शुद्धा निष्कामधर्मैः प्रवरगुरुगिरा तत्स्वरूपं परं ते
शुद्धं देहेन्द्रियादिव्यपगतमखिलव्याप्तमावेदयन्ते ।
नानात्वस्थौल्यकार्श्यादि तु गुणजवपुस्सङ्गतोऽध्यासितं ते
वह्नेर्दारुप्रभेदेष्विव महदणुतादीप्तताशान्ततादि ॥1॥
आचार्याख्याधरस्थारणिसमनुमिलच्छिष्यरूपोत्तरार-
ण्यावेधोद्भासितेन स्फुटतरपरिबोधाग्निना दह्यमाने ।
कर्मालीवासनातत्कृततनुभुवनभ्रान्तिकान्तारपूरे
दाह्याभावेन विद्याशिखिनि च विरते त्वन्मयी खल्ववस्था ॥2॥
एवं त्वत्प्राप्तितोऽन्यो नहि खलु निखिलक्लेशहानेरुपायो
नैकान्तात्यन्तिकास्ते कृषिवदगदषाड्गुण्यषट्कर्मयोगाः ।
दुर्वैकल्यैरकल्या अपि निगमपथास्तत्फलान्यप्यवाप्ता
मत्तास्त्वां विस्मरन्तः प्रसजति पतने यान्त्यनन्तान् विषादान्॥3॥
त्वल्लोकादन्यलोकः क्वनु भयरहितो यत् परार्धद्वयान्ते
त्वद्भीतस्सत्यलोकेऽपि न सुखवसतिः पद्मभूः पद्मनाभ ।
एवं भावे त्वधर्मार्जितबहुतमसां का कथा नारकाणां
तन्मे त्वं छिन्धि बन्धं वरद् कृपणबन्धो कृपापूरसिन्धो ॥4॥
याथार्थ्यात्त्वन्मयस्यैव हि मम न विभो वस्तुतो बन्धमोक्षौ
मायाविद्यातनुभ्यां तव तु विरचितौ स्वप्नबोधोपमौ तौ ।
बद्धे जीवद्विमुक्तिं गतवति च भिदा तावती तावदेको
भुङ्क्ते देहद्रुमस्थो विषयफलरसान्नापरो निर्व्यथात्मा ॥5॥
जीवन्मुक्तत्वमेवंविधमिति वचसा किं फलं दूरदूरे
तन्नामाशुद्धबुद्धेर्न च लघु मनसश्शोधनं भक्तितोऽन्यत् ।
तन्मे विष्णो कृषीष्ठास्त्वयि कृतसकलप्रार्पणं भक्तिभारं
येन स्यां मङ्क्षु किञ्चिद् गुरुवचनमिलत्त्वत्प्रबोधस्त्वदात्मा ॥6॥
शब्द्ब्रह्मण्यपीह प्रयतितमनसस्त्वां न जानन्ति केचित्
कष्टं वन्ध्यश्रमास्ते चिरतरमिह गां बिभ्रते निष्प्रसूतिम् ।
यस्यां विश्वाभिरामास्सकलमलहरा दिव्यलीलावताराः
सच्चित्सान्द्रं च रूपं तव न निगदितं तां न वाचं भ्रियासम् ॥7॥
यो यावान् यादृशो वा त्वमिति किमपि नैवावगच्छामि भूम्-
न्नेवञ्चानन्यभावस्त्वदनुभजनमेवाद्रिये चैद्यवैरिन् ।
त्वल्लिङ्गानां त्वदङ्घ्रिप्रियजनसदसां दर्शनस्पर्शनादि-
र्भूयान्मे त्वत्प्रपूजानतिनुतिगुणकर्मानुकीर्त्यादरोऽपि ॥8॥
यद्यल्लभ्येत तत्तत्तव समुपहृतं देव दासोऽस्मि तेऽहं
त्वद्गेहोन्मार्जनाद्यं भवतु मम मुहुः कर्म निर्मायमेव ।
सूर्याग्निब्राह्मणात्मादिषु लसितचतुर्बाहुमाराधये त्वां
त्वत्प्रेमार्द्रत्वरूपो मम सततमभिष्यन्दतां भक्तियोगः ॥9॥
ऐक्यं ते दानहोमव्रतनियमतपस्साङ्ख्ययोगैर्दुरापं
त्वत्सङ्गेनैव गोप्यः किल सुकृतितमा प्रापुरानन्दसान्द्रम् ।
भक्तेष्वन्येषु भूयस्स्वपि बहुमनुषे भक्तिमेव त्वमासां
तन्मे त्वद्भक्तिमेव द्रढय हर गदान् कृष्ण वातालयेश ॥10॥
Roman (IAST) Transliteration
śuddhā niṣkāmadharmaiḥ pravaragurugirā tatsvarūpaṃ paraṃ te
śuddhaṃ dehendriyādivyapagatamakhilavyāptamāvedayante |
