ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ସପ୍ତତିତମସ୍ସର୍ଗଃ ।
ନରାନ୍ତକଂହତନ୍ଦୃଷ୍ଟଵାଚୁକ୍ରୁଶୁର୍ନୈରୃତର୍ଷଭାଃ ।
ଦେଵାନ୍ତକସ୍ତ୍ରିମୂର୍ଧା ଚ ପୌଲସ୍ତ୍ଯଶ୍ଚମହୋଦରଃ ॥ 1 ॥
ଆରୂଢୋମେଘସଙ୍କାଶଂଵାରଣେନ୍ଦ୍ରମ୍ମହୋଦରଃ ।
ଵାଲିପୁତ୍ରମ୍ମହାଵୀର୍ଯମଭିଦୁଦ୍ରାଵଵୀର୍ଯଵାନ୍ ॥ 2 ॥
ଭ୍ରାରାତୃଵ୍ଯସନସନ୍ତପ୍ତସ୍ତଦାଦେଵାନ୍ତକୋବଲୀ ।
ଆଦାଯପରିଘନ୍ଦୀପ୍ତମଙ୍ଗଦଂସମଭିଦ୍ରଵତ୍ ॥ 3 ॥
ରଥମାଦିତ୍ଯସଙ୍କାଶଂଯୁକ୍ତମ୍ପରମଵାଜିଭିଃ ।
ଆସ୍ଥାଯତ୍ରିଶିରାଵୀରୋଵାଲିପୁତ୍ରମଥାଭ୍ଯଯାତ୍ ॥ 4 ॥
ସ ତ୍ରିଭିର୍ଦେଵଦର୍ପଘ୍ନେର୍ନେରୃତୀନ୍ଦ୍ରେରଭିଦ୍ରୁତଃ ।
ଵୃକ୍ଷମୁତ୍ପାଟଯାମାସମହାଵିଟପମଙ୍ଗଦଃ ॥ 5 ॥
ଦେଵାନ୍ତକାଯତଂଵୀରଚ୍ଶିକ୍ଷେପସହସାଙ୍ଗଦଃ ।
ମହାଵୃକ୍ଷମ୍ମହାଶାଖଂଶକ୍ରୋଦୀପ୍ତମିଵାଶନିମ୍ ॥ 6 ॥
ସ ଵଵର୍ଷ ତତୋ ଵୃକ୍ଷାନ୍ ଶିଲାସଃଚ କପି କୁନ୍ଜରଃ ।
ତାନ୍ ପ୍ରଚିଚ୍ଚେଦ ସମ୍କ୍ରୁଦ୍ଧସ୍ ତ୍ରିଶିରା ନିଶିତୈଃଶରୈଃ ॥ 7 ॥
ସ ଵଵର୍ଷତତୋଵୃକ୍ଷାନ୍ ଶୈଲାଶ୍ଚକପିକୁଞ୍ଜରଃ ।
ତାନ୍ ପ୍ରଚିଚ୍ଛେଦସଙ୍କୃଦ୍ଧସ୍ତ୍ରିଶିରାନିଶିତୈଶ୍ଶରୈଃ ॥ 8 ॥
ପରିଘାଗ୍ରେଣତାନ୍ ଵୃକ୍ଷାନ୍ବଭଞ୍ଜ ଚ ମହୋଦରଃ ।
ତ୍ରିଶିରାଶ୍ଚାଙ୍ଗଦଂଵୀରମଭିଦୁଦ୍ରାଵସାଯକୈଃ ॥ 9 ॥
ଗଜେନସମଭିଦ୍ରୁତ୍ଯଵାଲିପୁତ୍ରମ୍ମହୋଦରଃ ।
ଜଘାନୋରସିସଙ୍କୃଦ୍ଧସ୍ତୋମରୈର୍ଵଜ୍ରସନ୍ନିଭୈଃ ॥ 10 ॥
ଦେଵାନ୍ତକଶ୍ଚସଙ୍କୃଦ୍ଧଃପରିଘେଣତଦାଙ୍ଗଦମ୍ ।
ଉପଗମ୍ଯାଭିହତ୍ଯାଶୁଵ୍ଯପଚକ୍ରାମଵେଗଵାନ୍ ॥ 11 ॥
ସତ୍ରିଭିର୍ନୈରୃତଶ୍ରେଷ୍ଠୈର୍ଯୁଗତପତ୍ସମଭିଦ୍ରୁତଃ ।
ନ ଵିଵ୍ଯଥେମହାତେଜାଵାଲିପୁତ୍ରଃପ୍ରତାପଵାନ୍ ॥ 12 ॥
ସ ଵେଗଵାନ୍ମହାଵେଗଙ୍କୃତ୍ଵାପରମଦୁର୍ଜଯଃ ।
ତଲେନଭୃଶମୁତ୍ପତ୍ଯଜଘାନାସ୍ଯମହାଗଜମ୍ ॥ 13 ॥
ତସ୍ଯତେନପ୍ରହାରେଣନାଗରାଜସ୍ଯସଂଯୁଗେ ।
ପେତତୁର୍ଲୋଚନେତସ୍ଯଵିନନାଦ ସ ଵାରଣଃ ॥ 14 ॥
ଵିଷାଣଞ୍ଚାସ୍ଯସଃନିଷ୍କୃଷ୍ଯଵାଲିପୁତ୍ରୋମହାବଲଃ ।
ଦେଵାନ୍ତକମଭିପ୍ଲୁତ୍ଯତାଡଯାମାସସଂଯୁଗେ ॥ 15 ॥
ପରିଘ ଅଭିହତସଃଚ ଅପି ଵାନର ଇନ୍ଦ୍ର ଆତ୍ମଜସ୍ ତଦା ।
ଜାନୁଭ୍ଯାଂ ପତିତୋ ଭୂମୌ ପୁନର୍ ଏଵ ଉତ୍ପପାତ ହ ॥ 16 ॥
ଅଥାଶ୍ଵସ୍ଯମହାତେଜାଃକୃଚ୍ଛ୍ରାଦ୍ଦେଵାନ୍ତକୋବଲୀ ।
ଆଵିଧ୍ଯପରିଘଂଵେଗାଦାଜଘାନତଦାଙ୍ଗଦମ୍ ॥ 17 ॥
ପରିଘାଭିହତଶ୍ଚାପିଵାନରେନ୍ଦ୍ରାତ୍ମଜସ୍ତଦା ।
ଜାନୁଭ୍ଯାମ୍ପତିତୋବୂମୌପୁନରେଵୋତ୍ପପାତ ହ ॥ 18 ॥
ତମୁତ୍ପତନ୍ତନ୍ତ୍ରିଶିରାସ୍ତ୍ରିଭିର୍ବାଣୈରଜିହ୍ମଗୈଃ ।
ଘୋରୈର୍ହରିପତେଃପୁତ୍ରେଂଲଲାଟେଽଭିଜଘାନ ହ ॥ 19 ॥
ତତୋଽଙ୍ଗଦମ୍ପରିକ୍ଷିପ୍ତନ୍ତ୍ରିଭିର୍ନୈରୃତପୁଙ୍ଗଵୈଃ ।
ହନୂମାନପିଵିଜ୍ଞାଯନୀଲଶ୍ଚାପିପ୍ରତସ୍ଥତୁଃ ॥ 20 ॥
ତଶ୍ଚିକ୍ଷେପଶୈଲାଗ୍ରନ୍ନୀଲସ୍ତ୍ରିଶିରସେତଦା ।
ତଦ୍ରାଵଣସୁତୋଧୀମାବନିଭେଦନିଶିତୈଶ୍ଶରୈଃ ॥ 21 ॥
ତଦ୍ବାଣଶତନିର୍ଭିନ୍ନଂଵିଦାରିତଶିଲାତଲମ୍ ।
ସଵିସ୍ଫୁଲିଙ୍ଗଂସଜ୍ଵାଲନ୍ନିପପାତଗିରେଶଶିରଃ ॥ 22 ॥
ତତୋଜୃମ୍ଭିତମାଲୋକ୍ଯହର୍ଷାଦ୍ଵେଵାନ୍ତକସ୍ତଦା ।
ପରିଘେଣାଭିଦୁଦ୍ରାଵମାରୁତାତ୍ମଜମାହଵେ ॥ 23 ॥
ତମାପତନ୍ତମୁତ୍ପ୍ଲୁତ୍ଯହନୁମାନ୍ମାରୁତାତ୍ମଜଃ ।
ଆଜଘାନତଦାମୂର୍ଧ୍ନିଵଜ୍ରକଲ୍ପେନମୁଷ୍ଟିନା ॥ 24 ॥
ଶିରସିପ୍ରହରଵନୀରସ୍ତଦାଵାଯୁସୁତୋବଲୀ ।
ନାଦେନାକମ୍ପଯଚ୍ଚୈଵରାକ୍ଷସାନ୍ ସ ମହାକପିଃ ॥ 25 ॥
ମୁଷ୍ଟିନିଷ୍ପିଷ୍ଟଵିଭିନ୍ନମୂର୍ଧାନିର୍ଵାନ୍ତଦନ୍ତାକ୍ଷିଵିଲମ୍ବିଜିଵ୍ଵାଃ ।
ଦେଵାନ୍ତକୋରାକ୍ଷସରାଜସୂନୁର୍ଗତାସୁରୁତ୍ଵ୍ଯାଂସହସାପପାତ ॥ 26 ॥
ତସ୍ମିନ୍ହତେରାକ୍ଷସଯୋଧମୁଖ୍ଯେମହାବଲେସଂଯତିଦେଵଶତ୍ରୌ ।
କ୍ରୁଦ୍ଧସ୍ତ୍ରିମୂର୍ଧାନିଶିତାଗ୍ରମୁଗ୍ରଂଵଵର୍ଷନୀଲୋରସିବାଣଵର୍ଷମ୍ ॥ 27 ॥
ମହୋଦରସ୍ତୁସଙ୍କୃଦ୍ଧଃକୁଞ୍ଜରମ୍ପର୍ଵତୋପମମ୍ ।
ଭୂଯସ୍ସମଧିରୁହ୍ଯାଶୁମନ୍ଦରଂରମଶିମାନିଵ ॥ 28 ॥
ତତୋବାଣମଯଂଵର୍ଷନ୍ନୀଲସ୍ଯୋରସ୍ଯପାତଯତ୍ ।
ଗିରୌଵର୍ଷନ୍ତଡିଚ୍ଚକ୍ରଚାପଵାନିଵତୋଯଦଃ ॥ 29 ॥
ତତଶ୍ଶରୌଘେରଭିଵର୍ଷ୍ଯମାଣୋଵିଭିନ୍ନଗାତ୍ରଃକପିସୈନ୍ଯପାଲଃ ।
ନୀଲୋବଭୂଵାଥଵିସୃଷ୍ଟଗାତ୍ରୋଵିଷ୍ଟମ୍ଭିତସ୍ତେନମହାବଲେନ ॥ 30 ॥
ତତସ୍ତୁନୀଲଃପ୍ରତିଲଭ୍ଯସଞ୍ଜ୍ଞାଂଶୈଲଂସମୁତ୍ପାଟ୍ଯସଵୃକ୍ଷଷଂଣ୍ଡମ୍ ।
ତତସ୍ସମୁତ୍ପତ୍ଯଭୃଶୋଗ୍ରଵେଶୋମହାଦରନ୍ତେନଜଘାନମୂର୍ଧ୍ନି ॥ 31 ॥
ତତଃ ସ୍ସଶୈଲେଦ୍ରନିପାତଭଗ୍ନୋମହୋଦରସ୍ତେନମହାଦ୍ଵିପେନ ।
ଵିପୋଥିତୋଭୂମିତଲେଗତାସୁଃପପାତଵଜ୍ରାଭିହତୋଯଥାଦ୍ରିଃ ॥ 32 ॥
ପିତୃଵ୍ଯନ୍ନିହତନ୍ଦୃଷ୍ଟଵାତ୍ରିଶିରାଶ୍ଚାପମାଦଦେ ।
ହନୂମନ୍ତଂ ଚ ସଙ୍କୃଦ୍ଧୋଵିଵ୍ଯାଥନିଶିତୈଶ୍ଶରୈଃ ॥ 33 ॥
ସ ଵାଯୁସୁନୂଃକୁପିତଶ୍ଚିକ୍ଷେପଶିଖରଙ୍ଗିରେଃ ।
ତ୍ରିଶିରାସ୍ତଚ୍ଛରୈସ୍ତୀକ୍ଷ୍ଣୈର୍ବିଭେଦବହୁଧାବଲୀ ॥ 34 ॥
ତଦ୍ଵ୍ଯର୍ଥଂଶିଖରନ୍ଦୃଷ୍ଟଵାଦ୍ରୁମଵର୍ଷମ୍ମହାକପିଃ ।
ଵିସସର୍ଜରଣେତସ୍ମିନ୍ରାଵଣସ୍ଯସୁତମ୍ପ୍ରତି ॥ 35 ॥
ତମାପତନ୍ତମାକାଶେଦ୍ରୁମଵର୍ଷମ୍ପ୍ରତାପଵାନ୍ ।
ତ୍ରିଶିରାନିଶିତୈର୍ବାଣୈଶ୍ଚିଚ୍ଛେଦ ଚ ନନାଦ ଚ ॥ 36 ॥
ହନୂମାନୁତୋପ୍ଲୁତ୍ଯହଯଂସ୍ତ୍ରୀଶିରସସ୍ତଦା ।
