ପୂର୍ଵପୀଠିକା ॥
ଵାସୁଦେଵ ଉଵାଚ ।
ତତଃ ସ ପ୍ରଯତୋ ଭୂତ୍ଵା ମମ ତାତ ଯୁଧିଷ୍ଠିର ।
ପ୍ରାଞ୍ଜଲିଃ ପ୍ରାହ ଵିପ୍ରର୍ଷିର୍ନାମସଙ୍ଗ୍ରହମାଦିତଃ ॥ 1 ॥
ଉପମନ୍ଯୁରୁଵାଚ ।
ବ୍ରହ୍ମପ୍ରୋକ୍ତୈରୃଷିପ୍ରୋକ୍ତୈର୍ଵେଦଵେଦାଙ୍ଗସମ୍ଭଵୈଃ ।
ସର୍ଵଲୋକେଷୁ ଵିଖ୍ଯାତଂ ସ୍ତୁତ୍ଯଂ ସ୍ତୋଷ୍ଯାମି ନାମଭିଃ ॥ 2 ॥
ମହଦ୍ଭିର୍ଵିହିତୈଃ ସତ୍ଯୈଃ ସିଦ୍ଧୈଃ ସର୍ଵାର୍ଥସାଧକୈଃ ।
ଋଷିଣା ତଣ୍ଡିନା ଭକ୍ତ୍ଯା କୃତୈର୍ଵେଦକୃତାତ୍ମନା ॥ 3 ॥
ଯଥୋକ୍ତୈଃ ସାଧୁଭିଃ ଖ୍ଯାତୈର୍ମୁନିଭିସ୍ତତ୍ତ୍ଵଦର୍ଶିଭିଃ ।
ପ୍ରଵରଂ ପ୍ରଥମଂ ସ୍ଵର୍ଗ୍ଯଂ ସର୍ଵଭୂତହିତଂ ଶୁଭମ୍ ॥ 4 ॥
ଶ୍ରୁତୈଃ ସର୍ଵତ୍ର ଜଗତି ବ୍ରହ୍ମଲୋକାଵତାରିତୈଃ ।
ସତ୍ଯୈସ୍ତତ୍ପରମଂ ବ୍ରହ୍ମ ବ୍ରହ୍ମପ୍ରୋକ୍ତଂ ସନାତନମ୍ ॥ 5 ॥
ଵକ୍ଷ୍ଯେ ଯଦୁକୁଲଶ୍ରେଷ୍ଠ ଶୃଣୁଷ୍ଵାଵହିତୋ ମମ ।
ଵରଯୈନଂ ଭଵଂ ଦେଵଂ ଭକ୍ତସ୍ତ୍ଵଂ ପରମେଶ୍ଵରମ୍ ॥ 6 ॥
ତେନ ତେ ଶ୍ରାଵଯିଷ୍ଯାମି ଯତ୍ତଦ୍ବ୍ରହ୍ମ ସନାତନମ୍ ।
ନ ଶକ୍ଯଂ ଵିସ୍ତରାତ୍କୃତ୍ସ୍ନଂ ଵକ୍ତୁଂ ସର୍ଵସ୍ଯ କେନଚିତ୍ ॥ 7 ॥
ଯୁକ୍ତେନାପି ଵିଭୂତୀନାମପି ଵର୍ଷଶତୈରପି ।
ଯସ୍ଯାଦିର୍ମଧ୍ଯମନ୍ତଂ ଚ ସୁରୈରପି ନ ଗମ୍ଯତେ ॥ 8 ॥
କସ୍ତସ୍ଯ ଶକ୍ନୁଯାଦ୍ଵକ୍ତୁଂ ଗୁଣାନ୍ କାର୍ତ୍ସ୍ନ୍ଯେନ ମାଧଵ ।
କିଂ ତୁ ଦେଵସ୍ଯ ମହତଃ ସଙ୍କ୍ଷିପ୍ତାର୍ଥପଦାକ୍ଷରମ୍ ॥ 9 ॥
ଶକ୍ତିତଶ୍ଚରିତଂ ଵକ୍ଷ୍ଯେ ପ୍ରସାଦାତ୍ତସ୍ଯ ଧୀମତଃ ।
ଅପ୍ରାପ୍ଯ ତୁ ତତୋଽନୁଜ୍ଞାଂ ନ ଶକ୍ଯଃ ସ୍ତୋତୁମୀଶ୍ଵରଃ ॥ 10 ॥
ଯଦା ତେନାଭ୍ଯନୁଜ୍ଞାତଃ ସ୍ତୁତୋ ଵୈ ସ ତଦା ମଯା ।
ଅନାଦିନିଧନସ୍ଯାହଂ ଜଗଦ୍ଯୋନେର୍ମହାତ୍ମନଃ ॥ 11 ॥
ନାମ୍ନାଂ କିଞ୍ଚିତ୍ସମୁଦ୍ଦେଶଂ ଵକ୍ଷ୍ଯାମ୍ଯଵ୍ଯକ୍ତଯୋନିନଃ ।
ଵରଦସ୍ଯ ଵରେଣ୍ଯସ୍ଯ ଵିଶ୍ଵରୂପସ୍ଯ ଧୀମତଃ ॥ 12 ॥
ଶୃଣୁ ନାମ୍ନାଂ ଚ ଯଂ କୃଷ୍ଣ ଯଦୁକ୍ତଂ ପଦ୍ମଯୋନିନା ।
ଦଶନାମସହସ୍ରାଣି ଯାନ୍ଯାହ ପ୍ରପିତାମହଃ ॥ 13 ॥
ତାନି ନିର୍ମଥ୍ଯ ମନସା ଦଧ୍ନୋ ଘୃତମିଵୋଦ୍ଧୃତମ୍ ।
ଗିରେଃ ସାରଂ ଯଥା ହେମ ପୁଷ୍ପସାରଂ ଯଥା ମଧୁ ॥ 14 ॥
ଘୃତାତ୍ସାରଂ ଯଥା ମଣ୍ଡସ୍ତଥୈତତ୍ସାରମୁଦ୍ଧୃତମ୍ ।
ସର୍ଵପାପାପହମିଦଂ ଚତୁର୍ଵେଦସମନ୍ଵିତମ୍ ॥ 15 ॥
ପ୍ରଯତ୍ନେନାଧିଗନ୍ତଵ୍ଯଂ ଧାର୍ଯଂ ଚ ପ୍ରଯତାତ୍ମନା ।
ମାଙ୍ଗଲ୍ଯଂ ପୌଷ୍ଟିକଂ ଚୈଵ ରକ୍ଷୋଘ୍ନଂ ପାଵନଂ ମହତ୍ ॥ 16 ॥
ଇଦଂ ଭକ୍ତାଯ ଦାତଵ୍ଯଂ ଶ୍ରଦ୍ଦଧାନାସ୍ତିକାଯ ଚ ।
ନାଶ୍ରଦ୍ଦଧାନରୂପାଯ ନାସ୍ତିକାଯାଜିତାତ୍ମନେ ॥ 17 ॥
ଯଶ୍ଚାଭ୍ଯସୂଯତେ ଦେଵଂ କାରଣାତ୍ମାନମୀଶ୍ଵରମ୍ ।
ସ କୃଷ୍ଣ ନରକଂ ଯାତି ସହ ପୂର୍ଵୈଃ ସହାତ୍ମଜୈଃ ॥ 18 ॥
ଇଦଂ ଧ୍ଯାନମିଦଂ ଯୋଗମିଦଂ ଧ୍ଯେଯମନୁତ୍ତମମ୍ ।
ଇଦଂ ଜପ୍ଯମିଦଂ ଜ୍ଞାନଂ ରହସ୍ଯମିଦମୁତ୍ତମମ୍ ॥ 19 ॥
ଯଂ ଜ୍ଞାତ୍ଵା ଅନ୍ତକାଲେପି ଗଚ୍ଛେତ ପରମାଂ ଗତିମ୍ ।
ପଵିତ୍ରଂ ମଙ୍ଗଲଂ ମେଧ୍ଯଂ କଲ୍ଯାଣମିଦମୁତ୍ତମମ୍ ॥ 20 ॥
ଇଦଂ ବ୍ରହ୍ମା ପୁରା କୃତ୍ଵା ସର୍ଵଲୋକପିତାମହଃ ।
ସର୍ଵ ସ୍ତଵାନାଂ ରାଜତ୍ଵେ ଦିଵ୍ଯାନାଂ ସମକଲ୍ପଯତ୍ ॥ 21 ॥
ତଦା ପ୍ରଭୃତି ଚୈଵାଯମୀଶ୍ଵରସ୍ଯ ମହାତ୍ମନଃ ।
ସ୍ତଵରାଜ ଇତି ଖ୍ଯାତୋ ଜଗତ୍ଯମରପୂଜିତଃ ॥ 22 ॥
ବ୍ରହ୍ମଲୋକାଦଯଂ ସ୍ଵର୍ଗେ ସ୍ତଵରାଜୋଽଵତାରିତଃ ।
ଯତସ୍ତଣ୍ଡିଃ ପୁରା ପ୍ରାପ ତେନ ତଣ୍ଡିକୃତୋଽଭଵତ୍ ॥ 23 ॥
ସ୍ଵର୍ଗାଚ୍ଚୈଵାତ୍ର ଭୂର୍ଲୋକଂ ତଣ୍ଡିନା ହ୍ଯଵତାରିତଃ ।
ସର୍ଵମଙ୍ଗଲମାଙ୍ଗଲ୍ଯଂ ସର୍ଵପାପପ୍ରଣାଶନମ୍ ॥ 24 ॥
ନିଗଦିଷ୍ଯେ ମହାବାହୋ ସ୍ତଵାନାମୁତ୍ତମଂ ସ୍ତଵମ୍ ।
ବ୍ରହ୍ମଣାମପି ଯଦ୍ବ୍ରହ୍ମ ପରାଣାମପି ଯତ୍ପରମ୍ ॥ 25 ॥
ତେଜସାମପି ଯତ୍ତେଜସ୍ତପସାମପି ଯତ୍ତପଃ ।
ଶାନ୍ତାନାମପି ଯଃ ଶାନ୍ତୋ ଦ୍ଯୁତୀନାମପି ଯା ଦ୍ଯୁତିଃ ॥ 26 ॥
ଦାନ୍ତାନାମପି ଯୋ ଦାନ୍ତୋ ଧୀମତାମପି ଯା ଚ ଧୀଃ ।
ଦେଵାନାମପି ଯୋ ଦେଵ ଋଷୀଣାମପି ଯସ୍ତ୍ଵୃଷିଃ ॥ 27 ॥
ଯଜ୍ଞାନାମପି ଯୋ ଯଜ୍ଞଃ ଶିଵାନାମପି ଯଃ ଶିଵଃ ।
ରୁଦ୍ରାଣାମପି ଯୋ ରୁଦ୍ରଃ ପ୍ରଭା ପ୍ରଭଵତାମପି ॥ 28 ॥
ଯୋଗିନାମପି ଯୋ ଯୋଗୀ କାରଣାନାଂ ଚ କାରଣମ୍ ।
ଯତୋ ଲୋକାଃ ସମ୍ଭଵନ୍ତି ନ ଭଵନ୍ତି ଯତଃ ପୁନଃ ॥ 29 ॥
ସର୍ଵଭୂତାତ୍ମଭୂତସ୍ଯ ହରସ୍ଯାମିତତେଜସଃ ।
ଅଷ୍ଟୋତ୍ତରସହସ୍ରଂ ତୁ ନାମ୍ନାଂ ଶର୍ଵସ୍ଯ ମେ ଶୃଣୁ ।
ଯଚ୍ଛ୍ରୁତ୍ଵା ମନୁଜଵ୍ଯାଘ୍ର ସର୍ଵାନ୍କାମାନଵାପ୍ସ୍ଯସି ॥ 30 ॥
ଧ୍ଯାନମ୍ ।
ଶାନ୍ତଂ ପଦ୍ମାସନସ୍ଥଂ ଶଶିଧରମୁକୁଟଂ ପଞ୍ଚଵକ୍ତ୍ରଂ ତ୍ରିନେତ୍ରଂ
ଶୂଲଂ ଵଜ୍ରଂ ଚ ଖଡ୍ଗଂ ପରଶୁମଭଯଦଂ ଦକ୍ଷଭାଗେ ଵହନ୍ତମ୍ ।
ନାଗଂ ପାଶଂ ଚ ଘଣ୍ଟାଂ ପ୍ରଲଯହୁତଵହଂ ସାଙ୍କୁଶଂ ଵାମଭାଗେ
ନାନାଲଙ୍କାରଯୁକ୍ତଂ ସ୍ଫଟିକମଣିନିଭଂ ପାର୍ଵତୀଶଂ ନମାମି ॥
ସ୍ତୋତ୍ରମ୍ ।
ଓଁ ସ୍ଥିରଃ ସ୍ଥାଣୁଃ ପ୍ରଭୁର୍ଭୀମଃ ପ୍ରଵରୋ ଵରଦୋ ଵରଃ ।
ସର୍ଵାତ୍ମା ସର୍ଵଵିଖ୍ଯାତଃ ସର୍ଵଃ ସର୍ଵକରୋ ଭଵଃ ॥ 1 ॥
ଜଟୀ ଚର୍ମୀ ଶିଖଣ୍ଡୀ ଚ ସର୍ଵାଙ୍ଗଃ ସର୍ଵଭାଵନଃ ।
ହରଶ୍ଚ ହରିଣାକ୍ଷଶ୍ଚ ସର୍ଵଭୂତହରଃ ପ୍ରଭୁଃ ॥ 2 ॥
ପ୍ରଵୃତ୍ତିଶ୍ଚ ନିଵୃତ୍ତିଶ୍ଚ ନିଯତଃ ଶାଶ୍ଵତୋ ଧ୍ରୁଵଃ ।
ଶ୍ମଶାନଵାସୀ ଭଗଵାନ୍ ଖଚରୋ ଗୋଚରୋଽର୍ଦନଃ ॥ 3 ॥
ଅଭିଵାଦ୍ଯୋ ମହାକର୍ମା ତପସ୍ଵୀ ଭୂତଭାଵନଃ ।
ଉନ୍ମତ୍ତଵେଷପ୍ରଚ୍ଛନ୍ନଃ ସର୍ଵଲୋକପ୍ରଜାପତିଃ ॥ 4 ॥
ମହାରୂପୋ ମହାକାଯୋ ଵୃଷରୂପୋ ମହାଯଶାଃ ।
ମହାତ୍ମା ସର୍ଵଭୂତାତ୍ମା ଵିଶ୍ଵରୂପୋ ମହାହନୁଃ ॥ 5 ॥
ଲୋକପାଲୋଽନ୍ତର୍ହିତାତ୍ମା ପ୍ରସାଦୋ ହଯଗର୍ଦଭିଃ ।
ପଵିତ୍ରଂ ଚ ମହାଂଶ୍ଚୈଵ ନିଯମୋ ନିଯମାଶ୍ରିତଃ ॥ 6 ॥
ସର୍ଵକର୍ମା ସ୍ଵଯମ୍ଭୂତ ଆଦିରାଦିକରୋ ନିଧିଃ ।
ସହସ୍ରାକ୍ଷୋ ଵିଶାଲାକ୍ଷଃ ସୋମୋ ନକ୍ଷତ୍ରସାଧକଃ ॥ 7 ॥
ଚନ୍ଦ୍ରଃ ସୂର୍ଯଃ ଶନିଃ କେତୁର୍ଗ୍ରହୋ ଗ୍ରହପତିର୍ଵରଃ ।
ଅତ୍ରିରତ୍ର୍ଯା ନମସ୍କର୍ତା ମୃଗବାଣାର୍ପଣୋଽନଘଃ ॥ 8 ॥ [ଆଦ୍ଯନ୍ତଲଯକର୍ତା ଚ]
ମହାତପା ଘୋରତପା ଅଦୀନୋ ଦୀନସାଧକଃ ।
ସଂଵତ୍ସରକରୋ ମନ୍ତ୍ରଃ ପ୍ରମାଣଂ ପରମଂ ତପଃ ॥ 9 ॥
ଯୋଗୀ ଯୋଜ୍ଯୋ ମହାବୀଜୋ ମହାରେତା ମହାବଲଃ ।
ସୁଵର୍ଣରେତାଃ ସର୍ଵଜ୍ଞଃ ସୁବୀଜୋ ବୀଜଵାହନଃ ॥ 10 ॥
ଦଶବାହୁସ୍ତ୍ଵନିମିଷୋ ନୀଲକଣ୍ଠ ଉମାପତିଃ ।
ଵିଶ୍ଵରୂପଃ ସ୍ଵଯଂ ଶ୍ରେଷ୍ଠୋ ବଲଵୀରୋ ବଲୋ ଗଣଃ ॥ 11 ॥
ଗଣକର୍ତା ଗଣପତିର୍ଦିଗ୍ଵାସାଃ କାମ ଏଵ ଚ ।
ମନ୍ତ୍ରଵିତ୍ପରମୋ ମନ୍ତ୍ରଃ ସର୍ଵଭାଵକରୋ ହରଃ ॥ 12 ॥
କମଣ୍ଡଲୁଧରୋ ଧନ୍ଵୀ ବାଣହସ୍ତଃ କପାଲଵାନ୍ ।
ଅଶନୀ ଶତଘ୍ନୀ ଖଡ୍ଗୀ ପଟ୍ଟିଶୀ ଚାଯୁଧୀ ମହାନ୍ ॥ 13 ॥
ସ୍ରୁଵହସ୍ତଃ ସୁରୂପଶ୍ଚ ତେଜସ୍ତେଜସ୍କରୋ ନିଧିଃ ।
ଉଷ୍ଣୀଷୀ ଚ ସୁଵକ୍ତ୍ରଶ୍ଚ ଉଦଗ୍ରୋ ଵିନତସ୍ତଥା ॥ 14 ॥
ଦୀର୍ଘଶ୍ଚ ହରିକେଶଶ୍ଚ ସୁତୀର୍ଥଃ କୃଷ୍ଣ ଏଵ ଚ ।
ସୃଗାଲରୂପଃ ସିଦ୍ଧାର୍ଥୋ ମୁଣ୍ଡଃ ସର୍ଵଶୁଭଙ୍କରଃ ॥ 15 ॥
ଅଜଶ୍ଚ ବହୁରୂପଶ୍ଚ ଗନ୍ଧଧାରୀ କପର୍ଦ୍ଯପି ।
ଊର୍ଧ୍ଵରେତା ଊର୍ଧ୍ଵଲିଙ୍ଗ ଊର୍ଧ୍ଵଶାଯୀ ନଭଃସ୍ଥଲଃ ॥ 16 ॥
ତ୍ରିଜଟୀ ଚୀରଵାସାଶ୍ଚ ରୁଦ୍ରଃ ସେନାପତିର୍ଵିଭୁଃ ।
ଅହଶ୍ଚରୋ ନକ୍ତଞ୍ଚରସ୍ତିଗ୍ମମନ୍ଯୁଃ ସୁଵର୍ଚସଃ ॥ 17 ॥
ଗଜହା ଦୈତ୍ଯହା କାଲୋ ଲୋକଧାତା ଗୁଣାକରଃ ।
ସିଂହଶାର୍ଦୂଲରୂପଶ୍ଚ ଆର୍ଦ୍ରଚର୍ମାମ୍ବରାଵୃତଃ ॥ 18 ॥
କାଲଯୋଗୀ ମହାନାଦଃ ସର୍ଵକାମଶ୍ଚତୁଷ୍ପଥଃ ।
ନିଶାଚରଃ ପ୍ରେତଚାରୀ ଭୂତଚାରୀ ମହେଶ୍ଵରଃ ॥ 19 ॥
ବହୁଭୂତୋ ବହୁଧରଃ ସ୍ଵର୍ଭାନୁରମିତୋ ଗତିଃ ।
ନୃତ୍ଯପ୍ରିଯୋ ନିତ୍ଯନର୍ତୋ ନର୍ତକଃ ସର୍ଵଲାଲସଃ ॥ 20 ॥
ଘୋରୋ ମହାତପାଃ ପାଶୋ ନିତ୍ଯୋ ଗିରିରୁହୋ ନଭଃ ।
ସହସ୍ରହସ୍ତୋ ଵିଜଯୋ ଵ୍ଯଵସାଯୋ ହ୍ଯତନ୍ଦ୍ରିତଃ ॥ 21 ॥
ଅଧର୍ଷଣୋ ଧର୍ଷଣାତ୍ମା ଯଜ୍ଞହା କାମନାଶକଃ । [ମର୍ଷ]
ଦକ୍ଷଯାଗାପହାରୀ ଚ ସୁସହୋ ମଧ୍ଯମସ୍ତଥା ॥ 22 ॥
ତେଜୋପହାରୀ ବଲହା ମୁଦିତୋଽର୍ଥୋଽଜିତୋଽଵରଃ ।
ଗମ୍ଭୀରଘୋଷୋ ଗମ୍ଭୀରୋ ଗମ୍ଭୀରବଲଵାହନଃ ॥ 23 ॥
ନ୍ଯଗ୍ରୋଧରୂପୋ ନ୍ଯଗ୍ରୋଧୋ ଵୃକ୍ଷକର୍ଣସ୍ଥିତିର୍ଵିଭୁଃ ।
ସୁତୀକ୍ଷ୍ଣଦଶନଶ୍ଚୈଵ ମହାକାଯୋ ମହାନନଃ ॥ 24 ॥
ଵିଷ୍ଵକ୍ସେନୋ ହରିର୍ଯଜ୍ଞଃ ସଂଯୁଗାପୀଡଵାହନଃ ।
ତୀକ୍ଷ୍ଣତାପଶ୍ଚ ହର୍ଯଶ୍ଵଃ ସହାଯଃ କର୍ମକାଲଵିତ୍ ॥ 25 ॥
ଵିଷ୍ଣୁପ୍ରସାଦିତୋ ଯଜ୍ଞଃ ସମୁଦ୍ରୋ ବଡବାମୁଖଃ ।
ହୁତାଶନସହାଯଶ୍ଚ ପ୍ରଶାନ୍ତାତ୍ମା ହୁତାଶନଃ ॥ 26 ॥
ଉଗ୍ରତେଜା ମହାତେଜା ଜନ୍ଯୋ ଵିଜଯକାଲଵିତ୍ ।
ଜ୍ଯୋତିଷାମଯନଂ ସିଦ୍ଧିଃ ସର୍ଵଵିଗ୍ରହ ଏଵ ଚ ॥ 27 ॥
ଶିଖୀ ମୁଣ୍ଡୀ ଜଟୀ ଜ୍ଵାଲୀ ମୂର୍ତିଜୋ ମୂର୍ଧଗୋ ବଲୀ ।
ଵେଣଵୀ ପଣଵୀ ତାଲୀ ଖଲୀ କାଲକଟଙ୍କଟଃ ॥ 28 ॥
ନକ୍ଷତ୍ରଵିଗ୍ରହମତିର୍ଗୁଣବୁଦ୍ଧିର୍ଲଯୋଽଗମଃ ।
ପ୍ରଜାପତିର୍ଵିଶ୍ଵବାହୁର୍ଵିଭାଗଃ ସର୍ଵଗୋଽମୁଖଃ ॥ 29 ॥
ଵିମୋଚନଃ ସୁସରଣୋ ହିରଣ୍ଯକଵଚୋଦ୍ଭଵଃ ।
ମେଢ୍ରଜୋ ବଲଚାରୀ ଚ ମହୀଚାରୀ ସ୍ରୁତସ୍ତଥା ॥ 30 ॥ [ମେଘଜୋ]
ସର୍ଵତୂର୍ଯନିନାଦୀ ଚ ସର୍ଵାତୋଦ୍ଯପରିଗ୍ରହଃ ।
ଵ୍ଯାଲରୂପୋ ଗୁହାଵାସୀ ଗୁହୋ ମାଲୀ ତରଙ୍ଗଵିତ୍ ॥ 31 ॥
ତ୍ରିଦଶସ୍ତ୍ରିକାଲଧୃକ୍କର୍ମସର୍ଵବନ୍ଧଵିମୋଚନଃ ।
ବନ୍ଧନସ୍ତ୍ଵସୁରେନ୍ଦ୍ରାଣାଂ ଯୁଧିଶତ୍ରୁଵିନାଶନଃ ॥ 32 ॥
ସାଙ୍ଖ୍ଯପ୍ରସାଦୋ ଦୁର୍ଵାସାଃ ସର୍ଵସାଧୁନିଷେଵିତଃ ।
ପ୍ରସ୍କନ୍ଦନୋ ଵିଭାଗଜ୍ଞୋ ଅତୁଲ୍ଯୋ ଯଜ୍ଞଭାଗଵିତ୍ ॥ 33 ॥
ସର୍ଵଵାସଃ ସର୍ଵଚାରୀ ଦୁର୍ଵାସା ଵାସଵୋଽମରଃ ।
ହୈମୋ ହେମକରୋଽଯଜ୍ଞଃ ସର୍ଵଧାରୀ ଧରୋତ୍ତମଃ ॥ 34 ॥ [ଯଜ୍ଞଃ]
ଲୋହିତାକ୍ଷୋ ମହାକ୍ଷଶ୍ଚ ଵିଜଯାକ୍ଷୋ ଵିଶାରଦଃ ।
ସଙ୍ଗ୍ରହୋ ନିଗ୍ରହଃ କର୍ତା ସର୍ପଚୀରନିଵାସନଃ ॥ 35 ॥
ମୁଖ୍ଯୋଽମୁଖ୍ଯଶ୍ଚ ଦେହଶ୍ଚ କାହଲିଃ ସର୍ଵକାମଦଃ ।
ସର୍ଵକାଲପ୍ରସାଦଶ୍ଚ ସୁବଲୋ ବଲରୂପଧୃତ୍ ॥ 36 ॥
ସର୍ଵକାମଵରଶ୍ଚୈଵ ସର୍ଵଦଃ ସର୍ଵତୋମୁଖଃ ।
ଆକାଶନିର୍ଵିରୂପଶ୍ଚ ନିପାତୀ ହ୍ଯଵଶଃ ଖଗଃ ॥ 37 ॥
ରୌଦ୍ରରୂପୋଽଂଶୁରାଦିତ୍ଯୋ ବହୁରଶ୍ମିଃ ସୁଵର୍ଚସୀ ।
ଵସୁଵେଗୋ ମହାଵେଗୋ ମନୋଵେଗୋ ନିଶାଚରଃ ॥ 38 ॥
ସର୍ଵଵାସୀ ଶ୍ରିଯାଵାସୀ ଉପଦେଶକରୋଽକରଃ ।
ମୁନିରାତ୍ମନିରାଲୋକଃ ସମ୍ଭଗ୍ନଶ୍ଚ ସହସ୍ରଦଃ ॥ 39 ॥
ପକ୍ଷୀ ଚ ପକ୍ଷରୂପଶ୍ଚ ଅତିଦୀପ୍ତୋ ଵିଶାଂ ପତିଃ ।
ଉନ୍ମାଦୋ ମଦନଃ କାମୋ ହ୍ଯଶ୍ଵତ୍ଥୋଽର୍ଥକରୋ ଯଶଃ ॥ 40 ॥
ଵାମଦେଵଶ୍ଚ ଵାମଶ୍ଚ ପ୍ରାଗ୍ଦକ୍ଷିଣଶ୍ଚ ଵାମନଃ ।
ସିଦ୍ଧଯୋଗୀ ମହର୍ଷିଶ୍ଚ ସିଦ୍ଧାର୍ଥଃ ସିଦ୍ଧସାଧକଃ ॥ 41 ॥
ଭିକ୍ଷୁଶ୍ଚ ଭିକ୍ଷୁରୂପଶ୍ଚ ଵିପଣୋ ମୃଦୁରଵ୍ଯଯଃ ।
ମହାସେନୋ ଵିଶାଖଶ୍ଚ ଷଷ୍ଟିଭାଗୋ ଗଵାଂ ପତିଃ ॥ 42 ॥
ଵଜ୍ରହସ୍ତଶ୍ଚ ଵିଷ୍କମ୍ଭୀ ଚମୂସ୍ତମ୍ଭନ ଏଵ ଚ ।
ଵୃତ୍ତାଵୃତ୍ତକରସ୍ତାଲୋ ମଧୁର୍ମଧୁକଲୋଚନଃ ॥ 43 ॥
ଵାଚସ୍ପତ୍ଯୋ ଵାଜସନୋ ନିତ୍ଯମାଶ୍ରମପୂଜିତଃ । [ନିତ୍ଯମାଶ୍ରିତପୂଜିତଃ]
ବ୍ରହ୍ମଚାରୀ ଲୋକଚାରୀ ସର୍ଵଚାରୀ ଵିଚାରଵିତ୍ ॥ 44 ॥
ଈଶାନ ଈଶ୍ଵରଃ କାଲୋ ନିଶାଚାରୀ ପିନାକଭୃତ୍ ।
ନିମିତ୍ତସ୍ଥୋ ନିମିତ୍ତଂ ଚ ନନ୍ଦିର୍ନନ୍ଦିକରୋ ହରିଃ ॥ 45 ॥
ନନ୍ଦୀଶ୍ଵରଶ୍ଚ ନନ୍ଦୀ ଚ ନନ୍ଦନୋ ନନ୍ଦିଵର୍ଧନଃ ।
ଭଗହାରୀ ନିହନ୍ତା ଚ କାଲୋ ବ୍ରହ୍ମା ପିତାମହଃ ॥ 46 ॥
ଚତୁର୍ମୁଖୋ ମହାଲିଙ୍ଗଶ୍ଚାରୁଲିଙ୍ଗସ୍ତଥୈଵ ଚ ।
ଲିଙ୍ଗାଧ୍ଯକ୍ଷଃ ସୁରାଧ୍ଯକ୍ଷୋ ଯୋଗାଧ୍ଯକ୍ଷୋ ଯୁଗାଵହଃ ॥ 47 ॥
ବୀଜାଧ୍ଯକ୍ଷୋ ବୀଜକର୍ତା ଅଧ୍ଯାତ୍ମାନୁଗତୋ ବଲଃ ।
ଇତିହାସଃ ସକଲ୍ପଶ୍ଚ ଗୌତମୋଽଥ ନିଶାକରଃ ॥ 48 ॥
ଦମ୍ଭୋ ହ୍ଯଦମ୍ଭୋ ଵୈଦମ୍ଭୋ ଵଶ୍ଯୋ ଵଶକରଃ କଲିଃ ।
ଲୋକକର୍ତା ପଶୁପତିର୍ମହାକର୍ତା ହ୍ଯନୌଷଧଃ ॥ 49 ॥
ଅକ୍ଷରଂ ପରମଂ ବ୍ରହ୍ମ ବଲଵଚ୍ଛକ୍ର ଏଵ ଚ ।
ନୀତିର୍ହ୍ଯନୀତିଃ ଶୁଦ୍ଧାତ୍ମା ଶୁଦ୍ଧୋ ମାନ୍ଯୋ ଗତାଗତଃ ॥ 50 ॥
ବହୁପ୍ରସାଦଃ ସୁସ୍ଵପ୍ନୋ ଦର୍ପଣୋଽଥ ତ୍ଵମିତ୍ରଜିତ୍ ।
ଵେଦକାରୋ ମନ୍ତ୍ରକାରୋ ଵିଦ୍ଵାନ୍ ସମରମର୍ଦନଃ ॥ 51 ॥
ମହାମେଘନିଵାସୀ ଚ ମହାଘୋରୋ ଵଶୀକରଃ ।
ଅଗ୍ନିଜ୍ଵାଲୋ ମହାଜ୍ଵାଲୋ ଅତିଧୂମ୍ରୋ ହୁତୋ ହଵିଃ ॥ 52 ॥
ଵୃଷଣଃ ଶଙ୍କରୋ ନିତ୍ଯଵର୍ଚସ୍ଵୀ ଧୂମକେତନଃ ।
ନୀଲସ୍ତଥାଙ୍ଗଲୁବ୍ଧଶ୍ଚ ଶୋଭନୋ ନିରଵଗ୍ରହଃ ॥ 53 ॥
ସ୍ଵସ୍ତିଦଃ ସ୍ଵସ୍ତିଭାଵଶ୍ଚ ଭାଗୀ ଭାଗକରୋ ଲଘୁଃ ।
ଉତ୍ସଙ୍ଗଶ୍ଚ ମହାଙ୍ଗଶ୍ଚ ମହାଗର୍ଭପରାଯଣଃ ॥ 54 ॥
କୃଷ୍ଣଵର୍ଣଃ ସୁଵର୍ଣଶ୍ଚ ଇନ୍ଦ୍ରିଯଂ ସର୍ଵଦେହିନାମ୍ ।
ମହାପାଦୋ ମହାହସ୍ତୋ ମହାକାଯୋ ମହାଯଶାଃ ॥ 55 ॥
ମହାମୂର୍ଧା ମହାମାତ୍ରୋ ମହାନେତ୍ରୋ ନିଶାଲଯଃ ।
ମହାନ୍ତକୋ ମହାକର୍ଣୋ ମହୋଷ୍ଠଶ୍ଚ ମହାହନୁଃ ॥ 56 ॥
ମହାନାସୋ ମହାକମ୍ବୁର୍ମହାଗ୍ରୀଵଃ ଶ୍ମଶାନଭାକ୍ ।
ମହାଵକ୍ଷା ମହୋରସ୍କୋ ହ୍ଯନ୍ତରାତ୍ମା ମୃଗାଲଯଃ ॥ 57 ॥
ଲମ୍ବନୋ ଲମ୍ବିତୋଷ୍ଠଶ୍ଚ ମହାମାଯଃ ପଯୋନିଧିଃ ।
ମହାଦନ୍ତୋ ମହାଦଂଷ୍ଟ୍ରୋ ମହାଜିହ୍ଵୋ ମହାମୁଖଃ ॥ 58 ॥
ମହାନଖୋ ମହାରୋମା ମହାକେଶୋ ମହାଜଟଃ ।
ପ୍ରସନ୍ନଶ୍ଚ ପ୍ରସାଦଶ୍ଚ ପ୍ରତ୍ଯଯୋ ଗିରିସାଧନଃ ॥ 59 ॥
ସ୍ନେହନୋଽସ୍ନେହନଶ୍ଚୈଵ ଅଜିତଶ୍ଚ ମହାମୁନିଃ ।
ଵୃକ୍ଷାକାରୋ ଵୃକ୍ଷକେତୁରନଲୋ ଵାଯୁଵାହନଃ ॥ 60 ॥
ଗଣ୍ଡଲୀ ମେରୁଧାମା ଚ ଦେଵାଧିପତିରେଵ ଚ ।
ଅଥର୍ଵଶୀର୍ଷଃ ସାମାସ୍ଯ ଋକ୍ସହସ୍ରାମିତେକ୍ଷଣଃ ॥ 61 ॥
ଯଜୁଃ ପାଦଭୁଜୋ ଗୁହ୍ଯଃ ପ୍ରକାଶୋ ଜଙ୍ଗମସ୍ତଥା ।
ଅମୋଘାର୍ଥଃ ପ୍ରସାଦଶ୍ଚ ଅଭିଗମ୍ଯଃ ସୁଦର୍ଶନଃ ॥ 62 ॥
ଉପକାରଃ ପ୍ରିଯଃ ସର୍ଵଃ କନକଃ କାଞ୍ଚନଚ୍ଛଵିଃ ।
ନାଭିର୍ନନ୍ଦିକରୋ ଭାଵଃ ପୁଷ୍କରସ୍ଥପତିଃ ସ୍ଥିରଃ ॥ 63 ॥
ଦ୍ଵାଦଶସ୍ତ୍ରାସନଶ୍ଚାଦ୍ଯୋ ଯଜ୍ଞୋ ଯଜ୍ଞସମାହିତଃ ।
ନକ୍ତଂ କଲିଶ୍ଚ କାଲଶ୍ଚ ମକରଃ କାଲପୂଜିତଃ ॥ 64 ॥
ସଗଣୋ ଗଣକାରଶ୍ଚ ଭୂତଵାହନସାରଥିଃ ।
ଭସ୍ମଶଯୋ ଭସ୍ମଗୋପ୍ତା ଭସ୍ମଭୂତସ୍ତରୁର୍ଗଣଃ ॥ 65 ॥
ଲୋକପାଲସ୍ତଥାଽଲୋକୋ ମହାତ୍ମା ସର୍ଵପୂଜିତଃ ।
ଶୁକ୍ଲସ୍ତ୍ରିଶୁକ୍ଲଃ ସମ୍ପନ୍ନଃ ଶୁଚିର୍ଭୂତନିଷେଵିତଃ ॥ 66 ॥
ଆଶ୍ରମସ୍ଥଃ କ୍ରିଯାଵସ୍ଥୋ ଵିଶ୍ଵକର୍ମମତିର୍ଵରଃ ।
ଵିଶାଲଶାଖସ୍ତାମ୍ରୋଷ୍ଠୋ ହ୍ଯମ୍ବୁଜାଲଃ ସୁନିଶ୍ଚଲଃ ॥ 67 ॥
