ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಏಕೋನಚತ್ವಾರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಮಣಿಂ ದತ್ತ್ವಾ ತತಃ ಸೀತಾ ಹನೂಮನ್ತಮಥಾಬ್ರವೀತ್ ।
ಅಭಿಜ್ಞಾನಮಭಿಜ್ಞಾತಮೇತದ್ರಾಮಸ್ಯ ತತ್ತ್ವತಃ ॥ 1 ॥
ಮಣಿಂ ತು ದೃಷ್ಟ್ವಾ ರಾಮೋ ವೈ ತ್ರಯಾಣಾಂ ಸಂಸ್ಮರಿಷ್ಯತಿ ।
ವೀರೋ ಜನನ್ಯಾ ಮಮ ಚ ರಾಜ್ಞೋ ದಶರಥಸ್ಯ ಚ ॥ 2 ॥
ಸ ಭೂಯಸ್ತ್ವಂ ಸಮುತ್ಸಾಹೇ ಚೋದಿತೋ ಹರಿಸತ್ತಮ ।
ಅಸ್ಮಿನ್ಕಾರ್ಯಸಮಾರಮ್ಭೇ ಪ್ರಚಿನ್ತಯ ಯದುತ್ತರಮ್ ॥ 3 ॥
ತ್ವಮಸ್ಮಿನ್ಕಾರ್ಯನಿರ್ಯೋಗೇ ಪ್ರಮಾಣಂ ಹರಿಸತ್ತಮ ।
ಹನುಮನ್ಯತ್ನಮಾಸ್ಥಾಯ ದುಃಖಕ್ಷಯಕರೋ ಭವ ॥ 4 ॥
ತಸ್ಯ ಚಿನ್ತಯತೋ ಯತ್ನೋ ದುಃಖಕ್ಷಯಕರೋ ಭವೇತ್ ।
ಸ ತಥೇತಿ ಪ್ರತಿಜ್ಞಾಯ ಮಾರುತಿರ್ಭೀಮವಿಕ್ರಮಃ ॥ 5 ॥
ಶಿರಸಾ ವನ್ಧ್ಯ ವೈದೇಹೀಂ ಗಮನಾಯೋಪಚಕ್ರಮೇ ।
ಜ್ಞಾತ್ವಾ ಸಮ್ಪ್ರಸ್ಥಿತಂ ದೇವೀ ವಾನರಂ ಮಾರುತಾತ್ಮಜಮ್ ॥ 6 ॥
ಬಾಷ್ಪಗದ್ಗದಯಾ ವಾಚಾ ಮೈಥಿಲೀ ವಾಕ್ಯಮಬ್ರವೀತ್ ।
ಕುಶಲಂ ಹನುಮನ್ಬ್ರೂಯಾಃ ಸಹಿತೌ ರಾಮಲಕ್ಷ್ಮಣೌ ॥ 7 ॥
ಸುಗ್ರೀವಂ ಚ ಸಹಾಮಾತ್ಯಂ ವೃದ್ಧಾನ್ ಸರ್ವಾಂಶ್ಚ ವಾನರಾನ್ ।
ಬ್ರೂಯಾಸ್ತ್ವಂ ವಾನರಶ್ರೇಷ್ಠ ಕುಶಲಂ ಧರ್ಮಸಂಹಿತಮ್ ॥ 8 ॥
ಯಥಾ ಸ ಚ ಮಹಾಬಾಹುರ್ಮಾಂ ತಾರಯತಿ ರಾಘವಃ ।
ಅಸ್ಮಾದ್ಧುಃಖಾಮ್ಬುಸಂರೋಧಾತ್ತ್ವಂ ಸಮಾಧಾತುಮರ್ಹಸಿ ॥ 9 ॥
ಜೀವನ್ತೀಂ ಮಾಂ ಯಥಾ ರಾಮಃ ಸಮ್ಭಾವಯತಿ ಕೀರ್ತಿಮಾನ್ ।
ತತ್ತಥಾ ಹನುಮನ್ವಾಚ್ಯಂ ವಾಚಾ ಧರ್ಮಮವಾಪ್ನುಹಿ ॥ 10 ॥
ನಿತ್ಯಮುತ್ಸಾಹಯುಕ್ತಾಶ್ಚ ವಾಚಶ್ರುತ್ವಾ ತ್ವಯೇರಿತಾಃ ।
ವರ್ಧಿಷ್ಯತೇ ದಾಶರಥೇಃ ಪೌರುಷಂ ಮದವಾಪ್ತಯೇ ॥ 11 ॥
ಮತ್ಸನ್ದೇಶಯುತಾ ವಾಚಸ್ತ್ವತ್ತಶ್ಶ್ರುತ್ವಾ ಚ ರಾಘವಃ ।
ಪರಾಕ್ರಮವಿಧಿಂ ವೀರೋ ವಿಧಿವತ್ಸಂವಿಧಾಸ್ಯತಿ ॥ 12 ॥
ಸೀತಾಯಾ ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಹನುಮಾನ್ಮಾರುತಾತ್ಮಜಃ ।
ಶಿರಸ್ಯಞ್ಜಲಿಮಾಧಾಯ ವಾಕ್ಯಮುತ್ತರಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 13 ॥
ಕ್ಷಿಪ್ರಮೇಷ್ಯತಿ ಕಾಕುತ್ಸ್ಥೋ ಹಾರ್ಯೃಕ್ಷಪ್ರವರೈರ್ವೃತಃ ।
ಯಸ್ತೇ ಯುಧಿ ವಿಜಿತ್ಯಾರೀನ್ಶೋಕಂ ವ್ಯಪನಯಿಷ್ಯತಿ ॥ 14 ॥
ನ ಹಿ ಪಶ್ಯಾಮಿ ಮರ್ತ್ಯೇಷು ನಾಸುರೇಷು ಸುರೇಷು ವಾ ।
ಯಸ್ತಸ್ಯ ಕ್ಷಿಪತೋ ಬಾಣಾನ್ಸ್ಥಾತುಮುತ್ಸಹತೇಽಗ್ರತಃ ॥ 15 ॥
ಅಪ್ಯರ್ಕಮಪಿ ಪರ್ಜನ್ಯಮಪಿ ವೈವಸ್ವತಂ ಯಮಮ್ ।
ಸ ಹಿ ಸೋಢುಂ ರಣೇ ಶಕ್ತಸ್ತವ ಹೇತೋರ್ವಿಶೇಷತಃ ॥ 16 ॥
ಸ ಹಿ ಸಾಗರಪರ್ಯನ್ತಾಂ ಮಹೀಂ ಶಾಸಿತುಮೀಹತಿ ।
ತ್ವನ್ನಿಮಿತ್ತೋ ಹಿ ರಾಮಸ್ಯ ಜಯೋ ಜನಕನನ್ದಿನಿ ॥ 17 ॥
ತಸ್ಯ ತದ್ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಸಮ್ಯಕ್ಸತ್ಯಂ ಸುಭಾಷಿತಮ್ ।
ಜಾನಕೀ ಬಹುಮೇನೇಽಥ ವಚನಂ ಚೇದಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 18 ॥
ತತಸ್ತಂ ಪ್ರಸ್ಥಿತಂ ಸೀತಾ ವೀಕ್ಷಮಾಣಾ ಪುನಃ ಪುನಃ ।
ಭರ್ತೃಸ್ನೇಹಾನ್ವಿತಂ ವಾಕ್ಯಂ ಸೌಹಾರ್ದಾದನುಮಾನಯತ್ ॥ 19 ॥
ಯದಿ ವಾ ಮನ್ಯಸೇ ವೀರ ವಸೈಕಾಹಮರಿನ್ದಮ ।
ಕಸ್ಮಿಂಶ್ಚಿತ್ಸಂವೃತೇ ದೇಶೇ ವಿಶ್ರಾನ್ತಃಶ್ವೋ ಗಮಿಷ್ಯಸಿ ॥ 20 ॥
ಮಮ ಚೇದಲ್ಪಭಾಗ್ಯಾಯಾ ಸಾನ್ನಿಧ್ಯಾತ್ತವ ವಾನರ ।
ಅಸ್ಯ ಶೋಕಸ್ಯ ಮಹತೋ ಮುಹೂರ್ತಂ ಮೋಕ್ಷಣಂ ಭವೇತ್ ॥ 21 ॥
ಗತೇ ಹಿ ಹರಿಶಾರ್ದೂಲ ಪುನರಾಗಮನಾಯ ತು ।
ಪ್ರಾಣಾನಾಮಪಿ ಸನ್ದೇಹೋ ಮಮ ಸ್ಯಾನ್ನಾತ್ರ ಸಂಶಯಃ ॥ 22 ॥
ತವಾದರ್ಶನಜಃ ಶೋಕೋ ಭೂಯೋ ಮಾಂ ಪರಿತಾಪಯೇತ್ ।
ದುಃಖಾದ್ಧುಃಖಪರಾಮೃಷ್ಟಾಂ ದೀಪಯನ್ನಿವ ವಾನರ ॥ 23 ॥
ಅಯಂ ಚ ವೀರ ಸನ್ದೇಹಸ್ತಿಷ್ಠತೀವ ಮಮಾಗ್ರತಃ ।
ಸುಮಹಾಂಸ್ತ್ವತ್ಸಹಾಯೇಷು ಹರ್ಯೃಕ್ಷೇಷು ಹರೀಶ್ವರಃ ॥ 24 ॥
ಕಥಂ ನು ಖಲು ದುಷ್ಪಾರಂ ತರಿಷ್ಯನ್ತಿ ಮಹೋದಧಿಮ್ ।
ತಾನಿ ಹರ್ಯೃಕ್ಷಸೈನ್ಯಾನಿ ತೌ ವಾ ನರವರಾತ್ಮಜೌ ॥ 25 ॥
ತ್ರಯಾಣಾಮೇವ ಭೂತಾನಾಂ ಸಾಗರಸ್ಯಾಸ್ಯ ಲಙ್ಘನೇ ।
ಶಕ್ತಿಸ್ಸ್ಯಾದ್ವೈನತೇಯಸ್ಯ ತವ ವಾ ಮಾರುತಸ್ಯ ವಾ ॥ 26 ॥
ತದಸ್ಮಿನ್ಕಾರ್ಯನಿರ್ಯೋಗೇ ವೀರೈವಂ ದುರತಿಕ್ರಮೇ ।
ಕಿಂ ಪಶ್ಯಸಿ ಸಮಾಧಾನಂ ತ್ವಂ ಹಿ ಕಾರ್ಯವಿದಾಂ ವರಃ ॥ 27 ॥
ಕಾಮಮಸ್ಯ ತ್ವಮೇವೈಕಃ ಕಾರ್ಯಸ್ಯ ಪರಿಸಾಧನೇ ।
