শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে বালকাণ্ডম্ ।
অথ পঞ্চবিংশস্সর্গঃ ।
অথ তস্যাপ্রমেযস্য মুনের্বচনমুত্তমম্ ।
শ্রুত্বা পুরুষশার্দূলঃ প্রত্যুবাচ শুভাং গিরম্ ॥ 1 ॥
অল্পবীর্যা যদা যক্ষা শ্শ্রূযন্তে মুনিপুঙ্গব ।
কথন্নাগসহস্রস্য ধারযত্যবলা বলম্ ॥ 2 ॥
বিশ্বামিত্রোঽব্রবীদ্বাক্যং শৃণ যেন বলোত্তরা ।
বরদানকৃতং বীর্যং ধারযত্যবলা বলম্ ॥ 3 ॥
পূর্বমাসীন্মহাযক্ষস্সুকেতুর্নাম বীর্যবান্ ।
অনপত্যশ্শুভাচারস্স চ তেপে মহত্তপঃ ॥ 4 ॥
পিতামহস্তু সুপ্রীতস্তস্য যক্ষপতে স্তদা ।
কন্যারত্নং দদৌ রাম তাটকাং নাম নামতঃ ॥ 5 ॥
দদৌ নাগসহস্রস্য বলং চাস্যাঃ পিতামহঃ ।
নত্বেব পুত্রং যক্ষায দদৌ ব্রহ্মা মহাযশাঃ ॥ 6 ॥
তাং তু জাতাং বিবর্ধন্তীং রূপযৌবনশালিনীম্ ।
ঝর্ঝপুত্রায সুন্দায দদৌ ভার্যাং যশস্বিনীম্ ॥ 7 ॥
কস্যচিত্ত্বথ কালস্য যক্ষী পুত্রমজাযত ।
মারীচং নাম দুর্ধর্ষং যশ্শাপাদ্রাক্ষসোঽভবত্ ॥ 8 ॥
সুন্দে তু নিহতে রাম সাগস্ত্যমৃষিসত্তমম্ ।
তাটকা সহ পুত্রেণ প্রধর্ষযিতুমিচ্ছতি ॥ 9 ॥
ভক্ষার্থং জাতসংরম্ভা গর্জন্তী সাভ্যধাবত ।
0 আপতন্তীং তু তাং দৃষ্ট্বা অগস্ত্যো ভগবানৃষিঃ ॥ 10 ॥
রাক্ষসত্বং ভজস্বেতি মারীচং ব্যাজহার সঃ ।
1 অগস্ত্যঃ পরমক্রুদ্ধস্তাটকামপি শপ্তবান্ ॥ 11 ॥
পুরুষাদী মহাযক্ষী বিরূপা বিকৃতাননা ।
ইদং রূপং বিহাযাথ দারুণং রূপমস্তু তে ॥ 12 ॥
সৈষা শাপকৃতামর্ষা তাটকা ক্রোধমূর্ছিতা ।
দেশমুত্সাদযত্যেনমগস্ত্যচরিতং শুভম্ ॥ 13 ॥
এনাং রাঘব দুর্বৃত্তাং যক্ষীং পরমদারুণাম্ ।
গোব্রাহ্মণহিতার্থায জহি দুষ্টপরাক্রমাম্ ॥ 14 ॥
ন হ্যেনাং শাপসম্স্পৃষ্টাং কশ্চিদুত্সহতে পুমান্ ।
নিহন্তুং ত্রিষু লোকেষু ত্বামৃতে রঘুনন্দন ॥ 15 ॥
ন হি তে স্ত্রীবধকৃতে ঘৃণা কার্যা নরোত্তম ।
চাতুর্বণ্যহিতার্থায কর্তব্যং রাজসূনুনা ॥ 16 ॥
নৃশংসমনৃশংসং বা প্রজারক্ষণকারণাত্ ।
পাতকং বা সদোষং বা কর্তব্যং রক্ষতা সতা ॥ 17 ॥
রাজ্যভারনিযুক্তানামেষ ধর্মস্সনাতনঃ ।
অধর্ম্যাং জহি কাকুত্স্থ ধর্মোহ্যস্যা ন বিদ্যতে ॥ 18 ॥
শ্রূযতে হি পুরা শক্রো বিরোচনসুতাং নৃপ ।
পৃথিবীং হন্তুমিচ্ছন্তীং মন্থরামভ্যসূদযত্ ॥ 19 ॥
বিষ্ণুনাপি পুরা রাম ভৃগুপত্নী দৃঢব্রতা ।
অনিন্দ্রং লোকমিচ্ছন্তী কাব্যমাতা নিষূদিতা ॥ 20 ॥
এতৈশ্চান্যৈশ্চ বহুভী রাজপুত্র মহাত্মভিঃ ।
অধর্মসহিতা নার্যো হতাঃ পুরুষসত্তমৈঃ ॥ 21 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে বালকাণ্ডে পঞ্চবিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