କପିଲଃ କପିଶଃ ଶୁକ୍ଲ ଆଯୁଶ୍ଚୈଵ ପରୋ¶ଃ ।
ଗନ୍ଧର୍ଵୋ ହ୍ଯଦିତିସ୍ତାର୍କ୍ଷ୍ଯଃ ସୁଵିଜ୍ଞେଯଃ ସୁଶାରଦଃ ॥ 68 ॥
ପରଶ୍ଵଧାଯୁଧୋ ଦେଵୋ ହ୍ଯନୁକାରୀ ସୁବାନ୍ଧଵଃ ।
ତୁମ୍ବଵୀଣୋ ମହାକ୍ରୋଧ ଊର୍ଧ୍ଵରେତା ଜଲେଶଯଃ ॥ 69 ॥
ଉଗ୍ରୋ ଵଂଶକରୋ ଵଂଶୋ ଵଂଶନାଦୋ ହ୍ଯନିନ୍ଦିତଃ ।
ସର୍ଵାଙ୍ଗରୂପୋ ମାଯାଵୀ ସୁହୃଦୋ ହ୍ଯନିଲୋଽନଲଃ ॥ 70 ॥
ବନ୍ଧନୋ ବନ୍ଧକର୍ତା ଚ ସୁବନ୍ଧନଵିମୋଚନଃ ।
ସ ଯଜ୍ଞାରିଃ ସ କାମାରିର୍ମହାଦଂଷ୍ଟ୍ରୋ ମହାଯୁଧଃ ॥ 71 ॥
ବହୁଧା ନିନ୍ଦିତଃ ଶର୍ଵଃ ଶଙ୍କରଃ ଶଙ୍କରୋଽଧନଃ ।
ଅମରେଶୋ ମହାଦେଵୋ ଵିଶ୍ଵଦେଵଃ ସୁରାରିହା ॥ 72 ॥
ଅହିର୍ବୁଧ୍ନ୍ଯୋଽନିଲାଭଶ୍ଚ ଚେକିତାନୋ ହଵିସ୍ତଥା । [ହରି]
ଅଜୈକପାଚ୍ଚ କାପାଲୀ ତ୍ରିଶଙ୍କୁରଜିତଃ ଶିଵଃ ॥ 73 ॥
ଧନ୍ଵନ୍ତରିର୍ଧୂମକେତୁଃ ସ୍କନ୍ଦୋ ଵୈଶ୍ରଵଣସ୍ତଥା ।
ଧାତା ଶକ୍ରଶ୍ଚ ଵିଷ୍ଣୁଶ୍ଚ ମିତ୍ରସ୍ତ୍ଵଷ୍ଟା ଧ୍ରୁଵୋ ଧରଃ ॥ 74 ॥
ପ୍ରଭାଵଃ ସର୍ଵଗୋ ଵାଯୁରର୍ଯମା ସଵିତା ରଵିଃ ।
ଉଷଙ୍ଗୁଶ୍ଚ ଵିଧାତା ଚ ମାନ୍ଧାତା ଭୂତଭାଵନଃ ॥ 75 ॥
ଵିଭୁର୍ଵର୍ଣଵିଭାଵୀ ଚ ସର୍ଵକାମଗୁଣାଵହଃ ।
ପଦ୍ମନାଭୋ ମହାଗର୍ଭଶ୍ଚନ୍ଦ୍ରଵକ୍ତ୍ରୋଽନିଲୋଽନଲଃ ॥ 76 ॥
ବଲଵାଂଶ୍ଚୋପଶାନ୍ତଶ୍ଚ ପୁରାଣଃ ପୁଣ୍ଯଚଞ୍ଚୁରୀ ।
କୁରୁକର୍ତା କୁରୁଵାସୀ କୁରୁଭୂତୋ ଗୁଣୌଷଧଃ ॥ 77 ॥
ସର୍ଵାଶଯୋ ଦର୍ଭଚାରୀ ସର୍ଵେଷାଂ ପ୍ରାଣିନାଂ ପତିଃ ।
ଦେଵଦେଵଃ ସୁଖାସକ୍ତଃ ସଦସତ୍ସର୍ଵରତ୍ନଵିତ୍ ॥ 78 ॥
କୈଲାସଗିରିଵାସୀ ଚ ହିମଵଦ୍ଗିରିସଂଶ୍ରଯଃ ।
କୂଲହାରୀ କୂଲକର୍ତା ବହୁଵିଦ୍ଯୋ ବହୁପ୍ରଦଃ ॥ 79 ॥
ଵଣିଜୋ ଵର୍ଧକୀ ଵୃକ୍ଷୋ ଵକୁଲଶ୍ଚନ୍ଦନଶ୍ଛଦଃ ।
ସାରଗ୍ରୀଵୋ ମହାଜତ୍ରୁରଲୋଲଶ୍ଚ ମହୌଷଧଃ ॥ 80 ॥
ସିଦ୍ଧାର୍ଥକାରୀ ସିଦ୍ଧାର୍ଥଶ୍ଛନ୍ଦୋଵ୍ଯାକରଣୋତ୍ତରଃ ।
ସିଂହନାଦଃ ସିଂହଦଂଷ୍ଟ୍ରଃ ସିଂହଗଃ ସିଂହଵାହନଃ ॥ 81 ॥
ପ୍ରଭାଵାତ୍ମା ଜଗତ୍କାଲସ୍ଥାଲୋ ଲୋକହିତସ୍ତରୁଃ ।
ସାରଙ୍ଗୋ ନଵଚକ୍ରାଙ୍ଗଃ କେତୁମାଲୀ ସଭାଵନଃ ॥ 82 ॥
ଭୂତାଲଯୋ ଭୂତପତିରହୋରାତ୍ରମନିନ୍ଦିତଃ ॥ 83 ॥
ଵାହିତା ସର୍ଵଭୂତାନାଂ ନିଲଯଶ୍ଚ ଵିଭୁର୍ଭଵଃ ।
ଅମୋଘଃ ସଂଯତୋ ହ୍ଯଶ୍ଵୋ ଭୋଜନଃ ପ୍ରାଣଧାରଣଃ ॥ 84 ॥
ଧୃତିମାନ୍ ମତିମାନ୍ ଦକ୍ଷଃ ସତ୍କୃତଶ୍ଚ ଯୁଗାଧିପଃ ।
ଗୋପାଲିର୍ଗୋପତିର୍ଗ୍ରାମୋ ଗୋଚର୍ମଵସନୋ ହରିଃ ॥ 85 ॥
ହିରଣ୍ଯବାହୁଶ୍ଚ ତଥା ଗୁହାପାଲଃ ପ୍ରଵେଶିନାମ୍ ।
ପ୍ରକୃଷ୍ଟାରିର୍ମହାହର୍ଷୋ ଜିତକାମୋ ଜିତେନ୍ଦ୍ରିଯଃ ॥ 86 ॥
ଗାନ୍ଧାରଶ୍ଚ ସୁଵାସଶ୍ଚ ତପଃସକ୍ତୋ ରତିର୍ନରଃ ।
ମହାଗୀତୋ ମହାନୃତ୍ଯୋ ହ୍ଯପ୍ସରୋଗଣସେଵିତଃ ॥ 87 ॥
ମହାକେତୁର୍ମହାଧାତୁର୍ନୈକସାନୁଚରଶ୍ଚଲଃ ।
ଆଵେଦନୀଯ ଆଦେଶଃ ସର୍ଵଗନ୍ଧସୁଖାଵହଃ ॥ 88 ॥
ତୋରଣସ୍ତାରଣୋ ଵାତଃ ପରିଧୀ ପତିଖେଚରଃ ।
ସଂଯୋଗୋ ଵର୍ଧନୋ ଵୃଦ୍ଧୋ ଅତିଵୃଦ୍ଧୋ ଗୁଣାଧିକଃ ॥ 89 ॥
ନିତ୍ଯ ଆତ୍ମସହାଯଶ୍ଚ ଦେଵାସୁରପତିଃ ପତିଃ ।
ଯୁକ୍ତଶ୍ଚ ଯୁକ୍ତବାହୁଶ୍ଚ ଦେଵୋ ଦିଵିସୁପର୍ଵଣଃ ॥ 90 ॥
ଆଷାଢଶ୍ଚ ସୁଷାଢଶ୍ଚ ଧ୍ରୁଵୋଽଥ ହରିଣୋ ହରଃ ।
ଵପୁରାଵର୍ତମାନେଭ୍ଯୋ ଵସୁଶ୍ରେଷ୍ଠୋ ମହାପଥଃ ॥ 91 ॥
ଶିରୋହାରୀ ଵିମର୍ଶଶ୍ଚ ସର୍ଵଲକ୍ଷଣଲକ୍ଷିତଃ ।
ଅକ୍ଷଶ୍ଚ ରଥଯୋଗୀ ଚ ସର୍ଵଯୋଗୀ ମହାବଲଃ ॥ 92 ॥
ସମାମ୍ନାଯୋଽସମାମ୍ନାଯସ୍ତୀର୍ଥଦେଵୋ ମହାରଥଃ ।
ନିର୍ଜୀଵୋ ଜୀଵନୋ ମନ୍ତ୍ରଃ ଶୁଭାକ୍ଷୋ ବହୁକର୍କଶଃ ॥ 93 ॥
ରତ୍ନପ୍ରଭୂତୋ ରକ୍ତାଙ୍ଗୋ ମହାର୍ଣଵନିପାନଵିତ୍ । [ରତ୍ନାଙ୍ଗୋ]
ମୂଲଂ ଵିଶାଲୋ ହ୍ଯମୃତୋ ଵ୍ଯକ୍ତାଵ୍ଯକ୍ତସ୍ତପୋନିଧିଃ ॥ 94 ॥
ଆରୋହଣୋଽଧିରୋହଶ୍ଚ ଶୀଲଧାରୀ ମହାଯଶାଃ ।
ସେନାକଲ୍ପୋ ମହାକଲ୍ପୋ ଯୋଗୋ ଯୁଗକରୋ ହରିଃ ॥ 95 ॥ [ଯୋଗକରୋ]
ଯୁଗରୂପୋ ମହାରୂପୋ ମହାନାଗହନୋ ଵଧଃ ।
ନ୍ଯାଯନିର୍ଵପଣଃ ପାଦଃ ପଣ୍ଡିତୋ ହ୍ଯଚଲୋପମଃ ॥ 96 ॥
ବହୁମାଲୋ ମହାମାଲଃ ଶଶୀ ହରସୁଲୋଚନଃ ।
ଵିସ୍ତାରୋ ଲଵଣଃ କୂପସ୍ତ୍ରିଯୁଗଃ ସଫଲୋଦଯଃ ॥ 97 ॥
ତ୍ରିଲୋଚନୋ ଵିଷଣ୍ଣାଙ୍ଗୋ ମଣିଵିଦ୍ଧୋ ଜଟାଧରଃ ।
ବିନ୍ଦୁର୍ଵିସର୍ଗଃ ସୁମୁଖଃ ଶରଃ ସର୍ଵାଯୁଧଃ ସହଃ ॥ 98 ॥
ନିଵେଦନଃ ସୁଖାଜାତଃ ସୁଗନ୍ଧାରୋ ମହାଧନୁଃ ।
ଗନ୍ଧପାଲୀ ଚ ଭଗଵାନୁତ୍ଥାନଃ ସର୍ଵକର୍ମଣାମ୍ ॥ 99 ॥
ମନ୍ଥାନୋ ବହୁଲୋ ଵାଯୁଃ ସକଲଃ ସର୍ଵଲୋଚନଃ ।
ତଲସ୍ତାଲଃ କରସ୍ଥାଲୀ ଊର୍ଧ୍ଵସଂହନନୋ ମହାନ୍ ॥ 100 ॥
ଛତ୍ରଂ ସୁଚ୍ଛତ୍ରୋ ଵିଖ୍ଯାତୋ ଲୋକଃ ସର୍ଵାଶ୍ରଯଃ କ୍ରମଃ ।
ମୁଣ୍ଡୋ ଵିରୂପୋ ଵିକୃତୋ ଦଣ୍ଡୀ କୁଣ୍ଡୀ ଵିକୁର୍ଵଣଃ ॥ 101 ॥
ହର୍ଯକ୍ଷଃ କକୁଭୋ ଵଜ୍ରୀ ଶତଜିହ୍ଵଃ ସହସ୍ରପାତ୍ ।
ସହସ୍ରମୂର୍ଧା ଦେଵେନ୍ଦ୍ରଃ ସର୍ଵଦେଵମଯୋ ଗୁରୁଃ ॥ 102 ॥
ସହସ୍ରବାହୁଃ ସର୍ଵାଙ୍ଗଃ ଶରଣ୍ଯଃ ସର୍ଵଲୋକକୃତ୍ ।
ପଵିତ୍ରଂ ତ୍ରିକକୁନ୍ମନ୍ତ୍ରଃ କନିଷ୍ଠଃ କୃଷ୍ଣପିଙ୍ଗଲଃ ॥ 103 ॥
ବ୍ରହ୍ମଦଣ୍ଡଵିନିର୍ମାତା ଶତଘ୍ନୀପାଶଶକ୍ତିମାନ୍ ।
ପଦ୍ମଗର୍ଭୋ ମହାଗର୍ଭୋ ବ୍ରହ୍ମଗର୍ଭୋ ଜଲୋଦ୍ଭଵଃ ॥ 104 ॥
ଗଭସ୍ତିର୍ବ୍ରହ୍ମକୃଦ୍ବ୍ରହ୍ମୀ ବ୍ରହ୍ମଵିଦ୍ବ୍ରାହ୍ମଣୋ ଗତିଃ ।
ଅନନ୍ତରୂପୋ ନୈକାତ୍ମା ତିଗ୍ମତେଜାଃ ସ୍ଵଯମ୍ଭୁଵଃ ॥ 105 ॥
ଊର୍ଧ୍ଵଗାତ୍ମା ପଶୁପତିର୍ଵାତରଂହା ମନୋଜଵଃ ।
ଚନ୍ଦନୀ ପଦ୍ମନାଲାଗ୍ରଃ ସୁରଭ୍ଯୁତ୍ତରଣୋ ନରଃ ॥ 106 ॥
କର୍ଣିକାରମହାସ୍ରଗ୍ଵୀ ନୀଲମୌଲିଃ ପିନାକଧୃତ୍ ।
ଉମାପତିରୁମାକାନ୍ତୋ ଜାହ୍ନଵୀଧୃଦୁମାଧଵଃ ॥ 107 ॥
ଵରୋ ଵରାହୋ ଵରଦୋ ଵରେଣ୍ଯଃ ସୁମହାସ୍ଵନଃ ।
ମହାପ୍ରସାଦୋ ଦମନଃ ଶତ୍ରୁହା ଶ୍ଵେତପିଙ୍ଗଲଃ ॥ 108 ॥
ପୀତାତ୍ମା ପରମାତ୍ମା ଚ ପ୍ରଯତାତ୍ମା ପ୍ରଧାନଧୃତ୍ । [ପ୍ରୀତାତ୍ମା]
ସର୍ଵପାର୍ଶ୍ଵମୁଖସ୍ତ୍ର୍ଯକ୍ଷୋ ଧର୍ମସାଧାରଣୋ ଵରଃ ॥ 109 ॥
ଚରାଚରାତ୍ମା ସୂକ୍ଷ୍ମାତ୍ମା ଅମୃତୋ ଗୋଵୃଷେଶ୍ଵରଃ ।
ସାଧ୍ଯର୍ଷିର୍ଵସୁରାଦିତ୍ଯୋ ଵିଵସ୍ଵାନ୍ସଵିତାମୃତଃ ॥ 110 ॥
ଵ୍ଯାସଃ ସର୍ଗଃ ସୁସଙ୍କ୍ଷେପୋ ଵିସ୍ତରଃ ପର୍ଯଯୋ ନରଃ ।
ଋତୁଃ ସଂଵତ୍ସରୋ ମାସଃ ପକ୍ଷଃ ସଙ୍ଖ୍ଯାସମାପନଃ ॥ 111 ॥
କଲା କାଷ୍ଠା ଲଵା ମାତ୍ରା ମୁହୂର୍ତାହଃ କ୍ଷପାଃ କ୍ଷଣାଃ ।
ଵିଶ୍ଵକ୍ଷେତ୍ରଂ ପ୍ରଜାବୀଜଂ ଲିଙ୍ଗମାଦ୍ଯସ୍ତୁ ନିର୍ଗମଃ ॥ 112 ॥
ସଦସଦ୍ଵ୍ଯକ୍ତମଵ୍ଯକ୍ତଂ ପିତା ମାତା ପିତାମହଃ ।
ସ୍ଵର୍ଗଦ୍ଵାରଂ ପ୍ରଜାଦ୍ଵାରଂ ମୋକ୍ଷଦ୍ଵାରଂ ତ୍ରିଵିଷ୍ଟପମ୍ ॥ 113 ॥
ନିର୍ଵାଣଂ ହ୍ଲାଦନଶ୍ଚୈଵ ବ୍ରହ୍ମଲୋକଃ ପରା ଗତିଃ ।
ଦେଵାସୁରଵିନିର୍ମାତା ଦେଵାସୁରପରାଯଣଃ ॥ 114 ॥
ଦେଵାସୁରଗୁରୁର୍ଦେଵୋ ଦେଵାସୁରନମସ୍କୃତଃ ।
ଦେଵାସୁରମହାମାତ୍ରୋ ଦେଵାସୁରଗଣାଶ୍ରଯଃ ॥ 115 ॥
ଦେଵାସୁରଗଣାଧ୍ଯକ୍ଷୋ ଦେଵାସୁରଗଣାଗ୍ରଣୀଃ ।
ଦେଵାତିଦେଵୋ ଦେଵର୍ଷିର୍ଦେଵାସୁରଵରପ୍ରଦଃ ॥ 116 ॥ [ଦେଵାଦି]
ଦେଵାସୁରେଶ୍ଵରୋ ଵିଶ୍ଵୋ ଦେଵାସୁରମହେଶ୍ଵରଃ ।
ସର୍ଵଦେଵମଯୋଽଚିନ୍ତ୍ଯୋ ଦେଵତାତ୍ମାଽଽତ୍ମସମ୍ଭଵଃ ॥ 117 ॥
ଉଦ୍ଭିତ୍ତ୍ରିଵିକ୍ରମୋ ଵୈଦ୍ଯୋ ଵିରଜୋ ନୀରଜୋଽମରଃ ।
ଈଡ୍ଯୋ ହସ୍ତୀଶ୍ଵରୋ ଵ୍ଯାଘ୍ରୋ ଦେଵସିଂହୋ ନରର୍ଷଭଃ ॥ 118 ॥
ଵିବୁଧୋଽଗ୍ରଵରଃ ସୂକ୍ଷ୍ମଃ ସର୍ଵଦେଵସ୍ତପୋମଯଃ ।
ସୁଯୁକ୍ତଃ ଶୋଭନୋ ଵଜ୍ରୀ ପ୍ରାସାନାଂ ପ୍ରଭଵୋଽଵ୍ଯଯଃ ॥ 119 ॥
ଗୁହଃ କାନ୍ତୋ ନିଜଃ ସର୍ଗଃ ପଵିତ୍ରଂ ସର୍ଵପାଵନଃ ।
ଶୃଙ୍ଗୀ ଶୃଙ୍ଗପ୍ରିଯୋ ବଭ୍ରୂ ରାଜରାଜୋ ନିରାମଯଃ ॥ 120 ॥
ଅଭିରାମଃ ସୁରଗଣୋ ଵିରାମଃ ସର୍ଵସାଧନଃ ।
ଲଲାଟାକ୍ଷୋ ଵିଶ୍ଵଦେଵୋ ହରିଣୋ ବ୍ରହ୍ମଵର୍ଚସଃ ॥ 121 ॥
ସ୍ଥାଵରାଣାଂ ପତିଶ୍ଚୈଵ ନିଯମେନ୍ଦ୍ରିଯଵର୍ଧନଃ ।
ସିଦ୍ଧାର୍ଥଃ ସିଦ୍ଧଭୂତାର୍ଥୋଽଚିନ୍ତ୍ଯଃ ସତ୍ଯଵ୍ରତଃ ଶୁଚିଃ ॥ 122 ॥
ଵ୍ରତାଧିପଃ ପରଂ ବ୍ରହ୍ମ ଭକ୍ତାନାଂ ପରମା ଗତିଃ । [ଭକ୍ତାନୁଗ୍ରହକାରକଃ]
ଵିମୁକ୍ତୋ ମୁକ୍ତତେଜାଶ୍ଚ ଶ୍ରୀମାନ୍ ଶ୍ରୀଵର୍ଧନୋ ଜଗତ୍ ॥ 123 ॥
ଉତ୍ତରପୀଠିକା (ଫଲଶୃତି)
ଯଥା ପ୍ରଧାନଂ ଭଗଵାନିତି ଭକ୍ତ୍ଯା ସ୍ତୁତୋ ମଯା ।
ଯଂ ନ ବ୍ରହ୍ମାଦଯୋ ଦେଵା ଵିଦୁସ୍ତତ୍ତ୍ଵେନ ନର୍ଷଯଃ ॥ 1 ॥
ସ୍ତୋତଵ୍ଯମର୍ଚ୍ଯଂ ଵନ୍ଦ୍ଯଂ ଚ କଃ ସ୍ତୋଷ୍ଯତି ଜଗତ୍ପତିମ୍ ।
ଭକ୍ତ୍ଯା ତ୍ଵେଵଂ ପୁରସ୍କୃତ୍ଯ ମଯା ଯଜ୍ଞପତିର୍ଵିଭୁଃ ॥ 2 ॥
ତତୋଽଭ୍ଯନୁଜ୍ଞାଂ ସମ୍ପ୍ରାପ୍ଯ ସ୍ତୁତୋ ମତିମତାଂ ଵରଃ ।
ଶିଵମେଭିଃ ସ୍ତୁଵନ୍ ଦେଵଂ ନାମଭିଃ ପୁଷ୍ଟିଵର୍ଧନୈଃ ॥ 3 ॥
ନିତ୍ଯଯୁକ୍ତଃ ଶୁଚିର୍ଭକ୍ତଃ ପ୍ରାପ୍ନୋତ୍ଯାତ୍ମାନମାତ୍ମନା ।
ଏତଦ୍ଧି ପରମଂ ବ୍ରହ୍ମ ପରଂ ବ୍ରହ୍ମାଧିଗଚ୍ଛତି ॥ 4 ॥
ଋଷଯଶ୍ଚୈଵ ଦେଵାଶ୍ଚ ସ୍ତୁଵନ୍ତ୍ଯେତେନ ତତ୍ପରମ୍ ।
ସ୍ତୂଯମାନୋ ମହାଦେଵସ୍ତୁଷ୍ଯତେ ନିଯତାତ୍ମଭିଃ ॥ 5 ॥
ଭକ୍ତାନୁକମ୍ପୀ ଭଗଵାନାତ୍ମସଂସ୍ଥାକରୋ ଵିଭୁଃ ।
ତଥୈଵ ଚ ମନୁଷ୍ଯେଷୁ ଯେ ମନୁଷ୍ଯାଃ ପ୍ରଧାନତଃ ॥ 6 ॥
ଆସ୍ତିକାଃ ଶ୍ରଦ୍ଦଧାନାଶ୍ଚ ବହୁଭିର୍ଜନ୍ମଭିଃ ସ୍ତଵୈଃ ।
ଭକ୍ତ୍ଯା ହ୍ଯନନ୍ଯମୀଶାନଂ ପରଂ ଦେଵଂ ସନାତନମ୍ ॥ 7 ॥
କର୍ମଣା ମନସା ଵାଚା ଭାଵେନାମିତତେଜସଃ ।
ଶଯାନା ଜାଗ୍ରମାଣାଶ୍ଚ ଵ୍ରଜନ୍ନୁପଵିଶଂସ୍ତଥା ॥ 8 ॥
ଉନ୍ମିଷନ୍ନିମିଷଂଶ୍ଚୈଵ ଚିନ୍ତଯନ୍ତଃ ପୁନଃ ପୁନଃ ।
ଶୃଣ୍ଵନ୍ତଃ ଶ୍ରାଵଯନ୍ତଶ୍ଚ କଥଯନ୍ତଶ୍ଚ ତେ ଭଵମ୍ ॥ 9 ॥
ସ୍ତୁଵନ୍ତଃ ସ୍ତୂଯମାନାଶ୍ଚ ତୁଷ୍ଯନ୍ତି ଚ ରମନ୍ତି ଚ ।
ଜନ୍ମକୋଟିସହସ୍ରେଷୁ ନାନାସଂସାରଯୋନିଷୁ ॥ 10 ॥
ଜନ୍ତୋର୍ଵିଗତପାପସ୍ଯ ଭଵେ ଭକ୍ତିଃ ପ୍ରଜାଯତେ ।
ଉତ୍ପନ୍ନା ଚ ଭଵେ ଭକ୍ତିରନନ୍ଯା ସର୍ଵଭାଵତଃ ॥ 11 ॥
ଭାଵିନଃ କାରଣେ ଚାସ୍ଯ ସର୍ଵଯୁକ୍ତସ୍ଯ ସର୍ଵଥା ।
ଏତଦ୍ଦେଵେଷୁ ଦୁଷ୍ପ୍ରାପଂ ମନୁଷ୍ଯେଷୁ ନ ଲଭ୍ଯତେ ॥ 12 ॥
ନିର୍ଵିଘ୍ନା ନିଶ୍ଚଲା ରୁଦ୍ରେ ଭକ୍ତିରଵ୍ଯଭିଚାରିଣୀ ।
ତସ୍ଯୈଵ ଚ ପ୍ରସାଦେନ ଭକ୍ତିରୁତ୍ପଦ୍ଯତେ ନୃଣାମ୍ ॥ 13 ॥
ଯେନ ଯାନ୍ତି ପରାଂ ସିଦ୍ଧିଂ ତଦ୍ଭାଵଗତଚେତସଃ ।
ଯେ ସର୍ଵଭାଵାନୁଗତାଃ ପ୍ରପଦ୍ଯନ୍ତେ ମହେଶ୍ଵରମ୍ ॥ 14 ॥
ପ୍ରପନ୍ନଵତ୍ସଲୋ ଦେଵଃ ସଂସାରାତ୍ତାନ୍ସମୁଦ୍ଧରେତ୍ ।
ଏଵମନ୍ଯେ ଵିକୁର୍ଵନ୍ତି ଦେଵାଃ ସଂସାରମୋଚନମ୍ ॥ 15 ॥
ମନୁଷ୍ଯାଣାମୃତେ ଦେଵଂ ନାନ୍ଯା ଶକ୍ତିସ୍ତପୋବଲମ୍ ।
ଇତି ତେନେନ୍ଦ୍ରକଲ୍ପେନ ଭଗଵାନ୍ ସଦସତ୍ପତିଃ ॥ 16 ॥
କୃତ୍ତିଵାସାଃ ସ୍ତୁତଃ କୃଷ୍ଣ ତଣ୍ଡିନା ଶୁଭବୁଦ୍ଧିନା ।
ସ୍ତଵମେତଂ ଭଗଵତୋ ବ୍ରହ୍ମା ସ୍ଵଯମଧାରଯତ୍ ॥ 17 ॥
ଗୀଯତେ ଚ ସ ବୁଦ୍ଧ୍ଯେତ ବ୍ରହ୍ମା ଶଙ୍କରସନ୍ନିଧୌ ।
ଇଦଂ ପୁଣ୍ଯଂ ପଵିତ୍ରଂ ଚ ସର୍ଵଦା ପାପନାଶନମ୍ ॥ 18 ॥
ଯୋଗଦଂ ମୋକ୍ଷଦଂ ଚୈଵ ସ୍ଵର୍ଗଦଂ ତୋଷଦଂ ତଥା ।
ଏଵମେତତ୍ପଠନ୍ତେ ଯ ଏକଭକ୍ତ୍ଯା ତୁ ଶଙ୍କରମ୍ ॥ 19 ॥
ଯା ଗତିଃ ସାଙ୍ଖ୍ଯଯୋଗାନାଂ ଵ୍ରଜନ୍ତ୍ଯେତାଂ ଗତିଂ ତଦା ।
ସ୍ତଵମେତଂ ପ୍ରଯତ୍ନେନ ସଦା ରୁଦ୍ରସ୍ଯ ସନ୍ନିଧୌ ॥ 20 ॥
ଅବ୍ଦମେକଂ ଚରେଦ୍ଭକ୍ତଃ ପ୍ରାପ୍ନୁଯାଦୀପ୍ସିତଂ ଫଲମ୍ ।
ଏତଦ୍ରହସ୍ଯଂ ପରମଂ ବ୍ରହ୍ମଣୋ ହୃଦି ସଂସ୍ଥିତମ୍ ॥ 21 ॥
ବ୍ରହ୍ମା ପ୍ରୋଵାଚ ଶକ୍ରାଯ ଶକ୍ରଃ ପ୍ରୋଵାଚ ମୃତ୍ଯଵେ ।
ମୃତ୍ଯୁଃ ପ୍ରୋଵାଚ ରୁଦ୍ରେଭ୍ଯୋ ରୁଦ୍ରେଭ୍ଯସ୍ତଣ୍ଡିମାଗମତ୍ ॥ 22 ॥
ମହତା ତପସା ପ୍ରାପ୍ତସ୍ତଣ୍ଡିନା ବ୍ରହ୍ମସଦ୍ମନି ।
ତଣ୍ଡିଃ ପ୍ରୋଵାଚ ଶୁକ୍ରାଯ ଗୌତମାଯ ଚ ଭାର୍ଗଵଃ ॥ 23 ॥
ଵୈଵସ୍ଵତାଯ ମନଵେ ଗୌତମଃ ପ୍ରାହ ମାଧଵ ।
ନାରାଯଣାଯ ସାଧ୍ଯାଯ ସମାଧିଷ୍ଠାଯ ଧୀମତେ ॥ 24 ॥
ଯମାଯ ପ୍ରାହ ଭଗଵାନ୍ ସାଧ୍ଯୋ ନାରାଯଣୋଽଚ୍ଯୁତଃ ।
ନାଚିକେତାଯ ଭଗଵାନାହ ଵୈଵସ୍ଵତୋ ଯମଃ ॥ 25 ॥
ମାର୍କଣ୍ଡେଯାଯ ଵାର୍ଷ୍ଣେଯ ନାଚିକେତୋଽଭ୍ଯଭାଷତ ।
ମାର୍କଣ୍ଡେଯାନ୍ମଯା ପ୍ରାପ୍ତୋ ନିଯମେନ ଜନାର୍ଦନ ॥ 26 ॥
ତଵାପ୍ଯହମମିତ୍ରଘ୍ନ ସ୍ତଵଂ ଦଦ୍ଯାଂ ହ୍ଯଵିଶ୍ରୁତମ୍ ।
ସ୍ଵର୍ଗ୍ଯମାରୋଗ୍ଯମାଯୁଷ୍ଯଂ ଧନ୍ଯଂ ଵେଦେନ ସମ୍ମିତମ୍ ॥ 27 ॥
ନାସ୍ଯ ଵିଘ୍ନଂ ଵିକୁର୍ଵନ୍ତି ଦାନଵା ଯକ୍ଷରାକ୍ଷସାଃ ।
ପିଶାଚା ଯାତୁଧାନା ଵା ଗୁହ୍ଯକା ଭୁଜଗା ଅପି ॥ 28 ॥
ଯଃ ପଠେତ ଶୁଚିଃ ପାର୍ଥ ବ୍ରହ୍ମଚାରୀ ଜିତେନ୍ଦ୍ରିଯଃ । [ଭୂତ୍ଵା]
ଅଭଗ୍ନଯୋଗୋ ଵର୍ଷଂ ତୁ ସୋଽଶ୍ଵମେଧଫଲଂ ଲଭେତ୍ ॥ 29 ॥
ଇତି ଶ୍ରୀମହାଭାରତେ ଅନୁଶାସନପର୍ଵଣି ମହାଦେଵସହସ୍ରନାମ ସ୍ତୋତ୍ରଂ ନାମ ସପ୍ତଦଶୋଽଧ୍ଯାଯଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
pūrvapīṭhikā ||
vāsudeva uvāca |
tataḥ sa prayato bhūtvā mama tāta yudhiṣṭhira |
prāñjaliḥ prāha viprarṣirnāmasaṅgrahamāditaḥ || 1 ||
upamanyuruvāca |
brahmaproktairṛṣiproktairvedavedāṅgasambhavaiḥ |
sarvalokeṣu vikhyātaṃ stutyaṃ stoṣyāmi nāmabhiḥ || 2 ||
mahadbhirvihitaiḥ satyaiḥ siddhaiḥ sarvārthasādhakaiḥ |
ṛṣiṇā taṇḍinā bhaktyā kṛtairvedakṛtātmanā || 3 ||
yathoktaiḥ sādhubhiḥ khyātairmunibhistattvadarśibhiḥ |
pravaraṃ prathamaṃ svargyaṃ sarvabhūtahitaṃ śubham || 4 ||
śrutaiḥ sarvatra jagati brahmalokāvatāritaiḥ |
satyaistatparamaṃ brahma brahmaproktaṃ sanātanam || 5 ||
vakṣye yadukulaśreṣṭha śṛṇuṣvāvahito mama |
varayainaṃ bhavaṃ devaṃ bhaktastvaṃ parameśvaram || 6 ||
tena te śrāvayiṣyāmi yattadbrahma sanātanam |
na śakyaṃ vistarātkṛtsnaṃ vaktuṃ sarvasya kenacit || 7 ||
yuktenāpi vibhūtīnāmapi varṣaśatairapi |
yasyādirmadhyamantaṃ ca surairapi na gamyate || 8 ||
kastasya śaknuyādvaktuṃ guṇān kārtsnyena mādhava |
kiṃ tu devasya mahataḥ saṅkṣiptārthapadākṣaram || 9 ||
śaktitaścaritaṃ vakṣye prasādāttasya dhīmataḥ |
aprāpya tu tato'nujñāṃ na śakyaḥ stotumīśvaraḥ || 10 ||
