5.3 সুন্দরকাণ্ড - তৃতীয সর্গঃ

5.3 Sundarakanda - Tritiya Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে সুন্দরকাণ্ডম্ ।
অথ তৃতীযস্সর্গঃ ।
স লম্বশিখরে লম্বে লম্বতোযদসন্নিভে ।
সত্ত্বমাস্থায মেধাবী হনুমান্ মারুতাত্মজঃ ॥ 1 ॥
নিশি লঙ্কাং মহাসত্ত্বো বিবেশ কপিকুঞ্জরঃ ।
রম্যকাননতোযাঢ্যাং পুরীং রাবণপালিতাম্ ॥ 2 ॥
শারদাম্বুধরপ্রখ্যৈর্ভবনৈরুপশোভিতাম্ ।
সাগরোপমনির্ঘোষাং সাগরানিলসেবিতাম্ ॥ 3 ॥
সুপুষ্টবলসম্পুষ্টাং যথৈব বিটপাবতীম্ ।
চারুতোরণনির্যূহাং পাণ্ডুরদ্বারতোরণাম্ ॥ 4 ॥
ভুজগাচরিতাং গুপ্তাং শুভাং ভোগবতীমিব ।
তাং স বিদ্যুদ্ঘনাকীর্ণাং জ্যোতির্মার্গনিষেবিতাম্ ॥ 5 ॥
মন্দমারুতসঞ্চারাং যথেন্দ্রস্যামরাবতীম্ ।
শাতকুম্ভেন মহতা প্রাকারেণাভিসংবৃতাম্ ॥ 6 ॥
কিঙ্কিণীজালঘোষাভিঃ পতাকাভিরলঙ্কৃতাম্ ।
আসাদ্য সহসা হৃষ্টঃ প্রাকারমভিপেদিবান্ ॥ 7 ॥
বিস্মযাবিষ্টহৃদযঃ পুরীমালোক্য সর্বতঃ ।
জাম্বূনদমযৈর্দ্বারৈর্বৈডূর্যকৃতবেদিকৈঃ ॥ 8 ॥
বজ্রস্ফটিকমুক্তাভির্মণিকুট্টিমভূষিতৈঃ ।
তপ্তহাটকনির্যূহৈ রাজতামলপাণ্ডুরৈঃ ॥ 9 ॥
বৈঢূর্যকৃতসোপানৈঃ স্ফাটিকান্তরপাংসুভিঃ ।
চারুসঞ্জবনোপেতৈঃ খমিবোত্পতিতৈঃ শুভৈঃ ॥ 10 ॥
ক্রৌঞ্চবর্হিণসঙ্ঘুষ্টৈঃ রাজহংস নিষেবিতৈঃ ।
তূর্যাভরণনির্ঘোষৈঃ সর্বতঃ প্রতিনাদিতাম্ ॥ 11 ॥
বস্বৌকসারাপ্রতিমাং তাং বীক্ষ্য নগরীং ততঃ ।
খমিবোত্পতিতুং কামাং জহর্ষ হনুমান্ কপিঃ ॥ 12 ॥
তাং সমীক্ষ্য পুরীং রম্যাং রাক্ষসাধিপতেঃ শুভাম্ ।
অনুত্তমামৃদ্ধিযুতাং চিন্তযামাস বীর্যবান্ ॥ 13 ॥
নেযমন্যেন নগরী শক্যা ধর্ষযিতুং বলাত্ ।
রক্ষিতা রাবণবলৈরুদ্যতাযুধধারিভিঃ ॥ 14 ॥
কুমুদাঙ্গদযোর্বাপি সুষেণস্য মহাকপেঃ ।
প্রসিদ্ধেযং ভবেদ্ভূমির্মৈন্দদ্বিবিদযোরপি ॥ 15 ॥
বিবস্বতস্তনূজস্য হরেশ্চ কুশপর্বণঃ ।
ঋক্ষস্য কেতুমালস্য মম চৈব গতির্ভবেত্ ॥ 16 ॥
সমীক্ষ্য তু মহাবাহূ রাঘবস্য পরাক্রমম্ ।
লক্ষ্মণস্য চ বিক্রান্তমভবত্ প্রীতিমান্ কপিঃ ॥ 17 ॥
তাং রত্নবসনোপেতাং কোষ্ঠাগারাবতংসকাম্ ।
যন্ত্রাগারস্তনীমৃদ্ধাং প্রমদামিব ভূষিতাম্ ॥ 18 ॥
তাং নষ্টতিমিরাং দীপ্তৈর্ভাস্বরৈশ্চ মহাগৃহৈঃ ।
নগরীং রাক্ষসেন্দ্রস্য স দদর্শ মহাকপিঃ ॥ 19 ॥
থ সা হরিশার্দূলং প্রবিশন্তং মহাবলম্ ।
নগরী স্বেন রূপেণ দদর্শ পবনাত্মজম্ ॥ 20 ॥
সা তং হরিবরং দৃষ্ট্বা লঙ্কা রাবণপালিতা ।
স্বযমেবোত্থিতা তত্র বিকৃতাননদর্শনা ॥ 21 ॥
পুরস্তাত্কপিবর্যস্য বাযুসূনোরতিষ্ঠত ।
মুঞ্চমানা মহানাদমব্রবীত্পবনাত্মজম্ ॥ 22 ॥
কস্ত্বং কেন চ কার্যেণ ইহ প্রাপ্তো বনালয ।
কথযস্বেহ যত্তত্ত্বং যাবত্প্রাণা ধরন্তি তে ॥ 23 ॥
ন শক্যং খল্বিযং লঙ্কা প্রবেষ্টুং বানর ত্বযা ।
রক্ষিতা রাবণবলৈরভিগুপ্তা সমন্ততঃ ॥ 24 ॥
অথ তামব্রবীদ্বীরো হনুমানগ্রতঃ স্থিতাম্ ।
কথযিষ্যামি তে তত্ত্বং যন্মাং ত্বং পরিপৃচ্ছসি ॥ 25 ॥
কা ত্বং বিরূপনযনা পুরদ্বারেঽবতিষ্ঠসি ।
কিমর্থং চাপি মাং রুদ্ধ্বা নির্ভর্ত্সযসি দারুণা ॥ 26 ॥
হনুমদ্বচনং শ্রুত্বা লঙ্কা সা কামরূপিণী ।
উবাচ বচনং ক্রুদ্ধা পরুষং পবনাত্মজম্ ॥ 27 ॥
অহং রাক্ষসরাজস্য রাবণস্য মহাত্মনঃ ।
