ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ അയോധ്യാകാണ്ഡമ് ।
അഥ പഞ്ചദശാധികശതതമസ്സര്ഗഃ ।
തതോ നിക്ഷിപ്യ മാതൃ സ്സ അയോധ്യായാം ദൃഢ വ്രതഃ ।
ഭരത ശ്ശോകസന്തപ്തോ ഗുരൂനിദമഥാബ്രവീത് ॥ 1 ॥
നന്ദിഗ്രാമം ഗമിഷ്യാമി സര്വാനാമന്ത്രയേഽദ്യ വഃ ।
തത്ര ദുഃഖമിദം സര്വം സഹിഷ്യേ രാഘവം വിനാ ॥ 2 ॥
ഗതശ്ച വാ ദിവം രാജാ വനസ്ഥശ്ച ഗുരുര്മമ ।
രാമം പ്രതീക്ഷേ രാജ്യായ സ ഹി രാജാ മഹായശാഃ ॥ 3 ॥
ഏതച്ഛ്രുത്വാ ശുഭം വാക്യം ഭരതസ്യ മഹാത്മനഃ ।
അബ്രുവന്മന്ത്രിണസ്സര്വേ വസിഷ്ഠശ്ച പുരോഹിതഃ ॥ 4 ॥
സുഭൃശം ശ്ലാഘനീയം ച യദുക്തം ഭരത ത്വയാ ।
വചനം ഭ്രാതൃവാത്സല്യാദനുരൂപം തവൈവ തത് ॥ 5 ॥
നിത്യം തേ ബന്ധുലുബ്ധസ്യ തിഷ്ഠതോ ഭ്രാതൃസൌഹൃദേ ।
ആര്യമാര്ഗം പ്രപന്നസ്യ നാനുമന്യേത കഃ പുമാന് ॥ 6 ॥
മന്ത്രിണാം വചനം ശ്രുത്വാ യഥാഭിലഷിതം പ്രിയമ് ।
അബ്രവീത്സാരഥിം വാക്യം രഥോ മേ യുജ്യതാമിതി ॥ 7 ॥
പ്രഹൃഷ്ടവദന സ്സര്വാ മാതൃ സ്സമഭിവാദ്യ സഃ ।
ആരുരോഹ രഥം ശ്രീമാന് ശത്രുഘ്നേന സമന്വിതഃ ॥ 8 ॥
ആരുഹ്യ ച രഥം ശീഘ്രം ശത്രുഘ്നഭരതാവുഭൌ ।
യയതുഃ പരമപ്രീതൌ വൃതൌ മന്ത്രിപുരോഹിതൈഃ ॥ 9 ॥
അഗ്രതോ ഗുരവഃ സര്വേ വസിഷ്ഠപ്രമുഖാ ദ്വിജാഃ ।
പ്രയയുഃ പ്രാങ്ഗ്മുഖാ സ്സര്വേ നന്ദിഗ്രാമോ യതോഽഭവത് ॥ 10 ॥
ബലം ച തദനാഹൂതം ഗജാശ്വരഥസങ്കുലമ് ।
പ്രയയൌ ഭരതേ യാതേ സര്വേ ച പുരവാസിനഃ ॥ 11 ॥
രഥസ്ഥഃ സ തു ധര്മാത്മാ ഭരതോ ഭ്രാതൃവത്സലഃ ।
നന്ദിഗ്രാമം യയൌ തൂര്ണം ശിരസ്യാദായ പാദുകേ ॥ 12 ॥
തതസ്തു ഭരതഃ ക്ഷിപ്രം നന്ദിഗ്രാമം പ്രവിശ്യ സഃ ।
അവതീര്യ രഥാത്തൂര്ണം ഗുരൂനിദമുവാച ഹ ॥ 13 ॥
ഏതദ്രാജ്യം മമ ഭ്രാത്രാ ദത്തം സന്നയാസവത്സ്വയമ് ।
യോഗക്ഷേമവഹേ ചേമേ പാദുകേ ഹേമഭൂഷിതേ ॥ 14 ॥
ഭരത ശ്ശിരസാ കൃത്വാ സന്ന്യാസം പാദുകേ തതഃ ।
അബ്രവീദ്ധുഃഖസന്തപ്ത സ്സര്വം പ്രകൃതിമണ്ഡലമ് ॥ 15 ॥
ഛത്രം ധാരയത ക്ഷിപ്രമാര്യപാദാവിമൌ മതൌ ।
ആഭ്യാം രാജ്യേ സ്ഥിതോ ധര്മഃ പാദുകാഭ്യാം ഗുരോര്മമ ॥ 16 ॥
ഭ്രാത്രാ ഹി മയി സന്ന്യാസോ നിക്ഷിപ്ത സ്സൌഹൃദാദയമ് ।
തമിമം പാലയിഷ്യാമി രാഘവാഗമനം പ്രതി ॥ 17 ॥
ക്ഷിപ്രം സംയോജയിത്വാതു രാഘവസ്യ പുനസ്സ്വയമ് ।
ചരണൌ തൌ തു രാമസ്യ ദ്രക്ഷ്യാമി സഹപാദുകൌ ॥ 18 ॥
തതോ നിക്ഷിപ്തഭാരോഽഹം രാഘവേണ സമാഗതഃ ।
നിവേദ്യ ഗുരവേ രാജ്യം ഭജിഷ്യേ ഗുരുവൃത്തിതാമ് ॥ 19 ॥
രാഘവായ ച സന്യാസം ദത്ത്വേമേ വരപാദുകേ ।
