ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ବାଲକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ସପ୍ତଷଷ୍ଟିତମସ୍ସର୍ଗଃ ।
. ଜନକସ୍ଯ ଵଚଶ୍ଶ୍ରୁତ୍ଵା ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରୋ ମହାମୁନିଃ ।
ଧନୁର୍ଦର୍ଶଯ ରାମାଯ ଇତି ହୋଵାଚ ପାର୍ଥିଵମ୍ ॥ 1 ॥
ତତସ୍ସ ରାଜା ଜନକଃ ସାମନ୍ତାନ୍ଵ୍ଯାଦିଦେଶ ହ ।
ଧନୁରାନୀଯତାଂ ଦିଵ୍ଯଂ ଗନ୍ଧମାଲ୍ଯଵିଭୂଷିତମ୍ ॥ 2 ॥
ଜନକେନ ସମାଦିଷ୍ଟାଃ ସଚିଵା ପ୍ରାଵିଶନ୍ ପୁରୀମ୍ ।
ତଦ୍ଧନୁଃ ପୁରତଃ କୃତ୍ଵା ନିର୍ଜଗ୍ମୁଃ ପାର୍ଥିଵାଜ୍ଞଯା ॥ 3 ॥
ନୃଣାଂ ଶତାନି ପଞ୍ଚାଶଦ୍ଵ୍ଯାଯତାନାଂ ମହାତ୍ମନାମ୍ ।
ମଞ୍ଜୂଷାମଷ୍ଟଚକ୍ରାଂ ତାଂ ସମୂହୁସ୍ତେ କଥଞ୍ଚନ ॥ 4 ॥
ତାମାଦାଯ ତୁ ମଞ୍ଜୂଷାମାଯସୀଂ ଯତ୍ର ତଦ୍ଧନୁଃ ।
ସୁରୋପମଂ ତେ ଜନକମୂଚୁର୍ନୃପତିମନ୍ତ୍ରିଣଃ ॥ 5 ॥
ଇଦଂ ଧନୁର୍ଵରଂ ରାଜନ୍ ପୂଜିତଂ ସର୍ଵରାଜଭିଃ ।
ମିଥିଲାଧିପ ରାଜେନ୍ଦ୍ର ଦର୍ଶନୀଯଂ ଯଦିଚ୍ଛସି ॥ 6 ॥
ତେଷାଂ ନୃପୋ ଵଚଃ ଶ୍ରୁତ୍ଵା କୃତାଞ୍ଜଲିରଭାଷତ ।
ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରଂ ମହାତ୍ମାନଂ ତୌ ଚୋଭୌ ରାମଲକ୍ଷ୍ମଣୌ ॥ 7 ॥
ଇଦଂ ଧନୁର୍ଵରଂ ବ୍ରହ୍ମନ୍ ଜନକୈରଭିପୂଜିତମ୍ ।
ରାଜଭିଶ୍ଚ ମହାଵୀର୍ଯୈଃ ଅଶକ୍ତୈଃ ପୂରିତୁଂ ପୁରା ॥ 8 ॥
ନୈତତ୍ସୁରଗଣାସ୍ସର୍ଵେ ନାସୁରା ନ ଚ ରାକ୍ଷସାଃ ।
ଗନ୍ଧର୍ଵଯକ୍ଷପ୍ରଵରାଃ ସକିନ୍ନରମହୋରଗାଃ ॥ 9 ॥
କ୍ଵ ଗତିର୍ମାନୁଷାଣାଂ ଚ ଧନୁଷୋଽସ୍ଯ ପ୍ରପୂରଣେ ।
ଆରୋପଣେ ସମାଯୋଗେ ଵେପନେ ତୋଲନେଽପି ଵା ॥ 10 ॥
ତଦେତଦ୍ଧନୁଷାଂ ଶ୍ରେଷ୍ଠମାନୀତଂ ମୁନିପୁଙ୍ଗଵ ।
ଦର୍ଶଯୈତନ୍ମହାଭାଗ ଅନଯୋଃ ରାଜପୁତ୍ରଯୋଃ ॥ 11 ॥
ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରସ୍ତୁ ଧର୍ମାତ୍ମା ଶ୍ରୁତ୍ଵା ଜନକଭାଷିତମ୍ ।
ଵତ୍ସ ରାମ ଧନୁଃ ପଶ୍ଯ ଇତି ରାଘଵମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 12 ॥
ବ୍ରହ୍ମର୍ଷେର୍ଵଚନାଦ୍ରାମୋ ଯତ୍ର ତିଷ୍ଠତି ତଦ୍ଧନୁଃ ।
ମଞ୍ଜୂଷାଂ ତାମପାଵୃତ୍ଯ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଧନୁରଥାବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 13 ॥
ଇଦଂ ଧନୁର୍ଵରଂ ବ୍ରହ୍ମନ୍ ସଂସ୍ପୃଶାମୀହ ପାଣିନା ।
ଯତ୍ନଵାଂଶ୍ଚ ଭଵିଷ୍ଯାମି ତୋଲନେ ପୂରଣେଽପି ଵା ॥ 14 ॥
ବାଢମିତ୍ଯେଵ ତଂ ରାଜା ମୁନିଶ୍ଚ ସମଭାଷତ ।
ଲୀଲଯା ସ ଧନୁର୍ମଧ୍ଯେ ଜଗ୍ରାହ ଵଚନାନ୍ମୁନେଃ ॥ 15 ॥
ପଶ୍ଯତାଂ ନୃପସହସ୍ରାଣାଂ ବହୂନାଂ ରଘୁନନ୍ଦନଃ ।
ଆରୋପଯତ୍ସ ଧର୍ମାତ୍ମା ସଲୀଲମିଵ ତଦ୍ଧନୁଃ ॥ 16 ॥
ଆରୋପଯିତ୍ଵା ଧର୍ମାତ୍ମା ପୂରଯାମାସ ତଦ୍ଧନୁଃ ।
ତଦ୍ବଭଞ୍ଜ ଧନୁର୍ମଧ୍ଯେ ନରଶ୍ରେଷ୍ଠୋ ମହାଯଶାଃ ॥ 17 ॥
