শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ সপ্ততিতমস্সর্গঃ ।
নরান্তকংহতন্দৃষ্টবাচুক্রুশুর্নৈরৃতর্ষভাঃ ।
দেবান্তকস্ত্রিমূর্ধা চ পৌলস্ত্যশ্চমহোদরঃ ॥ 1 ॥
আরূঢোমেঘসঙ্কাশংবারণেন্দ্রম্মহোদরঃ ।
বালিপুত্রম্মহাবীর্যমভিদুদ্রাববীর্যবান্ ॥ 2 ॥
ভ্রারাতৃব্যসনসন্তপ্তস্তদাদেবান্তকোবলী ।
আদাযপরিঘন্দীপ্তমঙ্গদংসমভিদ্রবত্ ॥ 3 ॥
রথমাদিত্যসঙ্কাশংযুক্তম্পরমবাজিভিঃ ।
আস্থাযত্রিশিরাবীরোবালিপুত্রমথাভ্যযাত্ ॥ 4 ॥
স ত্রিভির্দেবদর্পঘ্নের্নেরৃতীন্দ্রেরভিদ্রুতঃ ।
বৃক্ষমুত্পাটযামাসমহাবিটপমঙ্গদঃ ॥ 5 ॥
দেবান্তকাযতংবীরচ্শিক্ষেপসহসাঙ্গদঃ ।
মহাবৃক্ষম্মহাশাখংশক্রোদীপ্তমিবাশনিম্ ॥ 6 ॥
স ববর্ষ ততো বৃক্ষান্ শিলাসঃচ কপি কুন্জরঃ ।
তান্ প্রচিচ্চেদ সম্ক্রুদ্ধস্ ত্রিশিরা নিশিতৈঃশরৈঃ ॥ 7 ॥
স ববর্ষততোবৃক্ষান্ শৈলাশ্চকপিকুঞ্জরঃ ।
তান্ প্রচিচ্ছেদসঙ্কৃদ্ধস্ত্রিশিরানিশিতৈশ্শরৈঃ ॥ 8 ॥
পরিঘাগ্রেণতান্ বৃক্ষান্বভঞ্জ চ মহোদরঃ ।
ত্রিশিরাশ্চাঙ্গদংবীরমভিদুদ্রাবসাযকৈঃ ॥ 9 ॥
গজেনসমভিদ্রুত্যবালিপুত্রম্মহোদরঃ ।
জঘানোরসিসঙ্কৃদ্ধস্তোমরৈর্বজ্রসন্নিভৈঃ ॥ 10 ॥
দেবান্তকশ্চসঙ্কৃদ্ধঃপরিঘেণতদাঙ্গদম্ ।
উপগম্যাভিহত্যাশুব্যপচক্রামবেগবান্ ॥ 11 ॥
সত্রিভির্নৈরৃতশ্রেষ্ঠৈর্যুগতপত্সমভিদ্রুতঃ ।
ন বিব্যথেমহাতেজাবালিপুত্রঃপ্রতাপবান্ ॥ 12 ॥
স বেগবান্মহাবেগঙ্কৃত্বাপরমদুর্জযঃ ।
তলেনভৃশমুত্পত্যজঘানাস্যমহাগজম্ ॥ 13 ॥
তস্যতেনপ্রহারেণনাগরাজস্যসংযুগে ।
পেততুর্লোচনেতস্যবিননাদ স বারণঃ ॥ 14 ॥
বিষাণঞ্চাস্যসঃনিষ্কৃষ্যবালিপুত্রোমহাবলঃ ।
দেবান্তকমভিপ্লুত্যতাডযামাসসংযুগে ॥ 15 ॥
পরিঘ অভিহতসঃচ অপি বানর ইন্দ্র আত্মজস্ তদা ।
জানুভ্যাং পতিতো ভূমৌ পুনর্ এব উত্পপাত হ ॥ 16 ॥
অথাশ্বস্যমহাতেজাঃকৃচ্ছ্রাদ্দেবান্তকোবলী ।
আবিধ্যপরিঘংবেগাদাজঘানতদাঙ্গদম্ ॥ 17 ॥
পরিঘাভিহতশ্চাপিবানরেন্দ্রাত্মজস্তদা ।
জানুভ্যাম্পতিতোবূমৌপুনরেবোত্পপাত হ ॥ 18 ॥
তমুত্পতন্তন্ত্রিশিরাস্ত্রিভির্বাণৈরজিহ্মগৈঃ ।
ঘোরৈর্হরিপতেঃপুত্রেংললাটেঽভিজঘান হ ॥ 19 ॥
ততোঽঙ্গদম্পরিক্ষিপ্তন্ত্রিভির্নৈরৃতপুঙ্গবৈঃ ।
হনূমানপিবিজ্ঞাযনীলশ্চাপিপ্রতস্থতুঃ ॥ 20 ॥
তশ্চিক্ষেপশৈলাগ্রন্নীলস্ত্রিশিরসেতদা ।
তদ্রাবণসুতোধীমাবনিভেদনিশিতৈশ্শরৈঃ ॥ 21 ॥
তদ্বাণশতনির্ভিন্নংবিদারিতশিলাতলম্ ।
সবিস্ফুলিঙ্গংসজ্বালন্নিপপাতগিরেশশিরঃ ॥ 22 ॥
ততোজৃম্ভিতমালোক্যহর্ষাদ্বেবান্তকস্তদা ।
পরিঘেণাভিদুদ্রাবমারুতাত্মজমাহবে ॥ 23 ॥
তমাপতন্তমুত্প্লুত্যহনুমান্মারুতাত্মজঃ ।
আজঘানতদামূর্ধ্নিবজ্রকল্পেনমুষ্টিনা ॥ 24 ॥
শিরসিপ্রহরবনীরস্তদাবাযুসুতোবলী ।
নাদেনাকম্পযচ্চৈবরাক্ষসান্ স মহাকপিঃ ॥ 25 ॥
মুষ্টিনিষ্পিষ্টবিভিন্নমূর্ধানির্বান্তদন্তাক্ষিবিলম্বিজিব্বাঃ ।
দেবান্তকোরাক্ষসরাজসূনুর্গতাসুরুত্ব্যাংসহসাপপাত ॥ 26 ॥
তস্মিন্হতেরাক্ষসযোধমুখ্যেমহাবলেসংযতিদেবশত্রৌ ।
ক্রুদ্ধস্ত্রিমূর্ধানিশিতাগ্রমুগ্রংববর্ষনীলোরসিবাণবর্ষম্ ॥ 27 ॥
মহোদরস্তুসঙ্কৃদ্ধঃকুঞ্জরম্পর্বতোপমম্ ।
ভূযস্সমধিরুহ্যাশুমন্দরংরমশিমানিব ॥ 28 ॥
ততোবাণমযংবর্ষন্নীলস্যোরস্যপাতযত্ ।
গিরৌবর্ষন্তডিচ্চক্রচাপবানিবতোযদঃ ॥ 29 ॥
ততশ্শরৌঘেরভিবর্ষ্যমাণোবিভিন্নগাত্রঃকপিসৈন্যপালঃ ।
নীলোবভূবাথবিসৃষ্টগাত্রোবিষ্টম্ভিতস্তেনমহাবলেন ॥ 30 ॥
ততস্তুনীলঃপ্রতিলভ্যসঞ্জ্ঞাংশৈলংসমুত্পাট্যসবৃক্ষষংণ্ডম্ ।
ততস্সমুত্পত্যভৃশোগ্রবেশোমহাদরন্তেনজঘানমূর্ধ্নি ॥ 31 ॥
ততঃ স্সশৈলেদ্রনিপাতভগ্নোমহোদরস্তেনমহাদ্বিপেন ।
বিপোথিতোভূমিতলেগতাসুঃপপাতবজ্রাভিহতোযথাদ্রিঃ ॥ 32 ॥
পিতৃব্যন্নিহতন্দৃষ্টবাত্রিশিরাশ্চাপমাদদে ।
হনূমন্তং চ সঙ্কৃদ্ধোবিব্যাথনিশিতৈশ্শরৈঃ ॥ 33 ॥
স বাযুসুনূঃকুপিতশ্চিক্ষেপশিখরঙ্গিরেঃ ।
ত্রিশিরাস্তচ্ছরৈস্তীক্ষ্ণৈর্বিভেদবহুধাবলী ॥ 34 ॥
তদ্ব্যর্থংশিখরন্দৃষ্টবাদ্রুমবর্ষম্মহাকপিঃ ।
বিসসর্জরণেতস্মিন্রাবণস্যসুতম্প্রতি ॥ 35 ॥
তমাপতন্তমাকাশেদ্রুমবর্ষম্প্রতাপবান্ ।
ত্রিশিরানিশিতৈর্বাণৈশ্চিচ্ছেদ চ ননাদ চ ॥ 36 ॥
হনূমানুতোপ্লুত্যহযংস্ত্রীশিরসস্তদা ।
