ඕං ශ්රී පරමාත්මනේ නමඃ
අථ අෂ්ටාදශෝ(අ)ධ්යායඃ
මෝක්ෂසන්න්යාසයෝගඃ
අර්ජුන උවාච
සන්න්යාසස්ය මහාබාහෝ තත්ත්වමිච්ඡාමි වේදිතුම් .
ත්යාගස්ය ච හෘෂීකේශ පෘථක්කේශිනිෂූදන ..1..
ශ්රී භගවානුවාච
කාම්යානාං කර්මණාං න්යාසං සන්න්යාසං කවයෝ විදුඃ .
සර්වකර්මඵලත්යාගං ප්රාහුස්ත්යාගං විචක්ෂණාඃ ..2..
ත්යාජ්යං දෝෂවදිත්යේකේ කර්ම ප්රාහුර්මනීෂිණඃ .
යජ්ඤදානතපඃකර්ම න ත්යාජ්යමිති චාපරේ ..3..
නිශ්චයං ශෘණු මේ තත්ර ත්යාගේ භරතසත්තම .
ත්යාගෝ හි පුරුෂව්යාඝ්ර ත්රිවිධඃ සම්ප්රකීර්තිතඃ ..4..
යජ්ඤදානතපඃකර්ම න ත්යාජ්යං කාර්යමේව තත් .
යජ්ඤෝ දානං තපශ්චෛව පාවනානි මනීෂිණාම් ..5..
ඒතාන්යපි තු කර්මාණි සඞ්ගං ත්යක්ත්වා ඵලානි ච .
කර්තව්යානීති මේ පාර්ථ නිශ්චිතං මතමුත්තමම් ..6..
නියතස්ය තු සන්න්යාසඃ කර්මණෝ නෝපපද්යතේ .
මෝහාත්තස්ය පරිත්යාගඃ තාමසඃ පරිකීර්තිතඃ ..7..
දුඃඛමිත්යේව යත්කර්ම කායක්ලේශභයාත්ත්යජේත් .
ස කෘත්වා රාජසං ත්යාගං නෛව ත්යාගඵලං ලභේත් ..8..
කාර්යමිත්යේව යත්කර්ම නියතං ක්රියතේ(අ)ර්ජුන .
සඞ්ගං ත්යක්ත්වා ඵලං චෛව ස ත්යාගඃ සාත්ත්විකෝ මතඃ ..9..
න ද්වේෂ්ට්යකුශලං කර්ම කුශලේ නානුෂජ්ජතේ .
ත්යාගී සත්ත්වසමාවිෂ්ටඃ මේධාවී ඡින්නසංශයඃ ..10..
න හි දේහභෘතා ශක්යං ත්යක්තුං කර්මාණ්යශේෂතඃ .
යස්තු කර්මඵලත්යාගී ස ත්යාගීත්යභිධීයතේ ..11..
අනිෂ්ටමිෂ්ටං මිශ්රං ච ත්රිවිධං කර්මණඃ ඵලම් .
භවත්යත්යාගිනාං ප්රේත්ය න තු සන්න්යාසිනාං ක්වචිත් ..12..
පඤ්චෛතානි මහාබාහෝ කාරණානි නිබෝධ මේ .
සාඞ්ඛ්යේ කෘතාන්තේ ප්රෝක්තානි සිද්ධයේ සර්වකර්මණාම් ..13..
අධිෂ්ඨානං තථා කර්තා කරණං ච පෘථග්විධම් .
විවිධාශ්ච පෘථක්චේෂ්ටාඃ දෛවං චෛවාත්ර පඤ්චමම් ..14..
ශරීරවාඞ්මනෝභිර්යත් කර්ම ප්රාරභතේ නරඃ .
න්යාය්යං වා විපරීතං වා පඤ්චෛතේ තස්ය හේතවඃ ..15..
තත්රෛවං සති කර්තාරම් ආත්මානං කේවලං තු යඃ .
පශ්යත්යකෘතබුද්ධිත්වාත් න ස පශ්යති දුර්මතිඃ ..16..
යස්ය නාහඞ්කෘතෝ භාවඃ බුද්ධිර්යස්ය න ලිප්යතේ .
හත්වා(අ)පි ස ඉමාँල්ලෝකාන් න හන්ති න නිබධ්යතේ ..17..
ජ්ඤානං ජ්ඤේයං පරිජ්ඤාතා ත්රිවිධා කර්මචෝදනා .
කරණං කර්ම කර්තේති ත්රිවිධඃ කර්මසඞ්ග්රහඃ ..18..
ජ්ඤානං කර්ම ච කර්තා ච ත්රිධෛව ගුණභේදතඃ .
ප්රෝච්යතේ ගුණසඞ්ඛ්යානේ යථාවච්ඡෘණු තාන්යපි ..19..
සර්වභූතේෂු යේනෛකං භාවමව්යයමීක්ෂතේ .
අවිභක්තං විභක්තේෂු තජ්ජ්ඤානං විද්ධි සාත්ත්විකම් ..20..
පෘථක්ත්වේන තු යජ්ජ්ඤානං නානාභාවාන්පෘථග්විධාන් .
වේත්ති සර්වේෂු භූතේෂු තජ්ජ්ඤානං විද්ධි රාජසම් ..21..
යත්තු කෘත්ස්නවදේකස්මින් කාර්යේ සක්තමහෛතුකම් .
අතත්ත්වාර්ථවදල්පං ච තත්තාමසමුදාහෘතම් ..22..
නියතං සඞ්ගරහිතම් අරාගද්වේෂතඃ කෘතම් .
අඵලප්රේප්සුනා කර්ම යත්තත්සාත්ත්විකමුච්යතේ ..23..
යත්තු කාමේප්සුනා කර්ම සාහඞ්කාරේණ වා පුනඃ .
ක්රියතේ බහුලායාසං තද්රාජසමුදාහෘතම් ..24..
අනුබන්ධං ක්ෂයං හිංසාම් අනපේක්ෂ්ය ච පෞරුෂම් .
මෝහාදාරභ්යතේ කර්ම යත්තත්තාමසමුච්යතේ ..25..
මුක්තසඞ්ගෝ(අ)නහංවාදී ධෘත්යුත්සාහසමන්විතඃ .
සිද්ධ්යසිද්ධ්යෝර්නිර්විකාරඃ කර්තා සාත්ත්වික උච්යතේ ..26..
රාගී කර්මඵලප්රේප්සුඃ ලුබ්ධෝ හිංසාත්මකෝ(අ)ශුචිඃ .
හර්ෂශෝකාන්විතඃ කර්තා රාජසඃ පරිකීර්තිතඃ ..27..
අයුක්තඃ ප්රාකෘතඃ ස්තබ්ධඃ ශඨෝ නෛෂ්කෘතිකෝ(අ)ලසඃ .
විෂාදී දීර්ඝසූත්රී ච කර්තා තාමස උච්යතේ ..28..
බුද්ධේර්භේදං ධෘතේශ්චෛව ගුණතස්ත්රිවිධං ශෘණු .
ප්රෝච්යමානමශේෂේණ පෘථක්ත්වේන ධනඤ්ජය ..29..
ප්රවෘත්තිං ච නිවෘත්තිං ච කාර්යාකාර්යේ භයාභයේ .
බන්ධං මෝක්ෂං ච යා වේත්ති බුද්ධිඃ සා පාර්ථ සාත්ත්විකී ..30..
යයා ධර්මමධර්මං ච කාර්යං චාකාර්යමේව ච .
අයථාවත්ප්රජානාති බුද්ධිඃ සා පාර්ථ රාජසී ..31..
අධර්මං ධර්මමිති යා මන්යතේ තමසා(අ)(අ)වෘතා .
සර්වාර්ථාන්විපරීතාංශ්ච බුද්ධිඃ සා පාර්ථ තාමසී ..32..
ධෘත්යා යයා ධාරයතේ මනඃ ප්රාණේන්ද්රියක්රියාඃ .
යෝගේනාව්යභිචාරිණ්යා ධෘතිඃ සා පාර්ථ සාත්ත්විකී ..33..
