ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਅਯੋਧ੍ਯਾਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਏਕੋਨਸ਼ਤਤਮਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਨਿਵਿष੍ਟਾਯਾਂ ਤੁ ਸੇਨਾਯਾਮੁਤ੍ਸੁਕੋ ਭਰਤਸ੍ਤਦਾ ।
ਜਗਾਮ ਭ੍ਰਾਤਰਂ ਦ੍ਰष੍ਟੁਂ ਸ਼ਤ੍ਰੁਘ੍ਨਮਨੁਦਰ੍ਸ਼ਯਨ੍ ॥ 1 ॥
ऋषਿਂ ਵਸਿष੍ਠਂ ਸਨ੍ਦਿਸ਼੍ਯ ਮਾਤृਰ੍ਮੇ ਸ਼ੀਘ੍ਰਮਾਨਯ ।
ਇਤਿ ਤ੍ਵਰਿਤਮਗ੍ਰੇ ਸ ਜਗਾਮ ਗੁਰੁਵਤ੍ਸਲਃ ॥ 2 ॥
ਸੁਮਨ੍ਤ੍ਰਸ੍ਤ੍ਵਪਿ ਸ਼ਤ੍ਰੁਘ੍ਨਮਦੂਰਾਦਨ੍ਵਪਦ੍ਯਤ ।
ਰਾਮਦਰ੍ਸ਼ਨਜਸ੍ਤਰ੍षੋ ਭਰਤਸ੍ਯੇਵ ਤਸ੍ਯ ਚ ॥ 3 ॥
ਗਚ੍ਛਨ੍ਨੇਵਾਥ ਭਰਤਸ੍ਤਾਪਸਾਲਯ ਸਂਸ੍ਥਿਤਾਮ੍ ।
ਭ੍ਰਾਤੁਃ ਪਰ੍ਣਕੁਟੀਂ ਸ਼੍ਰੀਮਾਨੁਟਜਂ ਚ ਦਦਰ੍ਸ਼ ਹ ॥ 4 ॥
ਸ਼ਾਲਾਯਾਸ੍ਤ੍ਵਗ੍ਰਤ ਸ੍ਤਸ੍ਯਾ ਦਦਰ੍ਸ਼ ਭਰਤ ਸ੍ਤਦਾ ।
ਕਾष੍ਠਾਨਿ ਚਾਵਭਗ੍ਨਾਨਿ ਪੁष੍ਪਾਣ੍ਯੁਪਚਿਤਾਨਿ ਚ ॥ 5 ॥
ਸ ਲਕ੍ष੍ਮਣਸ੍ਯ ਰਾਮਸ੍ਯ ਦਦਰ੍ਸ਼ਾऽਸ਼੍ਰਮਮੀਯੁषਃ ।
ਕृਤਂ ਵृਕ੍षੇष੍ਵਭਿਜ੍ਞਾਨਂ ਕੁਸ਼ਚੀਰੈਃ ਕ੍ਵਚਿਤ੍ਕ੍ਵਚਿਤ੍ ॥ 6 ॥
ਦਦਰ੍ਸ਼ ਵਨੇ ਤਸ੍ਮਿਨ੍ਮਹਤ ਸ੍ਸਞ੍ਚਯਾਨ੍ਕृਤਾਨ੍ ।
ਮृਗਾਣਾਂ ਮਹਿषਾਣਾਂ ਚ ਕਰੀषੈ ਸ਼ਸ਼ੀਤਕਾਰਣਾਤ੍ ॥ 7 ॥
ਗਚ੍ਛਨ੍ਨੇਵ ਮਹਾਬਾਹੁਰ੍ਦ੍ਯੁਤਿਮਾਨ੍ਭਰਤ ਸ੍ਤਦਾ ।
ਸ਼ਤ੍ਰੁਘ੍ਨਂ ਚਾਬ੍ਰਵੀਦ੍ਧृष੍ਟਸ੍ਤਾਨਮਾਤ੍ਯਾਂਸ਼੍ਚ ਸਰ੍ਵਸ਼ਃ ॥ 8 ॥
ਮਨ੍ਯੇ ਪ੍ਰਾਪ੍ਤਾਃ ਸ੍ਮ ਤਂ ਦੇਸ਼ਂ ਭਰਦ੍ਵਾਜੋ ਯਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ।
ਨਾਤਿਦੂਰੇ ਹਿ ਮਨ੍ਯੇऽਹਂ ਨਦੀਂ ਮਨ੍ਦਾਕਿਨੀਮਿਤਃ ॥ 9 ॥
ਉਚ੍ਚੈਰ੍ਬਦ੍ਧਾਨਿ ਚੀਰਾਣਿ ਲਕ੍ष੍ਮਣੇਨ ਭਵੇਦਯਮ੍ ।
ਅਭਿਜ੍ਞਾਨਕृਤਃ ਪਨ੍ਥਾ ਅਕਾਲੇ ਗਨ੍ਤੁਮਿਚ੍ਛਤਾ ॥ 10 ॥
ਇਦਂ ਚੋਦਾਤ੍ਤਦਨ੍ਤਾਨਾਂ ਕੁਞ੍ਜਰਾਣਾਂ ਤਰਸ੍ਵਿਨਾਮ੍ ।
ਸ਼ੈਲਪਾਰ੍ਸ਼੍ਵੇ ਪਰਿਕ੍ਰਾਨ੍ਤਮਨ੍ਯੋਨ੍ਯਮਭਿਗਰ੍ਜਤਾਮ੍ ॥ 11 ॥
ਯਮੇਵਾਧਾਤੁਮਿਚ੍ਛਨ੍ਤਿ ਤਾਪਸਾ ਸ੍ਸਤਤਂ ਵਨੇ ।
ਤਸ੍ਯਾਸੌ ਦृਸ਼੍ਯਤੇ ਧੂਮ ਸ੍ਸਙ੍ਕੁਲਃ ਕृष੍ਣਵਰ੍ਤ੍ਮਨਃ ॥ 12 ॥
ਅਤ੍ਰਾਹਂ ਪੁਰੁषਵ੍ਯਾਘ੍ਰਂ ਗੁਰੁਸਤ੍ਕਾਰਕਾਰਿਣਮ੍ ।
ਆਰ੍ਯਂ ਦ੍ਰਕ੍ष੍ਯਾਮਿ ਸਂਹृष੍ਟੋ ਮਹਰ੍षਿਮਿਵ ਰਾਘਵਮ੍ ॥ 13 ॥
ਅਥ ਗਤ੍ਵਾ ਮੁਹੂਰ੍ਤਨ੍ਤੁ ਚਿਤ੍ਰਕੂਟਂ ਸ ਰਾਘਵਃ ।
ਮਨ੍ਦਾਕਿਨੀਮਨੁਪ੍ਰਾਪ੍ਤਸ੍ਤਂ ਜਨਂ ਚੇਦਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 14 ॥
ਜਗਤ੍ਯਾਂ ਪੁਰषਵ੍ਯਾਘ੍ਰ ਆਸ੍ਤੇ ਵੀਰਾਸਨੇ ਰਤਃ ।
ਜਨੇਨ੍ਦ੍ਰੋ ਨਿਰ੍ਜਨਂ ਪ੍ਰਾਪ੍ਯ ਧਿਙ੍ਮੇ ਜਨ੍ਮ ਸਜੀਵਿਤਮ੍ ॥ 15 ॥
ਮਤ੍ਕृਤੇ ਵ੍ਯਸਨਂ ਪ੍ਰਾਪ੍ਤੋ ਲੋਕਨਾਥੋ ਮਹਾਦ੍ਯੁਤਿਃ ।
ਸਰ੍ਵਾਨ੍ਕਾਮਾਨ੍ਪਰਿਤ੍ਯਜ੍ਯ ਵਨੇ ਵਸਤਿ ਰਾਘਵਃ ॥ 16 ॥
ਇਤਿ ਲੋਕਸਮਾਕ੍ਰੁष੍ਟਃ ਪਾਦੇष੍ਵਦ੍ਯ ਪ੍ਰਸਾਦਯਨ੍ ।
ਰਾਮਸ੍ਯ ਨਿਪਤਿष੍ਯਾਮਿ ਸੀਤਾਯਾ ਲਕ੍ष੍ਮਣਸ੍ਯ ਚ ॥ 17 ॥
ਏਵਂ ਸਂਵਿਲਪਂ ਸ੍ਤਸ੍ਮਿਨ੍ਵਨੇ ਦਸ਼ਰਥਾਤ੍ਮਜਃ ।
ਦਦਰ੍ਸ਼ ਮਹਤੀਂ ਪੁਣ੍ਯਾਂ ਪਰ੍ਣਸ਼ਾਲਾਂ ਮਨੋਰਮਾਮ੍ ॥ 18 ॥
ਸਾਲਤਾਲਾਸ਼੍ਵਕਰ੍ਣਾਨਾਂ ਪਰ੍ਣੈਰ੍ਬਹੁਭਿਰਾਵृਤਾਮ੍ ।
ਵਿਸ਼ਾਲਾਂ ਮृਦੁਭਿਸ੍ਤੀਰ੍ਣਾਂ ਕੁਸ਼ੈਰ੍ਵੇਦਿਮਿਵਾਧ੍ਵਰੇ ॥ 19 ॥
ਸ਼ਕ੍ਰਾਯੁਧਨਿਕਾਸ਼ੈਸ਼੍ਚ ਕਾਰ੍ਮੁਕੈਰ੍ਭਾਰਸਾਧਨੈਃ ।
ਰੁਕ੍ਮਪृष੍ਠੈਰ੍ਮਹਾਸਾਰੈ ਸ਼੍ਸ਼ੋਭਿਤਾਂ ਸ਼ਤ੍ਰੁਬਾਧਕੈਃ ॥ 20 ॥
ਅਰ੍ਕ ਰਸ਼੍ਮਿ ਪ੍ਰਤੀਕਾਸ਼ੈਰ੍ਘੋਰੈਸ੍ਤੂਣੀਗਤੈਸ਼੍ਸ਼ਰੈਃ ।
ਸ਼ੋਭਿਤਾਂ ਦੀਪ੍ਤਵਦਨੈ ਸ੍ਸਰ੍ਪੈਰ੍ਭੋਗਵਤੀਮਿਵ ॥ 21 ॥
ਮਹਾਰਜਤਵਾਸੋਭ੍ਯਾਮਸਿਭ੍ਯਾਂ ਚ ਵਿਰਾਜਿਤਾਮ੍ ।
ਰੁਕ੍ਮਬਿਨ੍ਦੁਵਿਚਿਤ੍ਰਾਭ੍ਯਾਂ ਚਰ੍ਮਭ੍ਯਾਂ ਚਾਪਿ ਸ਼ੋਭਿਤਾਮ੍ ॥ 22 ॥
ਗੋਧਾ ਅਨ੍ਗੁਲਿਤ੍ਰੈਰ੍ ਆਸਾਕ੍ਤੈਃ ਚਿਤ੍ਰੈਃ ਕਾਨ੍ਚਨ ਭੂषਿਤੈਃ ।
ਅਰਿ ਸਮ੍ਘੈਰ੍ ਅਨਾਧृष੍ਯਾਂ ਮृਗੈਃ ਸਿਮ੍ਹ ਗੁਹਾਂ ਇਵ ॥ 23 ॥
ਏਵਂ ਸਂਵਿਲਪਂ ਸ੍ਤਸ੍ਮਿਨ੍ਵਨੇ ਦਸ਼ਰਥਾਤ੍ਮਜਃ ।
