શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે અયોધ્યાકાણ્ડમ્ ।
અથ સપ્તનવતિતમસ્સર્ગઃ ।
સુસંરબ્ધં તુ સૌમિત્રિં લક્ષ્મણં ક્રોધમૂર્છિતમ્ ।
રામસ્તુ પરિસાન્ત્વ્યાથ વચનં ચેદમબ્રવીત્ ॥ 1 ॥
કિમત્ર ધનુષા કાર્યમસિના વા સચર્મણા ।
મહેષ્વાસે મહાપ્રાજ્ઞે ભરતે સ્વયમાગતે ॥ 2 ॥
પિતુસ્સત્યં પ્રતિશ્રુત્ય હત્વા ભરતમાગતમ્ ।
કિં કરિષ્યામિ રાજ્યેન સાપવાદેન લક્ષ્મણ ॥ 3 ॥
યદ્દ્રવ્યં બાન્ધવાનાં વા મિત્રાણાં વા ક્ષયે ભવેત્ ।
નાહં તત્પ્રતિગૃહ્ણીયાં ભક્ષાન્વિષકૃતાનિવ ॥ 4 ॥
ધર્મમર્થં ચ કામં ચ પૃથિવીં ચાપિ લક્ષ્મણ ।
ઇચ્છામિ ભવતામર્થે એતત્ પ્રતિશૃણોમિ તે ॥ 5 ॥
ભ્રાત્રૂણાં સઙ્ગ્રહાર્થં ચ સુખાર્થં ચાપિ લક્ષ્મણ ।
રાજ્યમપ્યહમિચ્છામિ સત્યેનાઽયુધમાલભે ॥ 6 ॥
નેયં મમ મહી સૌમ્ય દુર્લભા સાગરામ્બરા ।
ન હીચ્છેયમધર્મેણ શક્રત્વમપિ લક્ષ્મણ ॥ 7 ॥
યદ્વિના ભરતં ત્વાં ચ શત્રુઘ્નં ચાપિ માનદ ।
ભવેન્મમ સુખં કિઞ્ચિદ્ભસ્મ તત્કુરુતાં શિખી ॥ 8 ॥
મન્યેઽહમાગતોઽયોધ્યાં ભરતો ભ્રાતૃવત્સલઃ ।
મમ પ્રાણાત્પ્રિયતરઃ કુલધર્મમનુસ્મરન્ ॥ 9 ॥
શ્રુત્વા પ્રવ્રાજિતં માં હિ જટાવલ્કલધારિણમ્ ।
જાનક્યાસહિતં વીર ત્વયા ચ પુરુષર્ષભ ॥ 10 ॥
સ્નેહેનાઽક્રાન્તહૃદય શ્શોકેનાકુલિતેન્દ્રિયઃ ।
દ્રષ્ટુમભ્યાગતો હ્યેષ ભરતો નાન્યથાઽગતઃ ॥ 11 ॥
અમ્બાં ચ કૈકયીં રુષ્ય પરુષં ચાપ્રિયં વદન્ ।
પ્રસાદ્ય પિતરં શ્રીમાર્નાજ્યં મે દાતુમાગતઃ ॥ 12 ॥
પ્રાપ્તકાલં યદેષોઽસ્માન્ભરતો દ્રષ્ટુમિચ્છતિ ।
અસ્માસુ મનસાઽપ્યેષ નાપ્રિયં કિઞ્ચિદાચરેત્ ॥ 13 ॥
વિપ્રિયં કૃતપૂર્વં તે ભરતેન કદા નુ કિમ્ ।
ઈદૃશં વા ભયં તેઽદ્ય ભરતં યોઽત્ર શઙ્કસે ॥ 14 ॥
ન હિ તે નિષ્ઠુરં વાચ્યો ભરતો નાપ્રિયં વચઃ ।
અહં હ્યપ્રિયમુક્ત સ્સ્યાં ભરતસ્યાપ્રિયે કૃતે ॥ 15 ॥
કથં નુ પુત્રાઃ પિતરં હન્યુઃ કસ્યાં ચિદાપદિ ।
ભ્રાતા વા ભ્રાતરં હન્યાત્સૌમિત્રે પ્રાણમાત્મનઃ ॥ 16 ॥
યદિ રાજ્યસ્ય હેતોસ્ત્વમિમાં વાચં પ્રભાષસે ।
વક્ષ્યામિ ભરતં દૃષ્ટ્વા રાજ્યમસ્મૈ પ્રદીયતામ્ ॥ 17 ॥
ઉચ્યમાનોઽપિ ભરતો મયા લક્ષ્મણ તદ્વચઃ ।
રાજ્યમસ્મૈ પ્રયચ્છેતિ બાઢમિત્યેવ વક્ષ્યતિ ॥ 18 ॥
તથોક્તો ધર્મશીલેન ભ્રાત્રા તસ્ય હિતે રતઃ ।
લક્ષ્મણઃ પ્રવિવેશેવ સ્વાનિ ગાત્રાણિ લજ્જયા ॥ 19 ॥
તદ્વાક્યં લક્ષ્મણ શ્શ્રુત્વા વ્રીલિતઃ પ્રત્યુવાચ હ ।
ત્વાં મન્યે દ્રષ્ટુમાયાતઃ પિતા દશરથ સ્સ્વયમ્ ॥ 20 ॥
વ્રીલિતં લક્ષ્મણં દૃષ્ટ્વા રાઘવઃ પ્રત્યુવાચ હ ।
એષ મન્યે મહાબાહુરિહાસ્માન્દ્રષ્ટુમાગતઃ ॥ 21 ॥
અથવા નૌ ધ્રુવં મન્યે મન્યમાન સ્સુખોચિતૌ ।
વનવાસમનુધ્યાય ગૃહાય પ્રતિનેષ્યતિ ॥ 22 ॥