yadā tenābhyanujñātaḥ stuto vai sa tadā mayā |
anādinidhanasyāhaṃ jagadyonermahātmanaḥ || 11 ||
nāmnāṃ kiñcitsamuddeśaṃ vakṣyāmyavyaktayoninaḥ |
varadasya vareṇyasya viśvarūpasya dhīmataḥ || 12 ||
śṛṇu nāmnāṃ ca yaṃ kṛṣṇa yaduktaṃ padmayoninā |
daśanāmasahasrāṇi yānyāha prapitāmahaḥ || 13 ||
tāni nirmathya manasā dadhno ghṛtamivoddhṛtam |
gireḥ sāraṃ yathā hema puṣpasāraṃ yathā madhu || 14 ||
ghṛtātsāraṃ yathā maṇḍastathaitatsāramuddhṛtam |
sarvapāpāpahamidaṃ caturvedasamanvitam || 15 ||
prayatnenādhigantavyaṃ dhāryaṃ ca prayatātmanā |
māṅgalyaṃ pauṣṭikaṃ caiva rakṣoghnaṃ pāvanaṃ mahat || 16 ||
idaṃ bhaktāya dātavyaṃ śraddadhānāstikāya ca |
nāśraddadhānarūpāya nāstikāyājitātmane || 17 ||
yaścābhyasūyate devaṃ kāraṇātmānamīśvaram |
sa kṛṣṇa narakaṃ yāti saha pūrvaiḥ sahātmajaiḥ || 18 ||
idaṃ dhyānamidaṃ yogamidaṃ dhyeyamanuttamam |
idaṃ japyamidaṃ jñānaṃ rahasyamidamuttamam || 19 ||
yaṃ jñātvā antakālepi gaccheta paramāṃ gatim |
pavitraṃ maṅgalaṃ medhyaṃ kalyāṇamidamuttamam || 20 ||
idaṃ brahmā purā kṛtvā sarvalokapitāmahaḥ |
sarva stavānāṃ rājatve divyānāṃ samakalpayat || 21 ||
tadā prabhṛti caivāyamīśvarasya mahātmanaḥ |
stavarāja iti khyāto jagatyamarapūjitaḥ || 22 ||
brahmalokādayaṃ svarge stavarājo'vatāritaḥ |
yatastaṇḍiḥ purā prāpa tena taṇḍikṛto'bhavat || 23 ||
svargāccaivātra bhūrlokaṃ taṇḍinā hyavatāritaḥ |
sarvamaṅgalamāṅgalyaṃ sarvapāpapraṇāśanam || 24 ||
nigadiṣye mahābāho stavānāmuttamaṃ stavam |
brahmaṇāmapi yadbrahma parāṇāmapi yatparam || 25 ||
tejasāmapi yattejastapasāmapi yattapaḥ |
śāntānāmapi yaḥ śānto dyutīnāmapi yā dyutiḥ || 26 ||
dāntānāmapi yo dānto dhīmatāmapi yā ca dhīḥ |
devānāmapi yo deva ṛṣīṇāmapi yastvṛṣiḥ || 27 ||
yajñānāmapi yo yajñaḥ śivānāmapi yaḥ śivaḥ |
rudrāṇāmapi yo rudraḥ prabhā prabhavatāmapi || 28 ||
yogināmapi yo yogī kāraṇānāṃ ca kāraṇam |
yato lokāḥ sambhavanti na bhavanti yataḥ punaḥ || 29 ||
sarvabhūtātmabhūtasya harasyāmitatejasaḥ |
aṣṭottarasahasraṃ tu nāmnāṃ śarvasya me śṛṇu |
yacchrutvā manujavyāghra sarvānkāmānavāpsyasi || 30 ||
dhyānam |
śāntaṃ padmāsanasthaṃ śaśidharamukuṭaṃ pañcavaktraṃ trinetraṃ
śūlaṃ vajraṃ ca khaḍgaṃ paraśumabhayadaṃ dakṣabhāge vahantam |
nāgaṃ pāśaṃ ca ghaṇṭāṃ pralayahutavahaṃ sāṅkuśaṃ vāmabhāge
nānālaṅkārayuktaṃ sphaṭikamaṇinibhaṃ pārvatīśaṃ namāmi ||
stotram |
oṃ sthiraḥ sthāṇuḥ prabhurbhīmaḥ pravaro varado varaḥ |
sarvātmā sarvavikhyātaḥ sarvaḥ sarvakaro bhavaḥ || 1 ||
jaṭī carmī śikhaṇḍī ca sarvāṅgaḥ sarvabhāvanaḥ |
haraśca hariṇākṣaśca sarvabhūtaharaḥ prabhuḥ || 2 ||
pravṛttiśca nivṛttiśca niyataḥ śāśvato dhruvaḥ |
śmaśānavāsī bhagavān khacaro gocaro'rdanaḥ || 3 ||
abhivādyo mahākarmā tapasvī bhūtabhāvanaḥ |
unmattaveṣapracchannaḥ sarvalokaprajāpatiḥ || 4 ||
mahārūpo mahākāyo vṛṣarūpo mahāyaśāḥ |
mahātmā sarvabhūtātmā viśvarūpo mahāhanuḥ || 5 ||
lokapālo'ntarhitātmā prasādo hayagardabhiḥ |
pavitraṃ ca mahāṃścaiva niyamo niyamāśritaḥ || 6 ||
sarvakarmā svayambhūta ādirādikaro nidhiḥ |
sahasrākṣo viśālākṣaḥ somo nakṣatrasādhakaḥ || 7 ||
candraḥ sūryaḥ śaniḥ keturgraho grahapatirvaraḥ |
atriratryā namaskartā mṛgabāṇārpaṇo'naghaḥ || 8 || [ādyantalayakartā ca]
mahātapā ghoratapā adīno dīnasādhakaḥ |
saṃvatsarakaro mantraḥ pramāṇaṃ paramaṃ tapaḥ || 9 ||
yogī yojyo mahābījo mahāretā mahābalaḥ |
suvarṇaretāḥ sarvajñaḥ subījo bījavāhanaḥ || 10 ||
daśabāhustvanimiṣo nīlakaṇṭha umāpatiḥ |
viśvarūpaḥ svayaṃ śreṣṭho balavīro balo gaṇaḥ || 11 ||
gaṇakartā gaṇapatirdigvāsāḥ kāma eva ca |
mantravitparamo mantraḥ sarvabhāvakaro haraḥ || 12 ||
kamaṇḍaludharo dhanvī bāṇahastaḥ kapālavān |
aśanī śataghnī khaḍgī paṭṭiśī cāyudhī mahān || 13 ||
sruvahastaḥ surūpaśca tejastejaskaro nidhiḥ |
uṣṇīṣī ca suvaktraśca udagro vinatastathā || 14 ||
dīrghaśca harikeśaśca sutīrthaḥ kṛṣṇa eva ca |
sṛgālarūpaḥ siddhārtho muṇḍaḥ sarvaśubhaṅkaraḥ || 15 ||
ajaśca bahurūpaśca gandhadhārī kapardyapi |
ūrdhvaretā ūrdhvaliṅga ūrdhvaśāyī nabhaḥsthalaḥ || 16 ||
trijaṭī cīravāsāśca rudraḥ senāpatirvibhuḥ |
ahaścaro naktañcarastigmamanyuḥ suvarcasaḥ || 17 ||
gajahā daityahā kālo lokadhātā guṇākaraḥ |
siṃhaśārdūlarūpaśca ārdracarmāmbarāvṛtaḥ || 18 ||
kālayogī mahānādaḥ sarvakāmaścatuṣpathaḥ |
niśācaraḥ pretacārī bhūtacārī maheśvaraḥ || 19 ||
bahubhūto bahudharaḥ svarbhānuramito gatiḥ |
nṛtyapriyo nityanarto nartakaḥ sarvalālasaḥ || 20 ||
ghoro mahātapāḥ pāśo nityo giriruho nabhaḥ |
sahasrahasto vijayo vyavasāyo hyatandritaḥ || 21 ||
adharṣaṇo dharṣaṇātmā yajñahā kāmanāśakaḥ | [marṣa]
dakṣayāgāpahārī ca susaho madhyamastathā || 22 ||
tejopahārī balahā mudito'rtho'jito'varaḥ |
gambhīraghoṣo gambhīro gambhīrabalavāhanaḥ || 23 ||
nyagrodharūpo nyagrodho vṛkṣakarṇasthitirvibhuḥ |
sutīkṣṇadaśanaścaiva mahākāyo mahānanaḥ || 24 ||
viṣvakseno hariryajñaḥ saṃyugāpīḍavāhanaḥ |
tīkṣṇatāpaśca haryaśvaḥ sahāyaḥ karmakālavit || 25 ||
viṣṇuprasādito yajñaḥ samudro baḍabāmukhaḥ |
hutāśanasahāyaśca praśāntātmā hutāśanaḥ || 26 ||
ugratejā mahātejā janyo vijayakālavit |
jyotiṣāmayanaṃ siddhiḥ sarvavigraha eva ca || 27 ||
śikhī muṇḍī jaṭī jvālī mūrtijo mūrdhago balī |
veṇavī paṇavī tālī khalī kālakaṭaṅkaṭaḥ || 28 ||
nakṣatravigrahamatirguṇabuddhirlayo'gamaḥ |
prajāpatirviśvabāhurvibhāgaḥ sarvago'mukhaḥ || 29 ||
vimocanaḥ susaraṇo hiraṇyakavacodbhavaḥ |
meḍhrajo balacārī ca mahīcārī srutastathā || 30 || [meghajo]
sarvatūryaninādī ca sarvātodyaparigrahaḥ |
vyālarūpo guhāvāsī guho mālī taraṅgavit || 31 ||
tridaśastrikāladhṛkkarmasarvabandhavimocanaḥ |
bandhanastvasurendrāṇāṃ yudhiśatruvināśanaḥ || 32 ||
sāṅkhyaprasādo durvāsāḥ sarvasādhuniṣevitaḥ |
praskandano vibhāgajño atulyo yajñabhāgavit || 33 ||
sarvavāsaḥ sarvacārī durvāsā vāsavo'maraḥ |
haimo hemakaro'yajñaḥ sarvadhārī dharottamaḥ || 34 || [yajñaḥ]
lohitākṣo mahākṣaśca vijayākṣo viśāradaḥ |
saṅgraho nigrahaḥ kartā sarpacīranivāsanaḥ || 35 ||
mukhyo'mukhyaśca dehaśca kāhaliḥ sarvakāmadaḥ |
sarvakālaprasādaśca subalo balarūpadhṛt || 36 ||
sarvakāmavaraścaiva sarvadaḥ sarvatomukhaḥ |
ākāśanirvirūpaśca nipātī hyavaśaḥ khagaḥ || 37 ||
raudrarūpo'ṃśurādityo bahuraśmiḥ suvarcasī |
vasuvego mahāvego manovego niśācaraḥ || 38 ||
sarvavāsī śriyāvāsī upadeśakaro'karaḥ |
munirātmanirālokaḥ sambhagnaśca sahasradaḥ || 39 ||
pakṣī ca pakṣarūpaśca atidīpto viśāṃ patiḥ |
unmādo madanaḥ kāmo hyaśvattho'rthakaro yaśaḥ || 40 ||
vāmadevaśca vāmaśca prāgdakṣiṇaśca vāmanaḥ |
siddhayogī maharṣiśca siddhārthaḥ siddhasādhakaḥ || 41 ||
bhikṣuśca bhikṣurūpaśca vipaṇo mṛduravyayaḥ |
mahāseno viśākhaśca ṣaṣṭibhāgo gavāṃ patiḥ || 42 ||
vajrahastaśca viṣkambhī camūstambhana eva ca |
vṛttāvṛttakarastālo madhurmadhukalocanaḥ || 43 ||
vācaspatyo vājasano nityamāśramapūjitaḥ | [nityamāśritapūjitaḥ]
brahmacārī lokacārī sarvacārī vicāravit || 44 ||
īśāna īśvaraḥ kālo niśācārī pinākabhṛt |
nimittastho nimittaṃ ca nandirnandikaro hariḥ || 45 ||
nandīśvaraśca nandī ca nandano nandivardhanaḥ |
bhagahārī nihantā ca kālo brahmā pitāmahaḥ || 46 ||
caturmukho mahāliṅgaścāruliṅgastathaiva ca |
liṅgādhyakṣaḥ surādhyakṣo yogādhyakṣo yugāvahaḥ || 47 ||
bījādhyakṣo bījakartā adhyātmānugato balaḥ |
itihāsaḥ sakalpaśca gautamo'tha niśākaraḥ || 48 ||
dambho hyadambho vaidambho vaśyo vaśakaraḥ kaliḥ |
lokakartā paśupatirmahākartā hyanauṣadhaḥ || 49 ||
akṣaraṃ paramaṃ brahma balavacchakra eva ca |
nītirhyanītiḥ śuddhātmā śuddho mānyo gatāgataḥ || 50 ||
bahuprasādaḥ susvapno darpaṇo'tha tvamitrajit |
vedakāro mantrakāro vidvān samaramardanaḥ || 51 ||
mahāmeghanivāsī ca mahāghoro vaśīkaraḥ |
agnijvālo mahājvālo atidhūmro huto haviḥ || 52 ||
vṛṣaṇaḥ śaṅkaro nityavarcasvī dhūmaketanaḥ |
nīlastathāṅgalubdhaśca śobhano niravagrahaḥ || 53 ||
svastidaḥ svastibhāvaśca bhāgī bhāgakaro laghuḥ |
utsaṅgaśca mahāṅgaśca mahāgarbhaparāyaṇaḥ || 54 ||
kṛṣṇavarṇaḥ suvarṇaśca indriyaṃ sarvadehinām |
mahāpādo mahāhasto mahākāyo mahāyaśāḥ || 55 ||
mahāmūrdhā mahāmātro mahānetro niśālayaḥ |
mahāntako mahākarṇo mahoṣṭhaśca mahāhanuḥ || 56 ||
mahānāso mahākamburmahāgrīvaḥ śmaśānabhāk |
mahāvakṣā mahorasko hyantarātmā mṛgālayaḥ || 57 ||
lambano lambitoṣṭhaśca mahāmāyaḥ payonidhiḥ |
mahādanto mahādaṃṣṭro mahājihvo mahāmukhaḥ || 58 ||
mahānakho mahāromā mahākeśo mahājaṭaḥ |
prasannaśca prasādaśca pratyayo girisādhanaḥ || 59 ||
snehano'snehanaścaiva ajitaśca mahāmuniḥ |
vṛkṣākāro vṛkṣaketuranalo vāyuvāhanaḥ || 60 ||
gaṇḍalī merudhāmā ca devādhipatireva ca |
atharvaśīrṣaḥ sāmāsya ṛksahasrāmitekṣaṇaḥ || 61 ||
yajuḥ pādabhujo guhyaḥ prakāśo jaṅgamastathā |
amoghārthaḥ prasādaśca abhigamyaḥ sudarśanaḥ || 62 ||
upakāraḥ priyaḥ sarvaḥ kanakaḥ kāñcanacchaviḥ |
nābhirnandikaro bhāvaḥ puṣkarasthapatiḥ sthiraḥ || 63 ||
dvādaśastrāsanaścādyo yajño yajñasamāhitaḥ |
naktaṃ kaliśca kālaśca makaraḥ kālapūjitaḥ || 64 ||
sagaṇo gaṇakāraśca bhūtavāhanasārathiḥ |
bhasmaśayo bhasmagoptā bhasmabhūtastarurgaṇaḥ || 65 ||
lokapālastathā'loko mahātmā sarvapūjitaḥ |