বিদদারনখৈঃক্রুদ্ধোনাগেন্দ্রম্মৃগরাডিব ॥ 37 ॥
তাং দৃষ্ট্বা ঘোর সম্কাশাং শক্তিং ভগ্নাং হনূমতা ।
প্রহৃষ্টা বানর গণা বিনেদুর্ জলদা;ইব ॥ 38 ॥
দিবঃক্ষিপ্তামিবোল্কান্তাংশক্তিঙ্ক্ষিপ্তামসঙ্গতাম্ ।
গৃহীত্বাহরিশার্দূলোবভঞ্জ চ ননাদ চ ॥ 39 ॥
তান্দৃষ্টবাঘোরসঙ্কাশাংশক্তিম্ভগ্নাংহনূমতা ।
প্রহৃষ্টাবানরগণাবিনেদুর্জলদাইব ॥ 40 ॥
তঃখডগংসমুদ্যম্যত্রিশিরারাক্ষসোত্তমঃ ।
নিজঘানতদাব্যূঢেবাযুপুত্রস্যবক্ষসি ॥ 41 ॥
খডগপ্রহারাভিহতোহনুমান্মারুতাত্মজঃ ।
আজঘানতিশিরসন্তলেনোরসিবীর্যবান্ ॥ 42 ॥
সতলাভিহতস্তেনস্রস্তহস্তাযুধোভুবি ।
নিপপাতমহাতেজাস্ত্রিশিরাস্ত্যক্তচেতনঃ ॥ 43 ॥
স তস্যপততঃখঙ্গন্তমাচ্ছিদ্যমহাকপিঃ ।
ননাদগিরিসঙ্কাশস্ত্রাসযন্ সর্বনৈরৃতা ॥ 44 ॥
অমৃষ্যমাণস্তঙ্ঘোষমুত্পপাতনিশাচরঃ ।
উত্পত্য চ হনূমন্তন্তাডযামাসমুষ্টিনা ॥ 45 ॥
তেনমুষ্টিপ্রহোরেণসঞ্চুকোপমহাকপিঃ ।
কুপিতশ্চনিজগ্রাহকিরীটেরাক্ষসর্ষভম্ ॥ 46 ॥
স তস্যশীর্ষাণ্যসিনাশিতেনকিরীটজুষ্টানিসকুণ্ডলানি ।
ক্রুদ্ধঃপ্রচিচ্ছেদসুতোঽনিলস্যত্বষ্টুস্সুতস্যেবশিরাংসিশক্রঃ ॥ 47 ॥
তান্যাযতাক্ষাণ্যগসন্নিভানিপ্রদীপ্তবৈশ্বানরলোচনানি ।
পেতুশিরাংসীন্দ্ররিপোঃর্ধরণ্যাঞ্জ্যোতীংষিমুক্তানিযথার্কমার্গাত্ ॥ 48 ॥
তস্মিন্ ন্হতেদেবরিপৌত্রিশীর্ষেহনূমতাশক্রপরাক্রমেণ ।
নেদুঃপ্লবঙ্গাঃপ্রচচালভূমীরক্ষাংস্যথোদুদ্রুবিরেসমন্তাত্ ॥ 49 ॥
হতন্ত্রিশিরসন্দৃষ্টবাতথৈবচমহোদরম্ ।
হতৌপ্রেক্ষযদুরাধর্ষৌদেবান্তকনরান্তকৌ ॥ 50 ॥
চুকোপপরমামর্ষীমত্তোরাক্ষসপুঙ্গবঃ ।
জগ্রাহার্চিষ্মতীঙ্ঘোরাঙ্গদাংসর্বাযসীংশুভাম্ ॥ 51 ॥
হেমপট্টপরিক্ষিপ্তাম্মাংসশোণিতফেনিলাম্ ।
বিরাজমানাংবপুষাংশত্রুশোণিতরঞ্জিতাম্ ॥ 52 ॥
তেজসাসম্প্রদীপ্তাগ্রাংরক্তমাল্যবিভূষিতাম্ ।
ঐরাবতমহাপদ্মসার্বভৌমভযাবহাম্ ॥ 53 ॥
গদামাদাযসঙ্কৃদ্ধোমত্তোরাক্ষসপুঙ্গবঃ ।
হরীন্ সমভিদুদ্রাবযুগান্তানগিরিবজ্বলন্ ॥ 54 ॥
অথর্ষভস্সমুত্পত্যবানরোরাবণানুজম্ ।
মত্তানীকমুপাগম্যতস্থৌতস্যাগ্রতোবলী ॥ 55 ॥
তম্পুরস্তাত্ স্থিতন্দৃষ্টবাবানরম্পর্বতোপমম্ ।
আজঘানোরসিক্রুদ্ধোগদযাবজ্রকল্পযা ॥ 56 ॥
স তযাঽভিহতস্তেনগদযাবানরর্ষভঃ ।
ভিন্নবক্ষাস্সমাধূতস্সুস্রাবরুধিরম্বহু ॥ 57 ॥
স সঞ্জ্ঞাম্প্রাপ্যসুচিরাদৃষভোবানরর্ষভঃ ।
ক্রুদ্ধোবিস্ফুরমাণৌষ্ঠোমহাপার্শ্বমুদৈক্ষত ॥ 58 ॥
স বেগবান্ বেগবদভ্যুপেত্যতংরাক্ষসংবানরবীরমুখ্যঃ ।
সম্বর্ত্যমুষ্টিংসহসাজঘানবাহ্বন্তরেশৈলনিকাশরূপঃ ॥ 59 ॥
স কৃত্তমূলস্সহসেববৃক্ষঃক্ষিতৌপপাতক্ষতজোক্ষিতাঙ্গঃ ।
তাঞ্চাস্যঘোরাংযমদণ্ডকল্পাঙ্গদাম্প্রগৃহ্যাশুতদাননাদ ॥ 60 ॥
মুহূর্তমাসীত্সগতাসুকল্পঃপ্রত্যাগতাত্মাসহসাসুরারিঃ ।
উত্পত্যসন্ধ্যাভ্রসমানবর্ণস্তংবারিরাজাত্মজমাজঘান ॥ 61 ॥
স মূর্ভিতোভূমিতলেপপাতমুহূর্তমুত্পত্যপুনস্সসঞ্জ্ঞঃ ।
তামেবতস্যাদ্রিবরাদ্রিকল্পাঙ্গদাংসমাবিধ্যজঘানসঙ্খ্যে ॥ 62 ॥
মত্ত অনীকং মহা পার্শ্বং জঘান রণ মূর্ধনি ।
স স্বযা গদযা ভিন্নো বিকীর্ণ দশন ঈক্ষণঃ ।
নিপপাত মহা পার্শ্বো বজ্র আহত;ইব অচলঃ ॥ 63 ॥
অভিদুদ্রাববেগেনগদান্তস্যমহাত্মনঃ ।
গৃহীত্বাতাঙ্গদাম্ভীমামাবিধ্য চ পুনঃপুনঃ ॥ 64 ॥
মত্তানীকম্মহাত্মানঞ্জঘানরণমূর্ধনি ।
স স্বযাগদযাভগ্নোবিদীর্ণদশনেক্ষণঃ ॥ 65 ॥
নিপপাতততোমত্তোবজ্রাহতৈবাচলঃ ।
বিদীর্ণনযনেভূমৌগতসত্ত্বেগতাযুষি ॥ 66 ॥
পতিতেরাক্ষসেতস্মিন্ বিদ্রুতংরাক্ষসম্বলম্ ।
তস্মিন্ন্হতেভ্রাতরিরাবণস্যতন্নৈরৃতানাম্বলমর্ণবাভম্ ।
ত্যক্তাযুধঙ্কেবলজীবিতার্থন্দুদ্রাবভিন্নার্ণবসন্নিকাশম্ ॥ 67 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে সপ্ততিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptatitamassargaḥ |
narāntakaṃhatandṛṣṭavācukruśurnairṛtarṣabhāḥ |
devāntakastrimūrdhā ca paulastyaścamahodaraḥ || 1 ||
ārūḍhomeghasaṅkāśaṃvāraṇendrammahodaraḥ |
vāliputrammahāvīryamabhidudrāvavīryavān || 2 ||
bhrārātṛvyasanasantaptastadādevāntakobalī |
ādāyaparighandīptamaṅgadaṃsamabhidravat || 3 ||
