ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਸੁਨ੍ਦਰਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਤृਤੀਯਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਸ ਲਮ੍ਬਸ਼ਿਖਰੇ ਲਮ੍ਬੇ ਲਮ੍ਬਤੋਯਦਸਨ੍ਨਿਭੇ ।
ਸਤ੍ਤ੍ਵਮਾਸ੍ਥਾਯ ਮੇਧਾਵੀ ਹਨੁਮਾਨ੍ ਮਾਰੁਤਾਤ੍ਮਜਃ ॥ 1 ॥
ਨਿਸ਼ਿ ਲਙ੍ਕਾਂ ਮਹਾਸਤ੍ਤ੍ਵੋ ਵਿਵੇਸ਼ ਕਪਿਕੁਞ੍ਜਰਃ ।
ਰਮ੍ਯਕਾਨਨਤੋਯਾਢ੍ਯਾਂ ਪੁਰੀਂ ਰਾਵਣਪਾਲਿਤਾਮ੍ ॥ 2 ॥
ਸ਼ਾਰਦਾਮ੍ਬੁਧਰਪ੍ਰਖ੍ਯੈਰ੍ਭਵਨੈਰੁਪਸ਼ੋਭਿਤਾਮ੍ ।
ਸਾਗਰੋਪਮਨਿਰ੍ਘੋषਾਂ ਸਾਗਰਾਨਿਲਸੇਵਿਤਾਮ੍ ॥ 3 ॥
ਸੁਪੁष੍ਟਬਲਸਮ੍ਪੁष੍ਟਾਂ ਯਥੈਵ ਵਿਟਪਾਵਤੀਮ੍ ।
ਚਾਰੁਤੋਰਣਨਿਰ੍ਯੂਹਾਂ ਪਾਣ੍ਡੁਰਦ੍ਵਾਰਤੋਰਣਾਮ੍ ॥ 4 ॥
ਭੁਜਗਾਚਰਿਤਾਂ ਗੁਪ੍ਤਾਂ ਸ਼ੁਭਾਂ ਭੋਗਵਤੀਮਿਵ ।
ਤਾਂ ਸ ਵਿਦ੍ਯੁਦ੍ਘਨਾਕੀਰ੍ਣਾਂ ਜ੍ਯੋਤਿਰ੍ਮਾਰ੍ਗਨਿषੇਵਿਤਾਮ੍ ॥ 5 ॥
ਮਨ੍ਦਮਾਰੁਤਸਞ੍ਚਾਰਾਂ ਯਥੇਨ੍ਦ੍ਰਸ੍ਯਾਮਰਾਵਤੀਮ੍ ।
ਸ਼ਾਤਕੁਮ੍ਭੇਨ ਮਹਤਾ ਪ੍ਰਾਕਾਰੇਣਾਭਿਸਂਵृਤਾਮ੍ ॥ 6 ॥
ਕਿਙ੍ਕਿਣੀਜਾਲਘੋषਾਭਿਃ ਪਤਾਕਾਭਿਰਲਙ੍ਕृਤਾਮ੍ ।
ਆਸਾਦ੍ਯ ਸਹਸਾ ਹृष੍ਟਃ ਪ੍ਰਾਕਾਰਮਭਿਪੇਦਿਵਾਨ੍ ॥ 7 ॥
ਵਿਸ੍ਮਯਾਵਿष੍ਟਹृਦਯਃ ਪੁਰੀਮਾਲੋਕ੍ਯ ਸਰ੍ਵਤਃ ।
ਜਾਮ੍ਬੂਨਦਮਯੈਰ੍ਦ੍ਵਾਰੈਰ੍ਵੈਡੂਰ੍ਯਕृਤਵੇਦਿਕੈਃ ॥ 8 ॥
ਵਜ੍ਰਸ੍ਫਟਿਕਮੁਕ੍ਤਾਭਿਰ੍ਮਣਿਕੁਟ੍ਟਿਮਭੂषਿਤੈਃ ।
ਤਪ੍ਤਹਾਟਕਨਿਰ੍ਯੂਹੈ ਰਾਜਤਾਮਲਪਾਣ੍ਡੁਰੈਃ ॥ 9 ॥
ਵੈਢੂਰ੍ਯਕृਤਸੋਪਾਨੈਃ ਸ੍ਫਾਟਿਕਾਨ੍ਤਰਪਾਂਸੁਭਿਃ ।
ਚਾਰੁਸਞ੍ਜਵਨੋਪੇਤੈਃ ਖਮਿਵੋਤ੍ਪਤਿਤੈਃ ਸ਼ੁਭੈਃ ॥ 10 ॥
ਕ੍ਰੌਞ੍ਚਬਰ੍ਹਿਣਸਙ੍ਘੁष੍ਟੈਃ ਰਾਜਹਂਸ ਨਿषੇਵਿਤੈਃ ।
ਤੂਰ੍ਯਾਭਰਣਨਿਰ੍ਘੋषੈਃ ਸਰ੍ਵਤਃ ਪ੍ਰਤਿਨਾਦਿਤਾਮ੍ ॥ 11 ॥
ਵਸ੍ਵੌਕਸਾਰਾਪ੍ਰਤਿਮਾਂ ਤਾਂ ਵੀਕ੍ष੍ਯ ਨਗਰੀਂ ਤਤਃ ।
ਖਮਿਵੋਤ੍ਪਤਿਤੁਂ ਕਾਮਾਂ ਜਹਰ੍ष ਹਨੁਮਾਨ੍ ਕਪਿਃ ॥ 12 ॥
ਤਾਂ ਸਮੀਕ੍ष੍ਯ ਪੁਰੀਂ ਰਮ੍ਯਾਂ ਰਾਕ੍षਸਾਧਿਪਤੇਃ ਸ਼ੁਭਾਮ੍ ।
ਅਨੁਤ੍ਤਮਾਮृਦ੍ਧਿਯੁਤਾਂ ਚਿਨ੍ਤਯਾਮਾਸ ਵੀਰ੍ਯਵਾਨ੍ ॥ 13 ॥
ਨੇਯਮਨ੍ਯੇਨ ਨਗਰੀ ਸ਼ਕ੍ਯਾ ਧਰ੍षਯਿਤੁਂ ਬਲਾਤ੍ ।
ਰਕ੍षਿਤਾ ਰਾਵਣਬਲੈਰੁਦ੍ਯਤਾਯੁਧਧਾਰਿਭਿਃ ॥ 14 ॥
ਕੁਮੁਦਾਙ੍ਗਦਯੋਰ੍ਵਾਪਿ ਸੁषੇਣਸ੍ਯ ਮਹਾਕਪੇਃ ।
ਪ੍ਰਸਿਦ੍ਧੇਯਂ ਭਵੇਦ੍ਭੂਮਿਰ੍ਮੈਨ੍ਦਦ੍ਵਿਵਿਦਯੋਰਪਿ ॥ 15 ॥
ਵਿਵਸ੍ਵਤਸ੍ਤਨੂਜਸ੍ਯ ਹਰੇਸ਼੍ਚ ਕੁਸ਼ਪਰ੍ਵਣਃ ।
ऋਕ੍षਸ੍ਯ ਕੇਤੁਮਾਲਸ੍ਯ ਮਮ ਚੈਵ ਗਤਿਰ੍ਭਵੇਤ੍ ॥ 16 ॥
ਸਮੀਕ੍ष੍ਯ ਤੁ ਮਹਾਬਾਹੂ ਰਾਘਵਸ੍ਯ ਪਰਾਕ੍ਰਮਮ੍ ।
ਲਕ੍ष੍ਮਣਸ੍ਯ ਚ ਵਿਕ੍ਰਾਨ੍ਤਮਭਵਤ੍ ਪ੍ਰੀਤਿਮਾਨ੍ ਕਪਿਃ ॥ 17 ॥
ਤਾਂ ਰਤ੍ਨਵਸਨੋਪੇਤਾਂ ਕੋष੍ਠਾਗਾਰਾਵਤਂਸਕਾਮ੍ ।
ਯਨ੍ਤ੍ਰਾਗਾਰਸ੍ਤਨੀਮृਦ੍ਧਾਂ ਪ੍ਰਮਦਾਮਿਵ ਭੂषਿਤਾਮ੍ ॥ 18 ॥
ਤਾਂ ਨष੍ਟਤਿਮਿਰਾਂ ਦੀਪ੍ਤੈਰ੍ਭਾਸ੍ਵਰੈਸ਼੍ਚ ਮਹਾਗृਹੈਃ ।
ਨਗਰੀਂ ਰਾਕ੍षਸੇਨ੍ਦ੍ਰਸ੍ਯ ਸ ਦਦਰ੍ਸ਼ ਮਹਾਕਪਿਃ ॥ 19 ॥
ਥ ਸਾ ਹਰਿਸ਼ਾਰ੍ਦੂਲਂ ਪ੍ਰਵਿਸ਼ਨ੍ਤਂ ਮਹਾਬਲਮ੍ ।
ਨਗਰੀ ਸ੍ਵੇਨ ਰੂਪੇਣ ਦਦਰ੍ਸ਼ ਪਵਨਾਤ੍ਮਜਮ੍ ॥ 20 ॥
ਸਾ ਤਂ ਹਰਿਵਰਂ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਲਙ੍ਕਾ ਰਾਵਣਪਾਲਿਤਾ ।
ਸ੍ਵਯਮੇਵੋਤ੍ਥਿਤਾ ਤਤ੍ਰ ਵਿਕृਤਾਨਨਦਰ੍ਸ਼ਨਾ ॥ 21 ॥
ਪੁਰਸ੍ਤਾਤ੍ਕਪਿਵਰ੍ਯਸ੍ਯ ਵਾਯੁਸੂਨੋਰਤਿष੍ਠਤ ।
ਮੁਞ੍ਚਮਾਨਾ ਮਹਾਨਾਦਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ਪਵਨਾਤ੍ਮਜਮ੍ ॥ 22 ॥
ਕਸ੍ਤ੍ਵਂ ਕੇਨ ਚ ਕਾਰ੍ਯੇਣ ਇਹ ਪ੍ਰਾਪ੍ਤੋ ਵਨਾਲਯ ।
ਕਥਯਸ੍ਵੇਹ ਯਤ੍ਤਤ੍ਤ੍ਵਂ ਯਾਵਤ੍ਪ੍ਰਾਣਾ ਧਰਨ੍ਤਿ ਤੇ ॥ 23 ॥
ਨ ਸ਼ਕ੍ਯਂ ਖਲ੍ਵਿਯਂ ਲਙ੍ਕਾ ਪ੍ਰਵੇष੍ਟੁਂ ਵਾਨਰ ਤ੍ਵਯਾ ।
ਰਕ੍षਿਤਾ ਰਾਵਣਬਲੈਰਭਿਗੁਪ੍ਤਾ ਸਮਨ੍ਤਤਃ ॥ 24 ॥
ਅਥ ਤਾਮਬ੍ਰਵੀਦ੍ਵੀਰੋ ਹਨੁਮਾਨਗ੍ਰਤਃ ਸ੍ਥਿਤਾਮ੍ ।
ਕਥਯਿष੍ਯਾਮਿ ਤੇ ਤਤ੍ਤ੍ਵਂ ਯਨ੍ਮਾਂ ਤ੍ਵਂ ਪਰਿਪृਚ੍ਛਸਿ ॥ 25 ॥
ਕਾ ਤ੍ਵਂ ਵਿਰੂਪਨਯਨਾ ਪੁਰਦ੍ਵਾਰੇऽਵਤਿष੍ਠਸਿ ।
ਕਿਮਰ੍ਥਂ ਚਾਪਿ ਮਾਂ ਰੁਦ੍ਧ੍ਵਾ ਨਿਰ੍ਭਰ੍ਤ੍ਸਯਸਿ ਦਾਰੁਣਾ ॥ 26 ॥
ਹਨੁਮਦ੍ਵਚਨਂ ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਲਙ੍ਕਾ ਸਾ ਕਾਮਰੂਪਿਣੀ ।