යයා තු ධර්මකාමාර්ථාන් ධෘත්යා ධාරයතේ(අ)ර්ජුන .
ප්රසඞ්ගේන ඵලාකාඞ්ක්ෂී ධෘතිඃ සා පාර්ථ රාජසී ..34..
යයා ස්වප්නං භයං ශෝකං විෂාදං මදමේව ච .
න විමුඤ්චති දුර්මේධාඃ ධෘතිඃ සා තාමසී මතා ..35..
සුඛං ත්විදානීං ත්රිවිධං ශෘණු මේ භරතර්ෂභ .
අභ්යාසාද්රමතේ යත්ර දුඃඛාන්තං ච නිගච්ඡති ..36..
යත්තදග්රේ විෂමිව පරිණාමේ(අ)මෘතෝපමම් .
තත්සුඛං සාත්ත්විකං ප්රෝක්තම් ආත්මබුද්ධිප්රසාදජම් ..37..
විෂයේන්ද්රියසංයෝගාත් යත්තදග්රේ(අ)මෘතෝපමම් .
පරිණාමේ විෂමිව තත්සුඛං රාජසං ස්මෘතම් ..38..
යදග්රේ චානුබන්ධේ ච සුඛං මෝහනමාත්මනඃ .
නිද්රාලස්යප්රමාදෝත්ථං තත්තාමසමුදාහෘතම් ..39..
න තදස්ති පෘථිව්යාං වා දිවි දේවේෂු වා පුනඃ .
සත්ත්වං ප්රකෘතිජෛර්මුක්තං යදේභිඃ ස්යාත්ත්රිභිර්ගුණෛඃ ..40..
බ්රාහ්මණක්ෂත්රියවිශාං ශූද්රාණාං ච පරන්තප .
කර්මාණි ප්රවිභක්තානි ස්වභාවප්රභවෛර්ගුණෛඃ ..41..
ශමෝ දමස්තපඃ ශෞචං ක්ෂාන්තිරාර්ජවමේව ච .
ජ්ඤානං විජ්ඤානමාස්තික්යං බ්රහ්මකර්ම ස්වභාවජම් ..42..
ශෞර්යං තේජෝ ධෘතිර්දාක්ෂ්යං යුද්ධේ චාප්යපලායනම් .
දානමීශ්වරභාවශ්ච ක්ෂාත්රං කර්ම ස්වභාවජම් ..43..
කෘෂිගෞරක්ෂ්යවාණිජ්යං වෛශ්යකර්ම ස්වභාවජම් .
පරිචර්යාත්මකං කර්ම ශූද්රස්යාපි ස්වභාවජම් ..44..
ස්වේ ස්වේ කර්මණ්යභිරතඃ සංසිද්ධිං ලභතේ නරඃ .
ස්වකර්මනිරතඃ සිද්ධිං යථා වින්දති තච්ඡෘණු ..45..
යතඃ ප්රවෘත්තිර්භූතානාං යේන සර්වමිදං තතම් .
ස්වකර්මණා තමභ්යර්ච්ය සිද්ධිං වින්දති මානවඃ ..46..
ශ්රේයාන්ස්වධර්මෝ විගුණඃ පරධර්මාත්ස්වනුෂ්ඨිතාත් .
ස්වභාවනියතං කර්ම කුර්වන්නාප්නෝති කිල්බිෂම් ..47..
සහජං කර්ම කෞන්තේය සදෝෂමපි න ත්යජේත් .
සර්වාරම්භා හි දෝෂේණ ධූමේනාග්නිරිවාවෘතාඃ ..48..
අසක්තබුද්ධිඃ සර්වත්ර ජිතාත්මා විගතස්පෘහඃ .
නෛෂ්කර්ම්යසිද්ධිං පරමාං සන්න්යාසේනාධිගච්ඡති ..49..
සිද්ධිං ප්රාප්තෝ යථා බ්රහ්ම තථා(අ)(අ)ප්නෝති නිබෝධ මේ .
සමාසේනෛව කෞන්තේය නිෂ්ඨා ජ්ඤානස්ය යා පරා ..50..
බුද්ධ්යා විශුද්ධයා යුක්තඃ ධෘත්යා(අ)(අ)ත්මානං නියම්ය ච .
ශබ්දාදීන්විෂයාංස්ත්යක්ත්වා රාගද්වේෂෞ ව්යුදස්ය ච ..51..
විවික්තසේවී ලඝ්වාශී යතවාක්කායමානසඃ .
ධ්යානයෝගපරෝ නිත්යං වෛරාග්යං සමුපාශ්රිතඃ ..52..
අහඞ්කාරං බලං දර්පං කාමං ක්රෝධං පරිග්රහම් .
විමුච්ය නිර්මමඃ ශාන්තඃ බ්රහ්මභූයාය කල්පතේ ..53..
බ්රහ්මභූතඃ ප්රසන්නාත්මා න ශෝචති න කාඞ්ක්ෂති .
සමඃ සර්වේෂු භූතේෂු මද්භක්තිං ලභතේ පරාම් ..54..
භක්ත්යා මාමභිජානාති යාවාන්යශ්චාස්මි තත්ත්වතඃ .
තතෝ මාං තත්ත්වතෝ ජ්ඤාත්වා විශතේ තදනන්තරම් ..55..
සර්වකර්මාණ්යපි සදා කුර්වාණෝ මද්ව්යපාශ්රයඃ .
මත්ප්රසාදාදවාප්නෝති ශාශ්වතං පදමව්යයම් ..56..
චේතසා සර්වකර්මාණි මයි සන්න්යස්ය මත්පරඃ .
බුද්ධියෝගමුපාශ්රිත්ය මච්චිත්තඃ සතතං භව ..57..
මච්චිත්තඃ සර්වදුර්ගාණි මත්ප්රසාදාත්තරිෂ්යසි .
අථ චේත්ත්වමහඞ්කාරාත් න ශ්රෝෂ්යසි විනඞ්ක්ෂ්යසි ..58..
යදහඞ්කාරමාශ්රිත්ය න යෝත්ස්ය ඉති මන්යසේ .
මිථ්යෛෂ ව්යවසායස්තේ ප්රකෘතිස්ත්වාං නියෝක්ෂ්යති ..59..
ස්වභාවජේන කෞන්තේය නිබද්ධඃ ස්වේන කර්මණා .
කර්තුං නේච්ඡසි යන්මෝහාත් කරිෂ්යස්යවශෝ(අ)පි තත් ..60..
ඊශ්වරඃ සර්වභූතානාං හෘද්දේශේ(අ)ර්ජුන තිෂ්ඨති .
භ්රාමයන්සර්වභූතානි යන්ත්රාරූඪානි මායයා ..61..
තමේව ශරණං ගච්ඡ සර්වභාවේන භාරත .
තත්ප්රසාදාත්පරාං ශාන්තිං ස්ථානං ප්රාප්ස්යසි ශාශ්වතම් ..62..
ඉති තේ ජ්ඤානමාඛ්යාතං ගුහ්යාද්ගුහ්යතරං මයා .
විමෘශ්යෛතදශේෂේණ යථේච්ඡසි තථා කුරු ..63..
සර්වගුහ්යතමං භූයඃ ශෘණු මේ පරමං වචඃ .
ඉෂ්ටෝ(අ)සි මේ දෘඪමිති තතෝ වක්ෂ්යාමි තේ හිතම් ..64..
මන්මනා භව මද්භක්තඃ මද්යාජී මාං නමස්කුරු .
මාමේවෛෂ්යසි සත්යං තේ ප්රතිජානේ ප්රියෝ(අ)සි මේ ..65..
සර්වධර්මාන්පරිත්යජ්ය මාමේකං ශරණං ව්රජ .
අහං ත්වා සර්වපාපේභ්යඃ මෝක්ෂයිෂ්යාමි මා ශුචඃ ..66..
ඉදං තේ නාතපස්කාය නාභක්තාය කදාචන .
