ആയുഃ കര്മ ച വിത്തം ച വിദ്യാ നിധനമേവ ച ।
പഞ്ചൈതാനി ഹി സൃജ്യന്തേ ഗര്ഭസ്ഥസ്യൈവ ദേഹിനഃ ॥ 01 ॥
സാധുഭ്യസ്തേ നിവര്തന്തേ പുത്രമിത്രാണി ബാന്ധവാഃ ।
യേ ച തൈഃ സഹ ഗന്താരസ്തദ്ധര്മാത്സുകൃതം കുലമ് ॥ 02 ॥
ദര്ശനധ്യാനസംസ്പര്ശൈര്മത്സീ കൂര്മീ ച പക്ഷിണീ ।
ശിശും പാലയതേ നിത്യം തഥാ സജ്ജന-സങ്ഗതിഃ ॥ 03 ॥
യാവത്സ്വസ്ഥോ ഹ്യയം ദേഹോ യാവന്മൃത്യുശ്ച ദൂരതഃ ।
താവദാത്മഹിതം കുര്യാത്പ്രാണാന്തേ കിം കരിഷ്യതി ॥ 04 ॥
കാമധേനുഗുണാ വിദ്യാ ഹ്യകാലേ ഫലദായിനീ ।
പ്രവാസേ മാതൃസദൃശീ വിദ്യാ ഗുപ്തം ധനം സ്മൃതമ് ॥ 05 ॥
ഏകോഽപി ഗുണവാന്പുത്രോ നിര്ഗുണേന ശതേന കിമ് ।
ഏകശ്ചന്ദ്രസ്തമോ ഹന്തി ന ച താരാഃ സഹസ്രശഃ ॥ 06 ॥
മൂര്ഖശ്ചിരായുര്ജാതോഽപി തസ്മാജ്ജാതമൃതോ വരഃ ।
മൃതഃ സ ചാല്പദുഃഖായ യാവജ്ജീവം ജഡോ ദഹേത് ॥ 07 ॥
കുഗ്രാമവാസഃ കുലഹീനസേവാ
കുഭോജനം ക്രോധമുഖീ ച ഭാര്യാ ।
പുത്രശ്ച മൂര്ഖോ വിധവാ ച കന്യാ
വിനാഗ്നിനാ ഷട്പ്രദഹന്തി കായമ് ॥ 08 ॥
കിം തയാ ക്രിയതേ ധേന്വാ യാ ന ദോഗ്ധ്രീ ന ഗര്ഭിണീ ।
കോഽര്ഥഃ പുത്രേണ ജാതേന യോ ന വിദ്വാന് ന ഭക്തിമാന് ॥ 09 ॥
സംസാരതാപദഗ്ധാനാം ത്രയോ വിശ്രാന്തിഹേതവഃ ।
അപത്യം ച കലത്രം ച സതാം സങ്ഗതിരേവ ച ॥ 10 ॥
സകൃജ്ജല്പന്തി രാജാനഃ സകൃജ്ജല്പന്തി പണ്ഡിതാഃ ।
സകൃത്കന്യാഃ പ്രദീയന്തേ ത്രീണ്യേതാനി സകൃത്സകൃത് ॥ 11 ॥
ഏകാകിനാ തപോ ദ്വാഭ്യാം പഠനം ഗായനം ത്രിഭിഃ ।
ചതുര്ഭിര്ഗമനം ക്ഷേത്രം പഞ്ചഭിര്ബഹുഭീ രണഃ ॥ 12 ॥
സാ ഭാര്യാ യാ ശുചിര്ദക്ഷാ സാ ഭാര്യാ യാ പതിവ്രതാ ।
സാ ഭാര്യാ യാ പതിപ്രീതാ സാ ഭാര്യാ സത്യവാദിനീ ॥ 13 ॥
അപുത്രസ്യ ഗൃഹം ശൂന്യം ദിശഃ ശൂന്യാസ്ത്വബാന്ധവാഃ ।
മൂര്ഖസ്യ ഹൃദയം ശൂന്യം സര്വശൂന്യാ ദരിദ്രതാ ॥ 14 ॥
അനഭ്യാസേ വിഷം ശാസ്ത്രമജീര്ണേ ഭോജനം വിഷമ് ।
ദരിദ്രസ്യ വിഷം ഗോഷ്ഠീ വൃദ്ധസ്യ തരുണീ വിഷമ് ॥ 15 ॥
ത്യജേദ്ധര്മം ദയാഹീനം വിദ്യാഹീനം ഗുരും ത്യജേത് ।
ത്യജേത്ക്രോധമുഖീം ഭാര്യാം നിഃസ്നേഹാന്ബാന്ധവാംസ്ത്യജേത് ॥ 16 ॥
അധ്വാ ജരാ ദേഹവതാം പര്വതാനാം ജലം ജരാ ।
അമൈഥുനം ജരാ സ്ത്രീണാം വസ്ത്രാണാമാതപോ ജരാ ॥ 17 ॥
കഃ കാലഃ കാനി മിത്രാണി കോ ദേശഃ കൌ വ്യയാഗമൌ ।
കശ്ചാഹം കാ ച മേ ശക്തിരിതി ചിന്ത്യം മുഹുര്മുഹുഃ ॥ 18 ॥
അഗ്നിര്ദേവോ ദ്വിജാതീനാം മുനീനാം ഹൃദി ദൈവതമ് ।
പ്രതിമാ സ്വല്പബുദ്ധീനാം സര്വത്ര സമദര്ശിനഃ ॥ 19 ॥
Roman (IAST) Transliteration
āyuḥ karma ca vittaṃ ca vidyā nidhanameva ca |
pañcaitāni hi sṛjyante garbhasthasyaiva dehinaḥ || 01 ||
