శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే బాలకాణ్డమ్ ।
అథ పఞ్చవింశస్సర్గః ।
అథ తస్యాప్రమేయస్య మునేర్వచనముత్తమమ్ ।
శ్రుత్వా పురుషశార్దూలః ప్రత్యువాచ శుభాం గిరమ్ ॥ 1 ॥
అల్పవీర్యా యదా యక్షా శ్శ్రూయన్తే మునిపుఙ్గవ ।
కథన్నాగసహస్రస్య ధారయత్యబలా బలమ్ ॥ 2 ॥
విశ్వామిత్రోఽబ్రవీద్వాక్యం శృణ యేన బలోత్తరా ।
వరదానకృతం వీర్యం ధారయత్యబలా బలమ్ ॥ 3 ॥
పూర్వమాసీన్మహాయక్షస్సుకేతుర్నామ వీర్యవాన్ ।
అనపత్యశ్శుభాచారస్స చ తేపే మహత్తపః ॥ 4 ॥
పితామహస్తు సుప్రీతస్తస్య యక్షపతే స్తదా ।
కన్యారత్నం దదౌ రామ తాటకాం నామ నామతః ॥ 5 ॥
దదౌ నాగసహస్రస్య బలం చాస్యాః పితామహః ।
నత్వేవ పుత్రం యక్షాయ దదౌ బ్రహ్మా మహాయశాః ॥ 6 ॥
తాం తు జాతాం వివర్ధన్తీం రూపయౌవనశాలినీమ్ ।
ఝర్ఝపుత్రాయ సున్దాయ దదౌ భార్యాం యశస్వినీమ్ ॥ 7 ॥
కస్యచిత్త్వథ కాలస్య యక్షీ పుత్రమజాయత ।
మారీచం నామ దుర్ధర్షం యశ్శాపాద్రాక్షసోఽభవత్ ॥ 8 ॥
సున్దే తు నిహతే రామ సాగస్త్యమృషిసత్తమమ్ ।
తాటకా సహ పుత్రేణ ప్రధర్షయితుమిచ్ఛతి ॥ 9 ॥
భక్షార్థం జాతసంరమ్భా గర్జన్తీ సాభ్యధావత ।
0 ఆపతన్తీం తు తాం దృష్ట్వా అగస్త్యో భగవానృషిః ॥ 10 ॥
రాక్షసత్వం భజస్వేతి మారీచం వ్యాజహార సః ।
1 అగస్త్యః పరమక్రుద్ధస్తాటకామపి శప్తవాన్ ॥ 11 ॥
పురుషాదీ మహాయక్షీ విరూపా వికృతాననా ।
ఇదం రూపం విహాయాథ దారుణం రూపమస్తు తే ॥ 12 ॥
సైషా శాపకృతామర్షా తాటకా క్రోధమూర్ఛితా ।
దేశముత్సాదయత్యేనమగస్త్యచరితం శుభమ్ ॥ 13 ॥
ఏనాం రాఘవ దుర్వృత్తాం యక్షీం పరమదారుణామ్ ।
గోబ్రాహ్మణహితార్థాయ జహి దుష్టపరాక్రమామ్ ॥ 14 ॥
న హ్యేనాం శాపసమ్స్పృష్టాం కశ్చిదుత్సహతే పుమాన్ ।
నిహన్తుం త్రిషు లోకేషు త్వామృతే రఘునన్దన ॥ 15 ॥
న హి తే స్త్రీవధకృతే ఘృణా కార్యా నరోత్తమ ।
చాతుర్వణ్యహితార్థాయ కర్తవ్యం రాజసూనునా ॥ 16 ॥
నృశంసమనృశంసం వా ప్రజారక్షణకారణాత్ ।
పాతకం వా సదోషం వా కర్తవ్యం రక్షతా సతా ॥ 17 ॥
రాజ్యభారనియుక్తానామేష ధర్మస్సనాతనః ।
అధర్మ్యాం జహి కాకుత్స్థ ధర్మోహ్యస్యా న విద్యతే ॥ 18 ॥
శ్రూయతే హి పురా శక్రో విరోచనసుతాం నృప ।
పృథివీం హన్తుమిచ్ఛన్తీం మన్థరామభ్యసూదయత్ ॥ 19 ॥
విష్ణునాపి పురా రామ భృగుపత్నీ దృఢవ్రతా ।
అనిన్ద్రం లోకమిచ్ఛన్తీ కావ్యమాతా నిషూదితా ॥ 20 ॥
ఏతైశ్చాన్యైశ్చ బహుభీ రాజపుత్ర మహాత్మభిః ।
అధర్మసహితా నార్యో హతాః పురుషసత్తమైః ॥ 21 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే బాలకాణ్డే పఞ్చవింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