śuklastriśuklaḥ sampannaḥ śucirbhūtaniṣevitaḥ || 66 ||
āśramasthaḥ kriyāvastho viśvakarmamatirvaraḥ |
viśālaśākhastāmroṣṭho hyambujālaḥ suniścalaḥ || 67 ||
kapilaḥ kapiśaḥ śukla āyuścaiva paro¶ḥ |
gandharvo hyaditistārkṣyaḥ suvijñeyaḥ suśāradaḥ || 68 ||
paraśvadhāyudho devo hyanukārī subāndhavaḥ |
tumbavīṇo mahākrodha ūrdhvaretā jaleśayaḥ || 69 ||
ugro vaṃśakaro vaṃśo vaṃśanādo hyaninditaḥ |
sarvāṅgarūpo māyāvī suhṛdo hyanilo'nalaḥ || 70 ||
bandhano bandhakartā ca subandhanavimocanaḥ |
sa yajñāriḥ sa kāmārirmahādaṃṣṭro mahāyudhaḥ || 71 ||
bahudhā ninditaḥ śarvaḥ śaṅkaraḥ śaṅkaro'dhanaḥ |
amareśo mahādevo viśvadevaḥ surārihā || 72 ||
ahirbudhnyo'nilābhaśca cekitāno havistathā | [hari]
ajaikapācca kāpālī triśaṅkurajitaḥ śivaḥ || 73 ||
dhanvantarirdhūmaketuḥ skando vaiśravaṇastathā |
dhātā śakraśca viṣṇuśca mitrastvaṣṭā dhruvo dharaḥ || 74 ||
prabhāvaḥ sarvago vāyuraryamā savitā raviḥ |
uṣaṅguśca vidhātā ca māndhātā bhūtabhāvanaḥ || 75 ||
vibhurvarṇavibhāvī ca sarvakāmaguṇāvahaḥ |
padmanābho mahāgarbhaścandravaktro'nilo'nalaḥ || 76 ||
balavāṃścopaśāntaśca purāṇaḥ puṇyacañcurī |
kurukartā kuruvāsī kurubhūto guṇauṣadhaḥ || 77 ||
sarvāśayo darbhacārī sarveṣāṃ prāṇināṃ patiḥ |
devadevaḥ sukhāsaktaḥ sadasatsarvaratnavit || 78 ||
kailāsagirivāsī ca himavadgirisaṃśrayaḥ |
kūlahārī kūlakartā bahuvidyo bahupradaḥ || 79 ||
vaṇijo vardhakī vṛkṣo vakulaścandanaśchadaḥ |
sāragrīvo mahājatruralolaśca mahauṣadhaḥ || 80 ||
siddhārthakārī siddhārthaśchandovyākaraṇottaraḥ |
siṃhanādaḥ siṃhadaṃṣṭraḥ siṃhagaḥ siṃhavāhanaḥ || 81 ||
prabhāvātmā jagatkālasthālo lokahitastaruḥ |
sāraṅgo navacakrāṅgaḥ ketumālī sabhāvanaḥ || 82 ||
bhūtālayo bhūtapatirahorātramaninditaḥ || 83 ||
vāhitā sarvabhūtānāṃ nilayaśca vibhurbhavaḥ |
amoghaḥ saṃyato hyaśvo bhojanaḥ prāṇadhāraṇaḥ || 84 ||
dhṛtimān matimān dakṣaḥ satkṛtaśca yugādhipaḥ |
gopālirgopatirgrāmo gocarmavasano hariḥ || 85 ||
hiraṇyabāhuśca tathā guhāpālaḥ praveśinām |
prakṛṣṭārirmahāharṣo jitakāmo jitendriyaḥ || 86 ||
gāndhāraśca suvāsaśca tapaḥsakto ratirnaraḥ |
mahāgīto mahānṛtyo hyapsarogaṇasevitaḥ || 87 ||
mahāketurmahādhāturnaikasānucaraścalaḥ |
āvedanīya ādeśaḥ sarvagandhasukhāvahaḥ || 88 ||
toraṇastāraṇo vātaḥ paridhī patikhecaraḥ |
saṃyogo vardhano vṛddho ativṛddho guṇādhikaḥ || 89 ||
nitya ātmasahāyaśca devāsurapatiḥ patiḥ |
yuktaśca yuktabāhuśca devo divisuparvaṇaḥ || 90 ||
āṣāḍhaśca suṣāḍhaśca dhruvo'tha hariṇo haraḥ |
vapurāvartamānebhyo vasuśreṣṭho mahāpathaḥ || 91 ||
śirohārī vimarśaśca sarvalakṣaṇalakṣitaḥ |
akṣaśca rathayogī ca sarvayogī mahābalaḥ || 92 ||
samāmnāyo'samāmnāyastīrthadevo mahārathaḥ |
nirjīvo jīvano mantraḥ śubhākṣo bahukarkaśaḥ || 93 ||
ratnaprabhūto raktāṅgo mahārṇavanipānavit | [ratnāṅgo]
mūlaṃ viśālo hyamṛto vyaktāvyaktastaponidhiḥ || 94 ||
ārohaṇo'dhirohaśca śīladhārī mahāyaśāḥ |
senākalpo mahākalpo yogo yugakaro hariḥ || 95 || [yogakaro]
yugarūpo mahārūpo mahānāgahano vadhaḥ |
nyāyanirvapaṇaḥ pādaḥ paṇḍito hyacalopamaḥ || 96 ||
bahumālo mahāmālaḥ śaśī harasulocanaḥ |
vistāro lavaṇaḥ kūpastriyugaḥ saphalodayaḥ || 97 ||
trilocano viṣaṇṇāṅgo maṇividdho jaṭādharaḥ |
bindurvisargaḥ sumukhaḥ śaraḥ sarvāyudhaḥ sahaḥ || 98 ||
nivedanaḥ sukhājātaḥ sugandhāro mahādhanuḥ |
gandhapālī ca bhagavānutthānaḥ sarvakarmaṇām || 99 ||
manthāno bahulo vāyuḥ sakalaḥ sarvalocanaḥ |
talastālaḥ karasthālī ūrdhvasaṃhanano mahān || 100 ||
chatraṃ succhatro vikhyāto lokaḥ sarvāśrayaḥ kramaḥ |
muṇḍo virūpo vikṛto daṇḍī kuṇḍī vikurvaṇaḥ || 101 ||
haryakṣaḥ kakubho vajrī śatajihvaḥ sahasrapāt |
sahasramūrdhā devendraḥ sarvadevamayo guruḥ || 102 ||
sahasrabāhuḥ sarvāṅgaḥ śaraṇyaḥ sarvalokakṛt |
pavitraṃ trikakunmantraḥ kaniṣṭhaḥ kṛṣṇapiṅgalaḥ || 103 ||
brahmadaṇḍavinirmātā śataghnīpāśaśaktimān |
padmagarbho mahāgarbho brahmagarbho jalodbhavaḥ || 104 ||
gabhastirbrahmakṛdbrahmī brahmavidbrāhmaṇo gatiḥ |
anantarūpo naikātmā tigmatejāḥ svayambhuvaḥ || 105 ||
ūrdhvagātmā paśupatirvātaraṃhā manojavaḥ |
candanī padmanālāgraḥ surabhyuttaraṇo naraḥ || 106 ||
karṇikāramahāsragvī nīlamauliḥ pinākadhṛt |
umāpatirumākānto jāhnavīdhṛdumādhavaḥ || 107 ||
varo varāho varado vareṇyaḥ sumahāsvanaḥ |
mahāprasādo damanaḥ śatruhā śvetapiṅgalaḥ || 108 ||
pītātmā paramātmā ca prayatātmā pradhānadhṛt | [prītātmā]
sarvapārśvamukhastryakṣo dharmasādhāraṇo varaḥ || 109 ||
carācarātmā sūkṣmātmā amṛto govṛṣeśvaraḥ |
sādhyarṣirvasurādityo vivasvānsavitāmṛtaḥ || 110 ||
vyāsaḥ sargaḥ susaṅkṣepo vistaraḥ paryayo naraḥ |
ṛtuḥ saṃvatsaro māsaḥ pakṣaḥ saṅkhyāsamāpanaḥ || 111 ||
kalā kāṣṭhā lavā mātrā muhūrtāhaḥ kṣapāḥ kṣaṇāḥ |
viśvakṣetraṃ prajābījaṃ liṅgamādyastu nirgamaḥ || 112 ||
sadasadvyaktamavyaktaṃ pitā mātā pitāmahaḥ |
svargadvāraṃ prajādvāraṃ mokṣadvāraṃ triviṣṭapam || 113 ||
nirvāṇaṃ hlādanaścaiva brahmalokaḥ parā gatiḥ |
devāsuravinirmātā devāsuraparāyaṇaḥ || 114 ||
devāsuragururdevo devāsuranamaskṛtaḥ |
devāsuramahāmātro devāsuragaṇāśrayaḥ || 115 ||
devāsuragaṇādhyakṣo devāsuragaṇāgraṇīḥ |
devātidevo devarṣirdevāsuravarapradaḥ || 116 || [devādi]
devāsureśvaro viśvo devāsuramaheśvaraḥ |
sarvadevamayo'cintyo devatātmā''tmasambhavaḥ || 117 ||
udbhittrivikramo vaidyo virajo nīrajo'maraḥ |
īḍyo hastīśvaro vyāghro devasiṃho nararṣabhaḥ || 118 ||
vibudho'gravaraḥ sūkṣmaḥ sarvadevastapomayaḥ |
suyuktaḥ śobhano vajrī prāsānāṃ prabhavo'vyayaḥ || 119 ||
guhaḥ kānto nijaḥ sargaḥ pavitraṃ sarvapāvanaḥ |
śṛṅgī śṛṅgapriyo babhrū rājarājo nirāmayaḥ || 120 ||
abhirāmaḥ suragaṇo virāmaḥ sarvasādhanaḥ |
lalāṭākṣo viśvadevo hariṇo brahmavarcasaḥ || 121 ||
sthāvarāṇāṃ patiścaiva niyamendriyavardhanaḥ |
siddhārthaḥ siddhabhūtārtho'cintyaḥ satyavrataḥ śuciḥ || 122 ||
vratādhipaḥ paraṃ brahma bhaktānāṃ paramā gatiḥ | [bhaktānugrahakārakaḥ]
vimukto muktatejāśca śrīmān śrīvardhano jagat || 123 ||
uttarapīṭhikā (phalaśṛti)
yathā pradhānaṃ bhagavāniti bhaktyā stuto mayā |
yaṃ na brahmādayo devā vidustattvena narṣayaḥ || 1 ||
stotavyamarcyaṃ vandyaṃ ca kaḥ stoṣyati jagatpatim |
bhaktyā tvevaṃ puraskṛtya mayā yajñapatirvibhuḥ || 2 ||
tato'bhyanujñāṃ samprāpya stuto matimatāṃ varaḥ |
śivamebhiḥ stuvan devaṃ nāmabhiḥ puṣṭivardhanaiḥ || 3 ||
nityayuktaḥ śucirbhaktaḥ prāpnotyātmānamātmanā |
etaddhi paramaṃ brahma paraṃ brahmādhigacchati || 4 ||
ṛṣayaścaiva devāśca stuvantyetena tatparam |
stūyamāno mahādevastuṣyate niyatātmabhiḥ || 5 ||
bhaktānukampī bhagavānātmasaṃsthākaro vibhuḥ |
tathaiva ca manuṣyeṣu ye manuṣyāḥ pradhānataḥ || 6 ||
āstikāḥ śraddadhānāśca bahubhirjanmabhiḥ stavaiḥ |
bhaktyā hyananyamīśānaṃ paraṃ devaṃ sanātanam || 7 ||
karmaṇā manasā vācā bhāvenāmitatejasaḥ |
śayānā jāgramāṇāśca vrajannupaviśaṃstathā || 8 ||
unmiṣannimiṣaṃścaiva cintayantaḥ punaḥ punaḥ |
śṛṇvantaḥ śrāvayantaśca kathayantaśca te bhavam || 9 ||
stuvantaḥ stūyamānāśca tuṣyanti ca ramanti ca |
janmakoṭisahasreṣu nānāsaṃsārayoniṣu || 10 ||
jantorvigatapāpasya bhave bhaktiḥ prajāyate |
utpannā ca bhave bhaktirananyā sarvabhāvataḥ || 11 ||
bhāvinaḥ kāraṇe cāsya sarvayuktasya sarvathā |
etaddeveṣu duṣprāpaṃ manuṣyeṣu na labhyate || 12 ||
nirvighnā niścalā rudre bhaktiravyabhicāriṇī |
tasyaiva ca prasādena bhaktirutpadyate nṛṇām || 13 ||
yena yānti parāṃ siddhiṃ tadbhāvagatacetasaḥ |
ye sarvabhāvānugatāḥ prapadyante maheśvaram || 14 ||
prapannavatsalo devaḥ saṃsārāttānsamuddharet |
evamanye vikurvanti devāḥ saṃsāramocanam || 15 ||
manuṣyāṇāmṛte devaṃ nānyā śaktistapobalam |
iti tenendrakalpena bhagavān sadasatpatiḥ || 16 ||
kṛttivāsāḥ stutaḥ kṛṣṇa taṇḍinā śubhabuddhinā |
stavametaṃ bhagavato brahmā svayamadhārayat || 17 ||
gīyate ca sa buddhyeta brahmā śaṅkarasannidhau |
idaṃ puṇyaṃ pavitraṃ ca sarvadā pāpanāśanam || 18 ||
yogadaṃ mokṣadaṃ caiva svargadaṃ toṣadaṃ tathā |
evametatpaṭhante ya ekabhaktyā tu śaṅkaram || 19 ||
yā gatiḥ sāṅkhyayogānāṃ vrajantyetāṃ gatiṃ tadā |
stavametaṃ prayatnena sadā rudrasya sannidhau || 20 ||
abdamekaṃ caredbhaktaḥ prāpnuyādīpsitaṃ phalam |
etadrahasyaṃ paramaṃ brahmaṇo hṛdi saṃsthitam || 21 ||
brahmā provāca śakrāya śakraḥ provāca mṛtyave |
mṛtyuḥ provāca rudrebhyo rudrebhyastaṇḍimāgamat || 22 ||
mahatā tapasā prāptastaṇḍinā brahmasadmani |
taṇḍiḥ provāca śukrāya gautamāya ca bhārgavaḥ || 23 ||
vaivasvatāya manave gautamaḥ prāha mādhava |
nārāyaṇāya sādhyāya samādhiṣṭhāya dhīmate || 24 ||
yamāya prāha bhagavān sādhyo nārāyaṇo'cyutaḥ |
nāciketāya bhagavānāha vaivasvato yamaḥ || 25 ||
mārkaṇḍeyāya vārṣṇeya nāciketo'bhyabhāṣata |
mārkaṇḍeyānmayā prāpto niyamena janārdana || 26 ||
tavāpyahamamitraghna stavaṃ dadyāṃ hyaviśrutam |
svargyamārogyamāyuṣyaṃ dhanyaṃ vedena sammitam || 27 ||
nāsya vighnaṃ vikurvanti dānavā yakṣarākṣasāḥ |
piśācā yātudhānā vā guhyakā bhujagā api || 28 ||
yaḥ paṭheta śuciḥ pārtha brahmacārī jitendriyaḥ | [bhūtvā]
abhagnayogo varṣaṃ tu so'śvamedhaphalaṃ labhet || 29 ||
iti śrīmahābhārate anuśāsanaparvaṇi mahādevasahasranāma stotraṃ nāma saptadaśo'dhyāyaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