ତସ୍ଯ ଶବ୍ଦୋ ମହାନାସୀତ୍ ନିର୍ଘାତସମନିସ୍ଵନଃ ।
ଭୂମିକମ୍ପଶ୍ଚ ସୁମହାନ୍ ପର୍ଵତସ୍ଯେଵ ଦୀର୍ଯତଃ ॥ 18 ॥
ନିପେତୁଶ୍ଚ ନରା ସ୍ସର୍ଵେ ତେନ ଶବ୍ଦେନ ମୋହିତାଃ ।
ଵର୍ଜଯିତ୍ଵା ମୁନିଵରଂ ରାଜାନଂ ତୌ ଚ ରାଘଵୌ ॥ 19 ॥
ପ୍ରତ୍ଯାଶ୍ଵସ୍ତେ ଜନେ ତସ୍ମିନ୍ରାଜା ଵିଗତସାଧ୍ଵସଃ ।
ଉଵାଚ ପ୍ରାଞ୍ଜଲିର୍ଵାକ୍ଯଂ ଵାକ୍ଯଜ୍ଞୋ ମୁନିପୁଙ୍ଗଵମ୍ ॥ 20 ॥
ଭଗଵନ୍ ଦୃଷ୍ଟଵୀର୍ଯୋ ମେ ରାମୋ ଦଶରଥାତ୍ମଜଃ ।
ଅତ୍ଯଦ୍ଭୁତମଚିନ୍ତ୍ଯଂ ଚ ନ ତର୍କିତମିଦଂ ମଯା ॥ 21 ॥
ଜନକାନାଂ କୁଲେ କୀର୍ତିମାହରିଷ୍ଯତି ମେ ସୁତା ।
ସୀତା ଭର୍ତାରମାସାଦ୍ଯ ରାମଂ ଦଶରଥାତ୍ମଜମ୍ ॥ 22 ॥
ମମ ସତ୍ଯା ପ୍ରତିଜ୍ଞା ଚ ଵୀର୍ଯଶୁଲ୍କେତି କୌଶିକ ।
ସୀତା ପ୍ରାଣୈର୍ବହୁମତା ଦେଯା ରାମାଯ ମେ ସୁତା ॥ 23 ॥
ଭଵତୋଽନୁମତେ ବ୍ରହ୍ମନ୍ ଶୀଘ୍ରଂ ଗଚ୍ଛନ୍ତୁ ମନ୍ତ୍ରିଣଃ ।
ମମ କୌଶିକ ଭଦ୍ରଂ ତେ ଅଯୋଧ୍ଯାଂ ତ୍ଵରିତା ରଥୈଃ ॥ 24 ॥
ରାଜାନଂ ପ୍ରଶ୍ରିତୈର୍ଵାକ୍ଯୈରାନଯନ୍ତୁ ପୁରଂ ମମ ।
ପ୍ରଦାନଂ ଵୀର୍ଯଶୁଲ୍କାଯାଃ କଥଯନ୍ତୁ ଚ ସର୍ଵଶଃ ॥ 25 ॥
ମୁନିଗୁପ୍ତୌ ଚ କାକୁତ୍ସ୍ଥୌ କଥଯନ୍ତୁ ନୃପାଯ ଵୈ ।
ପ୍ରୀଯମାଣଂ ତୁ ରାଜାନମାନଯନ୍ତୁ ସୁଶୀଘ୍ରଗାଃ ॥ 26 ॥
କୌଶିକଶ୍ଚ ତଥେତ୍ଯାହ ରାଜା ଚାଭାଷ୍ଯ ମନ୍ତ୍ରିଣଃ ॥ 27 ॥
ଅଯୋଧ୍ଯାଂ ପ୍ରେଷଯାମାସ ଧର୍ମାତ୍ମା କୃତଶାସନାନ୍ ।
ଯଥାଵୃତ୍ତଂ ସମାଖ୍ଯାତୁମାନେତୁଂ ଚ ନୃପଂ ତଦା ॥ 28 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ବାଲକାଣ୍ଡେ ସପ୍ତଷଷ୍ଟିତମସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptaṣaṣṭitamassargaḥ |
. janakasya vacaśśrutvā viśvāmitro mahāmuniḥ |
dhanurdarśaya rāmāya iti hovāca pārthivam || 1 ||
tatassa rājā janakaḥ sāmantānvyādideśa ha |
dhanurānīyatāṃ divyaṃ gandhamālyavibhūṣitam || 2 ||
janakena samādiṣṭāḥ sacivā prāviśan purīm |
taddhanuḥ purataḥ kṛtvā nirjagmuḥ pārthivājñayā || 3 ||
nṛṇāṃ śatāni pañcāśadvyāyatānāṃ mahātmanām |
mañjūṣāmaṣṭacakrāṃ tāṃ samūhuste kathañcana || 4 ||
tāmādāya tu mañjūṣāmāyasīṃ yatra taddhanuḥ |
suropamaṃ te janakamūcurnṛpatimantriṇaḥ || 5 ||
idaṃ dhanurvaraṃ rājan pūjitaṃ sarvarājabhiḥ |
mithilādhipa rājendra darśanīyaṃ yadicchasi || 6 ||
teṣāṃ nṛpo vacaḥ śrutvā kṛtāñjalirabhāṣata |
viśvāmitraṃ mahātmānaṃ tau cobhau rāmalakṣmaṇau || 7 ||
idaṃ dhanurvaraṃ brahman janakairabhipūjitam |
rājabhiśca mahāvīryaiḥ aśaktaiḥ pūrituṃ purā || 8 ||