න චාශුශ්රූෂවේ වාච්යං න ච මාං යෝ(අ)භ්යසූයති ..67..
ය ඉමං පරමං ගුහ්යං මද්භක්තේෂ්වභිධාස්යති .
භක්තිං මයි පරාං කෘත්වා මාමේවෛෂ්යත්යසංශයඃ ..68..
න ච තස්මාන්මනුෂ්යේෂු කශ්චින්මේ ප්රියකෘත්තමඃ .
භවිතා න ච මේ තස්මාත් අන්යඃ ප්රියතරෝ භුවි ..69..
අධ්යේෂ්යතේ ච ය ඉමං ධර්ම්යං සංවාදමාවයෝඃ .
ජ්ඤානයජ්ඤේන තේනාහම් ඉෂ්ටඃ ස්යාමිති මේ මතිඃ ..70..
ශ්රද්ධාවානනසූයශ්ච ශෘණුයාදපි යෝ නරඃ .
සෝ(අ)පි මුක්තඃ ශුභාఁල්ලෝකාන් ප්රාප්නුයාත්පුණ්යකර්මණාම් ..71..
කච්චිදේතච්ඡ්රුතං පාර්ථ ත්වයෛකාග්රේණ චේතසා .
කච්චිදජ්ඤානසම්මෝහඃ ප්රණෂ්ටස්තේ ධනඤ්ජය ..72..
අර්ජුන උවාච
නෂ්ටෝ මෝහඃ ස්මෘතිර්ලබ්ධා ත්වත්ප්රසාදාන්මයා(අ)ච්යුත .
ස්ථිතෝ(අ)ස්මි ගතසන්දේහඃ කරිෂ්යේ වචනං තව ..73..
සඤ්ජය උවාච
ඉත්යහං වාසුදේවස්ය පාර්ථස්ය ච මහාත්මනඃ .
සංවාදමිමමශ්රෞෂම් අද්භුතං රෝමහර්ෂණම් ..74..
ව්යාසප්රසාදාච්ඡ්රුතවාන් ඉමං ගුහ්යතමං පරම් .
යෝගං යෝගේශ්වරාත්කෘෂ්ණාත් සාක්ෂාත්කථයතඃ ස්වයම් ..75..
රාජන්සංස්මෘත්ය සංස්මෘත්ය සංවාදමිමමද්භුතම් .
කේශවාර්ජුනයෝඃ පුණ්යං හෘෂ්යාමි ච මුහුර්මුහුඃ ..76..
තච්ච සංස්මෘත්ය සංස්මෘත්ය රූපමත්යද්භුතං හරේඃ .
විස්මයෝ මේ මහාන්රාජන් හෘෂ්යාමි ච පුනඃ පුනඃ ..77..
යත්ර යෝගේශ්වරඃ කෘෂ්ණඃ යත්ර පාර්ථෝ ධනුර්ධරඃ .
තත්ර ශ්රීර්විජයෝ භූතිඃ ධ්රුවා නීතිර්මතිර්මම ..78..
.. ඕං තත්සදිති ශ්රීමන්මහාභාරතේ ශතසාහස්රිකායාං සංහිතායාං වෛයාසික්යාං ශ්රීමද්භීෂ්මපර්වණි ශ්රීමද්භගවද්ගීතාසු උපනිෂත්සු බ්රහ්මවිද්යායාං
යෝගශාස්ත්රේ ශ්රීකෘෂ්ණාර්ජුනසංවාදේ මෝක්ෂසන්න්යාසයෝගෝ නාම අෂ්ටාදශෝ(අ)ධ්යායඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
oṃ śrī paramātmane namaḥ
atha aṣṭādaśo'dhyāyaḥ
mokṣasannyāsayogaḥ
arjuna uvāca
sannyāsasya mahābāho tattvamicchāmi veditum |
tyāgasya ca hṛṣīkeśa pṛthakkeśiniṣūdana ||1||
śrī bhagavānuvāca
kāmyānāṃ karmaṇāṃ nyāsaṃ sannyāsaṃ kavayo viduḥ |
sarvakarmaphalatyāgaṃ prāhustyāgaṃ vicakṣaṇāḥ ||2||
tyājyaṃ doṣavadityeke karma prāhurmanīṣiṇaḥ |
yajñadānatapaḥkarma na tyājyamiti cāpare ||3||
niścayaṃ śṛṇu me tatra tyāge bharatasattama |
tyāgo hi puruṣavyāghra trividhaḥ samprakīrtitaḥ ||4||
yajñadānatapaḥkarma na tyājyaṃ kāryameva tat |
yajño dānaṃ tapaścaiva pāvanāni manīṣiṇām ||5||
etānyapi tu karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā phalāni ca |
kartavyānīti me pārtha niścitaṃ matamuttamam ||6||
niyatasya tu sannyāsaḥ karmaṇo nopapadyate |
mohāttasya parityāgaḥ tāmasaḥ parikīrtitaḥ ||7||
duḥkhamityeva yatkarma kāyakleśabhayāttyajet |
sa kṛtvā rājasaṃ tyāgaṃ naiva tyāgaphalaṃ labhet ||8||
kāryamityeva yatkarma niyataṃ kriyate'rjuna |
saṅgaṃ tyaktvā phalaṃ caiva sa tyāgaḥ sāttviko mataḥ ||9||
na dveṣṭyakuśalaṃ karma kuśale nānuṣajjate |
tyāgī sattvasamāviṣṭaḥ medhāvī chinnasaṃśayaḥ ||10||
na hi dehabhṛtā śakyaṃ tyaktuṃ karmāṇyaśeṣataḥ |
yastu karmaphalatyāgī sa tyāgītyabhidhīyate ||11||
aniṣṭamiṣṭaṃ miśraṃ ca trividhaṃ karmaṇaḥ phalam |
bhavatyatyāgināṃ pretya na tu sannyāsināṃ kvacit ||12||
pañcaitāni mahābāho kāraṇāni nibodha me |
sāṅkhye kṛtānte proktāni siddhaye sarvakarmaṇām ||13||
adhiṣṭhānaṃ tathā kartā karaṇaṃ ca pṛthagvidham |
vividhāśca pṛthakceṣṭāḥ daivaṃ caivātra pañcamam ||14||
śarīravāṅmanobhiryat karma prārabhate naraḥ |
nyāyyaṃ vā viparītaṃ vā pañcaite tasya hetavaḥ ||15||
tatraivaṃ sati kartāram ātmānaṃ kevalaṃ tu yaḥ |
paśyatyakṛtabuddhitvāt na sa paśyati durmatiḥ ||16||
yasya nāhaṅkṛto bhāvaḥ buddhiryasya na lipyate |
hatvā'pi sa imā~llokān na hanti na nibadhyate ||17||
jñānaṃ jñeyaṃ parijñātā trividhā karmacodanā |
karaṇaṃ karma karteti trividhaḥ karmasaṅgrahaḥ ||18||
jñānaṃ karma ca kartā ca tridhaiva guṇabhedataḥ |
procyate guṇasaṅkhyāne yathāvacchṛṇu tānyapi ||19||
sarvabhūteṣu yenaikaṃ bhāvamavyayamīkṣate |
avibhaktaṃ vibhakteṣu tajjñānaṃ viddhi sāttvikam ||20||
pṛthaktvena tu yajjñānaṃ nānābhāvānpṛthagvidhān |
vetti sarveṣu bhūteṣu tajjñānaṃ viddhi rājasam ||21||
yattu kṛtsnavadekasmin kārye saktamahaitukam |
atattvārthavadalpaṃ ca tattāmasamudāhṛtam ||22||
niyataṃ saṅgarahitam arāgadveṣataḥ kṛtam |
aphalaprepsunā karma yattatsāttvikamucyate ||23||
yattu kāmepsunā karma sāhaṅkāreṇa vā punaḥ |
kriyate bahulāyāsaṃ tadrājasamudāhṛtam ||24||
anubandhaṃ kṣayaṃ hiṃsām anapekṣya ca pauruṣam |
mohādārabhyate karma yattattāmasamucyate ||25||
muktasaṅgo'nahaṃvādī dhṛtyutsāhasamanvitaḥ |
siddhyasiddhyornirvikāraḥ kartā sāttvika ucyate ||26||
rāgī karmaphalaprepsuḥ lubdho hiṃsātmako'śuciḥ |
harṣaśokānvitaḥ kartā rājasaḥ parikīrtitaḥ ||27||
ayuktaḥ prākṛtaḥ stabdhaḥ śaṭho naiṣkṛtiko'lasaḥ |
