ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਅਯੋਧ੍ਯਾਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਏਕਵਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਤਥਾ ਤੁ ਵਿਲਪਨ੍ਤੀਂ ਤਾਂ ਕੌਸਲ੍ਯਾਂ ਰਾਮਮਾਤਰਮ੍ ।
ਉਵਾਚ ਲਕ੍ष੍ਮਣੋ ਦੀਨਸ੍ਤਤ੍ਕਾਲਸਦृਸ਼ਂ ਵਚਃ ॥ 1 ॥
ਨ ਰੋਚਤੇ ਮਮਾਪ੍ਯੇਤਦਾਰ੍ਯੇ ਯਦ੍ਰਾਘਵੋ ਵਨਮ੍ ।
ਤ੍ਯਕ੍ਤ੍ਵਾ ਰਾਜ੍ਯਸ਼੍ਰਿਯਂ ਗਚ੍ਛੇਤ੍ ਸ੍ਤ੍ਰਿਯਾ ਵਾਕ੍ਯਵਸ਼ਂ ਗਤਃ ॥ 2 ॥
ਵਿਪਰੀਤਸ਼੍ਚ ਵृਦ੍ਧਸ਼੍ਚ ਵਿषਯੈਸ਼੍ਚ ਪ੍ਰਧਰ੍षਿਤਃ ।
ਨृਪਃ ਕਿਮਿਵ ਨ ਬ੍ਰੂਯਾਚ੍ਚੋਦ੍ਯਮਾਨਸ੍ਸਮਨ੍ਮਥਃ ॥ 3 ॥
ਨਾਸ੍ਯਾਪਰਾਧਂ ਪਸ਼੍ਯਾਮਿ ਨਾਪਿ ਦੋषਂ ਤਥਾਵਿਧਮ੍ ।
ਯੇਨ ਨਿਰ੍ਵਾਸ੍ਯਤੇ ਰਾष੍ਟ੍ਰਾਦ੍ਵਨਵਾਸਾਯ ਰਾਘਵਃ ॥ 4 ॥
ਨ ਤਂ ਪਸ਼੍ਯਾਮ੍ਯਹਂ ਲੋਕੇ ਪਰੋਕ੍षਮਪਿ ਯੋ ਨਰਃ ।
ਸ੍ਵਮਿਤ੍ਰੋऽਪਿ ਨਿਰਸ੍ਤੋऽਪਿ ਯੋऽਸ੍ਯ ਦੋषਮੁਦਾਹਰੇਤ੍ ॥ 5 ॥
ਦੇਵਕਲ੍ਪਮृਜੁਂ ਦਾਨ੍ਤਂ ਰਿਪੂਣਾਮਪਿ ਵਤ੍ਸਲਮ੍ ।
ਅਵੇਕ੍षਮਾਣਃ ਕੋ ਧਰ੍ਮਂ ਤ੍ਯਜੇਤ੍ਪੁਤ੍ਰਮਕਾਰਣਾਤ੍ ॥ 6 ॥
ਤਦਿਦਂ ਵਚਨਂ ਰਾਜ੍ਞਃਪੁਨਰ੍ਬਾਲ੍ਯਮੁਪੇਯੁषਃ ।
ਪੁਤ੍ਰਃ ਕੋ ਹृਦਯੇ ਕੁਰ੍ਯਾਦ੍ਰਾਜਵृਤ੍ਤਮਨੁਸ੍ਮਰਨ੍ ॥ 7 ॥
ਯਾਵਦੇਵ ਨ ਜਾਨਾਤਿ ਕਸ਼੍ਚਿਦਰ੍ਥਮਿਮਂ ਨਰਃ ।
ਤਾਵਦੇਵ ਮਯਾ ਸਾਰ੍ਧਮਾਤ੍ਮਸ੍ਥਂ ਕੁਰੁ ਸ਼ਾਸਨਮ੍ ॥ 8 ॥
ਮਯਾ ਪਾਰ੍ਸ਼੍ਵੇ ਸਧਨੁषਾ ਤਵ ਗੁਪ੍ਤਸ੍ਯ ਰਾਘਵ ।
ਕ ਸ੍ਸਮਰ੍ਥੋऽਧਿਕਂ ਕਰ੍ਤੁਂ ਕृਤਾਨ੍ਤਸ੍ਯੇਵ ਤਿष੍ਠਤਃ ॥ 9 ॥
ਨਿਰ੍ਮਨੁष੍ਯਾਮਿਮਾਂ ਕृਤ੍ਸ੍ਨਾਮਯੋਧ੍ਯਾਂ ਮਨੁਜਰ੍षਭ ।
ਕਰਿष੍ਯਾਮਿ ਸ਼ਰੈਸ੍ਤੀਕ੍ष੍ਣੈਰ੍ਯਦਿ ਸ੍ਥਾਸ੍ਯਤਿ ਵਿਪ੍ਰਿਯੇ ॥ 10 ॥
ਭਰਤਸ੍ਯਾਥ ਪਕ੍ष੍ਯੋ ਵਾ ਯੋ ਵਾऽਸ੍ਯ ਹਿਤਮਿਚ੍ਛਤਿ ।
ਸਰ੍ਵਾਨੇਤਾਨ੍ਵਧਿष੍ਯਾਮਿ ਮृਦੁਰ੍ਹਿ ਪਰਿਭੂਯਤੇ ॥ 11 ॥
ਪ੍ਰੋਤ੍ਸਾਹਿਤੋऽਯਂ ਕੈਕੇਯ੍ਯਾ ਸ ਦੁष੍ਟੋ ਯਦਿ ਨਃ ਪਿਤਾ ।
ਅਮਿਤ੍ਰਭੂਤੋ ਨਿਸ੍ਸਙ੍ਗਂ ਵਧ੍ਯਤਾਂ ਬਧ੍ਯਤਾਮਪਿ ॥ 12 ॥
ਗੁਰੋਰਪ੍ਯਵਲਿਪ੍ਤਸ੍ਯ ਕਾਰ੍ਯਾਕਾਰ੍ਯਮਜਾਨਤਃ ।
ਉਤ੍ਪਥਂ ਪ੍ਰਤਿਪਨ੍ਨਸ੍ਯ ਕਾਰ੍ਯਂ ਭਵਤਿ ਸ਼ਾਸਨਮ੍ ॥ 13 ॥
ਬਲਮੇष ਕਿਮਾਸ਼੍ਰਿਤ੍ਯ ਹੇਤੁਂ ਵਾਪੁਰੁषਰ੍षਭ ।
ਦਾਤੁਮਿਚ੍ਛਤਿ ਕੈਕੇਯ੍ਯੈ ਰਾਜ੍ਯਂ ਸ੍ਥਿਤਮਿਦਂ ਤਵ ॥ 14 ॥
ਤ੍ਵਯਾ ਚੈਵ ਮਯਾ ਚੈਵ ਕृਤ੍ਵਾ ਵੈਰਮਨੁਤ੍ਤਮਮ੍ ।
ਕਾऽਸ੍ਯ ਸ਼ਕ੍ਤਿਸ਼੍ਸ਼੍ਰਿਯਂ ਦਾਤੁਂ ਭਰਤਾਯਾਰਿਸ਼ਾਸਨ ॥ 15 ॥
ਅਨੁਰਕ੍ਤੋऽਸ੍ਮਿ ਭਾਵੇਨ ਭ੍ਰਾਤਰਂ ਦੇਵਿ ਤਤ੍ਤ੍ਵਤਃ ।
ਸਤ੍ਯੇਨ ਧਨੁषਾ ਚੈਵ ਦਤ੍ਤੇਨੇष੍ਟੇਨ ਤੇ ਸ਼ਪੇ ॥ 16 ॥
ਦੀਪ੍ਤਮਗ੍ਨਿਮਰਣ੍ਯਂ ਵਾ ਯਦਿ ਰਾਮਃ ਪ੍ਰਵੇਕ੍ष੍ਯਤਿ ।
ਪ੍ਰਵਿष੍ਟਂ ਤਤ੍ਰ ਮਾਂ ਦੇਵਿ ਤ੍ਵਂ ਪੂਰ੍ਵਮਵਧਾਰਯ ॥ 17 ॥
ਹਰਾਮਿ ਵੀਰ੍ਯਾਦ੍ਦੁਃਖਂ ਤੇ ਤਮ ਸ੍ਸੂਰ੍ਯ ਇਵੋਦਿਤਃ ।
ਦੇਵੀ ਪਸ਼੍ਯਤੁ ਮੇ ਵੀਰ੍ਯਂ ਰਾਘਵਸ਼੍ਚੈਵ ਪਸ਼੍ਯਤੁ ॥ 18 ॥
ਏਤਤ੍ਤੁ ਵਚਨਂ ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਲਕ੍ष੍ਮਣਸ੍ਯ ਮਹਾਤ੍ਮਨਃ ।
ਉਵਾਚ ਰਾਮਂ ਕੌਸ਼ਲ੍ਯਾ ਰੁਦਨ੍ਤੀ ਸ਼ੋਕਲਾਲਸਾ ॥ 19 ॥
ਭ੍ਰਾਤੁਸ੍ਤੇ ਵਦਤਃ ਪੁਤ੍ਰ ਲਕ੍ष੍ਮਣਸ੍ਯ ਸ਼੍ਰੁਤਂ ਤ੍ਵਯਾ ।
ਯਦਤ੍ਰਾਨਨ੍ਤਰਂ ਕਾਰ੍ਯਂ ਕੁਰੁष੍ਵ ਯਦਿ ਰੋਚਤੇ ॥ 20 ॥
ਨ ਚਾਧਰ੍ਮ੍ਯਂ ਵਚ ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਸਪਤ੍ਨ੍ਯਾ ਮਮ ਭਾषਿਤਮ੍ ।
ਵਿਹਾਯ ਸ਼ੋਕਸਨ੍ਤਪ੍ਤਾਂ ਗਨ੍ਤੁਮਰ੍ਹਸਿ ਮਾਮਿਤਃ ॥ 21 ॥
ਧਰ੍ਮਜ੍ਞ ਯਦਿ ਧਰ੍ਮਿष੍ਠੋ ਧਰ੍ਮਂ ਚਰਿਤੁਮਿਚ੍ਛਸਿ ।
ਸ਼ੁਸ਼੍ਰੂष ਮਾਮਿਹਸ੍ਥਸ੍ਤ੍ਵਂ ਚਰ ਧਰ੍ਮਮਨੁਤ੍ਤਮਮ੍ ॥ 22 ॥
ਸ਼ੁਸ਼੍ਰੂषੁਰ੍ਜਨਨੀਂ ਪੁਤ੍ਰ ਸ੍ਵਗृਹੇ ਨਿਯਤੋ ਵਸਨ੍ ।
ਪਰੇਣ ਤਪਸਾ ਯੁਕ੍ਤਃ ਕਾਸ਼੍ਯਪਸ੍ਤ੍ਰਿਦਿਵਂ ਗਤਃ ॥ 23 ॥
ਯਥੈਵ ਰਾਜਾ ਪੂਜ੍ਯਸ੍ਤੇ ਗੌਰਵੇਣ ਤਥਾऽਸ੍ਮ੍ਯਹਮ੍ ।
ਤ੍ਵਾਂ ਨਾਹਮਨੁਜਾਨਾਮਿ ਨ ਗਨ੍ਤਵ੍ਯਮਿਤੋ ਵਨਮ੍ ॥ 24 ॥
ਤ੍ਵਦ੍ਵਿਯੋਗਾਨ੍ਨ ਮੇ ਕਾਰ੍ਯਂ ਜੀਵਿਤੇਨ ਸੁਖੇਨ ਵਾ ।
ਤ੍ਵਯਾ ਸਹ ਮਮ ਸ਼੍ਰੇਯਸ੍ਤृਣਾਨਾਮਪਿ ਭਕ੍षਣਮ੍ ॥ 25 ॥
ਯਦਿ ਤ੍ਵਂ ਯਾਸ੍ਯਸਿ ਵਨਂ ਤ੍ਯਕ੍ਤ੍ਵਾ ਮਾਂ ਸ਼ੋਕਲਾਲਸਾਮ੍ ।
ਅਹਂ ਪ੍ਰਾਯਮਿਹਾਸਿष੍ਯੇ ਨ ਹਿ ਸ਼ਕ੍ष੍ਯਾਮਿ ਜੀਵਿਤੁਮ੍ ॥ 26 ॥
ਤਤਸ੍ਤ੍ਵਂ ਪ੍ਰਾਪ੍ਸ੍ਯਸੇ ਪੁਤ੍ਰ ਨਿਰਯਂ ਲੋਕਵਿਸ਼੍ਰੁਤਮ੍ ।
ਬ੍ਰਹ੍ਮਹਤ੍ਯਾਮਿਵਾਧਰ੍ਮਾਤ੍ਸਮੁਦ੍ਰ ਸ੍ਸਰਿਤਾਂ ਪਤਿਃ ॥ 27 ॥
ਵਿਲਪਨ੍ਤੀਂ ਤਥਾ ਦੀਨਾਂ ਕੌਸਲ੍ਯਾਂ ਜਨਨੀਂ ਤਤਃ ।
ਉਵਾਚ ਰਾਮੋ ਧਰ੍ਮਾਤ੍ਮਾ ਵਚਨਂ ਧਰ੍ਮਸਂਹਿਤਮ੍ ॥ 28 ॥
ਨਾਸ੍ਤਿ ਸ਼ਕ੍ਤਿਃ ਪਿਤੁਰ੍ਵਾਕ੍ਯਂ ਸਮਤਿਕ੍ਰਮਿਤੁਂ ਮਮ ।
ਪ੍ਰਸਾਦਯੇ ਤ੍ਵਾਂ ਸ਼ਿਰਸਾ ਗਨ੍ਤੁਮਿਚ੍ਛਾਮ੍ਯਹਂ ਵਨਮ੍ ॥ 29 ॥
ऋषਿਣਾ ਚ ਪਿਤੁਰ੍ਵਾਕ੍ਯਂ ਕੁਰ੍ਵਤਾ ਵ੍ਰਤਚਾਰਿਣਾ ।
ਗੌਰ੍ਹਤਾ ਜਾਨਤਾ ਧਰ੍ਮਂ ਕਣ੍ਡੁਨਾऽਪਿ ਵਿਪਸ਼੍ਚਿਤਾ ॥ 30 ॥
ਅਸ੍ਮਾਕਂ ਚ ਕੁਲੇ ਪੂਰ੍ਵਂ ਸਗਰਸ੍ਯਾਜ੍ਞਯਾ ਪਿਤੁਃ ।
ਖਨਦ੍ਭਿਸ੍ਸਾਗਰੈਰ੍ਭੂਮਿਮਵਾਪ੍ਤਸ੍ਸੁਮਹਾਨ੍ਵਧਃ ॥ 31 ॥
ਜਾਮਦ੍ਗ੍ਨ੍ਯੇਨ ਰਾਮੇਣ ਰੇਣੁਕਾ ਜਨਨੀ ਸ੍ਵਯਮ੍ ।
ਕृਤ੍ਤਾ ਪਰਸ਼ੁਨਾऽਰਣ੍ਯੇ ਪਿਤੁਰ੍ਵਚਨਕਾਰਿਣਾ ॥ 32 ॥
ਏਤੈਰਨ੍ਯੈਸ਼੍ਚ ਬਹੁਭਿਰ੍ਦੇਵਿ ਦੇਵਸਮੈਃ ਕृਤਮ੍ ।
ਪਿਤੁਰ੍ਵਚਨਮਕ੍ਲੀਬਂ ਕਰਿष੍ਯਾਮਿ ਪਿਤੁਰ੍ਹਿਤਮ੍ ॥ 33 ॥
ਨ ਖਲ੍ਵੇਤਨ੍ਮਯੈਕੇਨ ਕ੍ਰਿਯਤੇ ਪਿਤृਸ਼ਾਸਨਮ੍ ।
ਏਤੈਰਪਿ ਕृਤਂ ਦੇਵਿ ਯੇ ਮਯਾ ਤਵ ਕੀਰ੍ਤਿਤਾਃ ॥ 34 ॥
