ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ അയോധ്യാകാണ്ഡമ് ।
അഥ സപ്തനവതിതമസ്സര്ഗഃ ।
സുസംരബ്ധം തു സൌമിത്രിം ലക്ഷ്മണം ക്രോധമൂര്ഛിതമ് ।
രാമസ്തു പരിസാന്ത്വ്യാഥ വചനം ചേദമബ്രവീത് ॥ 1 ॥
കിമത്ര ധനുഷാ കാര്യമസിനാ വാ സചര്മണാ ।
മഹേഷ്വാസേ മഹാപ്രാജ്ഞേ ഭരതേ സ്വയമാഗതേ ॥ 2 ॥
പിതുസ്സത്യം പ്രതിശ്രുത്യ ഹത്വാ ഭരതമാഗതമ് ।
കിം കരിഷ്യാമി രാജ്യേന സാപവാദേന ലക്ഷ്മണ ॥ 3 ॥
യദ്ദ്രവ്യം ബാന്ധവാനാം വാ മിത്രാണാം വാ ക്ഷയേ ഭവേത് ।
നാഹം തത്പ്രതിഗൃഹ്ണീയാം ഭക്ഷാന്വിഷകൃതാനിവ ॥ 4 ॥
ധര്മമര്ഥം ച കാമം ച പൃഥിവീം ചാപി ലക്ഷ്മണ ।
ഇച്ഛാമി ഭവതാമര്ഥേ ഏതത് പ്രതിശൃണോമി തേ ॥ 5 ॥
ഭ്രാത്രൂണാം സങ്ഗ്രഹാര്ഥം ച സുഖാര്ഥം ചാപി ലക്ഷ്മണ ।
രാജ്യമപ്യഹമിച്ഛാമി സത്യേനാഽയുധമാലഭേ ॥ 6 ॥
നേയം മമ മഹീ സൌമ്യ ദുര്ലഭാ സാഗരാമ്ബരാ ।
ന ഹീച്ഛേയമധര്മേണ ശക്രത്വമപി ലക്ഷ്മണ ॥ 7 ॥
യദ്വിനാ ഭരതം ത്വാം ച ശത്രുഘ്നം ചാപി മാനദ ।
ഭവേന്മമ സുഖം കിഞ്ചിദ്ഭസ്മ തത്കുരുതാം ശിഖീ ॥ 8 ॥
മന്യേഽഹമാഗതോഽയോധ്യാം ഭരതോ ഭ്രാതൃവത്സലഃ ।
മമ പ്രാണാത്പ്രിയതരഃ കുലധര്മമനുസ്മരന് ॥ 9 ॥
ശ്രുത്വാ പ്രവ്രാജിതം മാം ഹി ജടാവല്കലധാരിണമ് ।
ജാനക്യാസഹിതം വീര ത്വയാ ച പുരുഷര്ഷഭ ॥ 10 ॥
സ്നേഹേനാഽക്രാന്തഹൃദയ ശ്ശോകേനാകുലിതേന്ദ്രിയഃ ।
ദ്രഷ്ടുമഭ്യാഗതോ ഹ്യേഷ ഭരതോ നാന്യഥാഽഗതഃ ॥ 11 ॥
അമ്ബാം ച കൈകയീം രുഷ്യ പരുഷം ചാപ്രിയം വദന് ।
പ്രസാദ്യ പിതരം ശ്രീമാര്നാജ്യം മേ ദാതുമാഗതഃ ॥ 12 ॥
പ്രാപ്തകാലം യദേഷോഽസ്മാന്ഭരതോ ദ്രഷ്ടുമിച്ഛതി ।
അസ്മാസു മനസാഽപ്യേഷ നാപ്രിയം കിഞ്ചിദാചരേത് ॥ 13 ॥
വിപ്രിയം കൃതപൂര്വം തേ ഭരതേന കദാ നു കിമ് ।
ഈദൃശം വാ ഭയം തേഽദ്യ ഭരതം യോഽത്ര ശങ്കസേ ॥ 14 ॥
ന ഹി തേ നിഷ്ഠുരം വാച്യോ ഭരതോ നാപ്രിയം വചഃ ।
അഹം ഹ്യപ്രിയമുക്ത സ്സ്യാം ഭരതസ്യാപ്രിയേ കൃതേ ॥ 15 ॥
കഥം നു പുത്രാഃ പിതരം ഹന്യുഃ കസ്യാം ചിദാപദി ।
ഭ്രാതാ വാ ഭ്രാതരം ഹന്യാത്സൌമിത്രേ പ്രാണമാത്മനഃ ॥ 16 ॥
യദി രാജ്യസ്യ ഹേതോസ്ത്വമിമാം വാചം പ്രഭാഷസേ ।
വക്ഷ്യാമി ഭരതം ദൃഷ്ട്വാ രാജ്യമസ്മൈ പ്രദീയതാമ് ॥ 17 ॥
ഉച്യമാനോഽപി ഭരതോ മയാ ലക്ഷ്മണ തദ്വചഃ ।
രാജ്യമസ്മൈ പ്രയച്ഛേതി ബാഢമിത്യേവ വക്ഷ്യതി ॥ 18 ॥
തഥോക്തോ ധര്മശീലേന ഭ്രാത്രാ തസ്യ ഹിതേ രതഃ ।
ലക്ഷ്മണഃ പ്രവിവേശേവ സ്വാനി ഗാത്രാണി ലജ്ജയാ ॥ 19 ॥
തദ്വാക്യം ലക്ഷ്മണ ശ്ശ്രുത്വാ വ്രീലിതഃ പ്രത്യുവാച ഹ ।
ത്വാം മന്യേ ദ്രഷ്ടുമായാതഃ പിതാ ദശരഥ സ്സ്വയമ് ॥ 20 ॥
വ്രീലിതം ലക്ഷ്മണം ദൃഷ്ട്വാ രാഘവഃ പ്രത്യുവാച ഹ ।
ഏഷ മന്യേ മഹാബാഹുരിഹാസ്മാന്ദ്രഷ്ടുമാഗതഃ ॥ 21 ॥
അഥവാ നൌ ധ്രുവം മന്യേ മന്യമാന സ്സുഖോചിതൌ ।
വനവാസമനുധ്യായ ഗൃഹായ പ്രതിനേഷ്യതി ॥ 22 ॥