पूर्वपीठिका ॥
वासुदेव उवाच ।
ततः स प्रयतो भूत्वा मम तात युधिष्ठिर ।
प्राञ्जलिः प्राह विप्रर्षिर्नामसङ्ग्रहमादितः ॥ 1 ॥
उपमन्युरुवाच ।
ब्रह्मप्रोक्तैरृषिप्रोक्तैर्वेदवेदाङ्गसम्भवैः ।
सर्वलोकेषु विख्यातं स्तुत्यं स्तोष्यामि नामभिः ॥ 2 ॥
महद्भिर्विहितैः सत्यैः सिद्धैः सर्वार्थसाधकैः ।
ऋषिणा तण्डिना भक्त्या कृतैर्वेदकृतात्मना ॥ 3 ॥
यथोक्तैः साधुभिः ख्यातैर्मुनिभिस्तत्त्वदर्शिभिः ।
प्रवरं प्रथमं स्वर्ग्यं सर्वभूतहितं शुभम् ॥ 4 ॥
श्रुतैः सर्वत्र जगति ब्रह्मलोकावतारितैः ।
सत्यैस्तत्परमं ब्रह्म ब्रह्मप्रोक्तं सनातनम् ॥ 5 ॥
वक्ष्ये यदुकुलश्रेष्ठ शृणुष्वावहितो मम ।
वरयैनं भवं देवं भक्तस्त्वं परमेश्वरम् ॥ 6 ॥
तेन ते श्रावयिष्यामि यत्तद्ब्रह्म सनातनम् ।
न शक्यं विस्तरात्कृत्स्नं वक्तुं सर्वस्य केनचित् ॥ 7 ॥
युक्तेनापि विभूतीनामपि वर्षशतैरपि ।
यस्यादिर्मध्यमन्तं च सुरैरपि न गम्यते ॥ 8 ॥
कस्तस्य शक्नुयाद्वक्तुं गुणान् कार्त्स्न्येन माधव ।
किं तु देवस्य महतः सङ्क्षिप्तार्थपदाक्षरम् ॥ 9 ॥
शक्तितश्चरितं वक्ष्ये प्रसादात्तस्य धीमतः ।
अप्राप्य तु ततोऽनुज्ञां न शक्यः स्तोतुमीश्वरः ॥ 10 ॥
यदा तेनाभ्यनुज्ञातः स्तुतो वै स तदा मया ।
अनादिनिधनस्याहं जगद्योनेर्महात्मनः ॥ 11 ॥
नाम्नां किञ्चित्समुद्देशं वक्ष्याम्यव्यक्तयोनिनः ।
वरदस्य वरेण्यस्य विश्वरूपस्य धीमतः ॥ 12 ॥
शृणु नाम्नां च यं कृष्ण यदुक्तं पद्मयोनिना ।
दशनामसहस्राणि यान्याह प्रपितामहः ॥ 13 ॥
तानि निर्मथ्य मनसा दध्नो घृतमिवोद्धृतम् ।
गिरेः सारं यथा हेम पुष्पसारं यथा मधु ॥ 14 ॥
घृतात्सारं यथा मण्डस्तथैतत्सारमुद्धृतम् ।
सर्वपापापहमिदं चतुर्वेदसमन्वितम् ॥ 15 ॥
प्रयत्नेनाधिगन्तव्यं धार्यं च प्रयतात्मना ।
माङ्गल्यं पौष्टिकं चैव रक्षोघ्नं पावनं महत् ॥ 16 ॥
इदं भक्ताय दातव्यं श्रद्दधानास्तिकाय च ।
नाश्रद्दधानरूपाय नास्तिकायाजितात्मने ॥ 17 ॥
यश्चाभ्यसूयते देवं कारणात्मानमीश्वरम् ।
स कृष्ण नरकं याति सह पूर्वैः सहात्मजैः ॥ 18 ॥
इदं ध्यानमिदं योगमिदं ध्येयमनुत्तमम् ।
इदं जप्यमिदं ज्ञानं रहस्यमिदमुत्तमम् ॥ 19 ॥
यं ज्ञात्वा अन्तकालेपि गच्छेत परमां गतिम् ।
पवित्रं मङ्गलं मेध्यं कल्याणमिदमुत्तमम् ॥ 20 ॥
इदं ब्रह्मा पुरा कृत्वा सर्वलोकपितामहः ।
सर्व स्तवानां राजत्वे दिव्यानां समकल्पयत् ॥ 21 ॥
तदा प्रभृति चैवायमीश्वरस्य महात्मनः ।
स्तवराज इति ख्यातो जगत्यमरपूजितः ॥ 22 ॥
ब्रह्मलोकादयं स्वर्गे स्तवराजोऽवतारितः ।
यतस्तण्डिः पुरा प्राप तेन तण्डिकृतोऽभवत् ॥ 23 ॥
स्वर्गाच्चैवात्र भूर्लोकं तण्डिना ह्यवतारितः ।
सर्वमङ्गलमाङ्गल्यं सर्वपापप्रणाशनम् ॥ 24 ॥
निगदिष्ये महाबाहो स्तवानामुत्तमं स्तवम् ।
ब्रह्मणामपि यद्ब्रह्म पराणामपि यत्परम् ॥ 25 ॥
तेजसामपि यत्तेजस्तपसामपि यत्तपः ।
शान्तानामपि यः शान्तो द्युतीनामपि या द्युतिः ॥ 26 ॥
दान्तानामपि यो दान्तो धीमतामपि या च धीः ।
देवानामपि यो देव ऋषीणामपि यस्त्वृषिः ॥ 27 ॥
यज्ञानामपि यो यज्ञः शिवानामपि यः शिवः ।
रुद्राणामपि यो रुद्रः प्रभा प्रभवतामपि ॥ 28 ॥
योगिनामपि यो योगी कारणानां च कारणम् ।
यतो लोकाः सम्भवन्ति न भवन्ति यतः पुनः ॥ 29 ॥
सर्वभूतात्मभूतस्य हरस्यामिततेजसः ।
अष्टोत्तरसहस्रं तु नाम्नां शर्वस्य मे शृणु ।
यच्छ्रुत्वा मनुजव्याघ्र सर्वान्कामानवाप्स्यसि ॥ 30 ॥
ध्यानम् ।
शान्तं पद्मासनस्थं शशिधरमुकुटं पञ्चवक्त्रं त्रिनेत्रं
शूलं वज्रं च खड्गं परशुमभयदं दक्षभागे वहन्तम् ।
नागं पाशं च घण्टां प्रलयहुतवहं साङ्कुशं वामभागे
नानालङ्कारयुक्तं स्फटिकमणिनिभं पार्वतीशं नमामि ॥
स्तोत्रम् ।
ॐ स्थिरः स्थाणुः प्रभुर्भीमः प्रवरो वरदो वरः ।
सर्वात्मा सर्वविख्यातः सर्वः सर्वकरो भवः ॥ 1 ॥
जटी चर्मी शिखण्डी च सर्वाङ्गः सर्वभावनः ।
हरश्च हरिणाक्षश्च सर्वभूतहरः प्रभुः ॥ 2 ॥
प्रवृत्तिश्च निवृत्तिश्च नियतः शाश्वतो ध्रुवः ।
श्मशानवासी भगवान् खचरो गोचरोऽर्दनः ॥ 3 ॥
अभिवाद्यो महाकर्मा तपस्वी भूतभावनः ।
उन्मत्तवेषप्रच्छन्नः सर्वलोकप्रजापतिः ॥ 4 ॥
महारूपो महाकायो वृषरूपो महायशाः ।
महात्मा सर्वभूतात्मा विश्वरूपो महाहनुः ॥ 5 ॥
लोकपालोऽन्तर्हितात्मा प्रसादो हयगर्दभिः ।
पवित्रं च महांश्चैव नियमो नियमाश्रितः ॥ 6 ॥
सर्वकर्मा स्वयम्भूत आदिरादिकरो निधिः ।
सहस्राक्षो विशालाक्षः सोमो नक्षत्रसाधकः ॥ 7 ॥
चन्द्रः सूर्यः शनिः केतुर्ग्रहो ग्रहपतिर्वरः ।
अत्रिरत्र्या नमस्कर्ता मृगबाणार्पणोऽनघः ॥ 8 ॥ [आद्यन्तलयकर्ता च]
महातपा घोरतपा अदीनो दीनसाधकः ।
संवत्सरकरो मन्त्रः प्रमाणं परमं तपः ॥ 9 ॥
योगी योज्यो महाबीजो महारेता महाबलः ।
सुवर्णरेताः सर्वज्ञः सुबीजो बीजवाहनः ॥ 10 ॥
दशबाहुस्त्वनिमिषो नीलकण्ठ उमापतिः ।
विश्वरूपः स्वयं श्रेष्ठो बलवीरो बलो गणः ॥ 11 ॥
गणकर्ता गणपतिर्दिग्वासाः काम एव च ।
मन्त्रवित्परमो मन्त्रः सर्वभावकरो हरः ॥ 12 ॥
कमण्डलुधरो धन्वी बाणहस्तः कपालवान् ।
अशनी शतघ्नी खड्गी पट्टिशी चायुधी महान् ॥ 13 ॥
स्रुवहस्तः सुरूपश्च तेजस्तेजस्करो निधिः ।
उष्णीषी च सुवक्त्रश्च उदग्रो विनतस्तथा ॥ 14 ॥
दीर्घश्च हरिकेशश्च सुतीर्थः कृष्ण एव च ।
सृगालरूपः सिद्धार्थो मुण्डः सर्वशुभङ्करः ॥ 15 ॥
अजश्च बहुरूपश्च गन्धधारी कपर्द्यपि ।
ऊर्ध्वरेता ऊर्ध्वलिङ्ग ऊर्ध्वशायी नभःस्थलः ॥ 16 ॥
त्रिजटी चीरवासाश्च रुद्रः सेनापतिर्विभुः ।
अहश्चरो नक्तञ्चरस्तिग्ममन्युः सुवर्चसः ॥ 17 ॥
गजहा दैत्यहा कालो लोकधाता गुणाकरः ।
सिंहशार्दूलरूपश्च आर्द्रचर्माम्बरावृतः ॥ 18 ॥
कालयोगी महानादः सर्वकामश्चतुष्पथः ।
निशाचरः प्रेतचारी भूतचारी महेश्वरः ॥ 19 ॥
बहुभूतो बहुधरः स्वर्भानुरमितो गतिः ।
नृत्यप्रियो नित्यनर्तो नर्तकः सर्वलालसः ॥ 20 ॥
घोरो महातपाः पाशो नित्यो गिरिरुहो नभः ।
सहस्रहस्तो विजयो व्यवसायो ह्यतन्द्रितः ॥ 21 ॥
अधर्षणो धर्षणात्मा यज्ञहा कामनाशकः । [मर्ष]
दक्षयागापहारी च सुसहो मध्यमस्तथा ॥ 22 ॥
तेजोपहारी बलहा मुदितोऽर्थोऽजितोऽवरः ।
गम्भीरघोषो गम्भीरो गम्भीरबलवाहनः ॥ 23 ॥
न्यग्रोधरूपो न्यग्रोधो वृक्षकर्णस्थितिर्विभुः ।
सुतीक्ष्णदशनश्चैव महाकायो महाननः ॥ 24 ॥
विष्वक्सेनो हरिर्यज्ञः संयुगापीडवाहनः ।
तीक्ष्णतापश्च हर्यश्वः सहायः कर्मकालवित् ॥ 25 ॥
विष्णुप्रसादितो यज्ञः समुद्रो बडबामुखः ।
हुताशनसहायश्च प्रशान्तात्मा हुताशनः ॥ 26 ॥
उग्रतेजा महातेजा जन्यो विजयकालवित् ।
ज्योतिषामयनं सिद्धिः सर्वविग्रह एव च ॥ 27 ॥
शिखी मुण्डी जटी ज्वाली मूर्तिजो मूर्धगो बली ।
वेणवी पणवी ताली खली कालकटङ्कटः ॥ 28 ॥
नक्षत्रविग्रहमतिर्गुणबुद्धिर्लयोऽगमः ।
प्रजापतिर्विश्वबाहुर्विभागः सर्वगोऽमुखः ॥ 29 ॥
विमोचनः सुसरणो हिरण्यकवचोद्भवः ।
मेढ्रजो बलचारी च महीचारी स्रुतस्तथा ॥ 30 ॥ [मेघजो]
सर्वतूर्यनिनादी च सर्वातोद्यपरिग्रहः ।
व्यालरूपो गुहावासी गुहो माली तरङ्गवित् ॥ 31 ॥
त्रिदशस्त्रिकालधृक्कर्मसर्वबन्धविमोचनः ।
बन्धनस्त्वसुरेन्द्राणां युधिशत्रुविनाशनः ॥ 32 ॥
साङ्ख्यप्रसादो दुर्वासाः सर्वसाधुनिषेवितः ।
प्रस्कन्दनो विभागज्ञो अतुल्यो यज्ञभागवित् ॥ 33 ॥
सर्ववासः सर्वचारी दुर्वासा वासवोऽमरः ।
हैमो हेमकरोऽयज्ञः सर्वधारी धरोत्तमः ॥ 34 ॥ [यज्ञः]
लोहिताक्षो महाक्षश्च विजयाक्षो विशारदः ।
सङ्ग्रहो निग्रहः कर्ता सर्पचीरनिवासनः ॥ 35 ॥
मुख्योऽमुख्यश्च देहश्च काहलिः सर्वकामदः ।
सर्वकालप्रसादश्च सुबलो बलरूपधृत् ॥ 36 ॥
सर्वकामवरश्चैव सर्वदः सर्वतोमुखः ।
आकाशनिर्विरूपश्च निपाती ह्यवशः खगः ॥ 37 ॥
रौद्ररूपोऽंशुरादित्यो बहुरश्मिः सुवर्चसी ।
वसुवेगो महावेगो मनोवेगो निशाचरः ॥ 38 ॥
सर्ववासी श्रियावासी उपदेशकरोऽकरः ।
मुनिरात्मनिरालोकः सम्भग्नश्च सहस्रदः ॥ 39 ॥
पक्षी च पक्षरूपश्च अतिदीप्तो विशां पतिः ।
उन्मादो मदनः कामो ह्यश्वत्थोऽर्थकरो यशः ॥ 40 ॥
वामदेवश्च वामश्च प्राग्दक्षिणश्च वामनः ।
सिद्धयोगी महर्षिश्च सिद्धार्थः सिद्धसाधकः ॥ 41 ॥
भिक्षुश्च भिक्षुरूपश्च विपणो मृदुरव्ययः ।
महासेनो विशाखश्च षष्टिभागो गवां पतिः ॥ 42 ॥
वज्रहस्तश्च विष्कम्भी चमूस्तम्भन एव च ।
वृत्तावृत्तकरस्तालो मधुर्मधुकलोचनः ॥ 43 ॥
वाचस्पत्यो वाजसनो नित्यमाश्रमपूजितः । [नित्यमाश्रितपूजितः]
ब्रह्मचारी लोकचारी सर्वचारी विचारवित् ॥ 44 ॥
ईशान ईश्वरः कालो निशाचारी पिनाकभृत् ।
निमित्तस्थो निमित्तं च नन्दिर्नन्दिकरो हरिः ॥ 45 ॥
नन्दीश्वरश्च नन्दी च नन्दनो नन्दिवर्धनः ।
भगहारी निहन्ता च कालो ब्रह्मा पितामहः ॥ 46 ॥
चतुर्मुखो महालिङ्गश्चारुलिङ्गस्तथैव च ।
लिङ्गाध्यक्षः सुराध्यक्षो योगाध्यक्षो युगावहः ॥ 47 ॥
बीजाध्यक्षो बीजकर्ता अध्यात्मानुगतो बलः ।
इतिहासः सकल्पश्च गौतमोऽथ निशाकरः ॥ 48 ॥
दम्भो ह्यदम्भो वैदम्भो वश्यो वशकरः कलिः ।
लोककर्ता पशुपतिर्महाकर्ता ह्यनौषधः ॥ 49 ॥
अक्षरं परमं ब्रह्म बलवच्छक्र एव च ।
नीतिर्ह्यनीतिः शुद्धात्मा शुद्धो मान्यो गतागतः ॥ 50 ॥
बहुप्रसादः सुस्वप्नो दर्पणोऽथ त्वमित्रजित् ।
वेदकारो मन्त्रकारो विद्वान् समरमर्दनः ॥ 51 ॥
महामेघनिवासी च महाघोरो वशीकरः ।
अग्निज्वालो महाज्वालो अतिधूम्रो हुतो हविः ॥ 52 ॥
वृषणः शङ्करो नित्यवर्चस्वी धूमकेतनः ।
नीलस्तथाङ्गलुब्धश्च शोभनो निरवग्रहः ॥ 53 ॥
स्वस्तिदः स्वस्तिभावश्च भागी भागकरो लघुः ।
उत्सङ्गश्च महाङ्गश्च महागर्भपरायणः ॥ 54 ॥
कृष्णवर्णः सुवर्णश्च इन्द्रियं सर्वदेहिनाम् ।
महापादो महाहस्तो महाकायो महायशाः ॥ 55 ॥
महामूर्धा महामात्रो महानेत्रो निशालयः ।
महान्तको महाकर्णो महोष्ठश्च महाहनुः ॥ 56 ॥
महानासो महाकम्बुर्महाग्रीवः श्मशानभाक् ।
महावक्षा महोरस्को ह्यन्तरात्मा मृगालयः ॥ 57 ॥
लम्बनो लम्बितोष्ठश्च महामायः पयोनिधिः ।
महादन्तो महादंष्ट्रो महाजिह्वो महामुखः ॥ 58 ॥
महानखो महारोमा महाकेशो महाजटः ।
प्रसन्नश्च प्रसादश्च प्रत्ययो गिरिसाधनः ॥ 59 ॥
स्नेहनोऽस्नेहनश्चैव अजितश्च महामुनिः ।
वृक्षाकारो वृक्षकेतुरनलो वायुवाहनः ॥ 60 ॥
गण्डली मेरुधामा च देवाधिपतिरेव च ।
अथर्वशीर्षः सामास्य ऋक्सहस्रामितेक्षणः ॥ 61 ॥
यजुः पादभुजो गुह्यः प्रकाशो जङ्गमस्तथा ।
अमोघार्थः प्रसादश्च अभिगम्यः सुदर्शनः ॥ 62 ॥
उपकारः प्रियः सर्वः कनकः काञ्चनच्छविः ।
नाभिर्नन्दिकरो भावः पुष्करस्थपतिः स्थिरः ॥ 63 ॥
द्वादशस्त्रासनश्चाद्यो यज्ञो यज्ञसमाहितः ।
नक्तं कलिश्च कालश्च मकरः कालपूजितः ॥ 64 ॥
सगणो गणकारश्च भूतवाहनसारथिः ।
भस्मशयो भस्मगोप्ता भस्मभूतस्तरुर्गणः ॥ 65 ॥
लोकपालस्तथाऽलोको महात्मा सर्वपूजितः ।
शुक्लस्त्रिशुक्लः सम्पन्नः शुचिर्भूतनिषेवितः ॥ 66 ॥
आश्रमस्थः क्रियावस्थो विश्वकर्ममतिर्वरः ।
विशालशाखस्ताम्रोष्ठो ह्यम्बुजालः सुनिश्चलः ॥ 67 ॥