naitatsuragaṇāssarve nāsurā na ca rākṣasāḥ |
gandharvayakṣapravarāḥ sakinnaramahoragāḥ || 9 ||
kva gatirmānuṣāṇāṃ ca dhanuṣo'sya prapūraṇe |
āropaṇe samāyoge vepane tolane'pi vā || 10 ||
tadetaddhanuṣāṃ śreṣṭhamānītaṃ munipuṅgava |
darśayaitanmahābhāga anayoḥ rājaputrayoḥ || 11 ||
viśvāmitrastu dharmātmā śrutvā janakabhāṣitam |
vatsa rāma dhanuḥ paśya iti rāghavamabravīt || 12 ||
brahmarṣervacanādrāmo yatra tiṣṭhati taddhanuḥ |
mañjūṣāṃ tāmapāvṛtya dṛṣṭvā dhanurathābravīt || 13 ||
idaṃ dhanurvaraṃ brahman saṃspṛśāmīha pāṇinā |
yatnavāṃśca bhaviṣyāmi tolane pūraṇe'pi vā || 14 ||
bāḍhamityeva taṃ rājā muniśca samabhāṣata |
līlayā sa dhanurmadhye jagrāha vacanānmuneḥ || 15 ||
paśyatāṃ nṛpasahasrāṇāṃ bahūnāṃ raghunandanaḥ |
āropayatsa dharmātmā salīlamiva taddhanuḥ || 16 ||
āropayitvā dharmātmā pūrayāmāsa taddhanuḥ |
tadbabhañja dhanurmadhye naraśreṣṭho mahāyaśāḥ || 17 ||
tasya śabdo mahānāsīt nirghātasamanisvanaḥ |
bhūmikampaśca sumahān parvatasyeva dīryataḥ || 18 ||
nipetuśca narā ssarve tena śabdena mohitāḥ |
varjayitvā munivaraṃ rājānaṃ tau ca rāghavau || 19 ||
pratyāśvaste jane tasminrājā vigatasādhvasaḥ |
uvāca prāñjalirvākyaṃ vākyajño munipuṅgavam || 20 ||
bhagavan dṛṣṭavīryo me rāmo daśarathātmajaḥ |
atyadbhutamacintyaṃ ca na tarkitamidaṃ mayā || 21 ||
janakānāṃ kule kīrtimāhariṣyati me sutā |
sītā bhartāramāsādya rāmaṃ daśarathātmajam || 22 ||
mama satyā pratijñā ca vīryaśulketi kauśika |
sītā prāṇairbahumatā deyā rāmāya me sutā || 23 ||
bhavato'numate brahman śīghraṃ gacchantu mantriṇaḥ |
mama kauśika bhadraṃ te ayodhyāṃ tvaritā rathaiḥ || 24 ||
rājānaṃ praśritairvākyairānayantu puraṃ mama |
pradānaṃ vīryaśulkāyāḥ kathayantu ca sarvaśaḥ || 25 ||
muniguptau ca kākutsthau kathayantu nṛpāya vai |
prīyamāṇaṃ tu rājānamānayantu suśīghragāḥ || 26 ||
kauśikaśca tathetyāha rājā cābhāṣya mantriṇaḥ || 27 ||