viṣādī dīrghasūtrī ca kartā tāmasa ucyate ||28||
buddherbhedaṃ dhṛteścaiva guṇatastrividhaṃ śṛṇu |
procyamānamaśeṣeṇa pṛthaktvena dhanañjaya ||29||
pravṛttiṃ ca nivṛttiṃ ca kāryākārye bhayābhaye |
bandhaṃ mokṣaṃ ca yā vetti buddhiḥ sā pārtha sāttvikī ||30||
yayā dharmamadharmaṃ ca kāryaṃ cākāryameva ca |
ayathāvatprajānāti buddhiḥ sā pārtha rājasī ||31||
adharmaṃ dharmamiti yā manyate tamasā''vṛtā |
sarvārthānviparītāṃśca buddhiḥ sā pārtha tāmasī ||32||
dhṛtyā yayā dhārayate manaḥ prāṇendriyakriyāḥ |
yogenāvyabhicāriṇyā dhṛtiḥ sā pārtha sāttvikī ||33||
yayā tu dharmakāmārthān dhṛtyā dhārayate'rjuna |
prasaṅgena phalākāṅkṣī dhṛtiḥ sā pārtha rājasī ||34||
yayā svapnaṃ bhayaṃ śokaṃ viṣādaṃ madameva ca |
na vimuñcati durmedhāḥ dhṛtiḥ sā tāmasī matā ||35||
sukhaṃ tvidānīṃ trividhaṃ śṛṇu me bharatarṣabha |
abhyāsādramate yatra duḥkhāntaṃ ca nigacchati ||36||
yattadagre viṣamiva pariṇāme'mṛtopamam |
tatsukhaṃ sāttvikaṃ proktam ātmabuddhiprasādajam ||37||
viṣayendriyasaṃyogāt yattadagre'mṛtopamam |
pariṇāme viṣamiva tatsukhaṃ rājasaṃ smṛtam ||38||
yadagre cānubandhe ca sukhaṃ mohanamātmanaḥ |
nidrālasyapramādotthaṃ tattāmasamudāhṛtam ||39||
na tadasti pṛthivyāṃ vā divi deveṣu vā punaḥ |
sattvaṃ prakṛtijairmuktaṃ yadebhiḥ syāttribhirguṇaiḥ ||40||
brāhmaṇakṣatriyaviśāṃ śūdrāṇāṃ ca parantapa |
karmāṇi pravibhaktāni svabhāvaprabhavairguṇaiḥ ||41||
śamo damastapaḥ śaucaṃ kṣāntirārjavameva ca |
jñānaṃ vijñānamāstikyaṃ brahmakarma svabhāvajam ||42||
śauryaṃ tejo dhṛtirdākṣyaṃ yuddhe cāpyapalāyanam |
dānamīśvarabhāvaśca kṣātraṃ karma svabhāvajam ||43||
kṛṣigaurakṣyavāṇijyaṃ vaiśyakarma svabhāvajam |
paricaryātmakaṃ karma śūdrasyāpi svabhāvajam ||44||
sve sve karmaṇyabhirataḥ saṃsiddhiṃ labhate naraḥ |
svakarmanirataḥ siddhiṃ yathā vindati tacchṛṇu ||45||
yataḥ pravṛttirbhūtānāṃ yena sarvamidaṃ tatam |
svakarmaṇā tamabhyarcya siddhiṃ vindati mānavaḥ ||46||
śreyānsvadharmo viguṇaḥ paradharmātsvanuṣṭhitāt |
svabhāvaniyataṃ karma kurvannāpnoti kilbiṣam ||47||
sahajaṃ karma kaunteya sadoṣamapi na tyajet |
sarvārambhā hi doṣeṇa dhūmenāgnirivāvṛtāḥ ||48||
asaktabuddhiḥ sarvatra jitātmā vigataspṛhaḥ |
naiṣkarmyasiddhiṃ paramāṃ sannyāsenādhigacchati ||49||
siddhiṃ prāpto yathā brahma tathā''pnoti nibodha me |
samāsenaiva kaunteya niṣṭhā jñānasya yā parā ||50||
buddhyā viśuddhayā yuktaḥ dhṛtyā''tmānaṃ niyamya ca |
śabdādīnviṣayāṃstyaktvā rāgadveṣau vyudasya ca ||51||
viviktasevī laghvāśī yatavākkāyamānasaḥ |
dhyānayogaparo nityaṃ vairāgyaṃ samupāśritaḥ ||52||
ahaṅkāraṃ balaṃ darpaṃ kāmaṃ krodhaṃ parigraham |
vimucya nirmamaḥ śāntaḥ brahmabhūyāya kalpate ||53||
brahmabhūtaḥ prasannātmā na śocati na kāṅkṣati |
samaḥ sarveṣu bhūteṣu madbhaktiṃ labhate parām ||54||
bhaktyā māmabhijānāti yāvānyaścāsmi tattvataḥ |
tato māṃ tattvato jñātvā viśate tadanantaram ||55||
sarvakarmāṇyapi sadā kurvāṇo madvyapāśrayaḥ |
matprasādādavāpnoti śāśvataṃ padamavyayam ||56||
cetasā sarvakarmāṇi mayi sannyasya matparaḥ |
buddhiyogamupāśritya maccittaḥ satataṃ bhava ||57||
maccittaḥ sarvadurgāṇi matprasādāttariṣyasi |
atha cettvamahaṅkārāt na śroṣyasi vinaṅkṣyasi ||58||
yadahaṅkāramāśritya na yotsya iti manyase |
mithyaiṣa vyavasāyaste prakṛtistvāṃ niyokṣyati ||59||
svabhāvajena kaunteya nibaddhaḥ svena karmaṇā |
kartuṃ necchasi yanmohāt kariṣyasyavaśo'pi tat ||60||
īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ hṛddeśe'rjuna tiṣṭhati |
bhrāmayansarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayā ||61||
tameva śaraṇaṃ gaccha sarvabhāvena bhārata |
tatprasādātparāṃ śāntiṃ sthānaṃ prāpsyasi śāśvatam ||62||
iti te jñānamākhyātaṃ guhyādguhyataraṃ mayā |
vimṛśyaitadaśeṣeṇa yathecchasi tathā kuru ||63||
sarvaguhyatamaṃ bhūyaḥ śṛṇu me paramaṃ vacaḥ |
iṣṭo'si me dṛḍhamiti tato vakṣyāmi te hitam ||64||
manmanā bhava madbhaktaḥ madyājī māṃ namaskuru |
māmevaiṣyasi satyaṃ te pratijāne priyo'si me ||65||
sarvadharmānparityajya māmekaṃ śaraṇaṃ vraja |
ahaṃ tvā sarvapāpebhyaḥ mokṣayiṣyāmi mā śucaḥ ||66||
idaṃ te nātapaskāya nābhaktāya kadācana |
na cāśuśrūṣave vācyaṃ na ca māṃ yo'bhyasūyati ||67||
ya imaṃ paramaṃ guhyaṃ madbhakteṣvabhidhāsyati |
bhaktiṃ mayi parāṃ kṛtvā māmevaiṣyatyasaṃśayaḥ ||68||
na ca tasmānmanuṣyeṣu kaścinme priyakṛttamaḥ |
bhavitā na ca me tasmāt anyaḥ priyataro bhuvi ||69||
