ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ അയോധ്യാകാണ്ഡമ് ।
അഥ ഏകഷഷ്ടിതമസ്സര്ഗഃ ।
വനം ഗതേ ധര്മപരേ രാമേ രമയതാം വരേ ।
കൌസല്യാ രുദതീ സ്വാര്താ ഭര്താരമിദമബ്രവീത് ॥ 1 ॥
യദ്യപി ത്രിഷു ലോകേഷു പ്രഥിതം തേ മഹദ്യശഃ ।
സാനുക്രോശോ വദാന്യശ്ച പ്രിയവാദീ ച രാഘവഃ ॥ 2 ॥
കഥം നരവരശ്രേഷ്ഠ പുത്രൌ തൌ സഹ സീതയാ ।
ദുഃഖിതൌ സുഖസംവൃദ്ധൌ വനേ ദുഃഖം സഹിഷ്യതഃ ॥ 3 ॥
സാ നൂനം തരുണീ ശ്യാമാ സുകുമാരീ സുഖോചിതാ ।
കഥമുഷ്ണം ച ശീതം ച മൈഥിലീ പ്രസഹിഷ്യതേ ॥ 4 ॥
ഭുക്ത്വാഽശനം വിശാലാക്ഷീ സൂപദം ശാന്വിതം ശുഭമ് ।
വന്യം നൈവാരമാഹാരം കഥം സീതോപഭോക്ഷ്യതേ ॥ 5 ॥
ഗീതവാദിത്രനിര്ഘോഷം ശ്രുത്വാ ശുഭമനിന്ദിതാ ।
കഥം ക്രവ്യാദസിംഹാനാം ശബ്ദം ശ്രോഷ്യത്യശോഭനമ് ॥ 6 ॥
മഹേന്ദ്രധ്വജസങ്കാശഃ ക്വ നു ശേതേ മഹാഭുജഃ ।
ഭുജം പരിഘസങ്കാശമുപധായ മഹാബലഃ ॥ 7 ॥
പദ്മവര്ണം സുകേശാന്തം പദ്മനിശ്ശ്വാസമുത്തമമ് ।
കദാ ദ്രക്ഷ്യാമി രാമസ്യ വദനം പുഷ്കരേക്ഷണമ് ॥ 8 ॥
വജ്രസാരമയം നൂനം ഹൃദയം മേ ന സംശയഃ ।
അപശ്യന്ത്യാ ന തം യദ്വൈ ഫലതീദം സഹസ്രധാ ॥ 9 ॥
യത്ത്വയാഽകരുണം കര്മ വ്യപോഹ്യ മമ ബാന്ധവാഃ ।
നിരസ്താഃ പരിധാവന്തി സുഖാര്ഹാഃ കൃപണാ വനേ ॥ 10 ॥
യദി പഞ്ചദശേ വര്ഷേ രാഘവഃ പുനരേഷ്യതി ।
ജഹ്യാദ്രാജ്യം ച കോഷം ച ഭരതോ നോപലക്ഷയതേ ॥ 11 ॥
ഭോജയന്തി കില ശ്രാദ്ധേ കേചിത്സ്വാനേവ ബാന്ധവാന് ।
തതഃ പശ്ചാത്സമീക്ഷന്തേ കൃതകാര്യാ ദ്വിജര്ഷഭാന് ॥ 12 ॥
തത്ര യേ ഗുണവന്തശ്ച വിദ്വാംസശ്ച ദ്വിജാതയഃ ।
ന പശ്ചാത്തേഽഭിമന്യന്തേ സുധാമപി സുരോപമാഃ ॥ 13 ॥
ബ്രാഹ്മണേഷ്വപി തൃപ്തേഷു പശ്ചാദ്ഭോക്തും ദ്വിജര്ഷഭാഃ ।
നാഭ്യുപൈതുമലം പ്രാജ്ഞാ ശ്ശൃങ്ഗച്ഛേദമിവര്ഷഭാഃ ॥ 14 ॥
ഏവം കനീയസാ ഭ്രാത്രാ ഭുക്തം രാജ്യം വിശാമ്പതേ ।
ഭ്രാതാ ജ്യേഷ്ഠോ വരിഷ്ഠശ്ച കിമര്ഥം നാവമംസ്യതേ ॥ 15 ॥
ന പരേണാഽഹൃതം ഭക്ഷ്യം വ്യാഘ്രഃ ഖാദിതുമിച്ഛതി ।
ഏവമേതന്നരവ്യാഘ്രഃ പരലീഢം ന മന്യതേ ॥ 16 ॥
ഹവിരാജ്യം പുരോഡാശാഃ കുശാ യൂപാശ്ച ഖാദിരാഃ ।
നൈതാനി യാതയാമാനി കുര്വന്തി പുനരധ്വരേ ॥ 17 ॥
തഥാ ഹ്യാത്തമിദം രാജ്യം ഹൃതസാരാം സുരാമിവ ।
നാഭിമന്തുമലം രാമോ നഷ്ടസോമമിവാധ്വരമ് ॥ 18 ॥
ന ചേമാം ധര്ഷണാം രാമ സങ്ഗച്ഛേദത്യമര്ഷണഃ ।
ദാരയേന്മന്ദരമപി സ ഹി ക്രുദ്ധശ്ശിതൈശ്ശരൈഃ ॥ 19 ॥
ത്വാം തു നോത്സഹതേ ഹന്തും മഹാത്മാ പിതൃഗൌരവാത് ।
സസോമാര്കഗ്രഹഗണം നഭസ്താരാവിചിത്രിതമ് ॥ 20 ॥
പാതയേദ്യോദിവം ക്രുദ്ധസ്സത്വാം ന വ്യതിവര്തതേ ।
പ്രക്ഷോഭയേദ്വാരയേ ദ്വാ മഹീം ശൈലശതാചിതാമ് ॥ 21 ॥
നൈവം വിധമസത്കാരം രാഘവോ മര്ഷയിഷ്യതി ।
ബലവാനിവ ശാര്ദൂലോ വാലധേരഭിമര്ശനമ് ॥ 22 ॥
