ಆಯುಃ ಕರ್ಮ ಚ ವಿತ್ತಂ ಚ ವಿದ್ಯಾ ನಿಧನಮೇವ ಚ ।
ಪಞ್ಚೈತಾನಿ ಹಿ ಸೃಜ್ಯನ್ತೇ ಗರ್ಭಸ್ಥಸ್ಯೈವ ದೇಹಿನಃ ॥ 01 ॥
ಸಾಧುಭ್ಯಸ್ತೇ ನಿವರ್ತನ್ತೇ ಪುತ್ರಮಿತ್ರಾಣಿ ಬಾನ್ಧವಾಃ ।
ಯೇ ಚ ತೈಃ ಸಹ ಗನ್ತಾರಸ್ತದ್ಧರ್ಮಾತ್ಸುಕೃತಂ ಕುಲಮ್ ॥ 02 ॥
ದರ್ಶನಧ್ಯಾನಸಂಸ್ಪರ್ಶೈರ್ಮತ್ಸೀ ಕೂರ್ಮೀ ಚ ಪಕ್ಷಿಣೀ ।
ಶಿಶುಂ ಪಾಲಯತೇ ನಿತ್ಯಂ ತಥಾ ಸಜ್ಜನ-ಸಙ್ಗತಿಃ ॥ 03 ॥
ಯಾವತ್ಸ್ವಸ್ಥೋ ಹ್ಯಯಂ ದೇಹೋ ಯಾವನ್ಮೃತ್ಯುಶ್ಚ ದೂರತಃ ।
ತಾವದಾತ್ಮಹಿತಂ ಕುರ್ಯಾತ್ಪ್ರಾಣಾನ್ತೇ ಕಿಂ ಕರಿಷ್ಯತಿ ॥ 04 ॥
ಕಾಮಧೇನುಗುಣಾ ವಿದ್ಯಾ ಹ್ಯಕಾಲೇ ಫಲದಾಯಿನೀ ।
ಪ್ರವಾಸೇ ಮಾತೃಸದೃಶೀ ವಿದ್ಯಾ ಗುಪ್ತಂ ಧನಂ ಸ್ಮೃತಮ್ ॥ 05 ॥
ಏಕೋಽಪಿ ಗುಣವಾನ್ಪುತ್ರೋ ನಿರ್ಗುಣೇನ ಶತೇನ ಕಿಮ್ ।
ಏಕಶ್ಚನ್ದ್ರಸ್ತಮೋ ಹನ್ತಿ ನ ಚ ತಾರಾಃ ಸಹಸ್ರಶಃ ॥ 06 ॥
ಮೂರ್ಖಶ್ಚಿರಾಯುರ್ಜಾತೋಽಪಿ ತಸ್ಮಾಜ್ಜಾತಮೃತೋ ವರಃ ।
ಮೃತಃ ಸ ಚಾಲ್ಪದುಃಖಾಯ ಯಾವಜ್ಜೀವಂ ಜಡೋ ದಹೇತ್ ॥ 07 ॥
ಕುಗ್ರಾಮವಾಸಃ ಕುಲಹೀನಸೇವಾ
ಕುಭೋಜನಂ ಕ್ರೋಧಮುಖೀ ಚ ಭಾರ್ಯಾ ।
ಪುತ್ರಶ್ಚ ಮೂರ್ಖೋ ವಿಧವಾ ಚ ಕನ್ಯಾ
ವಿನಾಗ್ನಿನಾ ಷಟ್ಪ್ರದಹನ್ತಿ ಕಾಯಮ್ ॥ 08 ॥
ಕಿಂ ತಯಾ ಕ್ರಿಯತೇ ಧೇನ್ವಾ ಯಾ ನ ದೋಗ್ಧ್ರೀ ನ ಗರ್ಭಿಣೀ ।
ಕೋಽರ್ಥಃ ಪುತ್ರೇಣ ಜಾತೇನ ಯೋ ನ ವಿದ್ವಾನ್ ನ ಭಕ್ತಿಮಾನ್ ॥ 09 ॥
ಸಂಸಾರತಾಪದಗ್ಧಾನಾಂ ತ್ರಯೋ ವಿಶ್ರಾನ್ತಿಹೇತವಃ ।
ಅಪತ್ಯಂ ಚ ಕಲತ್ರಂ ಚ ಸತಾಂ ಸಙ್ಗತಿರೇವ ಚ ॥ 10 ॥
ಸಕೃಜ್ಜಲ್ಪನ್ತಿ ರಾಜಾನಃ ಸಕೃಜ್ಜಲ್ಪನ್ತಿ ಪಣ್ಡಿತಾಃ ।
ಸಕೃತ್ಕನ್ಯಾಃ ಪ್ರದೀಯನ್ತೇ ತ್ರೀಣ್ಯೇತಾನಿ ಸಕೃತ್ಸಕೃತ್ ॥ 11 ॥
ಏಕಾಕಿನಾ ತಪೋ ದ್ವಾಭ್ಯಾಂ ಪಠನಂ ಗಾಯನಂ ತ್ರಿಭಿಃ ।
ಚತುರ್ಭಿರ್ಗಮನಂ ಕ್ಷೇತ್ರಂ ಪಞ್ಚಭಿರ್ಬಹುಭೀ ರಣಃ ॥ 12 ॥
ಸಾ ಭಾರ್ಯಾ ಯಾ ಶುಚಿರ್ದಕ್ಷಾ ಸಾ ಭಾರ್ಯಾ ಯಾ ಪತಿವ್ರತಾ ।
ಸಾ ಭಾರ್ಯಾ ಯಾ ಪತಿಪ್ರೀತಾ ಸಾ ಭಾರ್ಯಾ ಸತ್ಯವಾದಿನೀ ॥ 13 ॥
ಅಪುತ್ರಸ್ಯ ಗೃಹಂ ಶೂನ್ಯಂ ದಿಶಃ ಶೂನ್ಯಾಸ್ತ್ವಬಾನ್ಧವಾಃ ।
ಮೂರ್ಖಸ್ಯ ಹೃದಯಂ ಶೂನ್ಯಂ ಸರ್ವಶೂನ್ಯಾ ದರಿದ್ರತಾ ॥ 14 ॥
ಅನಭ್ಯಾಸೇ ವಿಷಂ ಶಾಸ್ತ್ರಮಜೀರ್ಣೇ ಭೋಜನಂ ವಿಷಮ್ ।
ದರಿದ್ರಸ್ಯ ವಿಷಂ ಗೋಷ್ಠೀ ವೃದ್ಧಸ್ಯ ತರುಣೀ ವಿಷಮ್ ॥ 15 ॥
ತ್ಯಜೇದ್ಧರ್ಮಂ ದಯಾಹೀನಂ ವಿದ್ಯಾಹೀನಂ ಗುರುಂ ತ್ಯಜೇತ್ ।
ತ್ಯಜೇತ್ಕ್ರೋಧಮುಖೀಂ ಭಾರ್ಯಾಂ ನಿಃಸ್ನೇಹಾನ್ಬಾನ್ಧವಾಂಸ್ತ್ಯಜೇತ್ ॥ 16 ॥