ਨਾਹਂ ਧਰ੍ਮਮਪੂਰ੍ਵਂ ਤੇ ਪ੍ਰਤਿਕੂਲਂ ਪ੍ਰਵਰ੍ਤਯੇ ।
ਪੂਰ੍ਵੈਰਯਮਭਿਪ੍ਰੇਤੋ ਗਤੋ ਮਾਰ੍ਗੋऽਨੁਗਮ੍ਯਤੇ ॥ 35 ॥
ਤਦੇਤਤ੍ਤੁ ਮਯਾ ਕਾਰ੍ਯਂ ਕ੍ਰਿਯਤੇ ਭੁਵਿ ਨਾਨ੍ਯਥਾ ।
ਪਿਤੁਰ੍ਹਿ ਵਚਨਂ ਕੁਰ੍ਵਨ੍ਨ ਕਸ਼੍ਚਿਨ੍ਨਾਮ ਹੀਯਤੇ ॥ 36 ॥
ਤਾਮੇਵਮੁਕ੍ਤ੍ਵਾ ਜਨਨੀਂ ਲਕ੍ष੍ਮਣਂ ਪੁਨਰਬ੍ਰਵੀਤ੍ ।
ਵਾਕ੍ਯਂ ਵਾਕ੍ਯਵਿਦਾਂ ਸ਼੍ਰੇष੍ਠਸ਼੍ਸ਼੍ਰੇष੍ਠਸ੍ਸਰ੍ਵਧਨੁष੍ਮਤਾਮ੍ ॥ 37 ॥
ਤਵ ਲਕ੍ष੍ਮਣ ਜਾਨਾਮਿ ਮਯਿ ਸ੍ਨੇਹਮਨੁਤ੍ਤਮਮ੍ ।
ਵਿਕ੍ਰਮਂ ਚੈਵ ਸਤ੍ਤ੍ਵਂ ਚ ਤੇਜਸ਼੍ਚ ਸੁਦੁਰਾਸਦਮ੍ ॥ 38 ॥
ਮਮ ਮਾਤੁਰ੍ਮਹਦ੍ਦੁਃਖਮਤੁਲਂ ਸ਼ੁਭਲਕ੍षਣ ।
ਅਭਿਪ੍ਰਾਯਮਵਿਜ੍ਞਾਯ ਸਤ੍ਯਸ੍ਯ ਚ ਸ਼ਮਸ੍ਯ ਚ ॥ 39 ॥
ਧਰ੍ਮੋ ਹਿ ਪਰਮੋ ਲੋਕੇ ਧਰ੍ਮੇ ਸਤ੍ਯਂ ਪ੍ਰਤਿष੍ਠਿਤਮ੍ ।
ਧਰ੍ਮਸਂਸ਼੍ਰਿਤਮੇਤਚ੍ਚ ਪਿਤੁਰ੍ਵਚਨਮੁਤ੍ਤਮਮ੍ ॥ 40 ॥
ਸਂਸ਼੍ਰੁਤ੍ਯ ਚ ਪਿਤੁਰ੍ਵਾਕ੍ਯਂ ਮਾਤੁਰ੍ਵਾ ਬ੍ਰਾਹ੍ਮਣਸ੍ਯ ਵਾ ।
ਨ ਕਰ੍ਤਵ੍ਯਂ ਵृਥਾ ਵੀਰ ਧਰ੍ਮਮਾਸ਼੍ਰਿਤ੍ਯ ਤਿष੍ਠਤਾ ॥ 41 ॥
ਸੋऽਹਂ ਨ ਸ਼ਕ੍ष੍ਯਾਮਿ ਪਿਤੁਰ੍ਨਿਯੋਗਮਤਿਵਰ੍ਤਿਤੁਮ੍ ।
ਪਿਤੁਰ੍ਹਿਵਚਨਾਦ੍ਵੀਰ ਕੈਕੇਯ੍ਯਾऽਹਂ ਪ੍ਰਚੋਦਿਤਃ ॥ 42 ॥
ਤਦੇਤਾਂ ਵਿਸृਜਾਨਾਰ੍ਯਾਂ ਕ੍षਤ੍ਰਧਰ੍ਮਾਸ਼੍ਰਿਤਾਂ ਮਤਿਮ੍ ।
ਧਰ੍ਮਮਾਸ਼੍ਰਯ ਮਾ ਤੈਕ੍ष੍ਣ੍ਯਂ ਮਦ੍ਬੁਦ੍ਧਿਰਨੁਗਮ੍ਯਤਾਮ੍ ॥ 43 ॥
ਤਮੇਵਮੁਤ੍ਤ੍ਵਾ ਸੌਹਾਰ੍ਦਾਦ੍ਭ੍ਰਾਤਰਂ ਲਕ੍ष੍ਮਣਾਗ੍ਰਜਃ ।
ਉਵਾਚ ਭੂਯਃ ਕੌਸਲ੍ਯਾਂ ਪ੍ਰਾਞ੍ਜਲਿਸ਼੍ਸ਼ਿਰਸਾਨਤਃ ॥ 44 ॥
ਅਨੁਮਨ੍ਯਸ੍ਵ ਮਾਂ ਦੇਵਿ ਗਮਿष੍ਯਨ੍ਤਮਿਤੋ ਵਨਮ੍ ।
ਸ਼ਾਪਿਤਾऽਸਿ ਮਮ ਪ੍ਰਾਣੈਃ ਕੁਰੁ ਸ੍ਵਸ੍ਤ੍ਯਯਨਾਨਿ ਮੇ ॥ 45 ॥
ਤੀਰ੍ਣਪ੍ਰਤਿਜ੍ਞਸ਼੍ਚ ਵਨਾਤ੍ਪੁਨਰੇष੍ਯਾਮ੍ਯਹਂ ਪੁਰੀਮ੍ ।
ਯਯਾਤਿਰਿਵ ਰਾਜਰ੍षਿਃਪੁਰਾ ਹਿਤ੍ਵਾ ਪੁਨਰ੍ਦਿਵਮ੍ ॥ 46 ॥
ਸ਼ੋਕਸ੍ਸਨ੍ਧਾਰ੍ਯਤਾਂ ਮਾਤ ਰ੍ਹृਦਯੇ ਸਾਧੁ ਮਾ ਸ਼ੁਚਃ ।
ਵਨਵਾਸਾਦਿਹੈष੍ਯਾਮਿ ਪੁਨਃ ਕृਤ੍ਵਾ ਪਿਤੁਰ੍ਵਚਃ ॥ 47 ॥
ਤ੍ਵਯਾ ਮਯਾ ਚ ਵੈਦੇਹ੍ਯਾ ਲਕ੍ष੍ਮਣੇਨ ਸੁਮਿਤ੍ਰਯਾ ।
ਪਿਤੁਰ੍ਨਿਯੋਗੇ ਸ੍ਥਾਤਵ੍ਯਮੇष ਧਰ੍ਮਸ੍ਸਨਾਤਨਃ ॥ 48 ॥
ਅਮ੍ਬ ਸਂਹृਤ੍ਯ ਸਮ੍ਭਾਰਾਨ੍ ਦੁਃਖਂ ਹृਦਿ ਨਿਗृਹ੍ਯ ਚ ।
ਵਨਵਾਸਕृਤਾ ਬੁਦ੍ਧਿਰ੍ਮਮ ਧਰ੍ਮ੍ਯਾऽਨੁ ਵਰ੍ਤ੍ਯਤਾਮ੍ ॥ 49 ॥
ਏਤਦ੍ਵਚਸ੍ਤਸ੍ਯ ਨਿਸ਼ਮ੍ਯ ਮਾਤਾ ਸੁਧਰ੍ਮ੍ਯਮਵ੍ਯਗ੍ਰਮਵਿਕ੍ਲਬਂ ਚ ।
ਮृਤੇਵ ਸਞ੍ਜ੍ਞਾਂ ਪ੍ਰਤਿਲਭ੍ਯ ਦੇਵੀ ਸਮੀਕ੍ष੍ਯ ਰਾਮਂ ਪੁਨਰਿਤ੍ਯੁਵਾਚ ॥ 50 ॥
ਯਥੈਵ ਤੇ ਪੁਤ੍ਰ ਪਿਤਾ ਤਥਾऽਹਂ ਗੁਰੁ ਸ੍ਸ੍ਵਧਰ੍ਮੇਣ ਸੁਹृਤ੍ਤਯਾ ਚ ।
ਨ ਤ੍ਵਾऽਨੁਜਾਨਾਮਿ ਨ ਮਾਂ ਵਿਹਾਯ ਸੁਦੁਃਖਿਤਾਮਰ੍ਹਸਿ ਗਨ੍ਤੁਮੇਵਮ੍ ॥ 51 ॥
ਕਿਂ ਜੀਵਿਤੇਨੇਹ ਵਿਨਾ ਤ੍ਵਯਾ ਮੇ ਲੋਕੇਨ ਵਾ ਕਿਂ ਸ੍ਵਧਯਾऽਮृਤੇਨ ।
ਸ਼੍ਰੇਯੋ ਮੁਹੂਰ੍ਤਂ ਤਵ ਸਨ੍ਨਿਧਾਨਂ ਮਮੇਹ ਕृਤ੍ਸ੍ਨਾਦਪਿ ਜੀਵਲੋਕਾਤ੍ ॥ 52 ॥
ਨਰੈਰਿਵੋਲ੍ਕਾਭਿਰਪੋਹ੍ਯਮਾਨੋ ਮਹਾਗਜੋऽਧ੍ਵਾਨਮਨੁਪ੍ਰਵਿष੍ਟਃ ।
ਭੂਯਃ ਪ੍ਰਜਜ੍ਵਾਲ ਵਿਲਾਪਮੇਵਂ ਨਿਸ਼ਮ੍ਯ ਰਾਮਃ ਕਰੁਣਂ ਜਨਨ੍ਯਾਃ ॥ 53 ॥
ਸ ਮਾਤਰਂ ਚੈਵ ਵਿਸਞ੍ਜ੍ਞਕਲ੍ਪਾ ਮਾਰ੍ਤਂ ਚ ਸੌਮਿਤ੍ਰਿਮਭਿਪ੍ਰਤਪ੍ਤਮ੍ ।
ਧਰ੍ਮੇ ਸ੍ਥਿਤੋ ਧਰ੍ਮ੍ਯਮੁਵਾਚ ਵਾਕ੍ਯਂ ਯਥਾ ਸ ਏਵਾਰ੍ਹਤਿ ਤਤ੍ਰ ਵਕ੍ਤੁਮ੍ ॥ 54 ॥
ਅਹਂ ਹਿ ਤੇ ਲਕ੍ष੍ਮਣ ਨਿਤ੍ਯਮੇਵ ਜਾਨਾਮਿ ਭਕ੍ਤਿਂ ਚ ਪਰਾਕ੍ਰਮਂ ਚ ।
ਮਮ ਤ੍ਵਭਿਪ੍ਰਾਯਮਸਨ੍ਨਿਰੀਕ੍ष੍ਯ ਮਾਤ੍ਰਾ ਸਹਾਭ੍ਯਰ੍ਦਸਿ ਮਾਂ ਸੁਦੁਃਖਮ੍ ॥ 55 ॥
ਧਰ੍ਮਾਰ੍ਥਕਾਮਾਃ ਖਲੁ ਤਾਤ ਲੋਕੇ ਸਮੀਕ੍षਿਤਾ ਧਰ੍ਮਫਲੋਦਯੇषੁ ।
ਤੇ ਤਤ੍ਰ ਸਰ੍ਵੇ ਸ੍ਯੁਰਸਂਸ਼ਯਂ ਮੇ ਭਾਰ੍ਯੇਵ ਵਸ਼੍ਯਾऽਭਿਮਤਾ ਸੁਪੁਤ੍ਰਾ ॥ 56 ॥
ਯਸ੍ਮਿਂਸ੍ਤੁ ਸਰ੍ਵੇ ਸ੍ਯੁਰਸਨ੍ਨਿਵਿष੍ਟਾ ਧਰ੍ਮੋ ਯਤ ਸ੍ਸ੍ਯਾਤ੍ਤਦੁਪਕ੍ਰਮੇਤ ।
ਦ੍ਵੇष੍ਯੋ ਭਵਤ੍ਯਰ੍ਥਪਰੋ ਹਿ ਲੋਕੇ ਕਾਮਾਤ੍ਮਤਾ ਖਲ੍ਵਪਿ ਨ ਪ੍ਰਸ਼ਸ੍ਤਾ ॥ 57 ॥
ਗੁਰੁਸ਼੍ਚ ਰਾਜਾ ਚ ਪਿਤਾ ਚ ਵृਦ੍ਧਃ ਕ੍ਰੋਧਾਤ੍ਪ੍ਰਹਰ੍षਾਦ੍ਯਦਿ ਵਾऽਪਿ ਕਾਮਾਤ੍ ।
ਯਦ੍ਵ੍ਯਾਦਿਸ਼ੇਤ੍ਕਾਰ੍ਯਮਵੇਕ੍ष੍ਯ ਧਰ੍ਮਂ ਕਸ੍ਤਨ੍ਨ ਕੁਰ੍ਯਾਦਨृਸ਼ਂਸਵृਤ੍ਤਿਃ ॥ 58 ॥
ਸ ਵੈ ਨ ਸ਼ਕ੍ਨੋਮਿ ਪਿਤੁਃ ਪ੍ਰਤਿਜ੍ਞਾ ਮਿਮਾਮਕਰ੍ਤੁਂ ਸਕਲਾਂ ਯਥਾਵਤ੍ ।
ਸ ਹ੍ਯਾਵਯੋਸ੍ਤਾਤ ਗੁਰੁਰ੍ਨਿਯੋਗੇ ਦੇਵ੍ਯਾਸ਼੍ਚ ਭਰ੍ਤਾ ਸ ਗਤਿ ਸ੍ਸਧਰ੍ਮਃ ॥ 59 ॥
ਤਸ੍ਮਿਨ੍ਪੁਨਰ੍ਜੀਵਤਿ ਧਰ੍ਮਰਾਜੇ ਵਿਸ਼ੇषਤਸ੍ਸ੍ਵੇ ਪਥਿ ਵਰ੍ਤਮਾਨੇ ।
ਦੇਵੀ ਮਯਾ ਸਾਰ੍ਧਮਿਤੋऽਪਗਚ੍ਛੇਤ੍ ਕਥਂ ਸ੍ਵਿਦਨ੍ਯਾ ਵਿਧਵੇਵ ਨਾਰੀ ॥ 60 ॥
ਸਾ ਮਾऽਨੁਮਨ੍ਯਸ੍ਵ ਵਨਂ ਵ੍ਰਜਨ੍ਤਂ ਕੁਰੁष੍ਵ ਨ ਸ੍ਸ੍ਵਸ੍ਤ੍ਯਯਨਾਨਿ ਦੇਵਿ ।
ਯਥਾ ਸਮਾਪ੍ਤੇ ਪੁਨਰਾਵ੍ਰਜੇਯਂ ਯਥਾ ਹਿ ਸਤ੍ਯੇਨ ਪੁਨਰ੍ਯਯਾਤਿਃ ॥ 61 ॥
ਯਸ਼ੋ ਹ੍ਯਹਂ ਕੇਵਲਰਾਜ੍ਯਕਾਰਣਾ ਨ੍ਨ ਪृष੍ਠਤਃ ਕਰ੍ਤੁਮਲਂ ਮਹੋਦਯਮ੍ ।
ਅਦੀਰ੍ਘਕਾਲੇ ਨ ਤੁ ਦੇਵਿ ਜੀਵਿਤੇ ਵृਣੇऽਵਰਾਮਦ੍ਯ ਮਹੀਮਧਰ੍ਮਤਃ ॥ 62 ॥
ਪ੍ਰਸਾਦਯਨ੍ਨਰਵृषਭ ਸ੍ਸਮਾਤਰਂ ਪਰਾਕ੍ਰਮਾਜ੍ਜਿਗਮਿषੁਰੇਵ ਦਣ੍ਡਕਾਨ੍ ।
ਅਥਾਨੁਜਂ ਭृਸ਼ਮਨੁਸ਼ਾਸ੍ਯ ਦਰ੍ਸ਼ਨਂ ਚਕਾਰ ਤਾਂ ਹृਦਿ ਜਨਨੀਂ ਪ੍ਰਦਕ੍षਿਣਮ੍ ॥ 63 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਅਯੋਧ੍ਯਾਕਾਣ੍ਡੇ ਏਕਵਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekaviṃśassargaḥ |
tathā tu vilapantīṃ tāṃ kausalyāṃ rāmamātaram |