ਉਵਾਚ ਵਚਨਂ ਕ੍ਰੁਦ੍ਧਾ ਪਰੁषਂ ਪਵਨਾਤ੍ਮਜਮ੍ ॥ 27 ॥
ਅਹਂ ਰਾਕ੍षਸਰਾਜਸ੍ਯ ਰਾਵਣਸ੍ਯ ਮਹਾਤ੍ਮਨਃ ।
ਆਜ੍ਞਾਪ੍ਰਤੀਕ੍षਾ ਦੁਰ੍ਧਰ੍षਾ ਰਕ੍षਾਮਿ ਨਗਰੀਮਿਮਾਮ੍ ॥ 28 ॥
ਨ ਸ਼ਕ੍ਯਾ ਮਾਮਵਜ੍ਞਾਯ ਪ੍ਰਵੇष੍ਟੁਂ ਨਗਰੀ ਤ੍ਵਯਾ ।
ਅਦ੍ਯ ਪ੍ਰਾਣੈਃ ਪਰਿਤ੍ਯਕ੍ਤਃ ਸ੍ਵਪ੍ਸ੍ਯਸੇ ਨਿਹਤੋ ਮਯਾ ॥ 29 ॥
ਅਹਂ ਹਿ ਨਗਰੀ ਲਙ੍ਕਾ ਸ੍ਵਯਮੇਵ ਪ੍ਲਵਙ੍ਗਮ ।
ਸਰ੍ਵਤਃ ਪਰਿਰਕ੍षਾਮਿ ਹ੍ਯੇਤਤ੍ਤੇ ਕਥਿਤਂ ਮਯਾ ॥ 30 ॥
ਲਙ੍ਕਾਯਾ ਵਚਨਂ ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਹਨੁਮਾਨ੍ ਮਾਰੁਤਾਤ੍ਮਜਃ ।
ਯਤ੍ਨਵਾਨ੍ਸ ਹਰਿਸ਼੍ਰੇष੍ਠਃ ਸ੍ਥਿਤਸ਼੍ਸ਼ੈਲ ਇਵਾਪਰਃ ॥ 31 ॥
ਸ ਤਾਂ ਸ੍ਤ੍ਰੀਰੂਪਵਿਕृਤਾਂ ਦृष੍ਟਵਾ ਵਾਨਰਪੁਙ੍ਗਵਃ ।
ਆਬਭਾषੇऽਥ ਮੇਧਾਵੀ ਸਤ੍ਤ੍ਵਵਾਨ੍ ਪ੍ਲਵਗਰ੍षਭਃ ॥ 32 ॥
ਦ੍ਰਕ੍ष੍ਯਾਮਿ ਨਗਰੀਂ ਲਙ੍ਕਾਂ ਸਾਟ੍ਟਪ੍ਰਾਕਾਰਤੋਰਣਾਮ੍ ।
ਨਿਰ੍ਵਿਸ਼ਙ੍ਕਮਿਮਂਲੋਕਂ ਪਸ਼੍ਯਨ੍ਤ੍ਯਾਸ੍ਤਵਸਾਮ੍ਪ੍ਰਤਮ੍ ।
ਇਤ੍ਯਰ੍ਥਮਿਹ ਸਮ੍ਪ੍ਰਾਪ੍ਤਃ ਪਰਂ ਕੌਤੂਹਲਂ ਹਿ ਮੇ ॥ 33 ॥
ਵਨਾਨ੍ਯੁਪਵਨਾਨੀਹ ਲਙ੍ਕਾਯਾਃ ਕਾਨਨਾਨਿ ਚ ।
ਸਰ੍ਵਤੋ ਗृਹਮੁਖ੍ਯਾਨਿ ਦ੍ਰष੍ਟੁਮਾਗਮਨਂ ਹਿ ਮੇ ॥ 34 ॥
ਤਸ੍ਯ ਤਦ੍ਵਚਨਂ ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਲਙ੍ਕਾ ਸਾ ਕਾਮਰੂਪਿਣੀ ।
ਭੂਯ ਏਵ ਪੁਨਰ੍ਵਾਕ੍ਯਂ ਬਭਾषੇ ਪਰੁषਾਕ੍षਰਮ੍ ॥ 35 ॥
ਮਾਮਨਿਰ੍ਜਿਤ੍ਯ ਦੁਰ੍ਬੁਦ੍ਧੇ ਰਾਕ੍षਸੇਸ਼੍ਵਰਪਾਲਿਤਾਮ੍ ।
ਨ ਸ਼ਕ੍ਯਮਦ੍ਯ ਤੇ ਦ੍ਰष੍ਟੁਂ ਪੁਰੀਯਂ ਵਾਨਰਾਧਮ ॥ 36 ॥
ਤਤਃ ਸ ਕਪਿਸ਼ਾਰ੍ਦੂਲਸ੍ਤਾਮੁਵਾਚ ਨਿਸ਼ਾਚਰੀਮ੍ ।
ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਪੁਰੀਮਿਮਾਂ ਭਦ੍ਰੇ ਪੁਨਰ੍ਯਾਸ੍ਯੇ ਯਥਾਗਤਮ੍ ॥ 37 ॥
ਤਤਃ ਕृਤ੍ਵਾ ਮਹਾਨਾਦਂ ਸਾ ਵੈ ਲਙ੍ਕਾ ਭਯਾਵਹਮ੍ ।
ਤਲੇਨ ਵਾਨਰਸ਼੍ਰੇष੍ਠਂ ਤਾਡਯਾਮਾਸ ਵੇਗਿਤਾ ॥ 38 ॥
ਤਤਃ ਸ ਕਪਿਸ਼ਾਰ੍ਦੂਲੋ ਲਙ੍ਕਯਾ ਤਾਡਿਤੋ ਭृਸ਼ਮ੍ ।
ਨਨਾਦ ਸੁਮਹਾਨਾਦਂ ਵੀਰ੍ਯਵਾਨ੍ ਪਵਨਾਤ੍ਮਜਃ ॥ 39 ॥
ਤਤਃ ਸਂਵਰ੍ਤਯਾਮਾਸ ਵਾਮਹਸ੍ਤਸ੍ਯ ਸੋऽਙ੍ਗੁਲੀਃ ।
ਮੁष੍ਟਿਨਾऽऽਭਿਜਘਾਨੈਨਾਂ ਹਨੁਮਾਨ੍ ਕ੍ਰੋਧਮੂਰ੍ਛਿਤਃ ॥ 40 ॥
ਸ੍ਤ੍ਰੀ ਚੇਤਿ ਮਨ੍ਯਮਾਨੇਨ ਨਾਤਿਕ੍ਰੋਧਃ ਸ੍ਵਯਂ ਕृਤਃ ।
ਸਾ ਤੁ ਤੇਨ ਪ੍ਰਹਾਰੇਣ ਵਿਹ੍ਵਲਾਙ੍ਗੀ ਨਿਸ਼ਾਚਰੀ ॥ 41 ॥
ਪਪਾਤ ਸਹਸਾ ਭੂਮੌ ਵਿਕृਤਾਨਨਦਰ੍ਸ਼ਨਾ ।
ਤਤਸ੍ਤੁ ਹਨੁਮਾਨ੍ ਪ੍ਰਾਜ੍ਞਸ੍ਤਾਂ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਵਿਨਿਪਾਤਿਤਾਮ੍ ॥ 42 ॥
ਕृਪਾਂ ਚਕਾਰ ਤੇਜਸ੍ਵੀ ਮਨ੍ਯਮਾਨਃ ਸ੍ਤ੍ਰਿਯਂ ਤੁ ਤਾਮ੍ ।
ਤਤੋ ਵੈ ਭृਸ਼ਸਂਵਿਗ੍ਨਾ ਲਙ੍ਕਾ ਸਾ ਗਦ੍ਗਦਾਕ੍षਰਮ੍ ॥ 43 ॥
ਉਵਾਚਾਗਰ੍ਵਿਤਂ ਵਾਕ੍ਯਂ ਹਨੂਮਨ੍ਤਂ ਪ੍ਲਵਙ੍ਗਮਮ੍ ।
ਪ੍ਰਸੀਦ ਸੁਮਹਾਬਾਹੋ ਤ੍ਰਾਯਸ੍ਵ ਹਰਿਸਤ੍ਤਮ ॥ 44 ॥
ਸਮਯੇ ਸੌਮ੍ਯ ਤਿष੍ਠਨ੍ਤਿ ਸਤ੍ਤ੍ਵਵਨ੍ਤੋ ਮਹਾਬਲਾਃ ।
ਅਹਂ ਤੁ ਨਗਰੀ ਲਙ੍ਕਾ ਸ੍ਵਯਮੇਵ ਪ੍ਲਵਙ੍ਗਮ ॥ 45 ॥
ਨਿਰ੍ਜਿਤਾਹਂ ਤ੍ਵਯਾ ਵੀਰ ਵਿਕ੍ਰਮੇਣ ਮਹਾਬਲ ।
ਇਦਂ ਤੁ ਤਥ੍ਯਂ ਸ਼ृਣੁ ਵੈ ਬ੍ਰੁਵਨ੍ਤ੍ਯਾ ਮੇ ਹਰੀਸ਼੍ਵਰ ॥ 46 ॥
ਸ੍ਵਯਮ੍ਭੁਵਾ ਪੁਰਾ ਦਤ੍ਤਂ ਵਰਦਾਨਂ ਯਥਾ ਮਮ ।
ਯਦਾ ਤ੍ਵਾਂ ਵਾਨਰਃ ਕਸ਼੍ਚਿਦ੍ਵਿਕ੍ਰਮਾਦ੍ਵਸ਼ਮਾਨਯੇਤ੍ ॥ 47 ॥
ਤਦਾ ਤ੍ਵਯਾ ਹਿ ਵਿਜ੍ਞੇਯਂ ਰਕ੍षਸਾਂ ਭਯਮਾਗਤਮ੍ ।
ਸ ਹਿ ਮੇ ਸਮਯਃ ਸੌਮ੍ਯ ਪ੍ਰਾਪ੍ਤੋऽਦ੍ਯ ਤਵ ਦਰ੍ਸ਼ਨਾਤ੍ ॥ 48 ॥
ਸ੍ਵਯਮ੍ਭੂ ਵਿਹਿਤਃ ਸਤ੍ਯੋ ਨ ਤਸ੍ਯਾਸ੍ਤਿ ਵ੍ਯਤਿਕ੍ਰਮਃ ।
ਸੀਤਾਨਿਮਿਤ੍ਤਂ ਰਾਜ੍ਞਸ੍ਤੁ ਰਾਵਣਸ੍ਯ ਦੁਰਾਤ੍ਮਨਃ ॥ 49 ॥
ਰਕ੍षਸਾਂ ਚੈਵ ਸਰ੍ਵੇषਾਂ ਵਿਨਾਸ਼ਃ ਸਮੁਪਾਗਤਃ ।
ਤਤ੍ਪ੍ਰਵਿਸ਼੍ਯ ਹਰਿਸ਼੍ਰੇष੍ਠ ਪੁਰੀਂ ਰਾਵਣਪਾਲਿਤਾਮ੍ ॥ 50 ॥
ਵਿਧਤ੍ਸ੍ਵ ਸਰ੍ਵਕਾਰ੍ਯਾਣਿ ਯਾਨਿ ਯਾਨੀਹ ਵਾਞ੍ਛਸਿ ।
ਪ੍ਰਵਿਸ਼੍ਯ ਸ਼ਾਪੋਪਹਤਾਂ ਹਰੀਸ਼੍ਵਰ ਸ਼ੁਭਾਂ ਪੁਰੀਂ ਰਾਕ੍षਸਮੁਖ੍ਯਪਾਲਿਤਾਮ੍ ।