कपिलः कपिशः शुक्ल आयुश्चैव परो¶ः ।
गन्धर्वो ह्यदितिस्तार्क्ष्यः सुविज्ञेयः सुशारदः ॥ 68 ॥
परश्वधायुधो देवो ह्यनुकारी सुबान्धवः ।
तुम्बवीणो महाक्रोध ऊर्ध्वरेता जलेशयः ॥ 69 ॥
उग्रो वंशकरो वंशो वंशनादो ह्यनिन्दितः ।
सर्वाङ्गरूपो मायावी सुहृदो ह्यनिलोऽनलः ॥ 70 ॥
बन्धनो बन्धकर्ता च सुबन्धनविमोचनः ।
स यज्ञारिः स कामारिर्महादंष्ट्रो महायुधः ॥ 71 ॥
बहुधा निन्दितः शर्वः शङ्करः शङ्करोऽधनः ।
अमरेशो महादेवो विश्वदेवः सुरारिहा ॥ 72 ॥
अहिर्बुध्न्योऽनिलाभश्च चेकितानो हविस्तथा । [हरि]
अजैकपाच्च कापाली त्रिशङ्कुरजितः शिवः ॥ 73 ॥
धन्वन्तरिर्धूमकेतुः स्कन्दो वैश्रवणस्तथा ।
धाता शक्रश्च विष्णुश्च मित्रस्त्वष्टा ध्रुवो धरः ॥ 74 ॥
प्रभावः सर्वगो वायुरर्यमा सविता रविः ।
उषङ्गुश्च विधाता च मान्धाता भूतभावनः ॥ 75 ॥
विभुर्वर्णविभावी च सर्वकामगुणावहः ।
पद्मनाभो महागर्भश्चन्द्रवक्त्रोऽनिलोऽनलः ॥ 76 ॥
बलवांश्चोपशान्तश्च पुराणः पुण्यचञ्चुरी ।
कुरुकर्ता कुरुवासी कुरुभूतो गुणौषधः ॥ 77 ॥
सर्वाशयो दर्भचारी सर्वेषां प्राणिनां पतिः ।
देवदेवः सुखासक्तः सदसत्सर्वरत्नवित् ॥ 78 ॥
कैलासगिरिवासी च हिमवद्गिरिसंश्रयः ।
कूलहारी कूलकर्ता बहुविद्यो बहुप्रदः ॥ 79 ॥
वणिजो वर्धकी वृक्षो वकुलश्चन्दनश्छदः ।
सारग्रीवो महाजत्रुरलोलश्च महौषधः ॥ 80 ॥
सिद्धार्थकारी सिद्धार्थश्छन्दोव्याकरणोत्तरः ।
सिंहनादः सिंहदंष्ट्रः सिंहगः सिंहवाहनः ॥ 81 ॥
प्रभावात्मा जगत्कालस्थालो लोकहितस्तरुः ।
सारङ्गो नवचक्राङ्गः केतुमाली सभावनः ॥ 82 ॥
भूतालयो भूतपतिरहोरात्रमनिन्दितः ॥ 83 ॥
वाहिता सर्वभूतानां निलयश्च विभुर्भवः ।
अमोघः संयतो ह्यश्वो भोजनः प्राणधारणः ॥ 84 ॥
धृतिमान् मतिमान् दक्षः सत्कृतश्च युगाधिपः ।
गोपालिर्गोपतिर्ग्रामो गोचर्मवसनो हरिः ॥ 85 ॥
हिरण्यबाहुश्च तथा गुहापालः प्रवेशिनाम् ।
प्रकृष्टारिर्महाहर्षो जितकामो जितेन्द्रियः ॥ 86 ॥
गान्धारश्च सुवासश्च तपःसक्तो रतिर्नरः ।
महागीतो महानृत्यो ह्यप्सरोगणसेवितः ॥ 87 ॥
महाकेतुर्महाधातुर्नैकसानुचरश्चलः ।
आवेदनीय आदेशः सर्वगन्धसुखावहः ॥ 88 ॥
तोरणस्तारणो वातः परिधी पतिखेचरः ।
संयोगो वर्धनो वृद्धो अतिवृद्धो गुणाधिकः ॥ 89 ॥
नित्य आत्मसहायश्च देवासुरपतिः पतिः ।
युक्तश्च युक्तबाहुश्च देवो दिविसुपर्वणः ॥ 90 ॥
आषाढश्च सुषाढश्च ध्रुवोऽथ हरिणो हरः ।
वपुरावर्तमानेभ्यो वसुश्रेष्ठो महापथः ॥ 91 ॥
शिरोहारी विमर्शश्च सर्वलक्षणलक्षितः ।
अक्षश्च रथयोगी च सर्वयोगी महाबलः ॥ 92 ॥
समाम्नायोऽसमाम्नायस्तीर्थदेवो महारथः ।
निर्जीवो जीवनो मन्त्रः शुभाक्षो बहुकर्कशः ॥ 93 ॥
रत्नप्रभूतो रक्ताङ्गो महार्णवनिपानवित् । [रत्नाङ्गो]
मूलं विशालो ह्यमृतो व्यक्ताव्यक्तस्तपोनिधिः ॥ 94 ॥
आरोहणोऽधिरोहश्च शीलधारी महायशाः ।
सेनाकल्पो महाकल्पो योगो युगकरो हरिः ॥ 95 ॥ [योगकरो]
युगरूपो महारूपो महानागहनो वधः ।
न्यायनिर्वपणः पादः पण्डितो ह्यचलोपमः ॥ 96 ॥
बहुमालो महामालः शशी हरसुलोचनः ।
विस्तारो लवणः कूपस्त्रियुगः सफलोदयः ॥ 97 ॥
त्रिलोचनो विषण्णाङ्गो मणिविद्धो जटाधरः ।
बिन्दुर्विसर्गः सुमुखः शरः सर्वायुधः सहः ॥ 98 ॥
निवेदनः सुखाजातः सुगन्धारो महाधनुः ।
गन्धपाली च भगवानुत्थानः सर्वकर्मणाम् ॥ 99 ॥
मन्थानो बहुलो वायुः सकलः सर्वलोचनः ।
तलस्तालः करस्थाली ऊर्ध्वसंहननो महान् ॥ 100 ॥
छत्रं सुच्छत्रो विख्यातो लोकः सर्वाश्रयः क्रमः ।
मुण्डो विरूपो विकृतो दण्डी कुण्डी विकुर्वणः ॥ 101 ॥
हर्यक्षः ककुभो वज्री शतजिह्वः सहस्रपात् ।
सहस्रमूर्धा देवेन्द्रः सर्वदेवमयो गुरुः ॥ 102 ॥
सहस्रबाहुः सर्वाङ्गः शरण्यः सर्वलोककृत् ।
पवित्रं त्रिककुन्मन्त्रः कनिष्ठः कृष्णपिङ्गलः ॥ 103 ॥
ब्रह्मदण्डविनिर्माता शतघ्नीपाशशक्तिमान् ।
पद्मगर्भो महागर्भो ब्रह्मगर्भो जलोद्भवः ॥ 104 ॥
गभस्तिर्ब्रह्मकृद्ब्रह्मी ब्रह्मविद्ब्राह्मणो गतिः ।
अनन्तरूपो नैकात्मा तिग्मतेजाः स्वयम्भुवः ॥ 105 ॥
ऊर्ध्वगात्मा पशुपतिर्वातरंहा मनोजवः ।
चन्दनी पद्मनालाग्रः सुरभ्युत्तरणो नरः ॥ 106 ॥
कर्णिकारमहास्रग्वी नीलमौलिः पिनाकधृत् ।
उमापतिरुमाकान्तो जाह्नवीधृदुमाधवः ॥ 107 ॥
वरो वराहो वरदो वरेण्यः सुमहास्वनः ।
महाप्रसादो दमनः शत्रुहा श्वेतपिङ्गलः ॥ 108 ॥
पीतात्मा परमात्मा च प्रयतात्मा प्रधानधृत् । [प्रीतात्मा]
सर्वपार्श्वमुखस्त्र्यक्षो धर्मसाधारणो वरः ॥ 109 ॥
चराचरात्मा सूक्ष्मात्मा अमृतो गोवृषेश्वरः ।
साध्यर्षिर्वसुरादित्यो विवस्वान्सवितामृतः ॥ 110 ॥
व्यासः सर्गः सुसङ्क्षेपो विस्तरः पर्ययो नरः ।
ऋतुः संवत्सरो मासः पक्षः सङ्ख्यासमापनः ॥ 111 ॥
कला काष्ठा लवा मात्रा मुहूर्ताहः क्षपाः क्षणाः ।
विश्वक्षेत्रं प्रजाबीजं लिङ्गमाद्यस्तु निर्गमः ॥ 112 ॥
सदसद्व्यक्तमव्यक्तं पिता माता पितामहः ।
स्वर्गद्वारं प्रजाद्वारं मोक्षद्वारं त्रिविष्टपम् ॥ 113 ॥
निर्वाणं ह्लादनश्चैव ब्रह्मलोकः परा गतिः ।
देवासुरविनिर्माता देवासुरपरायणः ॥ 114 ॥
देवासुरगुरुर्देवो देवासुरनमस्कृतः ।
देवासुरमहामात्रो देवासुरगणाश्रयः ॥ 115 ॥
देवासुरगणाध्यक्षो देवासुरगणाग्रणीः ।
देवातिदेवो देवर्षिर्देवासुरवरप्रदः ॥ 116 ॥ [देवादि]
देवासुरेश्वरो विश्वो देवासुरमहेश्वरः ।
सर्वदेवमयोऽचिन्त्यो देवतात्माऽऽत्मसम्भवः ॥ 117 ॥
उद्भित्त्रिविक्रमो वैद्यो विरजो नीरजोऽमरः ।
ईड्यो हस्तीश्वरो व्याघ्रो देवसिंहो नरर्षभः ॥ 118 ॥
विबुधोऽग्रवरः सूक्ष्मः सर्वदेवस्तपोमयः ।
सुयुक्तः शोभनो वज्री प्रासानां प्रभवोऽव्ययः ॥ 119 ॥
गुहः कान्तो निजः सर्गः पवित्रं सर्वपावनः ।
शृङ्गी शृङ्गप्रियो बभ्रू राजराजो निरामयः ॥ 120 ॥
अभिरामः सुरगणो विरामः सर्वसाधनः ।
ललाटाक्षो विश्वदेवो हरिणो ब्रह्मवर्चसः ॥ 121 ॥
स्थावराणां पतिश्चैव नियमेन्द्रियवर्धनः ।
सिद्धार्थः सिद्धभूतार्थोऽचिन्त्यः सत्यव्रतः शुचिः ॥ 122 ॥
व्रताधिपः परं ब्रह्म भक्तानां परमा गतिः । [भक्तानुग्रहकारकः]
विमुक्तो मुक्ततेजाश्च श्रीमान् श्रीवर्धनो जगत् ॥ 123 ॥
उत्तरपीठिका (फलशृति)
यथा प्रधानं भगवानिति भक्त्या स्तुतो मया ।
यं न ब्रह्मादयो देवा विदुस्तत्त्वेन नर्षयः ॥ 1 ॥
स्तोतव्यमर्च्यं वन्द्यं च कः स्तोष्यति जगत्पतिम् ।
भक्त्या त्वेवं पुरस्कृत्य मया यज्ञपतिर्विभुः ॥ 2 ॥
ततोऽभ्यनुज्ञां सम्प्राप्य स्तुतो मतिमतां वरः ।
शिवमेभिः स्तुवन् देवं नामभिः पुष्टिवर्धनैः ॥ 3 ॥
नित्ययुक्तः शुचिर्भक्तः प्राप्नोत्यात्मानमात्मना ।
एतद्धि परमं ब्रह्म परं ब्रह्माधिगच्छति ॥ 4 ॥
ऋषयश्चैव देवाश्च स्तुवन्त्येतेन तत्परम् ।
स्तूयमानो महादेवस्तुष्यते नियतात्मभिः ॥ 5 ॥
भक्तानुकम्पी भगवानात्मसंस्थाकरो विभुः ।
तथैव च मनुष्येषु ये मनुष्याः प्रधानतः ॥ 6 ॥
आस्तिकाः श्रद्दधानाश्च बहुभिर्जन्मभिः स्तवैः ।
भक्त्या ह्यनन्यमीशानं परं देवं सनातनम् ॥ 7 ॥
कर्मणा मनसा वाचा भावेनामिततेजसः ।
शयाना जाग्रमाणाश्च व्रजन्नुपविशंस्तथा ॥ 8 ॥
उन्मिषन्निमिषंश्चैव चिन्तयन्तः पुनः पुनः ।
शृण्वन्तः श्रावयन्तश्च कथयन्तश्च ते भवम् ॥ 9 ॥
स्तुवन्तः स्तूयमानाश्च तुष्यन्ति च रमन्ति च ।
जन्मकोटिसहस्रेषु नानासंसारयोनिषु ॥ 10 ॥
जन्तोर्विगतपापस्य भवे भक्तिः प्रजायते ।
उत्पन्ना च भवे भक्तिरनन्या सर्वभावतः ॥ 11 ॥
भाविनः कारणे चास्य सर्वयुक्तस्य सर्वथा ।
एतद्देवेषु दुष्प्रापं मनुष्येषु न लभ्यते ॥ 12 ॥
निर्विघ्ना निश्चला रुद्रे भक्तिरव्यभिचारिणी ।
तस्यैव च प्रसादेन भक्तिरुत्पद्यते नृणाम् ॥ 13 ॥
येन यान्ति परां सिद्धिं तद्भावगतचेतसः ।
ये सर्वभावानुगताः प्रपद्यन्ते महेश्वरम् ॥ 14 ॥
प्रपन्नवत्सलो देवः संसारात्तान्समुद्धरेत् ।
एवमन्ये विकुर्वन्ति देवाः संसारमोचनम् ॥ 15 ॥
मनुष्याणामृते देवं नान्या शक्तिस्तपोबलम् ।
इति तेनेन्द्रकल्पेन भगवान् सदसत्पतिः ॥ 16 ॥
कृत्तिवासाः स्तुतः कृष्ण तण्डिना शुभबुद्धिना ।
स्तवमेतं भगवतो ब्रह्मा स्वयमधारयत् ॥ 17 ॥
गीयते च स बुद्ध्येत ब्रह्मा शङ्करसन्निधौ ।
इदं पुण्यं पवित्रं च सर्वदा पापनाशनम् ॥ 18 ॥
योगदं मोक्षदं चैव स्वर्गदं तोषदं तथा ।
एवमेतत्पठन्ते य एकभक्त्या तु शङ्करम् ॥ 19 ॥
या गतिः साङ्ख्ययोगानां व्रजन्त्येतां गतिं तदा ।
स्तवमेतं प्रयत्नेन सदा रुद्रस्य सन्निधौ ॥ 20 ॥
अब्दमेकं चरेद्भक्तः प्राप्नुयादीप्सितं फलम् ।
एतद्रहस्यं परमं ब्रह्मणो हृदि संस्थितम् ॥ 21 ॥
ब्रह्मा प्रोवाच शक्राय शक्रः प्रोवाच मृत्यवे ।
मृत्युः प्रोवाच रुद्रेभ्यो रुद्रेभ्यस्तण्डिमागमत् ॥ 22 ॥
महता तपसा प्राप्तस्तण्डिना ब्रह्मसद्मनि ।
तण्डिः प्रोवाच शुक्राय गौतमाय च भार्गवः ॥ 23 ॥
वैवस्वताय मनवे गौतमः प्राह माधव ।
नारायणाय साध्याय समाधिष्ठाय धीमते ॥ 24 ॥
यमाय प्राह भगवान् साध्यो नारायणोऽच्युतः ।
नाचिकेताय भगवानाह वैवस्वतो यमः ॥ 25 ॥
मार्कण्डेयाय वार्ष्णेय नाचिकेतोऽभ्यभाषत ।
मार्कण्डेयान्मया प्राप्तो नियमेन जनार्दन ॥ 26 ॥
तवाप्यहममित्रघ्न स्तवं दद्यां ह्यविश्रुतम् ।
स्वर्ग्यमारोग्यमायुष्यं धन्यं वेदेन सम्मितम् ॥ 27 ॥
नास्य विघ्नं विकुर्वन्ति दानवा यक्षराक्षसाः ।
पिशाचा यातुधाना वा गुह्यका भुजगा अपि ॥ 28 ॥
यः पठेत शुचिः पार्थ ब्रह्मचारी जितेन्द्रियः । [भूत्वा]
अभग्नयोगो वर्षं तु सोऽश्वमेधफलं लभेत् ॥ 29 ॥
इति श्रीमहाभारते अनुशासनपर्वणि महादेवसहस्रनाम स्तोत्रं नाम सप्तदशोऽध्यायः ॥
pūrvapīṭhikā ||
vāsudeva uvāca |
tataḥ sa prayato bhūtvā mama tāta yudhiṣṭhira |
prāñjaliḥ prāha viprarṣirnāmasaṅgrahamāditaḥ || 1 ||
upamanyuruvāca |
brahmaproktairṛṣiproktairvedavedāṅgasambhavaiḥ |
sarvalokeṣu vikhyātaṃ stutyaṃ stoṣyāmi nāmabhiḥ || 2 ||
mahadbhirvihitaiḥ satyaiḥ siddhaiḥ sarvārthasādhakaiḥ |
ṛṣiṇā taṇḍinā bhaktyā kṛtairvedakṛtātmanā || 3 ||
yathoktaiḥ sādhubhiḥ khyātairmunibhistattvadarśibhiḥ |
pravaraṃ prathamaṃ svargyaṃ sarvabhūtahitaṃ śubham || 4 ||
śrutaiḥ sarvatra jagati brahmalokāvatāritaiḥ |
satyaistatparamaṃ brahma brahmaproktaṃ sanātanam || 5 ||
vakṣye yadukulaśreṣṭha śṛṇuṣvāvahito mama |
varayainaṃ bhavaṃ devaṃ bhaktastvaṃ parameśvaram || 6 ||
tena te śrāvayiṣyāmi yattadbrahma sanātanam |
na śakyaṃ vistarātkṛtsnaṃ vaktuṃ sarvasya kenacit || 7 ||
yuktenāpi vibhūtīnāmapi varṣaśatairapi |
yasyādirmadhyamantaṃ ca surairapi na gamyate || 8 ||
kastasya śaknuyādvaktuṃ guṇān kārtsnyena mādhava |
kiṃ tu devasya mahataḥ saṅkṣiptārthapadākṣaram || 9 ||
śaktitaścaritaṃ vakṣye prasādāttasya dhīmataḥ |
aprāpya tu tato'nujñāṃ na śakyaḥ stotumīśvaraḥ || 10 ||