ઇમાં વાપ્યેષ વૈદેહીમત્યન્તસુખસેવિનીમ્ ।
પિતા મે રાઘવ શ્શ્રીમાન્વનાદાદાય યાસ્યતિ ॥ 23 ॥
એતૌ તૌ સમ્પ્રકાશેતે ગોત્રવન્તૌ મનોરમૌ ।
વાયુવેગસમૌ વીર જવનૌ તુરગોત્તમૌ ॥ 24 ॥
સ એષ સુમહાકાયઃ કમ્પતે વાહિનીમુખે ।
નાગશ્શત્રુઞ્જયો નામ વૃદ્ધસ્તાતસ્ય ધીમતઃ ॥ 25 ॥
ન તુ પશ્યામિ તચ્છત્રં પાણ્ડુરં લોકસત્કૃતમ્ । પિતુર્દિવ્યં મહાબાહો સંશયો ભવતીહ મે ॥ 26 ॥
વૃક્ષાગ્રાદવરોહ ત્વં કુરુ લક્ષ્મણ મદ્વચઃ ।
ઇતીવ રામો ધર્માત્મા સૌમિત્રિં તમુવાચ હ ॥ 27 ॥
અવતીર્ય તુ સાલાગ્રાત્તસ્માત્સ સમિતિઞ્જયઃ ।
લક્ષ્મણઃ પ્રાઞ્જલિર્ભૂત્વા તસ્થૌ રામસ્ય પાર્શ્વતઃ ॥ 28 ॥
ભરતેનાપિ સન્દિષ્ટા સમ્મર્દો ન ભવેદિતિ ।
સમન્તાત્તસ્ય શૈલસ્ય સેના વાસમકલ્પયત્ ॥ 29 ॥
અધ્યર્ધમિક્ષ્વાકુચમૂર્યોજનં પર્વતસ્ય સા ।
પાર્શ્વે ન્યવિશદાવૃત્ય ગજવાજિરથાકુલા ॥ 30 ॥
સા ચિત્રકૂટે ભરતેન સેના ધર્મં પુરસ્કૃત્ય વિધૂય દર્પમ્ ।
પ્રસાદનાર્થં રઘુનન્દનસ્ય વિરાજતે નીતિમતા પ્રણીતા ॥ 31 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે અયોધ્યાકાણ્ડે સપ્તનવતિતમસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha saptanavatitamassargaḥ |
susaṃrabdhaṃ tu saumitriṃ lakṣmaṇaṃ krodhamūrchitam |
rāmastu parisāntvyātha vacanaṃ cedamabravīt || 1 ||
kimatra dhanuṣā kāryamasinā vā sacarmaṇā |
maheṣvāse mahāprājñe bharate svayamāgate || 2 ||
pitussatyaṃ pratiśrutya hatvā bharatamāgatam |
kiṃ kariṣyāmi rājyena sāpavādena lakṣmaṇa || 3 ||
yaddravyaṃ bāndhavānāṃ vā mitrāṇāṃ vā kṣaye bhavet |
nāhaṃ tatpratigṛhṇīyāṃ bhakṣānviṣakṛtāniva || 4 ||
dharmamarthaṃ ca kāmaṃ ca pṛthivīṃ cāpi lakṣmaṇa |
icchāmi bhavatāmarthe etat pratiśṛṇomi te || 5 ||
bhrātrūṇāṃ saṅgrahārthaṃ ca sukhārthaṃ cāpi lakṣmaṇa |
rājyamapyahamicchāmi satyenā'yudhamālabhe || 6 ||
neyaṃ mama mahī saumya durlabhā sāgarāmbarā |
na hīccheyamadharmeṇa śakratvamapi lakṣmaṇa || 7 ||
yadvinā bharataṃ tvāṃ ca śatrughnaṃ cāpi mānada |
bhavenmama sukhaṃ kiñcidbhasma tatkurutāṃ śikhī || 8 ||
manye'hamāgato'yodhyāṃ bharato bhrātṛvatsalaḥ |
mama prāṇātpriyataraḥ kuladharmamanusmaran || 9 ||
śrutvā pravrājitaṃ māṃ hi jaṭāvalkaladhāriṇam |
jānakyāsahitaṃ vīra tvayā ca puruṣarṣabha || 10 ||
snehenā'krāntahṛdaya śśokenākulitendriyaḥ |
draṣṭumabhyāgato hyeṣa bharato nānyathā'gataḥ || 11 ||