আজ্ঞাপ্রতীক্ষা দুর্ধর্ষা রক্ষামি নগরীমিমাম্ ॥ 28 ॥
ন শক্যা মামবজ্ঞায প্রবেষ্টুং নগরী ত্বযা ।
অদ্য প্রাণৈঃ পরিত্যক্তঃ স্বপ্স্যসে নিহতো মযা ॥ 29 ॥
অহং হি নগরী লঙ্কা স্বযমেব প্লবঙ্গম ।
সর্বতঃ পরিরক্ষামি হ্যেতত্তে কথিতং মযা ॥ 30 ॥
লঙ্কাযা বচনং শ্রুত্বা হনুমান্ মারুতাত্মজঃ ।
যত্নবান্স হরিশ্রেষ্ঠঃ স্থিতশ্শৈল ইবাপরঃ ॥ 31 ॥
স তাং স্ত্রীরূপবিকৃতাং দৃষ্টবা বানরপুঙ্গবঃ ।
আবভাষেঽথ মেধাবী সত্ত্ববান্ প্লবগর্ষভঃ ॥ 32 ॥
দ্রক্ষ্যামি নগরীং লঙ্কাং সাট্টপ্রাকারতোরণাম্ ।
নির্বিশঙ্কমিমংলোকং পশ্যন্ত্যাস্তবসাম্প্রতম্ ।
ইত্যর্থমিহ সম্প্রাপ্তঃ পরং কৌতূহলং হি মে ॥ 33 ॥
বনান্যুপবনানীহ লঙ্কাযাঃ কাননানি চ ।
সর্বতো গৃহমুখ্যানি দ্রষ্টুমাগমনং হি মে ॥ 34 ॥
তস্য তদ্বচনং শ্রুত্বা লঙ্কা সা কামরূপিণী ।
ভূয এব পুনর্বাক্যং বভাষে পরুষাক্ষরম্ ॥ 35 ॥
মামনির্জিত্য দুর্বুদ্ধে রাক্ষসেশ্বরপালিতাম্ ।
ন শক্যমদ্য তে দ্রষ্টুং পুরীযং বানরাধম ॥ 36 ॥
ততঃ স কপিশার্দূলস্তামুবাচ নিশাচরীম্ ।
দৃষ্ট্বা পুরীমিমাং ভদ্রে পুনর্যাস্যে যথাগতম্ ॥ 37 ॥
ততঃ কৃত্বা মহানাদং সা বৈ লঙ্কা ভযাবহম্ ।
তলেন বানরশ্রেষ্ঠং তাডযামাস বেগিতা ॥ 38 ॥
ততঃ স কপিশার্দূলো লঙ্কযা তাডিতো ভৃশম্ ।
ননাদ সুমহানাদং বীর্যবান্ পবনাত্মজঃ ॥ 39 ॥
ততঃ সংবর্তযামাস বামহস্তস্য সোঽঙ্গুলীঃ ।
মুষ্টিনাঽঽভিজঘানৈনাং হনুমান্ ক্রোধমূর্ছিতঃ ॥ 40 ॥
স্ত্রী চেতি মন্যমানেন নাতিক্রোধঃ স্বযং কৃতঃ ।
সা তু তেন প্রহারেণ বিহ্বলাঙ্গী নিশাচরী ॥ 41 ॥
পপাত সহসা ভূমৌ বিকৃতাননদর্শনা ।
ততস্তু হনুমান্ প্রাজ্ঞস্তাং দৃষ্ট্বা বিনিপাতিতাম্ ॥ 42 ॥
কৃপাং চকার তেজস্বী মন্যমানঃ স্ত্রিযং তু তাম্ ।
ততো বৈ ভৃশসংবিগ্না লঙ্কা সা গদ্গদাক্ষরম্ ॥ 43 ॥
উবাচাগর্বিতং বাক্যং হনূমন্তং প্লবঙ্গমম্ ।
প্রসীদ সুমহাবাহো ত্রাযস্ব হরিসত্তম ॥ 44 ॥
সমযে সৌম্য তিষ্ঠন্তি সত্ত্ববন্তো মহাবলাঃ ।
অহং তু নগরী লঙ্কা স্বযমেব প্লবঙ্গম ॥ 45 ॥
নির্জিতাহং ত্বযা বীর বিক্রমেণ মহাবল ।
ইদং তু তথ্যং শৃণু বৈ ব্রুবন্ত্যা মে হরীশ্বর ॥ 46 ॥
স্বযম্ভুবা পুরা দত্তং বরদানং যথা মম ।
যদা ত্বাং বানরঃ কশ্চিদ্বিক্রমাদ্বশমানযেত্ ॥ 47 ॥
তদা ত্বযা হি বিজ্ঞেযং রক্ষসাং ভযমাগতম্ ।
স হি মে সমযঃ সৌম্য প্রাপ্তোঽদ্য তব দর্শনাত্ ॥ 48 ॥
স্বযম্ভূ বিহিতঃ সত্যো ন তস্যাস্তি ব্যতিক্রমঃ ।
সীতানিমিত্তং রাজ্ঞস্তু রাবণস্য দুরাত্মনঃ ॥ 49 ॥
রক্ষসাং চৈব সর্বেষাং বিনাশঃ সমুপাগতঃ ।
তত্প্রবিশ্য হরিশ্রেষ্ঠ পুরীং রাবণপালিতাম্ ॥ 50 ॥
বিধত্স্ব সর্বকার্যাণি যানি যানীহ বাঞ্ছসি ।
প্রবিশ্য শাপোপহতাং হরীশ্বর শুভাং পুরীং রাক্ষসমুখ্যপালিতাম্ ।
যদৃচ্ছযা ত্বং জনকাত্মজাং সতীং বিমার্গ সর্বত্র গতো যথাসুখম্ ॥ 51 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে সুন্দরকাণ্ডে তৃতীযস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha tṛtīyassargaḥ |
sa lambaśikhare lambe lambatoyadasannibhe |
sattvamāsthāya medhāvī hanumān mārutātmajaḥ || 1 ||
niśi laṅkāṃ mahāsattvo viveśa kapikuñjaraḥ |
ramyakānanatoyāḍhyāṃ purīṃ rāvaṇapālitām || 2 ||