രാജ്യം ചേദമയോധ്യാം ച ധൂതപാപോ ഭവാമി ച ॥ 20 ॥
അഭിഷിക്തേ തു കാകുത്സ്ഥേ പ്രഹൃഷ്ടമുദിതേ ജനേ ।
പ്രീതിര്മമ യശശ്ചൈവ ഭവേദ്രാജ്യാച്ചതുര്ഗുണമ് ॥ 21 ॥
ഏവം തു വിലപന്ദീനോ ഭരത സ്സമഹായശാഃ ।
നന്ദിഗ്രാമേഽകരോദ്രാജ്യം ദുഃഖിതോ മന്ത്രിഭിസ്സഹ ॥ 22 ॥
സ വല്കലജടാധാരീ മുനിവേഷധരഃ പ്രഭുഃ ।
നന്ദിഗ്രാമേഽവസദ്വീര സ്സസൈന്യോ ഭരതസ്തദാ ॥ 23 ॥
രാമാഗമനമാകാങ്ക്ഷന്ഭരതോ ഭ്രാതൃവത്സലഃ ।
ഭ്രാതുര്വചനകാരീ ച പ്രതിജ്ഞാപാരഗസ്തഥാ ॥ 24 ॥
പാദുകേ ത്വഭിഷിച്യാഥ നന്ദിഗ്രാമേഽവസത്തദാ ।
സ വാലവ്യജനം ഛത്രം ധാരയാമാസ സ സ്വയമ് ।
ഭരത ശ്ശാസനം സര്വം പാദുകാഭ്യാം നിവേദയന് ॥ 25 ॥
തതസ്തു ഭരത ശശ്രീമാനഭിഷിച്യാഽഽര്യപാദുകേ ।
തദധീനസ്തദാ രാജ്യം കാരയാമാസ സര്വദാ ॥ 26 ॥
തദാ ഹി യത്കാര്യമുപൈതി കിഞ്ചിദുപായനം ചോപഹൃതം മഹാര്ഹമ് ।
സ പാദുകാഭ്യാം പ്രഥമം നിവേദ്യ ചകാര പശ്ചാദ്ഭരതോ യഥാവത് ॥ 27 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ അയോധ്യാകാണ്ഡേ പഞ്ചദശാധികശതതമസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcadaśādhikaśatatamassargaḥ |
tato nikṣipya mātṛ ssa ayodhyāyāṃ dṛḍha vrataḥ |
bharata śśokasantapto gurūnidamathābravīt || 1 ||
nandigrāmaṃ gamiṣyāmi sarvānāmantraye'dya vaḥ |
tatra duḥkhamidaṃ sarvaṃ sahiṣye rāghavaṃ vinā || 2 ||
gataśca vā divaṃ rājā vanasthaśca gururmama |
rāmaṃ pratīkṣe rājyāya sa hi rājā mahāyaśāḥ || 3 ||
etacchrutvā śubhaṃ vākyaṃ bharatasya mahātmanaḥ |
abruvanmantriṇassarve vasiṣṭhaśca purohitaḥ || 4 ||
subhṛśaṃ ślāghanīyaṃ ca yaduktaṃ bharata tvayā |
vacanaṃ bhrātṛvātsalyādanurūpaṃ tavaiva tat || 5 ||
nityaṃ te bandhulubdhasya tiṣṭhato bhrātṛsauhṛde |
āryamārgaṃ prapannasya nānumanyeta kaḥ pumān || 6 ||
mantriṇāṃ vacanaṃ śrutvā yathābhilaṣitaṃ priyam |
abravītsārathiṃ vākyaṃ ratho me yujyatāmiti || 7 ||
prahṛṣṭavadana ssarvā mātṛ ssamabhivādya saḥ |
āruroha rathaṃ śrīmān śatrughnena samanvitaḥ || 8 ||
āruhya ca rathaṃ śīghraṃ śatrughnabharatāvubhau |
yayatuḥ paramaprītau vṛtau mantripurohitaiḥ || 9 ||
agrato guravaḥ sarve vasiṣṭhapramukhā dvijāḥ |
prayayuḥ prāṅgmukhā ssarve nandigrāmo yato'bhavat || 10 ||