ਯਦृਚ੍ਛਯਾ ਤ੍ਵਂ ਜਨਕਾਤ੍ਮਜਾਂ ਸਤੀਂ ਵਿਮਾਰ੍ਗ ਸਰ੍ਵਤ੍ਰ ਗਤੋ ਯਥਾਸੁਖਮ੍ ॥ 51 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਸੁਨ੍ਦਰਕਾਣ੍ਡੇ ਤृਤੀਯਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha tṛtīyassargaḥ |
sa lambaśikhare lambe lambatoyadasannibhe |
sattvamāsthāya medhāvī hanumān mārutātmajaḥ || 1 ||
niśi laṅkāṃ mahāsattvo viveśa kapikuñjaraḥ |
ramyakānanatoyāḍhyāṃ purīṃ rāvaṇapālitām || 2 ||
śāradāmbudharaprakhyairbhavanairupaśobhitām |
sāgaropamanirghoṣāṃ sāgarānilasevitām || 3 ||
supuṣṭabalasampuṣṭāṃ yathaiva viṭapāvatīm |
cārutoraṇaniryūhāṃ pāṇḍuradvāratoraṇām || 4 ||
bhujagācaritāṃ guptāṃ śubhāṃ bhogavatīmiva |
tāṃ sa vidyudghanākīrṇāṃ jyotirmārganiṣevitām || 5 ||
mandamārutasañcārāṃ yathendrasyāmarāvatīm |
śātakumbhena mahatā prākāreṇābhisaṃvṛtām || 6 ||
kiṅkiṇījālaghoṣābhiḥ patākābhiralaṅkṛtām |
āsādya sahasā hṛṣṭaḥ prākāramabhipedivān || 7 ||
vismayāviṣṭahṛdayaḥ purīmālokya sarvataḥ |
jāmbūnadamayairdvārairvaiḍūryakṛtavedikaiḥ || 8 ||
vajrasphaṭikamuktābhirmaṇikuṭṭimabhūṣitaiḥ |
taptahāṭakaniryūhai rājatāmalapāṇḍuraiḥ || 9 ||
vaiḍhūryakṛtasopānaiḥ sphāṭikāntarapāṃsubhiḥ |
cārusañjavanopetaiḥ khamivotpatitaiḥ śubhaiḥ || 10 ||
krauñcabarhiṇasaṅghuṣṭaiḥ rājahaṃsa niṣevitaiḥ |
tūryābharaṇanirghoṣaiḥ sarvataḥ pratināditām || 11 ||
vasvaukasārāpratimāṃ tāṃ vīkṣya nagarīṃ tataḥ |
khamivotpatituṃ kāmāṃ jaharṣa hanumān kapiḥ || 12 ||
tāṃ samīkṣya purīṃ ramyāṃ rākṣasādhipateḥ śubhām |
anuttamāmṛddhiyutāṃ cintayāmāsa vīryavān || 13 ||
neyamanyena nagarī śakyā dharṣayituṃ balāt |
rakṣitā rāvaṇabalairudyatāyudhadhāribhiḥ || 14 ||
kumudāṅgadayorvāpi suṣeṇasya mahākapeḥ |
prasiddheyaṃ bhavedbhūmirmaindadvividayorapi || 15 ||
vivasvatastanūjasya hareśca kuśaparvaṇaḥ |
ṛkṣasya ketumālasya mama caiva gatirbhavet || 16 ||
samīkṣya tu mahābāhū rāghavasya parākramam |
lakṣmaṇasya ca vikrāntamabhavat prītimān kapiḥ || 17 ||
tāṃ ratnavasanopetāṃ koṣṭhāgārāvataṃsakām |
yantrāgārastanīmṛddhāṃ pramadāmiva bhūṣitām || 18 ||
tāṃ naṣṭatimirāṃ dīptairbhāsvaraiśca mahāgṛhaiḥ |
nagarīṃ rākṣasendrasya sa dadarśa mahākapiḥ || 19 ||
tha sā hariśārdūlaṃ praviśantaṃ mahābalam |
nagarī svena rūpeṇa dadarśa pavanātmajam || 20 ||
sā taṃ harivaraṃ dṛṣṭvā laṅkā rāvaṇapālitā |
svayamevotthitā tatra vikṛtānanadarśanā || 21 ||
purastātkapivaryasya vāyusūnoratiṣṭhata |
muñcamānā mahānādamabravītpavanātmajam || 22 ||
kastvaṃ kena ca kāryeṇa iha prāpto vanālaya |
kathayasveha yattattvaṃ yāvatprāṇā dharanti te || 23 ||
na śakyaṃ khalviyaṃ laṅkā praveṣṭuṃ vānara tvayā |
rakṣitā rāvaṇabalairabhiguptā samantataḥ || 24 ||
atha tāmabravīdvīro hanumānagrataḥ sthitām |
kathayiṣyāmi te tattvaṃ yanmāṃ tvaṃ paripṛcchasi || 25 ||
kā tvaṃ virūpanayanā puradvāre'vatiṣṭhasi |
