ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ବାଲକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଏକୋନଵିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ତଚ୍ଛ୍ରୁତ୍ଵା ରାଜସିଂହସ୍ଯ ଵାକ୍ଯମଦ୍ଭୁତଵିସ୍ତରମ୍ ।
ହୃଷ୍ଟରୋମା ମହାତେଜା ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରୋଽଭ୍ଯଭାଷତ ॥ 1 ॥
ସଦୃଶଂ ରାଜଶାର୍ଦୂଲ ତଵୈତଦ୍ଭୁଵି ନାନ୍ଯଥା ।
ମହାଵଂଶପ୍ରସୂତସ୍ଯ ଵସିଷ୍ଠଵ୍ଯପଦେଶିନଃ ॥ 2 ॥
ଯତ୍ତୁ ମେ ହୃଦ୍ଗତଂ ଵାକ୍ଯଂ ତସ୍ଯ କାର୍ଯସ୍ଯ ନିଶ୍ଚଯମ୍ ।
କୁରୂଷ୍ଵ ରାଜଶାର୍ଦୂଲ ଭଵ ସତ୍ଯପ୍ରତିଶ୍ରଵଃ ॥ 3 ॥
ଅହନ୍ନିଯମମାତିଷ୍ଠେ ସିଧ୍ଯର୍ଥଂ ପୁରୁଷର୍ଷଭ ।
ତସ୍ଯ ଵିଘ୍ନକରୌ ଦ୍ଵୌ ତୁ ରାକ୍ଷସୌ କାମରୂପିଣୌ ॥ 4 ॥
ଵ୍ରତେ ମେ ବହୁଶଶ୍ଚୀର୍ଣେ ସମାପ୍ତ୍ଯାଂ ରାକ୍ଷସାଵିମୌ ।
ମାରୀଚଶ୍ଚ ସୁବାହୁଶ୍ଚ ଵୀର୍ଯଵନ୍ତୌ ସୁଶିକ୍ଷିତୌ ॥ 5 ॥
ସମାଂସରୁଧିରୌଘେଣ ଵେଦିଂ ତାମଭ୍ଯଵର୍ଷତାମ୍ ।
ଅଵଧୂତେ ତଥାଭୂତେ ତସ୍ମିନ୍ନିଯମନିଶ୍ଚଯେ ॥ 6 ॥
କୃତଶ୍ରମୋ ନିରୁତ୍ସାହସ୍ତସ୍ମାଦ୍ଦେଶାଦପାକ୍ରମେ ।
ନ ଚ ମେ କ୍ରୋଧମୁତ୍ସ୍ରଷ୍ଟୁଂ ବୁଦ୍ଧିର୍ଭଵତି ପାର୍ଥିଵ ॥ 7 ॥
ତଥା ଭୂତା ହି ସା ଚର୍ଯା ନ ଶାପସ୍ତତ୍ର ମୁଚ୍ଯତେ ।
ସ୍ଵପୁତ୍ରଂ ରାଜଶାର୍ଦୂଲ ରାମଂ ସତ୍ଯପରାକ୍ରମମ୍ ॥ 8 ॥
କାକପକ୍ଷଧରଂ ଶୂରଂ ଜ୍ଯେଷ୍ଠଂ ମେ ଦାତୁମର୍ହସି ।
ଶକ୍ତୋ ହ୍ଯେଷ ମଯା ଗୁପ୍ତୋ ଦିଵ୍ଯେନ ସ୍ଵେନ ତେଜସା ॥ 9 ॥
ରାକ୍ଷସା ଯେ ଵିକର୍ତାରସ୍ତେଷାମପି ଵିନାଶନେ ।
ଶ୍ରେଯଶ୍ଚାସ୍ମୈ ପ୍ରଦାସ୍ଯାମି ବହୁରୂପଂ ନ ସଂଶଯଃ ॥ 10 ॥
ତ୍ରଯାଣାମପି ଲୋକାନାଂ ଯେନ ଖ୍ଯାତିଂ ଗମିଷ୍ଯତି ।
ନ ଚ ତୌ ରାମମାସାଦ୍ଯ ଶକ୍ତୌ ସ୍ଥାତୁଂ କଥଞ୍ଚନ ॥ 11 ॥
ନ ଚ ତୌ ରାଘଵାଦନ୍ଯୋ ହନ୍ତୁମୁତ୍ସହତେ ପୁମାନ୍ ।
ଵୀର୍ଯୋତ୍ସିକ୍ତୌ ହି ତୌ ପାପୌ କାଲପାଶଵଶଂ ଗତୌ ॥ 12 ॥
ରାମସ୍ଯ ରାଜଶାର୍ଦୂଲ ନ ପର୍ଯାପ୍ତୌ ମହାତ୍ମନଃ ।
ନ ଚ ପୁତ୍ରକୃତସ୍ନେହଂ କର୍ତୁମର୍ହସି ପାର୍ଥିଵ ॥ 13 ॥
ଅହଂ ତେ ପ୍ରତିଜାନାମି ହତୌ ତୌ ଵିଦ୍ଧି ରାକ୍ଷସୌ ।
ଅହଂ ଵେଦ୍ମି ମହାତ୍ମାନଂ ରାମଂ ସତ୍ଯପରାକ୍ରମମ୍ ॥ 14 ॥
ଵସିଷ୍ଠୋଽପି ମହାତେଜା ଯେ ଚେମେ ତପସି ସ୍ଥିତାଃ ।
ଯଦି ତେ ଧର୍ମଲାଭଂ ଚ ଯଶଶ୍ଚ ପରମଂ ଭୁଵି ॥ 15 ॥
ସ୍ଥିତମିଚ୍ଛସି ରାଜେନ୍ଦ୍ର ରାମଂ ମେ ଦାତୁମର୍ହସି ।
ଯଦିହ୍ଯନୁଜ୍ଞାଂ କାକୁତ୍ସ୍ଥ ଦଦତେ ତଵ ମନ୍ତ୍ରିଣଃ ॥ 16 ॥
ଵସିଷ୍ଠପ୍ରମୁଖାଃ ସର୍ଵେ ତତୋ ରାମଂ ଵିସର୍ଜଯ ।
ଅଭିପ୍ରେତମସଂସକ୍ତମାତ୍ମଜଂ ଦାତୁମର୍ହସି ॥ 17 ॥
ଦଶରାତ୍ରଂ ହି ଯଜ୍ଞସ୍ଯ ରାମଂ ରାଜୀଵଲୋଚନମ୍ ।
ନାତ୍ଯେତି କାଲୋ ଯଜ୍ଞସ୍ଯ ଯଥାଽଯଂ ମମ ରାଘଵ ॥ 18 ॥
