
sā nūnamāryā mama rākṣasena balāddṛtā khaṃ samupetya bhīruḥ |
apasvaraṃ sasvaravipralāpā bhayena vikranditavatyabhīkṣṇam || 7 ||
tau lohitasya priyadarśanasya sadocitāvuttamacandanasya |
vṛttau stanau śoṇitapaṅkadigdhau nūnaṃ priyāyā mama nābhibhātaḥ || 8 ||
tacchalakṣṇasuvyaktamṛdupralāpaṃ tasyā mukhaṃ kuñcitakeśabhāram |
rakṣovaśaṃ nūnamupāgatāyā na bhrājate rāhumukhe yathenduḥ || 9 ||
tāṃ hārapāśasya sadocitāyā grīvāṃ priyāyā mama suvratāyāḥ |
rakṣāṃsi nūnaṃ paripītavanti vibhidya śūnye rudhirāśanāni || 10 ||
mayā vihīnā vijane vane yā rakṣobhirāhṛtya vikṛṣyamāṇā |
nūnaṃ ninādaṃ kurarīva dīnā sā muktavatyāyatakāntanetrā || 11 ||
asminmayāsārdhamudāraśīlā śilātale pūrvamupopaviṣṭā |
kāntasmitā lakṣmaṇa jātahāsā tvāmāha sītā bahuvākyajātam || 12 ||
godāvarīyaṃ saritāṃ variṣṭhā priyā priyāyā mama nityakālam |
apyatra gacchediti cintayāmi naikākinī yāti hi sā kadācit || 13 ||
padmānanā padmaviśālanetrā padmāni vānetumabhiprayātā |
tadapyayuktaṃ na hi sā kadācinmayā vinā gacchati paṅkajāni || 14 ||
kāmaṃ tvidaṃ puṣpitavṛkṣaṣaṇḍaṃ nānāvidhaiḥ pakṣigaṇairupetam |
vanaṃ prayātā nu tadapyayukta mekākinī sātibibheti bhīruḥ || 15 ||
āditya bho lokakṛtākṛtajña lokasya satyānṛtakarmasākṣin |
mama priyā sā kva gatā hṛtā vā śaṃsasva me śokavaśasya nityam || 16 ||
lokeṣu sarveṣu ca nāsti kiñcidyatte na nityaṃ viditaṃ bhavettat |
śaṃsasva vāyo kulaśālinīṃ tāṃ hṛtā mṛtā vā pathi vartate vā || 17 ||
itīva taṃ śokavidheyadehaṃ rāmaṃ visañjñaṃ vilapantamevam |
uvāca saumitriradīnasattvo nyāye sthitaḥ kālayutaṃ ca vākyam || 18 ||
śokaṃ vimuñcārya dhṛtiṃ bhajasva sotsāhatā cāstu vimārgaṇe'syāḥ |
utsāhavanto hi narā na loke sīdanti karmasvatiduṣkareṣu || 19 ||
itīva saumitrimudagrapauruṣaṃ bruvantamārto raghuvaṃśavardhanaḥ |
na cintayāmāsa dhṛtiṃ vimuktavānpunaśca duḥkhaṃ mahadabhyupāgamat || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe triṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.