ಅಧ್ವಾ ಜರಾ ದೇಹವತಾಂ ಪರ್ವತಾನಾಂ ಜಲಂ ಜರಾ ।
ಅಮೈಥುನಂ ಜರಾ ಸ್ತ್ರೀಣಾಂ ವಸ್ತ್ರಾಣಾಮಾತಪೋ ಜರಾ ॥ 17 ॥
ಕಃ ಕಾಲಃ ಕಾನಿ ಮಿತ್ರಾಣಿ ಕೋ ದೇಶಃ ಕೌ ವ್ಯಯಾಗಮೌ ।
ಕಶ್ಚಾಹಂ ಕಾ ಚ ಮೇ ಶಕ್ತಿರಿತಿ ಚಿನ್ತ್ಯಂ ಮುಹುರ್ಮುಹುಃ ॥ 18 ॥
ಅಗ್ನಿರ್ದೇವೋ ದ್ವಿಜಾತೀನಾಂ ಮುನೀನಾಂ ಹೃದಿ ದೈವತಮ್ ।
ಪ್ರತಿಮಾ ಸ್ವಲ್ಪಬುದ್ಧೀನಾಂ ಸರ್ವತ್ರ ಸಮದರ್ಶಿನಃ ॥ 19 ॥
Roman (IAST) Transliteration
āyuḥ karma ca vittaṃ ca vidyā nidhanameva ca |
pañcaitāni hi sṛjyante garbhasthasyaiva dehinaḥ || 01 ||
sādhubhyaste nivartante putramitrāṇi bāndhavāḥ |
ye ca taiḥ saha gantārastaddharmātsukṛtaṃ kulam || 02 ||
darśanadhyānasaṃsparśairmatsī kūrmī ca pakṣiṇī |
śiśuṃ pālayate nityaṃ tathā sajjana-saṅgatiḥ || 03 ||
yāvatsvastho hyayaṃ deho yāvanmṛtyuśca dūrataḥ |
tāvadātmahitaṃ kuryātprāṇānte kiṃ kariṣyati || 04 ||
kāmadhenuguṇā vidyā hyakāle phaladāyinī |
pravāse mātṛsadṛśī vidyā guptaṃ dhanaṃ smṛtam || 05 ||
eko'pi guṇavānputro nirguṇena śatena kim |
ekaścandrastamo hanti na ca tārāḥ sahasraśaḥ || 06 ||
mūrkhaścirāyurjāto'pi tasmājjātamṛto varaḥ |
mṛtaḥ sa cālpaduḥkhāya yāvajjīvaṃ jaḍo dahet || 07 ||
kugrāmavāsaḥ kulahīnasevā
kubhojanaṃ krodhamukhī ca bhāryā |
putraśca mūrkho vidhavā ca kanyā
vināgninā ṣaṭpradahanti kāyam || 08 ||
kiṃ tayā kriyate dhenvā yā na dogdhrī na garbhiṇī |
ko'rthaḥ putreṇa jātena yo na vidvān na bhaktimān || 09 ||
saṃsāratāpadagdhānāṃ trayo viśrāntihetavaḥ |
apatyaṃ ca kalatraṃ ca satāṃ saṅgatireva ca || 10 ||
sakṛjjalpanti rājānaḥ sakṛjjalpanti paṇḍitāḥ |
sakṛtkanyāḥ pradīyante trīṇyetāni sakṛtsakṛt || 11 ||
ekākinā tapo dvābhyāṃ paṭhanaṃ gāyanaṃ tribhiḥ |
caturbhirgamanaṃ kṣetraṃ pañcabhirbahubhī raṇaḥ || 12 ||