ଵିଦଦାରନଖୈଃକ୍ରୁଦ୍ଧୋନାଗେନ୍ଦ୍ରମ୍ମୃଗରାଡିଵ ॥ 37 ॥
ତାଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଘୋର ସମ୍କାଶାଂ ଶକ୍ତିଂ ଭଗ୍ନାଂ ହନୂମତା ।
ପ୍ରହୃଷ୍ଟା ଵାନର ଗଣା ଵିନେଦୁର୍ ଜଲଦା;ଇଵ ॥ 38 ॥
ଦିଵଃକ୍ଷିପ୍ତାମିଵୋଲ୍କାନ୍ତାଂଶକ୍ତିଙ୍କ୍ଷିପ୍ତାମସଙ୍ଗତାମ୍ ।
ଗୃହୀତ୍ଵାହରିଶାର୍ଦୂଲୋବଭଞ୍ଜ ଚ ନନାଦ ଚ ॥ 39 ॥
ତାନ୍ଦୃଷ୍ଟଵାଘୋରସଙ୍କାଶାଂଶକ୍ତିମ୍ଭଗ୍ନାଂହନୂମତା ।
ପ୍ରହୃଷ୍ଟାଵାନରଗଣାଵିନେଦୁର୍ଜଲଦାଇଵ ॥ 40 ॥
ତଃଖଡଗଂସମୁଦ୍ଯମ୍ଯତ୍ରିଶିରାରାକ୍ଷସୋତ୍ତମଃ ।
ନିଜଘାନତଦାଵ୍ଯୂଢେଵାଯୁପୁତ୍ରସ୍ଯଵକ୍ଷସି ॥ 41 ॥
ଖଡଗପ୍ରହାରାଭିହତୋହନୁମାନ୍ମାରୁତାତ୍ମଜଃ ।
ଆଜଘାନତିଶିରସନ୍ତଲେନୋରସିଵୀର୍ଯଵାନ୍ ॥ 42 ॥
ସତଲାଭିହତସ୍ତେନସ୍ରସ୍ତହସ୍ତାଯୁଧୋଭୁଵି ।
ନିପପାତମହାତେଜାସ୍ତ୍ରିଶିରାସ୍ତ୍ଯକ୍ତଚେତନଃ ॥ 43 ॥
ସ ତସ୍ଯପତତଃଖଙ୍ଗନ୍ତମାଚ୍ଛିଦ୍ଯମହାକପିଃ ।
ନନାଦଗିରିସଙ୍କାଶସ୍ତ୍ରାସଯନ୍ ସର୍ଵନୈରୃତା ॥ 44 ॥
ଅମୃଷ୍ଯମାଣସ୍ତଙ୍ଘୋଷମୁତ୍ପପାତନିଶାଚରଃ ।
ଉତ୍ପତ୍ଯ ଚ ହନୂମନ୍ତନ୍ତାଡଯାମାସମୁଷ୍ଟିନା ॥ 45 ॥
ତେନମୁଷ୍ଟିପ୍ରହୋରେଣସଞ୍ଚୁକୋପମହାକପିଃ ।
କୁପିତଶ୍ଚନିଜଗ୍ରାହକିରୀଟେରାକ୍ଷସର୍ଷଭମ୍ ॥ 46 ॥
ସ ତସ୍ଯଶୀର୍ଷାଣ୍ଯସିନାଶିତେନକିରୀଟଜୁଷ୍ଟାନିସକୁଣ୍ଡଲାନି ।
କ୍ରୁଦ୍ଧଃପ୍ରଚିଚ୍ଛେଦସୁତୋଽନିଲସ୍ଯତ୍ଵଷ୍ଟୁସ୍ସୁତସ୍ଯେଵଶିରାଂସିଶକ୍ରଃ ॥ 47 ॥
ତାନ୍ଯାଯତାକ୍ଷାଣ୍ଯଗସନ୍ନିଭାନିପ୍ରଦୀପ୍ତଵୈଶ୍ଵାନରଲୋଚନାନି ।
ପେତୁଶିରାଂସୀନ୍ଦ୍ରରିପୋଃର୍ଧରଣ୍ଯାଞ୍ଜ୍ଯୋତୀଂଷିମୁକ୍ତାନିଯଥାର୍କମାର୍ଗାତ୍ ॥ 48 ॥
ତସ୍ମିନ୍ ନ୍ହତେଦେଵରିପୌତ୍ରିଶୀର୍ଷେହନୂମତାଶକ୍ରପରାକ୍ରମେଣ ।
ନେଦୁଃପ୍ଲଵଙ୍ଗାଃପ୍ରଚଚାଲଭୂମୀରକ୍ଷାଂସ୍ଯଥୋଦୁଦ୍ରୁଵିରେସମନ୍ତାତ୍ ॥ 49 ॥
ହତନ୍ତ୍ରିଶିରସନ୍ଦୃଷ୍ଟଵାତଥୈଵଚମହୋଦରମ୍ ।
ହତୌପ୍ରେକ୍ଷଯଦୁରାଧର୍ଷୌଦେଵାନ୍ତକନରାନ୍ତକୌ ॥ 50 ॥
ଚୁକୋପପରମାମର୍ଷୀମତ୍ତୋରାକ୍ଷସପୁଙ୍ଗଵଃ ।
ଜଗ୍ରାହାର୍ଚିଷ୍ମତୀଙ୍ଘୋରାଙ୍ଗଦାଂସର୍ଵାଯସୀଂଶୁଭାମ୍ ॥ 51 ॥
ହେମପଟ୍ଟପରିକ୍ଷିପ୍ତାମ୍ମାଂସଶୋଣିତଫେନିଲାମ୍ ।
ଵିରାଜମାନାଂଵପୁଷାଂଶତ୍ରୁଶୋଣିତରଞ୍ଜିତାମ୍ ॥ 52 ॥
ତେଜସାସମ୍ପ୍ରଦୀପ୍ତାଗ୍ରାଂରକ୍ତମାଲ୍ଯଵିଭୂଷିତାମ୍ ।
ଐରାଵତମହାପଦ୍ମସାର୍ଵଭୌମଭଯାଵହାମ୍ ॥ 53 ॥
ଗଦାମାଦାଯସଙ୍କୃଦ୍ଧୋମତ୍ତୋରାକ୍ଷସପୁଙ୍ଗଵଃ ।
ହରୀନ୍ ସମଭିଦୁଦ୍ରାଵଯୁଗାନ୍ତାନଗିରିଵଜ୍ଵଲନ୍ ॥ 54 ॥
ଅଥର୍ଷଭସ୍ସମୁତ୍ପତ୍ଯଵାନରୋରାଵଣାନୁଜମ୍ ।
ମତ୍ତାନୀକମୁପାଗମ୍ଯତସ୍ଥୌତସ୍ଯାଗ୍ରତୋବଲୀ ॥ 55 ॥
ତମ୍ପୁରସ୍ତାତ୍ ସ୍ଥିତନ୍ଦୃଷ୍ଟଵାଵାନରମ୍ପର୍ଵତୋପମମ୍ ।
ଆଜଘାନୋରସିକ୍ରୁଦ୍ଧୋଗଦଯାଵଜ୍ରକଲ୍ପଯା ॥ 56 ॥
ସ ତଯାଽଭିହତସ୍ତେନଗଦଯାଵାନରର୍ଷଭଃ ।
ଭିନ୍ନଵକ୍ଷାସ୍ସମାଧୂତସ୍ସୁସ୍ରାଵରୁଧିରମ୍ବହୁ ॥ 57 ॥
ସ ସଞ୍ଜ୍ଞାମ୍ପ୍ରାପ୍ଯସୁଚିରାଦୃଷଭୋଵାନରର୍ଷଭଃ ।
କ୍ରୁଦ୍ଧୋଵିସ୍ଫୁରମାଣୌଷ୍ଠୋମହାପାର୍ଶ୍ଵମୁଦୈକ୍ଷତ ॥ 58 ॥
ସ ଵେଗଵାନ୍ ଵେଗଵଦଭ୍ଯୁପେତ୍ଯତଂରାକ୍ଷସଂଵାନରଵୀରମୁଖ୍ଯଃ ।
ସମ୍ଵର୍ତ୍ଯମୁଷ୍ଟିଂସହସାଜଘାନବାହ୍ଵନ୍ତରେଶୈଲନିକାଶରୂପଃ ॥ 59 ॥
ସ କୃତ୍ତମୂଲସ୍ସହସେଵଵୃକ୍ଷଃକ୍ଷିତୌପପାତକ୍ଷତଜୋକ୍ଷିତାଙ୍ଗଃ ।
ତାଞ୍ଚାସ୍ଯଘୋରାଂଯମଦଣ୍ଡକଲ୍ପାଙ୍ଗଦାମ୍ପ୍ରଗୃହ୍ଯାଶୁତଦାନନାଦ ॥ 60 ॥
ମୁହୂର୍ତମାସୀତ୍ସଗତାସୁକଲ୍ପଃପ୍ରତ୍ଯାଗତାତ୍ମାସହସାସୁରାରିଃ ।
ଉତ୍ପତ୍ଯସନ୍ଧ୍ଯାଭ୍ରସମାନଵର୍ଣସ୍ତଂଵାରିରାଜାତ୍ମଜମାଜଘାନ ॥ 61 ॥
ସ ମୂର୍ଭିତୋଭୂମିତଲେପପାତମୁହୂର୍ତମୁତ୍ପତ୍ଯପୁନସ୍ସସଞ୍ଜ୍ଞଃ ।
ତାମେଵତସ୍ଯାଦ୍ରିଵରାଦ୍ରିକଲ୍ପାଙ୍ଗଦାଂସମାଵିଧ୍ଯଜଘାନସଙ୍ଖ୍ଯେ ॥ 62 ॥
ମତ୍ତ ଅନୀକଂ ମହା ପାର୍ଶ୍ଵଂ ଜଘାନ ରଣ ମୂର୍ଧନି ।
ସ ସ୍ଵଯା ଗଦଯା ଭିନ୍ନୋ ଵିକୀର୍ଣ ଦଶନ ଈକ୍ଷଣଃ ।
ନିପପାତ ମହା ପାର୍ଶ୍ଵୋ ଵଜ୍ର ଆହତ;ଇଵ ଅଚଲଃ ॥ 63 ॥
ଅଭିଦୁଦ୍ରାଵଵେଗେନଗଦାନ୍ତସ୍ଯମହାତ୍ମନଃ ।
ଗୃହୀତ୍ଵାତାଙ୍ଗଦାମ୍ଭୀମାମାଵିଧ୍ଯ ଚ ପୁନଃପୁନଃ ॥ 64 ॥
ମତ୍ତାନୀକମ୍ମହାତ୍ମାନଞ୍ଜଘାନରଣମୂର୍ଧନି ।
ସ ସ୍ଵଯାଗଦଯାଭଗ୍ନୋଵିଦୀର୍ଣଦଶନେକ୍ଷଣଃ ॥ 65 ॥
ନିପପାତତତୋମତ୍ତୋଵଜ୍ରାହତୈଵାଚଲଃ ।
ଵିଦୀର୍ଣନଯନେଭୂମୌଗତସତ୍ତ୍ଵେଗତାଯୁଷି ॥ 66 ॥
ପତିତେରାକ୍ଷସେତସ୍ମିନ୍ ଵିଦ୍ରୁତଂରାକ୍ଷସମ୍ବଲମ୍ ।
ତସ୍ମିନ୍ନ୍ହତେଭ୍ରାତରିରାଵଣସ୍ଯତନ୍ନୈରୃତାନାମ୍ବଲମର୍ଣଵାଭମ୍ ।
ତ୍ଯକ୍ତାଯୁଧଙ୍କେଵଲଜୀଵିତାର୍ଥନ୍ଦୁଦ୍ରାଵଭିନ୍ନାର୍ଣଵସନ୍ନିକାଶମ୍ ॥ 67 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଯୁଦ୍ଧକାଣ୍ଡେ ସପ୍ତତିତମସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptatitamassargaḥ |
narāntakaṃhatandṛṣṭavācukruśurnairṛtarṣabhāḥ |
devāntakastrimūrdhā ca paulastyaścamahodaraḥ || 1 ||
ārūḍhomeghasaṅkāśaṃvāraṇendrammahodaraḥ |
vāliputrammahāvīryamabhidudrāvavīryavān || 2 ||
bhrārātṛvyasanasantaptastadādevāntakobalī |