ഇമാം വാപ്യേഷ വൈദേഹീമത്യന്തസുഖസേവിനീമ് ।
പിതാ മേ രാഘവ ശ്ശ്രീമാന്വനാദാദായ യാസ്യതി ॥ 23 ॥
ഏതൌ തൌ സമ്പ്രകാശേതേ ഗോത്രവന്തൌ മനോരമൌ ।
വായുവേഗസമൌ വീര ജവനൌ തുരഗോത്തമൌ ॥ 24 ॥
സ ഏഷ സുമഹാകായഃ കമ്പതേ വാഹിനീമുഖേ ।
നാഗശ്ശത്രുഞ്ജയോ നാമ വൃദ്ധസ്താതസ്യ ധീമതഃ ॥ 25 ॥
ന തു പശ്യാമി തച്ഛത്രം പാണ്ഡുരം ലോകസത്കൃതമ് । പിതുര്ദിവ്യം മഹാബാഹോ സംശയോ ഭവതീഹ മേ ॥ 26 ॥
വൃക്ഷാഗ്രാദവരോഹ ത്വം കുരു ലക്ഷ്മണ മദ്വചഃ ।
ഇതീവ രാമോ ധര്മാത്മാ സൌമിത്രിം തമുവാച ഹ ॥ 27 ॥
അവതീര്യ തു സാലാഗ്രാത്തസ്മാത്സ സമിതിഞ്ജയഃ ।
ലക്ഷ്മണഃ പ്രാഞ്ജലിര്ഭൂത്വാ തസ്ഥൌ രാമസ്യ പാര്ശ്വതഃ ॥ 28 ॥
ഭരതേനാപി സന്ദിഷ്ടാ സമ്മര്ദോ ന ഭവേദിതി ।
സമന്താത്തസ്യ ശൈലസ്യ സേനാ വാസമകല്പയത് ॥ 29 ॥
അധ്യര്ധമിക്ഷ്വാകുചമൂര്യോജനം പര്വതസ്യ സാ ।
പാര്ശ്വേ ന്യവിശദാവൃത്യ ഗജവാജിരഥാകുലാ ॥ 30 ॥
സാ ചിത്രകൂടേ ഭരതേന സേനാ ധര്മം പുരസ്കൃത്യ വിധൂയ ദര്പമ് ।
പ്രസാദനാര്ഥം രഘുനന്ദനസ്യ വിരാജതേ നീതിമതാ പ്രണീതാ ॥ 31 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ അയോധ്യാകാണ്ഡേ സപ്തനവതിതമസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha saptanavatitamassargaḥ |
susaṃrabdhaṃ tu saumitriṃ lakṣmaṇaṃ krodhamūrchitam |
rāmastu parisāntvyātha vacanaṃ cedamabravīt || 1 ||
kimatra dhanuṣā kāryamasinā vā sacarmaṇā |
maheṣvāse mahāprājñe bharate svayamāgate || 2 ||
pitussatyaṃ pratiśrutya hatvā bharatamāgatam |
kiṃ kariṣyāmi rājyena sāpavādena lakṣmaṇa || 3 ||
yaddravyaṃ bāndhavānāṃ vā mitrāṇāṃ vā kṣaye bhavet |
nāhaṃ tatpratigṛhṇīyāṃ bhakṣānviṣakṛtāniva || 4 ||
dharmamarthaṃ ca kāmaṃ ca pṛthivīṃ cāpi lakṣmaṇa |
icchāmi bhavatāmarthe etat pratiśṛṇomi te || 5 ||
bhrātrūṇāṃ saṅgrahārthaṃ ca sukhārthaṃ cāpi lakṣmaṇa |
rājyamapyahamicchāmi satyenā'yudhamālabhe || 6 ||
neyaṃ mama mahī saumya durlabhā sāgarāmbarā |
na hīccheyamadharmeṇa śakratvamapi lakṣmaṇa || 7 ||
yadvinā bharataṃ tvāṃ ca śatrughnaṃ cāpi mānada |
bhavenmama sukhaṃ kiñcidbhasma tatkurutāṃ śikhī || 8 ||
manye'hamāgato'yodhyāṃ bharato bhrātṛvatsalaḥ |
mama prāṇātpriyataraḥ kuladharmamanusmaran || 9 ||
śrutvā pravrājitaṃ māṃ hi jaṭāvalkaladhāriṇam |
jānakyāsahitaṃ vīra tvayā ca puruṣarṣabha || 10 ||
snehenā'krāntahṛdaya śśokenākulitendriyaḥ |
draṣṭumabhyāgato hyeṣa bharato nānyathā'gataḥ || 11 ||
ambāṃ ca kaikayīṃ ruṣya paruṣaṃ cāpriyaṃ vadan |