ಪರ್ಯಾಪ್ತಃ ಪರವೀರಘ್ನ ಯಶಸ್ಯಸ್ತೇ ಫಲೋದಯಃ ॥ 28 ॥
ಬಲೈಸ್ಸಮಗ್ರೈರ್ಯದಿ ಮಾಂ ರಾವಣಂ ಜಿತ್ಯ ಸಂಯುಗೇ ।
ವಿಜಯೀ ಸ್ವಪುರಂ ಯಾಯಾತ್ತತ್ತಸ್ಯ ಸದೃಶಂ ಭವೇತ್ ॥ 29 ॥
ಶರೈಸ್ತು ಸಙ್ಕುಲಾಂ ಕೃತ್ವಾ ಲಙ್ಕಾಂ ಪರಬಲಾರ್ದನಃ ।
ಮಾಂ ನಯೇದ್ಯದಿ ಕಾಕುತ್ಸ್ಥಃ ತತ್ತಸ್ಯ ಸದೃಶಂ ಭವೇತ್ ॥ 30 ॥
ತದ್ಯಥಾ ತಸ್ಯ ವಿಕ್ರಾನ್ತಮನುರೂಪಂ ಮಹಾತ್ಮನಃ ।
ಭವೇದಾಹವಶೂರಸ್ಯ ತಥಾ ತ್ವಮುಪಪಾದಯ ॥ 31 ॥
ತದರ್ಥೋಪಹಿತಂ ವಾಕ್ಯಂ ಪ್ರಶ್ರಿತಂ ಹೇತುಸಂಹಿತಮ್ ।
ನಿಶಮ್ಯ ಹನುಮಾನ್ಶೇಷಂ ವಾಕ್ಯಮುತ್ತರಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 32 ॥
ದೇವಿ ಹರ್ಯೃಕ್ಷಸೈನ್ಯಾನಾಮೀಶ್ವರಃ ಪ್ಲವತಾಂ ವರಃ ।
ಸುಗ್ರೀವಸ್ಸತ್ತ್ವಸಮ್ಪನ್ನಸ್ತವಾರ್ಥೇ ಕೃತನಿಶ್ಚಯಃ ॥ 33 ॥
ಸ ವಾನರಸಹಸ್ರಾಣಾಂ ಕೋಟೀಭಿರಭಿಸಂವೃತಃ ।
ಕ್ಷಿಪ್ರಮೇಷ್ಯತಿ ವೈದೇಹಿ ರಾಕ್ಷಸಾನಾಂ ನಿಬರ್ಹಣಃ ॥ 34 ॥
ತಸ್ಯ ವಿಕ್ರಮಸಮ್ಪನ್ನಾಸ್ಸತ್ತ್ವವನ್ತೋ ಮಹಾಬಲಾಃ ।
ಮನಸ್ಸಙ್ಕಲ್ಪಸಮ್ಪಾತಾ ನಿದೇಶೇ ಹರಯಃ ಸ್ಥಿತಾಃ ॥ 35 ॥
ಯೇಷಾಂ ನೋಪರಿ ನಾಧಸ್ತಾನ್ನ ತಿರ್ಯಕ್ಸಜ್ಜತೇ ಗತಿಃ ।
ನ ಚ ಕರ್ಮಸು ಸೀದನ್ತಿ ಮಹತ್ಸ್ವಮಿತತೇಜಸಃ ॥ 36 ॥
ಅಸಕೃತ್ತೈರ್ಮಹೋತ್ಸಾಹೈಸ್ಸಸಾಗರಧರಾಧರಾ ।
ಪ್ರದಕ್ಷಿಣೀಕೃತಾ ಭೂಮಿರ್ವಾಯುಮಾರ್ಗಾನುಸಾರಿಭಿಃ ॥ 37 ॥
ಮದ್ವಿಶಿಷ್ಟಾಶ್ಚ ತುಲ್ಯಾಶ್ಚ ಸನ್ತಿ ತತ್ರ ವನೌಕಸಃ ।
ಮತ್ತಃ ಪ್ರತ್ಯವರಃ ಕಶ್ಚಿನ್ನಾಸ್ತಿ ಸುಗ್ರೀವಸನ್ನಿಧೌ ॥ 38 ॥
ಅಹಂ ತಾವದಿಹ ಪ್ರಾಪ್ತಃ ಕಿಂ ಪುನಸ್ತೇ ಮಹಾಬಲಾಃ ।
ನ ಹಿ ಪ್ರಕೃಷ್ಟಾಃ ಪ್ರೇಷ್ಯನ್ತೇ ಪ್ರೇಷ್ಯನ್ತೇ ಹೀತರೇ ಜನಾಃ ॥ 39 ॥
ತದಲಂ ಪರಿತಾಪೇನ ದೇವಿ ಶೋಕೋ ವ್ಯಪೈತು ತೇ ।
ಏಕೋತ್ಪಾತೇನ ತೇ ಲಙ್ಕಾಮೇಷ್ಯನ್ತಿ ಹರಿಯೂಥಪಾಃ ॥ 40 ॥
ಮಮ ಪೃಷ್ಠಗತೌ ತೌ ಚ ಚನ್ದ್ರಸೂರ್ಯಾವಿವೋದಿತೌ ।
ತ್ವತ್ಸಕಾಶಂ ಮಹಾಸತ್ತ್ವೌ ನೃಸಿಂಹಾವಾಗಮಿಷ್ಯತಃ ॥ 41 ॥
ತತೋ ವೀರೌ ನರವರೌ ಸಹಿತೌ ರಾಮಲಕ್ಷ್ಮಣೌ ।
ಆಗಮ್ಯ ನಗರೀಂ ಲಙ್ಕಾಂ ಸಾಯಕೈರ್ವಿಧಮಿಷ್ಯತಃ ॥ 42 ॥
ಸಗಣಂ ರಾವಣಂ ಹತ್ತ್ವಾ ರಾಘವೋ ರಘುನನ್ದನಃ ।
ತ್ವಾಮಾದಾಯ ವರಾರೋಹೇ ಸ್ವಪುರೀಂ ಪ್ರತಿಯಾಸ್ಯತಿ ॥ 43 ॥
ತದಾಶ್ವಸಿಹಿ ಭದ್ರಂ ತೇ ಭವ ತ್ವಂ ಕಾಲಕಾಙ್ಕ್ಷಿಣೀ ।
ನಚಿರಾದ್ದ್ರಕ್ಷ್ಯಸೇ ರಾಮಂ ಪ್ರಜ್ವಲನ್ತಮಿವಾನಲಮ್ ॥ 44 ॥
ನಿಹತೇ ರಾಕ್ಷಸೇನ್ದ್ರೇಽಸ್ಮಿನ್ಸಪುತ್ರಾಮಾತ್ಯಬಾನ್ಧವೇ ।
ತ್ವಂ ಸಮೇಷ್ವಸಿ ರಾಮೇಣ ಶಶಾಙ್ಕೇನೇವ ರೋಹಿಣೀ ॥ 45 ॥
ಕ್ಷಿಪ್ರಂ ತ್ವಂ ದೇವಿ ಶೋಕಸ್ಯ ಪಾರಂ ಯಾಸ್ಯಸಿ ಮೈಥಿಲಿ ।
ರಾವಣಂ ಚೈವ ರಾಮೇಣ ನಿಹತಂ ದ್ರಕ್ಷ್ಯಸೇಽಚಿರಾತ್ ॥ 46 ॥
ಏವಮಾಶ್ವಾಸ್ಯ ವೈದೇಹೀಂ ಹನುಮಾನ್ಮಾರುತಾತ್ಮಜಃ ।
ಗಮನಾಯ ಮತಿಂ ಕೃತ್ವಾ ವೈದೇಹೀಂ ಪುನರಬ್ರವೀತ್ ॥ 47 ॥
ತಮರಿಘ್ನಂ ಕೃತಾತ್ಮಾನಂ ಕ್ಷಿಪ್ರಂ ದ್ರಕ್ಷ್ಯಸಿ ರಾಘವಮ್ ।
ಲಕ್ಷ್ಮಣಂ ಚ ಧನುಷ್ಪಾಣಿಂ ಲಙ್ಕಾದ್ವಾರಮುಪಾಗತಮ್ ॥ 48 ॥
ನಖದಂಷ್ಟ್ರಾಯುಧಾನ್ವೀರಾನ್ಸಿಮ್ಹಶಾರ್ದೂಲವಿಕ್ರಮಾನ್ ।
ವಾನರಾನ್ವಾರಣೇನ್ದ್ರಾಭಾನ್ಕ್ಷಿಪ್ರಂ ದ್ರಕ್ಷ್ಯಸಿ ಸಙ್ಗತಾನ್ ॥ 49 ॥
ಶೈಲಾಮ್ಬುದನಿಕಾಶಾನಾಂ ಲಙ್ಕಾಮಲಯಸಾನುಷು ।
ನರ್ದತಾಂ ಕಪಿಮುಖ್ಯಾನಾಮಾರ್ಯೇ ಯೂಧಾನ್ಯನೇಕಶಃ ॥ 50 ॥
ಸ ತು ಮರ್ಮಣಿ ಘೋರೇಣ ತಾಡಿತೋ ಮನ್ಮಥೇಷುಣಾ ।
ನ ಶರ್ಮ ಲಭತೇ ರಾಮಸ್ಸಿಂಹಾರ್ಧಿತ ಇವ ದ್ವಿಪಃ ॥ 51 ॥
ಮಾ ರುದೋ ದೇವಿ ಶೋಕೇನ ಮಾಭೂತ್ತೇ ಮನಸೋಽಪ್ರಿಯಮ್ ।
ಶಚೀವ ಪತ್ಯಾ ಶಕ್ರೇಣ ಭರ್ತ್ರಾ ನಾಥವತೀ ಹ್ಯಸಿ ॥ 52 ॥
ರಾಮಾದ್ವಿಶಿಷ್ಟಃ ಕೋಽನ್ಯೋಽಸ್ತಿ ಕಶ್ಚಿತ್ಸೌಮಿತ್ರಿಣಾ ಸಮಃ ।
ಅಗ್ನಿಮಾರುತಕಲ್ಪೌ ತೌ ಭ್ರಾತರೌ ತವ ಸಂಶ್ರಯೌ ॥ 53 ॥
ನಾಸ್ಮಿಂಶ್ಚಿರಂ ವತ್ಸ್ಯಸಿ ದೇವಿ ದೇಶೇ ರಕ್ಷೋಗಣೈರಧ್ಯುಷಿತೇಽತಿರೌದ್ರೇ ।
ನ ತೇ ಚಿರಾದಾಮಗಮನಂ ಪ್ರಿಯಸ್ಯ ಕ್ಷಮಸ್ವ ಮತ್ಸಙ್ಗಮಕಾಲಮಾತ್ರಮ್ ॥ 54 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡೇ ಏಕೋನಚತ್ವಾರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekonacatvāriṃśassargaḥ |
maṇiṃ dattvā tataḥ sītā hanūmantamathābravīt |
abhijñānamabhijñātametadrāmasya tattvataḥ || 1 ||