kimarthaṃ cāpi māṃ ruddhvā nirbhartsayasi dāruṇā || 26 ||
hanumadvacanaṃ śrutvā laṅkā sā kāmarūpiṇī |
uvāca vacanaṃ kruddhā paruṣaṃ pavanātmajam || 27 ||
ahaṃ rākṣasarājasya rāvaṇasya mahātmanaḥ |
ājñāpratīkṣā durdharṣā rakṣāmi nagarīmimām || 28 ||
na śakyā māmavajñāya praveṣṭuṃ nagarī tvayā |
adya prāṇaiḥ parityaktaḥ svapsyase nihato mayā || 29 ||
ahaṃ hi nagarī laṅkā svayameva plavaṅgama |
sarvataḥ parirakṣāmi hyetatte kathitaṃ mayā || 30 ||
laṅkāyā vacanaṃ śrutvā hanumān mārutātmajaḥ |
yatnavānsa hariśreṣṭhaḥ sthitaśśaila ivāparaḥ || 31 ||
sa tāṃ strīrūpavikṛtāṃ dṛṣṭavā vānarapuṅgavaḥ |
ābabhāṣe'tha medhāvī sattvavān plavagarṣabhaḥ || 32 ||
drakṣyāmi nagarīṃ laṅkāṃ sāṭṭaprākāratoraṇām |
nirviśaṅkamimaṃlokaṃ paśyantyāstavasāmpratam |
ityarthamiha samprāptaḥ paraṃ kautūhalaṃ hi me || 33 ||
vanānyupavanānīha laṅkāyāḥ kānanāni ca |
sarvato gṛhamukhyāni draṣṭumāgamanaṃ hi me || 34 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā laṅkā sā kāmarūpiṇī |
bhūya eva punarvākyaṃ babhāṣe paruṣākṣaram || 35 ||
māmanirjitya durbuddhe rākṣaseśvarapālitām |
na śakyamadya te draṣṭuṃ purīyaṃ vānarādhama || 36 ||
tataḥ sa kapiśārdūlastāmuvāca niśācarīm |
dṛṣṭvā purīmimāṃ bhadre punaryāsye yathāgatam || 37 ||
tataḥ kṛtvā mahānādaṃ sā vai laṅkā bhayāvaham |
talena vānaraśreṣṭhaṃ tāḍayāmāsa vegitā || 38 ||
tataḥ sa kapiśārdūlo laṅkayā tāḍito bhṛśam |
nanāda sumahānādaṃ vīryavān pavanātmajaḥ || 39 ||
tataḥ saṃvartayāmāsa vāmahastasya so'ṅgulīḥ |
muṣṭinā''bhijaghānaināṃ hanumān krodhamūrchitaḥ || 40 ||
strī ceti manyamānena nātikrodhaḥ svayaṃ kṛtaḥ |
sā tu tena prahāreṇa vihvalāṅgī niśācarī || 41 ||
papāta sahasā bhūmau vikṛtānanadarśanā |
tatastu hanumān prājñastāṃ dṛṣṭvā vinipātitām || 42 ||
kṛpāṃ cakāra tejasvī manyamānaḥ striyaṃ tu tām |
tato vai bhṛśasaṃvignā laṅkā sā gadgadākṣaram || 43 ||
uvācāgarvitaṃ vākyaṃ hanūmantaṃ plavaṅgamam |
prasīda sumahābāho trāyasva harisattama || 44 ||
samaye saumya tiṣṭhanti sattvavanto mahābalāḥ |
ahaṃ tu nagarī laṅkā svayameva plavaṅgama || 45 ||
nirjitāhaṃ tvayā vīra vikrameṇa mahābala |
idaṃ tu tathyaṃ śṛṇu vai bruvantyā me harīśvara || 46 ||
svayambhuvā purā dattaṃ varadānaṃ yathā mama |
yadā tvāṃ vānaraḥ kaścidvikramādvaśamānayet || 47 ||
tadā tvayā hi vijñeyaṃ rakṣasāṃ bhayamāgatam |
sa hi me samayaḥ saumya prāpto'dya tava darśanāt || 48 ||
svayambhū vihitaḥ satyo na tasyāsti vyatikramaḥ |
sītānimittaṃ rājñastu rāvaṇasya durātmanaḥ || 49 ||
rakṣasāṃ caiva sarveṣāṃ vināśaḥ samupāgataḥ |
tatpraviśya hariśreṣṭha purīṃ rāvaṇapālitām || 50 ||
vidhatsva sarvakāryāṇi yāni yānīha vāñchasi |