sā bhāryā yā śucirdakṣā sā bhāryā yā pativratā |
sā bhāryā yā patiprītā sā bhāryā satyavādinī || 13 ||
aputrasya gṛhaṃ śūnyaṃ diśaḥ śūnyāstvabāndhavāḥ |
mūrkhasya hṛdayaṃ śūnyaṃ sarvaśūnyā daridratā || 14 ||
anabhyāse viṣaṃ śāstramajīrṇe bhojanaṃ viṣam |
daridrasya viṣaṃ goṣṭhī vṛddhasya taruṇī viṣam || 15 ||
tyajeddharmaṃ dayāhīnaṃ vidyāhīnaṃ guruṃ tyajet |
tyajetkrodhamukhīṃ bhāryāṃ niḥsnehānbāndhavāṃstyajet || 16 ||
adhvā jarā dehavatāṃ parvatānāṃ jalaṃ jarā |
amaithunaṃ jarā strīṇāṃ vastrāṇāmātapo jarā || 17 ||
kaḥ kālaḥ kāni mitrāṇi ko deśaḥ kau vyayāgamau |
kaścāhaṃ kā ca me śaktiriti cintyaṃ muhurmuhuḥ || 18 ||
agnirdevo dvijātīnāṃ munīnāṃ hṛdi daivatam |
pratimā svalpabuddhīnāṃ sarvatra samadarśinaḥ || 19 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
आयुः कर्म च वित्तं च विद्या निधनमेव च ।
पञ्चैतानि हि सृज्यन्ते गर्भस्थस्यैव देहिनः ॥ 01 ॥
साधुभ्यस्ते निवर्तन्ते पुत्रमित्राणि बान्धवाः ।
ये च तैः सह गन्तारस्तद्धर्मात्सुकृतं कुलम् ॥ 02 ॥
दर्शनध्यानसंस्पर्शैर्मत्सी कूर्मी च पक्षिणी ।
शिशुं पालयते नित्यं तथा सज्जन-सङ्गतिः ॥ 03 ॥
यावत्स्वस्थो ह्ययं देहो यावन्मृत्युश्च दूरतः ।
तावदात्महितं कुर्यात्प्राणान्ते किं करिष्यति ॥ 04 ॥
कामधेनुगुणा विद्या ह्यकाले फलदायिनी ।
प्रवासे मातृसदृशी विद्या गुप्तं धनं स्मृतम् ॥ 05 ॥
एकोऽपि गुणवान्पुत्रो निर्गुणेन शतेन किम् ।
एकश्चन्द्रस्तमो हन्ति न च ताराः सहस्रशः ॥ 06 ॥
मूर्खश्चिरायुर्जातोऽपि तस्माज्जातमृतो वरः ।
मृतः स चाल्पदुःखाय यावज्जीवं जडो दहेत् ॥ 07 ॥
कुग्रामवासः कुलहीनसेवा
कुभोजनं क्रोधमुखी च भार्या ।
पुत्रश्च मूर्खो विधवा च कन्या
विनाग्निना षट्प्रदहन्ति कायम् ॥ 08 ॥