adhyeṣyate ca ya imaṃ dharmyaṃ saṃvādamāvayoḥ |
jñānayajñena tenāham iṣṭaḥ syāmiti me matiḥ ||70||
śraddhāvānanasūyaśca śṛṇuyādapi yo naraḥ |
so'pi muktaḥ śubhāఁllokān prāpnuyātpuṇyakarmaṇām ||71||
kaccidetacchrutaṃ pārtha tvayaikāgreṇa cetasā |
kaccidajñānasammohaḥ praṇaṣṭaste dhanañjaya ||72||
arjuna uvāca
naṣṭo mohaḥ smṛtirlabdhā tvatprasādānmayā'cyuta |
sthito'smi gatasandehaḥ kariṣye vacanaṃ tava ||73||
sañjaya uvāca
ityahaṃ vāsudevasya pārthasya ca mahātmanaḥ |
saṃvādamimamaśrauṣam adbhutaṃ romaharṣaṇam ||74||
vyāsaprasādācchrutavān imaṃ guhyatamaṃ param |
yogaṃ yogeśvarātkṛṣṇāt sākṣātkathayataḥ svayam ||75||
rājansaṃsmṛtya saṃsmṛtya saṃvādamimamadbhutam |
keśavārjunayoḥ puṇyaṃ hṛṣyāmi ca muhurmuhuḥ ||76||
tacca saṃsmṛtya saṃsmṛtya rūpamatyadbhutaṃ hareḥ |
vismayo me mahānrājan hṛṣyāmi ca punaḥ punaḥ ||77||
yatra yogeśvaraḥ kṛṣṇaḥ yatra pārtho dhanurdharaḥ |
tatra śrīrvijayo bhūtiḥ dhruvā nītirmatirmama ||78||
|| oṃ tatsaditi śrīmanmahābhārate śatasāhasrikāyāṃ saṃhitāyāṃ vaiyāsikyāṃ śrīmadbhīṣmaparvaṇi śrīmadbhagavadgītāsu upaniṣatsu brahmavidyāyāṃ
yogaśāstre śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde mokṣasannyāsayogo nāma aṣṭādaśo'dhyāyaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
ॐ श्री परमात्मने नमः
अथ अष्टादशोऽध्यायः
मोक्षसन्न्यासयोगः
अर्जुन उवाच
सन्न्यासस्य महाबाहो तत्त्वमिच्छामि वेदितुम् ।
त्यागस्य च हृषीकेश पृथक्केशिनिषूदन ॥1॥
श्री भगवानुवाच
काम्यानां कर्मणां न्यासं सन्न्यासं कवयो विदुः ।
सर्वकर्मफलत्यागं प्राहुस्त्यागं विचक्षणाः ॥2॥
त्याज्यं दोषवदित्येके कर्म प्राहुर्मनीषिणः ।
यज्ञदानतपःकर्म न त्याज्यमिति चापरे ॥3॥
निश्चयं शृणु मे तत्र त्यागे भरतसत्तम ।
त्यागो हि पुरुषव्याघ्र त्रिविधः सम्प्रकीर्तितः ॥4॥
यज्ञदानतपःकर्म न त्याज्यं कार्यमेव तत् ।
यज्ञो दानं तपश्चैव पावनानि मनीषिणाम् ॥5॥
एतान्यपि तु कर्माणि सङ्गं त्यक्त्वा फलानि च ।
कर्तव्यानीति मे पार्थ निश्चितं मतमुत्तमम् ॥6॥
नियतस्य तु सन्न्यासः कर्मणो नोपपद्यते ।
मोहात्तस्य परित्यागः तामसः परिकीर्तितः ॥7॥
दुःखमित्येव यत्कर्म कायक्लेशभयात्त्यजेत् ।
स कृत्वा राजसं त्यागं नैव त्यागफलं लभेत् ॥8॥
कार्यमित्येव यत्कर्म नियतं क्रियतेऽर्जुन ।
सङ्गं त्यक्त्वा फलं चैव स त्यागः सात्त्विको मतः ॥9॥
न द्वेष्ट्यकुशलं कर्म कुशले नानुषज्जते ।
त्यागी सत्त्वसमाविष्टः मेधावी छिन्नसंशयः ॥10॥
न हि देहभृता शक्यं त्यक्तुं कर्माण्यशेषतः ।
यस्तु कर्मफलत्यागी स त्यागीत्यभिधीयते ॥11॥
अनिष्टमिष्टं मिश्रं च त्रिविधं कर्मणः फलम् ।
भवत्यत्यागिनां प्रेत्य न तु सन्न्यासिनां क्वचित् ॥12॥
पञ्चैतानि महाबाहो कारणानि निबोध मे ।
साङ्ख्ये कृतान्ते प्रोक्तानि सिद्धये सर्वकर्मणाम् ॥13॥
अधिष्ठानं तथा कर्ता करणं च पृथग्विधम् ।
विविधाश्च पृथक्चेष्टाः दैवं चैवात्र पञ्चमम् ॥14॥
शरीरवाङ्मनोभिर्यत् कर्म प्रारभते नरः ।
न्याय्यं वा विपरीतं वा पञ्चैते तस्य हेतवः ॥15॥
तत्रैवं सति कर्तारम् आत्मानं केवलं तु यः ।
पश्यत्यकृतबुद्धित्वात् न स पश्यति दुर्मतिः ॥16॥
यस्य नाहङ्कृतो भावः बुद्धिर्यस्य न लिप्यते ।
हत्वाऽपि स इमाँल्लोकान् न हन्ति न निबध्यते ॥17॥
ज्ञानं ज्ञेयं परिज्ञाता त्रिविधा कर्मचोदना ।
करणं कर्म कर्तेति त्रिविधः कर्मसङ्ग्रहः ॥18॥
ज्ञानं कर्म च कर्ता च त्रिधैव गुणभेदतः ।
प्रोच्यते गुणसङ्ख्याने यथावच्छृणु तान्यपि ॥19॥
सर्वभूतेषु येनैकं भावमव्ययमीक्षते ।
अविभक्तं विभक्तेषु तज्ज्ञानं विद्धि सात्त्विकम् ॥20॥
पृथक्त्वेन तु यज्ज्ञानं नानाभावान्पृथग्विधान् ।
वेत्ति सर्वेषु भूतेषु तज्ज्ञानं विद्धि राजसम् ॥21॥
यत्तु कृत्स्नवदेकस्मिन् कार्ये सक्तमहैतुकम् ।
अतत्त्वार्थवदल्पं च तत्तामसमुदाहृतम् ॥22॥
नियतं सङ्गरहितम् अरागद्वेषतः कृतम् ।
अफलप्रेप्सुना कर्म यत्तत्सात्त्विकमुच्यते ॥23॥
यत्तु कामेप्सुना कर्म साहङ्कारेण वा पुनः ।
क्रियते बहुलायासं तद्राजसमुदाहृतम् ॥24॥
अनुबन्धं क्षयं हिंसाम् अनपेक्ष्य च पौरुषम् ।
मोहादारभ्यते कर्म यत्तत्तामसमुच्यते ॥25॥
मुक्तसङ्गोऽनहंवादी धृत्युत्साहसमन्वितः ।
सिद्ध्यसिद्ध्योर्निर्विकारः कर्ता सात्त्विक उच्यते ॥26॥
रागी कर्मफलप्रेप्सुः लुब्धो हिंसात्मकोऽशुचिः ।
हर्षशोकान्वितः कर्ता राजसः परिकीर्तितः ॥27॥
अयुक्तः प्राकृतः स्तब्धः शठो नैष्कृतिकोऽलसः ।
विषादी दीर्घसूत्री च कर्ता तामस उच्यते ॥28॥
बुद्धेर्भेदं धृतेश्चैव गुणतस्त्रिविधं शृणु ।
प्रोच्यमानमशेषेण पृथक्त्वेन धनञ्जय ॥29॥
प्रवृत्तिं च निवृत्तिं च कार्याकार्ये भयाभये ।
बन्धं मोक्षं च या वेत्ति बुद्धिः सा पार्थ सात्त्विकी ॥30॥
यया धर्ममधर्मं च कार्यं चाकार्यमेव च ।
अयथावत्प्रजानाति बुद्धिः सा पार्थ राजसी ॥31॥
अधर्मं धर्ममिति या मन्यते तमसाऽऽवृता ।
सर्वार्थान्विपरीतांश्च बुद्धिः सा पार्थ तामसी ॥32॥
धृत्या यया धारयते मनः प्राणेन्द्रियक्रियाः ।