rathamādityasaṅkāśaṃyuktamparamavājibhiḥ |
āsthāyatriśirāvīrovāliputramathābhyayāt || 4 ||
sa tribhirdevadarpaghnernerṛtīndrerabhidrutaḥ |
vṛkṣamutpāṭayāmāsamahāviṭapamaṅgadaḥ || 5 ||
devāntakāyataṃvīracśikṣepasahasāṅgadaḥ |
mahāvṛkṣammahāśākhaṃśakrodīptamivāśanim || 6 ||
sa vavarṣa tato vṛkṣān śilāsaḥca kapi kunjaraḥ |
tān pracicceda samkruddhas triśirā niśitaiḥśaraiḥ || 7 ||
sa vavarṣatatovṛkṣān śailāścakapikuñjaraḥ |
tān pracicchedasaṅkṛddhastriśirāniśitaiśśaraiḥ || 8 ||
parighāgreṇatān vṛkṣānbabhañja ca mahodaraḥ |
triśirāścāṅgadaṃvīramabhidudrāvasāyakaiḥ || 9 ||
gajenasamabhidrutyavāliputrammahodaraḥ |
jaghānorasisaṅkṛddhastomarairvajrasannibhaiḥ || 10 ||
devāntakaścasaṅkṛddhaḥparigheṇatadāṅgadam |
upagamyābhihatyāśuvyapacakrāmavegavān || 11 ||
satribhirnairṛtaśreṣṭhairyugatapatsamabhidrutaḥ |
na vivyathemahātejāvāliputraḥpratāpavān || 12 ||
sa vegavānmahāvegaṅkṛtvāparamadurjayaḥ |
talenabhṛśamutpatyajaghānāsyamahāgajam || 13 ||
tasyatenaprahāreṇanāgarājasyasaṃyuge |
petaturlocanetasyavinanāda sa vāraṇaḥ || 14 ||
viṣāṇañcāsyasaḥniṣkṛṣyavāliputromahābalaḥ |
devāntakamabhiplutyatāḍayāmāsasaṃyuge || 15 ||
parigha abhihatasaḥca api vānara indra ātmajas tadā |
jānubhyāṃ patito bhūmau punar eva utpapāta ha || 16 ||
athāśvasyamahātejāḥkṛcchrāddevāntakobalī |
āvidhyaparighaṃvegādājaghānatadāṅgadam || 17 ||
parighābhihataścāpivānarendrātmajastadā |
jānubhyāmpatitobūmaupunarevotpapāta ha || 18 ||
tamutpatantantriśirāstribhirbāṇairajihmagaiḥ |
ghorairharipateḥputreṃlalāṭe'bhijaghāna ha || 19 ||
tato'ṅgadamparikṣiptantribhirnairṛtapuṅgavaiḥ |
hanūmānapivijñāyanīlaścāpipratasthatuḥ || 20 ||
taścikṣepaśailāgrannīlastriśirasetadā |
tadrāvaṇasutodhīmābanibhedaniśitaiśśaraiḥ || 21 ||
tadbāṇaśatanirbhinnaṃvidāritaśilātalam |
savisphuliṅgaṃsajvālannipapātagireśaśiraḥ || 22 ||
tatojṛmbhitamālokyaharṣādvevāntakastadā |
parigheṇābhidudrāvamārutātmajamāhave || 23 ||
tamāpatantamutplutyahanumānmārutātmajaḥ |
ājaghānatadāmūrdhnivajrakalpenamuṣṭinā || 24 ||
śirasipraharavanīrastadāvāyusutobalī |
nādenākampayaccaivarākṣasān sa mahākapiḥ || 25 ||
muṣṭiniṣpiṣṭavibhinnamūrdhānirvāntadantākṣivilambijivvāḥ |
devāntakorākṣasarājasūnurgatāsurutvyāṃsahasāpapāta || 26 ||
tasminhaterākṣasayodhamukhyemahābalesaṃyatidevaśatrau |
kruddhastrimūrdhāniśitāgramugraṃvavarṣanīlorasibāṇavarṣam || 27 ||
mahodarastusaṅkṛddhaḥkuñjaramparvatopamam |
bhūyassamadhiruhyāśumandaraṃramaśimāniva || 28 ||
tatobāṇamayaṃvarṣannīlasyorasyapātayat |
girauvarṣantaḍiccakracāpavānivatoyadaḥ || 29 ||
tataśśaraugherabhivarṣyamāṇovibhinnagātraḥkapisainyapālaḥ |
nīlobabhūvāthavisṛṣṭagātroviṣṭambhitastenamahābalena || 30 ||
tatastunīlaḥpratilabhyasañjñāṃśailaṃsamutpāṭyasavṛkṣaṣaṃṇḍam |
tatassamutpatyabhṛśograveśomahādarantenajaghānamūrdhni || 31 ||
tataḥ ssaśailedranipātabhagnomahodarastenamahādvipena |
vipothitobhūmitalegatāsuḥpapātavajrābhihatoyathādriḥ || 32 ||
pitṛvyannihatandṛṣṭavātriśirāścāpamādade |
hanūmantaṃ ca saṅkṛddhovivyāthaniśitaiśśaraiḥ || 33 ||
sa vāyusunūḥkupitaścikṣepaśikharaṅgireḥ |
triśirāstaccharaistīkṣṇairbibhedabahudhābalī || 34 ||
tadvyarthaṃśikharandṛṣṭavādrumavarṣammahākapiḥ |
visasarjaraṇetasminrāvaṇasyasutamprati || 35 ||
tamāpatantamākāśedrumavarṣampratāpavān |
triśirāniśitairbāṇaiściccheda ca nanāda ca || 36 ||