atha tasyāprameyasya munervacanamuttamam |
śrutvā puruṣaśārdūlaḥ pratyuvāca śubhāṃ giram || 1 ||
alpavīryā yadā yakṣā śśrūyante munipuṅgava |
kathannāgasahasrasya dhārayatyabalā balam || 2 ||
viśvāmitro'bravīdvākyaṃ śṛṇa yena balottarā |
varadānakṛtaṃ vīryaṃ dhārayatyabalā balam || 3 ||
pūrvamāsīnmahāyakṣassuketurnāma vīryavān |
anapatyaśśubhācārassa ca tepe mahattapaḥ || 4 ||
pitāmahastu suprītastasya yakṣapate stadā |
kanyāratnaṃ dadau rāma tāṭakāṃ nāma nāmataḥ || 5 ||
dadau nāgasahasrasya balaṃ cāsyāḥ pitāmahaḥ |
natveva putraṃ yakṣāya dadau brahmā mahāyaśāḥ || 6 ||
tāṃ tu jātāṃ vivardhantīṃ rūpayauvanaśālinīm |
jharjhaputrāya sundāya dadau bhāryāṃ yaśasvinīm || 7 ||
kasyacittvatha kālasya yakṣī putramajāyata |
mārīcaṃ nāma durdharṣaṃ yaśśāpādrākṣaso'bhavat || 8 ||
sunde tu nihate rāma sāgastyamṛṣisattamam |
tāṭakā saha putreṇa pradharṣayitumicchati || 9 ||
bhakṣārthaṃ jātasaṃrambhā garjantī sābhyadhāvata |
0 āpatantīṃ tu tāṃ dṛṣṭvā agastyo bhagavānṛṣiḥ || 10 ||
rākṣasatvaṃ bhajasveti mārīcaṃ vyājahāra saḥ |
1 agastyaḥ paramakruddhastāṭakāmapi śaptavān || 11 ||
puruṣādī mahāyakṣī virūpā vikṛtānanā |
idaṃ rūpaṃ vihāyātha dāruṇaṃ rūpamastu te || 12 ||
saiṣā śāpakṛtāmarṣā tāṭakā krodhamūrchitā |
deśamutsādayatyenamagastyacaritaṃ śubham || 13 ||
enāṃ rāghava durvṛttāṃ yakṣīṃ paramadāruṇām |
gobrāhmaṇahitārthāya jahi duṣṭaparākramām || 14 ||
na hyenāṃ śāpasamspṛṣṭāṃ kaścidutsahate pumān |
nihantuṃ triṣu lokeṣu tvāmṛte raghunandana || 15 ||
na hi te strīvadhakṛte ghṛṇā kāryā narottama |
cāturvaṇyahitārthāya kartavyaṃ rājasūnunā || 16 ||
nṛśaṃsamanṛśaṃsaṃ vā prajārakṣaṇakāraṇāt |
pātakaṃ vā sadoṣaṃ vā kartavyaṃ rakṣatā satā || 17 ||
rājyabhāraniyuktānāmeṣa dharmassanātanaḥ |
adharmyāṃ jahi kākutstha dharmohyasyā na vidyate || 18 ||
śrūyate hi purā śakro virocanasutāṃ nṛpa |
pṛthivīṃ hantumicchantīṃ mantharāmabhyasūdayat || 19 ||
viṣṇunāpi purā rāma bhṛgupatnī dṛḍhavratā |
anindraṃ lokamicchantī kāvyamātā niṣūditā || 20 ||
etaiścānyaiśca bahubhī rājaputra mahātmabhiḥ |
adharmasahitā nāryo hatāḥ puruṣasattamaiḥ || 21 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ पञ्चविंशस्सर्गः ।