uvāca lakṣmaṇo dīnastatkālasadṛśaṃ vacaḥ || 1 ||
na rocate mamāpyetadārye yadrāghavo vanam |
tyaktvā rājyaśriyaṃ gacchet striyā vākyavaśaṃ gataḥ || 2 ||
viparītaśca vṛddhaśca viṣayaiśca pradharṣitaḥ |
nṛpaḥ kimiva na brūyāccodyamānassamanmathaḥ || 3 ||
nāsyāparādhaṃ paśyāmi nāpi doṣaṃ tathāvidham |
yena nirvāsyate rāṣṭrādvanavāsāya rāghavaḥ || 4 ||
na taṃ paśyāmyahaṃ loke parokṣamapi yo naraḥ |
svamitro'pi nirasto'pi yo'sya doṣamudāharet || 5 ||
devakalpamṛjuṃ dāntaṃ ripūṇāmapi vatsalam |
avekṣamāṇaḥ ko dharmaṃ tyajetputramakāraṇāt || 6 ||
tadidaṃ vacanaṃ rājñaḥpunarbālyamupeyuṣaḥ |
putraḥ ko hṛdaye kuryādrājavṛttamanusmaran || 7 ||
yāvadeva na jānāti kaścidarthamimaṃ naraḥ |
tāvadeva mayā sārdhamātmasthaṃ kuru śāsanam || 8 ||
mayā pārśve sadhanuṣā tava guptasya rāghava |
ka ssamartho'dhikaṃ kartuṃ kṛtāntasyeva tiṣṭhataḥ || 9 ||
nirmanuṣyāmimāṃ kṛtsnāmayodhyāṃ manujarṣabha |
kariṣyāmi śaraistīkṣṇairyadi sthāsyati vipriye || 10 ||
bharatasyātha pakṣyo vā yo vā'sya hitamicchati |
sarvānetānvadhiṣyāmi mṛdurhi paribhūyate || 11 ||
protsāhito'yaṃ kaikeyyā sa duṣṭo yadi naḥ pitā |
amitrabhūto nissaṅgaṃ vadhyatāṃ badhyatāmapi || 12 ||
gurorapyavaliptasya kāryākāryamajānataḥ |
utpathaṃ pratipannasya kāryaṃ bhavati śāsanam || 13 ||
balameṣa kimāśritya hetuṃ vāpuruṣarṣabha |
dātumicchati kaikeyyai rājyaṃ sthitamidaṃ tava || 14 ||
tvayā caiva mayā caiva kṛtvā vairamanuttamam |
kā'sya śaktiśśriyaṃ dātuṃ bharatāyāriśāsana || 15 ||
anurakto'smi bhāvena bhrātaraṃ devi tattvataḥ |
satyena dhanuṣā caiva datteneṣṭena te śape || 16 ||
dīptamagnimaraṇyaṃ vā yadi rāmaḥ pravekṣyati |
praviṣṭaṃ tatra māṃ devi tvaṃ pūrvamavadhāraya || 17 ||
harāmi vīryādduḥkhaṃ te tama ssūrya ivoditaḥ |
devī paśyatu me vīryaṃ rāghavaścaiva paśyatu || 18 ||
etattu vacanaṃ śrutvā lakṣmaṇasya mahātmanaḥ |
uvāca rāmaṃ kauśalyā rudantī śokalālasā || 19 ||
bhrātuste vadataḥ putra lakṣmaṇasya śrutaṃ tvayā |
yadatrānantaraṃ kāryaṃ kuruṣva yadi rocate || 20 ||
na cādharmyaṃ vaca śrutvā sapatnyā mama bhāṣitam |
vihāya śokasantaptāṃ gantumarhasi māmitaḥ || 21 ||
dharmajña yadi dharmiṣṭho dharmaṃ caritumicchasi |
śuśrūṣa māmihasthastvaṃ cara dharmamanuttamam || 22 ||
śuśrūṣurjananīṃ putra svagṛhe niyato vasan |
pareṇa tapasā yuktaḥ kāśyapastridivaṃ gataḥ || 23 ||
yathaiva rājā pūjyaste gauraveṇa tathā'smyaham |
tvāṃ nāhamanujānāmi na gantavyamito vanam || 24 ||
tvadviyogānna me kāryaṃ jīvitena sukhena vā |
tvayā saha mama śreyastṛṇānāmapi bhakṣaṇam || 25 ||
yadi tvaṃ yāsyasi vanaṃ tyaktvā māṃ śokalālasām |
ahaṃ prāyamihāsiṣye na hi śakṣyāmi jīvitum || 26 ||
tatastvaṃ prāpsyase putra nirayaṃ lokaviśrutam |
brahmahatyāmivādharmātsamudra ssaritāṃ patiḥ || 27 ||
vilapantīṃ tathā dīnāṃ kausalyāṃ jananīṃ tataḥ |
uvāca rāmo dharmātmā vacanaṃ dharmasaṃhitam || 28 ||
nāsti śaktiḥ piturvākyaṃ samatikramituṃ mama |
prasādaye tvāṃ śirasā gantumicchāmyahaṃ vanam || 29 ||
ṛṣiṇā ca piturvākyaṃ kurvatā vratacāriṇā |
gaurhatā jānatā dharmaṃ kaṇḍunā'pi vipaścitā || 30 ||
asmākaṃ ca kule pūrvaṃ sagarasyājñayā pituḥ |
khanadbhissāgarairbhūmimavāptassumahānvadhaḥ || 31 ||
jāmadgnyena rāmeṇa reṇukā jananī svayam |
kṛttā paraśunā'raṇye piturvacanakāriṇā || 32 ||
etairanyaiśca bahubhirdevi devasamaiḥ kṛtam |
piturvacanamaklībaṃ kariṣyāmi piturhitam || 33 ||
na khalvetanmayaikena kriyate pitṛśāsanam |
etairapi kṛtaṃ devi ye mayā tava kīrtitāḥ || 34 ||