praviśya śāpopahatāṃ harīśvara śubhāṃ purīṃ rākṣasamukhyapālitām |
yadṛcchayā tvaṃ janakātmajāṃ satīṃ vimārga sarvatra gato yathāsukham || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe tṛtīyassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ तृतीयस्सर्गः ।
स लम्बशिखरे लम्बे लम्बतोयदसन्निभे ।
सत्त्वमास्थाय मेधावी हनुमान् मारुतात्मजः ॥ 1 ॥
निशि लङ्कां महासत्त्वो विवेश कपिकुञ्जरः ।
रम्यकाननतोयाढ्यां पुरीं रावणपालिताम् ॥ 2 ॥
शारदाम्बुधरप्रख्यैर्भवनैरुपशोभिताम् ।
सागरोपमनिर्घोषां सागरानिलसेविताम् ॥ 3 ॥
सुपुष्टबलसम्पुष्टां यथैव विटपावतीम् ।
चारुतोरणनिर्यूहां पाण्डुरद्वारतोरणाम् ॥ 4 ॥
भुजगाचरितां गुप्तां शुभां भोगवतीमिव ।
तां स विद्युद्घनाकीर्णां ज्योतिर्मार्गनिषेविताम् ॥ 5 ॥
मन्दमारुतसञ्चारां यथेन्द्रस्यामरावतीम् ।
शातकुम्भेन महता प्राकारेणाभिसंवृताम् ॥ 6 ॥
किङ्किणीजालघोषाभिः पताकाभिरलङ्कृताम् ।
आसाद्य सहसा हृष्टः प्राकारमभिपेदिवान् ॥ 7 ॥
विस्मयाविष्टहृदयः पुरीमालोक्य सर्वतः ।
जाम्बूनदमयैर्द्वारैर्वैडूर्यकृतवेदिकैः ॥ 8 ॥
वज्रस्फटिकमुक्ताभिर्मणिकुट्टिमभूषितैः ।
तप्तहाटकनिर्यूहै राजतामलपाण्डुरैः ॥ 9 ॥
वैढूर्यकृतसोपानैः स्फाटिकान्तरपांसुभिः ।
चारुसञ्जवनोपेतैः खमिवोत्पतितैः शुभैः ॥ 10 ॥
क्रौञ्चबर्हिणसङ्घुष्टैः राजहंस निषेवितैः ।
तूर्याभरणनिर्घोषैः सर्वतः प्रतिनादिताम् ॥ 11 ॥
वस्वौकसाराप्रतिमां तां वीक्ष्य नगरीं ततः ।
खमिवोत्पतितुं कामां जहर्ष हनुमान् कपिः ॥ 12 ॥
तां समीक्ष्य पुरीं रम्यां राक्षसाधिपतेः शुभाम् ।
अनुत्तमामृद्धियुतां चिन्तयामास वीर्यवान् ॥ 13 ॥
नेयमन्येन नगरी शक्या धर्षयितुं बलात् ।
रक्षिता रावणबलैरुद्यतायुधधारिभिः ॥ 14 ॥
कुमुदाङ्गदयोर्वापि सुषेणस्य महाकपेः ।
प्रसिद्धेयं भवेद्भूमिर्मैन्दद्विविदयोरपि ॥ 15 ॥
विवस्वतस्तनूजस्य हरेश्च कुशपर्वणः ।
ऋक्षस्य केतुमालस्य मम चैव गतिर्भवेत् ॥ 16 ॥
समीक्ष्य तु महाबाहू राघवस्य पराक्रमम् ।
लक्ष्मणस्य च विक्रान्तमभवत् प्रीतिमान् कपिः ॥ 17 ॥
तां रत्नवसनोपेतां कोष्ठागारावतंसकाम् ।
यन्त्रागारस्तनीमृद्धां प्रमदामिव भूषिताम् ॥ 18 ॥
तां नष्टतिमिरां दीप्तैर्भास्वरैश्च महागृहैः ।
नगरीं राक्षसेन्द्रस्य स ददर्श महाकपिः ॥ 19 ॥
थ सा हरिशार्दूलं प्रविशन्तं महाबलम् ।
नगरी स्वेन रूपेण ददर्श पवनात्मजम् ॥ 20 ॥
सा तं हरिवरं दृष्ट्वा लङ्का रावणपालिता ।
स्वयमेवोत्थिता तत्र विकृताननदर्शना ॥ 21 ॥
पुरस्तात्कपिवर्यस्य वायुसूनोरतिष्ठत ।
मुञ्चमाना महानादमब्रवीत्पवनात्मजम् ॥ 22 ॥
कस्त्वं केन च कार्येण इह प्राप्तो वनालय ।
कथयस्वेह यत्तत्त्वं यावत्प्राणा धरन्ति ते ॥ 23 ॥
न शक्यं खल्वियं लङ्का प्रवेष्टुं वानर त्वया ।
रक्षिता रावणबलैरभिगुप्ता समन्ततः ॥ 24 ॥
अथ तामब्रवीद्वीरो हनुमानग्रतः स्थिताम् ।
कथयिष्यामि ते तत्त्वं यन्मां त्वं परिपृच्छसि ॥ 25 ॥
का त्वं विरूपनयना पुरद्वारेऽवतिष्ठसि ।
किमर्थं चापि मां रुद्ध्वा निर्भर्त्सयसि दारुणा ॥ 26 ॥
हनुमद्वचनं श्रुत्वा लङ्का सा कामरूपिणी ।
उवाच वचनं क्रुद्धा परुषं पवनात्मजम् ॥ 27 ॥