śāradāmbudharaprakhyairbhavanairupaśobhitām |
sāgaropamanirghoṣāṃ sāgarānilasevitām || 3 ||
supuṣṭabalasampuṣṭāṃ yathaiva viṭapāvatīm |
cārutoraṇaniryūhāṃ pāṇḍuradvāratoraṇām || 4 ||
bhujagācaritāṃ guptāṃ śubhāṃ bhogavatīmiva |
tāṃ sa vidyudghanākīrṇāṃ jyotirmārganiṣevitām || 5 ||
mandamārutasañcārāṃ yathendrasyāmarāvatīm |
śātakumbhena mahatā prākāreṇābhisaṃvṛtām || 6 ||
kiṅkiṇījālaghoṣābhiḥ patākābhiralaṅkṛtām |
āsādya sahasā hṛṣṭaḥ prākāramabhipedivān || 7 ||
vismayāviṣṭahṛdayaḥ purīmālokya sarvataḥ |
jāmbūnadamayairdvārairvaiḍūryakṛtavedikaiḥ || 8 ||
vajrasphaṭikamuktābhirmaṇikuṭṭimabhūṣitaiḥ |
taptahāṭakaniryūhai rājatāmalapāṇḍuraiḥ || 9 ||
vaiḍhūryakṛtasopānaiḥ sphāṭikāntarapāṃsubhiḥ |
cārusañjavanopetaiḥ khamivotpatitaiḥ śubhaiḥ || 10 ||
krauñcabarhiṇasaṅghuṣṭaiḥ rājahaṃsa niṣevitaiḥ |
tūryābharaṇanirghoṣaiḥ sarvataḥ pratināditām || 11 ||
vasvaukasārāpratimāṃ tāṃ vīkṣya nagarīṃ tataḥ |
khamivotpatituṃ kāmāṃ jaharṣa hanumān kapiḥ || 12 ||
tāṃ samīkṣya purīṃ ramyāṃ rākṣasādhipateḥ śubhām |
anuttamāmṛddhiyutāṃ cintayāmāsa vīryavān || 13 ||
neyamanyena nagarī śakyā dharṣayituṃ balāt |
rakṣitā rāvaṇabalairudyatāyudhadhāribhiḥ || 14 ||
kumudāṅgadayorvāpi suṣeṇasya mahākapeḥ |
prasiddheyaṃ bhavedbhūmirmaindadvividayorapi || 15 ||
vivasvatastanūjasya hareśca kuśaparvaṇaḥ |
ṛkṣasya ketumālasya mama caiva gatirbhavet || 16 ||
samīkṣya tu mahābāhū rāghavasya parākramam |
lakṣmaṇasya ca vikrāntamabhavat prītimān kapiḥ || 17 ||
tāṃ ratnavasanopetāṃ koṣṭhāgārāvataṃsakām |
yantrāgārastanīmṛddhāṃ pramadāmiva bhūṣitām || 18 ||
tāṃ naṣṭatimirāṃ dīptairbhāsvaraiśca mahāgṛhaiḥ |
nagarīṃ rākṣasendrasya sa dadarśa mahākapiḥ || 19 ||
tha sā hariśārdūlaṃ praviśantaṃ mahābalam |
nagarī svena rūpeṇa dadarśa pavanātmajam || 20 ||
sā taṃ harivaraṃ dṛṣṭvā laṅkā rāvaṇapālitā |
svayamevotthitā tatra vikṛtānanadarśanā || 21 ||
purastātkapivaryasya vāyusūnoratiṣṭhata |
muñcamānā mahānādamabravītpavanātmajam || 22 ||
kastvaṃ kena ca kāryeṇa iha prāpto vanālaya |
kathayasveha yattattvaṃ yāvatprāṇā dharanti te || 23 ||
na śakyaṃ khalviyaṃ laṅkā praveṣṭuṃ vānara tvayā |
rakṣitā rāvaṇabalairabhiguptā samantataḥ || 24 ||
atha tāmabravīdvīro hanumānagrataḥ sthitām |
kathayiṣyāmi te tattvaṃ yanmāṃ tvaṃ paripṛcchasi || 25 ||
kā tvaṃ virūpanayanā puradvāre'vatiṣṭhasi |
kimarthaṃ cāpi māṃ ruddhvā nirbhartsayasi dāruṇā || 26 ||
hanumadvacanaṃ śrutvā laṅkā sā kāmarūpiṇī |
uvāca vacanaṃ kruddhā paruṣaṃ pavanātmajam || 27 ||
ahaṃ rākṣasarājasya rāvaṇasya mahātmanaḥ |
ājñāpratīkṣā durdharṣā rakṣāmi nagarīmimām || 28 ||