നൈതസ്യ സഹിതാ ലോകാ ഭയം കുര്യുര്മഹാമൃഥേ ।
അധര്മന്ത്വിഹ ധര്മാത്മാ ലോകം ധര്മേണ യോജയേത് ॥ 23 ॥
നന്വസൌ കാഞ്ചനൈര്ബാണൈര്മഹാവീര്യോ മഹാഭുജഃ ।
യുഗാന്ത ഇവ ഭൂതാനി സാഗരാനപി നിര്ദഹേത് ॥ 24 ॥
സ താദൃശസ്സിംഹബലോ വൃഷഭാക്ഷോ നരര്ഷഭഃ ।
സ്വയമേവ ഹതഃ പിത്രാ ജലജേനാത്മജോ യഥാ ॥ 25 ॥
ദ്വിജാതിചരിതോ ധര്മശ്ശാസ്ത്രദൃഷ്ടസ്സനാതനഃ ।
യദി തേ ധര്മനിരതേ ത്വയാ പുത്രേ വിവാസിതേ ॥ 26 ॥
ഗതിരേകാ പതിര്നാര്യാ ദ്വിതീയാ ഗതിരാത്മജഃ ।
തൃതീയാ ജ്ഞാതയോ രാജംശ്ചതുര്ഥീ നേഹ വിദ്യതേ ॥ 27 ॥
തത്ര ത്വം ചൈവ മേ നാസ്തി രാമശ്ച വനമാശ്രിതഃ ।
ന വനം ഗന്തുമിച്ഛാമി സര്വഥാ നിഹതാ ത്വയാ ॥ 28 ॥
ഹതം ത്വയാ രാജ്യമിദം സരാഷ്ട്രം ഹതസ്തഥാഽത്മാ സഹ മന്ത്രിഭിശ്ച ।
ഹതാ സപുത്രാഽസ്മി ഹതാശ്ച പൌരാസ്സുത ശ്ച ഭാര്യാ ച തവ പ്രഹൃഷ്ടൌ ॥ 29 ॥
ഇമാം ഗിരം ദാരുണശബ്ദ സംശ്രിതാം നിശമ്യ രാജാഽപി മുമോഹ ദുഃഖിതഃ ।
തത സ്സ ശോകം പ്രവിവേശ പാര്ഥിവസ്സ്വദുഷ്കൃതം ചാപി പുനസ്തദാ സ്മരന് ॥ 30 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ അയോധ്യാകാണ്ഡേ ഏകഷഷ്ടിതമസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekaṣaṣṭitamassargaḥ |
vanaṃ gate dharmapare rāme ramayatāṃ vare |
kausalyā rudatī svārtā bhartāramidamabravīt || 1 ||
yadyapi triṣu lokeṣu prathitaṃ te mahadyaśaḥ |
sānukrośo vadānyaśca priyavādī ca rāghavaḥ || 2 ||
kathaṃ naravaraśreṣṭha putrau tau saha sītayā |
duḥkhitau sukhasaṃvṛddhau vane duḥkhaṃ sahiṣyataḥ || 3 ||
sā nūnaṃ taruṇī śyāmā sukumārī sukhocitā |
kathamuṣṇaṃ ca śītaṃ ca maithilī prasahiṣyate || 4 ||
bhuktvā'śanaṃ viśālākṣī sūpadaṃ śānvitaṃ śubham |
vanyaṃ naivāramāhāraṃ kathaṃ sītopabhokṣyate || 5 ||
gītavāditranirghoṣaṃ śrutvā śubhamaninditā |
kathaṃ kravyādasiṃhānāṃ śabdaṃ śroṣyatyaśobhanam || 6 ||
mahendradhvajasaṅkāśaḥ kva nu śete mahābhujaḥ |
bhujaṃ parighasaṅkāśamupadhāya mahābalaḥ || 7 ||
padmavarṇaṃ sukeśāntaṃ padmaniśśvāsamuttamam |
kadā drakṣyāmi rāmasya vadanaṃ puṣkarekṣaṇam || 8 ||
vajrasāramayaṃ nūnaṃ hṛdayaṃ me na saṃśayaḥ |
apaśyantyā na taṃ yadvai phalatīdaṃ sahasradhā || 9 ||
yattvayā'karuṇaṃ karma vyapohya mama bāndhavāḥ |
nirastāḥ paridhāvanti sukhārhāḥ kṛpaṇā vane || 10 ||
yadi pañcadaśe varṣe rāghavaḥ punareṣyati |
jahyādrājyaṃ ca koṣaṃ ca bharato nopalakṣayate || 11 ||
bhojayanti kila śrāddhe kecitsvāneva bāndhavān |