ambāṃ ca kaikayīṃ ruṣya paruṣaṃ cāpriyaṃ vadan |
prasādya pitaraṃ śrīmārnājyaṃ me dātumāgataḥ || 12 ||
prāptakālaṃ yadeṣo'smānbharato draṣṭumicchati |
asmāsu manasā'pyeṣa nāpriyaṃ kiñcidācaret || 13 ||
vipriyaṃ kṛtapūrvaṃ te bharatena kadā nu kim |
īdṛśaṃ vā bhayaṃ te'dya bharataṃ yo'tra śaṅkase || 14 ||
na hi te niṣṭhuraṃ vācyo bharato nāpriyaṃ vacaḥ |
ahaṃ hyapriyamukta ssyāṃ bharatasyāpriye kṛte || 15 ||
kathaṃ nu putrāḥ pitaraṃ hanyuḥ kasyāṃ cidāpadi |
bhrātā vā bhrātaraṃ hanyātsaumitre prāṇamātmanaḥ || 16 ||
yadi rājyasya hetostvamimāṃ vācaṃ prabhāṣase |
vakṣyāmi bharataṃ dṛṣṭvā rājyamasmai pradīyatām || 17 ||
ucyamāno'pi bharato mayā lakṣmaṇa tadvacaḥ |
rājyamasmai prayaccheti bāḍhamityeva vakṣyati || 18 ||
tathokto dharmaśīlena bhrātrā tasya hite rataḥ |
lakṣmaṇaḥ praviveśeva svāni gātrāṇi lajjayā || 19 ||
tadvākyaṃ lakṣmaṇa śśrutvā vrīlitaḥ pratyuvāca ha |
tvāṃ manye draṣṭumāyātaḥ pitā daśaratha ssvayam || 20 ||
vrīlitaṃ lakṣmaṇaṃ dṛṣṭvā rāghavaḥ pratyuvāca ha |
eṣa manye mahābāhurihāsmāndraṣṭumāgataḥ || 21 ||
athavā nau dhruvaṃ manye manyamāna ssukhocitau |
vanavāsamanudhyāya gṛhāya pratineṣyati || 22 ||
imāṃ vāpyeṣa vaidehīmatyantasukhasevinīm |
pitā me rāghava śśrīmānvanādādāya yāsyati || 23 ||
etau tau samprakāśete gotravantau manoramau |
vāyuvegasamau vīra javanau turagottamau || 24 ||
sa eṣa sumahākāyaḥ kampate vāhinīmukhe |
nāgaśśatruñjayo nāma vṛddhastātasya dhīmataḥ || 25 ||
na tu paśyāmi tacchatraṃ pāṇḍuraṃ lokasatkṛtam | piturdivyaṃ mahābāho saṃśayo bhavatīha me || 26 ||
vṛkṣāgrādavaroha tvaṃ kuru lakṣmaṇa madvacaḥ |
itīva rāmo dharmātmā saumitriṃ tamuvāca ha || 27 ||
avatīrya tu sālāgrāttasmātsa samitiñjayaḥ |
lakṣmaṇaḥ prāñjalirbhūtvā tasthau rāmasya pārśvataḥ || 28 ||
bharatenāpi sandiṣṭā sammardo na bhavediti |
samantāttasya śailasya senā vāsamakalpayat || 29 ||
adhyardhamikṣvākucamūryojanaṃ parvatasya sā |
pārśve nyaviśadāvṛtya gajavājirathākulā || 30 ||
sā citrakūṭe bharatena senā dharmaṃ puraskṛtya vidhūya darpam |
prasādanārthaṃ raghunandanasya virājate nītimatā praṇītā || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe saptanavatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ सप्तनवतितमस्सर्गः ।
