ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಪಞ್ಚವಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಅಥ ತಾಸಾಂ ವದನ್ತೀನಾಂ ಪರುಷಂ ದಾರುಣಂ ಬಹು ।
ರಾಕ್ಷಸೀನಾಮಾಸೌಮ್ಯಾನಾಂ ರುರೋದ ಜನಕಾತ್ಮಜಾ ॥ 1 ॥
ಏವಮುಕ್ತಾ ತು ವೈದೇಹೀ ರಾಕ್ಷಸೀಭಿರ್ಮನಸ್ವಿನೀ ।
ಉವಾಚ ಪರಮತ್ರಸ್ತಾ ಭಾಷ್ಪಗ್ದ್ಗದಯಾ ಗಿರಾ ॥ 2 ॥
ನ ಮಾನುಷೀ ರಾಕ್ಷಸಸ್ಯ ಭಾರ್ಯಾ ಭವಿತುಮರ್ಹತಿ ।
ಕಾಮಂ ಖಾದತ ಮಾಂ ಸರ್ವಾ ನ ಕರಿಷ್ಯಾಮಿ ವೋ ವಚಃ ॥ 3 ॥
ಸಾ ರಾಕ್ಷಸೀಮಧ್ಯಗತಾ ಸೀತಾ ಸುರಸುತೋಪಮಾ ।
ನ ಶರ್ಮ ಲೇಭೇ ದುಃಖಾರ್ತಾ ರಾವಣೇನ ಚ ತರ್ಜಿತಾ ॥ 4 ॥
ವೇಪತೇ ಸ್ಮಾಧಿಕಂ ಸೀತಾ ವಿಶನ್ತೀ ವಾಙ್ಗಮಾತ್ಮನಃ ।
ವನೇ ಯೂಥಪರಿಭ್ರಷ್ಟಾ ಮೃಗೀ ಕೋಕೈರಿವಾರ್ದಿತಾ ॥ 5 ॥
ಸಾ ತ್ವಶೋಕಸ್ಯ ವಿಪುಲಾಂ ಶಾಖಾಮಾಲಮ್ಬ್ಯ ಪುಷ್ಪಿತಾಮ್ ।
ಚಿನ್ತಯಾಮಾಸ ಶೋಕೇನ ಭರ್ತಾರಂ ಭಗ್ನಮಾನಸಾ ॥ 6 ॥
ಸಾ ಸ್ನಾಪಯನ್ತೀ ವಿಪುಲೌ ಸ್ತನೌ ನೇತ್ರಜಲಸ್ರವೈಃ ।
ಚಿನ್ತಯನ್ತೀ ನ ಶೋಕಸ್ಯ ತದಾನ್ತಮಧಿಗಚ್ಛತಿ ॥ 7 ॥
ಸಾ ವೇಪಮಾನಾ ಪತಿತಾ ಪ್ರವಾತೇ ಕದಲೀ ಯಥಾ ।
ರಾಕ್ಷಸೀನಾಂ ಭಯತ್ರಸ್ತಾ ವಿವರ್ಣವದನಾಭವತ್ ॥ 8 ॥
ತಸ್ಯಾಃ ಸಾ ದೀರ್ಘವಿಪುಲಾ ವೇಪನ್ತ್ಯಾ ಸೀತಯಾ ತದಾ ।
ದದೃಶೇ ಕಮ್ಪಿನೀ ವೇಣೀ ವ್ಯಾಲೀವ ಪರಿಸರ್ಪತೀ ॥ 9 ॥
ಸಾ ನಿಃಶ್ವಸನ್ತೀ ದುಃಖಾರ್ತಾ ಶೋಕೋಪಹತಚೇತನಾ ।
ಆರ್ತಾ ವ್ಯಸೃಜದಶ್ರೂಣಿ ಮೈಥಿಲೀ ವಿಲಲಾಪ ಚ ॥ 10 ॥
ಹಾ ರಾಮೇತಿ ಚ ದುಃಖಾರ್ತಾ ಹಾ ಪುನರ್ಲಕ್ಷ್ಮಣೇತಿ ಚ ।
ಹಾ ಶ್ವಶ್ರು ಮಮ ಕೌಸಲ್ಯೇ ಹಾ ಸುಮಿತ್ರೇತಿ ಭಾಮಿನೀ ॥ 11 ॥
ಲೋಕಪ್ರವಾದಃ ಸತ್ಯೋಽಯಂ ಪಣ್ಡಿತೈಃ ಸಮುದಾಹೃತಃ ।
ಅಕಾಲೇ ದುರ್ಲಭೋ ಮೃತ್ಯುಃ ಸ್ತ್ರಿಯಾ ವಾ ಪುರುಷಸ್ಯ ವಾ ॥ 12 ॥
ಯದಹಮೇವಂ ಕ್ರೂರಾಭೀ ರಾಕ್ಷಸೀಭಿರಿಹಾರ್ದಿತಾ ।
ಜೀವಾಮಿ ಹೀನಾ ರಾಮೇಣ ಮುಹೂರ್ತಮಪಿ ದುಃಖಿತಾ ॥ 13 ॥
ಏಷಾಲ್ಪಪುಣ್ಯಾ ಕೃಪಣಾ ವಿನಶಿಷ್ಯಾಮ್ಯನಾಥವತ್ ।
ಸಮುದ್ರಮಧ್ಯೇ ನೌಃ ಪೂರ್ಣಾ ವಾಯುವೇಗೈರಿವಾಹತಾ ॥ 14 ॥
ಭರ್ತಾರಂ ತಮಪಶ್ಯನ್ತೀ ರಾಕ್ಷಸೀವಶಮಾಗತಾ ।
ಸೀದಾಮಿ ಖಲು ಶೋಕೇನ ಕೂಲಂ ತೋಯಹತಂ ಯಥಾ ॥ 15 ॥
ತಂ ಪದ್ಮದಲಪತ್ರಾಕ್ಷಂ ಸಿಂಹವಿಕ್ರಾನ್ತಗಾಮಿನಮ್ ।
ಧನ್ಯಾಃ ಪಶ್ಯನ್ತಿ ಮೇ ನಾಥಂ ಕೃತಜ್ಞಂ ಪ್ರಿಯವಾದಿನಮ್ ॥ 16 ॥
ಸರ್ವಥಾ ತೇನ ಹೀನಾಯಾ ರಾಮೇಣ ವಿದಿತಾತ್ಮನಾ ।
ತೀಕ್ಷ್ಣಂ ವಿಷಮಿವಾಸ್ವಾದ್ಯ ದುರ್ಲಭಂ ಮಮ ಜೀವಿತಮ್ ॥ 17 ॥
ಕೀದೃಶಂ ತು ಮಹಾಪಾಪಂ ಮಯಾ ಜನ್ಮಾನ್ತರೇ ಕೃತಮ್ ।
ಯನೇದಂ ಪ್ರಾಪ್ಯತೇ ದುಃಖಂ ಮಯಾ ಘೋರಂ ಸುದಾರುಣಮ್ ॥ 18 ॥
ಜೀವಿತಂ ತ್ಯಕ್ತುಮಿಚ್ಛಾಮಿ ಶೋಕೇನ ಮಹತಾ ವೃತಾ ।
ರಾಕ್ಷಸೀಭಿಶ್ಚ ರಕ್ಷನ್ತ್ಯಾ ರಾಮೋ ನಾಸಾದ್ಯತೇ ಮಯಾ ॥ 19 ॥
ಧಿಗಸ್ತು ಖಲು ಮಾನುಷ್ಯಂ ಧಿಗಸ್ತು ಪರವಶ್ಯತಾಮ್ ।