balaṃ ca tadanāhūtaṃ gajāśvarathasaṅkulam |
prayayau bharate yāte sarve ca puravāsinaḥ || 11 ||
rathasthaḥ sa tu dharmātmā bharato bhrātṛvatsalaḥ |
nandigrāmaṃ yayau tūrṇaṃ śirasyādāya pāduke || 12 ||
tatastu bharataḥ kṣipraṃ nandigrāmaṃ praviśya saḥ |
avatīrya rathāttūrṇaṃ gurūnidamuvāca ha || 13 ||
etadrājyaṃ mama bhrātrā dattaṃ sannayāsavatsvayam |
yogakṣemavahe ceme pāduke hemabhūṣite || 14 ||
bharata śśirasā kṛtvā sannyāsaṃ pāduke tataḥ |
abravīddhuḥkhasantapta ssarvaṃ prakṛtimaṇḍalam || 15 ||
chatraṃ dhārayata kṣipramāryapādāvimau matau |
ābhyāṃ rājye sthito dharmaḥ pādukābhyāṃ gurormama || 16 ||
bhrātrā hi mayi sannyāso nikṣipta ssauhṛdādayam |
tamimaṃ pālayiṣyāmi rāghavāgamanaṃ prati || 17 ||
kṣipraṃ saṃyojayitvātu rāghavasya punassvayam |
caraṇau tau tu rāmasya drakṣyāmi sahapādukau || 18 ||
tato nikṣiptabhāro'haṃ rāghaveṇa samāgataḥ |
nivedya gurave rājyaṃ bhajiṣye guruvṛttitām || 19 ||
rāghavāya ca sanyāsaṃ dattveme varapāduke |
rājyaṃ cedamayodhyāṃ ca dhūtapāpo bhavāmi ca || 20 ||
abhiṣikte tu kākutsthe prahṛṣṭamudite jane |
prītirmama yaśaścaiva bhavedrājyāccaturguṇam || 21 ||
evaṃ tu vilapandīno bharata ssamahāyaśāḥ |
nandigrāme'karodrājyaṃ duḥkhito mantribhissaha || 22 ||
sa valkalajaṭādhārī muniveṣadharaḥ prabhuḥ |
nandigrāme'vasadvīra ssasainyo bharatastadā || 23 ||
rāmāgamanamākāṅkṣanbharato bhrātṛvatsalaḥ |
bhrāturvacanakārī ca pratijñāpāragastathā || 24 ||
pāduke tvabhiṣicyātha nandigrāme'vasattadā |
sa vālavyajanaṃ chatraṃ dhārayāmāsa sa svayam |
bharata śśāsanaṃ sarvaṃ pādukābhyāṃ nivedayan || 25 ||
tatastu bharata śaśrīmānabhiṣicyā''ryapāduke |
tadadhīnastadā rājyaṃ kārayāmāsa sarvadā || 26 ||
tadā hi yatkāryamupaiti kiñcidupāyanaṃ copahṛtaṃ mahārham |
sa pādukābhyāṃ prathamaṃ nivedya cakāra paścādbharato yathāvat || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcadaśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ पञ्चदशाधिकशततमस्सर्गः ।