सुसंरब्धं तु सौमित्रिं लक्ष्मणं क्रोधमूर्छितम् ।
रामस्तु परिसान्त्व्याथ वचनं चेदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
किमत्र धनुषा कार्यमसिना वा सचर्मणा ।
महेष्वासे महाप्राज्ञे भरते स्वयमागते ॥ 2 ॥
पितुस्सत्यं प्रतिश्रुत्य हत्वा भरतमागतम् ।
किं करिष्यामि राज्येन सापवादेन लक्ष्मण ॥ 3 ॥
यद्द्रव्यं बान्धवानां वा मित्राणां वा क्षये भवेत् ।
नाहं तत्प्रतिगृह्णीयां भक्षान्विषकृतानिव ॥ 4 ॥
धर्ममर्थं च कामं च पृथिवीं चापि लक्ष्मण ।
इच्छामि भवतामर्थे एतत् प्रतिशृणोमि ते ॥ 5 ॥
भ्रात्रूणां सङ्ग्रहार्थं च सुखार्थं चापि लक्ष्मण ।
राज्यमप्यहमिच्छामि सत्येनाऽयुधमालभे ॥ 6 ॥
नेयं मम मही सौम्य दुर्लभा सागराम्बरा ।
न हीच्छेयमधर्मेण शक्रत्वमपि लक्ष्मण ॥ 7 ॥
यद्विना भरतं त्वां च शत्रुघ्नं चापि मानद ।
भवेन्मम सुखं किञ्चिद्भस्म तत्कुरुतां शिखी ॥ 8 ॥
मन्येऽहमागतोऽयोध्यां भरतो भ्रातृवत्सलः ।
मम प्राणात्प्रियतरः कुलधर्ममनुस्मरन् ॥ 9 ॥
श्रुत्वा प्रव्राजितं मां हि जटावल्कलधारिणम् ।
जानक्यासहितं वीर त्वया च पुरुषर्षभ ॥ 10 ॥
स्नेहेनाऽक्रान्तहृदय श्शोकेनाकुलितेन्द्रियः ।
द्रष्टुमभ्यागतो ह्येष भरतो नान्यथाऽगतः ॥ 11 ॥
अम्बां च कैकयीं रुष्य परुषं चाप्रियं वदन् ।
प्रसाद्य पितरं श्रीमार्नाज्यं मे दातुमागतः ॥ 12 ॥
प्राप्तकालं यदेषोऽस्मान्भरतो द्रष्टुमिच्छति ।
अस्मासु मनसाऽप्येष नाप्रियं किञ्चिदाचरेत् ॥ 13 ॥
विप्रियं कृतपूर्वं ते भरतेन कदा नु किम् ।
ईदृशं वा भयं तेऽद्य भरतं योऽत्र शङ्कसे ॥ 14 ॥
न हि ते निष्ठुरं वाच्यो भरतो नाप्रियं वचः ।
अहं ह्यप्रियमुक्त स्स्यां भरतस्याप्रिये कृते ॥ 15 ॥
कथं नु पुत्राः पितरं हन्युः कस्यां चिदापदि ।
भ्राता वा भ्रातरं हन्यात्सौमित्रे प्राणमात्मनः ॥ 16 ॥
यदि राज्यस्य हेतोस्त्वमिमां वाचं प्रभाषसे ।
वक्ष्यामि भरतं दृष्ट्वा राज्यमस्मै प्रदीयताम् ॥ 17 ॥
उच्यमानोऽपि भरतो मया लक्ष्मण तद्वचः ।
राज्यमस्मै प्रयच्छेति बाढमित्येव वक्ष्यति ॥ 18 ॥
तथोक्तो धर्मशीलेन भ्रात्रा तस्य हिते रतः ।
लक्ष्मणः प्रविवेशेव स्वानि गात्राणि लज्जया ॥ 19 ॥
तद्वाक्यं लक्ष्मण श्श्रुत्वा व्रीलितः प्रत्युवाच ह ।
त्वां मन्ये द्रष्टुमायातः पिता दशरथ स्स्वयम् ॥ 20 ॥
व्रीलितं लक्ष्मणं दृष्ट्वा राघवः प्रत्युवाच ह ।
एष मन्ये महाबाहुरिहास्मान्द्रष्टुमागतः ॥ 21 ॥
अथवा नौ ध्रुवं मन्ये मन्यमान स्सुखोचितौ ।
वनवासमनुध्याय गृहाय प्रतिनेष्यति ॥ 22 ॥