na śakyā māmavajñāya praveṣṭuṃ nagarī tvayā |
adya prāṇaiḥ parityaktaḥ svapsyase nihato mayā || 29 ||
ahaṃ hi nagarī laṅkā svayameva plavaṅgama |
sarvataḥ parirakṣāmi hyetatte kathitaṃ mayā || 30 ||
laṅkāyā vacanaṃ śrutvā hanumān mārutātmajaḥ |
yatnavānsa hariśreṣṭhaḥ sthitaśśaila ivāparaḥ || 31 ||
sa tāṃ strīrūpavikṛtāṃ dṛṣṭavā vānarapuṅgavaḥ |
ābabhāṣe'tha medhāvī sattvavān plavagarṣabhaḥ || 32 ||
drakṣyāmi nagarīṃ laṅkāṃ sāṭṭaprākāratoraṇām |
nirviśaṅkamimaṃlokaṃ paśyantyāstavasāmpratam |
ityarthamiha samprāptaḥ paraṃ kautūhalaṃ hi me || 33 ||
vanānyupavanānīha laṅkāyāḥ kānanāni ca |
sarvato gṛhamukhyāni draṣṭumāgamanaṃ hi me || 34 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā laṅkā sā kāmarūpiṇī |
bhūya eva punarvākyaṃ babhāṣe paruṣākṣaram || 35 ||
māmanirjitya durbuddhe rākṣaseśvarapālitām |
na śakyamadya te draṣṭuṃ purīyaṃ vānarādhama || 36 ||
tataḥ sa kapiśārdūlastāmuvāca niśācarīm |
dṛṣṭvā purīmimāṃ bhadre punaryāsye yathāgatam || 37 ||
tataḥ kṛtvā mahānādaṃ sā vai laṅkā bhayāvaham |
talena vānaraśreṣṭhaṃ tāḍayāmāsa vegitā || 38 ||
tataḥ sa kapiśārdūlo laṅkayā tāḍito bhṛśam |
nanāda sumahānādaṃ vīryavān pavanātmajaḥ || 39 ||
tataḥ saṃvartayāmāsa vāmahastasya so'ṅgulīḥ |
muṣṭinā''bhijaghānaināṃ hanumān krodhamūrchitaḥ || 40 ||
strī ceti manyamānena nātikrodhaḥ svayaṃ kṛtaḥ |
sā tu tena prahāreṇa vihvalāṅgī niśācarī || 41 ||
papāta sahasā bhūmau vikṛtānanadarśanā |
tatastu hanumān prājñastāṃ dṛṣṭvā vinipātitām || 42 ||
kṛpāṃ cakāra tejasvī manyamānaḥ striyaṃ tu tām |
tato vai bhṛśasaṃvignā laṅkā sā gadgadākṣaram || 43 ||
uvācāgarvitaṃ vākyaṃ hanūmantaṃ plavaṅgamam |
prasīda sumahābāho trāyasva harisattama || 44 ||
samaye saumya tiṣṭhanti sattvavanto mahābalāḥ |
ahaṃ tu nagarī laṅkā svayameva plavaṅgama || 45 ||
nirjitāhaṃ tvayā vīra vikrameṇa mahābala |
idaṃ tu tathyaṃ śṛṇu vai bruvantyā me harīśvara || 46 ||
svayambhuvā purā dattaṃ varadānaṃ yathā mama |
yadā tvāṃ vānaraḥ kaścidvikramādvaśamānayet || 47 ||
tadā tvayā hi vijñeyaṃ rakṣasāṃ bhayamāgatam |
sa hi me samayaḥ saumya prāpto'dya tava darśanāt || 48 ||
svayambhū vihitaḥ satyo na tasyāsti vyatikramaḥ |
sītānimittaṃ rājñastu rāvaṇasya durātmanaḥ || 49 ||
rakṣasāṃ caiva sarveṣāṃ vināśaḥ samupāgataḥ |
tatpraviśya hariśreṣṭha purīṃ rāvaṇapālitām || 50 ||
vidhatsva sarvakāryāṇi yāni yānīha vāñchasi |
praviśya śāpopahatāṃ harīśvara śubhāṃ purīṃ rākṣasamukhyapālitām |
yadṛcchayā tvaṃ janakātmajāṃ satīṃ vimārga sarvatra gato yathāsukham || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe tṛtīyassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ तृतीयस्सर्गः ।