nāhaṃ dharmamapūrvaṃ te pratikūlaṃ pravartaye |
pūrvairayamabhipreto gato mārgo'nugamyate || 35 ||
tadetattu mayā kāryaṃ kriyate bhuvi nānyathā |
piturhi vacanaṃ kurvanna kaścinnāma hīyate || 36 ||
tāmevamuktvā jananīṃ lakṣmaṇaṃ punarabravīt |
vākyaṃ vākyavidāṃ śreṣṭhaśśreṣṭhassarvadhanuṣmatām || 37 ||
tava lakṣmaṇa jānāmi mayi snehamanuttamam |
vikramaṃ caiva sattvaṃ ca tejaśca sudurāsadam || 38 ||
mama māturmahadduḥkhamatulaṃ śubhalakṣaṇa |
abhiprāyamavijñāya satyasya ca śamasya ca || 39 ||
dharmo hi paramo loke dharme satyaṃ pratiṣṭhitam |
dharmasaṃśritametacca piturvacanamuttamam || 40 ||
saṃśrutya ca piturvākyaṃ māturvā brāhmaṇasya vā |
na kartavyaṃ vṛthā vīra dharmamāśritya tiṣṭhatā || 41 ||
so'haṃ na śakṣyāmi piturniyogamativartitum |
piturhivacanādvīra kaikeyyā'haṃ pracoditaḥ || 42 ||
tadetāṃ visṛjānāryāṃ kṣatradharmāśritāṃ matim |
dharmamāśraya mā taikṣṇyaṃ madbuddhiranugamyatām || 43 ||
tamevamuttvā sauhārdādbhrātaraṃ lakṣmaṇāgrajaḥ |
uvāca bhūyaḥ kausalyāṃ prāñjaliśśirasānataḥ || 44 ||
anumanyasva māṃ devi gamiṣyantamito vanam |
śāpitā'si mama prāṇaiḥ kuru svastyayanāni me || 45 ||
tīrṇapratijñaśca vanātpunareṣyāmyahaṃ purīm |
yayātiriva rājarṣiḥpurā hitvā punardivam || 46 ||
śokassandhāryatāṃ māta rhṛdaye sādhu mā śucaḥ |
vanavāsādihaiṣyāmi punaḥ kṛtvā piturvacaḥ || 47 ||
tvayā mayā ca vaidehyā lakṣmaṇena sumitrayā |
piturniyoge sthātavyameṣa dharmassanātanaḥ || 48 ||
amba saṃhṛtya sambhārān duḥkhaṃ hṛdi nigṛhya ca |
vanavāsakṛtā buddhirmama dharmyā'nu vartyatām || 49 ||
etadvacastasya niśamya mātā sudharmyamavyagramaviklabaṃ ca |
mṛteva sañjñāṃ pratilabhya devī samīkṣya rāmaṃ punarityuvāca || 50 ||
yathaiva te putra pitā tathā'haṃ guru ssvadharmeṇa suhṛttayā ca |
na tvā'nujānāmi na māṃ vihāya suduḥkhitāmarhasi gantumevam || 51 ||
kiṃ jīviteneha vinā tvayā me lokena vā kiṃ svadhayā'mṛtena |
śreyo muhūrtaṃ tava sannidhānaṃ mameha kṛtsnādapi jīvalokāt || 52 ||
narairivolkābhirapohyamāno mahāgajo'dhvānamanupraviṣṭaḥ |
bhūyaḥ prajajvāla vilāpamevaṃ niśamya rāmaḥ karuṇaṃ jananyāḥ || 53 ||
sa mātaraṃ caiva visañjñakalpā mārtaṃ ca saumitrimabhiprataptam |
dharme sthito dharmyamuvāca vākyaṃ yathā sa evārhati tatra vaktum || 54 ||
ahaṃ hi te lakṣmaṇa nityameva jānāmi bhaktiṃ ca parākramaṃ ca |
mama tvabhiprāyamasannirīkṣya mātrā sahābhyardasi māṃ suduḥkham || 55 ||
dharmārthakāmāḥ khalu tāta loke samīkṣitā dharmaphalodayeṣu |
te tatra sarve syurasaṃśayaṃ me bhāryeva vaśyā'bhimatā suputrā || 56 ||
yasmiṃstu sarve syurasanniviṣṭā dharmo yata ssyāttadupakrameta |
dveṣyo bhavatyarthaparo hi loke kāmātmatā khalvapi na praśastā || 57 ||
guruśca rājā ca pitā ca vṛddhaḥ krodhātpraharṣādyadi vā'pi kāmāt |
yadvyādiśetkāryamavekṣya dharmaṃ kastanna kuryādanṛśaṃsavṛttiḥ || 58 ||
sa vai na śaknomi pituḥ pratijñā mimāmakartuṃ sakalāṃ yathāvat |
sa hyāvayostāta gururniyoge devyāśca bhartā sa gati ssadharmaḥ || 59 ||
tasminpunarjīvati dharmarāje viśeṣatassve pathi vartamāne |
devī mayā sārdhamito'pagacchet kathaṃ svidanyā vidhaveva nārī || 60 ||
sā mā'numanyasva vanaṃ vrajantaṃ kuruṣva na ssvastyayanāni devi |
yathā samāpte punarāvrajeyaṃ yathā hi satyena punaryayātiḥ || 61 ||
yaśo hyahaṃ kevalarājyakāraṇā nna pṛṣṭhataḥ kartumalaṃ mahodayam |
adīrghakāle na tu devi jīvite vṛṇe'varāmadya mahīmadharmataḥ || 62 ||