ādāyaparighandīptamaṅgadaṃsamabhidravat || 3 ||
rathamādityasaṅkāśaṃyuktamparamavājibhiḥ |
āsthāyatriśirāvīrovāliputramathābhyayāt || 4 ||
sa tribhirdevadarpaghnernerṛtīndrerabhidrutaḥ |
vṛkṣamutpāṭayāmāsamahāviṭapamaṅgadaḥ || 5 ||
devāntakāyataṃvīracśikṣepasahasāṅgadaḥ |
mahāvṛkṣammahāśākhaṃśakrodīptamivāśanim || 6 ||
sa vavarṣa tato vṛkṣān śilāsaḥca kapi kunjaraḥ |
tān pracicceda samkruddhas triśirā niśitaiḥśaraiḥ || 7 ||
sa vavarṣatatovṛkṣān śailāścakapikuñjaraḥ |
tān pracicchedasaṅkṛddhastriśirāniśitaiśśaraiḥ || 8 ||
parighāgreṇatān vṛkṣānbabhañja ca mahodaraḥ |
triśirāścāṅgadaṃvīramabhidudrāvasāyakaiḥ || 9 ||
gajenasamabhidrutyavāliputrammahodaraḥ |
jaghānorasisaṅkṛddhastomarairvajrasannibhaiḥ || 10 ||
devāntakaścasaṅkṛddhaḥparigheṇatadāṅgadam |
upagamyābhihatyāśuvyapacakrāmavegavān || 11 ||
satribhirnairṛtaśreṣṭhairyugatapatsamabhidrutaḥ |
na vivyathemahātejāvāliputraḥpratāpavān || 12 ||
sa vegavānmahāvegaṅkṛtvāparamadurjayaḥ |
talenabhṛśamutpatyajaghānāsyamahāgajam || 13 ||
tasyatenaprahāreṇanāgarājasyasaṃyuge |
petaturlocanetasyavinanāda sa vāraṇaḥ || 14 ||
viṣāṇañcāsyasaḥniṣkṛṣyavāliputromahābalaḥ |
devāntakamabhiplutyatāḍayāmāsasaṃyuge || 15 ||
parigha abhihatasaḥca api vānara indra ātmajas tadā |
jānubhyāṃ patito bhūmau punar eva utpapāta ha || 16 ||
athāśvasyamahātejāḥkṛcchrāddevāntakobalī |
āvidhyaparighaṃvegādājaghānatadāṅgadam || 17 ||
parighābhihataścāpivānarendrātmajastadā |
jānubhyāmpatitobūmaupunarevotpapāta ha || 18 ||
tamutpatantantriśirāstribhirbāṇairajihmagaiḥ |
ghorairharipateḥputreṃlalāṭe'bhijaghāna ha || 19 ||
tato'ṅgadamparikṣiptantribhirnairṛtapuṅgavaiḥ |
hanūmānapivijñāyanīlaścāpipratasthatuḥ || 20 ||
taścikṣepaśailāgrannīlastriśirasetadā |
tadrāvaṇasutodhīmābanibhedaniśitaiśśaraiḥ || 21 ||
tadbāṇaśatanirbhinnaṃvidāritaśilātalam |
savisphuliṅgaṃsajvālannipapātagireśaśiraḥ || 22 ||
tatojṛmbhitamālokyaharṣādvevāntakastadā |
parigheṇābhidudrāvamārutātmajamāhave || 23 ||
tamāpatantamutplutyahanumānmārutātmajaḥ |
ājaghānatadāmūrdhnivajrakalpenamuṣṭinā || 24 ||
śirasipraharavanīrastadāvāyusutobalī |
nādenākampayaccaivarākṣasān sa mahākapiḥ || 25 ||
muṣṭiniṣpiṣṭavibhinnamūrdhānirvāntadantākṣivilambijivvāḥ |
devāntakorākṣasarājasūnurgatāsurutvyāṃsahasāpapāta || 26 ||
tasminhaterākṣasayodhamukhyemahābalesaṃyatidevaśatrau |
kruddhastrimūrdhāniśitāgramugraṃvavarṣanīlorasibāṇavarṣam || 27 ||
mahodarastusaṅkṛddhaḥkuñjaramparvatopamam |
bhūyassamadhiruhyāśumandaraṃramaśimāniva || 28 ||
tatobāṇamayaṃvarṣannīlasyorasyapātayat |
girauvarṣantaḍiccakracāpavānivatoyadaḥ || 29 ||
tataśśaraugherabhivarṣyamāṇovibhinnagātraḥkapisainyapālaḥ |
nīlobabhūvāthavisṛṣṭagātroviṣṭambhitastenamahābalena || 30 ||
tatastunīlaḥpratilabhyasañjñāṃśailaṃsamutpāṭyasavṛkṣaṣaṃṇḍam |
tatassamutpatyabhṛśograveśomahādarantenajaghānamūrdhni || 31 ||
tataḥ ssaśailedranipātabhagnomahodarastenamahādvipena |
vipothitobhūmitalegatāsuḥpapātavajrābhihatoyathādriḥ || 32 ||
pitṛvyannihatandṛṣṭavātriśirāścāpamādade |
hanūmantaṃ ca saṅkṛddhovivyāthaniśitaiśśaraiḥ || 33 ||
sa vāyusunūḥkupitaścikṣepaśikharaṅgireḥ |
triśirāstaccharaistīkṣṇairbibhedabahudhābalī || 34 ||
tadvyarthaṃśikharandṛṣṭavādrumavarṣammahākapiḥ |
visasarjaraṇetasminrāvaṇasyasutamprati || 35 ||
tamāpatantamākāśedrumavarṣampratāpavān |