स लम्बशिखरे लम्बे लम्बतोयदसन्निभे ।
सत्त्वमास्थाय मेधावी हनुमान् मारुतात्मजः ॥ 1 ॥
निशि लङ्कां महासत्त्वो विवेश कपिकुञ्जरः ।
रम्यकाननतोयाढ्यां पुरीं रावणपालिताम् ॥ 2 ॥
शारदाम्बुधरप्रख्यैर्भवनैरुपशोभिताम् ।
सागरोपमनिर्घोषां सागरानिलसेविताम् ॥ 3 ॥
सुपुष्टबलसम्पुष्टां यथैव विटपावतीम् ।
चारुतोरणनिर्यूहां पाण्डुरद्वारतोरणाम् ॥ 4 ॥
भुजगाचरितां गुप्तां शुभां भोगवतीमिव ।
तां स विद्युद्घनाकीर्णां ज्योतिर्मार्गनिषेविताम् ॥ 5 ॥
मन्दमारुतसञ्चारां यथेन्द्रस्यामरावतीम् ।
शातकुम्भेन महता प्राकारेणाभिसंवृताम् ॥ 6 ॥
किङ्किणीजालघोषाभिः पताकाभिरलङ्कृताम् ।
आसाद्य सहसा हृष्टः प्राकारमभिपेदिवान् ॥ 7 ॥
विस्मयाविष्टहृदयः पुरीमालोक्य सर्वतः ।
जाम्बूनदमयैर्द्वारैर्वैडूर्यकृतवेदिकैः ॥ 8 ॥
वज्रस्फटिकमुक्ताभिर्मणिकुट्टिमभूषितैः ।
तप्तहाटकनिर्यूहै राजतामलपाण्डुरैः ॥ 9 ॥
वैढूर्यकृतसोपानैः स्फाटिकान्तरपांसुभिः ।
चारुसञ्जवनोपेतैः खमिवोत्पतितैः शुभैः ॥ 10 ॥
क्रौञ्चबर्हिणसङ्घुष्टैः राजहंस निषेवितैः ।
तूर्याभरणनिर्घोषैः सर्वतः प्रतिनादिताम् ॥ 11 ॥
वस्वौकसाराप्रतिमां तां वीक्ष्य नगरीं ततः ।
खमिवोत्पतितुं कामां जहर्ष हनुमान् कपिः ॥ 12 ॥
तां समीक्ष्य पुरीं रम्यां राक्षसाधिपतेः शुभाम् ।
अनुत्तमामृद्धियुतां चिन्तयामास वीर्यवान् ॥ 13 ॥
नेयमन्येन नगरी शक्या धर्षयितुं बलात् ।
रक्षिता रावणबलैरुद्यतायुधधारिभिः ॥ 14 ॥
कुमुदाङ्गदयोर्वापि सुषेणस्य महाकपेः ।
प्रसिद्धेयं भवेद्भूमिर्मैन्दद्विविदयोरपि ॥ 15 ॥
विवस्वतस्तनूजस्य हरेश्च कुशपर्वणः ।
ऋक्षस्य केतुमालस्य मम चैव गतिर्भवेत् ॥ 16 ॥
समीक्ष्य तु महाबाहू राघवस्य पराक्रमम् ।
लक्ष्मणस्य च विक्रान्तमभवत् प्रीतिमान् कपिः ॥ 17 ॥
तां रत्नवसनोपेतां कोष्ठागारावतंसकाम् ।
यन्त्रागारस्तनीमृद्धां प्रमदामिव भूषिताम् ॥ 18 ॥
तां नष्टतिमिरां दीप्तैर्भास्वरैश्च महागृहैः ।
नगरीं राक्षसेन्द्रस्य स ददर्श महाकपिः ॥ 19 ॥
थ सा हरिशार्दूलं प्रविशन्तं महाबलम् ।
नगरी स्वेन रूपेण ददर्श पवनात्मजम् ॥ 20 ॥
सा तं हरिवरं दृष्ट्वा लङ्का रावणपालिता ।
स्वयमेवोत्थिता तत्र विकृताननदर्शना ॥ 21 ॥
पुरस्तात्कपिवर्यस्य वायुसूनोरतिष्ठत ।
मुञ्चमाना महानादमब्रवीत्पवनात्मजम् ॥ 22 ॥
कस्त्वं केन च कार्येण इह प्राप्तो वनालय ।
कथयस्वेह यत्तत्त्वं यावत्प्राणा धरन्ति ते ॥ 23 ॥
न शक्यं खल्वियं लङ्का प्रवेष्टुं वानर त्वया ।
रक्षिता रावणबलैरभिगुप्ता समन्ततः ॥ 24 ॥
अथ तामब्रवीद्वीरो हनुमानग्रतः स्थिताम् ।
कथयिष्यामि ते तत्त्वं यन्मां त्वं परिपृच्छसि ॥ 25 ॥
का त्वं विरूपनयना पुरद्वारेऽवतिष्ठसि ।
किमर्थं चापि मां रुद्ध्वा निर्भर्त्सयसि दारुणा ॥ 26 ॥
हनुमद्वचनं श्रुत्वा लङ्का सा कामरूपिणी ।
उवाच वचनं क्रुद्धा परुषं पवनात्मजम् ॥ 27 ॥
अहं राक्षसराजस्य रावणस्य महात्मनः ।
आज्ञाप्रतीक्षा दुर्धर्षा रक्षामि नगरीमिमाम् ॥ 28 ॥
न शक्या मामवज्ञाय प्रवेष्टुं नगरी त्वया ।