अथ तस्याप्रमेयस्य मुनेर्वचनमुत्तमम् ।
श्रुत्वा पुरुषशार्दूलः प्रत्युवाच शुभां गिरम् ॥ 1 ॥
अल्पवीर्या यदा यक्षा श्श्रूयन्ते मुनिपुङ्गव ।
कथन्नागसहस्रस्य धारयत्यबला बलम् ॥ 2 ॥
विश्वामित्रोऽब्रवीद्वाक्यं शृण येन बलोत्तरा ।
वरदानकृतं वीर्यं धारयत्यबला बलम् ॥ 3 ॥
पूर्वमासीन्महायक्षस्सुकेतुर्नाम वीर्यवान् ।
अनपत्यश्शुभाचारस्स च तेपे महत्तपः ॥ 4 ॥
पितामहस्तु सुप्रीतस्तस्य यक्षपते स्तदा ।
कन्यारत्नं ददौ राम ताटकां नाम नामतः ॥ 5 ॥
ददौ नागसहस्रस्य बलं चास्याः पितामहः ।
नत्वेव पुत्रं यक्षाय ददौ ब्रह्मा महायशाः ॥ 6 ॥
तां तु जातां विवर्धन्तीं रूपयौवनशालिनीम् ।
झर्झपुत्राय सुन्दाय ददौ भार्यां यशस्विनीम् ॥ 7 ॥
कस्यचित्त्वथ कालस्य यक्षी पुत्रमजायत ।
मारीचं नाम दुर्धर्षं यश्शापाद्राक्षसोऽभवत् ॥ 8 ॥
सुन्दे तु निहते राम सागस्त्यमृषिसत्तमम् ।
ताटका सह पुत्रेण प्रधर्षयितुमिच्छति ॥ 9 ॥
भक्षार्थं जातसंरम्भा गर्जन्ती साभ्यधावत ।
0 आपतन्तीं तु तां दृष्ट्वा अगस्त्यो भगवानृषिः ॥ 10 ॥
राक्षसत्वं भजस्वेति मारीचं व्याजहार सः ।
1 अगस्त्यः परमक्रुद्धस्ताटकामपि शप्तवान् ॥ 11 ॥
पुरुषादी महायक्षी विरूपा विकृतानना ।
इदं रूपं विहायाथ दारुणं रूपमस्तु ते ॥ 12 ॥
सैषा शापकृतामर्षा ताटका क्रोधमूर्छिता ।
देशमुत्सादयत्येनमगस्त्यचरितं शुभम् ॥ 13 ॥
एनां राघव दुर्वृत्तां यक्षीं परमदारुणाम् ।
गोब्राह्मणहितार्थाय जहि दुष्टपराक्रमाम् ॥ 14 ॥
न ह्येनां शापसम्स्पृष्टां कश्चिदुत्सहते पुमान् ।
निहन्तुं त्रिषु लोकेषु त्वामृते रघुनन्दन ॥ 15 ॥
न हि ते स्त्रीवधकृते घृणा कार्या नरोत्तम ।
चातुर्वण्यहितार्थाय कर्तव्यं राजसूनुना ॥ 16 ॥
नृशंसमनृशंसं वा प्रजारक्षणकारणात् ।
पातकं वा सदोषं वा कर्तव्यं रक्षता सता ॥ 17 ॥
राज्यभारनियुक्तानामेष धर्मस्सनातनः ।
अधर्म्यां जहि काकुत्स्थ धर्मोह्यस्या न विद्यते ॥ 18 ॥
श्रूयते हि पुरा शक्रो विरोचनसुतां नृप ।
पृथिवीं हन्तुमिच्छन्तीं मन्थरामभ्यसूदयत् ॥ 19 ॥
विष्णुनापि पुरा राम भृगुपत्नी दृढव्रता ।
अनिन्द्रं लोकमिच्छन्ती काव्यमाता निषूदिता ॥ 20 ॥
एतैश्चान्यैश्च बहुभी राजपुत्र महात्मभिः ।
अधर्मसहिता नार्यो हताः पुरुषसत्तमैः ॥ 21 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे पञ्चविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
atha tasyāprameyasya munervacanamuttamam |