triśirāniśitairbāṇaiściccheda ca nanāda ca || 36 ||
hanūmānutoplutyahayaṃstrīśirasastadā |
vidadāranakhaiḥkruddhonāgendrammṛgarāḍiva || 37 ||
tāṃ dṛṣṭvā ghora samkāśāṃ śaktiṃ bhagnāṃ hanūmatā |
prahṛṣṭā vānara gaṇā vinedur jaladā;iva || 38 ||
divaḥkṣiptāmivolkāntāṃśaktiṅkṣiptāmasaṅgatām |
gṛhītvāhariśārdūlobabhañja ca nanāda ca || 39 ||
tāndṛṣṭavāghorasaṅkāśāṃśaktimbhagnāṃhanūmatā |
prahṛṣṭāvānaragaṇāvinedurjaladāiva || 40 ||
taḥkhaḍagaṃsamudyamyatriśirārākṣasottamaḥ |
nijaghānatadāvyūḍhevāyuputrasyavakṣasi || 41 ||
khaḍagaprahārābhihatohanumānmārutātmajaḥ |
ājaghānatiśirasantalenorasivīryavān || 42 ||
satalābhihatastenasrastahastāyudhobhuvi |
nipapātamahātejāstriśirāstyaktacetanaḥ || 43 ||
sa tasyapatataḥkhaṅgantamācchidyamahākapiḥ |
nanādagirisaṅkāśastrāsayan sarvanairṛtā || 44 ||
amṛṣyamāṇastaṅghoṣamutpapātaniśācaraḥ |
utpatya ca hanūmantantāḍayāmāsamuṣṭinā || 45 ||
tenamuṣṭiprahoreṇasañcukopamahākapiḥ |
kupitaścanijagrāhakirīṭerākṣasarṣabham || 46 ||
sa tasyaśīrṣāṇyasināśitenakirīṭajuṣṭānisakuṇḍalāni |
kruddhaḥpracicchedasuto'nilasyatvaṣṭussutasyevaśirāṃsiśakraḥ || 47 ||
tānyāyatākṣāṇyagasannibhānipradīptavaiśvānaralocanāni |
petuśirāṃsīndraripoḥrdharaṇyāñjyotīṃṣimuktāniyathārkamārgāt || 48 ||
tasmin nhatedevaripautriśīrṣehanūmatāśakraparākrameṇa |
neduḥplavaṅgāḥpracacālabhūmīrakṣāṃsyathodudruviresamantāt || 49 ||
hatantriśirasandṛṣṭavātathaivacamahodaram |
hatauprekṣayadurādharṣaudevāntakanarāntakau || 50 ||
cukopaparamāmarṣīmattorākṣasapuṅgavaḥ |
jagrāhārciṣmatīṅghorāṅgadāṃsarvāyasīṃśubhām || 51 ||
hemapaṭṭaparikṣiptāmmāṃsaśoṇitaphenilām |
virājamānāṃvapuṣāṃśatruśoṇitarañjitām || 52 ||
tejasāsampradīptāgrāṃraktamālyavibhūṣitām |
airāvatamahāpadmasārvabhaumabhayāvahām || 53 ||
gadāmādāyasaṅkṛddhomattorākṣasapuṅgavaḥ |
harīn samabhidudrāvayugāntānagirivajvalan || 54 ||
atharṣabhassamutpatyavānarorāvaṇānujam |
mattānīkamupāgamyatasthautasyāgratobalī || 55 ||
tampurastāt sthitandṛṣṭavāvānaramparvatopamam |
ājaghānorasikruddhogadayāvajrakalpayā || 56 ||
sa tayā'bhihatastenagadayāvānararṣabhaḥ |
bhinnavakṣāssamādhūtassusrāvarudhirambahu || 57 ||
sa sañjñāmprāpyasucirādṛṣabhovānararṣabhaḥ |
kruddhovisphuramāṇauṣṭhomahāpārśvamudaikṣata || 58 ||
sa vegavān vegavadabhyupetyataṃrākṣasaṃvānaravīramukhyaḥ |
samvartyamuṣṭiṃsahasājaghānabāhvantareśailanikāśarūpaḥ || 59 ||
sa kṛttamūlassahasevavṛkṣaḥkṣitaupapātakṣatajokṣitāṅgaḥ |
tāñcāsyaghorāṃyamadaṇḍakalpāṅgadāmpragṛhyāśutadānanāda || 60 ||
muhūrtamāsītsagatāsukalpaḥpratyāgatātmāsahasāsurāriḥ |
utpatyasandhyābhrasamānavarṇastaṃvārirājātmajamājaghāna || 61 ||
sa mūrbhitobhūmitalepapātamuhūrtamutpatyapunassasañjñaḥ |
tāmevatasyādrivarādrikalpāṅgadāṃsamāvidhyajaghānasaṅkhye || 62 ||
matta anīkaṃ mahā pārśvaṃ jaghāna raṇa mūrdhani |
sa svayā gadayā bhinno vikīrṇa daśana īkṣaṇaḥ |
nipapāta mahā pārśvo vajra āhata;iva acalaḥ || 63 ||
abhidudrāvavegenagadāntasyamahātmanaḥ |
gṛhītvātāṅgadāmbhīmāmāvidhya ca punaḥpunaḥ || 64 ||
mattānīkammahātmānañjaghānaraṇamūrdhani |
sa svayāgadayābhagnovidīrṇadaśanekṣaṇaḥ || 65 ||
nipapātatatomattovajrāhataivācalaḥ |
vidīrṇanayanebhūmaugatasattvegatāyuṣi || 66 ||
patiterākṣasetasmin vidrutaṃrākṣasambalam |
tasminnhatebhrātarirāvaṇasyatannairṛtānāmbalamarṇavābham |