किं तया क्रियते धेन्वा या न दोग्ध्री न गर्भिणी ।
कोऽर्थः पुत्रेण जातेन यो न विद्वान् न भक्तिमान् ॥ 09 ॥
संसारतापदग्धानां त्रयो विश्रान्तिहेतवः ।
अपत्यं च कलत्रं च सतां सङ्गतिरेव च ॥ 10 ॥
सकृज्जल्पन्ति राजानः सकृज्जल्पन्ति पण्डिताः ।
सकृत्कन्याः प्रदीयन्ते त्रीण्येतानि सकृत्सकृत् ॥ 11 ॥
एकाकिना तपो द्वाभ्यां पठनं गायनं त्रिभिः ।
चतुर्भिर्गमनं क्षेत्रं पञ्चभिर्बहुभी रणः ॥ 12 ॥
सा भार्या या शुचिर्दक्षा सा भार्या या पतिव्रता ।
सा भार्या या पतिप्रीता सा भार्या सत्यवादिनी ॥ 13 ॥
अपुत्रस्य गृहं शून्यं दिशः शून्यास्त्वबान्धवाः ।
मूर्खस्य हृदयं शून्यं सर्वशून्या दरिद्रता ॥ 14 ॥
अनभ्यासे विषं शास्त्रमजीर्णे भोजनं विषम् ।
दरिद्रस्य विषं गोष्ठी वृद्धस्य तरुणी विषम् ॥ 15 ॥
त्यजेद्धर्मं दयाहीनं विद्याहीनं गुरुं त्यजेत् ।
त्यजेत्क्रोधमुखीं भार्यां निःस्नेहान्बान्धवांस्त्यजेत् ॥ 16 ॥
अध्वा जरा देहवतां पर्वतानां जलं जरा ।
अमैथुनं जरा स्त्रीणां वस्त्राणामातपो जरा ॥ 17 ॥
कः कालः कानि मित्राणि को देशः कौ व्ययागमौ ।
कश्चाहं का च मे शक्तिरिति चिन्त्यं मुहुर्मुहुः ॥ 18 ॥
अग्निर्देवो द्विजातीनां मुनीनां हृदि दैवतम् ।
प्रतिमा स्वल्पबुद्धीनां सर्वत्र समदर्शिनः ॥ 19 ॥
āyuḥ karma ca vittaṃ ca vidyā nidhanameva ca |
pañcaitāni hi sṛjyante garbhasthasyaiva dehinaḥ || 01 ||
sādhubhyaste nivartante putramitrāṇi bāndhavāḥ |
ye ca taiḥ saha gantārastaddharmātsukṛtaṃ kulam || 02 ||
darśanadhyānasaṃsparśairmatsī kūrmī ca pakṣiṇī |
śiśuṃ pālayate nityaṃ tathā sajjana-saṅgatiḥ || 03 ||
yāvatsvastho hyayaṃ deho yāvanmṛtyuśca dūrataḥ |
tāvadātmahitaṃ kuryātprāṇānte kiṃ kariṣyati || 04 ||
kāmadhenuguṇā vidyā hyakāle phaladāyinī |
pravāse mātṛsadṛśī vidyā guptaṃ dhanaṃ smṛtam || 05 ||