prasādya pitaraṃ śrīmārnājyaṃ me dātumāgataḥ || 12 ||
prāptakālaṃ yadeṣo'smānbharato draṣṭumicchati |
asmāsu manasā'pyeṣa nāpriyaṃ kiñcidācaret || 13 ||
vipriyaṃ kṛtapūrvaṃ te bharatena kadā nu kim |
īdṛśaṃ vā bhayaṃ te'dya bharataṃ yo'tra śaṅkase || 14 ||
na hi te niṣṭhuraṃ vācyo bharato nāpriyaṃ vacaḥ |
ahaṃ hyapriyamukta ssyāṃ bharatasyāpriye kṛte || 15 ||
kathaṃ nu putrāḥ pitaraṃ hanyuḥ kasyāṃ cidāpadi |
bhrātā vā bhrātaraṃ hanyātsaumitre prāṇamātmanaḥ || 16 ||
yadi rājyasya hetostvamimāṃ vācaṃ prabhāṣase |
vakṣyāmi bharataṃ dṛṣṭvā rājyamasmai pradīyatām || 17 ||
ucyamāno'pi bharato mayā lakṣmaṇa tadvacaḥ |
rājyamasmai prayaccheti bāḍhamityeva vakṣyati || 18 ||
tathokto dharmaśīlena bhrātrā tasya hite rataḥ |
lakṣmaṇaḥ praviveśeva svāni gātrāṇi lajjayā || 19 ||
tadvākyaṃ lakṣmaṇa śśrutvā vrīlitaḥ pratyuvāca ha |
tvāṃ manye draṣṭumāyātaḥ pitā daśaratha ssvayam || 20 ||
vrīlitaṃ lakṣmaṇaṃ dṛṣṭvā rāghavaḥ pratyuvāca ha |
eṣa manye mahābāhurihāsmāndraṣṭumāgataḥ || 21 ||
athavā nau dhruvaṃ manye manyamāna ssukhocitau |
vanavāsamanudhyāya gṛhāya pratineṣyati || 22 ||
imāṃ vāpyeṣa vaidehīmatyantasukhasevinīm |
pitā me rāghava śśrīmānvanādādāya yāsyati || 23 ||
etau tau samprakāśete gotravantau manoramau |
vāyuvegasamau vīra javanau turagottamau || 24 ||
sa eṣa sumahākāyaḥ kampate vāhinīmukhe |
nāgaśśatruñjayo nāma vṛddhastātasya dhīmataḥ || 25 ||
na tu paśyāmi tacchatraṃ pāṇḍuraṃ lokasatkṛtam | piturdivyaṃ mahābāho saṃśayo bhavatīha me || 26 ||
vṛkṣāgrādavaroha tvaṃ kuru lakṣmaṇa madvacaḥ |
itīva rāmo dharmātmā saumitriṃ tamuvāca ha || 27 ||
avatīrya tu sālāgrāttasmātsa samitiñjayaḥ |
lakṣmaṇaḥ prāñjalirbhūtvā tasthau rāmasya pārśvataḥ || 28 ||
bharatenāpi sandiṣṭā sammardo na bhavediti |
samantāttasya śailasya senā vāsamakalpayat || 29 ||
adhyardhamikṣvākucamūryojanaṃ parvatasya sā |
pārśve nyaviśadāvṛtya gajavājirathākulā || 30 ||
sā citrakūṭe bharatena senā dharmaṃ puraskṛtya vidhūya darpam |
prasādanārthaṃ raghunandanasya virājate nītimatā praṇītā || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe saptanavatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ सप्तनवतितमस्सर्गः ।