nānātvasthaulyakārśyādi tu guṇajavapussaṅgato'dhyāsitaṃ te
vahnerdāruprabhedeṣviva mahadaṇutādīptatāśāntatādi ||1||
ācāryākhyādharasthāraṇisamanumilacchiṣyarūpottarāra-
ṇyāvedhodbhāsitena sphuṭataraparibodhāgninā dahyamāne |
karmālīvāsanātatkṛtatanubhuvanabhrāntikāntārapūre
dāhyābhāvena vidyāśikhini ca virate tvanmayī khalvavasthā ||2||
evaṃ tvatprāptito'nyo nahi khalu nikhilakleśahānerupāyo
naikāntātyantikāste kṛṣivadagadaṣāḍguṇyaṣaṭkarmayogāḥ |
durvaikalyairakalyā api nigamapathāstatphalānyapyavāptā
mattāstvāṃ vismarantaḥ prasajati patane yāntyanantān viṣādān||3||
tvallokādanyalokaḥ kvanu bhayarahito yat parārdhadvayānte
tvadbhītassatyaloke'pi na sukhavasatiḥ padmabhūḥ padmanābha |
evaṃ bhāve tvadharmārjitabahutamasāṃ kā kathā nārakāṇāṃ
tanme tvaṃ chindhi bandhaṃ varad kṛpaṇabandho kṛpāpūrasindho ||4||
yāthārthyāttvanmayasyaiva hi mama na vibho vastuto bandhamokṣau
māyāvidyātanubhyāṃ tava tu viracitau svapnabodhopamau tau |
baddhe jīvadvimuktiṃ gatavati ca bhidā tāvatī tāvadeko
bhuṅkte dehadrumastho viṣayaphalarasānnāparo nirvyathātmā ||5||
jīvanmuktatvamevaṃvidhamiti vacasā kiṃ phalaṃ dūradūre
tannāmāśuddhabuddherna ca laghu manasaśśodhanaṃ bhaktito'nyat |
tanme viṣṇo kṛṣīṣṭhāstvayi kṛtasakalaprārpaṇaṃ bhaktibhāraṃ
yena syāṃ maṅkṣu kiñcid guruvacanamilattvatprabodhastvadātmā ||6||
śabdbrahmaṇyapīha prayatitamanasastvāṃ na jānanti kecit
kaṣṭaṃ vandhyaśramāste cirataramiha gāṃ bibhrate niṣprasūtim |
yasyāṃ viśvābhirāmāssakalamalaharā divyalīlāvatārāḥ
saccitsāndraṃ ca rūpaṃ tava na nigaditaṃ tāṃ na vācaṃ bhriyāsam ||7||
yo yāvān yādṛśo vā tvamiti kimapi naivāvagacchāmi bhūm-
nnevañcānanyabhāvastvadanubhajanamevādriye caidyavairin |
tvalliṅgānāṃ tvadaṅghripriyajanasadasāṃ darśanasparśanādi-
rbhūyānme tvatprapūjānatinutiguṇakarmānukīrtyādaro'pi ||8||
yadyallabhyeta tattattava samupahṛtaṃ deva dāso'smi te'haṃ
tvadgehonmārjanādyaṃ bhavatu mama muhuḥ karma nirmāyameva |
sūryāgnibrāhmaṇātmādiṣu lasitacaturbāhumārādhaye tvāṃ
tvatpremārdratvarūpo mama satatamabhiṣyandatāṃ bhaktiyogaḥ ||9||
aikyaṃ te dānahomavrataniyamatapassāṅkhyayogairdurāpaṃ
tvatsaṅgenaiva gopyaḥ kila sukṛtitamā prāpurānandasāndram |
bhakteṣvanyeṣu bhūyassvapi bahumanuṣe bhaktimeva tvamāsāṃ
tanme tvadbhaktimeva draḍhaya hara gadān kṛṣṇa vātālayeśa ||10||
Sanskrit — Devanagari (original)
शुद्धा निष्कामधर्मैः प्रवरगुरुगिरा तत्स्वरूपं परं ते