hanūmānutoplutyahayaṃstrīśirasastadā |
vidadāranakhaiḥkruddhonāgendrammṛgarāḍiva || 37 ||
tāṃ dṛṣṭvā ghora samkāśāṃ śaktiṃ bhagnāṃ hanūmatā |
prahṛṣṭā vānara gaṇā vinedur jaladā;iva || 38 ||
divaḥkṣiptāmivolkāntāṃśaktiṅkṣiptāmasaṅgatām |
gṛhītvāhariśārdūlobabhañja ca nanāda ca || 39 ||
tāndṛṣṭavāghorasaṅkāśāṃśaktimbhagnāṃhanūmatā |
prahṛṣṭāvānaragaṇāvinedurjaladāiva || 40 ||
taḥkhaḍagaṃsamudyamyatriśirārākṣasottamaḥ |
nijaghānatadāvyūḍhevāyuputrasyavakṣasi || 41 ||
khaḍagaprahārābhihatohanumānmārutātmajaḥ |
ājaghānatiśirasantalenorasivīryavān || 42 ||
satalābhihatastenasrastahastāyudhobhuvi |
nipapātamahātejāstriśirāstyaktacetanaḥ || 43 ||
sa tasyapatataḥkhaṅgantamācchidyamahākapiḥ |
nanādagirisaṅkāśastrāsayan sarvanairṛtā || 44 ||
amṛṣyamāṇastaṅghoṣamutpapātaniśācaraḥ |
utpatya ca hanūmantantāḍayāmāsamuṣṭinā || 45 ||
tenamuṣṭiprahoreṇasañcukopamahākapiḥ |
kupitaścanijagrāhakirīṭerākṣasarṣabham || 46 ||
sa tasyaśīrṣāṇyasināśitenakirīṭajuṣṭānisakuṇḍalāni |
kruddhaḥpracicchedasuto'nilasyatvaṣṭussutasyevaśirāṃsiśakraḥ || 47 ||
tānyāyatākṣāṇyagasannibhānipradīptavaiśvānaralocanāni |
petuśirāṃsīndraripoḥrdharaṇyāñjyotīṃṣimuktāniyathārkamārgāt || 48 ||
tasmin nhatedevaripautriśīrṣehanūmatāśakraparākrameṇa |
neduḥplavaṅgāḥpracacālabhūmīrakṣāṃsyathodudruviresamantāt || 49 ||
hatantriśirasandṛṣṭavātathaivacamahodaram |
hatauprekṣayadurādharṣaudevāntakanarāntakau || 50 ||
cukopaparamāmarṣīmattorākṣasapuṅgavaḥ |
jagrāhārciṣmatīṅghorāṅgadāṃsarvāyasīṃśubhām || 51 ||
hemapaṭṭaparikṣiptāmmāṃsaśoṇitaphenilām |
virājamānāṃvapuṣāṃśatruśoṇitarañjitām || 52 ||
tejasāsampradīptāgrāṃraktamālyavibhūṣitām |
airāvatamahāpadmasārvabhaumabhayāvahām || 53 ||
gadāmādāyasaṅkṛddhomattorākṣasapuṅgavaḥ |
harīn samabhidudrāvayugāntānagirivajvalan || 54 ||
atharṣabhassamutpatyavānarorāvaṇānujam |
mattānīkamupāgamyatasthautasyāgratobalī || 55 ||
tampurastāt sthitandṛṣṭavāvānaramparvatopamam |
ājaghānorasikruddhogadayāvajrakalpayā || 56 ||
sa tayā'bhihatastenagadayāvānararṣabhaḥ |
bhinnavakṣāssamādhūtassusrāvarudhirambahu || 57 ||
sa sañjñāmprāpyasucirādṛṣabhovānararṣabhaḥ |
kruddhovisphuramāṇauṣṭhomahāpārśvamudaikṣata || 58 ||
sa vegavān vegavadabhyupetyataṃrākṣasaṃvānaravīramukhyaḥ |
samvartyamuṣṭiṃsahasājaghānabāhvantareśailanikāśarūpaḥ || 59 ||
sa kṛttamūlassahasevavṛkṣaḥkṣitaupapātakṣatajokṣitāṅgaḥ |
tāñcāsyaghorāṃyamadaṇḍakalpāṅgadāmpragṛhyāśutadānanāda || 60 ||
muhūrtamāsītsagatāsukalpaḥpratyāgatātmāsahasāsurāriḥ |
utpatyasandhyābhrasamānavarṇastaṃvārirājātmajamājaghāna || 61 ||
sa mūrbhitobhūmitalepapātamuhūrtamutpatyapunassasañjñaḥ |
tāmevatasyādrivarādrikalpāṅgadāṃsamāvidhyajaghānasaṅkhye || 62 ||
matta anīkaṃ mahā pārśvaṃ jaghāna raṇa mūrdhani |
sa svayā gadayā bhinno vikīrṇa daśana īkṣaṇaḥ |
nipapāta mahā pārśvo vajra āhata;iva acalaḥ || 63 ||
abhidudrāvavegenagadāntasyamahātmanaḥ |
gṛhītvātāṅgadāmbhīmāmāvidhya ca punaḥpunaḥ || 64 ||
mattānīkammahātmānañjaghānaraṇamūrdhani |
sa svayāgadayābhagnovidīrṇadaśanekṣaṇaḥ || 65 ||
nipapātatatomattovajrāhataivācalaḥ |
vidīrṇanayanebhūmaugatasattvegatāyuṣi || 66 ||
patiterākṣasetasmin vidrutaṃrākṣasambalam |
tasminnhatebhrātarirāvaṇasyatannairṛtānāmbalamarṇavābham |
tyaktāyudhaṅkevalajīvitārthandudrāvabhinnārṇavasannikāśam || 67 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ सप्ततितमस्सर्गः ।