tyaktāyudhaṅkevalajīvitārthandudrāvabhinnārṇavasannikāśam || 67 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ सप्ततितमस्सर्गः ।
नरान्तकंहतन्दृष्टवाचुक्रुशुर्नैरृतर्षभाः ।
देवान्तकस्त्रिमूर्धा च पौलस्त्यश्चमहोदरः ॥ 1 ॥
आरूढोमेघसङ्काशंवारणेन्द्रम्महोदरः ।
वालिपुत्रम्महावीर्यमभिदुद्राववीर्यवान् ॥ 2 ॥
भ्रारातृव्यसनसन्तप्तस्तदादेवान्तकोबली ।
आदायपरिघन्दीप्तमङ्गदंसमभिद्रवत् ॥ 3 ॥
रथमादित्यसङ्काशंयुक्तम्परमवाजिभिः ।
आस्थायत्रिशिरावीरोवालिपुत्रमथाभ्ययात् ॥ 4 ॥
स त्रिभिर्देवदर्पघ्नेर्नेरृतीन्द्रेरभिद्रुतः ।
वृक्षमुत्पाटयामासमहाविटपमङ्गदः ॥ 5 ॥
देवान्तकायतंवीरच्शिक्षेपसहसाङ्गदः ।
महावृक्षम्महाशाखंशक्रोदीप्तमिवाशनिम् ॥ 6 ॥
स ववर्ष ततो वृक्षान् शिलासःच कपि कुन्जरः ।
तान् प्रचिच्चेद सम्क्रुद्धस् त्रिशिरा निशितैःशरैः ॥ 7 ॥
स ववर्षततोवृक्षान् शैलाश्चकपिकुञ्जरः ।
तान् प्रचिच्छेदसङ्कृद्धस्त्रिशिरानिशितैश्शरैः ॥ 8 ॥
परिघाग्रेणतान् वृक्षान्बभञ्ज च महोदरः ।
त्रिशिराश्चाङ्गदंवीरमभिदुद्रावसायकैः ॥ 9 ॥
गजेनसमभिद्रुत्यवालिपुत्रम्महोदरः ।
जघानोरसिसङ्कृद्धस्तोमरैर्वज्रसन्निभैः ॥ 10 ॥
देवान्तकश्चसङ्कृद्धःपरिघेणतदाङ्गदम् ।
उपगम्याभिहत्याशुव्यपचक्रामवेगवान् ॥ 11 ॥
सत्रिभिर्नैरृतश्रेष्ठैर्युगतपत्समभिद्रुतः ।
न विव्यथेमहातेजावालिपुत्रःप्रतापवान् ॥ 12 ॥
स वेगवान्महावेगङ्कृत्वापरमदुर्जयः ।
तलेनभृशमुत्पत्यजघानास्यमहागजम् ॥ 13 ॥
तस्यतेनप्रहारेणनागराजस्यसंयुगे ।
पेततुर्लोचनेतस्यविननाद स वारणः ॥ 14 ॥
विषाणञ्चास्यसःनिष्कृष्यवालिपुत्रोमहाबलः ।
देवान्तकमभिप्लुत्यताडयामाससंयुगे ॥ 15 ॥
परिघ अभिहतसःच अपि वानर इन्द्र आत्मजस् तदा ।
जानुभ्यां पतितो भूमौ पुनर् एव उत्पपात ह ॥ 16 ॥
अथाश्वस्यमहातेजाःकृच्छ्राद्देवान्तकोबली ।
आविध्यपरिघंवेगादाजघानतदाङ्गदम् ॥ 17 ॥
परिघाभिहतश्चापिवानरेन्द्रात्मजस्तदा ।
जानुभ्याम्पतितोबूमौपुनरेवोत्पपात ह ॥ 18 ॥
तमुत्पतन्तन्त्रिशिरास्त्रिभिर्बाणैरजिह्मगैः ।
घोरैर्हरिपतेःपुत्रेंललाटेऽभिजघान ह ॥ 19 ॥
ततोऽङ्गदम्परिक्षिप्तन्त्रिभिर्नैरृतपुङ्गवैः ।
हनूमानपिविज्ञायनीलश्चापिप्रतस्थतुः ॥ 20 ॥
तश्चिक्षेपशैलाग्रन्नीलस्त्रिशिरसेतदा ।
तद्रावणसुतोधीमाबनिभेदनिशितैश्शरैः ॥ 21 ॥
तद्बाणशतनिर्भिन्नंविदारितशिलातलम् ।
सविस्फुलिङ्गंसज्वालन्निपपातगिरेशशिरः ॥ 22 ॥
ततोजृम्भितमालोक्यहर्षाद्वेवान्तकस्तदा ।
परिघेणाभिदुद्रावमारुतात्मजमाहवे ॥ 23 ॥
तमापतन्तमुत्प्लुत्यहनुमान्मारुतात्मजः ।
आजघानतदामूर्ध्निवज्रकल्पेनमुष्टिना ॥ 24 ॥
शिरसिप्रहरवनीरस्तदावायुसुतोबली ।
नादेनाकम्पयच्चैवराक्षसान् स महाकपिः ॥ 25 ॥
मुष्टिनिष्पिष्टविभिन्नमूर्धानिर्वान्तदन्ताक्षिविलम्बिजिव्वाः ।
देवान्तकोराक्षसराजसूनुर्गतासुरुत्व्यांसहसापपात ॥ 26 ॥
तस्मिन्हतेराक्षसयोधमुख्येमहाबलेसंयतिदेवशत्रौ ।
क्रुद्धस्त्रिमूर्धानिशिताग्रमुग्रंववर्षनीलोरसिबाणवर्षम् ॥ 27 ॥
महोदरस्तुसङ्कृद्धःकुञ्जरम्पर्वतोपमम् ।
भूयस्समधिरुह्याशुमन्दरंरमशिमानिव ॥ 28 ॥
ततोबाणमयंवर्षन्नीलस्योरस्यपातयत् ।
गिरौवर्षन्तडिच्चक्रचापवानिवतोयदः ॥ 29 ॥
ततश्शरौघेरभिवर्ष्यमाणोविभिन्नगात्रःकपिसैन्यपालः ।
नीलोबभूवाथविसृष्टगात्रोविष्टम्भितस्तेनमहाबलेन ॥ 30 ॥
ततस्तुनीलःप्रतिलभ्यसञ्ज्ञांशैलंसमुत्पाट्यसवृक्षषंण्डम् ।
ततस्समुत्पत्यभृशोग्रवेशोमहादरन्तेनजघानमूर्ध्नि ॥ 31 ॥
ततः स्सशैलेद्रनिपातभग्नोमहोदरस्तेनमहाद्विपेन ।
विपोथितोभूमितलेगतासुःपपातवज्राभिहतोयथाद्रिः ॥ 32 ॥
पितृव्यन्निहतन्दृष्टवात्रिशिराश्चापमाददे ।
हनूमन्तं च सङ्कृद्धोविव्याथनिशितैश्शरैः ॥ 33 ॥
स वायुसुनूःकुपितश्चिक्षेपशिखरङ्गिरेः ।
त्रिशिरास्तच्छरैस्तीक्ष्णैर्बिभेदबहुधाबली ॥ 34 ॥
तद्व्यर्थंशिखरन्दृष्टवाद्रुमवर्षम्महाकपिः ।
विससर्जरणेतस्मिन्रावणस्यसुतम्प्रति ॥ 35 ॥
तमापतन्तमाकाशेद्रुमवर्षम्प्रतापवान् ।
त्रिशिरानिशितैर्बाणैश्चिच्छेद च ननाद च ॥ 36 ॥
हनूमानुतोप्लुत्यहयंस्त्रीशिरसस्तदा ।