prasādayannaravṛṣabha ssamātaraṃ parākramājjigamiṣureva daṇḍakān |
athānujaṃ bhṛśamanuśāsya darśanaṃ cakāra tāṃ hṛdi jananīṃ pradakṣiṇam || 63 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ एकविंशस्सर्गः ।
तथा तु विलपन्तीं तां कौसल्यां राममातरम् ।
उवाच लक्ष्मणो दीनस्तत्कालसदृशं वचः ॥ 1 ॥
न रोचते ममाप्येतदार्ये यद्राघवो वनम् ।
त्यक्त्वा राज्यश्रियं गच्छेत् स्त्रिया वाक्यवशं गतः ॥ 2 ॥
विपरीतश्च वृद्धश्च विषयैश्च प्रधर्षितः ।
नृपः किमिव न ब्रूयाच्चोद्यमानस्समन्मथः ॥ 3 ॥
नास्यापराधं पश्यामि नापि दोषं तथाविधम् ।
येन निर्वास्यते राष्ट्राद्वनवासाय राघवः ॥ 4 ॥
न तं पश्याम्यहं लोके परोक्षमपि यो नरः ।
स्वमित्रोऽपि निरस्तोऽपि योऽस्य दोषमुदाहरेत् ॥ 5 ॥
देवकल्पमृजुं दान्तं रिपूणामपि वत्सलम् ।
अवेक्षमाणः को धर्मं त्यजेत्पुत्रमकारणात् ॥ 6 ॥
तदिदं वचनं राज्ञःपुनर्बाल्यमुपेयुषः ।
पुत्रः को हृदये कुर्याद्राजवृत्तमनुस्मरन् ॥ 7 ॥
यावदेव न जानाति कश्चिदर्थमिमं नरः ।
तावदेव मया सार्धमात्मस्थं कुरु शासनम् ॥ 8 ॥
मया पार्श्वे सधनुषा तव गुप्तस्य राघव ।
क स्समर्थोऽधिकं कर्तुं कृतान्तस्येव तिष्ठतः ॥ 9 ॥
निर्मनुष्यामिमां कृत्स्नामयोध्यां मनुजर्षभ ।
करिष्यामि शरैस्तीक्ष्णैर्यदि स्थास्यति विप्रिये ॥ 10 ॥
भरतस्याथ पक्ष्यो वा यो वाऽस्य हितमिच्छति ।
सर्वानेतान्वधिष्यामि मृदुर्हि परिभूयते ॥ 11 ॥
प्रोत्साहितोऽयं कैकेय्या स दुष्टो यदि नः पिता ।
अमित्रभूतो निस्सङ्गं वध्यतां बध्यतामपि ॥ 12 ॥
गुरोरप्यवलिप्तस्य कार्याकार्यमजानतः ।
उत्पथं प्रतिपन्नस्य कार्यं भवति शासनम् ॥ 13 ॥
बलमेष किमाश्रित्य हेतुं वापुरुषर्षभ ।
दातुमिच्छति कैकेय्यै राज्यं स्थितमिदं तव ॥ 14 ॥
त्वया चैव मया चैव कृत्वा वैरमनुत्तमम् ।
काऽस्य शक्तिश्श्रियं दातुं भरतायारिशासन ॥ 15 ॥
अनुरक्तोऽस्मि भावेन भ्रातरं देवि तत्त्वतः ।
सत्येन धनुषा चैव दत्तेनेष्टेन ते शपे ॥ 16 ॥
दीप्तमग्निमरण्यं वा यदि रामः प्रवेक्ष्यति ।
प्रविष्टं तत्र मां देवि त्वं पूर्वमवधारय ॥ 17 ॥
हरामि वीर्याद्दुःखं ते तम स्सूर्य इवोदितः ।
देवी पश्यतु मे वीर्यं राघवश्चैव पश्यतु ॥ 18 ॥
एतत्तु वचनं श्रुत्वा लक्ष्मणस्य महात्मनः ।
उवाच रामं कौशल्या रुदन्ती शोकलालसा ॥ 19 ॥
भ्रातुस्ते वदतः पुत्र लक्ष्मणस्य श्रुतं त्वया ।
यदत्रानन्तरं कार्यं कुरुष्व यदि रोचते ॥ 20 ॥
न चाधर्म्यं वच श्रुत्वा सपत्न्या मम भाषितम् ।
विहाय शोकसन्तप्तां गन्तुमर्हसि मामितः ॥ 21 ॥
धर्मज्ञ यदि धर्मिष्ठो धर्मं चरितुमिच्छसि ।
शुश्रूष मामिहस्थस्त्वं चर धर्ममनुत्तमम् ॥ 22 ॥
शुश्रूषुर्जननीं पुत्र स्वगृहे नियतो वसन् ।
परेण तपसा युक्तः काश्यपस्त्रिदिवं गतः ॥ 23 ॥
यथैव राजा पूज्यस्ते गौरवेण तथाऽस्म्यहम् ।
त्वां नाहमनुजानामि न गन्तव्यमितो वनम् ॥ 24 ॥
त्वद्वियोगान्न मे कार्यं जीवितेन सुखेन वा ।
त्वया सह मम श्रेयस्तृणानामपि भक्षणम् ॥ 25 ॥
यदि त्वं यास्यसि वनं त्यक्त्वा मां शोकलालसाम् ।
अहं प्रायमिहासिष्ये न हि शक्ष्यामि जीवितुम् ॥ 26 ॥
ततस्त्वं प्राप्स्यसे पुत्र निरयं लोकविश्रुतम् ।
ब्रह्महत्यामिवाधर्मात्समुद्र स्सरितां पतिः ॥ 27 ॥
विलपन्तीं तथा दीनां कौसल्यां जननीं ततः ।
उवाच रामो धर्मात्मा वचनं धर्मसंहितम् ॥ 28 ॥
नास्ति शक्तिः पितुर्वाक्यं समतिक्रमितुं मम ।
प्रसादये त्वां शिरसा गन्तुमिच्छाम्यहं वनम् ॥ 29 ॥
ऋषिणा च पितुर्वाक्यं कुर्वता व्रतचारिणा ।
गौर्हता जानता धर्मं कण्डुनाऽपि विपश्चिता ॥ 30 ॥
अस्माकं च कुले पूर्वं सगरस्याज्ञया पितुः ।
खनद्भिस्सागरैर्भूमिमवाप्तस्सुमहान्वधः ॥ 31 ॥
जामद्ग्न्येन रामेण रेणुका जननी स्वयम् ।
कृत्ता परशुनाऽरण्ये पितुर्वचनकारिणा ॥ 32 ॥
एतैरन्यैश्च बहुभिर्देवि देवसमैः कृतम् ।
पितुर्वचनमक्लीबं करिष्यामि पितुर्हितम् ॥ 33 ॥
न खल्वेतन्मयैकेन क्रियते पितृशासनम् ।
एतैरपि कृतं देवि ये मया तव कीर्तिताः ॥ 34 ॥
नाहं धर्ममपूर्वं ते प्रतिकूलं प्रवर्तये ।
पूर्वैरयमभिप्रेतो गतो मार्गोऽनुगम्यते ॥ 35 ॥