ਦਦਰ੍ਸ਼ ਮਹਾਤੀਂ ਪੁਣ੍ਯਾਂ ਪਰ੍ਣਸ਼ਾਲਾਂ ਮਨੋਰਮਾਮ੍ ॥ 24 ॥
ਸਾਲਤਾਲਾਸ਼੍ਵਕਰ੍ਣਾਨਾਂ ਪਰ੍ਣੈਰ੍ਬਹੁਭਿਰਾਵृਤਾਮ੍ ।
ਵਿਸ਼ਾਲਾਂ ਮृਦੁਭਿਸ੍ਤੀਰ੍ਣਾਂ ਕੁਸ਼ੈਰ੍ਵੇਦਿਮਿਵਾਧ੍ਵਰੇ ॥ 25 ॥
ਸ਼ਕ੍ਰਾਯੁਧਨਿਕਾਸ਼ੈਸ਼੍ਚ ਕਾਰ੍ਮੁਕੈਰ੍ਭਾਰਸਾਧਨੈਃ ।
ਰੁਕ੍ਮਪृष੍ਠੈਰ੍ਮਹਾਸਾਰੈ ਸ਼੍ਸ਼ੋਭਿਤਾਂ ਸ਼ਤ੍ਰੁਬਾਧਕੈਃ ॥ 26 ॥
ਅਰ੍ਕ ਰਸ਼੍ਮਿ ਪ੍ਰਤੀਕਾਸ਼ੈਰ੍ਘੋਰੈਸ੍ਤੂਣੀਗਤੈਸ਼੍ਸ਼ਰੈਃ ।
ਸ਼ੋਭਿਤਾਂ ਦੀਪ੍ਤਵਦਨੈ ਸ੍ਸਰ੍ਪੈਰ੍ਭੋਗਵਤੀਮਿਵ ॥ 27 ॥
ਮਹਾਰਜਤਵਾਸੋਭ੍ਯਾਮਸਿਭ੍ਯਾਂ ਚ ਵਿਰਾਜਿਤਾਮ੍ ।
ਰੁਕ੍ਮਬਿਨ੍ਦੁਵਿਚਿਤ੍ਰਾਭ੍ਯਾਂ ਚਰ੍ਮਭ੍ਯਾਂ ਚਾਪਿ ਸ਼ੋਭਿਤਾਮ੍ ॥ 28 ॥
ਤਂ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਭਰਤਃ ਸ਼੍ਰੀਮਾਨ੍ ਦੁਹ੍ਖ ਮੋਹ ਪਰਿਪ੍ਲੁਤਃ ।
ਅਭ੍ਯਧਾਵਤ ਧਰ੍ਮ ਆਤ੍ਮਾ ਭਰਤਃ ਕੈਕਯੀ ਸੁਤਃ ॥ 29 ॥
ਪ੍ਰਾਗੁਦਕ੍ਪ੍ਰਵਣਾਂ ਵੇਦਿਂ ਵਿਸ਼ਾਲਾਂ ਦੀਪ੍ਤਪਾਵਕਾਮ੍ ।
ਦਦਰ੍ਸ਼ ਭਰਤਸ੍ਤਤ੍ਰ ਪੁਣ੍ਯਾਂ ਰਾਮਨਿਵੇਸ਼ਨੇ ॥ 30 ॥
ਨਿਰੀਕ੍ष੍ਯ ਸ ਮੁਹੂਰ੍ਤਂ ਤੁ ਦਦਰ੍ਸ਼ ਭਰਤੋ ਗੁਰੁਮ੍ ।
ਉਟਜੇ ਰਾਮਮਾਸੀਨਂ ਜਟਾਮਣ੍ਡਲਧਾਰਿਣਮ੍ ॥ 31 ॥
ਤਂ ਤੁ ਕृष੍ਣਾਜਿਨਧਰਂ ਚੀਰਵਲ੍ਕਲਵਾਸਸਮ੍ ।
ਦਦਰ੍ਸ਼ ਰਾਮਮਾਸੀਨਮਭਿਤਃ ਪਾਵਕੋਪਮਮ੍ ॥ 32 ॥
ਸਿਂਹਸ੍ਕਨ੍ਧਂ ਮਹਾਬਾਹੁਂ ਪੁਣ੍ਡਰੀਕਨਿਭੇਕ੍षਣਮ੍ ।
ਪृਥਿਵ੍ਯਾਸ੍ਸਾਗਰਾਨ੍ਤਾਯਾਃ ਭਰ੍ਤਾਰਂ ਧਰ੍ਮਚਾਰਿਣਮ੍ ॥ 33 ॥
ਉਪਵਿष੍ਟਂ ਮਹਾਬਾਹੁਂ ਬ੍ਰਹ੍ਮਾਣਮਿਵ ਸ਼ਾਸ਼੍ਵਤਮ੍ ।
ਸ੍ਥਣ੍ਡਿਲੇ ਦਰ੍ਭਸਂਸ੍ਤੀਰ੍ਣੇ ਸੀਤਯਾ ਲਕ੍ष੍ਮਣੇਨ ਚ ॥ 34 ॥
ਤਂ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਭਰਤ ਸ਼੍ਸ਼੍ਰੀਮਾਨ੍ ਦੁਃਖਸ਼ੋਕਪਰਿਪ੍ਲੁਤਃ ।
ਅਭ੍ਯਧਾਵਤ ਧਰ੍ਮਾਤ੍ਮਾ ਭਰਤਃ ਕੈਕੇਯੀ ਸੁਤਃ ॥ 35 ॥
ਦृष੍ਟ੍ਵੈਵ ਵਿਲਲਾਪਾऽਰ੍ਤੋ ਬਾष੍ਪਸਨ੍ਦਿਗ੍ਧਯਾ ਗਿਰਾ ।
ਅਸ਼ਕ੍ਨੁਵਨ੍ ਧਾਰਯਿਤੁਂ ਧੈਰ੍ਯਾਦ੍ਵਚਨਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 36 ॥
ਯ ਸ੍ਸਂਸਦਿ ਪ੍ਰਕृਤਿਭਿਰ੍ਭਵੇਦ੍ਯੁਕ੍ਤ ਉਪਾਸਿਤੁਮ੍ ।
ਵਨ੍ਯੈਰ੍ਮृਗੈਰੁਪਾਸੀਨ ਸ੍ਸੋऽਯਮਾਸ੍ਤੇ ਮਮਾਗ੍ਰਜਃ ॥ 37 ॥
ਵਾਸੋਭਿਰ੍ਬਹੁਸਾਹਸ੍ਰੈਰ੍ਯੋ ਮਹਾਤ੍ਮਾ ਪੁਰੋਚਿਤਃ ।
ਮृਗਾਜਿਨੇ ਸੋऽਯਮਿਹ ਪ੍ਰਵਸ੍ਤੇ ਧਰ੍ਮਮਾਚਰਨ੍ ॥ 38 ॥
ਅਧਾਰਯਦ੍ਯੋ ਵਿਵਿਧਾਸ਼੍ਚਿਤ੍ਰਾਸ੍ਸੁਮਨਸਸ੍ਤਦਾ ।
ਸੋऽਯਂ ਜਟਾਭਾਰਮਿਮਂ ਵਹਤੇ ਰਾਘਵਃ ਕਥਮ੍ ॥ 39 ॥
ਯਸ੍ਯ ਯਜ੍ਞੈਰ੍ਯਥਾਦਿष੍ਟੈਰ੍ਯੁਕ੍ਤੋ ਧਰ੍ਮਸ੍ਯ ਸਞ੍ਚਯਃ ।
ਸ਼ਰੀਰਕ੍ਲੇਸ਼ਸਮ੍ਭੂਤਂ ਸ ਧਰ੍ਮਂ ਪਰਿਮਾਰ੍ਗਤੇ ॥ 40 ॥
ਚਨ੍ਦਨੇਨ ਮਹਾਰ੍ਹੇਣ ਯਸ੍ਯਾਙ੍ਗਮੁਪਸੇਵਿਤਮ੍ ।
ਮਲੇਨ ਤਸ੍ਯਾਙ੍ਗਮਿਦਂ ਕਥਮਾਰ੍ਯਸ੍ਯ ਸੇਵ੍ਯਤੇ ॥ 41 ॥
ਮਨ੍ਨਿਮਿਤ੍ਤਮਿਦਂ ਦੁਃਖਂ ਪ੍ਰਾਪ੍ਤੋ ਰਾਮਃ ਸੁਖੋਚਿਤਃ ।
ਧਿਗ੍ਜੀਵਿਤਂ ਨृਸ਼ਂਸਸ੍ਯ ਮਮ ਲੋਕਵਿਗਰ੍ਹਿਤਮ੍ ॥ 42 ॥
ਇਤ੍ਯੇਵਂ ਵਿਲਪਨ੍ਦੀਨਃ ਪ੍ਰਸ੍ਵਿਨ੍ਨਮੁਖਪਙ੍ਕਜਃ ।
ਪਾਦਾਵਪ੍ਰਾਪ੍ਯ ਰਾਮਸ੍ਯ ਪਪਾਤ ਭਰਤੋ ਰੁਦਨ੍ ॥ 43 ॥
ਦੁਃਖਾਭਿਤਪ੍ਤੋ ਭਰਤੋ ਰਾਜਪੁਤ੍ਰੋ ਮਹਾਬਲਃ ।
ਉਕ੍ਤ੍ਵਾऽਰ੍ਯੇਤਿ ਸਕृਦ੍ਦੀਨਂ ਪੁਨਰ੍ਨੋਵਾਚ ਕਿਞ੍ਚਨ ॥ 44 ॥
ਬਾष੍ਪਾਭਿਹਤਕਣ੍ਠਸ਼੍ਚ ਪ੍ਰੇਕ੍ष੍ਯ ਰਾਮਂ ਯਸ਼ਸ੍ਵਿਨਮ੍ ।
ਆਰ੍ਯੇਤ੍ਯੇਵਾਭਿਸਙ੍ਕ੍ਰੁਸ਼੍ਯ ਵ੍ਯਾਹਰ੍ਤੁਂ ਨਾਸ਼ਕਤ੍ਤਦਾ ॥ 45 ॥
ਸ਼ਤ੍ਰੁਘ੍ਨਸ਼੍ਚਾਪਿ ਰਾਮਸ੍ਯ ਵਵਨ੍ਦੇ ਚਰਣੌ ਰੁਦਨ੍ ।
ਤਾਵੁਭੌ ਸ ਸਮਾਲਿਙ੍ਗ੍ਯ ਰਾਮਸ਼੍ਚਾਸ਼੍ਰੂਣ੍ਯਵਰ੍ਤਯਤ੍ ॥ 46 ॥
ਤਤਸ੍ਸੁਮਨ੍ਤ੍ਰੇਣ ਗੁਹੇਨ ਚੈਵ ਸਮੀਯਤੁ ਰਾਜਸੁਤਾਵਰਣ੍ਯੇ ।
ਦਿਵਾਕਰਸ਼੍ਚੈਵ ਨਿਸ਼ਾਕਰਸ਼੍ਚ ਯਥਾऽਮ੍ਬਰੇ ਸ਼ੁਕ੍ਰਬृਹਸ੍ਪਤਿਭ੍ਯਾਮ੍ ॥ 47 ॥
ਤਾਨ੍ਪਾਰ੍ਥਿਵਾਨ੍ਵਾਰਣਯੂਥਪਾਭਾਨ੍ਸਮਾਗਤਾਂ ਸ੍ਤਤ੍ਰ ਮਹਤ੍ਯਰਣ੍ਯੇ ।