atha tasyāprameyasya munervacanamuttamam |
śrutvā puruṣaśārdūlaḥ pratyuvāca śubhāṃ giram || 1 ||
alpavīryā yadā yakṣā śśrūyante munipuṅgava |
kathannāgasahasrasya dhārayatyabalā balam || 2 ||
viśvāmitro'bravīdvākyaṃ śṛṇa yena balottarā |
varadānakṛtaṃ vīryaṃ dhārayatyabalā balam || 3 ||
pūrvamāsīnmahāyakṣassuketurnāma vīryavān |
anapatyaśśubhācārassa ca tepe mahattapaḥ || 4 ||
pitāmahastu suprītastasya yakṣapate stadā |
kanyāratnaṃ dadau rāma tāṭakāṃ nāma nāmataḥ || 5 ||
dadau nāgasahasrasya balaṃ cāsyāḥ pitāmahaḥ |
natveva putraṃ yakṣāya dadau brahmā mahāyaśāḥ || 6 ||
tāṃ tu jātāṃ vivardhantīṃ rūpayauvanaśālinīm |
jharjhaputrāya sundāya dadau bhāryāṃ yaśasvinīm || 7 ||
kasyacittvatha kālasya yakṣī putramajāyata |
mārīcaṃ nāma durdharṣaṃ yaśśāpādrākṣaso'bhavat || 8 ||
sunde tu nihate rāma sāgastyamṛṣisattamam |
tāṭakā saha putreṇa pradharṣayitumicchati || 9 ||
bhakṣārthaṃ jātasaṃrambhā garjantī sābhyadhāvata |
0 āpatantīṃ tu tāṃ dṛṣṭvā agastyo bhagavānṛṣiḥ || 10 ||
rākṣasatvaṃ bhajasveti mārīcaṃ vyājahāra saḥ |
1 agastyaḥ paramakruddhastāṭakāmapi śaptavān || 11 ||
puruṣādī mahāyakṣī virūpā vikṛtānanā |
idaṃ rūpaṃ vihāyātha dāruṇaṃ rūpamastu te || 12 ||
saiṣā śāpakṛtāmarṣā tāṭakā krodhamūrchitā |
deśamutsādayatyenamagastyacaritaṃ śubham || 13 ||
enāṃ rāghava durvṛttāṃ yakṣīṃ paramadāruṇām |
gobrāhmaṇahitārthāya jahi duṣṭaparākramām || 14 ||
na hyenāṃ śāpasamspṛṣṭāṃ kaścidutsahate pumān |
nihantuṃ triṣu lokeṣu tvāmṛte raghunandana || 15 ||
na hi te strīvadhakṛte ghṛṇā kāryā narottama |
cāturvaṇyahitārthāya kartavyaṃ rājasūnunā || 16 ||
nṛśaṃsamanṛśaṃsaṃ vā prajārakṣaṇakāraṇāt |
pātakaṃ vā sadoṣaṃ vā kartavyaṃ rakṣatā satā || 17 ||
rājyabhāraniyuktānāmeṣa dharmassanātanaḥ |
adharmyāṃ jahi kākutstha dharmohyasyā na vidyate || 18 ||
śrūyate hi purā śakro virocanasutāṃ nṛpa |
pṛthivīṃ hantumicchantīṃ mantharāmabhyasūdayat || 19 ||
viṣṇunāpi purā rāma bhṛgupatnī dṛḍhavratā |
anindraṃ lokamicchantī kāvyamātā niṣūditā || 20 ||
etaiścānyaiśca bahubhī rājaputra mahātmabhiḥ |
adharmasahitā nāryo hatāḥ puruṣasattamaiḥ || 21 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ पञ्चविंशस्सर्गः ।
