ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ ബാലകാണ്ഡമ് ।
അഥ പഞ്ചവിംശസ്സര്ഗഃ ।
അഥ തസ്യാപ്രമേയസ്യ മുനേര്വചനമുത്തമമ് ।
ശ്രുത്വാ പുരുഷശാര്ദൂലഃ പ്രത്യുവാച ശുഭാം ഗിരമ് ॥ 1 ॥
അല്പവീര്യാ യദാ യക്ഷാ ശ്ശ്രൂയന്തേ മുനിപുങ്ഗവ ।
കഥന്നാഗസഹസ്രസ്യ ധാരയത്യബലാ ബലമ് ॥ 2 ॥
വിശ്വാമിത്രോഽബ്രവീദ്വാക്യം ശൃണ യേന ബലോത്തരാ ।
വരദാനകൃതം വീര്യം ധാരയത്യബലാ ബലമ് ॥ 3 ॥
പൂര്വമാസീന്മഹായക്ഷസ്സുകേതുര്നാമ വീര്യവാന് ।
അനപത്യശ്ശുഭാചാരസ്സ ച തേപേ മഹത്തപഃ ॥ 4 ॥
പിതാമഹസ്തു സുപ്രീതസ്തസ്യ യക്ഷപതേ സ്തദാ ।
കന്യാരത്നം ദദൌ രാമ താടകാം നാമ നാമതഃ ॥ 5 ॥
ദദൌ നാഗസഹസ്രസ്യ ബലം ചാസ്യാഃ പിതാമഹഃ ।
നത്വേവ പുത്രം യക്ഷായ ദദൌ ബ്രഹ്മാ മഹായശാഃ ॥ 6 ॥
താം തു ജാതാം വിവര്ധന്തീം രൂപയൌവനശാലിനീമ് ।
ഝര്ഝപുത്രായ സുന്ദായ ദദൌ ഭാര്യാം യശസ്വിനീമ് ॥ 7 ॥
കസ്യചിത്ത്വഥ കാലസ്യ യക്ഷീ പുത്രമജായത ।
മാരീചം നാമ ദുര്ധര്ഷം യശ്ശാപാദ്രാക്ഷസോഽഭവത് ॥ 8 ॥
സുന്ദേ തു നിഹതേ രാമ സാഗസ്ത്യമൃഷിസത്തമമ് ।
താടകാ സഹ പുത്രേണ പ്രധര്ഷയിതുമിച്ഛതി ॥ 9 ॥
ഭക്ഷാര്ഥം ജാതസംരമ്ഭാ ഗര്ജന്തീ സാഭ്യധാവത ।
0 ആപതന്തീം തു താം ദൃഷ്ട്വാ അഗസ്ത്യോ ഭഗവാനൃഷിഃ ॥ 10 ॥
രാക്ഷസത്വം ഭജസ്വേതി മാരീചം വ്യാജഹാര സഃ ।
1 അഗസ്ത്യഃ പരമക്രുദ്ധസ്താടകാമപി ശപ്തവാന് ॥ 11 ॥
പുരുഷാദീ മഹായക്ഷീ വിരൂപാ വികൃതാനനാ ।
ഇദം രൂപം വിഹായാഥ ദാരുണം രൂപമസ്തു തേ ॥ 12 ॥
സൈഷാ ശാപകൃതാമര്ഷാ താടകാ ക്രോധമൂര്ഛിതാ ।
ദേശമുത്സാദയത്യേനമഗസ്ത്യചരിതം ശുഭമ് ॥ 13 ॥
ഏനാം രാഘവ ദുര്വൃത്താം യക്ഷീം പരമദാരുണാമ് ।
ഗോബ്രാഹ്മണഹിതാര്ഥായ ജഹി ദുഷ്ടപരാക്രമാമ് ॥ 14 ॥
ന ഹ്യേനാം ശാപസമ്സ്പൃഷ്ടാം കശ്ചിദുത്സഹതേ പുമാന് ।
നിഹന്തും ത്രിഷു ലോകേഷു ത്വാമൃതേ രഘുനന്ദന ॥ 15 ॥
ന ഹി തേ സ്ത്രീവധകൃതേ ഘൃണാ കാര്യാ നരോത്തമ ।
ചാതുര്വണ്യഹിതാര്ഥായ കര്തവ്യം രാജസൂനുനാ ॥ 16 ॥
നൃശംസമനൃശംസം വാ പ്രജാരക്ഷണകാരണാത് ।
പാതകം വാ സദോഷം വാ കര്തവ്യം രക്ഷതാ സതാ ॥ 17 ॥
രാജ്യഭാരനിയുക്താനാമേഷ ധര്മസ്സനാതനഃ ।
അധര്മ്യാം ജഹി കാകുത്സ്ഥ ധര്മോഹ്യസ്യാ ന വിദ്യതേ ॥ 18 ॥
ശ്രൂയതേ ഹി പുരാ ശക്രോ വിരോചനസുതാം നൃപ ।
പൃഥിവീം ഹന്തുമിച്ഛന്തീം മന്ഥരാമഭ്യസൂദയത് ॥ 19 ॥
വിഷ്ണുനാപി പുരാ രാമ ഭൃഗുപത്നീ ദൃഢവ്രതാ ।
അനിന്ദ്രം ലോകമിച്ഛന്തീ കാവ്യമാതാ നിഷൂദിതാ ॥ 20 ॥
ഏതൈശ്ചാന്യൈശ്ച ബഹുഭീ രാജപുത്ര മഹാത്മഭിഃ ।
അധര്മസഹിതാ നാര്യോ ഹതാഃ പുരുഷസത്തമൈഃ ॥ 21 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ ബാലകാണ്ഡേ പഞ്ചവിംശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