अद्य प्राणैः परित्यक्तः स्वप्स्यसे निहतो मया ॥ 29 ॥
अहं हि नगरी लङ्का स्वयमेव प्लवङ्गम ।
सर्वतः परिरक्षामि ह्येतत्ते कथितं मया ॥ 30 ॥
लङ्काया वचनं श्रुत्वा हनुमान् मारुतात्मजः ।
यत्नवान्स हरिश्रेष्ठः स्थितश्शैल इवापरः ॥ 31 ॥
स तां स्त्रीरूपविकृतां दृष्टवा वानरपुङ्गवः ।
आबभाषेऽथ मेधावी सत्त्ववान् प्लवगर्षभः ॥ 32 ॥
द्रक्ष्यामि नगरीं लङ्कां साट्टप्राकारतोरणाम् ।
निर्विशङ्कमिमंलोकं पश्यन्त्यास्तवसाम्प्रतम् ।
इत्यर्थमिह सम्प्राप्तः परं कौतूहलं हि मे ॥ 33 ॥
वनान्युपवनानीह लङ्कायाः काननानि च ।
सर्वतो गृहमुख्यानि द्रष्टुमागमनं हि मे ॥ 34 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा लङ्का सा कामरूपिणी ।
भूय एव पुनर्वाक्यं बभाषे परुषाक्षरम् ॥ 35 ॥
मामनिर्जित्य दुर्बुद्धे राक्षसेश्वरपालिताम् ।
न शक्यमद्य ते द्रष्टुं पुरीयं वानराधम ॥ 36 ॥
ततः स कपिशार्दूलस्तामुवाच निशाचरीम् ।
दृष्ट्वा पुरीमिमां भद्रे पुनर्यास्ये यथागतम् ॥ 37 ॥
ततः कृत्वा महानादं सा वै लङ्का भयावहम् ।
तलेन वानरश्रेष्ठं ताडयामास वेगिता ॥ 38 ॥
ततः स कपिशार्दूलो लङ्कया ताडितो भृशम् ।
ननाद सुमहानादं वीर्यवान् पवनात्मजः ॥ 39 ॥
ततः संवर्तयामास वामहस्तस्य सोऽङ्गुलीः ।
मुष्टिनाऽऽभिजघानैनां हनुमान् क्रोधमूर्छितः ॥ 40 ॥
स्त्री चेति मन्यमानेन नातिक्रोधः स्वयं कृतः ।
सा तु तेन प्रहारेण विह्वलाङ्गी निशाचरी ॥ 41 ॥
पपात सहसा भूमौ विकृताननदर्शना ।
ततस्तु हनुमान् प्राज्ञस्तां दृष्ट्वा विनिपातिताम् ॥ 42 ॥
कृपां चकार तेजस्वी मन्यमानः स्त्रियं तु ताम् ।
ततो वै भृशसंविग्ना लङ्का सा गद्गदाक्षरम् ॥ 43 ॥
उवाचागर्वितं वाक्यं हनूमन्तं प्लवङ्गमम् ।
प्रसीद सुमहाबाहो त्रायस्व हरिसत्तम ॥ 44 ॥
समये सौम्य तिष्ठन्ति सत्त्ववन्तो महाबलाः ।
अहं तु नगरी लङ्का स्वयमेव प्लवङ्गम ॥ 45 ॥
निर्जिताहं त्वया वीर विक्रमेण महाबल ।
इदं तु तथ्यं शृणु वै ब्रुवन्त्या मे हरीश्वर ॥ 46 ॥
स्वयम्भुवा पुरा दत्तं वरदानं यथा मम ।
यदा त्वां वानरः कश्चिद्विक्रमाद्वशमानयेत् ॥ 47 ॥
तदा त्वया हि विज्ञेयं रक्षसां भयमागतम् ।
स हि मे समयः सौम्य प्राप्तोऽद्य तव दर्शनात् ॥ 48 ॥
स्वयम्भू विहितः सत्यो न तस्यास्ति व्यतिक्रमः ।
सीतानिमित्तं राज्ञस्तु रावणस्य दुरात्मनः ॥ 49 ॥
रक्षसां चैव सर्वेषां विनाशः समुपागतः ।
तत्प्रविश्य हरिश्रेष्ठ पुरीं रावणपालिताम् ॥ 50 ॥
विधत्स्व सर्वकार्याणि यानि यानीह वाञ्छसि ।
प्रविश्य शापोपहतां हरीश्वर शुभां पुरीं राक्षसमुख्यपालिताम् ।
यदृच्छया त्वं जनकात्मजां सतीं विमार्ग सर्वत्र गतो यथासुखम् ॥ 51 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे तृतीयस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha tṛtīyassargaḥ |
sa lambaśikhare lambe lambatoyadasannibhe |
sattvamāsthāya medhāvī hanumān mārutātmajaḥ || 1 ||
niśi laṅkāṃ mahāsattvo viveśa kapikuñjaraḥ |
ramyakānanatoyāḍhyāṃ purīṃ rāvaṇapālitām || 2 ||
śāradāmbudharaprakhyairbhavanairupaśobhitām |