योगेनाव्यभिचारिण्या धृतिः सा पार्थ सात्त्विकी ॥33॥
यया तु धर्मकामार्थान् धृत्या धारयतेऽर्जुन ।
प्रसङ्गेन फलाकाङ्क्षी धृतिः सा पार्थ राजसी ॥34॥
यया स्वप्नं भयं शोकं विषादं मदमेव च ।
न विमुञ्चति दुर्मेधाः धृतिः सा तामसी मता ॥35॥
सुखं त्विदानीं त्रिविधं शृणु मे भरतर्षभ ।
अभ्यासाद्रमते यत्र दुःखान्तं च निगच्छति ॥36॥
यत्तदग्रे विषमिव परिणामेऽमृतोपमम् ।
तत्सुखं सात्त्विकं प्रोक्तम् आत्मबुद्धिप्रसादजम् ॥37॥
विषयेन्द्रियसंयोगात् यत्तदग्रेऽमृतोपमम् ।
परिणामे विषमिव तत्सुखं राजसं स्मृतम् ॥38॥
यदग्रे चानुबन्धे च सुखं मोहनमात्मनः ।
निद्रालस्यप्रमादोत्थं तत्तामसमुदाहृतम् ॥39॥
न तदस्ति पृथिव्यां वा दिवि देवेषु वा पुनः ।
सत्त्वं प्रकृतिजैर्मुक्तं यदेभिः स्यात्त्रिभिर्गुणैः ॥40॥
ब्राह्मणक्षत्रियविशां शूद्राणां च परन्तप ।
कर्माणि प्रविभक्तानि स्वभावप्रभवैर्गुणैः ॥41॥
शमो दमस्तपः शौचं क्षान्तिरार्जवमेव च ।
ज्ञानं विज्ञानमास्तिक्यं ब्रह्मकर्म स्वभावजम् ॥42॥
शौर्यं तेजो धृतिर्दाक्ष्यं युद्धे चाप्यपलायनम् ।
दानमीश्वरभावश्च क्षात्रं कर्म स्वभावजम् ॥43॥
कृषिगौरक्ष्यवाणिज्यं वैश्यकर्म स्वभावजम् ।
परिचर्यात्मकं कर्म शूद्रस्यापि स्वभावजम् ॥44॥
स्वे स्वे कर्मण्यभिरतः संसिद्धिं लभते नरः ।
स्वकर्मनिरतः सिद्धिं यथा विन्दति तच्छृणु ॥45॥
यतः प्रवृत्तिर्भूतानां येन सर्वमिदं ततम् ।
स्वकर्मणा तमभ्यर्च्य सिद्धिं विन्दति मानवः ॥46॥
श्रेयान्स्वधर्मो विगुणः परधर्मात्स्वनुष्ठितात् ।
स्वभावनियतं कर्म कुर्वन्नाप्नोति किल्बिषम् ॥47॥
सहजं कर्म कौन्तेय सदोषमपि न त्यजेत् ।
सर्वारम्भा हि दोषेण धूमेनाग्निरिवावृताः ॥48॥
असक्तबुद्धिः सर्वत्र जितात्मा विगतस्पृहः ।
नैष्कर्म्यसिद्धिं परमां सन्न्यासेनाधिगच्छति ॥49॥
सिद्धिं प्राप्तो यथा ब्रह्म तथाऽऽप्नोति निबोध मे ।
समासेनैव कौन्तेय निष्ठा ज्ञानस्य या परा ॥50॥
बुद्ध्या विशुद्धया युक्तः धृत्याऽऽत्मानं नियम्य च ।
शब्दादीन्विषयांस्त्यक्त्वा रागद्वेषौ व्युदस्य च ॥51॥
विविक्तसेवी लघ्वाशी यतवाक्कायमानसः ।
ध्यानयोगपरो नित्यं वैराग्यं समुपाश्रितः ॥52॥
अहङ्कारं बलं दर्पं कामं क्रोधं परिग्रहम् ।
विमुच्य निर्ममः शान्तः ब्रह्मभूयाय कल्पते ॥53॥
ब्रह्मभूतः प्रसन्नात्मा न शोचति न काङ्क्षति ।
समः सर्वेषु भूतेषु मद्भक्तिं लभते पराम् ॥54॥
भक्त्या मामभिजानाति यावान्यश्चास्मि तत्त्वतः ।
ततो मां तत्त्वतो ज्ञात्वा विशते तदनन्तरम् ॥55॥
सर्वकर्माण्यपि सदा कुर्वाणो मद्व्यपाश्रयः ।
मत्प्रसादादवाप्नोति शाश्वतं पदमव्ययम् ॥56॥
चेतसा सर्वकर्माणि मयि सन्न्यस्य मत्परः ।
बुद्धियोगमुपाश्रित्य मच्चित्तः सततं भव ॥57॥
मच्चित्तः सर्वदुर्गाणि मत्प्रसादात्तरिष्यसि ।
अथ चेत्त्वमहङ्कारात् न श्रोष्यसि विनङ्क्ष्यसि ॥58॥
यदहङ्कारमाश्रित्य न योत्स्य इति मन्यसे ।
मिथ्यैष व्यवसायस्ते प्रकृतिस्त्वां नियोक्ष्यति ॥59॥
स्वभावजेन कौन्तेय निबद्धः स्वेन कर्मणा ।
कर्तुं नेच्छसि यन्मोहात् करिष्यस्यवशोऽपि तत् ॥60॥
ईश्वरः सर्वभूतानां हृद्देशेऽर्जुन तिष्ठति ।
भ्रामयन्सर्वभूतानि यन्त्रारूढानि मायया ॥61॥
तमेव शरणं गच्छ सर्वभावेन भारत ।
तत्प्रसादात्परां शान्तिं स्थानं प्राप्स्यसि शाश्वतम् ॥62॥
इति ते ज्ञानमाख्यातं गुह्याद्गुह्यतरं मया ।
विमृश्यैतदशेषेण यथेच्छसि तथा कुरु ॥63॥
सर्वगुह्यतमं भूयः शृणु मे परमं वचः ।
इष्टोऽसि मे दृढमिति ततो वक्ष्यामि ते हितम् ॥64॥
मन्मना भव मद्भक्तः मद्याजी मां नमस्कुरु ।
मामेवैष्यसि सत्यं ते प्रतिजाने प्रियोऽसि मे ॥65॥
सर्वधर्मान्परित्यज्य मामेकं शरणं व्रज ।
अहं त्वा सर्वपापेभ्यः मोक्षयिष्यामि मा शुचः ॥66॥
इदं ते नातपस्काय नाभक्ताय कदाचन ।
न चाशुश्रूषवे वाच्यं न च मां योऽभ्यसूयति ॥67॥
य इमं परमं गुह्यं मद्भक्तेष्वभिधास्यति ।
भक्तिं मयि परां कृत्वा मामेवैष्यत्यसंशयः ॥68॥
न च तस्मान्मनुष्येषु कश्चिन्मे प्रियकृत्तमः ।
भविता न च मे तस्मात् अन्यः प्रियतरो भुवि ॥69॥
अध्येष्यते च य इमं धर्म्यं संवादमावयोः ।
ज्ञानयज्ञेन तेनाहम् इष्टः स्यामिति मे मतिः ॥70॥
श्रद्धावाननसूयश्च शृणुयादपि यो नरः ।
सोऽपि मुक्तः शुभाఁल्लोकान् प्राप्नुयात्पुण्यकर्मणाम् ॥71॥
कच्चिदेतच्छ्रुतं पार्थ त्वयैकाग्रेण चेतसा ।
कच्चिदज्ञानसम्मोहः प्रणष्टस्ते धनञ्जय ॥72॥
अर्जुन उवाच
नष्टो मोहः स्मृतिर्लब्धा त्वत्प्रसादान्मयाऽच्युत ।
स्थितोऽस्मि गतसन्देहः करिष्ये वचनं तव ॥73॥
सञ्जय उवाच
इत्यहं वासुदेवस्य पार्थस्य च महात्मनः ।
संवादमिममश्रौषम् अद्भुतं रोमहर्षणम् ॥74॥
व्यासप्रसादाच्छ्रुतवान् इमं गुह्यतमं परम् ।
योगं योगेश्वरात्कृष्णात् साक्षात्कथयतः स्वयम् ॥75॥
राजन्संस्मृत्य संस्मृत्य संवादमिममद्भुतम् ।
केशवार्जुनयोः पुण्यं हृष्यामि च मुहुर्मुहुः ॥76॥
तच्च संस्मृत्य संस्मृत्य रूपमत्यद्भुतं हरेः ।
विस्मयो मे महान्राजन् हृष्यामि च पुनः पुनः ॥77॥
यत्र योगेश्वरः कृष्णः यत्र पार्थो धनुर्धरः ।
तत्र श्रीर्विजयो भूतिः ध्रुवा नीतिर्मतिर्मम ॥78॥
॥ ॐ तत्सदिति श्रीमन्महाभारते शतसाहस्रिकायां संहितायां वैयासिक्यां श्रीमद्भीष्मपर्वणि श्रीमद्भगवद्गीतासु उपनिषत्सु ब्रह्मविद्यायां