atha tasyāprameyasya munervacanamuttamam |
śrutvā puruṣaśārdūlaḥ pratyuvāca śubhāṃ giram || 1 ||
alpavīryā yadā yakṣā śśrūyante munipuṅgava |
kathannāgasahasrasya dhārayatyabalā balam || 2 ||
viśvāmitro'bravīdvākyaṃ śṛṇa yena balottarā |
varadānakṛtaṃ vīryaṃ dhārayatyabalā balam || 3 ||
pūrvamāsīnmahāyakṣassuketurnāma vīryavān |
anapatyaśśubhācārassa ca tepe mahattapaḥ || 4 ||
pitāmahastu suprītastasya yakṣapate stadā |
kanyāratnaṃ dadau rāma tāṭakāṃ nāma nāmataḥ || 5 ||
dadau nāgasahasrasya balaṃ cāsyāḥ pitāmahaḥ |
natveva putraṃ yakṣāya dadau brahmā mahāyaśāḥ || 6 ||
tāṃ tu jātāṃ vivardhantīṃ rūpayauvanaśālinīm |
jharjhaputrāya sundāya dadau bhāryāṃ yaśasvinīm || 7 ||
kasyacittvatha kālasya yakṣī putramajāyata |
mārīcaṃ nāma durdharṣaṃ yaśśāpādrākṣaso'bhavat || 8 ||
sunde tu nihate rāma sāgastyamṛṣisattamam |
tāṭakā saha putreṇa pradharṣayitumicchati || 9 ||
bhakṣārthaṃ jātasaṃrambhā garjantī sābhyadhāvata |
0 āpatantīṃ tu tāṃ dṛṣṭvā agastyo bhagavānṛṣiḥ || 10 ||
rākṣasatvaṃ bhajasveti mārīcaṃ vyājahāra saḥ |
1 agastyaḥ paramakruddhastāṭakāmapi śaptavān || 11 ||
puruṣādī mahāyakṣī virūpā vikṛtānanā |
idaṃ rūpaṃ vihāyātha dāruṇaṃ rūpamastu te || 12 ||
saiṣā śāpakṛtāmarṣā tāṭakā krodhamūrchitā |
deśamutsādayatyenamagastyacaritaṃ śubham || 13 ||
enāṃ rāghava durvṛttāṃ yakṣīṃ paramadāruṇām |
gobrāhmaṇahitārthāya jahi duṣṭaparākramām || 14 ||
na hyenāṃ śāpasamspṛṣṭāṃ kaścidutsahate pumān |
nihantuṃ triṣu lokeṣu tvāmṛte raghunandana || 15 ||
na hi te strīvadhakṛte ghṛṇā kāryā narottama |
cāturvaṇyahitārthāya kartavyaṃ rājasūnunā || 16 ||
nṛśaṃsamanṛśaṃsaṃ vā prajārakṣaṇakāraṇāt |
pātakaṃ vā sadoṣaṃ vā kartavyaṃ rakṣatā satā || 17 ||
rājyabhāraniyuktānāmeṣa dharmassanātanaḥ |
adharmyāṃ jahi kākutstha dharmohyasyā na vidyate || 18 ||
śrūyate hi purā śakro virocanasutāṃ nṛpa |
pṛthivīṃ hantumicchantīṃ mantharāmabhyasūdayat || 19 ||
viṣṇunāpi purā rāma bhṛgupatnī dṛḍhavratā |
anindraṃ lokamicchantī kāvyamātā niṣūditā || 20 ||
etaiścānyaiśca bahubhī rājaputra mahātmabhiḥ |
adharmasahitā nāryo hatāḥ puruṣasattamaiḥ || 21 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ पञ्चविंशस्सर्गः ।