maṇiṃ tu dṛṣṭvā rāmo vai trayāṇāṃ saṃsmariṣyati |
vīro jananyā mama ca rājño daśarathasya ca || 2 ||
sa bhūyastvaṃ samutsāhe codito harisattama |
asminkāryasamārambhe pracintaya yaduttaram || 3 ||
tvamasminkāryaniryoge pramāṇaṃ harisattama |
hanumanyatnamāsthāya duḥkhakṣayakaro bhava || 4 ||
tasya cintayato yatno duḥkhakṣayakaro bhavet |
sa tatheti pratijñāya mārutirbhīmavikramaḥ || 5 ||
śirasā vandhya vaidehīṃ gamanāyopacakrame |
jñātvā samprasthitaṃ devī vānaraṃ mārutātmajam || 6 ||
bāṣpagadgadayā vācā maithilī vākyamabravīt |
kuśalaṃ hanumanbrūyāḥ sahitau rāmalakṣmaṇau || 7 ||
sugrīvaṃ ca sahāmātyaṃ vṛddhān sarvāṃśca vānarān |
brūyāstvaṃ vānaraśreṣṭha kuśalaṃ dharmasaṃhitam || 8 ||
yathā sa ca mahābāhurmāṃ tārayati rāghavaḥ |
asmāddhuḥkhāmbusaṃrodhāttvaṃ samādhātumarhasi || 9 ||
jīvantīṃ māṃ yathā rāmaḥ sambhāvayati kīrtimān |
tattathā hanumanvācyaṃ vācā dharmamavāpnuhi || 10 ||
nityamutsāhayuktāśca vācaśrutvā tvayeritāḥ |
vardhiṣyate dāśaratheḥ pauruṣaṃ madavāptaye || 11 ||
matsandeśayutā vācastvattaśśrutvā ca rāghavaḥ |
parākramavidhiṃ vīro vidhivatsaṃvidhāsyati || 12 ||
sītāyā vacanaṃ śrutvā hanumānmārutātmajaḥ |
śirasyañjalimādhāya vākyamuttaramabravīt || 13 ||
kṣiprameṣyati kākutstho hāryṛkṣapravarairvṛtaḥ |
yaste yudhi vijityārīnśokaṃ vyapanayiṣyati || 14 ||
na hi paśyāmi martyeṣu nāsureṣu sureṣu vā |
yastasya kṣipato bāṇānsthātumutsahate'grataḥ || 15 ||
apyarkamapi parjanyamapi vaivasvataṃ yamam |
sa hi soḍhuṃ raṇe śaktastava hetorviśeṣataḥ || 16 ||
sa hi sāgaraparyantāṃ mahīṃ śāsitumīhati |
tvannimitto hi rāmasya jayo janakanandini || 17 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā samyaksatyaṃ subhāṣitam |
jānakī bahumene'tha vacanaṃ cedamabravīt || 18 ||
tatastaṃ prasthitaṃ sītā vīkṣamāṇā punaḥ punaḥ |
bhartṛsnehānvitaṃ vākyaṃ sauhārdādanumānayat || 19 ||
yadi vā manyase vīra vasaikāhamarindama |
kasmiṃścitsaṃvṛte deśe viśrāntaḥśvo gamiṣyasi || 20 ||
mama cedalpabhāgyāyā sānnidhyāttava vānara |
asya śokasya mahato muhūrtaṃ mokṣaṇaṃ bhavet || 21 ||
gate hi hariśārdūla punarāgamanāya tu |
prāṇānāmapi sandeho mama syānnātra saṃśayaḥ || 22 ||
tavādarśanajaḥ śoko bhūyo māṃ paritāpayet |
duḥkhāddhuḥkhaparāmṛṣṭāṃ dīpayanniva vānara || 23 ||
ayaṃ ca vīra sandehastiṣṭhatīva mamāgrataḥ |
sumahāṃstvatsahāyeṣu haryṛkṣeṣu harīśvaraḥ || 24 ||
kathaṃ nu khalu duṣpāraṃ tariṣyanti mahodadhim |
tāni haryṛkṣasainyāni tau vā naravarātmajau || 25 ||
trayāṇāmeva bhūtānāṃ sāgarasyāsya laṅghane |
śaktissyādvainateyasya tava vā mārutasya vā || 26 ||
tadasminkāryaniryoge vīraivaṃ duratikrame |
kiṃ paśyasi samādhānaṃ tvaṃ hi kāryavidāṃ varaḥ || 27 ||
kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane |
paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste phalodayaḥ || 28 ||
balaissamagrairyadi māṃ rāvaṇaṃ jitya saṃyuge |
vijayī svapuraṃ yāyāttattasya sadṛśaṃ bhavet || 29 ||
śaraistu saṅkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ |
māṃ nayedyadi kākutsthaḥ tattasya sadṛśaṃ bhavet || 30 ||
tadyathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ |
bhavedāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya || 31 ||
tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam |
niśamya hanumānśeṣaṃ vākyamuttaramabravīt || 32 ||
devi haryṛkṣasainyānāmīśvaraḥ plavatāṃ varaḥ |
sugrīvassattvasampannastavārthe kṛtaniścayaḥ || 33 ||
sa vānarasahasrāṇāṃ koṭībhirabhisaṃvṛtaḥ |
kṣiprameṣyati vaidehi rākṣasānāṃ nibarhaṇaḥ || 34 ||
tasya vikramasampannāssattvavanto mahābalāḥ |
manassaṅkalpasampātā nideśe harayaḥ sthitāḥ || 35 ||
yeṣāṃ nopari nādhastānna tiryaksajjate gatiḥ |
na ca karmasu sīdanti mahatsvamitatejasaḥ || 36 ||
asakṛttairmahotsāhaissasāgaradharādharā |
pradakṣiṇīkṛtā bhūmirvāyumārgānusāribhiḥ || 37 ||
madviśiṣṭāśca tulyāśca santi tatra vanaukasaḥ |
mattaḥ pratyavaraḥ kaścinnāsti sugrīvasannidhau || 38 ||
ahaṃ tāvadiha prāptaḥ kiṃ punaste mahābalāḥ |
na hi prakṛṣṭāḥ preṣyante preṣyante hītare janāḥ || 39 ||
tadalaṃ paritāpena devi śoko vyapaitu te |
ekotpātena te laṅkāmeṣyanti hariyūthapāḥ || 40 ||
mama pṛṣṭhagatau tau ca candrasūryāvivoditau |
tvatsakāśaṃ mahāsattvau nṛsiṃhāvāgamiṣyataḥ || 41 ||
tato vīrau naravarau sahitau rāmalakṣmaṇau |
āgamya nagarīṃ laṅkāṃ sāyakairvidhamiṣyataḥ || 42 ||
sagaṇaṃ rāvaṇaṃ hattvā rāghavo raghunandanaḥ |
tvāmādāya varārohe svapurīṃ pratiyāsyati || 43 ||
tadāśvasihi bhadraṃ te bhava tvaṃ kālakāṅkṣiṇī |
nacirāddrakṣyase rāmaṃ prajvalantamivānalam || 44 ||
nihate rākṣasendre'sminsaputrāmātyabāndhave |
tvaṃ sameṣvasi rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī || 45 ||
kṣipraṃ tvaṃ devi śokasya pāraṃ yāsyasi maithili |
rāvaṇaṃ caiva rāmeṇa nihataṃ drakṣyase'cirāt || 46 ||
evamāśvāsya vaidehīṃ hanumānmārutātmajaḥ |
gamanāya matiṃ kṛtvā vaidehīṃ punarabravīt || 47 ||
tamarighnaṃ kṛtātmānaṃ kṣipraṃ drakṣyasi rāghavam |
lakṣmaṇaṃ ca dhanuṣpāṇiṃ laṅkādvāramupāgatam || 48 ||
nakhadaṃṣṭrāyudhānvīrānsimhaśārdūlavikramān |
vānarānvāraṇendrābhānkṣipraṃ drakṣyasi saṅgatān || 49 ||
śailāmbudanikāśānāṃ laṅkāmalayasānuṣu |
nardatāṃ kapimukhyānāmārye yūdhānyanekaśaḥ || 50 ||
sa tu marmaṇi ghoreṇa tāḍito manmatheṣuṇā |
na śarma labhate rāmassiṃhārdhita iva dvipaḥ || 51 ||
mā rudo devi śokena mābhūtte manaso'priyam |
śacīva patyā śakreṇa bhartrā nāthavatī hyasi || 52 ||
rāmādviśiṣṭaḥ ko'nyo'sti kaścitsaumitriṇā samaḥ |
agnimārutakalpau tau bhrātarau tava saṃśrayau || 53 ||
nāsmiṃściraṃ vatsyasi devi deśe rakṣogaṇairadhyuṣite'tiraudre |