ਵਨੌਕਸਸ੍ਤੇऽਪਿ ਸਮੀਕ੍ष੍ਯ ਸਰ੍ਵੇऽਪ੍ਯਸ਼੍ਰੂਣ੍ਯਮੁਞ੍ਚਨ੍ਪ੍ਰਵਿਹਾਯ ਹਰ੍षਮ੍ ॥ 48 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਅਯੋਧ੍ਯਾਕਾਣ੍ਡੇ ਏਕੋਨਸ਼ਤਤਮਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekonaśatatamassargaḥ |
niviṣṭāyāṃ tu senāyāmutsuko bharatastadā |
jagāma bhrātaraṃ draṣṭuṃ śatrughnamanudarśayan || 1 ||
ṛṣiṃ vasiṣṭhaṃ sandiśya mātṛrme śīghramānaya |
iti tvaritamagre sa jagāma guruvatsalaḥ || 2 ||
sumantrastvapi śatrughnamadūrādanvapadyata |
rāmadarśanajastarṣo bharatasyeva tasya ca || 3 ||
gacchannevātha bharatastāpasālaya saṃsthitām |
bhrātuḥ parṇakuṭīṃ śrīmānuṭajaṃ ca dadarśa ha || 4 ||
śālāyāstvagrata stasyā dadarśa bharata stadā |
kāṣṭhāni cāvabhagnāni puṣpāṇyupacitāni ca || 5 ||
sa lakṣmaṇasya rāmasya dadarśā'śramamīyuṣaḥ |
kṛtaṃ vṛkṣeṣvabhijñānaṃ kuśacīraiḥ kvacitkvacit || 6 ||
dadarśa vane tasminmahata ssañcayānkṛtān |
mṛgāṇāṃ mahiṣāṇāṃ ca karīṣai śaśītakāraṇāt || 7 ||
gacchanneva mahābāhurdyutimānbharata stadā |
śatrughnaṃ cābravīddhṛṣṭastānamātyāṃśca sarvaśaḥ || 8 ||
manye prāptāḥ sma taṃ deśaṃ bharadvājo yamabravīt |
nātidūre hi manye'haṃ nadīṃ mandākinīmitaḥ || 9 ||
uccairbaddhāni cīrāṇi lakṣmaṇena bhavedayam |
abhijñānakṛtaḥ panthā akāle gantumicchatā || 10 ||
idaṃ codāttadantānāṃ kuñjarāṇāṃ tarasvinām |
śailapārśve parikrāntamanyonyamabhigarjatām || 11 ||
yamevādhātumicchanti tāpasā ssatataṃ vane |
tasyāsau dṛśyate dhūma ssaṅkulaḥ kṛṣṇavartmanaḥ || 12 ||
atrāhaṃ puruṣavyāghraṃ gurusatkārakāriṇam |
āryaṃ drakṣyāmi saṃhṛṣṭo maharṣimiva rāghavam || 13 ||
atha gatvā muhūrtantu citrakūṭaṃ sa rāghavaḥ |
mandākinīmanuprāptastaṃ janaṃ cedamabravīt || 14 ||
jagatyāṃ puraṣavyāghra āste vīrāsane rataḥ |
janendro nirjanaṃ prāpya dhiṅme janma sajīvitam || 15 ||
matkṛte vyasanaṃ prāpto lokanātho mahādyutiḥ |
sarvānkāmānparityajya vane vasati rāghavaḥ || 16 ||
iti lokasamākruṣṭaḥ pādeṣvadya prasādayan |
rāmasya nipatiṣyāmi sītāyā lakṣmaṇasya ca || 17 ||
evaṃ saṃvilapaṃ stasminvane daśarathātmajaḥ |
dadarśa mahatīṃ puṇyāṃ parṇaśālāṃ manoramām || 18 ||
sālatālāśvakarṇānāṃ parṇairbahubhirāvṛtām |
viśālāṃ mṛdubhistīrṇāṃ kuśairvedimivādhvare || 19 ||
śakrāyudhanikāśaiśca kārmukairbhārasādhanaiḥ |
rukmapṛṣṭhairmahāsārai śśobhitāṃ śatrubādhakaiḥ || 20 ||
arka raśmi pratīkāśairghoraistūṇīgataiśśaraiḥ |
śobhitāṃ dīptavadanai ssarpairbhogavatīmiva || 21 ||
mahārajatavāsobhyāmasibhyāṃ ca virājitām |
rukmabinduvicitrābhyāṃ carmabhyāṃ cāpi śobhitām || 22 ||
godhā angulitrair āsāktaiḥ citraiḥ kāncana bhūṣitaiḥ |
ari samghair anādhṛṣyāṃ mṛgaiḥ simha guhāṃ iva || 23 ||