eko'pi guṇavānputro nirguṇena śatena kim |
ekaścandrastamo hanti na ca tārāḥ sahasraśaḥ || 06 ||
mūrkhaścirāyurjāto'pi tasmājjātamṛto varaḥ |
mṛtaḥ sa cālpaduḥkhāya yāvajjīvaṃ jaḍo dahet || 07 ||
kugrāmavāsaḥ kulahīnasevā
kubhojanaṃ krodhamukhī ca bhāryā |
putraśca mūrkho vidhavā ca kanyā
vināgninā ṣaṭpradahanti kāyam || 08 ||
kiṃ tayā kriyate dhenvā yā na dogdhrī na garbhiṇī |
ko'rthaḥ putreṇa jātena yo na vidvān na bhaktimān || 09 ||
saṃsāratāpadagdhānāṃ trayo viśrāntihetavaḥ |
apatyaṃ ca kalatraṃ ca satāṃ saṅgatireva ca || 10 ||
sakṛjjalpanti rājānaḥ sakṛjjalpanti paṇḍitāḥ |
sakṛtkanyāḥ pradīyante trīṇyetāni sakṛtsakṛt || 11 ||
ekākinā tapo dvābhyāṃ paṭhanaṃ gāyanaṃ tribhiḥ |
caturbhirgamanaṃ kṣetraṃ pañcabhirbahubhī raṇaḥ || 12 ||
sā bhāryā yā śucirdakṣā sā bhāryā yā pativratā |
sā bhāryā yā patiprītā sā bhāryā satyavādinī || 13 ||
aputrasya gṛhaṃ śūnyaṃ diśaḥ śūnyāstvabāndhavāḥ |
mūrkhasya hṛdayaṃ śūnyaṃ sarvaśūnyā daridratā || 14 ||
anabhyāse viṣaṃ śāstramajīrṇe bhojanaṃ viṣam |
daridrasya viṣaṃ goṣṭhī vṛddhasya taruṇī viṣam || 15 ||
tyajeddharmaṃ dayāhīnaṃ vidyāhīnaṃ guruṃ tyajet |
tyajetkrodhamukhīṃ bhāryāṃ niḥsnehānbāndhavāṃstyajet || 16 ||
adhvā jarā dehavatāṃ parvatānāṃ jalaṃ jarā |
amaithunaṃ jarā strīṇāṃ vastrāṇāmātapo jarā || 17 ||
kaḥ kālaḥ kāni mitrāṇi ko deśaḥ kau vyayāgamau |
kaścāhaṃ kā ca me śaktiriti cintyaṃ muhurmuhuḥ || 18 ||
agnirdevo dvijātīnāṃ munīnāṃ hṛdi daivatam |
pratimā svalpabuddhīnāṃ sarvatra samadarśinaḥ || 19 ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.