नरान्तकंहतन्दृष्टवाचुक्रुशुर्नैरृतर्षभाः ।
देवान्तकस्त्रिमूर्धा च पौलस्त्यश्चमहोदरः ॥ 1 ॥
आरूढोमेघसङ्काशंवारणेन्द्रम्महोदरः ।
वालिपुत्रम्महावीर्यमभिदुद्राववीर्यवान् ॥ 2 ॥
भ्रारातृव्यसनसन्तप्तस्तदादेवान्तकोबली ।
आदायपरिघन्दीप्तमङ्गदंसमभिद्रवत् ॥ 3 ॥
रथमादित्यसङ्काशंयुक्तम्परमवाजिभिः ।
आस्थायत्रिशिरावीरोवालिपुत्रमथाभ्ययात् ॥ 4 ॥
स त्रिभिर्देवदर्पघ्नेर्नेरृतीन्द्रेरभिद्रुतः ।
वृक्षमुत्पाटयामासमहाविटपमङ्गदः ॥ 5 ॥
देवान्तकायतंवीरच्शिक्षेपसहसाङ्गदः ।
महावृक्षम्महाशाखंशक्रोदीप्तमिवाशनिम् ॥ 6 ॥
स ववर्ष ततो वृक्षान् शिलासःच कपि कुन्जरः ।
तान् प्रचिच्चेद सम्क्रुद्धस् त्रिशिरा निशितैःशरैः ॥ 7 ॥
स ववर्षततोवृक्षान् शैलाश्चकपिकुञ्जरः ।
तान् प्रचिच्छेदसङ्कृद्धस्त्रिशिरानिशितैश्शरैः ॥ 8 ॥
परिघाग्रेणतान् वृक्षान्बभञ्ज च महोदरः ।
त्रिशिराश्चाङ्गदंवीरमभिदुद्रावसायकैः ॥ 9 ॥
गजेनसमभिद्रुत्यवालिपुत्रम्महोदरः ।
जघानोरसिसङ्कृद्धस्तोमरैर्वज्रसन्निभैः ॥ 10 ॥
देवान्तकश्चसङ्कृद्धःपरिघेणतदाङ्गदम् ।
उपगम्याभिहत्याशुव्यपचक्रामवेगवान् ॥ 11 ॥
सत्रिभिर्नैरृतश्रेष्ठैर्युगतपत्समभिद्रुतः ।
न विव्यथेमहातेजावालिपुत्रःप्रतापवान् ॥ 12 ॥
स वेगवान्महावेगङ्कृत्वापरमदुर्जयः ।
तलेनभृशमुत्पत्यजघानास्यमहागजम् ॥ 13 ॥
तस्यतेनप्रहारेणनागराजस्यसंयुगे ।
पेततुर्लोचनेतस्यविननाद स वारणः ॥ 14 ॥
विषाणञ्चास्यसःनिष्कृष्यवालिपुत्रोमहाबलः ।
देवान्तकमभिप्लुत्यताडयामाससंयुगे ॥ 15 ॥
परिघ अभिहतसःच अपि वानर इन्द्र आत्मजस् तदा ।
जानुभ्यां पतितो भूमौ पुनर् एव उत्पपात ह ॥ 16 ॥
अथाश्वस्यमहातेजाःकृच्छ्राद्देवान्तकोबली ।
आविध्यपरिघंवेगादाजघानतदाङ्गदम् ॥ 17 ॥
परिघाभिहतश्चापिवानरेन्द्रात्मजस्तदा ।
जानुभ्याम्पतितोबूमौपुनरेवोत्पपात ह ॥ 18 ॥
तमुत्पतन्तन्त्रिशिरास्त्रिभिर्बाणैरजिह्मगैः ।
घोरैर्हरिपतेःपुत्रेंललाटेऽभिजघान ह ॥ 19 ॥
ततोऽङ्गदम्परिक्षिप्तन्त्रिभिर्नैरृतपुङ्गवैः ।
हनूमानपिविज्ञायनीलश्चापिप्रतस्थतुः ॥ 20 ॥
तश्चिक्षेपशैलाग्रन्नीलस्त्रिशिरसेतदा ।
तद्रावणसुतोधीमाबनिभेदनिशितैश्शरैः ॥ 21 ॥
तद्बाणशतनिर्भिन्नंविदारितशिलातलम् ।
सविस्फुलिङ्गंसज्वालन्निपपातगिरेशशिरः ॥ 22 ॥
ततोजृम्भितमालोक्यहर्षाद्वेवान्तकस्तदा ।
परिघेणाभिदुद्रावमारुतात्मजमाहवे ॥ 23 ॥
तमापतन्तमुत्प्लुत्यहनुमान्मारुतात्मजः ।
आजघानतदामूर्ध्निवज्रकल्पेनमुष्टिना ॥ 24 ॥
शिरसिप्रहरवनीरस्तदावायुसुतोबली ।
नादेनाकम्पयच्चैवराक्षसान् स महाकपिः ॥ 25 ॥
मुष्टिनिष्पिष्टविभिन्नमूर्धानिर्वान्तदन्ताक्षिविलम्बिजिव्वाः ।
देवान्तकोराक्षसराजसूनुर्गतासुरुत्व्यांसहसापपात ॥ 26 ॥
तस्मिन्हतेराक्षसयोधमुख्येमहाबलेसंयतिदेवशत्रौ ।
क्रुद्धस्त्रिमूर्धानिशिताग्रमुग्रंववर्षनीलोरसिबाणवर्षम् ॥ 27 ॥
महोदरस्तुसङ्कृद्धःकुञ्जरम्पर्वतोपमम् ।
भूयस्समधिरुह्याशुमन्दरंरमशिमानिव ॥ 28 ॥
ततोबाणमयंवर्षन्नीलस्योरस्यपातयत् ।
गिरौवर्षन्तडिच्चक्रचापवानिवतोयदः ॥ 29 ॥
ततश्शरौघेरभिवर्ष्यमाणोविभिन्नगात्रःकपिसैन्यपालः ।
नीलोबभूवाथविसृष्टगात्रोविष्टम्भितस्तेनमहाबलेन ॥ 30 ॥
ततस्तुनीलःप्रतिलभ्यसञ्ज्ञांशैलंसमुत्पाट्यसवृक्षषंण्डम् ।
ततस्समुत्पत्यभृशोग्रवेशोमहादरन्तेनजघानमूर्ध्नि ॥ 31 ॥
ततः स्सशैलेद्रनिपातभग्नोमहोदरस्तेनमहाद्विपेन ।
विपोथितोभूमितलेगतासुःपपातवज्राभिहतोयथाद्रिः ॥ 32 ॥
पितृव्यन्निहतन्दृष्टवात्रिशिराश्चापमाददे ।
हनूमन्तं च सङ्कृद्धोविव्याथनिशितैश्शरैः ॥ 33 ॥
स वायुसुनूःकुपितश्चिक्षेपशिखरङ्गिरेः ।
त्रिशिरास्तच्छरैस्तीक्ष्णैर्बिभेदबहुधाबली ॥ 34 ॥
तद्व्यर्थंशिखरन्दृष्टवाद्रुमवर्षम्महाकपिः ।
विससर्जरणेतस्मिन्रावणस्यसुतम्प्रति ॥ 35 ॥
तमापतन्तमाकाशेद्रुमवर्षम्प्रतापवान् ।
त्रिशिरानिशितैर्बाणैश्चिच्छेद च ननाद च ॥ 36 ॥
हनूमानुतोप्लुत्यहयंस्त्रीशिरसस्तदा ।
विददारनखैःक्रुद्धोनागेन्द्रम्मृगराडिव ॥ 37 ॥