अथ तस्याप्रमेयस्य मुनेर्वचनमुत्तमम् ।
श्रुत्वा पुरुषशार्दूलः प्रत्युवाच शुभां गिरम् ॥ 1 ॥
अल्पवीर्या यदा यक्षा श्श्रूयन्ते मुनिपुङ्गव ।
कथन्नागसहस्रस्य धारयत्यबला बलम् ॥ 2 ॥
विश्वामित्रोऽब्रवीद्वाक्यं शृण येन बलोत्तरा ।
वरदानकृतं वीर्यं धारयत्यबला बलम् ॥ 3 ॥
पूर्वमासीन्महायक्षस्सुकेतुर्नाम वीर्यवान् ।
अनपत्यश्शुभाचारस्स च तेपे महत्तपः ॥ 4 ॥
पितामहस्तु सुप्रीतस्तस्य यक्षपते स्तदा ।
कन्यारत्नं ददौ राम ताटकां नाम नामतः ॥ 5 ॥
ददौ नागसहस्रस्य बलं चास्याः पितामहः ।
नत्वेव पुत्रं यक्षाय ददौ ब्रह्मा महायशाः ॥ 6 ॥
तां तु जातां विवर्धन्तीं रूपयौवनशालिनीम् ।
झर्झपुत्राय सुन्दाय ददौ भार्यां यशस्विनीम् ॥ 7 ॥
कस्यचित्त्वथ कालस्य यक्षी पुत्रमजायत ।
मारीचं नाम दुर्धर्षं यश्शापाद्राक्षसोऽभवत् ॥ 8 ॥
सुन्दे तु निहते राम सागस्त्यमृषिसत्तमम् ।
ताटका सह पुत्रेण प्रधर्षयितुमिच्छति ॥ 9 ॥
भक्षार्थं जातसंरम्भा गर्जन्ती साभ्यधावत ।
0 आपतन्तीं तु तां दृष्ट्वा अगस्त्यो भगवानृषिः ॥ 10 ॥
राक्षसत्वं भजस्वेति मारीचं व्याजहार सः ।
1 अगस्त्यः परमक्रुद्धस्ताटकामपि शप्तवान् ॥ 11 ॥
पुरुषादी महायक्षी विरूपा विकृतानना ।
इदं रूपं विहायाथ दारुणं रूपमस्तु ते ॥ 12 ॥
सैषा शापकृतामर्षा ताटका क्रोधमूर्छिता ।
देशमुत्सादयत्येनमगस्त्यचरितं शुभम् ॥ 13 ॥
एनां राघव दुर्वृत्तां यक्षीं परमदारुणाम् ।
गोब्राह्मणहितार्थाय जहि दुष्टपराक्रमाम् ॥ 14 ॥
न ह्येनां शापसम्स्पृष्टां कश्चिदुत्सहते पुमान् ।
निहन्तुं त्रिषु लोकेषु त्वामृते रघुनन्दन ॥ 15 ॥
न हि ते स्त्रीवधकृते घृणा कार्या नरोत्तम ।
चातुर्वण्यहितार्थाय कर्तव्यं राजसूनुना ॥ 16 ॥
नृशंसमनृशंसं वा प्रजारक्षणकारणात् ।
पातकं वा सदोषं वा कर्तव्यं रक्षता सता ॥ 17 ॥
राज्यभारनियुक्तानामेष धर्मस्सनातनः ।
अधर्म्यां जहि काकुत्स्थ धर्मोह्यस्या न विद्यते ॥ 18 ॥
श्रूयते हि पुरा शक्रो विरोचनसुतां नृप ।
पृथिवीं हन्तुमिच्छन्तीं मन्थरामभ्यसूदयत् ॥ 19 ॥
विष्णुनापि पुरा राम भृगुपत्नी दृढव्रता ।
अनिन्द्रं लोकमिच्छन्ती काव्यमाता निषूदिता ॥ 20 ॥
एतैश्चान्यैश्च बहुभी राजपुत्र महात्मभिः ।
अधर्मसहिता नार्यो हताः पुरुषसत्तमैः ॥ 21 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे पञ्चविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
atha tasyāprameyasya munervacanamuttamam |