evaṃ saṃvilapaṃ stasminvane daśarathātmajaḥ |
dadarśa mahātīṃ puṇyāṃ parṇaśālāṃ manoramām || 24 ||
sālatālāśvakarṇānāṃ parṇairbahubhirāvṛtām |
viśālāṃ mṛdubhistīrṇāṃ kuśairvedimivādhvare || 25 ||
śakrāyudhanikāśaiśca kārmukairbhārasādhanaiḥ |
rukmapṛṣṭhairmahāsārai śśobhitāṃ śatrubādhakaiḥ || 26 ||
arka raśmi pratīkāśairghoraistūṇīgataiśśaraiḥ |
śobhitāṃ dīptavadanai ssarpairbhogavatīmiva || 27 ||
mahārajatavāsobhyāmasibhyāṃ ca virājitām |
rukmabinduvicitrābhyāṃ carmabhyāṃ cāpi śobhitām || 28 ||
taṃ dṛṣṭvā bharataḥ śrīmān duhkha moha pariplutaḥ |
abhyadhāvata dharma ātmā bharataḥ kaikayī sutaḥ || 29 ||
prāgudakpravaṇāṃ vediṃ viśālāṃ dīptapāvakām |
dadarśa bharatastatra puṇyāṃ rāmaniveśane || 30 ||
nirīkṣya sa muhūrtaṃ tu dadarśa bharato gurum |
uṭaje rāmamāsīnaṃ jaṭāmaṇḍaladhāriṇam || 31 ||
taṃ tu kṛṣṇājinadharaṃ cīravalkalavāsasam |
dadarśa rāmamāsīnamabhitaḥ pāvakopamam || 32 ||
siṃhaskandhaṃ mahābāhuṃ puṇḍarīkanibhekṣaṇam |
pṛthivyāssāgarāntāyāḥ bhartāraṃ dharmacāriṇam || 33 ||
upaviṣṭaṃ mahābāhuṃ brahmāṇamiva śāśvatam |
sthaṇḍile darbhasaṃstīrṇe sītayā lakṣmaṇena ca || 34 ||
taṃ dṛṣṭvā bharata śśrīmān duḥkhaśokapariplutaḥ |
abhyadhāvata dharmātmā bharataḥ kaikeyī sutaḥ || 35 ||
dṛṣṭvaiva vilalāpā'rto bāṣpasandigdhayā girā |
aśaknuvan dhārayituṃ dhairyādvacanamabravīt || 36 ||
ya ssaṃsadi prakṛtibhirbhavedyukta upāsitum |
vanyairmṛgairupāsīna sso'yamāste mamāgrajaḥ || 37 ||
vāsobhirbahusāhasrairyo mahātmā purocitaḥ |
mṛgājine so'yamiha pravaste dharmamācaran || 38 ||
adhārayadyo vividhāścitrāssumanasastadā |
so'yaṃ jaṭābhāramimaṃ vahate rāghavaḥ katham || 39 ||
yasya yajñairyathādiṣṭairyukto dharmasya sañcayaḥ |
śarīrakleśasambhūtaṃ sa dharmaṃ parimārgate || 40 ||
candanena mahārheṇa yasyāṅgamupasevitam |
malena tasyāṅgamidaṃ kathamāryasya sevyate || 41 ||
mannimittamidaṃ duḥkhaṃ prāpto rāmaḥ sukhocitaḥ |
dhigjīvitaṃ nṛśaṃsasya mama lokavigarhitam || 42 ||
ityevaṃ vilapandīnaḥ prasvinnamukhapaṅkajaḥ |
pādāvaprāpya rāmasya papāta bharato rudan || 43 ||
duḥkhābhitapto bharato rājaputro mahābalaḥ |
uktvā'ryeti sakṛddīnaṃ punarnovāca kiñcana || 44 ||
bāṣpābhihatakaṇṭhaśca prekṣya rāmaṃ yaśasvinam |
āryetyevābhisaṅkruśya vyāhartuṃ nāśakattadā || 45 ||
śatrughnaścāpi rāmasya vavande caraṇau rudan |
tāvubhau sa samāliṅgya rāmaścāśrūṇyavartayat || 46 ||
tatassumantreṇa guhena caiva samīyatu rājasutāvaraṇye |
divākaraścaiva niśākaraśca yathā'mbare śukrabṛhaspatibhyām || 47 ||