तां दृष्ट्वा घोर सम्काशां शक्तिं भग्नां हनूमता ।
प्रहृष्टा वानर गणा विनेदुर् जलदा;इव ॥ 38 ॥
दिवःक्षिप्तामिवोल्कान्तांशक्तिङ्क्षिप्तामसङ्गताम् ।
गृहीत्वाहरिशार्दूलोबभञ्ज च ननाद च ॥ 39 ॥
तान्दृष्टवाघोरसङ्काशांशक्तिम्भग्नांहनूमता ।
प्रहृष्टावानरगणाविनेदुर्जलदाइव ॥ 40 ॥
तःखडगंसमुद्यम्यत्रिशिराराक्षसोत्तमः ।
निजघानतदाव्यूढेवायुपुत्रस्यवक्षसि ॥ 41 ॥
खडगप्रहाराभिहतोहनुमान्मारुतात्मजः ।
आजघानतिशिरसन्तलेनोरसिवीर्यवान् ॥ 42 ॥
सतलाभिहतस्तेनस्रस्तहस्तायुधोभुवि ।
निपपातमहातेजास्त्रिशिरास्त्यक्तचेतनः ॥ 43 ॥
स तस्यपततःखङ्गन्तमाच्छिद्यमहाकपिः ।
ननादगिरिसङ्काशस्त्रासयन् सर्वनैरृता ॥ 44 ॥
अमृष्यमाणस्तङ्घोषमुत्पपातनिशाचरः ।
उत्पत्य च हनूमन्तन्ताडयामासमुष्टिना ॥ 45 ॥
तेनमुष्टिप्रहोरेणसञ्चुकोपमहाकपिः ।
कुपितश्चनिजग्राहकिरीटेराक्षसर्षभम् ॥ 46 ॥
स तस्यशीर्षाण्यसिनाशितेनकिरीटजुष्टानिसकुण्डलानि ।
क्रुद्धःप्रचिच्छेदसुतोऽनिलस्यत्वष्टुस्सुतस्येवशिरांसिशक्रः ॥ 47 ॥
तान्यायताक्षाण्यगसन्निभानिप्रदीप्तवैश्वानरलोचनानि ।
पेतुशिरांसीन्द्ररिपोःर्धरण्याञ्ज्योतींषिमुक्तानियथार्कमार्गात् ॥ 48 ॥
तस्मिन् न्हतेदेवरिपौत्रिशीर्षेहनूमताशक्रपराक्रमेण ।
नेदुःप्लवङ्गाःप्रचचालभूमीरक्षांस्यथोदुद्रुविरेसमन्तात् ॥ 49 ॥
हतन्त्रिशिरसन्दृष्टवातथैवचमहोदरम् ।
हतौप्रेक्षयदुराधर्षौदेवान्तकनरान्तकौ ॥ 50 ॥
चुकोपपरमामर्षीमत्तोराक्षसपुङ्गवः ।
जग्राहार्चिष्मतीङ्घोराङ्गदांसर्वायसींशुभाम् ॥ 51 ॥
हेमपट्टपरिक्षिप्ताम्मांसशोणितफेनिलाम् ।
विराजमानांवपुषांशत्रुशोणितरञ्जिताम् ॥ 52 ॥
तेजसासम्प्रदीप्ताग्रांरक्तमाल्यविभूषिताम् ।
ऐरावतमहापद्मसार्वभौमभयावहाम् ॥ 53 ॥
गदामादायसङ्कृद्धोमत्तोराक्षसपुङ्गवः ।
हरीन् समभिदुद्रावयुगान्तानगिरिवज्वलन् ॥ 54 ॥
अथर्षभस्समुत्पत्यवानरोरावणानुजम् ।
मत्तानीकमुपागम्यतस्थौतस्याग्रतोबली ॥ 55 ॥
तम्पुरस्तात् स्थितन्दृष्टवावानरम्पर्वतोपमम् ।
आजघानोरसिक्रुद्धोगदयावज्रकल्पया ॥ 56 ॥
स तयाऽभिहतस्तेनगदयावानरर्षभः ।
भिन्नवक्षास्समाधूतस्सुस्रावरुधिरम्बहु ॥ 57 ॥
स सञ्ज्ञाम्प्राप्यसुचिरादृषभोवानरर्षभः ।
क्रुद्धोविस्फुरमाणौष्ठोमहापार्श्वमुदैक्षत ॥ 58 ॥
स वेगवान् वेगवदभ्युपेत्यतंराक्षसंवानरवीरमुख्यः ।
सम्वर्त्यमुष्टिंसहसाजघानबाह्वन्तरेशैलनिकाशरूपः ॥ 59 ॥
स कृत्तमूलस्सहसेववृक्षःक्षितौपपातक्षतजोक्षिताङ्गः ।
ताञ्चास्यघोरांयमदण्डकल्पाङ्गदाम्प्रगृह्याशुतदाननाद ॥ 60 ॥
मुहूर्तमासीत्सगतासुकल्पःप्रत्यागतात्मासहसासुरारिः ।
उत्पत्यसन्ध्याभ्रसमानवर्णस्तंवारिराजात्मजमाजघान ॥ 61 ॥
स मूर्भितोभूमितलेपपातमुहूर्तमुत्पत्यपुनस्ससञ्ज्ञः ।
तामेवतस्याद्रिवराद्रिकल्पाङ्गदांसमाविध्यजघानसङ्ख्ये ॥ 62 ॥
मत्त अनीकं महा पार्श्वं जघान रण मूर्धनि ।
स स्वया गदया भिन्नो विकीर्ण दशन ईक्षणः ।
निपपात महा पार्श्वो वज्र आहत;इव अचलः ॥ 63 ॥
अभिदुद्राववेगेनगदान्तस्यमहात्मनः ।
गृहीत्वाताङ्गदाम्भीमामाविध्य च पुनःपुनः ॥ 64 ॥
मत्तानीकम्महात्मानञ्जघानरणमूर्धनि ।
स स्वयागदयाभग्नोविदीर्णदशनेक्षणः ॥ 65 ॥
निपपातततोमत्तोवज्राहतैवाचलः ।
विदीर्णनयनेभूमौगतसत्त्वेगतायुषि ॥ 66 ॥
पतितेराक्षसेतस्मिन् विद्रुतंराक्षसम्बलम् ।
तस्मिन्न्हतेभ्रातरिरावणस्यतन्नैरृतानाम्बलमर्णवाभम् ।
त्यक्तायुधङ्केवलजीवितार्थन्दुद्रावभिन्नार्णवसन्निकाशम् ॥ 67 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे सप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptatitamassargaḥ |
narāntakaṃhatandṛṣṭavācukruśurnairṛtarṣabhāḥ |
devāntakastrimūrdhā ca paulastyaścamahodaraḥ || 1 ||
ārūḍhomeghasaṅkāśaṃvāraṇendrammahodaraḥ |
vāliputrammahāvīryamabhidudrāvavīryavān || 2 ||
bhrārātṛvyasanasantaptastadādevāntakobalī |
ādāyaparighandīptamaṅgadaṃsamabhidravat || 3 ||
rathamādityasaṅkāśaṃyuktamparamavājibhiḥ |