ତଥା କୁରୁଷ୍ଵ ଭଦ୍ରଂ ତେ ମା ଚ ଶୋକେ ମନଃ କୃଥାଃ ।
ଇତ୍ଯେଵମୁକ୍ତ୍ଵା ଧର୍ମାତ୍ମା ଧର୍ମାର୍ଥସହିତଂ ଵଚଃ ॥ 19 ॥
ଵିରରାମ ମହାତେଜା ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରୋ ମହାମୁନିଃ ।
ସ ତନ୍ନିଶମ୍ଯ ରାଜେନ୍ଦ୍ରୋ ଵିଶ୍ଵାମିତ୍ରଵଚଶ୍ଶୁଭମ୍ ॥ 20 ॥
ଶୋକମଭ୍ଯଗମତ୍ତୀଵ୍ରଂ ଵ୍ଯଷୀଦତ ଭଯାନ୍ଵିତଃ ।
ଇତି ହୃଦଯମନୋଵିଦାରଣଂ ମୁନିଵଚନଂ ତଦତୀଵ ଶୁଶ୍ରୁଵାନ୍ ।
ନରପତିରଭଵନ୍ମହାଂସ୍ତଦା ଵ୍ଯଥିତମନାଃ ପ୍ରଚଚାଲ ଚାସନାତ୍ ॥ 21 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ବାଲକାଣ୍ଡେ ଏକୋନଵିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ekonaviṃśassargaḥ |
tacchrutvā rājasiṃhasya vākyamadbhutavistaram |
hṛṣṭaromā mahātejā viśvāmitro'bhyabhāṣata || 1 ||
sadṛśaṃ rājaśārdūla tavaitadbhuvi nānyathā |
mahāvaṃśaprasūtasya vasiṣṭhavyapadeśinaḥ || 2 ||
yattu me hṛdgataṃ vākyaṃ tasya kāryasya niścayam |
kurūṣva rājaśārdūla bhava satyapratiśravaḥ || 3 ||
ahanniyamamātiṣṭhe sidhyarthaṃ puruṣarṣabha |
tasya vighnakarau dvau tu rākṣasau kāmarūpiṇau || 4 ||
vrate me bahuśaścīrṇe samāptyāṃ rākṣasāvimau |
mārīcaśca subāhuśca vīryavantau suśikṣitau || 5 ||
samāṃsarudhiraugheṇa vediṃ tāmabhyavarṣatām |
avadhūte tathābhūte tasminniyamaniścaye || 6 ||
kṛtaśramo nirutsāhastasmāddeśādapākrame |
na ca me krodhamutsraṣṭuṃ buddhirbhavati pārthiva || 7 ||
tathā bhūtā hi sā caryā na śāpastatra mucyate |
svaputraṃ rājaśārdūla rāmaṃ satyaparākramam || 8 ||
kākapakṣadharaṃ śūraṃ jyeṣṭhaṃ me dātumarhasi |
śakto hyeṣa mayā gupto divyena svena tejasā || 9 ||
rākṣasā ye vikartārasteṣāmapi vināśane |
śreyaścāsmai pradāsyāmi bahurūpaṃ na saṃśayaḥ || 10 ||
trayāṇāmapi lokānāṃ yena khyātiṃ gamiṣyati |
na ca tau rāmamāsādya śaktau sthātuṃ kathañcana || 11 ||
na ca tau rāghavādanyo hantumutsahate pumān |
vīryotsiktau hi tau pāpau kālapāśavaśaṃ gatau || 12 ||
rāmasya rājaśārdūla na paryāptau mahātmanaḥ |