योगशास्त्रे श्रीकृष्णार्जुनसंवादे मोक्षसन्न्यासयोगो नाम अष्टादशोऽध्यायः ॥
oṃ śrī paramātmane namaḥ
atha aṣṭādaśo'dhyāyaḥ
mokṣasannyāsayogaḥ
arjuna uvāca
sannyāsasya mahābāho tattvamicchāmi veditum |
tyāgasya ca hṛṣīkeśa pṛthakkeśiniṣūdana ||1||
śrī bhagavānuvāca
kāmyānāṃ karmaṇāṃ nyāsaṃ sannyāsaṃ kavayo viduḥ |
sarvakarmaphalatyāgaṃ prāhustyāgaṃ vicakṣaṇāḥ ||2||
tyājyaṃ doṣavadityeke karma prāhurmanīṣiṇaḥ |
yajñadānatapaḥkarma na tyājyamiti cāpare ||3||
niścayaṃ śṛṇu me tatra tyāge bharatasattama |
tyāgo hi puruṣavyāghra trividhaḥ samprakīrtitaḥ ||4||
yajñadānatapaḥkarma na tyājyaṃ kāryameva tat |
yajño dānaṃ tapaścaiva pāvanāni manīṣiṇām ||5||
etānyapi tu karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā phalāni ca |
kartavyānīti me pārtha niścitaṃ matamuttamam ||6||
niyatasya tu sannyāsaḥ karmaṇo nopapadyate |
mohāttasya parityāgaḥ tāmasaḥ parikīrtitaḥ ||7||
duḥkhamityeva yatkarma kāyakleśabhayāttyajet |
sa kṛtvā rājasaṃ tyāgaṃ naiva tyāgaphalaṃ labhet ||8||
kāryamityeva yatkarma niyataṃ kriyate'rjuna |
saṅgaṃ tyaktvā phalaṃ caiva sa tyāgaḥ sāttviko mataḥ ||9||
na dveṣṭyakuśalaṃ karma kuśale nānuṣajjate |
tyāgī sattvasamāviṣṭaḥ medhāvī chinnasaṃśayaḥ ||10||
na hi dehabhṛtā śakyaṃ tyaktuṃ karmāṇyaśeṣataḥ |
yastu karmaphalatyāgī sa tyāgītyabhidhīyate ||11||
aniṣṭamiṣṭaṃ miśraṃ ca trividhaṃ karmaṇaḥ phalam |
bhavatyatyāgināṃ pretya na tu sannyāsināṃ kvacit ||12||
pañcaitāni mahābāho kāraṇāni nibodha me |
sāṅkhye kṛtānte proktāni siddhaye sarvakarmaṇām ||13||
adhiṣṭhānaṃ tathā kartā karaṇaṃ ca pṛthagvidham |
vividhāśca pṛthakceṣṭāḥ daivaṃ caivātra pañcamam ||14||
śarīravāṅmanobhiryat karma prārabhate naraḥ |
nyāyyaṃ vā viparītaṃ vā pañcaite tasya hetavaḥ ||15||
tatraivaṃ sati kartāram ātmānaṃ kevalaṃ tu yaḥ |
paśyatyakṛtabuddhitvāt na sa paśyati durmatiḥ ||16||
yasya nāhaṅkṛto bhāvaḥ buddhiryasya na lipyate |
hatvā'pi sa imā~llokān na hanti na nibadhyate ||17||
jñānaṃ jñeyaṃ parijñātā trividhā karmacodanā |
karaṇaṃ karma karteti trividhaḥ karmasaṅgrahaḥ ||18||
jñānaṃ karma ca kartā ca tridhaiva guṇabhedataḥ |
procyate guṇasaṅkhyāne yathāvacchṛṇu tānyapi ||19||
sarvabhūteṣu yenaikaṃ bhāvamavyayamīkṣate |
avibhaktaṃ vibhakteṣu tajjñānaṃ viddhi sāttvikam ||20||
pṛthaktvena tu yajjñānaṃ nānābhāvānpṛthagvidhān |
vetti sarveṣu bhūteṣu tajjñānaṃ viddhi rājasam ||21||
yattu kṛtsnavadekasmin kārye saktamahaitukam |
atattvārthavadalpaṃ ca tattāmasamudāhṛtam ||22||
niyataṃ saṅgarahitam arāgadveṣataḥ kṛtam |
aphalaprepsunā karma yattatsāttvikamucyate ||23||
yattu kāmepsunā karma sāhaṅkāreṇa vā punaḥ |
kriyate bahulāyāsaṃ tadrājasamudāhṛtam ||24||
anubandhaṃ kṣayaṃ hiṃsām anapekṣya ca pauruṣam |
mohādārabhyate karma yattattāmasamucyate ||25||
muktasaṅgo'nahaṃvādī dhṛtyutsāhasamanvitaḥ |
siddhyasiddhyornirvikāraḥ kartā sāttvika ucyate ||26||
rāgī karmaphalaprepsuḥ lubdho hiṃsātmako'śuciḥ |
harṣaśokānvitaḥ kartā rājasaḥ parikīrtitaḥ ||27||
ayuktaḥ prākṛtaḥ stabdhaḥ śaṭho naiṣkṛtiko'lasaḥ |
viṣādī dīrghasūtrī ca kartā tāmasa ucyate ||28||
buddherbhedaṃ dhṛteścaiva guṇatastrividhaṃ śṛṇu |
procyamānamaśeṣeṇa pṛthaktvena dhanañjaya ||29||
pravṛttiṃ ca nivṛttiṃ ca kāryākārye bhayābhaye |
bandhaṃ mokṣaṃ ca yā vetti buddhiḥ sā pārtha sāttvikī ||30||
yayā dharmamadharmaṃ ca kāryaṃ cākāryameva ca |
ayathāvatprajānāti buddhiḥ sā pārtha rājasī ||31||
adharmaṃ dharmamiti yā manyate tamasā''vṛtā |
sarvārthānviparītāṃśca buddhiḥ sā pārtha tāmasī ||32||
dhṛtyā yayā dhārayate manaḥ prāṇendriyakriyāḥ |
yogenāvyabhicāriṇyā dhṛtiḥ sā pārtha sāttvikī ||33||
yayā tu dharmakāmārthān dhṛtyā dhārayate'rjuna |
prasaṅgena phalākāṅkṣī dhṛtiḥ sā pārtha rājasī ||34||
yayā svapnaṃ bhayaṃ śokaṃ viṣādaṃ madameva ca |
na vimuñcati durmedhāḥ dhṛtiḥ sā tāmasī matā ||35||
sukhaṃ tvidānīṃ trividhaṃ śṛṇu me bharatarṣabha |
abhyāsādramate yatra duḥkhāntaṃ ca nigacchati ||36||
yattadagre viṣamiva pariṇāme'mṛtopamam |
tatsukhaṃ sāttvikaṃ proktam ātmabuddhiprasādajam ||37||
viṣayendriyasaṃyogāt yattadagre'mṛtopamam |
pariṇāme viṣamiva tatsukhaṃ rājasaṃ smṛtam ||38||
yadagre cānubandhe ca sukhaṃ mohanamātmanaḥ |
nidrālasyapramādotthaṃ tattāmasamudāhṛtam ||39||
na tadasti pṛthivyāṃ vā divi deveṣu vā punaḥ |
sattvaṃ prakṛtijairmuktaṃ yadebhiḥ syāttribhirguṇaiḥ ||40||