सुसंरब्धं तु सौमित्रिं लक्ष्मणं क्रोधमूर्छितम् ।
रामस्तु परिसान्त्व्याथ वचनं चेदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
किमत्र धनुषा कार्यमसिना वा सचर्मणा ।
महेष्वासे महाप्राज्ञे भरते स्वयमागते ॥ 2 ॥
पितुस्सत्यं प्रतिश्रुत्य हत्वा भरतमागतम् ।
किं करिष्यामि राज्येन सापवादेन लक्ष्मण ॥ 3 ॥
यद्द्रव्यं बान्धवानां वा मित्राणां वा क्षये भवेत् ।
नाहं तत्प्रतिगृह्णीयां भक्षान्विषकृतानिव ॥ 4 ॥
धर्ममर्थं च कामं च पृथिवीं चापि लक्ष्मण ।
इच्छामि भवतामर्थे एतत् प्रतिशृणोमि ते ॥ 5 ॥
भ्रात्रूणां सङ्ग्रहार्थं च सुखार्थं चापि लक्ष्मण ।
राज्यमप्यहमिच्छामि सत्येनाऽयुधमालभे ॥ 6 ॥
नेयं मम मही सौम्य दुर्लभा सागराम्बरा ।
न हीच्छेयमधर्मेण शक्रत्वमपि लक्ष्मण ॥ 7 ॥
यद्विना भरतं त्वां च शत्रुघ्नं चापि मानद ।
भवेन्मम सुखं किञ्चिद्भस्म तत्कुरुतां शिखी ॥ 8 ॥
मन्येऽहमागतोऽयोध्यां भरतो भ्रातृवत्सलः ।
मम प्राणात्प्रियतरः कुलधर्ममनुस्मरन् ॥ 9 ॥
श्रुत्वा प्रव्राजितं मां हि जटावल्कलधारिणम् ।
जानक्यासहितं वीर त्वया च पुरुषर्षभ ॥ 10 ॥
स्नेहेनाऽक्रान्तहृदय श्शोकेनाकुलितेन्द्रियः ।
द्रष्टुमभ्यागतो ह्येष भरतो नान्यथाऽगतः ॥ 11 ॥
अम्बां च कैकयीं रुष्य परुषं चाप्रियं वदन् ।
प्रसाद्य पितरं श्रीमार्नाज्यं मे दातुमागतः ॥ 12 ॥
प्राप्तकालं यदेषोऽस्मान्भरतो द्रष्टुमिच्छति ।
अस्मासु मनसाऽप्येष नाप्रियं किञ्चिदाचरेत् ॥ 13 ॥
विप्रियं कृतपूर्वं ते भरतेन कदा नु किम् ।
ईदृशं वा भयं तेऽद्य भरतं योऽत्र शङ्कसे ॥ 14 ॥
न हि ते निष्ठुरं वाच्यो भरतो नाप्रियं वचः ।
अहं ह्यप्रियमुक्त स्स्यां भरतस्याप्रिये कृते ॥ 15 ॥
कथं नु पुत्राः पितरं हन्युः कस्यां चिदापदि ।
भ्राता वा भ्रातरं हन्यात्सौमित्रे प्राणमात्मनः ॥ 16 ॥
यदि राज्यस्य हेतोस्त्वमिमां वाचं प्रभाषसे ।
वक्ष्यामि भरतं दृष्ट्वा राज्यमस्मै प्रदीयताम् ॥ 17 ॥
उच्यमानोऽपि भरतो मया लक्ष्मण तद्वचः ।
राज्यमस्मै प्रयच्छेति बाढमित्येव वक्ष्यति ॥ 18 ॥
तथोक्तो धर्मशीलेन भ्रात्रा तस्य हिते रतः ।
लक्ष्मणः प्रविवेशेव स्वानि गात्राणि लज्जया ॥ 19 ॥
तद्वाक्यं लक्ष्मण श्श्रुत्वा व्रीलितः प्रत्युवाच ह ।
त्वां मन्ये द्रष्टुमायातः पिता दशरथ स्स्वयम् ॥ 20 ॥
व्रीलितं लक्ष्मणं दृष्ट्वा राघवः प्रत्युवाच ह ।
एष मन्ये महाबाहुरिहास्मान्द्रष्टुमागतः ॥ 21 ॥
अथवा नौ ध्रुवं मन्ये मन्यमान स्सुखोचितौ ।
वनवासमनुध्याय गृहाय प्रतिनेष्यति ॥ 22 ॥