tataḥ paścātsamīkṣante kṛtakāryā dvijarṣabhān || 12 ||
tatra ye guṇavantaśca vidvāṃsaśca dvijātayaḥ |
na paścātte'bhimanyante sudhāmapi suropamāḥ || 13 ||
brāhmaṇeṣvapi tṛpteṣu paścādbhoktuṃ dvijarṣabhāḥ |
nābhyupaitumalaṃ prājñā śśṛṅgacchedamivarṣabhāḥ || 14 ||
evaṃ kanīyasā bhrātrā bhuktaṃ rājyaṃ viśāmpate |
bhrātā jyeṣṭho variṣṭhaśca kimarthaṃ nāvamaṃsyate || 15 ||
na pareṇā'hṛtaṃ bhakṣyaṃ vyāghraḥ khāditumicchati |
evametannaravyāghraḥ paralīḍhaṃ na manyate || 16 ||
havirājyaṃ puroḍāśāḥ kuśā yūpāśca khādirāḥ |
naitāni yātayāmāni kurvanti punaradhvare || 17 ||
tathā hyāttamidaṃ rājyaṃ hṛtasārāṃ surāmiva |
nābhimantumalaṃ rāmo naṣṭasomamivādhvaram || 18 ||
na cemāṃ dharṣaṇāṃ rāma saṅgacchedatyamarṣaṇaḥ |
dārayenmandaramapi sa hi kruddhaśśitaiśśaraiḥ || 19 ||
tvāṃ tu notsahate hantuṃ mahātmā pitṛgauravāt |
sasomārkagrahagaṇaṃ nabhastārāvicitritam || 20 ||
pātayedyodivaṃ kruddhassatvāṃ na vyativartate |
prakṣobhayedvāraye dvā mahīṃ śailaśatācitām || 21 ||
naivaṃ vidhamasatkāraṃ rāghavo marṣayiṣyati |
balavāniva śārdūlo vāladherabhimarśanam || 22 ||
naitasya sahitā lokā bhayaṃ kuryurmahāmṛthe |
adharmantviha dharmātmā lokaṃ dharmeṇa yojayet || 23 ||
nanvasau kāñcanairbāṇairmahāvīryo mahābhujaḥ |
yugānta iva bhūtāni sāgarānapi nirdahet || 24 ||
sa tādṛśassiṃhabalo vṛṣabhākṣo nararṣabhaḥ |
svayameva hataḥ pitrā jalajenātmajo yathā || 25 ||
dvijāticarito dharmaśśāstradṛṣṭassanātanaḥ |
yadi te dharmanirate tvayā putre vivāsite || 26 ||
gatirekā patirnāryā dvitīyā gatirātmajaḥ |
tṛtīyā jñātayo rājaṃścaturthī neha vidyate || 27 ||
tatra tvaṃ caiva me nāsti rāmaśca vanamāśritaḥ |
na vanaṃ gantumicchāmi sarvathā nihatā tvayā || 28 ||
hataṃ tvayā rājyamidaṃ sarāṣṭraṃ hatastathā'tmā saha mantribhiśca |
hatā saputrā'smi hatāśca paurāssuta śca bhāryā ca tava prahṛṣṭau || 29 ||
imāṃ giraṃ dāruṇaśabda saṃśritāṃ niśamya rājā'pi mumoha duḥkhitaḥ |
tata ssa śokaṃ praviveśa pārthivassvaduṣkṛtaṃ cāpi punastadā smaran || 30 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekaṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ एकषष्टितमस्सर्गः ।