ततो निक्षिप्य मातृ स्स अयोध्यायां दृढ व्रतः ।
भरत श्शोकसन्तप्तो गुरूनिदमथाब्रवीत् ॥ 1 ॥
नन्दिग्रामं गमिष्यामि सर्वानामन्त्रयेऽद्य वः ।
तत्र दुःखमिदं सर्वं सहिष्ये राघवं विना ॥ 2 ॥
गतश्च वा दिवं राजा वनस्थश्च गुरुर्मम ।
रामं प्रतीक्षे राज्याय स हि राजा महायशाः ॥ 3 ॥
एतच्छ्रुत्वा शुभं वाक्यं भरतस्य महात्मनः ।
अब्रुवन्मन्त्रिणस्सर्वे वसिष्ठश्च पुरोहितः ॥ 4 ॥
सुभृशं श्लाघनीयं च यदुक्तं भरत त्वया ।
वचनं भ्रातृवात्सल्यादनुरूपं तवैव तत् ॥ 5 ॥
नित्यं ते बन्धुलुब्धस्य तिष्ठतो भ्रातृसौहृदे ।
आर्यमार्गं प्रपन्नस्य नानुमन्येत कः पुमान् ॥ 6 ॥
मन्त्रिणां वचनं श्रुत्वा यथाभिलषितं प्रियम् ।
अब्रवीत्सारथिं वाक्यं रथो मे युज्यतामिति ॥ 7 ॥
प्रहृष्टवदन स्सर्वा मातृ स्समभिवाद्य सः ।
आरुरोह रथं श्रीमान् शत्रुघ्नेन समन्वितः ॥ 8 ॥
आरुह्य च रथं शीघ्रं शत्रुघ्नभरतावुभौ ।
ययतुः परमप्रीतौ वृतौ मन्त्रिपुरोहितैः ॥ 9 ॥
अग्रतो गुरवः सर्वे वसिष्ठप्रमुखा द्विजाः ।
प्रययुः प्राङ्ग्मुखा स्सर्वे नन्दिग्रामो यतोऽभवत् ॥ 10 ॥
बलं च तदनाहूतं गजाश्वरथसङ्कुलम् ।
प्रययौ भरते याते सर्वे च पुरवासिनः ॥ 11 ॥
रथस्थः स तु धर्मात्मा भरतो भ्रातृवत्सलः ।
नन्दिग्रामं ययौ तूर्णं शिरस्यादाय पादुके ॥ 12 ॥
ततस्तु भरतः क्षिप्रं नन्दिग्रामं प्रविश्य सः ।
अवतीर्य रथात्तूर्णं गुरूनिदमुवाच ह ॥ 13 ॥
एतद्राज्यं मम भ्रात्रा दत्तं सन्नयासवत्स्वयम् ।
योगक्षेमवहे चेमे पादुके हेमभूषिते ॥ 14 ॥
भरत श्शिरसा कृत्वा सन्न्यासं पादुके ततः ।
अब्रवीद्धुःखसन्तप्त स्सर्वं प्रकृतिमण्डलम् ॥ 15 ॥
छत्रं धारयत क्षिप्रमार्यपादाविमौ मतौ ।
आभ्यां राज्ये स्थितो धर्मः पादुकाभ्यां गुरोर्मम ॥ 16 ॥
भ्रात्रा हि मयि सन्न्यासो निक्षिप्त स्सौहृदादयम् ।
तमिमं पालयिष्यामि राघवागमनं प्रति ॥ 17 ॥
क्षिप्रं संयोजयित्वातु राघवस्य पुनस्स्वयम् ।
चरणौ तौ तु रामस्य द्रक्ष्यामि सहपादुकौ ॥ 18 ॥
ततो निक्षिप्तभारोऽहं राघवेण समागतः ।
निवेद्य गुरवे राज्यं भजिष्ये गुरुवृत्तिताम् ॥ 19 ॥
राघवाय च सन्यासं दत्त्वेमे वरपादुके ।
राज्यं चेदमयोध्यां च धूतपापो भवामि च ॥ 20 ॥