yadā tenābhyanujñātaḥ stuto vai sa tadā mayā |
anādinidhanasyāhaṃ jagadyonermahātmanaḥ || 11 ||
nāmnāṃ kiñcitsamuddeśaṃ vakṣyāmyavyaktayoninaḥ |
varadasya vareṇyasya viśvarūpasya dhīmataḥ || 12 ||
śṛṇu nāmnāṃ ca yaṃ kṛṣṇa yaduktaṃ padmayoninā |
daśanāmasahasrāṇi yānyāha prapitāmahaḥ || 13 ||
tāni nirmathya manasā dadhno ghṛtamivoddhṛtam |
gireḥ sāraṃ yathā hema puṣpasāraṃ yathā madhu || 14 ||
ghṛtātsāraṃ yathā maṇḍastathaitatsāramuddhṛtam |
sarvapāpāpahamidaṃ caturvedasamanvitam || 15 ||
prayatnenādhigantavyaṃ dhāryaṃ ca prayatātmanā |
māṅgalyaṃ pauṣṭikaṃ caiva rakṣoghnaṃ pāvanaṃ mahat || 16 ||
idaṃ bhaktāya dātavyaṃ śraddadhānāstikāya ca |
nāśraddadhānarūpāya nāstikāyājitātmane || 17 ||
yaścābhyasūyate devaṃ kāraṇātmānamīśvaram |
sa kṛṣṇa narakaṃ yāti saha pūrvaiḥ sahātmajaiḥ || 18 ||
idaṃ dhyānamidaṃ yogamidaṃ dhyeyamanuttamam |
idaṃ japyamidaṃ jñānaṃ rahasyamidamuttamam || 19 ||
yaṃ jñātvā antakālepi gaccheta paramāṃ gatim |
pavitraṃ maṅgalaṃ medhyaṃ kalyāṇamidamuttamam || 20 ||
idaṃ brahmā purā kṛtvā sarvalokapitāmahaḥ |
sarva stavānāṃ rājatve divyānāṃ samakalpayat || 21 ||
tadā prabhṛti caivāyamīśvarasya mahātmanaḥ |
stavarāja iti khyāto jagatyamarapūjitaḥ || 22 ||
brahmalokādayaṃ svarge stavarājo'vatāritaḥ |
yatastaṇḍiḥ purā prāpa tena taṇḍikṛto'bhavat || 23 ||
svargāccaivātra bhūrlokaṃ taṇḍinā hyavatāritaḥ |
sarvamaṅgalamāṅgalyaṃ sarvapāpapraṇāśanam || 24 ||
nigadiṣye mahābāho stavānāmuttamaṃ stavam |
brahmaṇāmapi yadbrahma parāṇāmapi yatparam || 25 ||
tejasāmapi yattejastapasāmapi yattapaḥ |
śāntānāmapi yaḥ śānto dyutīnāmapi yā dyutiḥ || 26 ||
dāntānāmapi yo dānto dhīmatāmapi yā ca dhīḥ |
devānāmapi yo deva ṛṣīṇāmapi yastvṛṣiḥ || 27 ||
yajñānāmapi yo yajñaḥ śivānāmapi yaḥ śivaḥ |
rudrāṇāmapi yo rudraḥ prabhā prabhavatāmapi || 28 ||
yogināmapi yo yogī kāraṇānāṃ ca kāraṇam |
yato lokāḥ sambhavanti na bhavanti yataḥ punaḥ || 29 ||
sarvabhūtātmabhūtasya harasyāmitatejasaḥ |
aṣṭottarasahasraṃ tu nāmnāṃ śarvasya me śṛṇu |
yacchrutvā manujavyāghra sarvānkāmānavāpsyasi || 30 ||
dhyānam |
śāntaṃ padmāsanasthaṃ śaśidharamukuṭaṃ pañcavaktraṃ trinetraṃ
śūlaṃ vajraṃ ca khaḍgaṃ paraśumabhayadaṃ dakṣabhāge vahantam |
nāgaṃ pāśaṃ ca ghaṇṭāṃ pralayahutavahaṃ sāṅkuśaṃ vāmabhāge
nānālaṅkārayuktaṃ sphaṭikamaṇinibhaṃ pārvatīśaṃ namāmi ||
stotram |
oṃ sthiraḥ sthāṇuḥ prabhurbhīmaḥ pravaro varado varaḥ |
sarvātmā sarvavikhyātaḥ sarvaḥ sarvakaro bhavaḥ || 1 ||
jaṭī carmī śikhaṇḍī ca sarvāṅgaḥ sarvabhāvanaḥ |
haraśca hariṇākṣaśca sarvabhūtaharaḥ prabhuḥ || 2 ||
pravṛttiśca nivṛttiśca niyataḥ śāśvato dhruvaḥ |
śmaśānavāsī bhagavān khacaro gocaro'rdanaḥ || 3 ||
abhivādyo mahākarmā tapasvī bhūtabhāvanaḥ |
unmattaveṣapracchannaḥ sarvalokaprajāpatiḥ || 4 ||
mahārūpo mahākāyo vṛṣarūpo mahāyaśāḥ |
mahātmā sarvabhūtātmā viśvarūpo mahāhanuḥ || 5 ||
lokapālo'ntarhitātmā prasādo hayagardabhiḥ |
pavitraṃ ca mahāṃścaiva niyamo niyamāśritaḥ || 6 ||
sarvakarmā svayambhūta ādirādikaro nidhiḥ |
sahasrākṣo viśālākṣaḥ somo nakṣatrasādhakaḥ || 7 ||
candraḥ sūryaḥ śaniḥ keturgraho grahapatirvaraḥ |
atriratryā namaskartā mṛgabāṇārpaṇo'naghaḥ || 8 || [ādyantalayakartā ca]
mahātapā ghoratapā adīno dīnasādhakaḥ |
saṃvatsarakaro mantraḥ pramāṇaṃ paramaṃ tapaḥ || 9 ||
yogī yojyo mahābījo mahāretā mahābalaḥ |
suvarṇaretāḥ sarvajñaḥ subījo bījavāhanaḥ || 10 ||
daśabāhustvanimiṣo nīlakaṇṭha umāpatiḥ |
viśvarūpaḥ svayaṃ śreṣṭho balavīro balo gaṇaḥ || 11 ||
gaṇakartā gaṇapatirdigvāsāḥ kāma eva ca |
mantravitparamo mantraḥ sarvabhāvakaro haraḥ || 12 ||
kamaṇḍaludharo dhanvī bāṇahastaḥ kapālavān |
aśanī śataghnī khaḍgī paṭṭiśī cāyudhī mahān || 13 ||
sruvahastaḥ surūpaśca tejastejaskaro nidhiḥ |
uṣṇīṣī ca suvaktraśca udagro vinatastathā || 14 ||
dīrghaśca harikeśaśca sutīrthaḥ kṛṣṇa eva ca |
sṛgālarūpaḥ siddhārtho muṇḍaḥ sarvaśubhaṅkaraḥ || 15 ||
ajaśca bahurūpaśca gandhadhārī kapardyapi |
ūrdhvaretā ūrdhvaliṅga ūrdhvaśāyī nabhaḥsthalaḥ || 16 ||
trijaṭī cīravāsāśca rudraḥ senāpatirvibhuḥ |
ahaścaro naktañcarastigmamanyuḥ suvarcasaḥ || 17 ||
gajahā daityahā kālo lokadhātā guṇākaraḥ |
siṃhaśārdūlarūpaśca ārdracarmāmbarāvṛtaḥ || 18 ||
kālayogī mahānādaḥ sarvakāmaścatuṣpathaḥ |
niśācaraḥ pretacārī bhūtacārī maheśvaraḥ || 19 ||
bahubhūto bahudharaḥ svarbhānuramito gatiḥ |
nṛtyapriyo nityanarto nartakaḥ sarvalālasaḥ || 20 ||
ghoro mahātapāḥ pāśo nityo giriruho nabhaḥ |
sahasrahasto vijayo vyavasāyo hyatandritaḥ || 21 ||
adharṣaṇo dharṣaṇātmā yajñahā kāmanāśakaḥ | [marṣa]
dakṣayāgāpahārī ca susaho madhyamastathā || 22 ||
tejopahārī balahā mudito'rtho'jito'varaḥ |
gambhīraghoṣo gambhīro gambhīrabalavāhanaḥ || 23 ||
nyagrodharūpo nyagrodho vṛkṣakarṇasthitirvibhuḥ |
sutīkṣṇadaśanaścaiva mahākāyo mahānanaḥ || 24 ||
viṣvakseno hariryajñaḥ saṃyugāpīḍavāhanaḥ |
tīkṣṇatāpaśca haryaśvaḥ sahāyaḥ karmakālavit || 25 ||
viṣṇuprasādito yajñaḥ samudro baḍabāmukhaḥ |
hutāśanasahāyaśca praśāntātmā hutāśanaḥ || 26 ||
ugratejā mahātejā janyo vijayakālavit |
jyotiṣāmayanaṃ siddhiḥ sarvavigraha eva ca || 27 ||
śikhī muṇḍī jaṭī jvālī mūrtijo mūrdhago balī |
veṇavī paṇavī tālī khalī kālakaṭaṅkaṭaḥ || 28 ||
nakṣatravigrahamatirguṇabuddhirlayo'gamaḥ |
prajāpatirviśvabāhurvibhāgaḥ sarvago'mukhaḥ || 29 ||
vimocanaḥ susaraṇo hiraṇyakavacodbhavaḥ |
meḍhrajo balacārī ca mahīcārī srutastathā || 30 || [meghajo]
sarvatūryaninādī ca sarvātodyaparigrahaḥ |
vyālarūpo guhāvāsī guho mālī taraṅgavit || 31 ||
tridaśastrikāladhṛkkarmasarvabandhavimocanaḥ |
bandhanastvasurendrāṇāṃ yudhiśatruvināśanaḥ || 32 ||
sāṅkhyaprasādo durvāsāḥ sarvasādhuniṣevitaḥ |
praskandano vibhāgajño atulyo yajñabhāgavit || 33 ||
sarvavāsaḥ sarvacārī durvāsā vāsavo'maraḥ |
haimo hemakaro'yajñaḥ sarvadhārī dharottamaḥ || 34 || [yajñaḥ]
lohitākṣo mahākṣaśca vijayākṣo viśāradaḥ |
saṅgraho nigrahaḥ kartā sarpacīranivāsanaḥ || 35 ||
mukhyo'mukhyaśca dehaśca kāhaliḥ sarvakāmadaḥ |
sarvakālaprasādaśca subalo balarūpadhṛt || 36 ||
sarvakāmavaraścaiva sarvadaḥ sarvatomukhaḥ |
ākāśanirvirūpaśca nipātī hyavaśaḥ khagaḥ || 37 ||
raudrarūpo'ṃśurādityo bahuraśmiḥ suvarcasī |
vasuvego mahāvego manovego niśācaraḥ || 38 ||
sarvavāsī śriyāvāsī upadeśakaro'karaḥ |
munirātmanirālokaḥ sambhagnaśca sahasradaḥ || 39 ||
pakṣī ca pakṣarūpaśca atidīpto viśāṃ patiḥ |
unmādo madanaḥ kāmo hyaśvattho'rthakaro yaśaḥ || 40 ||
vāmadevaśca vāmaśca prāgdakṣiṇaśca vāmanaḥ |
siddhayogī maharṣiśca siddhārthaḥ siddhasādhakaḥ || 41 ||
bhikṣuśca bhikṣurūpaśca vipaṇo mṛduravyayaḥ |
mahāseno viśākhaśca ṣaṣṭibhāgo gavāṃ patiḥ || 42 ||
vajrahastaśca viṣkambhī camūstambhana eva ca |
vṛttāvṛttakarastālo madhurmadhukalocanaḥ || 43 ||
vācaspatyo vājasano nityamāśramapūjitaḥ | [nityamāśritapūjitaḥ]
brahmacārī lokacārī sarvacārī vicāravit || 44 ||
īśāna īśvaraḥ kālo niśācārī pinākabhṛt |
nimittastho nimittaṃ ca nandirnandikaro hariḥ || 45 ||
nandīśvaraśca nandī ca nandano nandivardhanaḥ |
bhagahārī nihantā ca kālo brahmā pitāmahaḥ || 46 ||
caturmukho mahāliṅgaścāruliṅgastathaiva ca |
liṅgādhyakṣaḥ surādhyakṣo yogādhyakṣo yugāvahaḥ || 47 ||
bījādhyakṣo bījakartā adhyātmānugato balaḥ |
itihāsaḥ sakalpaśca gautamo'tha niśākaraḥ || 48 ||
dambho hyadambho vaidambho vaśyo vaśakaraḥ kaliḥ |
lokakartā paśupatirmahākartā hyanauṣadhaḥ || 49 ||
akṣaraṃ paramaṃ brahma balavacchakra eva ca |
nītirhyanītiḥ śuddhātmā śuddho mānyo gatāgataḥ || 50 ||
bahuprasādaḥ susvapno darpaṇo'tha tvamitrajit |
vedakāro mantrakāro vidvān samaramardanaḥ || 51 ||
mahāmeghanivāsī ca mahāghoro vaśīkaraḥ |
agnijvālo mahājvālo atidhūmro huto haviḥ || 52 ||
vṛṣaṇaḥ śaṅkaro nityavarcasvī dhūmaketanaḥ |
nīlastathāṅgalubdhaśca śobhano niravagrahaḥ || 53 ||
svastidaḥ svastibhāvaśca bhāgī bhāgakaro laghuḥ |
utsaṅgaśca mahāṅgaśca mahāgarbhaparāyaṇaḥ || 54 ||
kṛṣṇavarṇaḥ suvarṇaśca indriyaṃ sarvadehinām |
mahāpādo mahāhasto mahākāyo mahāyaśāḥ || 55 ||
mahāmūrdhā mahāmātro mahānetro niśālayaḥ |
mahāntako mahākarṇo mahoṣṭhaśca mahāhanuḥ || 56 ||
mahānāso mahākamburmahāgrīvaḥ śmaśānabhāk |
mahāvakṣā mahorasko hyantarātmā mṛgālayaḥ || 57 ||
lambano lambitoṣṭhaśca mahāmāyaḥ payonidhiḥ |
mahādanto mahādaṃṣṭro mahājihvo mahāmukhaḥ || 58 ||
mahānakho mahāromā mahākeśo mahājaṭaḥ |
prasannaśca prasādaśca pratyayo girisādhanaḥ || 59 ||
snehano'snehanaścaiva ajitaśca mahāmuniḥ |
vṛkṣākāro vṛkṣaketuranalo vāyuvāhanaḥ || 60 ||
gaṇḍalī merudhāmā ca devādhipatireva ca |
atharvaśīrṣaḥ sāmāsya ṛksahasrāmitekṣaṇaḥ || 61 ||
yajuḥ pādabhujo guhyaḥ prakāśo jaṅgamastathā |
amoghārthaḥ prasādaśca abhigamyaḥ sudarśanaḥ || 62 ||
upakāraḥ priyaḥ sarvaḥ kanakaḥ kāñcanacchaviḥ |
nābhirnandikaro bhāvaḥ puṣkarasthapatiḥ sthiraḥ || 63 ||
dvādaśastrāsanaścādyo yajño yajñasamāhitaḥ |
naktaṃ kaliśca kālaśca makaraḥ kālapūjitaḥ || 64 ||
sagaṇo gaṇakāraśca bhūtavāhanasārathiḥ |
bhasmaśayo bhasmagoptā bhasmabhūtastarurgaṇaḥ || 65 ||
lokapālastathā'loko mahātmā sarvapūjitaḥ |
śuklastriśuklaḥ sampannaḥ śucirbhūtaniṣevitaḥ || 66 ||