tānpārthivānvāraṇayūthapābhānsamāgatāṃ statra mahatyaraṇye |
vanaukasaste'pi samīkṣya sarve'pyaśrūṇyamuñcanpravihāya harṣam || 48 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekonaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ एकोनशततमस्सर्गः ।
निविष्टायां तु सेनायामुत्सुको भरतस्तदा ।
जगाम भ्रातरं द्रष्टुं शत्रुघ्नमनुदर्शयन् ॥ 1 ॥
ऋषिं वसिष्ठं सन्दिश्य मातृर्मे शीघ्रमानय ।
इति त्वरितमग्रे स जगाम गुरुवत्सलः ॥ 2 ॥
सुमन्त्रस्त्वपि शत्रुघ्नमदूरादन्वपद्यत ।
रामदर्शनजस्तर्षो भरतस्येव तस्य च ॥ 3 ॥
गच्छन्नेवाथ भरतस्तापसालय संस्थिताम् ।
भ्रातुः पर्णकुटीं श्रीमानुटजं च ददर्श ह ॥ 4 ॥
शालायास्त्वग्रत स्तस्या ददर्श भरत स्तदा ।
काष्ठानि चावभग्नानि पुष्पाण्युपचितानि च ॥ 5 ॥
स लक्ष्मणस्य रामस्य ददर्शाऽश्रममीयुषः ।
कृतं वृक्षेष्वभिज्ञानं कुशचीरैः क्वचित्क्वचित् ॥ 6 ॥
ददर्श वने तस्मिन्महत स्सञ्चयान्कृतान् ।
मृगाणां महिषाणां च करीषै शशीतकारणात् ॥ 7 ॥
गच्छन्नेव महाबाहुर्द्युतिमान्भरत स्तदा ।
शत्रुघ्नं चाब्रवीद्धृष्टस्तानमात्यांश्च सर्वशः ॥ 8 ॥
मन्ये प्राप्ताः स्म तं देशं भरद्वाजो यमब्रवीत् ।
नातिदूरे हि मन्येऽहं नदीं मन्दाकिनीमितः ॥ 9 ॥
उच्चैर्बद्धानि चीराणि लक्ष्मणेन भवेदयम् ।
अभिज्ञानकृतः पन्था अकाले गन्तुमिच्छता ॥ 10 ॥
इदं चोदात्तदन्तानां कुञ्जराणां तरस्विनाम् ।
शैलपार्श्वे परिक्रान्तमन्योन्यमभिगर्जताम् ॥ 11 ॥
यमेवाधातुमिच्छन्ति तापसा स्सततं वने ।
तस्यासौ दृश्यते धूम स्सङ्कुलः कृष्णवर्त्मनः ॥ 12 ॥
अत्राहं पुरुषव्याघ्रं गुरुसत्कारकारिणम् ।
आर्यं द्रक्ष्यामि संहृष्टो महर्षिमिव राघवम् ॥ 13 ॥
अथ गत्वा मुहूर्तन्तु चित्रकूटं स राघवः ।
मन्दाकिनीमनुप्राप्तस्तं जनं चेदमब्रवीत् ॥ 14 ॥
जगत्यां पुरषव्याघ्र आस्ते वीरासने रतः ।
जनेन्द्रो निर्जनं प्राप्य धिङ्मे जन्म सजीवितम् ॥ 15 ॥
मत्कृते व्यसनं प्राप्तो लोकनाथो महाद्युतिः ।
सर्वान्कामान्परित्यज्य वने वसति राघवः ॥ 16 ॥
इति लोकसमाक्रुष्टः पादेष्वद्य प्रसादयन् ।
रामस्य निपतिष्यामि सीताया लक्ष्मणस्य च ॥ 17 ॥
एवं संविलपं स्तस्मिन्वने दशरथात्मजः ।
ददर्श महतीं पुण्यां पर्णशालां मनोरमाम् ॥ 18 ॥
सालतालाश्वकर्णानां पर्णैर्बहुभिरावृताम् ।
विशालां मृदुभिस्तीर्णां कुशैर्वेदिमिवाध्वरे ॥ 19 ॥
शक्रायुधनिकाशैश्च कार्मुकैर्भारसाधनैः ।
रुक्मपृष्ठैर्महासारै श्शोभितां शत्रुबाधकैः ॥ 20 ॥
अर्क रश्मि प्रतीकाशैर्घोरैस्तूणीगतैश्शरैः ।
शोभितां दीप्तवदनै स्सर्पैर्भोगवतीमिव ॥ 21 ॥
महारजतवासोभ्यामसिभ्यां च विराजिताम् ।
रुक्मबिन्दुविचित्राभ्यां चर्मभ्यां चापि शोभिताम् ॥ 22 ॥
गोधा अन्गुलित्रैर् आसाक्तैः चित्रैः कान्चन भूषितैः ।
अरि सम्घैर् अनाधृष्यां मृगैः सिम्ह गुहां इव ॥ 23 ॥
एवं संविलपं स्तस्मिन्वने दशरथात्मजः ।
ददर्श महातीं पुण्यां पर्णशालां मनोरमाम् ॥ 24 ॥