ayodhyāṃ preṣayāmāsa dharmātmā kṛtaśāsanān |
yathāvṛttaṃ samākhyātumānetuṃ ca nṛpaṃ tadā || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptaṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ सप्तषष्टितमस्सर्गः ।
. जनकस्य वचश्श्रुत्वा विश्वामित्रो महामुनिः ।
धनुर्दर्शय रामाय इति होवाच पार्थिवम् ॥ 1 ॥
ततस्स राजा जनकः सामन्तान्व्यादिदेश ह ।
धनुरानीयतां दिव्यं गन्धमाल्यविभूषितम् ॥ 2 ॥
जनकेन समादिष्टाः सचिवा प्राविशन् पुरीम् ।
तद्धनुः पुरतः कृत्वा निर्जग्मुः पार्थिवाज्ञया ॥ 3 ॥
नृणां शतानि पञ्चाशद्व्यायतानां महात्मनाम् ।
मञ्जूषामष्टचक्रां तां समूहुस्ते कथञ्चन ॥ 4 ॥
तामादाय तु मञ्जूषामायसीं यत्र तद्धनुः ।
सुरोपमं ते जनकमूचुर्नृपतिमन्त्रिणः ॥ 5 ॥
इदं धनुर्वरं राजन् पूजितं सर्वराजभिः ।
मिथिलाधिप राजेन्द्र दर्शनीयं यदिच्छसि ॥ 6 ॥
तेषां नृपो वचः श्रुत्वा कृताञ्जलिरभाषत ।
विश्वामित्रं महात्मानं तौ चोभौ रामलक्ष्मणौ ॥ 7 ॥
इदं धनुर्वरं ब्रह्मन् जनकैरभिपूजितम् ।
राजभिश्च महावीर्यैः अशक्तैः पूरितुं पुरा ॥ 8 ॥
नैतत्सुरगणास्सर्वे नासुरा न च राक्षसाः ।
गन्धर्वयक्षप्रवराः सकिन्नरमहोरगाः ॥ 9 ॥
क्व गतिर्मानुषाणां च धनुषोऽस्य प्रपूरणे ।
आरोपणे समायोगे वेपने तोलनेऽपि वा ॥ 10 ॥
तदेतद्धनुषां श्रेष्ठमानीतं मुनिपुङ्गव ।
दर्शयैतन्महाभाग अनयोः राजपुत्रयोः ॥ 11 ॥
विश्वामित्रस्तु धर्मात्मा श्रुत्वा जनकभाषितम् ।
वत्स राम धनुः पश्य इति राघवमब्रवीत् ॥ 12 ॥
ब्रह्मर्षेर्वचनाद्रामो यत्र तिष्ठति तद्धनुः ।
मञ्जूषां तामपावृत्य दृष्ट्वा धनुरथाब्रवीत् ॥ 13 ॥
इदं धनुर्वरं ब्रह्मन् संस्पृशामीह पाणिना ।
यत्नवांश्च भविष्यामि तोलने पूरणेऽपि वा ॥ 14 ॥
बाढमित्येव तं राजा मुनिश्च समभाषत ।
लीलया स धनुर्मध्ये जग्राह वचनान्मुनेः ॥ 15 ॥
पश्यतां नृपसहस्राणां बहूनां रघुनन्दनः ।
आरोपयत्स धर्मात्मा सलीलमिव तद्धनुः ॥ 16 ॥
आरोपयित्वा धर्मात्मा पूरयामास तद्धनुः ।
तद्बभञ्ज धनुर्मध्ये नरश्रेष्ठो महायशाः ॥ 17 ॥
तस्य शब्दो महानासीत् निर्घातसमनिस्वनः ।
भूमिकम्पश्च सुमहान् पर्वतस्येव दीर्यतः ॥ 18 ॥
निपेतुश्च नरा स्सर्वे तेन शब्देन मोहिताः ।
वर्जयित्वा मुनिवरं राजानं तौ च राघवौ ॥ 19 ॥