विददारनखैःक्रुद्धोनागेन्द्रम्मृगराडिव ॥ 37 ॥
तां दृष्ट्वा घोर सम्काशां शक्तिं भग्नां हनूमता ।
प्रहृष्टा वानर गणा विनेदुर् जलदा;इव ॥ 38 ॥
दिवःक्षिप्तामिवोल्कान्तांशक्तिङ्क्षिप्तामसङ्गताम् ।
गृहीत्वाहरिशार्दूलोबभञ्ज च ननाद च ॥ 39 ॥
तान्दृष्टवाघोरसङ्काशांशक्तिम्भग्नांहनूमता ।
प्रहृष्टावानरगणाविनेदुर्जलदाइव ॥ 40 ॥
तःखडगंसमुद्यम्यत्रिशिराराक्षसोत्तमः ।
निजघानतदाव्यूढेवायुपुत्रस्यवक्षसि ॥ 41 ॥
खडगप्रहाराभिहतोहनुमान्मारुतात्मजः ।
आजघानतिशिरसन्तलेनोरसिवीर्यवान् ॥ 42 ॥
सतलाभिहतस्तेनस्रस्तहस्तायुधोभुवि ।
निपपातमहातेजास्त्रिशिरास्त्यक्तचेतनः ॥ 43 ॥
स तस्यपततःखङ्गन्तमाच्छिद्यमहाकपिः ।
ननादगिरिसङ्काशस्त्रासयन् सर्वनैरृता ॥ 44 ॥
अमृष्यमाणस्तङ्घोषमुत्पपातनिशाचरः ।
उत्पत्य च हनूमन्तन्ताडयामासमुष्टिना ॥ 45 ॥
तेनमुष्टिप्रहोरेणसञ्चुकोपमहाकपिः ।
कुपितश्चनिजग्राहकिरीटेराक्षसर्षभम् ॥ 46 ॥
स तस्यशीर्षाण्यसिनाशितेनकिरीटजुष्टानिसकुण्डलानि ।
क्रुद्धःप्रचिच्छेदसुतोऽनिलस्यत्वष्टुस्सुतस्येवशिरांसिशक्रः ॥ 47 ॥
तान्यायताक्षाण्यगसन्निभानिप्रदीप्तवैश्वानरलोचनानि ।
पेतुशिरांसीन्द्ररिपोःर्धरण्याञ्ज्योतींषिमुक्तानियथार्कमार्गात् ॥ 48 ॥
तस्मिन् न्हतेदेवरिपौत्रिशीर्षेहनूमताशक्रपराक्रमेण ।
नेदुःप्लवङ्गाःप्रचचालभूमीरक्षांस्यथोदुद्रुविरेसमन्तात् ॥ 49 ॥
हतन्त्रिशिरसन्दृष्टवातथैवचमहोदरम् ।
हतौप्रेक्षयदुराधर्षौदेवान्तकनरान्तकौ ॥ 50 ॥
चुकोपपरमामर्षीमत्तोराक्षसपुङ्गवः ।
जग्राहार्चिष्मतीङ्घोराङ्गदांसर्वायसींशुभाम् ॥ 51 ॥
हेमपट्टपरिक्षिप्ताम्मांसशोणितफेनिलाम् ।
विराजमानांवपुषांशत्रुशोणितरञ्जिताम् ॥ 52 ॥
तेजसासम्प्रदीप्ताग्रांरक्तमाल्यविभूषिताम् ।
ऐरावतमहापद्मसार्वभौमभयावहाम् ॥ 53 ॥
गदामादायसङ्कृद्धोमत्तोराक्षसपुङ्गवः ।
हरीन् समभिदुद्रावयुगान्तानगिरिवज्वलन् ॥ 54 ॥
अथर्षभस्समुत्पत्यवानरोरावणानुजम् ।
मत्तानीकमुपागम्यतस्थौतस्याग्रतोबली ॥ 55 ॥
तम्पुरस्तात् स्थितन्दृष्टवावानरम्पर्वतोपमम् ।
आजघानोरसिक्रुद्धोगदयावज्रकल्पया ॥ 56 ॥
स तयाऽभिहतस्तेनगदयावानरर्षभः ।
भिन्नवक्षास्समाधूतस्सुस्रावरुधिरम्बहु ॥ 57 ॥
स सञ्ज्ञाम्प्राप्यसुचिरादृषभोवानरर्षभः ।
क्रुद्धोविस्फुरमाणौष्ठोमहापार्श्वमुदैक्षत ॥ 58 ॥
स वेगवान् वेगवदभ्युपेत्यतंराक्षसंवानरवीरमुख्यः ।
सम्वर्त्यमुष्टिंसहसाजघानबाह्वन्तरेशैलनिकाशरूपः ॥ 59 ॥
स कृत्तमूलस्सहसेववृक्षःक्षितौपपातक्षतजोक्षिताङ्गः ।
ताञ्चास्यघोरांयमदण्डकल्पाङ्गदाम्प्रगृह्याशुतदाननाद ॥ 60 ॥
मुहूर्तमासीत्सगतासुकल्पःप्रत्यागतात्मासहसासुरारिः ।
उत्पत्यसन्ध्याभ्रसमानवर्णस्तंवारिराजात्मजमाजघान ॥ 61 ॥
स मूर्भितोभूमितलेपपातमुहूर्तमुत्पत्यपुनस्ससञ्ज्ञः ।
तामेवतस्याद्रिवराद्रिकल्पाङ्गदांसमाविध्यजघानसङ्ख्ये ॥ 62 ॥
मत्त अनीकं महा पार्श्वं जघान रण मूर्धनि ।
स स्वया गदया भिन्नो विकीर्ण दशन ईक्षणः ।
निपपात महा पार्श्वो वज्र आहत;इव अचलः ॥ 63 ॥
अभिदुद्राववेगेनगदान्तस्यमहात्मनः ।
गृहीत्वाताङ्गदाम्भीमामाविध्य च पुनःपुनः ॥ 64 ॥
मत्तानीकम्महात्मानञ्जघानरणमूर्धनि ।
स स्वयागदयाभग्नोविदीर्णदशनेक्षणः ॥ 65 ॥
निपपातततोमत्तोवज्राहतैवाचलः ।
विदीर्णनयनेभूमौगतसत्त्वेगतायुषि ॥ 66 ॥
पतितेराक्षसेतस्मिन् विद्रुतंराक्षसम्बलम् ।
तस्मिन्न्हतेभ्रातरिरावणस्यतन्नैरृतानाम्बलमर्णवाभम् ।
त्यक्तायुधङ्केवलजीवितार्थन्दुद्रावभिन्नार्णवसन्निकाशम् ॥ 67 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे सप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptatitamassargaḥ |
narāntakaṃhatandṛṣṭavācukruśurnairṛtarṣabhāḥ |
devāntakastrimūrdhā ca paulastyaścamahodaraḥ || 1 ||
ārūḍhomeghasaṅkāśaṃvāraṇendrammahodaraḥ |
vāliputrammahāvīryamabhidudrāvavīryavān || 2 ||
bhrārātṛvyasanasantaptastadādevāntakobalī |
ādāyaparighandīptamaṅgadaṃsamabhidravat || 3 ||
rathamādityasaṅkāśaṃyuktamparamavājibhiḥ |