सालतालाश्वकर्णानां पर्णैर्बहुभिरावृताम् ।
विशालां मृदुभिस्तीर्णां कुशैर्वेदिमिवाध्वरे ॥ 25 ॥
शक्रायुधनिकाशैश्च कार्मुकैर्भारसाधनैः ।
रुक्मपृष्ठैर्महासारै श्शोभितां शत्रुबाधकैः ॥ 26 ॥
अर्क रश्मि प्रतीकाशैर्घोरैस्तूणीगतैश्शरैः ।
शोभितां दीप्तवदनै स्सर्पैर्भोगवतीमिव ॥ 27 ॥
महारजतवासोभ्यामसिभ्यां च विराजिताम् ।
रुक्मबिन्दुविचित्राभ्यां चर्मभ्यां चापि शोभिताम् ॥ 28 ॥
तं दृष्ट्वा भरतः श्रीमान् दुह्ख मोह परिप्लुतः ।
अभ्यधावत धर्म आत्मा भरतः कैकयी सुतः ॥ 29 ॥
प्रागुदक्प्रवणां वेदिं विशालां दीप्तपावकाम् ।
ददर्श भरतस्तत्र पुण्यां रामनिवेशने ॥ 30 ॥
निरीक्ष्य स मुहूर्तं तु ददर्श भरतो गुरुम् ।
उटजे राममासीनं जटामण्डलधारिणम् ॥ 31 ॥
तं तु कृष्णाजिनधरं चीरवल्कलवाससम् ।
ददर्श राममासीनमभितः पावकोपमम् ॥ 32 ॥
सिंहस्कन्धं महाबाहुं पुण्डरीकनिभेक्षणम् ।
पृथिव्यास्सागरान्तायाः भर्तारं धर्मचारिणम् ॥ 33 ॥
उपविष्टं महाबाहुं ब्रह्माणमिव शाश्वतम् ।
स्थण्डिले दर्भसंस्तीर्णे सीतया लक्ष्मणेन च ॥ 34 ॥
तं दृष्ट्वा भरत श्श्रीमान् दुःखशोकपरिप्लुतः ।
अभ्यधावत धर्मात्मा भरतः कैकेयी सुतः ॥ 35 ॥
दृष्ट्वैव विललापाऽर्तो बाष्पसन्दिग्धया गिरा ।
अशक्नुवन् धारयितुं धैर्याद्वचनमब्रवीत् ॥ 36 ॥
य स्संसदि प्रकृतिभिर्भवेद्युक्त उपासितुम् ।
वन्यैर्मृगैरुपासीन स्सोऽयमास्ते ममाग्रजः ॥ 37 ॥
वासोभिर्बहुसाहस्रैर्यो महात्मा पुरोचितः ।
मृगाजिने सोऽयमिह प्रवस्ते धर्ममाचरन् ॥ 38 ॥
अधारयद्यो विविधाश्चित्रास्सुमनसस्तदा ।
सोऽयं जटाभारमिमं वहते राघवः कथम् ॥ 39 ॥
यस्य यज्ञैर्यथादिष्टैर्युक्तो धर्मस्य सञ्चयः ।
शरीरक्लेशसम्भूतं स धर्मं परिमार्गते ॥ 40 ॥
चन्दनेन महार्हेण यस्याङ्गमुपसेवितम् ।
मलेन तस्याङ्गमिदं कथमार्यस्य सेव्यते ॥ 41 ॥
मन्निमित्तमिदं दुःखं प्राप्तो रामः सुखोचितः ।
धिग्जीवितं नृशंसस्य मम लोकविगर्हितम् ॥ 42 ॥
इत्येवं विलपन्दीनः प्रस्विन्नमुखपङ्कजः ।
पादावप्राप्य रामस्य पपात भरतो रुदन् ॥ 43 ॥
दुःखाभितप्तो भरतो राजपुत्रो महाबलः ।
उक्त्वाऽर्येति सकृद्दीनं पुनर्नोवाच किञ्चन ॥ 44 ॥
बाष्पाभिहतकण्ठश्च प्रेक्ष्य रामं यशस्विनम् ।
आर्येत्येवाभिसङ्क्रुश्य व्याहर्तुं नाशकत्तदा ॥ 45 ॥
शत्रुघ्नश्चापि रामस्य ववन्दे चरणौ रुदन् ।
तावुभौ स समालिङ्ग्य रामश्चाश्रूण्यवर्तयत् ॥ 46 ॥
ततस्सुमन्त्रेण गुहेन चैव समीयतु राजसुतावरण्ये ।
दिवाकरश्चैव निशाकरश्च यथाऽम्बरे शुक्रबृहस्पतिभ्याम् ॥ 47 ॥
तान्पार्थिवान्वारणयूथपाभान्समागतां स्तत्र महत्यरण्ये ।
वनौकसस्तेऽपि समीक्ष्य सर्वेऽप्यश्रूण्यमुञ्चन्प्रविहाय हर्षम् ॥ 48 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे एकोनशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekonaśatatamassargaḥ |
niviṣṭāyāṃ tu senāyāmutsuko bharatastadā |
jagāma bhrātaraṃ draṣṭuṃ śatrughnamanudarśayan || 1 ||