शुद्धं देहेन्द्रियादिव्यपगतमखिलव्याप्तमावेदयन्ते ।
नानात्वस्थौल्यकार्श्यादि तु गुणजवपुस्सङ्गतोऽध्यासितं ते
वह्नेर्दारुप्रभेदेष्विव महदणुतादीप्तताशान्ततादि ॥1॥
आचार्याख्याधरस्थारणिसमनुमिलच्छिष्यरूपोत्तरार-
ण्यावेधोद्भासितेन स्फुटतरपरिबोधाग्निना दह्यमाने ।
कर्मालीवासनातत्कृततनुभुवनभ्रान्तिकान्तारपूरे
दाह्याभावेन विद्याशिखिनि च विरते त्वन्मयी खल्ववस्था ॥2॥
एवं त्वत्प्राप्तितोऽन्यो नहि खलु निखिलक्लेशहानेरुपायो
नैकान्तात्यन्तिकास्ते कृषिवदगदषाड्गुण्यषट्कर्मयोगाः ।
दुर्वैकल्यैरकल्या अपि निगमपथास्तत्फलान्यप्यवाप्ता
मत्तास्त्वां विस्मरन्तः प्रसजति पतने यान्त्यनन्तान् विषादान्॥3॥
त्वल्लोकादन्यलोकः क्वनु भयरहितो यत् परार्धद्वयान्ते
त्वद्भीतस्सत्यलोकेऽपि न सुखवसतिः पद्मभूः पद्मनाभ ।
एवं भावे त्वधर्मार्जितबहुतमसां का कथा नारकाणां
तन्मे त्वं छिन्धि बन्धं वरद् कृपणबन्धो कृपापूरसिन्धो ॥4॥
याथार्थ्यात्त्वन्मयस्यैव हि मम न विभो वस्तुतो बन्धमोक्षौ
मायाविद्यातनुभ्यां तव तु विरचितौ स्वप्नबोधोपमौ तौ ।
बद्धे जीवद्विमुक्तिं गतवति च भिदा तावती तावदेको
भुङ्क्ते देहद्रुमस्थो विषयफलरसान्नापरो निर्व्यथात्मा ॥5॥
जीवन्मुक्तत्वमेवंविधमिति वचसा किं फलं दूरदूरे
तन्नामाशुद्धबुद्धेर्न च लघु मनसश्शोधनं भक्तितोऽन्यत् ।
तन्मे विष्णो कृषीष्ठास्त्वयि कृतसकलप्रार्पणं भक्तिभारं
येन स्यां मङ्क्षु किञ्चिद् गुरुवचनमिलत्त्वत्प्रबोधस्त्वदात्मा ॥6॥
शब्द्ब्रह्मण्यपीह प्रयतितमनसस्त्वां न जानन्ति केचित्
कष्टं वन्ध्यश्रमास्ते चिरतरमिह गां बिभ्रते निष्प्रसूतिम् ।
यस्यां विश्वाभिरामास्सकलमलहरा दिव्यलीलावताराः
सच्चित्सान्द्रं च रूपं तव न निगदितं तां न वाचं भ्रियासम् ॥7॥
यो यावान् यादृशो वा त्वमिति किमपि नैवावगच्छामि भूम्-
न्नेवञ्चानन्यभावस्त्वदनुभजनमेवाद्रिये चैद्यवैरिन् ।
त्वल्लिङ्गानां त्वदङ्घ्रिप्रियजनसदसां दर्शनस्पर्शनादि-
र्भूयान्मे त्वत्प्रपूजानतिनुतिगुणकर्मानुकीर्त्यादरोऽपि ॥8॥
यद्यल्लभ्येत तत्तत्तव समुपहृतं देव दासोऽस्मि तेऽहं
त्वद्गेहोन्मार्जनाद्यं भवतु मम मुहुः कर्म निर्मायमेव ।
सूर्याग्निब्राह्मणात्मादिषु लसितचतुर्बाहुमाराधये त्वां
त्वत्प्रेमार्द्रत्वरूपो मम सततमभिष्यन्दतां भक्तियोगः ॥9॥
ऐक्यं ते दानहोमव्रतनियमतपस्साङ्ख्ययोगैर्दुरापं
त्वत्सङ्गेनैव गोप्यः किल सुकृतितमा प्रापुरानन्दसान्द्रम् ।
भक्तेष्वन्येषु भूयस्स्वपि बहुमनुषे भक्तिमेव त्वमासां
तन्मे त्वद्भक्तिमेव द्रढय हर गदान् कृष्ण वातालयेश ॥10॥
śuddhā niṣkāmadharmaiḥ pravaragurugirā tatsvarūpaṃ paraṃ te
śuddhaṃ dehendriyādivyapagatamakhilavyāptamāvedayante |
nānātvasthaulyakārśyādi tu guṇajavapussaṅgato'dhyāsitaṃ te