तदेतत्तु मया कार्यं क्रियते भुवि नान्यथा ।
पितुर्हि वचनं कुर्वन्न कश्चिन्नाम हीयते ॥ 36 ॥
तामेवमुक्त्वा जननीं लक्ष्मणं पुनरब्रवीत् ।
वाक्यं वाक्यविदां श्रेष्ठश्श्रेष्ठस्सर्वधनुष्मताम् ॥ 37 ॥
तव लक्ष्मण जानामि मयि स्नेहमनुत्तमम् ।
विक्रमं चैव सत्त्वं च तेजश्च सुदुरासदम् ॥ 38 ॥
मम मातुर्महद्दुःखमतुलं शुभलक्षण ।
अभिप्रायमविज्ञाय सत्यस्य च शमस्य च ॥ 39 ॥
धर्मो हि परमो लोके धर्मे सत्यं प्रतिष्ठितम् ।
धर्मसंश्रितमेतच्च पितुर्वचनमुत्तमम् ॥ 40 ॥
संश्रुत्य च पितुर्वाक्यं मातुर्वा ब्राह्मणस्य वा ।
न कर्तव्यं वृथा वीर धर्ममाश्रित्य तिष्ठता ॥ 41 ॥
सोऽहं न शक्ष्यामि पितुर्नियोगमतिवर्तितुम् ।
पितुर्हिवचनाद्वीर कैकेय्याऽहं प्रचोदितः ॥ 42 ॥
तदेतां विसृजानार्यां क्षत्रधर्माश्रितां मतिम् ।
धर्ममाश्रय मा तैक्ष्ण्यं मद्बुद्धिरनुगम्यताम् ॥ 43 ॥
तमेवमुत्त्वा सौहार्दाद्भ्रातरं लक्ष्मणाग्रजः ।
उवाच भूयः कौसल्यां प्राञ्जलिश्शिरसानतः ॥ 44 ॥
अनुमन्यस्व मां देवि गमिष्यन्तमितो वनम् ।
शापिताऽसि मम प्राणैः कुरु स्वस्त्ययनानि मे ॥ 45 ॥
तीर्णप्रतिज्ञश्च वनात्पुनरेष्याम्यहं पुरीम् ।
ययातिरिव राजर्षिःपुरा हित्वा पुनर्दिवम् ॥ 46 ॥
शोकस्सन्धार्यतां मात र्हृदये साधु मा शुचः ।
वनवासादिहैष्यामि पुनः कृत्वा पितुर्वचः ॥ 47 ॥
त्वया मया च वैदेह्या लक्ष्मणेन सुमित्रया ।
पितुर्नियोगे स्थातव्यमेष धर्मस्सनातनः ॥ 48 ॥
अम्ब संहृत्य सम्भारान् दुःखं हृदि निगृह्य च ।
वनवासकृता बुद्धिर्मम धर्म्याऽनु वर्त्यताम् ॥ 49 ॥
एतद्वचस्तस्य निशम्य माता सुधर्म्यमव्यग्रमविक्लबं च ।
मृतेव सञ्ज्ञां प्रतिलभ्य देवी समीक्ष्य रामं पुनरित्युवाच ॥ 50 ॥
यथैव ते पुत्र पिता तथाऽहं गुरु स्स्वधर्मेण सुहृत्तया च ।
न त्वाऽनुजानामि न मां विहाय सुदुःखितामर्हसि गन्तुमेवम् ॥ 51 ॥
किं जीवितेनेह विना त्वया मे लोकेन वा किं स्वधयाऽमृतेन ।
श्रेयो मुहूर्तं तव सन्निधानं ममेह कृत्स्नादपि जीवलोकात् ॥ 52 ॥
नरैरिवोल्काभिरपोह्यमानो महागजोऽध्वानमनुप्रविष्टः ।
भूयः प्रजज्वाल विलापमेवं निशम्य रामः करुणं जनन्याः ॥ 53 ॥
स मातरं चैव विसञ्ज्ञकल्पा मार्तं च सौमित्रिमभिप्रतप्तम् ।
धर्मे स्थितो धर्म्यमुवाच वाक्यं यथा स एवार्हति तत्र वक्तुम् ॥ 54 ॥
अहं हि ते लक्ष्मण नित्यमेव जानामि भक्तिं च पराक्रमं च ।
मम त्वभिप्रायमसन्निरीक्ष्य मात्रा सहाभ्यर्दसि मां सुदुःखम् ॥ 55 ॥
धर्मार्थकामाः खलु तात लोके समीक्षिता धर्मफलोदयेषु ।
ते तत्र सर्वे स्युरसंशयं मे भार्येव वश्याऽभिमता सुपुत्रा ॥ 56 ॥
यस्मिंस्तु सर्वे स्युरसन्निविष्टा धर्मो यत स्स्यात्तदुपक्रमेत ।
द्वेष्यो भवत्यर्थपरो हि लोके कामात्मता खल्वपि न प्रशस्ता ॥ 57 ॥
गुरुश्च राजा च पिता च वृद्धः क्रोधात्प्रहर्षाद्यदि वाऽपि कामात् ।
यद्व्यादिशेत्कार्यमवेक्ष्य धर्मं कस्तन्न कुर्यादनृशंसवृत्तिः ॥ 58 ॥
स वै न शक्नोमि पितुः प्रतिज्ञा मिमामकर्तुं सकलां यथावत् ।
स ह्यावयोस्तात गुरुर्नियोगे देव्याश्च भर्ता स गति स्सधर्मः ॥ 59 ॥
तस्मिन्पुनर्जीवति धर्मराजे विशेषतस्स्वे पथि वर्तमाने ।
देवी मया सार्धमितोऽपगच्छेत् कथं स्विदन्या विधवेव नारी ॥ 60 ॥
सा माऽनुमन्यस्व वनं व्रजन्तं कुरुष्व न स्स्वस्त्ययनानि देवि ।
यथा समाप्ते पुनराव्रजेयं यथा हि सत्येन पुनर्ययातिः ॥ 61 ॥
यशो ह्यहं केवलराज्यकारणा न्न पृष्ठतः कर्तुमलं महोदयम् ।
अदीर्घकाले न तु देवि जीविते वृणेऽवरामद्य महीमधर्मतः ॥ 62 ॥
प्रसादयन्नरवृषभ स्समातरं पराक्रमाज्जिगमिषुरेव दण्डकान् ।
अथानुजं भृशमनुशास्य दर्शनं चकार तां हृदि जननीं प्रदक्षिणम् ॥ 63 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे एकविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekaviṃśassargaḥ |
tathā tu vilapantīṃ tāṃ kausalyāṃ rāmamātaram |
uvāca lakṣmaṇo dīnastatkālasadṛśaṃ vacaḥ || 1 ||
na rocate mamāpyetadārye yadrāghavo vanam |
tyaktvā rājyaśriyaṃ gacchet striyā vākyavaśaṃ gataḥ || 2 ||