ṛṣiṃ vasiṣṭhaṃ sandiśya mātṛrme śīghramānaya |
iti tvaritamagre sa jagāma guruvatsalaḥ || 2 ||
sumantrastvapi śatrughnamadūrādanvapadyata |
rāmadarśanajastarṣo bharatasyeva tasya ca || 3 ||
gacchannevātha bharatastāpasālaya saṃsthitām |
bhrātuḥ parṇakuṭīṃ śrīmānuṭajaṃ ca dadarśa ha || 4 ||
śālāyāstvagrata stasyā dadarśa bharata stadā |
kāṣṭhāni cāvabhagnāni puṣpāṇyupacitāni ca || 5 ||
sa lakṣmaṇasya rāmasya dadarśā'śramamīyuṣaḥ |
kṛtaṃ vṛkṣeṣvabhijñānaṃ kuśacīraiḥ kvacitkvacit || 6 ||
dadarśa vane tasminmahata ssañcayānkṛtān |
mṛgāṇāṃ mahiṣāṇāṃ ca karīṣai śaśītakāraṇāt || 7 ||
gacchanneva mahābāhurdyutimānbharata stadā |
śatrughnaṃ cābravīddhṛṣṭastānamātyāṃśca sarvaśaḥ || 8 ||
manye prāptāḥ sma taṃ deśaṃ bharadvājo yamabravīt |
nātidūre hi manye'haṃ nadīṃ mandākinīmitaḥ || 9 ||
uccairbaddhāni cīrāṇi lakṣmaṇena bhavedayam |
abhijñānakṛtaḥ panthā akāle gantumicchatā || 10 ||
idaṃ codāttadantānāṃ kuñjarāṇāṃ tarasvinām |
śailapārśve parikrāntamanyonyamabhigarjatām || 11 ||
yamevādhātumicchanti tāpasā ssatataṃ vane |
tasyāsau dṛśyate dhūma ssaṅkulaḥ kṛṣṇavartmanaḥ || 12 ||
atrāhaṃ puruṣavyāghraṃ gurusatkārakāriṇam |
āryaṃ drakṣyāmi saṃhṛṣṭo maharṣimiva rāghavam || 13 ||
atha gatvā muhūrtantu citrakūṭaṃ sa rāghavaḥ |
mandākinīmanuprāptastaṃ janaṃ cedamabravīt || 14 ||
jagatyāṃ puraṣavyāghra āste vīrāsane rataḥ |
janendro nirjanaṃ prāpya dhiṅme janma sajīvitam || 15 ||
matkṛte vyasanaṃ prāpto lokanātho mahādyutiḥ |
sarvānkāmānparityajya vane vasati rāghavaḥ || 16 ||
iti lokasamākruṣṭaḥ pādeṣvadya prasādayan |
rāmasya nipatiṣyāmi sītāyā lakṣmaṇasya ca || 17 ||
evaṃ saṃvilapaṃ stasminvane daśarathātmajaḥ |
dadarśa mahatīṃ puṇyāṃ parṇaśālāṃ manoramām || 18 ||
sālatālāśvakarṇānāṃ parṇairbahubhirāvṛtām |
viśālāṃ mṛdubhistīrṇāṃ kuśairvedimivādhvare || 19 ||
śakrāyudhanikāśaiśca kārmukairbhārasādhanaiḥ |
rukmapṛṣṭhairmahāsārai śśobhitāṃ śatrubādhakaiḥ || 20 ||
arka raśmi pratīkāśairghoraistūṇīgataiśśaraiḥ |
śobhitāṃ dīptavadanai ssarpairbhogavatīmiva || 21 ||
mahārajatavāsobhyāmasibhyāṃ ca virājitām |
rukmabinduvicitrābhyāṃ carmabhyāṃ cāpi śobhitām || 22 ||
godhā angulitrair āsāktaiḥ citraiḥ kāncana bhūṣitaiḥ |
ari samghair anādhṛṣyāṃ mṛgaiḥ simha guhāṃ iva || 23 ||
evaṃ saṃvilapaṃ stasminvane daśarathātmajaḥ |
dadarśa mahātīṃ puṇyāṃ parṇaśālāṃ manoramām || 24 ||
sālatālāśvakarṇānāṃ parṇairbahubhirāvṛtām |
viśālāṃ mṛdubhistīrṇāṃ kuśairvedimivādhvare || 25 ||
śakrāyudhanikāśaiśca kārmukairbhārasādhanaiḥ |