na ca putrakṛtasnehaṃ kartumarhasi pārthiva || 13 ||
ahaṃ te pratijānāmi hatau tau viddhi rākṣasau |
ahaṃ vedmi mahātmānaṃ rāmaṃ satyaparākramam || 14 ||
vasiṣṭho'pi mahātejā ye ceme tapasi sthitāḥ |
yadi te dharmalābhaṃ ca yaśaśca paramaṃ bhuvi || 15 ||
sthitamicchasi rājendra rāmaṃ me dātumarhasi |
yadihyanujñāṃ kākutstha dadate tava mantriṇaḥ || 16 ||
vasiṣṭhapramukhāḥ sarve tato rāmaṃ visarjaya |
abhipretamasaṃsaktamātmajaṃ dātumarhasi || 17 ||
daśarātraṃ hi yajñasya rāmaṃ rājīvalocanam |
nātyeti kālo yajñasya yathā'yaṃ mama rāghava || 18 ||
tathā kuruṣva bhadraṃ te mā ca śoke manaḥ kṛthāḥ |
ityevamuktvā dharmātmā dharmārthasahitaṃ vacaḥ || 19 ||
virarāma mahātejā viśvāmitro mahāmuniḥ |
sa tanniśamya rājendro viśvāmitravacaśśubham || 20 ||
śokamabhyagamattīvraṃ vyaṣīdata bhayānvitaḥ |
iti hṛdayamanovidāraṇaṃ munivacanaṃ tadatīva śuśruvān |
narapatirabhavanmahāṃstadā vyathitamanāḥ pracacāla cāsanāt || 21 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ekonaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ एकोनविंशस्सर्गः ।
तच्छ्रुत्वा राजसिंहस्य वाक्यमद्भुतविस्तरम् ।
हृष्टरोमा महातेजा विश्वामित्रोऽभ्यभाषत ॥ 1 ॥
सदृशं राजशार्दूल तवैतद्भुवि नान्यथा ।
महावंशप्रसूतस्य वसिष्ठव्यपदेशिनः ॥ 2 ॥
यत्तु मे हृद्गतं वाक्यं तस्य कार्यस्य निश्चयम् ।
कुरूष्व राजशार्दूल भव सत्यप्रतिश्रवः ॥ 3 ॥
अहन्नियममातिष्ठे सिध्यर्थं पुरुषर्षभ ।
तस्य विघ्नकरौ द्वौ तु राक्षसौ कामरूपिणौ ॥ 4 ॥
व्रते मे बहुशश्चीर्णे समाप्त्यां राक्षसाविमौ ।
मारीचश्च सुबाहुश्च वीर्यवन्तौ सुशिक्षितौ ॥ 5 ॥
समांसरुधिरौघेण वेदिं तामभ्यवर्षताम् ।
अवधूते तथाभूते तस्मिन्नियमनिश्चये ॥ 6 ॥
कृतश्रमो निरुत्साहस्तस्माद्देशादपाक्रमे ।
न च मे क्रोधमुत्स्रष्टुं बुद्धिर्भवति पार्थिव ॥ 7 ॥
तथा भूता हि सा चर्या न शापस्तत्र मुच्यते ।
स्वपुत्रं राजशार्दूल रामं सत्यपराक्रमम् ॥ 8 ॥
काकपक्षधरं शूरं ज्येष्ठं मे दातुमर्हसि ।