viparītaśca vṛddhaśca viṣayaiśca pradharṣitaḥ |
nṛpaḥ kimiva na brūyāccodyamānassamanmathaḥ || 3 ||
nāsyāparādhaṃ paśyāmi nāpi doṣaṃ tathāvidham |
yena nirvāsyate rāṣṭrādvanavāsāya rāghavaḥ || 4 ||
na taṃ paśyāmyahaṃ loke parokṣamapi yo naraḥ |
svamitro'pi nirasto'pi yo'sya doṣamudāharet || 5 ||
devakalpamṛjuṃ dāntaṃ ripūṇāmapi vatsalam |
avekṣamāṇaḥ ko dharmaṃ tyajetputramakāraṇāt || 6 ||
tadidaṃ vacanaṃ rājñaḥpunarbālyamupeyuṣaḥ |
putraḥ ko hṛdaye kuryādrājavṛttamanusmaran || 7 ||
yāvadeva na jānāti kaścidarthamimaṃ naraḥ |
tāvadeva mayā sārdhamātmasthaṃ kuru śāsanam || 8 ||
mayā pārśve sadhanuṣā tava guptasya rāghava |
ka ssamartho'dhikaṃ kartuṃ kṛtāntasyeva tiṣṭhataḥ || 9 ||
nirmanuṣyāmimāṃ kṛtsnāmayodhyāṃ manujarṣabha |
kariṣyāmi śaraistīkṣṇairyadi sthāsyati vipriye || 10 ||
bharatasyātha pakṣyo vā yo vā'sya hitamicchati |
sarvānetānvadhiṣyāmi mṛdurhi paribhūyate || 11 ||
protsāhito'yaṃ kaikeyyā sa duṣṭo yadi naḥ pitā |
amitrabhūto nissaṅgaṃ vadhyatāṃ badhyatāmapi || 12 ||
gurorapyavaliptasya kāryākāryamajānataḥ |
utpathaṃ pratipannasya kāryaṃ bhavati śāsanam || 13 ||
balameṣa kimāśritya hetuṃ vāpuruṣarṣabha |
dātumicchati kaikeyyai rājyaṃ sthitamidaṃ tava || 14 ||
tvayā caiva mayā caiva kṛtvā vairamanuttamam |
kā'sya śaktiśśriyaṃ dātuṃ bharatāyāriśāsana || 15 ||
anurakto'smi bhāvena bhrātaraṃ devi tattvataḥ |
satyena dhanuṣā caiva datteneṣṭena te śape || 16 ||
dīptamagnimaraṇyaṃ vā yadi rāmaḥ pravekṣyati |
praviṣṭaṃ tatra māṃ devi tvaṃ pūrvamavadhāraya || 17 ||
harāmi vīryādduḥkhaṃ te tama ssūrya ivoditaḥ |
devī paśyatu me vīryaṃ rāghavaścaiva paśyatu || 18 ||
etattu vacanaṃ śrutvā lakṣmaṇasya mahātmanaḥ |
uvāca rāmaṃ kauśalyā rudantī śokalālasā || 19 ||
bhrātuste vadataḥ putra lakṣmaṇasya śrutaṃ tvayā |
yadatrānantaraṃ kāryaṃ kuruṣva yadi rocate || 20 ||
na cādharmyaṃ vaca śrutvā sapatnyā mama bhāṣitam |
vihāya śokasantaptāṃ gantumarhasi māmitaḥ || 21 ||
dharmajña yadi dharmiṣṭho dharmaṃ caritumicchasi |
śuśrūṣa māmihasthastvaṃ cara dharmamanuttamam || 22 ||
śuśrūṣurjananīṃ putra svagṛhe niyato vasan |
pareṇa tapasā yuktaḥ kāśyapastridivaṃ gataḥ || 23 ||
yathaiva rājā pūjyaste gauraveṇa tathā'smyaham |
tvāṃ nāhamanujānāmi na gantavyamito vanam || 24 ||
tvadviyogānna me kāryaṃ jīvitena sukhena vā |
tvayā saha mama śreyastṛṇānāmapi bhakṣaṇam || 25 ||
yadi tvaṃ yāsyasi vanaṃ tyaktvā māṃ śokalālasām |
ahaṃ prāyamihāsiṣye na hi śakṣyāmi jīvitum || 26 ||
tatastvaṃ prāpsyase putra nirayaṃ lokaviśrutam |
brahmahatyāmivādharmātsamudra ssaritāṃ patiḥ || 27 ||
vilapantīṃ tathā dīnāṃ kausalyāṃ jananīṃ tataḥ |
uvāca rāmo dharmātmā vacanaṃ dharmasaṃhitam || 28 ||
nāsti śaktiḥ piturvākyaṃ samatikramituṃ mama |
prasādaye tvāṃ śirasā gantumicchāmyahaṃ vanam || 29 ||
ṛṣiṇā ca piturvākyaṃ kurvatā vratacāriṇā |
gaurhatā jānatā dharmaṃ kaṇḍunā'pi vipaścitā || 30 ||
asmākaṃ ca kule pūrvaṃ sagarasyājñayā pituḥ |
khanadbhissāgarairbhūmimavāptassumahānvadhaḥ || 31 ||
jāmadgnyena rāmeṇa reṇukā jananī svayam |
kṛttā paraśunā'raṇye piturvacanakāriṇā || 32 ||
etairanyaiśca bahubhirdevi devasamaiḥ kṛtam |
piturvacanamaklībaṃ kariṣyāmi piturhitam || 33 ||
na khalvetanmayaikena kriyate pitṛśāsanam |
etairapi kṛtaṃ devi ye mayā tava kīrtitāḥ || 34 ||
nāhaṃ dharmamapūrvaṃ te pratikūlaṃ pravartaye |
pūrvairayamabhipreto gato mārgo'nugamyate || 35 ||
tadetattu mayā kāryaṃ kriyate bhuvi nānyathā |