ನ ಶಕ್ಯಂ ಯತ್ಪರಿತ್ಯಕ್ತುಮಾತ್ಮಚ್ಛನ್ದೇನ ಜೀವಿತಮ್ ॥ 20 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡೇ ಪಞ್ಚವಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
atha tāsāṃ vadantīnāṃ paruṣaṃ dāruṇaṃ bahu |
rākṣasīnāmāsaumyānāṃ ruroda janakātmajā || 1 ||
evamuktā tu vaidehī rākṣasībhirmanasvinī |
uvāca paramatrastā bhāṣpagdgadayā girā || 2 ||
na mānuṣī rākṣasasya bhāryā bhavitumarhati |
kāmaṃ khādata māṃ sarvā na kariṣyāmi vo vacaḥ || 3 ||
sā rākṣasīmadhyagatā sītā surasutopamā |
na śarma lebhe duḥkhārtā rāvaṇena ca tarjitā || 4 ||
vepate smādhikaṃ sītā viśantī vāṅgamātmanaḥ |
vane yūthaparibhraṣṭā mṛgī kokairivārditā || 5 ||
sā tvaśokasya vipulāṃ śākhāmālambya puṣpitām |
cintayāmāsa śokena bhartāraṃ bhagnamānasā || 6 ||
sā snāpayantī vipulau stanau netrajalasravaiḥ |
cintayantī na śokasya tadāntamadhigacchati || 7 ||
sā vepamānā patitā pravāte kadalī yathā |
rākṣasīnāṃ bhayatrastā vivarṇavadanābhavat || 8 ||
tasyāḥ sā dīrghavipulā vepantyā sītayā tadā |
dadṛśe kampinī veṇī vyālīva parisarpatī || 9 ||
sā niḥśvasantī duḥkhārtā śokopahatacetanā |
ārtā vyasṛjadaśrūṇi maithilī vilalāpa ca || 10 ||
hā rāmeti ca duḥkhārtā hā punarlakṣmaṇeti ca |
hā śvaśru mama kausalye hā sumitreti bhāminī || 11 ||
lokapravādaḥ satyo'yaṃ paṇḍitaiḥ samudāhṛtaḥ |
akāle durlabho mṛtyuḥ striyā vā puruṣasya vā || 12 ||
yadahamevaṃ krūrābhī rākṣasībhirihārditā |
jīvāmi hīnā rāmeṇa muhūrtamapi duḥkhitā || 13 ||
eṣālpapuṇyā kṛpaṇā vinaśiṣyāmyanāthavat |
samudramadhye nauḥ pūrṇā vāyuvegairivāhatā || 14 ||
bhartāraṃ tamapaśyantī rākṣasīvaśamāgatā |
sīdāmi khalu śokena kūlaṃ toyahataṃ yathā || 15 ||
taṃ padmadalapatrākṣaṃ siṃhavikrāntagāminam |
dhanyāḥ paśyanti me nāthaṃ kṛtajñaṃ priyavādinam || 16 ||
sarvathā tena hīnāyā rāmeṇa viditātmanā |
tīkṣṇaṃ viṣamivāsvādya durlabhaṃ mama jīvitam || 17 ||