इमां वाप्येष वैदेहीमत्यन्तसुखसेविनीम् ।
पिता मे राघव श्श्रीमान्वनादादाय यास्यति ॥ 23 ॥
एतौ तौ सम्प्रकाशेते गोत्रवन्तौ मनोरमौ ।
वायुवेगसमौ वीर जवनौ तुरगोत्तमौ ॥ 24 ॥
स एष सुमहाकायः कम्पते वाहिनीमुखे ।
नागश्शत्रुञ्जयो नाम वृद्धस्तातस्य धीमतः ॥ 25 ॥
न तु पश्यामि तच्छत्रं पाण्डुरं लोकसत्कृतम् । पितुर्दिव्यं महाबाहो संशयो भवतीह मे ॥ 26 ॥
वृक्षाग्रादवरोह त्वं कुरु लक्ष्मण मद्वचः ।
इतीव रामो धर्मात्मा सौमित्रिं तमुवाच ह ॥ 27 ॥
अवतीर्य तु सालाग्रात्तस्मात्स समितिञ्जयः ।
लक्ष्मणः प्राञ्जलिर्भूत्वा तस्थौ रामस्य पार्श्वतः ॥ 28 ॥
भरतेनापि सन्दिष्टा सम्मर्दो न भवेदिति ।
समन्तात्तस्य शैलस्य सेना वासमकल्पयत् ॥ 29 ॥
अध्यर्धमिक्ष्वाकुचमूर्योजनं पर्वतस्य सा ।
पार्श्वे न्यविशदावृत्य गजवाजिरथाकुला ॥ 30 ॥
सा चित्रकूटे भरतेन सेना धर्मं पुरस्कृत्य विधूय दर्पम् ।
प्रसादनार्थं रघुनन्दनस्य विराजते नीतिमता प्रणीता ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे सप्तनवतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha saptanavatitamassargaḥ |
susaṃrabdhaṃ tu saumitriṃ lakṣmaṇaṃ krodhamūrchitam |
rāmastu parisāntvyātha vacanaṃ cedamabravīt || 1 ||
kimatra dhanuṣā kāryamasinā vā sacarmaṇā |
maheṣvāse mahāprājñe bharate svayamāgate || 2 ||
pitussatyaṃ pratiśrutya hatvā bharatamāgatam |
kiṃ kariṣyāmi rājyena sāpavādena lakṣmaṇa || 3 ||
yaddravyaṃ bāndhavānāṃ vā mitrāṇāṃ vā kṣaye bhavet |
nāhaṃ tatpratigṛhṇīyāṃ bhakṣānviṣakṛtāniva || 4 ||
dharmamarthaṃ ca kāmaṃ ca pṛthivīṃ cāpi lakṣmaṇa |
icchāmi bhavatāmarthe etat pratiśṛṇomi te || 5 ||
bhrātrūṇāṃ saṅgrahārthaṃ ca sukhārthaṃ cāpi lakṣmaṇa |
rājyamapyahamicchāmi satyenā'yudhamālabhe || 6 ||
neyaṃ mama mahī saumya durlabhā sāgarāmbarā |
na hīccheyamadharmeṇa śakratvamapi lakṣmaṇa || 7 ||
yadvinā bharataṃ tvāṃ ca śatrughnaṃ cāpi mānada |
bhavenmama sukhaṃ kiñcidbhasma tatkurutāṃ śikhī || 8 ||
manye'hamāgato'yodhyāṃ bharato bhrātṛvatsalaḥ |
mama prāṇātpriyataraḥ kuladharmamanusmaran || 9 ||
śrutvā pravrājitaṃ māṃ hi jaṭāvalkaladhāriṇam |
jānakyāsahitaṃ vīra tvayā ca puruṣarṣabha || 10 ||
snehenā'krāntahṛdaya śśokenākulitendriyaḥ |
draṣṭumabhyāgato hyeṣa bharato nānyathā'gataḥ || 11 ||
ambāṃ ca kaikayīṃ ruṣya paruṣaṃ cāpriyaṃ vadan |