sādhubhyaste nivartante putramitrāṇi bāndhavāḥ |
ye ca taiḥ saha gantārastaddharmātsukṛtaṃ kulam || 02 ||
darśanadhyānasaṃsparśairmatsī kūrmī ca pakṣiṇī |
śiśuṃ pālayate nityaṃ tathā sajjana-saṅgatiḥ || 03 ||
yāvatsvastho hyayaṃ deho yāvanmṛtyuśca dūrataḥ |
tāvadātmahitaṃ kuryātprāṇānte kiṃ kariṣyati || 04 ||
kāmadhenuguṇā vidyā hyakāle phaladāyinī |
pravāse mātṛsadṛśī vidyā guptaṃ dhanaṃ smṛtam || 05 ||
eko'pi guṇavānputro nirguṇena śatena kim |
ekaścandrastamo hanti na ca tārāḥ sahasraśaḥ || 06 ||
mūrkhaścirāyurjāto'pi tasmājjātamṛto varaḥ |
mṛtaḥ sa cālpaduḥkhāya yāvajjīvaṃ jaḍo dahet || 07 ||
kugrāmavāsaḥ kulahīnasevā
kubhojanaṃ krodhamukhī ca bhāryā |
putraśca mūrkho vidhavā ca kanyā
vināgninā ṣaṭpradahanti kāyam || 08 ||
kiṃ tayā kriyate dhenvā yā na dogdhrī na garbhiṇī |
ko'rthaḥ putreṇa jātena yo na vidvān na bhaktimān || 09 ||
saṃsāratāpadagdhānāṃ trayo viśrāntihetavaḥ |
apatyaṃ ca kalatraṃ ca satāṃ saṅgatireva ca || 10 ||
sakṛjjalpanti rājānaḥ sakṛjjalpanti paṇḍitāḥ |
sakṛtkanyāḥ pradīyante trīṇyetāni sakṛtsakṛt || 11 ||
ekākinā tapo dvābhyāṃ paṭhanaṃ gāyanaṃ tribhiḥ |
caturbhirgamanaṃ kṣetraṃ pañcabhirbahubhī raṇaḥ || 12 ||
sā bhāryā yā śucirdakṣā sā bhāryā yā pativratā |
sā bhāryā yā patiprītā sā bhāryā satyavādinī || 13 ||
aputrasya gṛhaṃ śūnyaṃ diśaḥ śūnyāstvabāndhavāḥ |
mūrkhasya hṛdayaṃ śūnyaṃ sarvaśūnyā daridratā || 14 ||
anabhyāse viṣaṃ śāstramajīrṇe bhojanaṃ viṣam |
daridrasya viṣaṃ goṣṭhī vṛddhasya taruṇī viṣam || 15 ||
tyajeddharmaṃ dayāhīnaṃ vidyāhīnaṃ guruṃ tyajet |
tyajetkrodhamukhīṃ bhāryāṃ niḥsnehānbāndhavāṃstyajet || 16 ||
adhvā jarā dehavatāṃ parvatānāṃ jalaṃ jarā |
amaithunaṃ jarā strīṇāṃ vastrāṇāmātapo jarā || 17 ||
kaḥ kālaḥ kāni mitrāṇi ko deśaḥ kau vyayāgamau |
kaścāhaṃ kā ca me śaktiriti cintyaṃ muhurmuhuḥ || 18 ||
agnirdevo dvijātīnāṃ munīnāṃ hṛdi daivatam |
pratimā svalpabuddhīnāṃ sarvatra samadarśinaḥ || 19 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