अभिषिक्ते तु काकुत्स्थे प्रहृष्टमुदिते जने ।
प्रीतिर्मम यशश्चैव भवेद्राज्याच्चतुर्गुणम् ॥ 21 ॥
एवं तु विलपन्दीनो भरत स्समहायशाः ।
नन्दिग्रामेऽकरोद्राज्यं दुःखितो मन्त्रिभिस्सह ॥ 22 ॥
स वल्कलजटाधारी मुनिवेषधरः प्रभुः ।
नन्दिग्रामेऽवसद्वीर स्ससैन्यो भरतस्तदा ॥ 23 ॥
रामागमनमाकाङ्क्षन्भरतो भ्रातृवत्सलः ।
भ्रातुर्वचनकारी च प्रतिज्ञापारगस्तथा ॥ 24 ॥
पादुके त्वभिषिच्याथ नन्दिग्रामेऽवसत्तदा ।
स वालव्यजनं छत्रं धारयामास स स्वयम् ।
भरत श्शासनं सर्वं पादुकाभ्यां निवेदयन् ॥ 25 ॥
ततस्तु भरत शश्रीमानभिषिच्याऽऽर्यपादुके ।
तदधीनस्तदा राज्यं कारयामास सर्वदा ॥ 26 ॥
तदा हि यत्कार्यमुपैति किञ्चिदुपायनं चोपहृतं महार्हम् ।
स पादुकाभ्यां प्रथमं निवेद्य चकार पश्चाद्भरतो यथावत् ॥ 27 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे पञ्चदशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha pañcadaśādhikaśatatamassargaḥ |
tato nikṣipya mātṛ ssa ayodhyāyāṃ dṛḍha vrataḥ |
bharata śśokasantapto gurūnidamathābravīt || 1 ||
nandigrāmaṃ gamiṣyāmi sarvānāmantraye'dya vaḥ |
tatra duḥkhamidaṃ sarvaṃ sahiṣye rāghavaṃ vinā || 2 ||
gataśca vā divaṃ rājā vanasthaśca gururmama |
rāmaṃ pratīkṣe rājyāya sa hi rājā mahāyaśāḥ || 3 ||
etacchrutvā śubhaṃ vākyaṃ bharatasya mahātmanaḥ |
abruvanmantriṇassarve vasiṣṭhaśca purohitaḥ || 4 ||
subhṛśaṃ ślāghanīyaṃ ca yaduktaṃ bharata tvayā |
vacanaṃ bhrātṛvātsalyādanurūpaṃ tavaiva tat || 5 ||
nityaṃ te bandhulubdhasya tiṣṭhato bhrātṛsauhṛde |
āryamārgaṃ prapannasya nānumanyeta kaḥ pumān || 6 ||
mantriṇāṃ vacanaṃ śrutvā yathābhilaṣitaṃ priyam |
abravītsārathiṃ vākyaṃ ratho me yujyatāmiti || 7 ||
prahṛṣṭavadana ssarvā mātṛ ssamabhivādya saḥ |
āruroha rathaṃ śrīmān śatrughnena samanvitaḥ || 8 ||
āruhya ca rathaṃ śīghraṃ śatrughnabharatāvubhau |
yayatuḥ paramaprītau vṛtau mantripurohitaiḥ || 9 ||
agrato guravaḥ sarve vasiṣṭhapramukhā dvijāḥ |
prayayuḥ prāṅgmukhā ssarve nandigrāmo yato'bhavat || 10 ||
balaṃ ca tadanāhūtaṃ gajāśvarathasaṅkulam |