शक्तो ह्येष मया गुप्तो दिव्येन स्वेन तेजसा ॥ 9 ॥
राक्षसा ये विकर्तारस्तेषामपि विनाशने ।
श्रेयश्चास्मै प्रदास्यामि बहुरूपं न संशयः ॥ 10 ॥
त्रयाणामपि लोकानां येन ख्यातिं गमिष्यति ।
न च तौ राममासाद्य शक्तौ स्थातुं कथञ्चन ॥ 11 ॥
न च तौ राघवादन्यो हन्तुमुत्सहते पुमान् ।
वीर्योत्सिक्तौ हि तौ पापौ कालपाशवशं गतौ ॥ 12 ॥
रामस्य राजशार्दूल न पर्याप्तौ महात्मनः ।
न च पुत्रकृतस्नेहं कर्तुमर्हसि पार्थिव ॥ 13 ॥
अहं ते प्रतिजानामि हतौ तौ विद्धि राक्षसौ ।
अहं वेद्मि महात्मानं रामं सत्यपराक्रमम् ॥ 14 ॥
वसिष्ठोऽपि महातेजा ये चेमे तपसि स्थिताः ।
यदि ते धर्मलाभं च यशश्च परमं भुवि ॥ 15 ॥
स्थितमिच्छसि राजेन्द्र रामं मे दातुमर्हसि ।
यदिह्यनुज्ञां काकुत्स्थ ददते तव मन्त्रिणः ॥ 16 ॥
वसिष्ठप्रमुखाः सर्वे ततो रामं विसर्जय ।
अभिप्रेतमसंसक्तमात्मजं दातुमर्हसि ॥ 17 ॥
दशरात्रं हि यज्ञस्य रामं राजीवलोचनम् ।
नात्येति कालो यज्ञस्य यथाऽयं मम राघव ॥ 18 ॥
तथा कुरुष्व भद्रं ते मा च शोके मनः कृथाः ।
इत्येवमुक्त्वा धर्मात्मा धर्मार्थसहितं वचः ॥ 19 ॥
विरराम महातेजा विश्वामित्रो महामुनिः ।
स तन्निशम्य राजेन्द्रो विश्वामित्रवचश्शुभम् ॥ 20 ॥
शोकमभ्यगमत्तीव्रं व्यषीदत भयान्वितः ।
इति हृदयमनोविदारणं मुनिवचनं तदतीव शुश्रुवान् ।
नरपतिरभवन्महांस्तदा व्यथितमनाः प्रचचाल चासनात् ॥ 21 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे एकोनविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ekonaviṃśassargaḥ |
tacchrutvā rājasiṃhasya vākyamadbhutavistaram |
hṛṣṭaromā mahātejā viśvāmitro'bhyabhāṣata || 1 ||
sadṛśaṃ rājaśārdūla tavaitadbhuvi nānyathā |
mahāvaṃśaprasūtasya vasiṣṭhavyapadeśinaḥ || 2 ||
yattu me hṛdgataṃ vākyaṃ tasya kāryasya niścayam |
kurūṣva rājaśārdūla bhava satyapratiśravaḥ || 3 ||
ahanniyamamātiṣṭhe sidhyarthaṃ puruṣarṣabha |
tasya vighnakarau dvau tu rākṣasau kāmarūpiṇau || 4 ||
vrate me bahuśaścīrṇe samāptyāṃ rākṣasāvimau |
mārīcaśca subāhuśca vīryavantau suśikṣitau || 5 ||