अहं राक्षसराजस्य रावणस्य महात्मनः ।
आज्ञाप्रतीक्षा दुर्धर्षा रक्षामि नगरीमिमाम् ॥ 28 ॥
न शक्या मामवज्ञाय प्रवेष्टुं नगरी त्वया ।
अद्य प्राणैः परित्यक्तः स्वप्स्यसे निहतो मया ॥ 29 ॥
अहं हि नगरी लङ्का स्वयमेव प्लवङ्गम ।
सर्वतः परिरक्षामि ह्येतत्ते कथितं मया ॥ 30 ॥
लङ्काया वचनं श्रुत्वा हनुमान् मारुतात्मजः ।
यत्नवान्स हरिश्रेष्ठः स्थितश्शैल इवापरः ॥ 31 ॥
स तां स्त्रीरूपविकृतां दृष्टवा वानरपुङ्गवः ।
आबभाषेऽथ मेधावी सत्त्ववान् प्लवगर्षभः ॥ 32 ॥
द्रक्ष्यामि नगरीं लङ्कां साट्टप्राकारतोरणाम् ।
निर्विशङ्कमिमंलोकं पश्यन्त्यास्तवसाम्प्रतम् ।
इत्यर्थमिह सम्प्राप्तः परं कौतूहलं हि मे ॥ 33 ॥
वनान्युपवनानीह लङ्कायाः काननानि च ।
सर्वतो गृहमुख्यानि द्रष्टुमागमनं हि मे ॥ 34 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा लङ्का सा कामरूपिणी ।
भूय एव पुनर्वाक्यं बभाषे परुषाक्षरम् ॥ 35 ॥
मामनिर्जित्य दुर्बुद्धे राक्षसेश्वरपालिताम् ।
न शक्यमद्य ते द्रष्टुं पुरीयं वानराधम ॥ 36 ॥
ततः स कपिशार्दूलस्तामुवाच निशाचरीम् ।
दृष्ट्वा पुरीमिमां भद्रे पुनर्यास्ये यथागतम् ॥ 37 ॥
ततः कृत्वा महानादं सा वै लङ्का भयावहम् ।
तलेन वानरश्रेष्ठं ताडयामास वेगिता ॥ 38 ॥
ततः स कपिशार्दूलो लङ्कया ताडितो भृशम् ।
ननाद सुमहानादं वीर्यवान् पवनात्मजः ॥ 39 ॥
ततः संवर्तयामास वामहस्तस्य सोऽङ्गुलीः ।
मुष्टिनाऽऽभिजघानैनां हनुमान् क्रोधमूर्छितः ॥ 40 ॥
स्त्री चेति मन्यमानेन नातिक्रोधः स्वयं कृतः ।
सा तु तेन प्रहारेण विह्वलाङ्गी निशाचरी ॥ 41 ॥
पपात सहसा भूमौ विकृताननदर्शना ।
ततस्तु हनुमान् प्राज्ञस्तां दृष्ट्वा विनिपातिताम् ॥ 42 ॥
कृपां चकार तेजस्वी मन्यमानः स्त्रियं तु ताम् ।
ततो वै भृशसंविग्ना लङ्का सा गद्गदाक्षरम् ॥ 43 ॥
उवाचागर्वितं वाक्यं हनूमन्तं प्लवङ्गमम् ।
प्रसीद सुमहाबाहो त्रायस्व हरिसत्तम ॥ 44 ॥
समये सौम्य तिष्ठन्ति सत्त्ववन्तो महाबलाः ।
अहं तु नगरी लङ्का स्वयमेव प्लवङ्गम ॥ 45 ॥
निर्जिताहं त्वया वीर विक्रमेण महाबल ।
इदं तु तथ्यं शृणु वै ब्रुवन्त्या मे हरीश्वर ॥ 46 ॥
स्वयम्भुवा पुरा दत्तं वरदानं यथा मम ।
यदा त्वां वानरः कश्चिद्विक्रमाद्वशमानयेत् ॥ 47 ॥
तदा त्वया हि विज्ञेयं रक्षसां भयमागतम् ।
स हि मे समयः सौम्य प्राप्तोऽद्य तव दर्शनात् ॥ 48 ॥
स्वयम्भू विहितः सत्यो न तस्यास्ति व्यतिक्रमः ।
सीतानिमित्तं राज्ञस्तु रावणस्य दुरात्मनः ॥ 49 ॥
रक्षसां चैव सर्वेषां विनाशः समुपागतः ।
तत्प्रविश्य हरिश्रेष्ठ पुरीं रावणपालिताम् ॥ 50 ॥
विधत्स्व सर्वकार्याणि यानि यानीह वाञ्छसि ।
प्रविश्य शापोपहतां हरीश्वर शुभां पुरीं राक्षसमुख्यपालिताम् ।
यदृच्छया त्वं जनकात्मजां सतीं विमार्ग सर्वत्र गतो यथासुखम् ॥ 51 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे तृतीयस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha tṛtīyassargaḥ |
sa lambaśikhare lambe lambatoyadasannibhe |
sattvamāsthāya medhāvī hanumān mārutātmajaḥ || 1 ||
niśi laṅkāṃ mahāsattvo viveśa kapikuñjaraḥ |