प्रत्याश्वस्ते जने तस्मिन्राजा विगतसाध्वसः ।
उवाच प्राञ्जलिर्वाक्यं वाक्यज्ञो मुनिपुङ्गवम् ॥ 20 ॥
भगवन् दृष्टवीर्यो मे रामो दशरथात्मजः ।
अत्यद्भुतमचिन्त्यं च न तर्कितमिदं मया ॥ 21 ॥
जनकानां कुले कीर्तिमाहरिष्यति मे सुता ।
सीता भर्तारमासाद्य रामं दशरथात्मजम् ॥ 22 ॥
मम सत्या प्रतिज्ञा च वीर्यशुल्केति कौशिक ।
सीता प्राणैर्बहुमता देया रामाय मे सुता ॥ 23 ॥
भवतोऽनुमते ब्रह्मन् शीघ्रं गच्छन्तु मन्त्रिणः ।
मम कौशिक भद्रं ते अयोध्यां त्वरिता रथैः ॥ 24 ॥
राजानं प्रश्रितैर्वाक्यैरानयन्तु पुरं मम ।
प्रदानं वीर्यशुल्कायाः कथयन्तु च सर्वशः ॥ 25 ॥
मुनिगुप्तौ च काकुत्स्थौ कथयन्तु नृपाय वै ।
प्रीयमाणं तु राजानमानयन्तु सुशीघ्रगाः ॥ 26 ॥
कौशिकश्च तथेत्याह राजा चाभाष्य मन्त्रिणः ॥ 27 ॥
अयोध्यां प्रेषयामास धर्मात्मा कृतशासनान् ।
यथावृत्तं समाख्यातुमानेतुं च नृपं तदा ॥ 28 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे सप्तषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptaṣaṣṭitamassargaḥ |
. janakasya vacaśśrutvā viśvāmitro mahāmuniḥ |
dhanurdarśaya rāmāya iti hovāca pārthivam || 1 ||
tatassa rājā janakaḥ sāmantānvyādideśa ha |
dhanurānīyatāṃ divyaṃ gandhamālyavibhūṣitam || 2 ||
janakena samādiṣṭāḥ sacivā prāviśan purīm |
taddhanuḥ purataḥ kṛtvā nirjagmuḥ pārthivājñayā || 3 ||
nṛṇāṃ śatāni pañcāśadvyāyatānāṃ mahātmanām |
mañjūṣāmaṣṭacakrāṃ tāṃ samūhuste kathañcana || 4 ||
tāmādāya tu mañjūṣāmāyasīṃ yatra taddhanuḥ |
suropamaṃ te janakamūcurnṛpatimantriṇaḥ || 5 ||
idaṃ dhanurvaraṃ rājan pūjitaṃ sarvarājabhiḥ |
mithilādhipa rājendra darśanīyaṃ yadicchasi || 6 ||
teṣāṃ nṛpo vacaḥ śrutvā kṛtāñjalirabhāṣata |
viśvāmitraṃ mahātmānaṃ tau cobhau rāmalakṣmaṇau || 7 ||
idaṃ dhanurvaraṃ brahman janakairabhipūjitam |
rājabhiśca mahāvīryaiḥ aśaktaiḥ pūrituṃ purā || 8 ||
naitatsuragaṇāssarve nāsurā na ca rākṣasāḥ |
gandharvayakṣapravarāḥ sakinnaramahoragāḥ || 9 ||
kva gatirmānuṣāṇāṃ ca dhanuṣo'sya prapūraṇe |
āropaṇe samāyoge vepane tolane'pi vā || 10 ||