āsthāyatriśirāvīrovāliputramathābhyayāt || 4 ||
sa tribhirdevadarpaghnernerṛtīndrerabhidrutaḥ |
vṛkṣamutpāṭayāmāsamahāviṭapamaṅgadaḥ || 5 ||
devāntakāyataṃvīracśikṣepasahasāṅgadaḥ |
mahāvṛkṣammahāśākhaṃśakrodīptamivāśanim || 6 ||
sa vavarṣa tato vṛkṣān śilāsaḥca kapi kunjaraḥ |
tān pracicceda samkruddhas triśirā niśitaiḥśaraiḥ || 7 ||
sa vavarṣatatovṛkṣān śailāścakapikuñjaraḥ |
tān pracicchedasaṅkṛddhastriśirāniśitaiśśaraiḥ || 8 ||
parighāgreṇatān vṛkṣānbabhañja ca mahodaraḥ |
triśirāścāṅgadaṃvīramabhidudrāvasāyakaiḥ || 9 ||
gajenasamabhidrutyavāliputrammahodaraḥ |
jaghānorasisaṅkṛddhastomarairvajrasannibhaiḥ || 10 ||
devāntakaścasaṅkṛddhaḥparigheṇatadāṅgadam |
upagamyābhihatyāśuvyapacakrāmavegavān || 11 ||
satribhirnairṛtaśreṣṭhairyugatapatsamabhidrutaḥ |
na vivyathemahātejāvāliputraḥpratāpavān || 12 ||
sa vegavānmahāvegaṅkṛtvāparamadurjayaḥ |
talenabhṛśamutpatyajaghānāsyamahāgajam || 13 ||
tasyatenaprahāreṇanāgarājasyasaṃyuge |
petaturlocanetasyavinanāda sa vāraṇaḥ || 14 ||
viṣāṇañcāsyasaḥniṣkṛṣyavāliputromahābalaḥ |
devāntakamabhiplutyatāḍayāmāsasaṃyuge || 15 ||
parigha abhihatasaḥca api vānara indra ātmajas tadā |
jānubhyāṃ patito bhūmau punar eva utpapāta ha || 16 ||
athāśvasyamahātejāḥkṛcchrāddevāntakobalī |
āvidhyaparighaṃvegādājaghānatadāṅgadam || 17 ||
parighābhihataścāpivānarendrātmajastadā |
jānubhyāmpatitobūmaupunarevotpapāta ha || 18 ||
tamutpatantantriśirāstribhirbāṇairajihmagaiḥ |
ghorairharipateḥputreṃlalāṭe'bhijaghāna ha || 19 ||
tato'ṅgadamparikṣiptantribhirnairṛtapuṅgavaiḥ |
hanūmānapivijñāyanīlaścāpipratasthatuḥ || 20 ||
taścikṣepaśailāgrannīlastriśirasetadā |
tadrāvaṇasutodhīmābanibhedaniśitaiśśaraiḥ || 21 ||
tadbāṇaśatanirbhinnaṃvidāritaśilātalam |
savisphuliṅgaṃsajvālannipapātagireśaśiraḥ || 22 ||
tatojṛmbhitamālokyaharṣādvevāntakastadā |
parigheṇābhidudrāvamārutātmajamāhave || 23 ||
tamāpatantamutplutyahanumānmārutātmajaḥ |
ājaghānatadāmūrdhnivajrakalpenamuṣṭinā || 24 ||
śirasipraharavanīrastadāvāyusutobalī |
nādenākampayaccaivarākṣasān sa mahākapiḥ || 25 ||
muṣṭiniṣpiṣṭavibhinnamūrdhānirvāntadantākṣivilambijivvāḥ |
devāntakorākṣasarājasūnurgatāsurutvyāṃsahasāpapāta || 26 ||
tasminhaterākṣasayodhamukhyemahābalesaṃyatidevaśatrau |
kruddhastrimūrdhāniśitāgramugraṃvavarṣanīlorasibāṇavarṣam || 27 ||
mahodarastusaṅkṛddhaḥkuñjaramparvatopamam |
bhūyassamadhiruhyāśumandaraṃramaśimāniva || 28 ||
tatobāṇamayaṃvarṣannīlasyorasyapātayat |
girauvarṣantaḍiccakracāpavānivatoyadaḥ || 29 ||
tataśśaraugherabhivarṣyamāṇovibhinnagātraḥkapisainyapālaḥ |
nīlobabhūvāthavisṛṣṭagātroviṣṭambhitastenamahābalena || 30 ||
tatastunīlaḥpratilabhyasañjñāṃśailaṃsamutpāṭyasavṛkṣaṣaṃṇḍam |
tatassamutpatyabhṛśograveśomahādarantenajaghānamūrdhni || 31 ||
tataḥ ssaśailedranipātabhagnomahodarastenamahādvipena |
vipothitobhūmitalegatāsuḥpapātavajrābhihatoyathādriḥ || 32 ||
pitṛvyannihatandṛṣṭavātriśirāścāpamādade |
hanūmantaṃ ca saṅkṛddhovivyāthaniśitaiśśaraiḥ || 33 ||
sa vāyusunūḥkupitaścikṣepaśikharaṅgireḥ |
triśirāstaccharaistīkṣṇairbibhedabahudhābalī || 34 ||
tadvyarthaṃśikharandṛṣṭavādrumavarṣammahākapiḥ |
visasarjaraṇetasminrāvaṇasyasutamprati || 35 ||
tamāpatantamākāśedrumavarṣampratāpavān |
triśirāniśitairbāṇaiściccheda ca nanāda ca || 36 ||
hanūmānutoplutyahayaṃstrīśirasastadā |