śrutvā puruṣaśārdūlaḥ pratyuvāca śubhāṃ giram || 1 ||
alpavīryā yadā yakṣā śśrūyante munipuṅgava |
kathannāgasahasrasya dhārayatyabalā balam || 2 ||
viśvāmitro'bravīdvākyaṃ śṛṇa yena balottarā |
varadānakṛtaṃ vīryaṃ dhārayatyabalā balam || 3 ||
pūrvamāsīnmahāyakṣassuketurnāma vīryavān |
anapatyaśśubhācārassa ca tepe mahattapaḥ || 4 ||
pitāmahastu suprītastasya yakṣapate stadā |
kanyāratnaṃ dadau rāma tāṭakāṃ nāma nāmataḥ || 5 ||
dadau nāgasahasrasya balaṃ cāsyāḥ pitāmahaḥ |
natveva putraṃ yakṣāya dadau brahmā mahāyaśāḥ || 6 ||
tāṃ tu jātāṃ vivardhantīṃ rūpayauvanaśālinīm |
jharjhaputrāya sundāya dadau bhāryāṃ yaśasvinīm || 7 ||
kasyacittvatha kālasya yakṣī putramajāyata |
mārīcaṃ nāma durdharṣaṃ yaśśāpādrākṣaso'bhavat || 8 ||
sunde tu nihate rāma sāgastyamṛṣisattamam |
tāṭakā saha putreṇa pradharṣayitumicchati || 9 ||
bhakṣārthaṃ jātasaṃrambhā garjantī sābhyadhāvata |
0 āpatantīṃ tu tāṃ dṛṣṭvā agastyo bhagavānṛṣiḥ || 10 ||
rākṣasatvaṃ bhajasveti mārīcaṃ vyājahāra saḥ |
1 agastyaḥ paramakruddhastāṭakāmapi śaptavān || 11 ||
puruṣādī mahāyakṣī virūpā vikṛtānanā |
idaṃ rūpaṃ vihāyātha dāruṇaṃ rūpamastu te || 12 ||
saiṣā śāpakṛtāmarṣā tāṭakā krodhamūrchitā |
deśamutsādayatyenamagastyacaritaṃ śubham || 13 ||
enāṃ rāghava durvṛttāṃ yakṣīṃ paramadāruṇām |
gobrāhmaṇahitārthāya jahi duṣṭaparākramām || 14 ||
na hyenāṃ śāpasamspṛṣṭāṃ kaścidutsahate pumān |
nihantuṃ triṣu lokeṣu tvāmṛte raghunandana || 15 ||
na hi te strīvadhakṛte ghṛṇā kāryā narottama |
cāturvaṇyahitārthāya kartavyaṃ rājasūnunā || 16 ||
nṛśaṃsamanṛśaṃsaṃ vā prajārakṣaṇakāraṇāt |
pātakaṃ vā sadoṣaṃ vā kartavyaṃ rakṣatā satā || 17 ||
rājyabhāraniyuktānāmeṣa dharmassanātanaḥ |
adharmyāṃ jahi kākutstha dharmohyasyā na vidyate || 18 ||
śrūyate hi purā śakro virocanasutāṃ nṛpa |
pṛthivīṃ hantumicchantīṃ mantharāmabhyasūdayat || 19 ||
viṣṇunāpi purā rāma bhṛgupatnī dṛḍhavratā |
anindraṃ lokamicchantī kāvyamātā niṣūditā || 20 ||
etaiścānyaiśca bahubhī rājaputra mahātmabhiḥ |
adharmasahitā nāryo hatāḥ puruṣasattamaiḥ || 21 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.