na te cirādāmagamanaṃ priyasya kṣamasva matsaṅgamakālamātram || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekonacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ एकोनचत्वारिंशस्सर्गः ।
मणिं दत्त्वा ततः सीता हनूमन्तमथाब्रवीत् ।
अभिज्ञानमभिज्ञातमेतद्रामस्य तत्त्वतः ॥ 1 ॥
मणिं तु दृष्ट्वा रामो वै त्रयाणां संस्मरिष्यति ।
वीरो जनन्या मम च राज्ञो दशरथस्य च ॥ 2 ॥
स भूयस्त्वं समुत्साहे चोदितो हरिसत्तम ।
अस्मिन्कार्यसमारम्भे प्रचिन्तय यदुत्तरम् ॥ 3 ॥
त्वमस्मिन्कार्यनिर्योगे प्रमाणं हरिसत्तम ।
हनुमन्यत्नमास्थाय दुःखक्षयकरो भव ॥ 4 ॥
तस्य चिन्तयतो यत्नो दुःखक्षयकरो भवेत् ।
स तथेति प्रतिज्ञाय मारुतिर्भीमविक्रमः ॥ 5 ॥
शिरसा वन्ध्य वैदेहीं गमनायोपचक्रमे ।
ज्ञात्वा सम्प्रस्थितं देवी वानरं मारुतात्मजम् ॥ 6 ॥
बाष्पगद्गदया वाचा मैथिली वाक्यमब्रवीत् ।
कुशलं हनुमन्ब्रूयाः सहितौ रामलक्ष्मणौ ॥ 7 ॥
सुग्रीवं च सहामात्यं वृद्धान् सर्वांश्च वानरान् ।
ब्रूयास्त्वं वानरश्रेष्ठ कुशलं धर्मसंहितम् ॥ 8 ॥
यथा स च महाबाहुर्मां तारयति राघवः ।
अस्माद्धुःखाम्बुसंरोधात्त्वं समाधातुमर्हसि ॥ 9 ॥
जीवन्तीं मां यथा रामः सम्भावयति कीर्तिमान् ।
तत्तथा हनुमन्वाच्यं वाचा धर्ममवाप्नुहि ॥ 10 ॥
नित्यमुत्साहयुक्ताश्च वाचश्रुत्वा त्वयेरिताः ।
वर्धिष्यते दाशरथेः पौरुषं मदवाप्तये ॥ 11 ॥
मत्सन्देशयुता वाचस्त्वत्तश्श्रुत्वा च राघवः ।
पराक्रमविधिं वीरो विधिवत्संविधास्यति ॥ 12 ॥
सीताया वचनं श्रुत्वा हनुमान्मारुतात्मजः ।
शिरस्यञ्जलिमाधाय वाक्यमुत्तरमब्रवीत् ॥ 13 ॥
क्षिप्रमेष्यति काकुत्स्थो हार्यृक्षप्रवरैर्वृतः ।
यस्ते युधि विजित्यारीन्शोकं व्यपनयिष्यति ॥ 14 ॥
न हि पश्यामि मर्त्येषु नासुरेषु सुरेषु वा ।
यस्तस्य क्षिपतो बाणान्स्थातुमुत्सहतेऽग्रतः ॥ 15 ॥
अप्यर्कमपि पर्जन्यमपि वैवस्वतं यमम् ।
स हि सोढुं रणे शक्तस्तव हेतोर्विशेषतः ॥ 16 ॥
स हि सागरपर्यन्तां महीं शासितुमीहति ।
त्वन्निमित्तो हि रामस्य जयो जनकनन्दिनि ॥ 17 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा सम्यक्सत्यं सुभाषितम् ।
जानकी बहुमेनेऽथ वचनं चेदमब्रवीत् ॥ 18 ॥
ततस्तं प्रस्थितं सीता वीक्षमाणा पुनः पुनः ।
भर्तृस्नेहान्वितं वाक्यं सौहार्दादनुमानयत् ॥ 19 ॥
यदि वा मन्यसे वीर वसैकाहमरिन्दम ।
कस्मिंश्चित्संवृते देशे विश्रान्तःश्वो गमिष्यसि ॥ 20 ॥
मम चेदल्पभाग्याया सान्निध्यात्तव वानर ।
अस्य शोकस्य महतो मुहूर्तं मोक्षणं भवेत् ॥ 21 ॥
गते हि हरिशार्दूल पुनरागमनाय तु ।
प्राणानामपि सन्देहो मम स्यान्नात्र संशयः ॥ 22 ॥
तवादर्शनजः शोको भूयो मां परितापयेत् ।
दुःखाद्धुःखपरामृष्टां दीपयन्निव वानर ॥ 23 ॥
अयं च वीर सन्देहस्तिष्ठतीव ममाग्रतः ।
सुमहांस्त्वत्सहायेषु हर्यृक्षेषु हरीश्वरः ॥ 24 ॥
कथं नु खलु दुष्पारं तरिष्यन्ति महोदधिम् ।
तानि हर्यृक्षसैन्यानि तौ वा नरवरात्मजौ ॥ 25 ॥
त्रयाणामेव भूतानां सागरस्यास्य लङ्घने ।
शक्तिस्स्याद्वैनतेयस्य तव वा मारुतस्य वा ॥ 26 ॥
तदस्मिन्कार्यनिर्योगे वीरैवं दुरतिक्रमे ।
किं पश्यसि समाधानं त्वं हि कार्यविदां वरः ॥ 27 ॥
काममस्य त्वमेवैकः कार्यस्य परिसाधने ।
पर्याप्तः परवीरघ्न यशस्यस्ते फलोदयः ॥ 28 ॥