आयुः कर्म च वित्तं च विद्या निधनमेव च ।
पञ्चैतानि हि सृज्यन्ते गर्भस्थस्यैव देहिनः ॥ 01 ॥
साधुभ्यस्ते निवर्तन्ते पुत्रमित्राणि बान्धवाः ।
ये च तैः सह गन्तारस्तद्धर्मात्सुकृतं कुलम् ॥ 02 ॥
दर्शनध्यानसंस्पर्शैर्मत्सी कूर्मी च पक्षिणी ।
शिशुं पालयते नित्यं तथा सज्जन-सङ्गतिः ॥ 03 ॥
यावत्स्वस्थो ह्ययं देहो यावन्मृत्युश्च दूरतः ।
तावदात्महितं कुर्यात्प्राणान्ते किं करिष्यति ॥ 04 ॥
कामधेनुगुणा विद्या ह्यकाले फलदायिनी ।
प्रवासे मातृसदृशी विद्या गुप्तं धनं स्मृतम् ॥ 05 ॥
एकोऽपि गुणवान्पुत्रो निर्गुणेन शतेन किम् ।
एकश्चन्द्रस्तमो हन्ति न च ताराः सहस्रशः ॥ 06 ॥
मूर्खश्चिरायुर्जातोऽपि तस्माज्जातमृतो वरः ।
मृतः स चाल्पदुःखाय यावज्जीवं जडो दहेत् ॥ 07 ॥
कुग्रामवासः कुलहीनसेवा
कुभोजनं क्रोधमुखी च भार्या ।
पुत्रश्च मूर्खो विधवा च कन्या
विनाग्निना षट्प्रदहन्ति कायम् ॥ 08 ॥
किं तया क्रियते धेन्वा या न दोग्ध्री न गर्भिणी ।
कोऽर्थः पुत्रेण जातेन यो न विद्वान् न भक्तिमान् ॥ 09 ॥
संसारतापदग्धानां त्रयो विश्रान्तिहेतवः ।
अपत्यं च कलत्रं च सतां सङ्गतिरेव च ॥ 10 ॥
सकृज्जल्पन्ति राजानः सकृज्जल्पन्ति पण्डिताः ।
सकृत्कन्याः प्रदीयन्ते त्रीण्येतानि सकृत्सकृत् ॥ 11 ॥
एकाकिना तपो द्वाभ्यां पठनं गायनं त्रिभिः ।
चतुर्भिर्गमनं क्षेत्रं पञ्चभिर्बहुभी रणः ॥ 12 ॥
सा भार्या या शुचिर्दक्षा सा भार्या या पतिव्रता ।
सा भार्या या पतिप्रीता सा भार्या सत्यवादिनी ॥ 13 ॥
अपुत्रस्य गृहं शून्यं दिशः शून्यास्त्वबान्धवाः ।
मूर्खस्य हृदयं शून्यं सर्वशून्या दरिद्रता ॥ 14 ॥
अनभ्यासे विषं शास्त्रमजीर्णे भोजनं विषम् ।
दरिद्रस्य विषं गोष्ठी वृद्धस्य तरुणी विषम् ॥ 15 ॥
त्यजेद्धर्मं दयाहीनं विद्याहीनं गुरुं त्यजेत् ।
त्यजेत्क्रोधमुखीं भार्यां निःस्नेहान्बान्धवांस्त्यजेत् ॥ 16 ॥
अध्वा जरा देहवतां पर्वतानां जलं जरा ।
अमैथुनं जरा स्त्रीणां वस्त्राणामातपो जरा ॥ 17 ॥
कः कालः कानि मित्राणि को देशः कौ व्ययागमौ ।
कश्चाहं का च मे शक्तिरिति चिन्त्यं मुहुर्मुहुः ॥ 18 ॥
अग्निर्देवो द्विजातीनां मुनीनां हृदि दैवतम् ।
प्रतिमा स्वल्पबुद्धीनां सर्वत्र समदर्शिनः ॥ 19 ॥
āyuḥ karma ca vittaṃ ca vidyā nidhanameva ca |
pañcaitāni hi sṛjyante garbhasthasyaiva dehinaḥ || 01 ||