ramyakānanatoyāḍhyāṃ purīṃ rāvaṇapālitām || 2 ||
śāradāmbudharaprakhyairbhavanairupaśobhitām |
sāgaropamanirghoṣāṃ sāgarānilasevitām || 3 ||
supuṣṭabalasampuṣṭāṃ yathaiva viṭapāvatīm |
cārutoraṇaniryūhāṃ pāṇḍuradvāratoraṇām || 4 ||
bhujagācaritāṃ guptāṃ śubhāṃ bhogavatīmiva |
tāṃ sa vidyudghanākīrṇāṃ jyotirmārganiṣevitām || 5 ||
mandamārutasañcārāṃ yathendrasyāmarāvatīm |
śātakumbhena mahatā prākāreṇābhisaṃvṛtām || 6 ||
kiṅkiṇījālaghoṣābhiḥ patākābhiralaṅkṛtām |
āsādya sahasā hṛṣṭaḥ prākāramabhipedivān || 7 ||
vismayāviṣṭahṛdayaḥ purīmālokya sarvataḥ |
jāmbūnadamayairdvārairvaiḍūryakṛtavedikaiḥ || 8 ||
vajrasphaṭikamuktābhirmaṇikuṭṭimabhūṣitaiḥ |
taptahāṭakaniryūhai rājatāmalapāṇḍuraiḥ || 9 ||
vaiḍhūryakṛtasopānaiḥ sphāṭikāntarapāṃsubhiḥ |
cārusañjavanopetaiḥ khamivotpatitaiḥ śubhaiḥ || 10 ||
krauñcabarhiṇasaṅghuṣṭaiḥ rājahaṃsa niṣevitaiḥ |
tūryābharaṇanirghoṣaiḥ sarvataḥ pratināditām || 11 ||
vasvaukasārāpratimāṃ tāṃ vīkṣya nagarīṃ tataḥ |
khamivotpatituṃ kāmāṃ jaharṣa hanumān kapiḥ || 12 ||
tāṃ samīkṣya purīṃ ramyāṃ rākṣasādhipateḥ śubhām |
anuttamāmṛddhiyutāṃ cintayāmāsa vīryavān || 13 ||
neyamanyena nagarī śakyā dharṣayituṃ balāt |
rakṣitā rāvaṇabalairudyatāyudhadhāribhiḥ || 14 ||
kumudāṅgadayorvāpi suṣeṇasya mahākapeḥ |
prasiddheyaṃ bhavedbhūmirmaindadvividayorapi || 15 ||
vivasvatastanūjasya hareśca kuśaparvaṇaḥ |
ṛkṣasya ketumālasya mama caiva gatirbhavet || 16 ||
samīkṣya tu mahābāhū rāghavasya parākramam |
lakṣmaṇasya ca vikrāntamabhavat prītimān kapiḥ || 17 ||
tāṃ ratnavasanopetāṃ koṣṭhāgārāvataṃsakām |
yantrāgārastanīmṛddhāṃ pramadāmiva bhūṣitām || 18 ||
tāṃ naṣṭatimirāṃ dīptairbhāsvaraiśca mahāgṛhaiḥ |
nagarīṃ rākṣasendrasya sa dadarśa mahākapiḥ || 19 ||
tha sā hariśārdūlaṃ praviśantaṃ mahābalam |
nagarī svena rūpeṇa dadarśa pavanātmajam || 20 ||
sā taṃ harivaraṃ dṛṣṭvā laṅkā rāvaṇapālitā |
svayamevotthitā tatra vikṛtānanadarśanā || 21 ||
purastātkapivaryasya vāyusūnoratiṣṭhata |
muñcamānā mahānādamabravītpavanātmajam || 22 ||
kastvaṃ kena ca kāryeṇa iha prāpto vanālaya |
kathayasveha yattattvaṃ yāvatprāṇā dharanti te || 23 ||
na śakyaṃ khalviyaṃ laṅkā praveṣṭuṃ vānara tvayā |
rakṣitā rāvaṇabalairabhiguptā samantataḥ || 24 ||
atha tāmabravīdvīro hanumānagrataḥ sthitām |
kathayiṣyāmi te tattvaṃ yanmāṃ tvaṃ paripṛcchasi || 25 ||
kā tvaṃ virūpanayanā puradvāre'vatiṣṭhasi |
kimarthaṃ cāpi māṃ ruddhvā nirbhartsayasi dāruṇā || 26 ||
hanumadvacanaṃ śrutvā laṅkā sā kāmarūpiṇī |
uvāca vacanaṃ kruddhā paruṣaṃ pavanātmajam || 27 ||
ahaṃ rākṣasarājasya rāvaṇasya mahātmanaḥ |
ājñāpratīkṣā durdharṣā rakṣāmi nagarīmimām || 28 ||