vidadāranakhaiḥkruddhonāgendrammṛgarāḍiva || 37 ||
tāṃ dṛṣṭvā ghora samkāśāṃ śaktiṃ bhagnāṃ hanūmatā |
prahṛṣṭā vānara gaṇā vinedur jaladā;iva || 38 ||
divaḥkṣiptāmivolkāntāṃśaktiṅkṣiptāmasaṅgatām |
gṛhītvāhariśārdūlobabhañja ca nanāda ca || 39 ||
tāndṛṣṭavāghorasaṅkāśāṃśaktimbhagnāṃhanūmatā |
prahṛṣṭāvānaragaṇāvinedurjaladāiva || 40 ||
taḥkhaḍagaṃsamudyamyatriśirārākṣasottamaḥ |
nijaghānatadāvyūḍhevāyuputrasyavakṣasi || 41 ||
khaḍagaprahārābhihatohanumānmārutātmajaḥ |
ājaghānatiśirasantalenorasivīryavān || 42 ||
satalābhihatastenasrastahastāyudhobhuvi |
nipapātamahātejāstriśirāstyaktacetanaḥ || 43 ||
sa tasyapatataḥkhaṅgantamācchidyamahākapiḥ |
nanādagirisaṅkāśastrāsayan sarvanairṛtā || 44 ||
amṛṣyamāṇastaṅghoṣamutpapātaniśācaraḥ |
utpatya ca hanūmantantāḍayāmāsamuṣṭinā || 45 ||
tenamuṣṭiprahoreṇasañcukopamahākapiḥ |
kupitaścanijagrāhakirīṭerākṣasarṣabham || 46 ||
sa tasyaśīrṣāṇyasināśitenakirīṭajuṣṭānisakuṇḍalāni |
kruddhaḥpracicchedasuto'nilasyatvaṣṭussutasyevaśirāṃsiśakraḥ || 47 ||
tānyāyatākṣāṇyagasannibhānipradīptavaiśvānaralocanāni |
petuśirāṃsīndraripoḥrdharaṇyāñjyotīṃṣimuktāniyathārkamārgāt || 48 ||
tasmin nhatedevaripautriśīrṣehanūmatāśakraparākrameṇa |
neduḥplavaṅgāḥpracacālabhūmīrakṣāṃsyathodudruviresamantāt || 49 ||
hatantriśirasandṛṣṭavātathaivacamahodaram |
hatauprekṣayadurādharṣaudevāntakanarāntakau || 50 ||
cukopaparamāmarṣīmattorākṣasapuṅgavaḥ |
jagrāhārciṣmatīṅghorāṅgadāṃsarvāyasīṃśubhām || 51 ||
hemapaṭṭaparikṣiptāmmāṃsaśoṇitaphenilām |
virājamānāṃvapuṣāṃśatruśoṇitarañjitām || 52 ||
tejasāsampradīptāgrāṃraktamālyavibhūṣitām |
airāvatamahāpadmasārvabhaumabhayāvahām || 53 ||
gadāmādāyasaṅkṛddhomattorākṣasapuṅgavaḥ |
harīn samabhidudrāvayugāntānagirivajvalan || 54 ||
atharṣabhassamutpatyavānarorāvaṇānujam |
mattānīkamupāgamyatasthautasyāgratobalī || 55 ||
tampurastāt sthitandṛṣṭavāvānaramparvatopamam |
ājaghānorasikruddhogadayāvajrakalpayā || 56 ||
sa tayā'bhihatastenagadayāvānararṣabhaḥ |
bhinnavakṣāssamādhūtassusrāvarudhirambahu || 57 ||
sa sañjñāmprāpyasucirādṛṣabhovānararṣabhaḥ |
kruddhovisphuramāṇauṣṭhomahāpārśvamudaikṣata || 58 ||
sa vegavān vegavadabhyupetyataṃrākṣasaṃvānaravīramukhyaḥ |
samvartyamuṣṭiṃsahasājaghānabāhvantareśailanikāśarūpaḥ || 59 ||
sa kṛttamūlassahasevavṛkṣaḥkṣitaupapātakṣatajokṣitāṅgaḥ |
tāñcāsyaghorāṃyamadaṇḍakalpāṅgadāmpragṛhyāśutadānanāda || 60 ||
muhūrtamāsītsagatāsukalpaḥpratyāgatātmāsahasāsurāriḥ |
utpatyasandhyābhrasamānavarṇastaṃvārirājātmajamājaghāna || 61 ||
sa mūrbhitobhūmitalepapātamuhūrtamutpatyapunassasañjñaḥ |
tāmevatasyādrivarādrikalpāṅgadāṃsamāvidhyajaghānasaṅkhye || 62 ||
matta anīkaṃ mahā pārśvaṃ jaghāna raṇa mūrdhani |
sa svayā gadayā bhinno vikīrṇa daśana īkṣaṇaḥ |
nipapāta mahā pārśvo vajra āhata;iva acalaḥ || 63 ||
abhidudrāvavegenagadāntasyamahātmanaḥ |
gṛhītvātāṅgadāmbhīmāmāvidhya ca punaḥpunaḥ || 64 ||
mattānīkammahātmānañjaghānaraṇamūrdhani |
sa svayāgadayābhagnovidīrṇadaśanekṣaṇaḥ || 65 ||
nipapātatatomattovajrāhataivācalaḥ |
vidīrṇanayanebhūmaugatasattvegatāyuṣi || 66 ||
patiterākṣasetasmin vidrutaṃrākṣasambalam |
tasminnhatebhrātarirāvaṇasyatannairṛtānāmbalamarṇavābham |
tyaktāyudhaṅkevalajīvitārthandudrāvabhinnārṇavasannikāśam || 67 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.