sāgaropamanirghoṣāṃ sāgarānilasevitām || 3 ||
supuṣṭabalasampuṣṭāṃ yathaiva viṭapāvatīm |
cārutoraṇaniryūhāṃ pāṇḍuradvāratoraṇām || 4 ||
bhujagācaritāṃ guptāṃ śubhāṃ bhogavatīmiva |
tāṃ sa vidyudghanākīrṇāṃ jyotirmārganiṣevitām || 5 ||
mandamārutasañcārāṃ yathendrasyāmarāvatīm |
śātakumbhena mahatā prākāreṇābhisaṃvṛtām || 6 ||
kiṅkiṇījālaghoṣābhiḥ patākābhiralaṅkṛtām |
āsādya sahasā hṛṣṭaḥ prākāramabhipedivān || 7 ||
vismayāviṣṭahṛdayaḥ purīmālokya sarvataḥ |
jāmbūnadamayairdvārairvaiḍūryakṛtavedikaiḥ || 8 ||
vajrasphaṭikamuktābhirmaṇikuṭṭimabhūṣitaiḥ |
taptahāṭakaniryūhai rājatāmalapāṇḍuraiḥ || 9 ||
vaiḍhūryakṛtasopānaiḥ sphāṭikāntarapāṃsubhiḥ |
cārusañjavanopetaiḥ khamivotpatitaiḥ śubhaiḥ || 10 ||
krauñcabarhiṇasaṅghuṣṭaiḥ rājahaṃsa niṣevitaiḥ |
tūryābharaṇanirghoṣaiḥ sarvataḥ pratināditām || 11 ||
vasvaukasārāpratimāṃ tāṃ vīkṣya nagarīṃ tataḥ |
khamivotpatituṃ kāmāṃ jaharṣa hanumān kapiḥ || 12 ||
tāṃ samīkṣya purīṃ ramyāṃ rākṣasādhipateḥ śubhām |
anuttamāmṛddhiyutāṃ cintayāmāsa vīryavān || 13 ||
neyamanyena nagarī śakyā dharṣayituṃ balāt |
rakṣitā rāvaṇabalairudyatāyudhadhāribhiḥ || 14 ||
kumudāṅgadayorvāpi suṣeṇasya mahākapeḥ |
prasiddheyaṃ bhavedbhūmirmaindadvividayorapi || 15 ||
vivasvatastanūjasya hareśca kuśaparvaṇaḥ |
ṛkṣasya ketumālasya mama caiva gatirbhavet || 16 ||
samīkṣya tu mahābāhū rāghavasya parākramam |
lakṣmaṇasya ca vikrāntamabhavat prītimān kapiḥ || 17 ||
tāṃ ratnavasanopetāṃ koṣṭhāgārāvataṃsakām |
yantrāgārastanīmṛddhāṃ pramadāmiva bhūṣitām || 18 ||
tāṃ naṣṭatimirāṃ dīptairbhāsvaraiśca mahāgṛhaiḥ |
nagarīṃ rākṣasendrasya sa dadarśa mahākapiḥ || 19 ||
tha sā hariśārdūlaṃ praviśantaṃ mahābalam |
nagarī svena rūpeṇa dadarśa pavanātmajam || 20 ||
sā taṃ harivaraṃ dṛṣṭvā laṅkā rāvaṇapālitā |
svayamevotthitā tatra vikṛtānanadarśanā || 21 ||
purastātkapivaryasya vāyusūnoratiṣṭhata |
muñcamānā mahānādamabravītpavanātmajam || 22 ||
kastvaṃ kena ca kāryeṇa iha prāpto vanālaya |
kathayasveha yattattvaṃ yāvatprāṇā dharanti te || 23 ||
na śakyaṃ khalviyaṃ laṅkā praveṣṭuṃ vānara tvayā |
rakṣitā rāvaṇabalairabhiguptā samantataḥ || 24 ||
atha tāmabravīdvīro hanumānagrataḥ sthitām |
kathayiṣyāmi te tattvaṃ yanmāṃ tvaṃ paripṛcchasi || 25 ||
kā tvaṃ virūpanayanā puradvāre'vatiṣṭhasi |
kimarthaṃ cāpi māṃ ruddhvā nirbhartsayasi dāruṇā || 26 ||
hanumadvacanaṃ śrutvā laṅkā sā kāmarūpiṇī |
uvāca vacanaṃ kruddhā paruṣaṃ pavanātmajam || 27 ||
ahaṃ rākṣasarājasya rāvaṇasya mahātmanaḥ |
ājñāpratīkṣā durdharṣā rakṣāmi nagarīmimām || 28 ||
na śakyā māmavajñāya praveṣṭuṃ nagarī tvayā |