इमां वाप्येष वैदेहीमत्यन्तसुखसेविनीम् ।
पिता मे राघव श्श्रीमान्वनादादाय यास्यति ॥ 23 ॥
एतौ तौ सम्प्रकाशेते गोत्रवन्तौ मनोरमौ ।
वायुवेगसमौ वीर जवनौ तुरगोत्तमौ ॥ 24 ॥
स एष सुमहाकायः कम्पते वाहिनीमुखे ।
नागश्शत्रुञ्जयो नाम वृद्धस्तातस्य धीमतः ॥ 25 ॥
न तु पश्यामि तच्छत्रं पाण्डुरं लोकसत्कृतम् । पितुर्दिव्यं महाबाहो संशयो भवतीह मे ॥ 26 ॥
वृक्षाग्रादवरोह त्वं कुरु लक्ष्मण मद्वचः ।
इतीव रामो धर्मात्मा सौमित्रिं तमुवाच ह ॥ 27 ॥
अवतीर्य तु सालाग्रात्तस्मात्स समितिञ्जयः ।
लक्ष्मणः प्राञ्जलिर्भूत्वा तस्थौ रामस्य पार्श्वतः ॥ 28 ॥
भरतेनापि सन्दिष्टा सम्मर्दो न भवेदिति ।
समन्तात्तस्य शैलस्य सेना वासमकल्पयत् ॥ 29 ॥
अध्यर्धमिक्ष्वाकुचमूर्योजनं पर्वतस्य सा ।
पार्श्वे न्यविशदावृत्य गजवाजिरथाकुला ॥ 30 ॥
सा चित्रकूटे भरतेन सेना धर्मं पुरस्कृत्य विधूय दर्पम् ।
प्रसादनार्थं रघुनन्दनस्य विराजते नीतिमता प्रणीता ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे सप्तनवतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha saptanavatitamassargaḥ |
susaṃrabdhaṃ tu saumitriṃ lakṣmaṇaṃ krodhamūrchitam |
rāmastu parisāntvyātha vacanaṃ cedamabravīt || 1 ||
kimatra dhanuṣā kāryamasinā vā sacarmaṇā |
maheṣvāse mahāprājñe bharate svayamāgate || 2 ||
pitussatyaṃ pratiśrutya hatvā bharatamāgatam |
kiṃ kariṣyāmi rājyena sāpavādena lakṣmaṇa || 3 ||
yaddravyaṃ bāndhavānāṃ vā mitrāṇāṃ vā kṣaye bhavet |
nāhaṃ tatpratigṛhṇīyāṃ bhakṣānviṣakṛtāniva || 4 ||
dharmamarthaṃ ca kāmaṃ ca pṛthivīṃ cāpi lakṣmaṇa |
icchāmi bhavatāmarthe etat pratiśṛṇomi te || 5 ||
bhrātrūṇāṃ saṅgrahārthaṃ ca sukhārthaṃ cāpi lakṣmaṇa |
rājyamapyahamicchāmi satyenā'yudhamālabhe || 6 ||
neyaṃ mama mahī saumya durlabhā sāgarāmbarā |
na hīccheyamadharmeṇa śakratvamapi lakṣmaṇa || 7 ||
yadvinā bharataṃ tvāṃ ca śatrughnaṃ cāpi mānada |
bhavenmama sukhaṃ kiñcidbhasma tatkurutāṃ śikhī || 8 ||
manye'hamāgato'yodhyāṃ bharato bhrātṛvatsalaḥ |
mama prāṇātpriyataraḥ kuladharmamanusmaran || 9 ||
śrutvā pravrājitaṃ māṃ hi jaṭāvalkaladhāriṇam |
jānakyāsahitaṃ vīra tvayā ca puruṣarṣabha || 10 ||
snehenā'krāntahṛdaya śśokenākulitendriyaḥ |
draṣṭumabhyāgato hyeṣa bharato nānyathā'gataḥ || 11 ||
ambāṃ ca kaikayīṃ ruṣya paruṣaṃ cāpriyaṃ vadan |