अथ तस्याप्रमेयस्य मुनेर्वचनमुत्तमम् ।
श्रुत्वा पुरुषशार्दूलः प्रत्युवाच शुभां गिरम् ॥ 1 ॥
अल्पवीर्या यदा यक्षा श्श्रूयन्ते मुनिपुङ्गव ।
कथन्नागसहस्रस्य धारयत्यबला बलम् ॥ 2 ॥
विश्वामित्रोऽब्रवीद्वाक्यं शृण येन बलोत्तरा ।
वरदानकृतं वीर्यं धारयत्यबला बलम् ॥ 3 ॥
पूर्वमासीन्महायक्षस्सुकेतुर्नाम वीर्यवान् ।
अनपत्यश्शुभाचारस्स च तेपे महत्तपः ॥ 4 ॥
पितामहस्तु सुप्रीतस्तस्य यक्षपते स्तदा ।
कन्यारत्नं ददौ राम ताटकां नाम नामतः ॥ 5 ॥
ददौ नागसहस्रस्य बलं चास्याः पितामहः ।
नत्वेव पुत्रं यक्षाय ददौ ब्रह्मा महायशाः ॥ 6 ॥
तां तु जातां विवर्धन्तीं रूपयौवनशालिनीम् ।
झर्झपुत्राय सुन्दाय ददौ भार्यां यशस्विनीम् ॥ 7 ॥
कस्यचित्त्वथ कालस्य यक्षी पुत्रमजायत ।
मारीचं नाम दुर्धर्षं यश्शापाद्राक्षसोऽभवत् ॥ 8 ॥
सुन्दे तु निहते राम सागस्त्यमृषिसत्तमम् ।
ताटका सह पुत्रेण प्रधर्षयितुमिच्छति ॥ 9 ॥
भक्षार्थं जातसंरम्भा गर्जन्ती साभ्यधावत ।
0 आपतन्तीं तु तां दृष्ट्वा अगस्त्यो भगवानृषिः ॥ 10 ॥
राक्षसत्वं भजस्वेति मारीचं व्याजहार सः ।
1 अगस्त्यः परमक्रुद्धस्ताटकामपि शप्तवान् ॥ 11 ॥
पुरुषादी महायक्षी विरूपा विकृतानना ।
इदं रूपं विहायाथ दारुणं रूपमस्तु ते ॥ 12 ॥
सैषा शापकृतामर्षा ताटका क्रोधमूर्छिता ।
देशमुत्सादयत्येनमगस्त्यचरितं शुभम् ॥ 13 ॥
एनां राघव दुर्वृत्तां यक्षीं परमदारुणाम् ।
गोब्राह्मणहितार्थाय जहि दुष्टपराक्रमाम् ॥ 14 ॥
न ह्येनां शापसम्स्पृष्टां कश्चिदुत्सहते पुमान् ।
निहन्तुं त्रिषु लोकेषु त्वामृते रघुनन्दन ॥ 15 ॥
न हि ते स्त्रीवधकृते घृणा कार्या नरोत्तम ।
चातुर्वण्यहितार्थाय कर्तव्यं राजसूनुना ॥ 16 ॥
नृशंसमनृशंसं वा प्रजारक्षणकारणात् ।
पातकं वा सदोषं वा कर्तव्यं रक्षता सता ॥ 17 ॥
राज्यभारनियुक्तानामेष धर्मस्सनातनः ।
अधर्म्यां जहि काकुत्स्थ धर्मोह्यस्या न विद्यते ॥ 18 ॥
श्रूयते हि पुरा शक्रो विरोचनसुतां नृप ।
पृथिवीं हन्तुमिच्छन्तीं मन्थरामभ्यसूदयत् ॥ 19 ॥
विष्णुनापि पुरा राम भृगुपत्नी दृढव्रता ।
अनिन्द्रं लोकमिच्छन्ती काव्यमाता निषूदिता ॥ 20 ॥
एतैश्चान्यैश्च बहुभी राजपुत्र महात्मभिः ।
अधर्मसहिता नार्यो हताः पुरुषसत्तमैः ॥ 21 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे पञ्चविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
atha tasyāprameyasya munervacanamuttamam |