na śakyā māmavajñāya praveṣṭuṃ nagarī tvayā |
adya prāṇaiḥ parityaktaḥ svapsyase nihato mayā || 29 ||
ahaṃ hi nagarī laṅkā svayameva plavaṅgama |
sarvataḥ parirakṣāmi hyetatte kathitaṃ mayā || 30 ||
laṅkāyā vacanaṃ śrutvā hanumān mārutātmajaḥ |
yatnavānsa hariśreṣṭhaḥ sthitaśśaila ivāparaḥ || 31 ||
sa tāṃ strīrūpavikṛtāṃ dṛṣṭavā vānarapuṅgavaḥ |
ābabhāṣe'tha medhāvī sattvavān plavagarṣabhaḥ || 32 ||
drakṣyāmi nagarīṃ laṅkāṃ sāṭṭaprākāratoraṇām |
nirviśaṅkamimaṃlokaṃ paśyantyāstavasāmpratam |
ityarthamiha samprāptaḥ paraṃ kautūhalaṃ hi me || 33 ||
vanānyupavanānīha laṅkāyāḥ kānanāni ca |
sarvato gṛhamukhyāni draṣṭumāgamanaṃ hi me || 34 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā laṅkā sā kāmarūpiṇī |
bhūya eva punarvākyaṃ babhāṣe paruṣākṣaram || 35 ||
māmanirjitya durbuddhe rākṣaseśvarapālitām |
na śakyamadya te draṣṭuṃ purīyaṃ vānarādhama || 36 ||
tataḥ sa kapiśārdūlastāmuvāca niśācarīm |
dṛṣṭvā purīmimāṃ bhadre punaryāsye yathāgatam || 37 ||
tataḥ kṛtvā mahānādaṃ sā vai laṅkā bhayāvaham |
talena vānaraśreṣṭhaṃ tāḍayāmāsa vegitā || 38 ||
tataḥ sa kapiśārdūlo laṅkayā tāḍito bhṛśam |
nanāda sumahānādaṃ vīryavān pavanātmajaḥ || 39 ||
tataḥ saṃvartayāmāsa vāmahastasya so'ṅgulīḥ |
muṣṭinā''bhijaghānaināṃ hanumān krodhamūrchitaḥ || 40 ||
strī ceti manyamānena nātikrodhaḥ svayaṃ kṛtaḥ |
sā tu tena prahāreṇa vihvalāṅgī niśācarī || 41 ||
papāta sahasā bhūmau vikṛtānanadarśanā |
tatastu hanumān prājñastāṃ dṛṣṭvā vinipātitām || 42 ||
kṛpāṃ cakāra tejasvī manyamānaḥ striyaṃ tu tām |
tato vai bhṛśasaṃvignā laṅkā sā gadgadākṣaram || 43 ||
uvācāgarvitaṃ vākyaṃ hanūmantaṃ plavaṅgamam |
prasīda sumahābāho trāyasva harisattama || 44 ||
samaye saumya tiṣṭhanti sattvavanto mahābalāḥ |
ahaṃ tu nagarī laṅkā svayameva plavaṅgama || 45 ||
nirjitāhaṃ tvayā vīra vikrameṇa mahābala |
idaṃ tu tathyaṃ śṛṇu vai bruvantyā me harīśvara || 46 ||
svayambhuvā purā dattaṃ varadānaṃ yathā mama |
yadā tvāṃ vānaraḥ kaścidvikramādvaśamānayet || 47 ||
tadā tvayā hi vijñeyaṃ rakṣasāṃ bhayamāgatam |
sa hi me samayaḥ saumya prāpto'dya tava darśanāt || 48 ||
svayambhū vihitaḥ satyo na tasyāsti vyatikramaḥ |
sītānimittaṃ rājñastu rāvaṇasya durātmanaḥ || 49 ||
rakṣasāṃ caiva sarveṣāṃ vināśaḥ samupāgataḥ |
tatpraviśya hariśreṣṭha purīṃ rāvaṇapālitām || 50 ||
vidhatsva sarvakāryāṇi yāni yānīha vāñchasi |
praviśya śāpopahatāṃ harīśvara śubhāṃ purīṃ rākṣasamukhyapālitām |
yadṛcchayā tvaṃ janakātmajāṃ satīṃ vimārga sarvatra gato yathāsukham || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe tṛtīyassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.