piturhi vacanaṃ kurvanna kaścinnāma hīyate || 36 ||
tāmevamuktvā jananīṃ lakṣmaṇaṃ punarabravīt |
vākyaṃ vākyavidāṃ śreṣṭhaśśreṣṭhassarvadhanuṣmatām || 37 ||
tava lakṣmaṇa jānāmi mayi snehamanuttamam |
vikramaṃ caiva sattvaṃ ca tejaśca sudurāsadam || 38 ||
mama māturmahadduḥkhamatulaṃ śubhalakṣaṇa |
abhiprāyamavijñāya satyasya ca śamasya ca || 39 ||
dharmo hi paramo loke dharme satyaṃ pratiṣṭhitam |
dharmasaṃśritametacca piturvacanamuttamam || 40 ||
saṃśrutya ca piturvākyaṃ māturvā brāhmaṇasya vā |
na kartavyaṃ vṛthā vīra dharmamāśritya tiṣṭhatā || 41 ||
so'haṃ na śakṣyāmi piturniyogamativartitum |
piturhivacanādvīra kaikeyyā'haṃ pracoditaḥ || 42 ||
tadetāṃ visṛjānāryāṃ kṣatradharmāśritāṃ matim |
dharmamāśraya mā taikṣṇyaṃ madbuddhiranugamyatām || 43 ||
tamevamuttvā sauhārdādbhrātaraṃ lakṣmaṇāgrajaḥ |
uvāca bhūyaḥ kausalyāṃ prāñjaliśśirasānataḥ || 44 ||
anumanyasva māṃ devi gamiṣyantamito vanam |
śāpitā'si mama prāṇaiḥ kuru svastyayanāni me || 45 ||
tīrṇapratijñaśca vanātpunareṣyāmyahaṃ purīm |
yayātiriva rājarṣiḥpurā hitvā punardivam || 46 ||
śokassandhāryatāṃ māta rhṛdaye sādhu mā śucaḥ |
vanavāsādihaiṣyāmi punaḥ kṛtvā piturvacaḥ || 47 ||
tvayā mayā ca vaidehyā lakṣmaṇena sumitrayā |
piturniyoge sthātavyameṣa dharmassanātanaḥ || 48 ||
amba saṃhṛtya sambhārān duḥkhaṃ hṛdi nigṛhya ca |
vanavāsakṛtā buddhirmama dharmyā'nu vartyatām || 49 ||
etadvacastasya niśamya mātā sudharmyamavyagramaviklabaṃ ca |
mṛteva sañjñāṃ pratilabhya devī samīkṣya rāmaṃ punarityuvāca || 50 ||
yathaiva te putra pitā tathā'haṃ guru ssvadharmeṇa suhṛttayā ca |
na tvā'nujānāmi na māṃ vihāya suduḥkhitāmarhasi gantumevam || 51 ||
kiṃ jīviteneha vinā tvayā me lokena vā kiṃ svadhayā'mṛtena |
śreyo muhūrtaṃ tava sannidhānaṃ mameha kṛtsnādapi jīvalokāt || 52 ||
narairivolkābhirapohyamāno mahāgajo'dhvānamanupraviṣṭaḥ |
bhūyaḥ prajajvāla vilāpamevaṃ niśamya rāmaḥ karuṇaṃ jananyāḥ || 53 ||
sa mātaraṃ caiva visañjñakalpā mārtaṃ ca saumitrimabhiprataptam |
dharme sthito dharmyamuvāca vākyaṃ yathā sa evārhati tatra vaktum || 54 ||
ahaṃ hi te lakṣmaṇa nityameva jānāmi bhaktiṃ ca parākramaṃ ca |
mama tvabhiprāyamasannirīkṣya mātrā sahābhyardasi māṃ suduḥkham || 55 ||
dharmārthakāmāḥ khalu tāta loke samīkṣitā dharmaphalodayeṣu |
te tatra sarve syurasaṃśayaṃ me bhāryeva vaśyā'bhimatā suputrā || 56 ||
yasmiṃstu sarve syurasanniviṣṭā dharmo yata ssyāttadupakrameta |
dveṣyo bhavatyarthaparo hi loke kāmātmatā khalvapi na praśastā || 57 ||
guruśca rājā ca pitā ca vṛddhaḥ krodhātpraharṣādyadi vā'pi kāmāt |
yadvyādiśetkāryamavekṣya dharmaṃ kastanna kuryādanṛśaṃsavṛttiḥ || 58 ||
sa vai na śaknomi pituḥ pratijñā mimāmakartuṃ sakalāṃ yathāvat |
sa hyāvayostāta gururniyoge devyāśca bhartā sa gati ssadharmaḥ || 59 ||
tasminpunarjīvati dharmarāje viśeṣatassve pathi vartamāne |
devī mayā sārdhamito'pagacchet kathaṃ svidanyā vidhaveva nārī || 60 ||
sā mā'numanyasva vanaṃ vrajantaṃ kuruṣva na ssvastyayanāni devi |
yathā samāpte punarāvrajeyaṃ yathā hi satyena punaryayātiḥ || 61 ||
yaśo hyahaṃ kevalarājyakāraṇā nna pṛṣṭhataḥ kartumalaṃ mahodayam |
adīrghakāle na tu devi jīvite vṛṇe'varāmadya mahīmadharmataḥ || 62 ||
prasādayannaravṛṣabha ssamātaraṃ parākramājjigamiṣureva daṇḍakān |
athānujaṃ bhṛśamanuśāsya darśanaṃ cakāra tāṃ hṛdi jananīṃ pradakṣiṇam || 63 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.