बलैस्समग्रैर्यदि मां रावणं जित्य संयुगे ।
विजयी स्वपुरं यायात्तत्तस्य सदृशं भवेत् ॥ 29 ॥
शरैस्तु सङ्कुलां कृत्वा लङ्कां परबलार्दनः ।
मां नयेद्यदि काकुत्स्थः तत्तस्य सदृशं भवेत् ॥ 30 ॥
तद्यथा तस्य विक्रान्तमनुरूपं महात्मनः ।
भवेदाहवशूरस्य तथा त्वमुपपादय ॥ 31 ॥
तदर्थोपहितं वाक्यं प्रश्रितं हेतुसंहितम् ।
निशम्य हनुमान्शेषं वाक्यमुत्तरमब्रवीत् ॥ 32 ॥
देवि हर्यृक्षसैन्यानामीश्वरः प्लवतां वरः ।
सुग्रीवस्सत्त्वसम्पन्नस्तवार्थे कृतनिश्चयः ॥ 33 ॥
स वानरसहस्राणां कोटीभिरभिसंवृतः ।
क्षिप्रमेष्यति वैदेहि राक्षसानां निबर्हणः ॥ 34 ॥
तस्य विक्रमसम्पन्नास्सत्त्ववन्तो महाबलाः ।
मनस्सङ्कल्पसम्पाता निदेशे हरयः स्थिताः ॥ 35 ॥
येषां नोपरि नाधस्तान्न तिर्यक्सज्जते गतिः ।
न च कर्मसु सीदन्ति महत्स्वमिततेजसः ॥ 36 ॥
असकृत्तैर्महोत्साहैस्ससागरधराधरा ।
प्रदक्षिणीकृता भूमिर्वायुमार्गानुसारिभिः ॥ 37 ॥
मद्विशिष्टाश्च तुल्याश्च सन्ति तत्र वनौकसः ।
मत्तः प्रत्यवरः कश्चिन्नास्ति सुग्रीवसन्निधौ ॥ 38 ॥
अहं तावदिह प्राप्तः किं पुनस्ते महाबलाः ।
न हि प्रकृष्टाः प्रेष्यन्ते प्रेष्यन्ते हीतरे जनाः ॥ 39 ॥
तदलं परितापेन देवि शोको व्यपैतु ते ।
एकोत्पातेन ते लङ्कामेष्यन्ति हरियूथपाः ॥ 40 ॥
मम पृष्ठगतौ तौ च चन्द्रसूर्याविवोदितौ ।
त्वत्सकाशं महासत्त्वौ नृसिंहावागमिष्यतः ॥ 41 ॥
ततो वीरौ नरवरौ सहितौ रामलक्ष्मणौ ।
आगम्य नगरीं लङ्कां सायकैर्विधमिष्यतः ॥ 42 ॥
सगणं रावणं हत्त्वा राघवो रघुनन्दनः ।
त्वामादाय वरारोहे स्वपुरीं प्रतियास्यति ॥ 43 ॥
तदाश्वसिहि भद्रं ते भव त्वं कालकाङ्क्षिणी ।
नचिराद्द्रक्ष्यसे रामं प्रज्वलन्तमिवानलम् ॥ 44 ॥
निहते राक्षसेन्द्रेऽस्मिन्सपुत्रामात्यबान्धवे ।
त्वं समेष्वसि रामेण शशाङ्केनेव रोहिणी ॥ 45 ॥
क्षिप्रं त्वं देवि शोकस्य पारं यास्यसि मैथिलि ।
रावणं चैव रामेण निहतं द्रक्ष्यसेऽचिरात् ॥ 46 ॥
एवमाश्वास्य वैदेहीं हनुमान्मारुतात्मजः ।
गमनाय मतिं कृत्वा वैदेहीं पुनरब्रवीत् ॥ 47 ॥
तमरिघ्नं कृतात्मानं क्षिप्रं द्रक्ष्यसि राघवम् ।
लक्ष्मणं च धनुष्पाणिं लङ्काद्वारमुपागतम् ॥ 48 ॥
नखदंष्ट्रायुधान्वीरान्सिम्हशार्दूलविक्रमान् ।
वानरान्वारणेन्द्राभान्क्षिप्रं द्रक्ष्यसि सङ्गतान् ॥ 49 ॥
शैलाम्बुदनिकाशानां लङ्कामलयसानुषु ।
नर्दतां कपिमुख्यानामार्ये यूधान्यनेकशः ॥ 50 ॥
स तु मर्मणि घोरेण ताडितो मन्मथेषुणा ।
न शर्म लभते रामस्सिंहार्धित इव द्विपः ॥ 51 ॥
मा रुदो देवि शोकेन माभूत्ते मनसोऽप्रियम् ।
शचीव पत्या शक्रेण भर्त्रा नाथवती ह्यसि ॥ 52 ॥
रामाद्विशिष्टः कोऽन्योऽस्ति कश्चित्सौमित्रिणा समः ।
अग्निमारुतकल्पौ तौ भ्रातरौ तव संश्रयौ ॥ 53 ॥
नास्मिंश्चिरं वत्स्यसि देवि देशे रक्षोगणैरध्युषितेऽतिरौद्रे ।
न ते चिरादामगमनं प्रियस्य क्षमस्व मत्सङ्गमकालमात्रम् ॥ 54 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे एकोनचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekonacatvāriṃśassargaḥ |
maṇiṃ dattvā tataḥ sītā hanūmantamathābravīt |
abhijñānamabhijñātametadrāmasya tattvataḥ || 1 ||
maṇiṃ tu dṛṣṭvā rāmo vai trayāṇāṃ saṃsmariṣyati |
vīro jananyā mama ca rājño daśarathasya ca || 2 ||