वनं गते धर्मपरे रामे रमयतां वरे ।
कौसल्या रुदती स्वार्ता भर्तारमिदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
यद्यपि त्रिषु लोकेषु प्रथितं ते महद्यशः ।
सानुक्रोशो वदान्यश्च प्रियवादी च राघवः ॥ 2 ॥
कथं नरवरश्रेष्ठ पुत्रौ तौ सह सीतया ।
दुःखितौ सुखसंवृद्धौ वने दुःखं सहिष्यतः ॥ 3 ॥
सा नूनं तरुणी श्यामा सुकुमारी सुखोचिता ।
कथमुष्णं च शीतं च मैथिली प्रसहिष्यते ॥ 4 ॥
भुक्त्वाऽशनं विशालाक्षी सूपदं शान्वितं शुभम् ।
वन्यं नैवारमाहारं कथं सीतोपभोक्ष्यते ॥ 5 ॥
गीतवादित्रनिर्घोषं श्रुत्वा शुभमनिन्दिता ।
कथं क्रव्यादसिंहानां शब्दं श्रोष्यत्यशोभनम् ॥ 6 ॥
महेन्द्रध्वजसङ्काशः क्व नु शेते महाभुजः ।
भुजं परिघसङ्काशमुपधाय महाबलः ॥ 7 ॥
पद्मवर्णं सुकेशान्तं पद्मनिश्श्वासमुत्तमम् ।
कदा द्रक्ष्यामि रामस्य वदनं पुष्करेक्षणम् ॥ 8 ॥
वज्रसारमयं नूनं हृदयं मे न संशयः ।
अपश्यन्त्या न तं यद्वै फलतीदं सहस्रधा ॥ 9 ॥
यत्त्वयाऽकरुणं कर्म व्यपोह्य मम बान्धवाः ।
निरस्ताः परिधावन्ति सुखार्हाः कृपणा वने ॥ 10 ॥
यदि पञ्चदशे वर्षे राघवः पुनरेष्यति ।
जह्याद्राज्यं च कोषं च भरतो नोपलक्षयते ॥ 11 ॥
भोजयन्ति किल श्राद्धे केचित्स्वानेव बान्धवान् ।
ततः पश्चात्समीक्षन्ते कृतकार्या द्विजर्षभान् ॥ 12 ॥
तत्र ये गुणवन्तश्च विद्वांसश्च द्विजातयः ।
न पश्चात्तेऽभिमन्यन्ते सुधामपि सुरोपमाः ॥ 13 ॥
ब्राह्मणेष्वपि तृप्तेषु पश्चाद्भोक्तुं द्विजर्षभाः ।
नाभ्युपैतुमलं प्राज्ञा श्शृङ्गच्छेदमिवर्षभाः ॥ 14 ॥
एवं कनीयसा भ्रात्रा भुक्तं राज्यं विशाम्पते ।
भ्राता ज्येष्ठो वरिष्ठश्च किमर्थं नावमंस्यते ॥ 15 ॥
न परेणाऽहृतं भक्ष्यं व्याघ्रः खादितुमिच्छति ।
एवमेतन्नरव्याघ्रः परलीढं न मन्यते ॥ 16 ॥
हविराज्यं पुरोडाशाः कुशा यूपाश्च खादिराः ।
नैतानि यातयामानि कुर्वन्ति पुनरध्वरे ॥ 17 ॥
तथा ह्यात्तमिदं राज्यं हृतसारां सुरामिव ।
नाभिमन्तुमलं रामो नष्टसोममिवाध्वरम् ॥ 18 ॥
न चेमां धर्षणां राम सङ्गच्छेदत्यमर्षणः ।
दारयेन्मन्दरमपि स हि क्रुद्धश्शितैश्शरैः ॥ 19 ॥
त्वां तु नोत्सहते हन्तुं महात्मा पितृगौरवात् ।
ससोमार्कग्रहगणं नभस्ताराविचित्रितम् ॥ 20 ॥
पातयेद्योदिवं क्रुद्धस्सत्वां न व्यतिवर्तते ।
प्रक्षोभयेद्वारये द्वा महीं शैलशताचिताम् ॥ 21 ॥
नैवं विधमसत्कारं राघवो मर्षयिष्यति ।
बलवानिव शार्दूलो वालधेरभिमर्शनम् ॥ 22 ॥
नैतस्य सहिता लोका भयं कुर्युर्महामृथे ।