śrutvā puruṣaśārdūlaḥ pratyuvāca śubhāṃ giram || 1 ||
alpavīryā yadā yakṣā śśrūyante munipuṅgava |
kathannāgasahasrasya dhārayatyabalā balam || 2 ||
viśvāmitro'bravīdvākyaṃ śṛṇa yena balottarā |
varadānakṛtaṃ vīryaṃ dhārayatyabalā balam || 3 ||
pūrvamāsīnmahāyakṣassuketurnāma vīryavān |
anapatyaśśubhācārassa ca tepe mahattapaḥ || 4 ||
pitāmahastu suprītastasya yakṣapate stadā |
kanyāratnaṃ dadau rāma tāṭakāṃ nāma nāmataḥ || 5 ||
dadau nāgasahasrasya balaṃ cāsyāḥ pitāmahaḥ |
natveva putraṃ yakṣāya dadau brahmā mahāyaśāḥ || 6 ||
tāṃ tu jātāṃ vivardhantīṃ rūpayauvanaśālinīm |
jharjhaputrāya sundāya dadau bhāryāṃ yaśasvinīm || 7 ||
kasyacittvatha kālasya yakṣī putramajāyata |
mārīcaṃ nāma durdharṣaṃ yaśśāpādrākṣaso'bhavat || 8 ||
sunde tu nihate rāma sāgastyamṛṣisattamam |
tāṭakā saha putreṇa pradharṣayitumicchati || 9 ||
bhakṣārthaṃ jātasaṃrambhā garjantī sābhyadhāvata |
0 āpatantīṃ tu tāṃ dṛṣṭvā agastyo bhagavānṛṣiḥ || 10 ||
rākṣasatvaṃ bhajasveti mārīcaṃ vyājahāra saḥ |
1 agastyaḥ paramakruddhastāṭakāmapi śaptavān || 11 ||
puruṣādī mahāyakṣī virūpā vikṛtānanā |
idaṃ rūpaṃ vihāyātha dāruṇaṃ rūpamastu te || 12 ||
saiṣā śāpakṛtāmarṣā tāṭakā krodhamūrchitā |
deśamutsādayatyenamagastyacaritaṃ śubham || 13 ||
enāṃ rāghava durvṛttāṃ yakṣīṃ paramadāruṇām |
gobrāhmaṇahitārthāya jahi duṣṭaparākramām || 14 ||
na hyenāṃ śāpasamspṛṣṭāṃ kaścidutsahate pumān |
nihantuṃ triṣu lokeṣu tvāmṛte raghunandana || 15 ||
na hi te strīvadhakṛte ghṛṇā kāryā narottama |
cāturvaṇyahitārthāya kartavyaṃ rājasūnunā || 16 ||
nṛśaṃsamanṛśaṃsaṃ vā prajārakṣaṇakāraṇāt |
pātakaṃ vā sadoṣaṃ vā kartavyaṃ rakṣatā satā || 17 ||
rājyabhāraniyuktānāmeṣa dharmassanātanaḥ |
adharmyāṃ jahi kākutstha dharmohyasyā na vidyate || 18 ||
śrūyate hi purā śakro virocanasutāṃ nṛpa |
pṛthivīṃ hantumicchantīṃ mantharāmabhyasūdayat || 19 ||
viṣṇunāpi purā rāma bhṛgupatnī dṛḍhavratā |
anindraṃ lokamicchantī kāvyamātā niṣūditā || 20 ||
etaiścānyaiśca bahubhī rājaputra mahātmabhiḥ |
adharmasahitā nāryo hatāḥ puruṣasattamaiḥ || 21 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.