āsthāyatriśirāvīrovāliputramathābhyayāt || 4 ||
sa tribhirdevadarpaghnernerṛtīndrerabhidrutaḥ |
vṛkṣamutpāṭayāmāsamahāviṭapamaṅgadaḥ || 5 ||
devāntakāyataṃvīracśikṣepasahasāṅgadaḥ |
mahāvṛkṣammahāśākhaṃśakrodīptamivāśanim || 6 ||
sa vavarṣa tato vṛkṣān śilāsaḥca kapi kunjaraḥ |
tān pracicceda samkruddhas triśirā niśitaiḥśaraiḥ || 7 ||
sa vavarṣatatovṛkṣān śailāścakapikuñjaraḥ |
tān pracicchedasaṅkṛddhastriśirāniśitaiśśaraiḥ || 8 ||
parighāgreṇatān vṛkṣānbabhañja ca mahodaraḥ |
triśirāścāṅgadaṃvīramabhidudrāvasāyakaiḥ || 9 ||
gajenasamabhidrutyavāliputrammahodaraḥ |
jaghānorasisaṅkṛddhastomarairvajrasannibhaiḥ || 10 ||
devāntakaścasaṅkṛddhaḥparigheṇatadāṅgadam |
upagamyābhihatyāśuvyapacakrāmavegavān || 11 ||
satribhirnairṛtaśreṣṭhairyugatapatsamabhidrutaḥ |
na vivyathemahātejāvāliputraḥpratāpavān || 12 ||
sa vegavānmahāvegaṅkṛtvāparamadurjayaḥ |
talenabhṛśamutpatyajaghānāsyamahāgajam || 13 ||
tasyatenaprahāreṇanāgarājasyasaṃyuge |
petaturlocanetasyavinanāda sa vāraṇaḥ || 14 ||
viṣāṇañcāsyasaḥniṣkṛṣyavāliputromahābalaḥ |
devāntakamabhiplutyatāḍayāmāsasaṃyuge || 15 ||
parigha abhihatasaḥca api vānara indra ātmajas tadā |
jānubhyāṃ patito bhūmau punar eva utpapāta ha || 16 ||
athāśvasyamahātejāḥkṛcchrāddevāntakobalī |
āvidhyaparighaṃvegādājaghānatadāṅgadam || 17 ||
parighābhihataścāpivānarendrātmajastadā |
jānubhyāmpatitobūmaupunarevotpapāta ha || 18 ||
tamutpatantantriśirāstribhirbāṇairajihmagaiḥ |
ghorairharipateḥputreṃlalāṭe'bhijaghāna ha || 19 ||
tato'ṅgadamparikṣiptantribhirnairṛtapuṅgavaiḥ |
hanūmānapivijñāyanīlaścāpipratasthatuḥ || 20 ||
taścikṣepaśailāgrannīlastriśirasetadā |
tadrāvaṇasutodhīmābanibhedaniśitaiśśaraiḥ || 21 ||
tadbāṇaśatanirbhinnaṃvidāritaśilātalam |
savisphuliṅgaṃsajvālannipapātagireśaśiraḥ || 22 ||
tatojṛmbhitamālokyaharṣādvevāntakastadā |
parigheṇābhidudrāvamārutātmajamāhave || 23 ||
tamāpatantamutplutyahanumānmārutātmajaḥ |
ājaghānatadāmūrdhnivajrakalpenamuṣṭinā || 24 ||
śirasipraharavanīrastadāvāyusutobalī |
nādenākampayaccaivarākṣasān sa mahākapiḥ || 25 ||
muṣṭiniṣpiṣṭavibhinnamūrdhānirvāntadantākṣivilambijivvāḥ |
devāntakorākṣasarājasūnurgatāsurutvyāṃsahasāpapāta || 26 ||
tasminhaterākṣasayodhamukhyemahābalesaṃyatidevaśatrau |
kruddhastrimūrdhāniśitāgramugraṃvavarṣanīlorasibāṇavarṣam || 27 ||
mahodarastusaṅkṛddhaḥkuñjaramparvatopamam |
bhūyassamadhiruhyāśumandaraṃramaśimāniva || 28 ||
tatobāṇamayaṃvarṣannīlasyorasyapātayat |
girauvarṣantaḍiccakracāpavānivatoyadaḥ || 29 ||
tataśśaraugherabhivarṣyamāṇovibhinnagātraḥkapisainyapālaḥ |
nīlobabhūvāthavisṛṣṭagātroviṣṭambhitastenamahābalena || 30 ||
tatastunīlaḥpratilabhyasañjñāṃśailaṃsamutpāṭyasavṛkṣaṣaṃṇḍam |
tatassamutpatyabhṛśograveśomahādarantenajaghānamūrdhni || 31 ||
tataḥ ssaśailedranipātabhagnomahodarastenamahādvipena |
vipothitobhūmitalegatāsuḥpapātavajrābhihatoyathādriḥ || 32 ||
pitṛvyannihatandṛṣṭavātriśirāścāpamādade |
hanūmantaṃ ca saṅkṛddhovivyāthaniśitaiśśaraiḥ || 33 ||
sa vāyusunūḥkupitaścikṣepaśikharaṅgireḥ |
triśirāstaccharaistīkṣṇairbibhedabahudhābalī || 34 ||
tadvyarthaṃśikharandṛṣṭavādrumavarṣammahākapiḥ |
visasarjaraṇetasminrāvaṇasyasutamprati || 35 ||
tamāpatantamākāśedrumavarṣampratāpavān |
triśirāniśitairbāṇaiściccheda ca nanāda ca || 36 ||
hanūmānutoplutyahayaṃstrīśirasastadā |