prayayau bharate yāte sarve ca puravāsinaḥ || 11 ||
rathasthaḥ sa tu dharmātmā bharato bhrātṛvatsalaḥ |
nandigrāmaṃ yayau tūrṇaṃ śirasyādāya pāduke || 12 ||
tatastu bharataḥ kṣipraṃ nandigrāmaṃ praviśya saḥ |
avatīrya rathāttūrṇaṃ gurūnidamuvāca ha || 13 ||
etadrājyaṃ mama bhrātrā dattaṃ sannayāsavatsvayam |
yogakṣemavahe ceme pāduke hemabhūṣite || 14 ||
bharata śśirasā kṛtvā sannyāsaṃ pāduke tataḥ |
abravīddhuḥkhasantapta ssarvaṃ prakṛtimaṇḍalam || 15 ||
chatraṃ dhārayata kṣipramāryapādāvimau matau |
ābhyāṃ rājye sthito dharmaḥ pādukābhyāṃ gurormama || 16 ||
bhrātrā hi mayi sannyāso nikṣipta ssauhṛdādayam |
tamimaṃ pālayiṣyāmi rāghavāgamanaṃ prati || 17 ||
kṣipraṃ saṃyojayitvātu rāghavasya punassvayam |
caraṇau tau tu rāmasya drakṣyāmi sahapādukau || 18 ||
tato nikṣiptabhāro'haṃ rāghaveṇa samāgataḥ |
nivedya gurave rājyaṃ bhajiṣye guruvṛttitām || 19 ||
rāghavāya ca sanyāsaṃ dattveme varapāduke |
rājyaṃ cedamayodhyāṃ ca dhūtapāpo bhavāmi ca || 20 ||
abhiṣikte tu kākutsthe prahṛṣṭamudite jane |
prītirmama yaśaścaiva bhavedrājyāccaturguṇam || 21 ||
evaṃ tu vilapandīno bharata ssamahāyaśāḥ |
nandigrāme'karodrājyaṃ duḥkhito mantribhissaha || 22 ||
sa valkalajaṭādhārī muniveṣadharaḥ prabhuḥ |
nandigrāme'vasadvīra ssasainyo bharatastadā || 23 ||
rāmāgamanamākāṅkṣanbharato bhrātṛvatsalaḥ |
bhrāturvacanakārī ca pratijñāpāragastathā || 24 ||
pāduke tvabhiṣicyātha nandigrāme'vasattadā |
sa vālavyajanaṃ chatraṃ dhārayāmāsa sa svayam |
bharata śśāsanaṃ sarvaṃ pādukābhyāṃ nivedayan || 25 ||
tatastu bharata śaśrīmānabhiṣicyā''ryapāduke |
tadadhīnastadā rājyaṃ kārayāmāsa sarvadā || 26 ||
tadā hi yatkāryamupaiti kiñcidupāyanaṃ copahṛtaṃ mahārham |
sa pādukābhyāṃ prathamaṃ nivedya cakāra paścādbharato yathāvat || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe pañcadaśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.