śrutvā puruṣaśārdūlaḥ pratyuvāca śubhāṃ giram || 1 ||
alpavīryā yadā yakṣā śśrūyante munipuṅgava |
kathannāgasahasrasya dhārayatyabalā balam || 2 ||
viśvāmitro'bravīdvākyaṃ śṛṇa yena balottarā |
varadānakṛtaṃ vīryaṃ dhārayatyabalā balam || 3 ||
pūrvamāsīnmahāyakṣassuketurnāma vīryavān |
anapatyaśśubhācārassa ca tepe mahattapaḥ || 4 ||
pitāmahastu suprītastasya yakṣapate stadā |
kanyāratnaṃ dadau rāma tāṭakāṃ nāma nāmataḥ || 5 ||
dadau nāgasahasrasya balaṃ cāsyāḥ pitāmahaḥ |
natveva putraṃ yakṣāya dadau brahmā mahāyaśāḥ || 6 ||
tāṃ tu jātāṃ vivardhantīṃ rūpayauvanaśālinīm |
jharjhaputrāya sundāya dadau bhāryāṃ yaśasvinīm || 7 ||
kasyacittvatha kālasya yakṣī putramajāyata |
mārīcaṃ nāma durdharṣaṃ yaśśāpādrākṣaso'bhavat || 8 ||
sunde tu nihate rāma sāgastyamṛṣisattamam |
tāṭakā saha putreṇa pradharṣayitumicchati || 9 ||
bhakṣārthaṃ jātasaṃrambhā garjantī sābhyadhāvata |
0 āpatantīṃ tu tāṃ dṛṣṭvā agastyo bhagavānṛṣiḥ || 10 ||
rākṣasatvaṃ bhajasveti mārīcaṃ vyājahāra saḥ |
1 agastyaḥ paramakruddhastāṭakāmapi śaptavān || 11 ||
puruṣādī mahāyakṣī virūpā vikṛtānanā |
idaṃ rūpaṃ vihāyātha dāruṇaṃ rūpamastu te || 12 ||
saiṣā śāpakṛtāmarṣā tāṭakā krodhamūrchitā |
deśamutsādayatyenamagastyacaritaṃ śubham || 13 ||
enāṃ rāghava durvṛttāṃ yakṣīṃ paramadāruṇām |
gobrāhmaṇahitārthāya jahi duṣṭaparākramām || 14 ||
na hyenāṃ śāpasamspṛṣṭāṃ kaścidutsahate pumān |
nihantuṃ triṣu lokeṣu tvāmṛte raghunandana || 15 ||
na hi te strīvadhakṛte ghṛṇā kāryā narottama |
cāturvaṇyahitārthāya kartavyaṃ rājasūnunā || 16 ||
nṛśaṃsamanṛśaṃsaṃ vā prajārakṣaṇakāraṇāt |
pātakaṃ vā sadoṣaṃ vā kartavyaṃ rakṣatā satā || 17 ||
rājyabhāraniyuktānāmeṣa dharmassanātanaḥ |
adharmyāṃ jahi kākutstha dharmohyasyā na vidyate || 18 ||
śrūyate hi purā śakro virocanasutāṃ nṛpa |
pṛthivīṃ hantumicchantīṃ mantharāmabhyasūdayat || 19 ||
viṣṇunāpi purā rāma bhṛgupatnī dṛḍhavratā |
anindraṃ lokamicchantī kāvyamātā niṣūditā || 20 ||
etaiścānyaiśca bahubhī rājaputra mahātmabhiḥ |
adharmasahitā nāryo hatāḥ puruṣasattamaiḥ || 21 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.