prasādya pitaraṃ śrīmārnājyaṃ me dātumāgataḥ || 12 ||
prāptakālaṃ yadeṣo'smānbharato draṣṭumicchati |
asmāsu manasā'pyeṣa nāpriyaṃ kiñcidācaret || 13 ||
vipriyaṃ kṛtapūrvaṃ te bharatena kadā nu kim |
īdṛśaṃ vā bhayaṃ te'dya bharataṃ yo'tra śaṅkase || 14 ||
na hi te niṣṭhuraṃ vācyo bharato nāpriyaṃ vacaḥ |
ahaṃ hyapriyamukta ssyāṃ bharatasyāpriye kṛte || 15 ||
kathaṃ nu putrāḥ pitaraṃ hanyuḥ kasyāṃ cidāpadi |
bhrātā vā bhrātaraṃ hanyātsaumitre prāṇamātmanaḥ || 16 ||
yadi rājyasya hetostvamimāṃ vācaṃ prabhāṣase |
vakṣyāmi bharataṃ dṛṣṭvā rājyamasmai pradīyatām || 17 ||
ucyamāno'pi bharato mayā lakṣmaṇa tadvacaḥ |
rājyamasmai prayaccheti bāḍhamityeva vakṣyati || 18 ||
tathokto dharmaśīlena bhrātrā tasya hite rataḥ |
lakṣmaṇaḥ praviveśeva svāni gātrāṇi lajjayā || 19 ||
tadvākyaṃ lakṣmaṇa śśrutvā vrīlitaḥ pratyuvāca ha |
tvāṃ manye draṣṭumāyātaḥ pitā daśaratha ssvayam || 20 ||
vrīlitaṃ lakṣmaṇaṃ dṛṣṭvā rāghavaḥ pratyuvāca ha |
eṣa manye mahābāhurihāsmāndraṣṭumāgataḥ || 21 ||
athavā nau dhruvaṃ manye manyamāna ssukhocitau |
vanavāsamanudhyāya gṛhāya pratineṣyati || 22 ||
imāṃ vāpyeṣa vaidehīmatyantasukhasevinīm |
pitā me rāghava śśrīmānvanādādāya yāsyati || 23 ||
etau tau samprakāśete gotravantau manoramau |
vāyuvegasamau vīra javanau turagottamau || 24 ||
sa eṣa sumahākāyaḥ kampate vāhinīmukhe |
nāgaśśatruñjayo nāma vṛddhastātasya dhīmataḥ || 25 ||
na tu paśyāmi tacchatraṃ pāṇḍuraṃ lokasatkṛtam | piturdivyaṃ mahābāho saṃśayo bhavatīha me || 26 ||
vṛkṣāgrādavaroha tvaṃ kuru lakṣmaṇa madvacaḥ |
itīva rāmo dharmātmā saumitriṃ tamuvāca ha || 27 ||
avatīrya tu sālāgrāttasmātsa samitiñjayaḥ |
lakṣmaṇaḥ prāñjalirbhūtvā tasthau rāmasya pārśvataḥ || 28 ||
bharatenāpi sandiṣṭā sammardo na bhavediti |
samantāttasya śailasya senā vāsamakalpayat || 29 ||
adhyardhamikṣvākucamūryojanaṃ parvatasya sā |
pārśve nyaviśadāvṛtya gajavājirathākulā || 30 ||
sā citrakūṭe bharatena senā dharmaṃ puraskṛtya vidhūya darpam |
prasādanārthaṃ raghunandanasya virājate nītimatā praṇītā || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe saptanavatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.