अधर्मन्त्विह धर्मात्मा लोकं धर्मेण योजयेत् ॥ 23 ॥
नन्वसौ काञ्चनैर्बाणैर्महावीर्यो महाभुजः ।
युगान्त इव भूतानि सागरानपि निर्दहेत् ॥ 24 ॥
स तादृशस्सिंहबलो वृषभाक्षो नरर्षभः ।
स्वयमेव हतः पित्रा जलजेनात्मजो यथा ॥ 25 ॥
द्विजातिचरितो धर्मश्शास्त्रदृष्टस्सनातनः ।
यदि ते धर्मनिरते त्वया पुत्रे विवासिते ॥ 26 ॥
गतिरेका पतिर्नार्या द्वितीया गतिरात्मजः ।
तृतीया ज्ञातयो राजंश्चतुर्थी नेह विद्यते ॥ 27 ॥
तत्र त्वं चैव मे नास्ति रामश्च वनमाश्रितः ।
न वनं गन्तुमिच्छामि सर्वथा निहता त्वया ॥ 28 ॥
हतं त्वया राज्यमिदं सराष्ट्रं हतस्तथाऽत्मा सह मन्त्रिभिश्च ।
हता सपुत्राऽस्मि हताश्च पौरास्सुत श्च भार्या च तव प्रहृष्टौ ॥ 29 ॥
इमां गिरं दारुणशब्द संश्रितां निशम्य राजाऽपि मुमोह दुःखितः ।
तत स्स शोकं प्रविवेश पार्थिवस्स्वदुष्कृतं चापि पुनस्तदा स्मरन् ॥ 30 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे एकषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha ekaṣaṣṭitamassargaḥ |
vanaṃ gate dharmapare rāme ramayatāṃ vare |
kausalyā rudatī svārtā bhartāramidamabravīt || 1 ||
yadyapi triṣu lokeṣu prathitaṃ te mahadyaśaḥ |
sānukrośo vadānyaśca priyavādī ca rāghavaḥ || 2 ||
kathaṃ naravaraśreṣṭha putrau tau saha sītayā |
duḥkhitau sukhasaṃvṛddhau vane duḥkhaṃ sahiṣyataḥ || 3 ||
sā nūnaṃ taruṇī śyāmā sukumārī sukhocitā |
kathamuṣṇaṃ ca śītaṃ ca maithilī prasahiṣyate || 4 ||
bhuktvā'śanaṃ viśālākṣī sūpadaṃ śānvitaṃ śubham |
vanyaṃ naivāramāhāraṃ kathaṃ sītopabhokṣyate || 5 ||
gītavāditranirghoṣaṃ śrutvā śubhamaninditā |
kathaṃ kravyādasiṃhānāṃ śabdaṃ śroṣyatyaśobhanam || 6 ||
mahendradhvajasaṅkāśaḥ kva nu śete mahābhujaḥ |
bhujaṃ parighasaṅkāśamupadhāya mahābalaḥ || 7 ||
padmavarṇaṃ sukeśāntaṃ padmaniśśvāsamuttamam |
kadā drakṣyāmi rāmasya vadanaṃ puṣkarekṣaṇam || 8 ||
vajrasāramayaṃ nūnaṃ hṛdayaṃ me na saṃśayaḥ |
apaśyantyā na taṃ yadvai phalatīdaṃ sahasradhā || 9 ||
yattvayā'karuṇaṃ karma vyapohya mama bāndhavāḥ |
nirastāḥ paridhāvanti sukhārhāḥ kṛpaṇā vane || 10 ||
yadi pañcadaśe varṣe rāghavaḥ punareṣyati |
jahyādrājyaṃ ca koṣaṃ ca bharato nopalakṣayate || 11 ||
bhojayanti kila śrāddhe kecitsvāneva bāndhavān |