sādhubhyaste nivartante putramitrāṇi bāndhavāḥ |
ye ca taiḥ saha gantārastaddharmātsukṛtaṃ kulam || 02 ||
darśanadhyānasaṃsparśairmatsī kūrmī ca pakṣiṇī |
śiśuṃ pālayate nityaṃ tathā sajjana-saṅgatiḥ || 03 ||
yāvatsvastho hyayaṃ deho yāvanmṛtyuśca dūrataḥ |
tāvadātmahitaṃ kuryātprāṇānte kiṃ kariṣyati || 04 ||
kāmadhenuguṇā vidyā hyakāle phaladāyinī |
pravāse mātṛsadṛśī vidyā guptaṃ dhanaṃ smṛtam || 05 ||
eko'pi guṇavānputro nirguṇena śatena kim |
ekaścandrastamo hanti na ca tārāḥ sahasraśaḥ || 06 ||
mūrkhaścirāyurjāto'pi tasmājjātamṛto varaḥ |
mṛtaḥ sa cālpaduḥkhāya yāvajjīvaṃ jaḍo dahet || 07 ||
kugrāmavāsaḥ kulahīnasevā
kubhojanaṃ krodhamukhī ca bhāryā |
putraśca mūrkho vidhavā ca kanyā
vināgninā ṣaṭpradahanti kāyam || 08 ||
kiṃ tayā kriyate dhenvā yā na dogdhrī na garbhiṇī |
ko'rthaḥ putreṇa jātena yo na vidvān na bhaktimān || 09 ||
saṃsāratāpadagdhānāṃ trayo viśrāntihetavaḥ |
apatyaṃ ca kalatraṃ ca satāṃ saṅgatireva ca || 10 ||
sakṛjjalpanti rājānaḥ sakṛjjalpanti paṇḍitāḥ |
sakṛtkanyāḥ pradīyante trīṇyetāni sakṛtsakṛt || 11 ||
ekākinā tapo dvābhyāṃ paṭhanaṃ gāyanaṃ tribhiḥ |
caturbhirgamanaṃ kṣetraṃ pañcabhirbahubhī raṇaḥ || 12 ||
sā bhāryā yā śucirdakṣā sā bhāryā yā pativratā |
sā bhāryā yā patiprītā sā bhāryā satyavādinī || 13 ||
aputrasya gṛhaṃ śūnyaṃ diśaḥ śūnyāstvabāndhavāḥ |
mūrkhasya hṛdayaṃ śūnyaṃ sarvaśūnyā daridratā || 14 ||
anabhyāse viṣaṃ śāstramajīrṇe bhojanaṃ viṣam |
daridrasya viṣaṃ goṣṭhī vṛddhasya taruṇī viṣam || 15 ||
tyajeddharmaṃ dayāhīnaṃ vidyāhīnaṃ guruṃ tyajet |
tyajetkrodhamukhīṃ bhāryāṃ niḥsnehānbāndhavāṃstyajet || 16 ||
adhvā jarā dehavatāṃ parvatānāṃ jalaṃ jarā |
amaithunaṃ jarā strīṇāṃ vastrāṇāmātapo jarā || 17 ||
kaḥ kālaḥ kāni mitrāṇi ko deśaḥ kau vyayāgamau |
kaścāhaṃ kā ca me śaktiriti cintyaṃ muhurmuhuḥ || 18 ||
agnirdevo dvijātīnāṃ munīnāṃ hṛdi daivatam |
pratimā svalpabuddhīnāṃ sarvatra samadarśinaḥ || 19 ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.