tadetaddhanuṣāṃ śreṣṭhamānītaṃ munipuṅgava |
darśayaitanmahābhāga anayoḥ rājaputrayoḥ || 11 ||
viśvāmitrastu dharmātmā śrutvā janakabhāṣitam |
vatsa rāma dhanuḥ paśya iti rāghavamabravīt || 12 ||
brahmarṣervacanādrāmo yatra tiṣṭhati taddhanuḥ |
mañjūṣāṃ tāmapāvṛtya dṛṣṭvā dhanurathābravīt || 13 ||
idaṃ dhanurvaraṃ brahman saṃspṛśāmīha pāṇinā |
yatnavāṃśca bhaviṣyāmi tolane pūraṇe'pi vā || 14 ||
bāḍhamityeva taṃ rājā muniśca samabhāṣata |
līlayā sa dhanurmadhye jagrāha vacanānmuneḥ || 15 ||
paśyatāṃ nṛpasahasrāṇāṃ bahūnāṃ raghunandanaḥ |
āropayatsa dharmātmā salīlamiva taddhanuḥ || 16 ||
āropayitvā dharmātmā pūrayāmāsa taddhanuḥ |
tadbabhañja dhanurmadhye naraśreṣṭho mahāyaśāḥ || 17 ||
tasya śabdo mahānāsīt nirghātasamanisvanaḥ |
bhūmikampaśca sumahān parvatasyeva dīryataḥ || 18 ||
nipetuśca narā ssarve tena śabdena mohitāḥ |
varjayitvā munivaraṃ rājānaṃ tau ca rāghavau || 19 ||
pratyāśvaste jane tasminrājā vigatasādhvasaḥ |
uvāca prāñjalirvākyaṃ vākyajño munipuṅgavam || 20 ||
bhagavan dṛṣṭavīryo me rāmo daśarathātmajaḥ |
atyadbhutamacintyaṃ ca na tarkitamidaṃ mayā || 21 ||
janakānāṃ kule kīrtimāhariṣyati me sutā |
sītā bhartāramāsādya rāmaṃ daśarathātmajam || 22 ||
mama satyā pratijñā ca vīryaśulketi kauśika |
sītā prāṇairbahumatā deyā rāmāya me sutā || 23 ||
bhavato'numate brahman śīghraṃ gacchantu mantriṇaḥ |
mama kauśika bhadraṃ te ayodhyāṃ tvaritā rathaiḥ || 24 ||
rājānaṃ praśritairvākyairānayantu puraṃ mama |
pradānaṃ vīryaśulkāyāḥ kathayantu ca sarvaśaḥ || 25 ||
muniguptau ca kākutsthau kathayantu nṛpāya vai |
prīyamāṇaṃ tu rājānamānayantu suśīghragāḥ || 26 ||
kauśikaśca tathetyāha rājā cābhāṣya mantriṇaḥ || 27 ||
ayodhyāṃ preṣayāmāsa dharmātmā kṛtaśāsanān |
yathāvṛttaṃ samākhyātumānetuṃ ca nṛpaṃ tadā || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptaṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.