tataḥ paścātsamīkṣante kṛtakāryā dvijarṣabhān || 12 ||
tatra ye guṇavantaśca vidvāṃsaśca dvijātayaḥ |
na paścātte'bhimanyante sudhāmapi suropamāḥ || 13 ||
brāhmaṇeṣvapi tṛpteṣu paścādbhoktuṃ dvijarṣabhāḥ |
nābhyupaitumalaṃ prājñā śśṛṅgacchedamivarṣabhāḥ || 14 ||
evaṃ kanīyasā bhrātrā bhuktaṃ rājyaṃ viśāmpate |
bhrātā jyeṣṭho variṣṭhaśca kimarthaṃ nāvamaṃsyate || 15 ||
na pareṇā'hṛtaṃ bhakṣyaṃ vyāghraḥ khāditumicchati |
evametannaravyāghraḥ paralīḍhaṃ na manyate || 16 ||
havirājyaṃ puroḍāśāḥ kuśā yūpāśca khādirāḥ |
naitāni yātayāmāni kurvanti punaradhvare || 17 ||
tathā hyāttamidaṃ rājyaṃ hṛtasārāṃ surāmiva |
nābhimantumalaṃ rāmo naṣṭasomamivādhvaram || 18 ||
na cemāṃ dharṣaṇāṃ rāma saṅgacchedatyamarṣaṇaḥ |
dārayenmandaramapi sa hi kruddhaśśitaiśśaraiḥ || 19 ||
tvāṃ tu notsahate hantuṃ mahātmā pitṛgauravāt |
sasomārkagrahagaṇaṃ nabhastārāvicitritam || 20 ||
pātayedyodivaṃ kruddhassatvāṃ na vyativartate |
prakṣobhayedvāraye dvā mahīṃ śailaśatācitām || 21 ||
naivaṃ vidhamasatkāraṃ rāghavo marṣayiṣyati |
balavāniva śārdūlo vāladherabhimarśanam || 22 ||
naitasya sahitā lokā bhayaṃ kuryurmahāmṛthe |
adharmantviha dharmātmā lokaṃ dharmeṇa yojayet || 23 ||
nanvasau kāñcanairbāṇairmahāvīryo mahābhujaḥ |
yugānta iva bhūtāni sāgarānapi nirdahet || 24 ||
sa tādṛśassiṃhabalo vṛṣabhākṣo nararṣabhaḥ |
svayameva hataḥ pitrā jalajenātmajo yathā || 25 ||
dvijāticarito dharmaśśāstradṛṣṭassanātanaḥ |
yadi te dharmanirate tvayā putre vivāsite || 26 ||
gatirekā patirnāryā dvitīyā gatirātmajaḥ |
tṛtīyā jñātayo rājaṃścaturthī neha vidyate || 27 ||
tatra tvaṃ caiva me nāsti rāmaśca vanamāśritaḥ |
na vanaṃ gantumicchāmi sarvathā nihatā tvayā || 28 ||
hataṃ tvayā rājyamidaṃ sarāṣṭraṃ hatastathā'tmā saha mantribhiśca |
hatā saputrā'smi hatāśca paurāssuta śca bhāryā ca tava prahṛṣṭau || 29 ||
imāṃ giraṃ dāruṇaśabda saṃśritāṃ niśamya rājā'pi mumoha duḥkhitaḥ |
tata ssa śokaṃ praviveśa pārthivassvaduṣkṛtaṃ cāpi punastadā smaran || 30 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe ekaṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.