sa bhūyastvaṃ samutsāhe codito harisattama |
asminkāryasamārambhe pracintaya yaduttaram || 3 ||
tvamasminkāryaniryoge pramāṇaṃ harisattama |
hanumanyatnamāsthāya duḥkhakṣayakaro bhava || 4 ||
tasya cintayato yatno duḥkhakṣayakaro bhavet |
sa tatheti pratijñāya mārutirbhīmavikramaḥ || 5 ||
śirasā vandhya vaidehīṃ gamanāyopacakrame |
jñātvā samprasthitaṃ devī vānaraṃ mārutātmajam || 6 ||
bāṣpagadgadayā vācā maithilī vākyamabravīt |
kuśalaṃ hanumanbrūyāḥ sahitau rāmalakṣmaṇau || 7 ||
sugrīvaṃ ca sahāmātyaṃ vṛddhān sarvāṃśca vānarān |
brūyāstvaṃ vānaraśreṣṭha kuśalaṃ dharmasaṃhitam || 8 ||
yathā sa ca mahābāhurmāṃ tārayati rāghavaḥ |
asmāddhuḥkhāmbusaṃrodhāttvaṃ samādhātumarhasi || 9 ||
jīvantīṃ māṃ yathā rāmaḥ sambhāvayati kīrtimān |
tattathā hanumanvācyaṃ vācā dharmamavāpnuhi || 10 ||
nityamutsāhayuktāśca vācaśrutvā tvayeritāḥ |
vardhiṣyate dāśaratheḥ pauruṣaṃ madavāptaye || 11 ||
matsandeśayutā vācastvattaśśrutvā ca rāghavaḥ |
parākramavidhiṃ vīro vidhivatsaṃvidhāsyati || 12 ||
sītāyā vacanaṃ śrutvā hanumānmārutātmajaḥ |
śirasyañjalimādhāya vākyamuttaramabravīt || 13 ||
kṣiprameṣyati kākutstho hāryṛkṣapravarairvṛtaḥ |
yaste yudhi vijityārīnśokaṃ vyapanayiṣyati || 14 ||
na hi paśyāmi martyeṣu nāsureṣu sureṣu vā |
yastasya kṣipato bāṇānsthātumutsahate'grataḥ || 15 ||
apyarkamapi parjanyamapi vaivasvataṃ yamam |
sa hi soḍhuṃ raṇe śaktastava hetorviśeṣataḥ || 16 ||
sa hi sāgaraparyantāṃ mahīṃ śāsitumīhati |
tvannimitto hi rāmasya jayo janakanandini || 17 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā samyaksatyaṃ subhāṣitam |
jānakī bahumene'tha vacanaṃ cedamabravīt || 18 ||
tatastaṃ prasthitaṃ sītā vīkṣamāṇā punaḥ punaḥ |
bhartṛsnehānvitaṃ vākyaṃ sauhārdādanumānayat || 19 ||
yadi vā manyase vīra vasaikāhamarindama |
kasmiṃścitsaṃvṛte deśe viśrāntaḥśvo gamiṣyasi || 20 ||
mama cedalpabhāgyāyā sānnidhyāttava vānara |
asya śokasya mahato muhūrtaṃ mokṣaṇaṃ bhavet || 21 ||
gate hi hariśārdūla punarāgamanāya tu |
prāṇānāmapi sandeho mama syānnātra saṃśayaḥ || 22 ||
tavādarśanajaḥ śoko bhūyo māṃ paritāpayet |
duḥkhāddhuḥkhaparāmṛṣṭāṃ dīpayanniva vānara || 23 ||
ayaṃ ca vīra sandehastiṣṭhatīva mamāgrataḥ |
sumahāṃstvatsahāyeṣu haryṛkṣeṣu harīśvaraḥ || 24 ||
kathaṃ nu khalu duṣpāraṃ tariṣyanti mahodadhim |
tāni haryṛkṣasainyāni tau vā naravarātmajau || 25 ||
trayāṇāmeva bhūtānāṃ sāgarasyāsya laṅghane |
śaktissyādvainateyasya tava vā mārutasya vā || 26 ||
tadasminkāryaniryoge vīraivaṃ duratikrame |
kiṃ paśyasi samādhānaṃ tvaṃ hi kāryavidāṃ varaḥ || 27 ||
kāmamasya tvamevaikaḥ kāryasya parisādhane |
paryāptaḥ paravīraghna yaśasyaste phalodayaḥ || 28 ||
balaissamagrairyadi māṃ rāvaṇaṃ jitya saṃyuge |