rukmapṛṣṭhairmahāsārai śśobhitāṃ śatrubādhakaiḥ || 26 ||
arka raśmi pratīkāśairghoraistūṇīgataiśśaraiḥ |
śobhitāṃ dīptavadanai ssarpairbhogavatīmiva || 27 ||
mahārajatavāsobhyāmasibhyāṃ ca virājitām |
rukmabinduvicitrābhyāṃ carmabhyāṃ cāpi śobhitām || 28 ||
taṃ dṛṣṭvā bharataḥ śrīmān duhkha moha pariplutaḥ |
abhyadhāvata dharma ātmā bharataḥ kaikayī sutaḥ || 29 ||
prāgudakpravaṇāṃ vediṃ viśālāṃ dīptapāvakām |
dadarśa bharatastatra puṇyāṃ rāmaniveśane || 30 ||
nirīkṣya sa muhūrtaṃ tu dadarśa bharato gurum |
uṭaje rāmamāsīnaṃ jaṭāmaṇḍaladhāriṇam || 31 ||
taṃ tu kṛṣṇājinadharaṃ cīravalkalavāsasam |
dadarśa rāmamāsīnamabhitaḥ pāvakopamam || 32 ||
siṃhaskandhaṃ mahābāhuṃ puṇḍarīkanibhekṣaṇam |
pṛthivyāssāgarāntāyāḥ bhartāraṃ dharmacāriṇam || 33 ||
upaviṣṭaṃ mahābāhuṃ brahmāṇamiva śāśvatam |
sthaṇḍile darbhasaṃstīrṇe sītayā lakṣmaṇena ca || 34 ||
taṃ dṛṣṭvā bharata śśrīmān duḥkhaśokapariplutaḥ |
abhyadhāvata dharmātmā bharataḥ kaikeyī sutaḥ || 35 ||
dṛṣṭvaiva vilalāpā'rto bāṣpasandigdhayā girā |
aśaknuvan dhārayituṃ dhairyādvacanamabravīt || 36 ||
ya ssaṃsadi prakṛtibhirbhavedyukta upāsitum |
vanyairmṛgairupāsīna sso'yamāste mamāgrajaḥ || 37 ||
vāsobhirbahusāhasrairyo mahātmā purocitaḥ |
mṛgājine so'yamiha pravaste dharmamācaran || 38 ||
adhārayadyo vividhāścitrāssumanasastadā |
so'yaṃ jaṭābhāramimaṃ vahate rāghavaḥ katham || 39 ||
yasya yajñairyathādiṣṭairyukto dharmasya sañcayaḥ |
śarīrakleśasambhūtaṃ sa dharmaṃ parimārgate || 40 ||
candanena mahārheṇa yasyāṅgamupasevitam |
malena tasyāṅgamidaṃ kathamāryasya sevyate || 41 ||
mannimittamidaṃ duḥkhaṃ prāpto rāmaḥ sukhocitaḥ |
dhigjīvitaṃ nṛśaṃsasya mama lokavigarhitam || 42 ||
ityevaṃ vilapandīnaḥ prasvinnamukhapaṅkajaḥ |
pādāvaprāpya rāmasya papāta bharato rudan || 43 ||
duḥkhābhitapto bharato rājaputro mahābalaḥ |
uktvā'ryeti sakṛddīnaṃ punarnovāca kiñcana || 44 ||
bāṣpābhihatakaṇṭhaśca prekṣya rāmaṃ yaśasvinam |
āryetyevābhisaṅkruśya vyāhartuṃ nāśakattadā || 45 ||
śatrughnaścāpi rāmasya vavande caraṇau rudan |
tāvubhau sa samāliṅgya rāmaścāśrūṇyavartayat || 46 ||
tatassumantreṇa guhena caiva samīyatu rājasutāvaraṇye |
divākaraścaiva niśākaraśca yathā'mbare śukrabṛhaspatibhyām || 47 ||
tānpārthivānvāraṇayūthapābhānsamāgatāṃ statra mahatyaraṇye |
vanaukasaste'pi samīkṣya sarve'pyaśrūṇyamuñcanpravihāya harṣam || 48 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekonaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.