vahnerdāruprabhedeṣviva mahadaṇutādīptatāśāntatādi ||1||
ācāryākhyādharasthāraṇisamanumilacchiṣyarūpottarāra-
ṇyāvedhodbhāsitena sphuṭataraparibodhāgninā dahyamāne |
karmālīvāsanātatkṛtatanubhuvanabhrāntikāntārapūre
dāhyābhāvena vidyāśikhini ca virate tvanmayī khalvavasthā ||2||
evaṃ tvatprāptito'nyo nahi khalu nikhilakleśahānerupāyo
naikāntātyantikāste kṛṣivadagadaṣāḍguṇyaṣaṭkarmayogāḥ |
durvaikalyairakalyā api nigamapathāstatphalānyapyavāptā
mattāstvāṃ vismarantaḥ prasajati patane yāntyanantān viṣādān||3||
tvallokādanyalokaḥ kvanu bhayarahito yat parārdhadvayānte
tvadbhītassatyaloke'pi na sukhavasatiḥ padmabhūḥ padmanābha |
evaṃ bhāve tvadharmārjitabahutamasāṃ kā kathā nārakāṇāṃ
tanme tvaṃ chindhi bandhaṃ varad kṛpaṇabandho kṛpāpūrasindho ||4||
yāthārthyāttvanmayasyaiva hi mama na vibho vastuto bandhamokṣau
māyāvidyātanubhyāṃ tava tu viracitau svapnabodhopamau tau |
baddhe jīvadvimuktiṃ gatavati ca bhidā tāvatī tāvadeko
bhuṅkte dehadrumastho viṣayaphalarasānnāparo nirvyathātmā ||5||
jīvanmuktatvamevaṃvidhamiti vacasā kiṃ phalaṃ dūradūre
tannāmāśuddhabuddherna ca laghu manasaśśodhanaṃ bhaktito'nyat |
tanme viṣṇo kṛṣīṣṭhāstvayi kṛtasakalaprārpaṇaṃ bhaktibhāraṃ
yena syāṃ maṅkṣu kiñcid guruvacanamilattvatprabodhastvadātmā ||6||
śabdbrahmaṇyapīha prayatitamanasastvāṃ na jānanti kecit
kaṣṭaṃ vandhyaśramāste cirataramiha gāṃ bibhrate niṣprasūtim |
yasyāṃ viśvābhirāmāssakalamalaharā divyalīlāvatārāḥ
saccitsāndraṃ ca rūpaṃ tava na nigaditaṃ tāṃ na vācaṃ bhriyāsam ||7||
yo yāvān yādṛśo vā tvamiti kimapi naivāvagacchāmi bhūm-
nnevañcānanyabhāvastvadanubhajanamevādriye caidyavairin |
tvalliṅgānāṃ tvadaṅghripriyajanasadasāṃ darśanasparśanādi-
rbhūyānme tvatprapūjānatinutiguṇakarmānukīrtyādaro'pi ||8||
yadyallabhyeta tattattava samupahṛtaṃ deva dāso'smi te'haṃ
tvadgehonmārjanādyaṃ bhavatu mama muhuḥ karma nirmāyameva |
sūryāgnibrāhmaṇātmādiṣu lasitacaturbāhumārādhaye tvāṃ
tvatpremārdratvarūpo mama satatamabhiṣyandatāṃ bhaktiyogaḥ ||9||
aikyaṃ te dānahomavrataniyamatapassāṅkhyayogairdurāpaṃ
tvatsaṅgenaiva gopyaḥ kila sukṛtitamā prāpurānandasāndram |
bhakteṣvanyeṣu bhūyassvapi bahumanuṣe bhaktimeva tvamāsāṃ
tanme tvadbhaktimeva draḍhaya hara gadān kṛṣṇa vātālayeśa ||10||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Devanagari script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.