vijayī svapuraṃ yāyāttattasya sadṛśaṃ bhavet || 29 ||
śaraistu saṅkulāṃ kṛtvā laṅkāṃ parabalārdanaḥ |
māṃ nayedyadi kākutsthaḥ tattasya sadṛśaṃ bhavet || 30 ||
tadyathā tasya vikrāntamanurūpaṃ mahātmanaḥ |
bhavedāhavaśūrasya tathā tvamupapādaya || 31 ||
tadarthopahitaṃ vākyaṃ praśritaṃ hetusaṃhitam |
niśamya hanumānśeṣaṃ vākyamuttaramabravīt || 32 ||
devi haryṛkṣasainyānāmīśvaraḥ plavatāṃ varaḥ |
sugrīvassattvasampannastavārthe kṛtaniścayaḥ || 33 ||
sa vānarasahasrāṇāṃ koṭībhirabhisaṃvṛtaḥ |
kṣiprameṣyati vaidehi rākṣasānāṃ nibarhaṇaḥ || 34 ||
tasya vikramasampannāssattvavanto mahābalāḥ |
manassaṅkalpasampātā nideśe harayaḥ sthitāḥ || 35 ||
yeṣāṃ nopari nādhastānna tiryaksajjate gatiḥ |
na ca karmasu sīdanti mahatsvamitatejasaḥ || 36 ||
asakṛttairmahotsāhaissasāgaradharādharā |
pradakṣiṇīkṛtā bhūmirvāyumārgānusāribhiḥ || 37 ||
madviśiṣṭāśca tulyāśca santi tatra vanaukasaḥ |
mattaḥ pratyavaraḥ kaścinnāsti sugrīvasannidhau || 38 ||
ahaṃ tāvadiha prāptaḥ kiṃ punaste mahābalāḥ |
na hi prakṛṣṭāḥ preṣyante preṣyante hītare janāḥ || 39 ||
tadalaṃ paritāpena devi śoko vyapaitu te |
ekotpātena te laṅkāmeṣyanti hariyūthapāḥ || 40 ||
mama pṛṣṭhagatau tau ca candrasūryāvivoditau |
tvatsakāśaṃ mahāsattvau nṛsiṃhāvāgamiṣyataḥ || 41 ||
tato vīrau naravarau sahitau rāmalakṣmaṇau |
āgamya nagarīṃ laṅkāṃ sāyakairvidhamiṣyataḥ || 42 ||
sagaṇaṃ rāvaṇaṃ hattvā rāghavo raghunandanaḥ |
tvāmādāya varārohe svapurīṃ pratiyāsyati || 43 ||
tadāśvasihi bhadraṃ te bhava tvaṃ kālakāṅkṣiṇī |
nacirāddrakṣyase rāmaṃ prajvalantamivānalam || 44 ||
nihate rākṣasendre'sminsaputrāmātyabāndhave |
tvaṃ sameṣvasi rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī || 45 ||
kṣipraṃ tvaṃ devi śokasya pāraṃ yāsyasi maithili |
rāvaṇaṃ caiva rāmeṇa nihataṃ drakṣyase'cirāt || 46 ||
evamāśvāsya vaidehīṃ hanumānmārutātmajaḥ |
gamanāya matiṃ kṛtvā vaidehīṃ punarabravīt || 47 ||
tamarighnaṃ kṛtātmānaṃ kṣipraṃ drakṣyasi rāghavam |
lakṣmaṇaṃ ca dhanuṣpāṇiṃ laṅkādvāramupāgatam || 48 ||
nakhadaṃṣṭrāyudhānvīrānsimhaśārdūlavikramān |
vānarānvāraṇendrābhānkṣipraṃ drakṣyasi saṅgatān || 49 ||
śailāmbudanikāśānāṃ laṅkāmalayasānuṣu |
nardatāṃ kapimukhyānāmārye yūdhānyanekaśaḥ || 50 ||
sa tu marmaṇi ghoreṇa tāḍito manmatheṣuṇā |
na śarma labhate rāmassiṃhārdhita iva dvipaḥ || 51 ||
mā rudo devi śokena mābhūtte manaso'priyam |
śacīva patyā śakreṇa bhartrā nāthavatī hyasi || 52 ||
rāmādviśiṣṭaḥ ko'nyo'sti kaścitsaumitriṇā samaḥ |
agnimārutakalpau tau bhrātarau tava saṃśrayau || 53 ||
nāsmiṃściraṃ vatsyasi devi deśe rakṣogaṇairadhyuṣite'tiraudre |
na te cirādāmagamanaṃ priyasya kṣamasva matsaṅgamakālamātram || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekonacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.