prasādya pitaraṃ śrīmārnājyaṃ me dātumāgataḥ || 12 ||
prāptakālaṃ yadeṣo'smānbharato draṣṭumicchati |
asmāsu manasā'pyeṣa nāpriyaṃ kiñcidācaret || 13 ||
vipriyaṃ kṛtapūrvaṃ te bharatena kadā nu kim |
īdṛśaṃ vā bhayaṃ te'dya bharataṃ yo'tra śaṅkase || 14 ||
na hi te niṣṭhuraṃ vācyo bharato nāpriyaṃ vacaḥ |
ahaṃ hyapriyamukta ssyāṃ bharatasyāpriye kṛte || 15 ||
kathaṃ nu putrāḥ pitaraṃ hanyuḥ kasyāṃ cidāpadi |
bhrātā vā bhrātaraṃ hanyātsaumitre prāṇamātmanaḥ || 16 ||
yadi rājyasya hetostvamimāṃ vācaṃ prabhāṣase |
vakṣyāmi bharataṃ dṛṣṭvā rājyamasmai pradīyatām || 17 ||
ucyamāno'pi bharato mayā lakṣmaṇa tadvacaḥ |
rājyamasmai prayaccheti bāḍhamityeva vakṣyati || 18 ||
tathokto dharmaśīlena bhrātrā tasya hite rataḥ |
lakṣmaṇaḥ praviveśeva svāni gātrāṇi lajjayā || 19 ||
tadvākyaṃ lakṣmaṇa śśrutvā vrīlitaḥ pratyuvāca ha |
tvāṃ manye draṣṭumāyātaḥ pitā daśaratha ssvayam || 20 ||
vrīlitaṃ lakṣmaṇaṃ dṛṣṭvā rāghavaḥ pratyuvāca ha |
eṣa manye mahābāhurihāsmāndraṣṭumāgataḥ || 21 ||
athavā nau dhruvaṃ manye manyamāna ssukhocitau |
vanavāsamanudhyāya gṛhāya pratineṣyati || 22 ||
imāṃ vāpyeṣa vaidehīmatyantasukhasevinīm |
pitā me rāghava śśrīmānvanādādāya yāsyati || 23 ||
etau tau samprakāśete gotravantau manoramau |
vāyuvegasamau vīra javanau turagottamau || 24 ||
sa eṣa sumahākāyaḥ kampate vāhinīmukhe |
nāgaśśatruñjayo nāma vṛddhastātasya dhīmataḥ || 25 ||
na tu paśyāmi tacchatraṃ pāṇḍuraṃ lokasatkṛtam | piturdivyaṃ mahābāho saṃśayo bhavatīha me || 26 ||
vṛkṣāgrādavaroha tvaṃ kuru lakṣmaṇa madvacaḥ |
itīva rāmo dharmātmā saumitriṃ tamuvāca ha || 27 ||
avatīrya tu sālāgrāttasmātsa samitiñjayaḥ |
lakṣmaṇaḥ prāñjalirbhūtvā tasthau rāmasya pārśvataḥ || 28 ||
bharatenāpi sandiṣṭā sammardo na bhavediti |
samantāttasya śailasya senā vāsamakalpayat || 29 ||
adhyardhamikṣvākucamūryojanaṃ parvatasya sā |
pārśve nyaviśadāvṛtya gajavājirathākulā || 30 ||
sā citrakūṭe bharatena senā dharmaṃ puraskṛtya vidhūya darpam |
prasādanārthaṃ raghunandanasya virājate nītimatā praṇītā || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe saptanavatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.