āśramasthaḥ kriyāvastho viśvakarmamatirvaraḥ |
viśālaśākhastāmroṣṭho hyambujālaḥ suniścalaḥ || 67 ||
kapilaḥ kapiśaḥ śukla āyuścaiva paro¶ḥ |
gandharvo hyaditistārkṣyaḥ suvijñeyaḥ suśāradaḥ || 68 ||
paraśvadhāyudho devo hyanukārī subāndhavaḥ |
tumbavīṇo mahākrodha ūrdhvaretā jaleśayaḥ || 69 ||
ugro vaṃśakaro vaṃśo vaṃśanādo hyaninditaḥ |
sarvāṅgarūpo māyāvī suhṛdo hyanilo'nalaḥ || 70 ||
bandhano bandhakartā ca subandhanavimocanaḥ |
sa yajñāriḥ sa kāmārirmahādaṃṣṭro mahāyudhaḥ || 71 ||
bahudhā ninditaḥ śarvaḥ śaṅkaraḥ śaṅkaro'dhanaḥ |
amareśo mahādevo viśvadevaḥ surārihā || 72 ||
ahirbudhnyo'nilābhaśca cekitāno havistathā | [hari]
ajaikapācca kāpālī triśaṅkurajitaḥ śivaḥ || 73 ||
dhanvantarirdhūmaketuḥ skando vaiśravaṇastathā |
dhātā śakraśca viṣṇuśca mitrastvaṣṭā dhruvo dharaḥ || 74 ||
prabhāvaḥ sarvago vāyuraryamā savitā raviḥ |
uṣaṅguśca vidhātā ca māndhātā bhūtabhāvanaḥ || 75 ||
vibhurvarṇavibhāvī ca sarvakāmaguṇāvahaḥ |
padmanābho mahāgarbhaścandravaktro'nilo'nalaḥ || 76 ||
balavāṃścopaśāntaśca purāṇaḥ puṇyacañcurī |
kurukartā kuruvāsī kurubhūto guṇauṣadhaḥ || 77 ||
sarvāśayo darbhacārī sarveṣāṃ prāṇināṃ patiḥ |
devadevaḥ sukhāsaktaḥ sadasatsarvaratnavit || 78 ||
kailāsagirivāsī ca himavadgirisaṃśrayaḥ |
kūlahārī kūlakartā bahuvidyo bahupradaḥ || 79 ||
vaṇijo vardhakī vṛkṣo vakulaścandanaśchadaḥ |
sāragrīvo mahājatruralolaśca mahauṣadhaḥ || 80 ||
siddhārthakārī siddhārthaśchandovyākaraṇottaraḥ |
siṃhanādaḥ siṃhadaṃṣṭraḥ siṃhagaḥ siṃhavāhanaḥ || 81 ||
prabhāvātmā jagatkālasthālo lokahitastaruḥ |
sāraṅgo navacakrāṅgaḥ ketumālī sabhāvanaḥ || 82 ||
bhūtālayo bhūtapatirahorātramaninditaḥ || 83 ||
vāhitā sarvabhūtānāṃ nilayaśca vibhurbhavaḥ |
amoghaḥ saṃyato hyaśvo bhojanaḥ prāṇadhāraṇaḥ || 84 ||
dhṛtimān matimān dakṣaḥ satkṛtaśca yugādhipaḥ |
gopālirgopatirgrāmo gocarmavasano hariḥ || 85 ||
hiraṇyabāhuśca tathā guhāpālaḥ praveśinām |
prakṛṣṭārirmahāharṣo jitakāmo jitendriyaḥ || 86 ||
gāndhāraśca suvāsaśca tapaḥsakto ratirnaraḥ |
mahāgīto mahānṛtyo hyapsarogaṇasevitaḥ || 87 ||
mahāketurmahādhāturnaikasānucaraścalaḥ |
āvedanīya ādeśaḥ sarvagandhasukhāvahaḥ || 88 ||
toraṇastāraṇo vātaḥ paridhī patikhecaraḥ |
saṃyogo vardhano vṛddho ativṛddho guṇādhikaḥ || 89 ||
nitya ātmasahāyaśca devāsurapatiḥ patiḥ |
yuktaśca yuktabāhuśca devo divisuparvaṇaḥ || 90 ||
āṣāḍhaśca suṣāḍhaśca dhruvo'tha hariṇo haraḥ |
vapurāvartamānebhyo vasuśreṣṭho mahāpathaḥ || 91 ||
śirohārī vimarśaśca sarvalakṣaṇalakṣitaḥ |
akṣaśca rathayogī ca sarvayogī mahābalaḥ || 92 ||
samāmnāyo'samāmnāyastīrthadevo mahārathaḥ |
nirjīvo jīvano mantraḥ śubhākṣo bahukarkaśaḥ || 93 ||
ratnaprabhūto raktāṅgo mahārṇavanipānavit | [ratnāṅgo]
mūlaṃ viśālo hyamṛto vyaktāvyaktastaponidhiḥ || 94 ||
ārohaṇo'dhirohaśca śīladhārī mahāyaśāḥ |
senākalpo mahākalpo yogo yugakaro hariḥ || 95 || [yogakaro]
yugarūpo mahārūpo mahānāgahano vadhaḥ |
nyāyanirvapaṇaḥ pādaḥ paṇḍito hyacalopamaḥ || 96 ||
bahumālo mahāmālaḥ śaśī harasulocanaḥ |
vistāro lavaṇaḥ kūpastriyugaḥ saphalodayaḥ || 97 ||
trilocano viṣaṇṇāṅgo maṇividdho jaṭādharaḥ |
bindurvisargaḥ sumukhaḥ śaraḥ sarvāyudhaḥ sahaḥ || 98 ||
nivedanaḥ sukhājātaḥ sugandhāro mahādhanuḥ |
gandhapālī ca bhagavānutthānaḥ sarvakarmaṇām || 99 ||
manthāno bahulo vāyuḥ sakalaḥ sarvalocanaḥ |
talastālaḥ karasthālī ūrdhvasaṃhanano mahān || 100 ||
chatraṃ succhatro vikhyāto lokaḥ sarvāśrayaḥ kramaḥ |
muṇḍo virūpo vikṛto daṇḍī kuṇḍī vikurvaṇaḥ || 101 ||
haryakṣaḥ kakubho vajrī śatajihvaḥ sahasrapāt |
sahasramūrdhā devendraḥ sarvadevamayo guruḥ || 102 ||
sahasrabāhuḥ sarvāṅgaḥ śaraṇyaḥ sarvalokakṛt |
pavitraṃ trikakunmantraḥ kaniṣṭhaḥ kṛṣṇapiṅgalaḥ || 103 ||
brahmadaṇḍavinirmātā śataghnīpāśaśaktimān |
padmagarbho mahāgarbho brahmagarbho jalodbhavaḥ || 104 ||
gabhastirbrahmakṛdbrahmī brahmavidbrāhmaṇo gatiḥ |
anantarūpo naikātmā tigmatejāḥ svayambhuvaḥ || 105 ||
ūrdhvagātmā paśupatirvātaraṃhā manojavaḥ |
candanī padmanālāgraḥ surabhyuttaraṇo naraḥ || 106 ||
karṇikāramahāsragvī nīlamauliḥ pinākadhṛt |
umāpatirumākānto jāhnavīdhṛdumādhavaḥ || 107 ||
varo varāho varado vareṇyaḥ sumahāsvanaḥ |
mahāprasādo damanaḥ śatruhā śvetapiṅgalaḥ || 108 ||
pītātmā paramātmā ca prayatātmā pradhānadhṛt | [prītātmā]
sarvapārśvamukhastryakṣo dharmasādhāraṇo varaḥ || 109 ||
carācarātmā sūkṣmātmā amṛto govṛṣeśvaraḥ |
sādhyarṣirvasurādityo vivasvānsavitāmṛtaḥ || 110 ||
vyāsaḥ sargaḥ susaṅkṣepo vistaraḥ paryayo naraḥ |
ṛtuḥ saṃvatsaro māsaḥ pakṣaḥ saṅkhyāsamāpanaḥ || 111 ||
kalā kāṣṭhā lavā mātrā muhūrtāhaḥ kṣapāḥ kṣaṇāḥ |
viśvakṣetraṃ prajābījaṃ liṅgamādyastu nirgamaḥ || 112 ||
sadasadvyaktamavyaktaṃ pitā mātā pitāmahaḥ |
svargadvāraṃ prajādvāraṃ mokṣadvāraṃ triviṣṭapam || 113 ||
nirvāṇaṃ hlādanaścaiva brahmalokaḥ parā gatiḥ |
devāsuravinirmātā devāsuraparāyaṇaḥ || 114 ||
devāsuragururdevo devāsuranamaskṛtaḥ |
devāsuramahāmātro devāsuragaṇāśrayaḥ || 115 ||
devāsuragaṇādhyakṣo devāsuragaṇāgraṇīḥ |
devātidevo devarṣirdevāsuravarapradaḥ || 116 || [devādi]
devāsureśvaro viśvo devāsuramaheśvaraḥ |
sarvadevamayo'cintyo devatātmā''tmasambhavaḥ || 117 ||
udbhittrivikramo vaidyo virajo nīrajo'maraḥ |
īḍyo hastīśvaro vyāghro devasiṃho nararṣabhaḥ || 118 ||
vibudho'gravaraḥ sūkṣmaḥ sarvadevastapomayaḥ |
suyuktaḥ śobhano vajrī prāsānāṃ prabhavo'vyayaḥ || 119 ||
guhaḥ kānto nijaḥ sargaḥ pavitraṃ sarvapāvanaḥ |
śṛṅgī śṛṅgapriyo babhrū rājarājo nirāmayaḥ || 120 ||
abhirāmaḥ suragaṇo virāmaḥ sarvasādhanaḥ |
lalāṭākṣo viśvadevo hariṇo brahmavarcasaḥ || 121 ||
sthāvarāṇāṃ patiścaiva niyamendriyavardhanaḥ |
siddhārthaḥ siddhabhūtārtho'cintyaḥ satyavrataḥ śuciḥ || 122 ||
vratādhipaḥ paraṃ brahma bhaktānāṃ paramā gatiḥ | [bhaktānugrahakārakaḥ]
vimukto muktatejāśca śrīmān śrīvardhano jagat || 123 ||
uttarapīṭhikā (phalaśṛti)
yathā pradhānaṃ bhagavāniti bhaktyā stuto mayā |
yaṃ na brahmādayo devā vidustattvena narṣayaḥ || 1 ||
stotavyamarcyaṃ vandyaṃ ca kaḥ stoṣyati jagatpatim |
bhaktyā tvevaṃ puraskṛtya mayā yajñapatirvibhuḥ || 2 ||
tato'bhyanujñāṃ samprāpya stuto matimatāṃ varaḥ |
śivamebhiḥ stuvan devaṃ nāmabhiḥ puṣṭivardhanaiḥ || 3 ||
nityayuktaḥ śucirbhaktaḥ prāpnotyātmānamātmanā |
etaddhi paramaṃ brahma paraṃ brahmādhigacchati || 4 ||
ṛṣayaścaiva devāśca stuvantyetena tatparam |
stūyamāno mahādevastuṣyate niyatātmabhiḥ || 5 ||
bhaktānukampī bhagavānātmasaṃsthākaro vibhuḥ |
tathaiva ca manuṣyeṣu ye manuṣyāḥ pradhānataḥ || 6 ||
āstikāḥ śraddadhānāśca bahubhirjanmabhiḥ stavaiḥ |
bhaktyā hyananyamīśānaṃ paraṃ devaṃ sanātanam || 7 ||
karmaṇā manasā vācā bhāvenāmitatejasaḥ |
śayānā jāgramāṇāśca vrajannupaviśaṃstathā || 8 ||
unmiṣannimiṣaṃścaiva cintayantaḥ punaḥ punaḥ |
śṛṇvantaḥ śrāvayantaśca kathayantaśca te bhavam || 9 ||
stuvantaḥ stūyamānāśca tuṣyanti ca ramanti ca |
janmakoṭisahasreṣu nānāsaṃsārayoniṣu || 10 ||
jantorvigatapāpasya bhave bhaktiḥ prajāyate |
utpannā ca bhave bhaktirananyā sarvabhāvataḥ || 11 ||
bhāvinaḥ kāraṇe cāsya sarvayuktasya sarvathā |
etaddeveṣu duṣprāpaṃ manuṣyeṣu na labhyate || 12 ||
nirvighnā niścalā rudre bhaktiravyabhicāriṇī |
tasyaiva ca prasādena bhaktirutpadyate nṛṇām || 13 ||
yena yānti parāṃ siddhiṃ tadbhāvagatacetasaḥ |
ye sarvabhāvānugatāḥ prapadyante maheśvaram || 14 ||
prapannavatsalo devaḥ saṃsārāttānsamuddharet |
evamanye vikurvanti devāḥ saṃsāramocanam || 15 ||
manuṣyāṇāmṛte devaṃ nānyā śaktistapobalam |
iti tenendrakalpena bhagavān sadasatpatiḥ || 16 ||
kṛttivāsāḥ stutaḥ kṛṣṇa taṇḍinā śubhabuddhinā |
stavametaṃ bhagavato brahmā svayamadhārayat || 17 ||
gīyate ca sa buddhyeta brahmā śaṅkarasannidhau |
idaṃ puṇyaṃ pavitraṃ ca sarvadā pāpanāśanam || 18 ||
yogadaṃ mokṣadaṃ caiva svargadaṃ toṣadaṃ tathā |
evametatpaṭhante ya ekabhaktyā tu śaṅkaram || 19 ||
yā gatiḥ sāṅkhyayogānāṃ vrajantyetāṃ gatiṃ tadā |
stavametaṃ prayatnena sadā rudrasya sannidhau || 20 ||
abdamekaṃ caredbhaktaḥ prāpnuyādīpsitaṃ phalam |
etadrahasyaṃ paramaṃ brahmaṇo hṛdi saṃsthitam || 21 ||
brahmā provāca śakrāya śakraḥ provāca mṛtyave |
mṛtyuḥ provāca rudrebhyo rudrebhyastaṇḍimāgamat || 22 ||
mahatā tapasā prāptastaṇḍinā brahmasadmani |
taṇḍiḥ provāca śukrāya gautamāya ca bhārgavaḥ || 23 ||
vaivasvatāya manave gautamaḥ prāha mādhava |
nārāyaṇāya sādhyāya samādhiṣṭhāya dhīmate || 24 ||
yamāya prāha bhagavān sādhyo nārāyaṇo'cyutaḥ |
nāciketāya bhagavānāha vaivasvato yamaḥ || 25 ||
mārkaṇḍeyāya vārṣṇeya nāciketo'bhyabhāṣata |
mārkaṇḍeyānmayā prāpto niyamena janārdana || 26 ||
tavāpyahamamitraghna stavaṃ dadyāṃ hyaviśrutam |
svargyamārogyamāyuṣyaṃ dhanyaṃ vedena sammitam || 27 ||
nāsya vighnaṃ vikurvanti dānavā yakṣarākṣasāḥ |
piśācā yātudhānā vā guhyakā bhujagā api || 28 ||
yaḥ paṭheta śuciḥ pārtha brahmacārī jitendriyaḥ | [bhūtvā]
abhagnayogo varṣaṃ tu so'śvamedhaphalaṃ labhet || 29 ||
iti śrīmahābhārate anuśāsanaparvaṇi mahādevasahasranāma stotraṃ nāma saptadaśo'dhyāyaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.