samāṃsarudhiraugheṇa vediṃ tāmabhyavarṣatām |
avadhūte tathābhūte tasminniyamaniścaye || 6 ||
kṛtaśramo nirutsāhastasmāddeśādapākrame |
na ca me krodhamutsraṣṭuṃ buddhirbhavati pārthiva || 7 ||
tathā bhūtā hi sā caryā na śāpastatra mucyate |
svaputraṃ rājaśārdūla rāmaṃ satyaparākramam || 8 ||
kākapakṣadharaṃ śūraṃ jyeṣṭhaṃ me dātumarhasi |
śakto hyeṣa mayā gupto divyena svena tejasā || 9 ||
rākṣasā ye vikartārasteṣāmapi vināśane |
śreyaścāsmai pradāsyāmi bahurūpaṃ na saṃśayaḥ || 10 ||
trayāṇāmapi lokānāṃ yena khyātiṃ gamiṣyati |
na ca tau rāmamāsādya śaktau sthātuṃ kathañcana || 11 ||
na ca tau rāghavādanyo hantumutsahate pumān |
vīryotsiktau hi tau pāpau kālapāśavaśaṃ gatau || 12 ||
rāmasya rājaśārdūla na paryāptau mahātmanaḥ |
na ca putrakṛtasnehaṃ kartumarhasi pārthiva || 13 ||
ahaṃ te pratijānāmi hatau tau viddhi rākṣasau |
ahaṃ vedmi mahātmānaṃ rāmaṃ satyaparākramam || 14 ||
vasiṣṭho'pi mahātejā ye ceme tapasi sthitāḥ |
yadi te dharmalābhaṃ ca yaśaśca paramaṃ bhuvi || 15 ||
sthitamicchasi rājendra rāmaṃ me dātumarhasi |
yadihyanujñāṃ kākutstha dadate tava mantriṇaḥ || 16 ||
vasiṣṭhapramukhāḥ sarve tato rāmaṃ visarjaya |
abhipretamasaṃsaktamātmajaṃ dātumarhasi || 17 ||
daśarātraṃ hi yajñasya rāmaṃ rājīvalocanam |
nātyeti kālo yajñasya yathā'yaṃ mama rāghava || 18 ||
tathā kuruṣva bhadraṃ te mā ca śoke manaḥ kṛthāḥ |
ityevamuktvā dharmātmā dharmārthasahitaṃ vacaḥ || 19 ||
virarāma mahātejā viśvāmitro mahāmuniḥ |
sa tanniśamya rājendro viśvāmitravacaśśubham || 20 ||
śokamabhyagamattīvraṃ vyaṣīdata bhayānvitaḥ |
iti hṛdayamanovidāraṇaṃ munivacanaṃ tadatīva śuśruvān |
narapatirabhavanmahāṃstadā vyathitamanāḥ pracacāla cāsanāt || 21 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ekonaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.