adya prāṇaiḥ parityaktaḥ svapsyase nihato mayā || 29 ||
ahaṃ hi nagarī laṅkā svayameva plavaṅgama |
sarvataḥ parirakṣāmi hyetatte kathitaṃ mayā || 30 ||
laṅkāyā vacanaṃ śrutvā hanumān mārutātmajaḥ |
yatnavānsa hariśreṣṭhaḥ sthitaśśaila ivāparaḥ || 31 ||
sa tāṃ strīrūpavikṛtāṃ dṛṣṭavā vānarapuṅgavaḥ |
ābabhāṣe'tha medhāvī sattvavān plavagarṣabhaḥ || 32 ||
drakṣyāmi nagarīṃ laṅkāṃ sāṭṭaprākāratoraṇām |
nirviśaṅkamimaṃlokaṃ paśyantyāstavasāmpratam |
ityarthamiha samprāptaḥ paraṃ kautūhalaṃ hi me || 33 ||
vanānyupavanānīha laṅkāyāḥ kānanāni ca |
sarvato gṛhamukhyāni draṣṭumāgamanaṃ hi me || 34 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā laṅkā sā kāmarūpiṇī |
bhūya eva punarvākyaṃ babhāṣe paruṣākṣaram || 35 ||
māmanirjitya durbuddhe rākṣaseśvarapālitām |
na śakyamadya te draṣṭuṃ purīyaṃ vānarādhama || 36 ||
tataḥ sa kapiśārdūlastāmuvāca niśācarīm |
dṛṣṭvā purīmimāṃ bhadre punaryāsye yathāgatam || 37 ||
tataḥ kṛtvā mahānādaṃ sā vai laṅkā bhayāvaham |
talena vānaraśreṣṭhaṃ tāḍayāmāsa vegitā || 38 ||
tataḥ sa kapiśārdūlo laṅkayā tāḍito bhṛśam |
nanāda sumahānādaṃ vīryavān pavanātmajaḥ || 39 ||
tataḥ saṃvartayāmāsa vāmahastasya so'ṅgulīḥ |
muṣṭinā''bhijaghānaināṃ hanumān krodhamūrchitaḥ || 40 ||
strī ceti manyamānena nātikrodhaḥ svayaṃ kṛtaḥ |
sā tu tena prahāreṇa vihvalāṅgī niśācarī || 41 ||
papāta sahasā bhūmau vikṛtānanadarśanā |
tatastu hanumān prājñastāṃ dṛṣṭvā vinipātitām || 42 ||
kṛpāṃ cakāra tejasvī manyamānaḥ striyaṃ tu tām |
tato vai bhṛśasaṃvignā laṅkā sā gadgadākṣaram || 43 ||
uvācāgarvitaṃ vākyaṃ hanūmantaṃ plavaṅgamam |
prasīda sumahābāho trāyasva harisattama || 44 ||
samaye saumya tiṣṭhanti sattvavanto mahābalāḥ |
ahaṃ tu nagarī laṅkā svayameva plavaṅgama || 45 ||
nirjitāhaṃ tvayā vīra vikrameṇa mahābala |
idaṃ tu tathyaṃ śṛṇu vai bruvantyā me harīśvara || 46 ||
svayambhuvā purā dattaṃ varadānaṃ yathā mama |
yadā tvāṃ vānaraḥ kaścidvikramādvaśamānayet || 47 ||
tadā tvayā hi vijñeyaṃ rakṣasāṃ bhayamāgatam |
sa hi me samayaḥ saumya prāpto'dya tava darśanāt || 48 ||
svayambhū vihitaḥ satyo na tasyāsti vyatikramaḥ |
sītānimittaṃ rājñastu rāvaṇasya durātmanaḥ || 49 ||
rakṣasāṃ caiva sarveṣāṃ vināśaḥ samupāgataḥ |
tatpraviśya hariśreṣṭha purīṃ rāvaṇapālitām || 50 ||
vidhatsva sarvakāryāṇi yāni yānīha vāñchasi |
praviśya śāpopahatāṃ harīśvara śubhāṃ purīṃ rākṣasamukhyapālitām |
yadṛcchayā tvaṃ janakātmajāṃ satīṃ vimārga sarvatra gato yathāsukham || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe tṛtīyassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in