vidadāranakhaiḥkruddhonāgendrammṛgarāḍiva || 37 ||
tāṃ dṛṣṭvā ghora samkāśāṃ śaktiṃ bhagnāṃ hanūmatā |
prahṛṣṭā vānara gaṇā vinedur jaladā;iva || 38 ||
divaḥkṣiptāmivolkāntāṃśaktiṅkṣiptāmasaṅgatām |
gṛhītvāhariśārdūlobabhañja ca nanāda ca || 39 ||
tāndṛṣṭavāghorasaṅkāśāṃśaktimbhagnāṃhanūmatā |
prahṛṣṭāvānaragaṇāvinedurjaladāiva || 40 ||
taḥkhaḍagaṃsamudyamyatriśirārākṣasottamaḥ |
nijaghānatadāvyūḍhevāyuputrasyavakṣasi || 41 ||
khaḍagaprahārābhihatohanumānmārutātmajaḥ |
ājaghānatiśirasantalenorasivīryavān || 42 ||
satalābhihatastenasrastahastāyudhobhuvi |
nipapātamahātejāstriśirāstyaktacetanaḥ || 43 ||
sa tasyapatataḥkhaṅgantamācchidyamahākapiḥ |
nanādagirisaṅkāśastrāsayan sarvanairṛtā || 44 ||
amṛṣyamāṇastaṅghoṣamutpapātaniśācaraḥ |
utpatya ca hanūmantantāḍayāmāsamuṣṭinā || 45 ||
tenamuṣṭiprahoreṇasañcukopamahākapiḥ |
kupitaścanijagrāhakirīṭerākṣasarṣabham || 46 ||
sa tasyaśīrṣāṇyasināśitenakirīṭajuṣṭānisakuṇḍalāni |
kruddhaḥpracicchedasuto'nilasyatvaṣṭussutasyevaśirāṃsiśakraḥ || 47 ||
tānyāyatākṣāṇyagasannibhānipradīptavaiśvānaralocanāni |
petuśirāṃsīndraripoḥrdharaṇyāñjyotīṃṣimuktāniyathārkamārgāt || 48 ||
tasmin nhatedevaripautriśīrṣehanūmatāśakraparākrameṇa |
neduḥplavaṅgāḥpracacālabhūmīrakṣāṃsyathodudruviresamantāt || 49 ||
hatantriśirasandṛṣṭavātathaivacamahodaram |
hatauprekṣayadurādharṣaudevāntakanarāntakau || 50 ||
cukopaparamāmarṣīmattorākṣasapuṅgavaḥ |
jagrāhārciṣmatīṅghorāṅgadāṃsarvāyasīṃśubhām || 51 ||
hemapaṭṭaparikṣiptāmmāṃsaśoṇitaphenilām |
virājamānāṃvapuṣāṃśatruśoṇitarañjitām || 52 ||
tejasāsampradīptāgrāṃraktamālyavibhūṣitām |
airāvatamahāpadmasārvabhaumabhayāvahām || 53 ||
gadāmādāyasaṅkṛddhomattorākṣasapuṅgavaḥ |
harīn samabhidudrāvayugāntānagirivajvalan || 54 ||
atharṣabhassamutpatyavānarorāvaṇānujam |
mattānīkamupāgamyatasthautasyāgratobalī || 55 ||
tampurastāt sthitandṛṣṭavāvānaramparvatopamam |
ājaghānorasikruddhogadayāvajrakalpayā || 56 ||
sa tayā'bhihatastenagadayāvānararṣabhaḥ |
bhinnavakṣāssamādhūtassusrāvarudhirambahu || 57 ||
sa sañjñāmprāpyasucirādṛṣabhovānararṣabhaḥ |
kruddhovisphuramāṇauṣṭhomahāpārśvamudaikṣata || 58 ||
sa vegavān vegavadabhyupetyataṃrākṣasaṃvānaravīramukhyaḥ |
samvartyamuṣṭiṃsahasājaghānabāhvantareśailanikāśarūpaḥ || 59 ||
sa kṛttamūlassahasevavṛkṣaḥkṣitaupapātakṣatajokṣitāṅgaḥ |
tāñcāsyaghorāṃyamadaṇḍakalpāṅgadāmpragṛhyāśutadānanāda || 60 ||
muhūrtamāsītsagatāsukalpaḥpratyāgatātmāsahasāsurāriḥ |
utpatyasandhyābhrasamānavarṇastaṃvārirājātmajamājaghāna || 61 ||
sa mūrbhitobhūmitalepapātamuhūrtamutpatyapunassasañjñaḥ |
tāmevatasyādrivarādrikalpāṅgadāṃsamāvidhyajaghānasaṅkhye || 62 ||
matta anīkaṃ mahā pārśvaṃ jaghāna raṇa mūrdhani |
sa svayā gadayā bhinno vikīrṇa daśana īkṣaṇaḥ |
nipapāta mahā pārśvo vajra āhata;iva acalaḥ || 63 ||
abhidudrāvavegenagadāntasyamahātmanaḥ |
gṛhītvātāṅgadāmbhīmāmāvidhya ca punaḥpunaḥ || 64 ||
mattānīkammahātmānañjaghānaraṇamūrdhani |
sa svayāgadayābhagnovidīrṇadaśanekṣaṇaḥ || 65 ||
nipapātatatomattovajrāhataivācalaḥ |
vidīrṇanayanebhūmaugatasattvegatāyuṣi || 66 ||
patiterākṣasetasmin vidrutaṃrākṣasambalam |
tasminnhatebhrātarirāvaṇasyatannairṛtānāmbalamarṇavābham |
tyaktāyudhaṅkevalajīvitārthandudrāvabhinnārṇavasannikāśam || 67 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.