brāhmaṇakṣatriyaviśāṃ śūdrāṇāṃ ca parantapa |
karmāṇi pravibhaktāni svabhāvaprabhavairguṇaiḥ ||41||
śamo damastapaḥ śaucaṃ kṣāntirārjavameva ca |
jñānaṃ vijñānamāstikyaṃ brahmakarma svabhāvajam ||42||
śauryaṃ tejo dhṛtirdākṣyaṃ yuddhe cāpyapalāyanam |
dānamīśvarabhāvaśca kṣātraṃ karma svabhāvajam ||43||
kṛṣigaurakṣyavāṇijyaṃ vaiśyakarma svabhāvajam |
paricaryātmakaṃ karma śūdrasyāpi svabhāvajam ||44||
sve sve karmaṇyabhirataḥ saṃsiddhiṃ labhate naraḥ |
svakarmanirataḥ siddhiṃ yathā vindati tacchṛṇu ||45||
yataḥ pravṛttirbhūtānāṃ yena sarvamidaṃ tatam |
svakarmaṇā tamabhyarcya siddhiṃ vindati mānavaḥ ||46||
śreyānsvadharmo viguṇaḥ paradharmātsvanuṣṭhitāt |
svabhāvaniyataṃ karma kurvannāpnoti kilbiṣam ||47||
sahajaṃ karma kaunteya sadoṣamapi na tyajet |
sarvārambhā hi doṣeṇa dhūmenāgnirivāvṛtāḥ ||48||
asaktabuddhiḥ sarvatra jitātmā vigataspṛhaḥ |
naiṣkarmyasiddhiṃ paramāṃ sannyāsenādhigacchati ||49||
siddhiṃ prāpto yathā brahma tathā''pnoti nibodha me |
samāsenaiva kaunteya niṣṭhā jñānasya yā parā ||50||
buddhyā viśuddhayā yuktaḥ dhṛtyā''tmānaṃ niyamya ca |
śabdādīnviṣayāṃstyaktvā rāgadveṣau vyudasya ca ||51||
viviktasevī laghvāśī yatavākkāyamānasaḥ |
dhyānayogaparo nityaṃ vairāgyaṃ samupāśritaḥ ||52||
ahaṅkāraṃ balaṃ darpaṃ kāmaṃ krodhaṃ parigraham |
vimucya nirmamaḥ śāntaḥ brahmabhūyāya kalpate ||53||
brahmabhūtaḥ prasannātmā na śocati na kāṅkṣati |
samaḥ sarveṣu bhūteṣu madbhaktiṃ labhate parām ||54||
bhaktyā māmabhijānāti yāvānyaścāsmi tattvataḥ |
tato māṃ tattvato jñātvā viśate tadanantaram ||55||
sarvakarmāṇyapi sadā kurvāṇo madvyapāśrayaḥ |
matprasādādavāpnoti śāśvataṃ padamavyayam ||56||
cetasā sarvakarmāṇi mayi sannyasya matparaḥ |
buddhiyogamupāśritya maccittaḥ satataṃ bhava ||57||
maccittaḥ sarvadurgāṇi matprasādāttariṣyasi |
atha cettvamahaṅkārāt na śroṣyasi vinaṅkṣyasi ||58||
yadahaṅkāramāśritya na yotsya iti manyase |
mithyaiṣa vyavasāyaste prakṛtistvāṃ niyokṣyati ||59||
svabhāvajena kaunteya nibaddhaḥ svena karmaṇā |
kartuṃ necchasi yanmohāt kariṣyasyavaśo'pi tat ||60||
īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ hṛddeśe'rjuna tiṣṭhati |
bhrāmayansarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayā ||61||
tameva śaraṇaṃ gaccha sarvabhāvena bhārata |
tatprasādātparāṃ śāntiṃ sthānaṃ prāpsyasi śāśvatam ||62||
iti te jñānamākhyātaṃ guhyādguhyataraṃ mayā |
vimṛśyaitadaśeṣeṇa yathecchasi tathā kuru ||63||
sarvaguhyatamaṃ bhūyaḥ śṛṇu me paramaṃ vacaḥ |
iṣṭo'si me dṛḍhamiti tato vakṣyāmi te hitam ||64||
manmanā bhava madbhaktaḥ madyājī māṃ namaskuru |
māmevaiṣyasi satyaṃ te pratijāne priyo'si me ||65||
sarvadharmānparityajya māmekaṃ śaraṇaṃ vraja |
ahaṃ tvā sarvapāpebhyaḥ mokṣayiṣyāmi mā śucaḥ ||66||
idaṃ te nātapaskāya nābhaktāya kadācana |
na cāśuśrūṣave vācyaṃ na ca māṃ yo'bhyasūyati ||67||
ya imaṃ paramaṃ guhyaṃ madbhakteṣvabhidhāsyati |
bhaktiṃ mayi parāṃ kṛtvā māmevaiṣyatyasaṃśayaḥ ||68||
na ca tasmānmanuṣyeṣu kaścinme priyakṛttamaḥ |
bhavitā na ca me tasmāt anyaḥ priyataro bhuvi ||69||
adhyeṣyate ca ya imaṃ dharmyaṃ saṃvādamāvayoḥ |
jñānayajñena tenāham iṣṭaḥ syāmiti me matiḥ ||70||
śraddhāvānanasūyaśca śṛṇuyādapi yo naraḥ |
so'pi muktaḥ śubhāఁllokān prāpnuyātpuṇyakarmaṇām ||71||
kaccidetacchrutaṃ pārtha tvayaikāgreṇa cetasā |
kaccidajñānasammohaḥ praṇaṣṭaste dhanañjaya ||72||
arjuna uvāca
naṣṭo mohaḥ smṛtirlabdhā tvatprasādānmayā'cyuta |
sthito'smi gatasandehaḥ kariṣye vacanaṃ tava ||73||
sañjaya uvāca
ityahaṃ vāsudevasya pārthasya ca mahātmanaḥ |
saṃvādamimamaśrauṣam adbhutaṃ romaharṣaṇam ||74||
vyāsaprasādācchrutavān imaṃ guhyatamaṃ param |
yogaṃ yogeśvarātkṛṣṇāt sākṣātkathayataḥ svayam ||75||
rājansaṃsmṛtya saṃsmṛtya saṃvādamimamadbhutam |
keśavārjunayoḥ puṇyaṃ hṛṣyāmi ca muhurmuhuḥ ||76||
tacca saṃsmṛtya saṃsmṛtya rūpamatyadbhutaṃ hareḥ |
vismayo me mahānrājan hṛṣyāmi ca punaḥ punaḥ ||77||
yatra yogeśvaraḥ kṛṣṇaḥ yatra pārtho dhanurdharaḥ |
tatra śrīrvijayo bhūtiḥ dhruvā nītirmatirmama ||78||
|| oṃ tatsaditi śrīmanmahābhārate śatasāhasrikāyāṃ saṃhitāyāṃ vaiyāsikyāṃ śrīmadbhīṣmaparvaṇi śrīmadbhagavadgītāsu upaniṣatsu brahmavidyāyāṃ
yogaśāstre śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde mokṣasannyāsayogo nāma aṣṭādaśo'dhyāyaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.