kīdṛśaṃ tu mahāpāpaṃ mayā janmāntare kṛtam |
yanedaṃ prāpyate duḥkhaṃ mayā ghoraṃ sudāruṇam || 18 ||
jīvitaṃ tyaktumicchāmi śokena mahatā vṛtā |
rākṣasībhiśca rakṣantyā rāmo nāsādyate mayā || 19 ||
dhigastu khalu mānuṣyaṃ dhigastu paravaśyatām |
na śakyaṃ yatparityaktumātmacchandena jīvitam || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ पञ्चविंशस्सर्गः ।
अथ तासां वदन्तीनां परुषं दारुणं बहु ।
राक्षसीनामासौम्यानां रुरोद जनकात्मजा ॥ 1 ॥
एवमुक्ता तु वैदेही राक्षसीभिर्मनस्विनी ।
उवाच परमत्रस्ता भाष्पग्द्गदया गिरा ॥ 2 ॥
न मानुषी राक्षसस्य भार्या भवितुमर्हति ।
कामं खादत मां सर्वा न करिष्यामि वो वचः ॥ 3 ॥
सा राक्षसीमध्यगता सीता सुरसुतोपमा ।
न शर्म लेभे दुःखार्ता रावणेन च तर्जिता ॥ 4 ॥
वेपते स्माधिकं सीता विशन्ती वाङ्गमात्मनः ।
वने यूथपरिभ्रष्टा मृगी कोकैरिवार्दिता ॥ 5 ॥
सा त्वशोकस्य विपुलां शाखामालम्ब्य पुष्पिताम् ।
चिन्तयामास शोकेन भर्तारं भग्नमानसा ॥ 6 ॥
सा स्नापयन्ती विपुलौ स्तनौ नेत्रजलस्रवैः ।
चिन्तयन्ती न शोकस्य तदान्तमधिगच्छति ॥ 7 ॥
सा वेपमाना पतिता प्रवाते कदली यथा ।
राक्षसीनां भयत्रस्ता विवर्णवदनाभवत् ॥ 8 ॥
तस्याः सा दीर्घविपुला वेपन्त्या सीतया तदा ।
ददृशे कम्पिनी वेणी व्यालीव परिसर्पती ॥ 9 ॥
सा निःश्वसन्ती दुःखार्ता शोकोपहतचेतना ।
आर्ता व्यसृजदश्रूणि मैथिली विललाप च ॥ 10 ॥
हा रामेति च दुःखार्ता हा पुनर्लक्ष्मणेति च ।
हा श्वश्रु मम कौसल्ये हा सुमित्रेति भामिनी ॥ 11 ॥
लोकप्रवादः सत्योऽयं पण्डितैः समुदाहृतः ।
अकाले दुर्लभो मृत्युः स्त्रिया वा पुरुषस्य वा ॥ 12 ॥
यदहमेवं क्रूराभी राक्षसीभिरिहार्दिता ।
जीवामि हीना रामेण मुहूर्तमपि दुःखिता ॥ 13 ॥
एषाल्पपुण्या कृपणा विनशिष्याम्यनाथवत् ।
समुद्रमध्ये नौः पूर्णा वायुवेगैरिवाहता ॥ 14 ॥
भर्तारं तमपश्यन्ती राक्षसीवशमागता ।
सीदामि खलु शोकेन कूलं तोयहतं यथा ॥ 15 ॥
तं पद्मदलपत्राक्षं सिंहविक्रान्तगामिनम् ।
धन्याः पश्यन्ति मे नाथं कृतज्ञं प्रियवादिनम् ॥ 16 ॥
सर्वथा तेन हीनाया रामेण विदितात्मना ।
तीक्ष्णं विषमिवास्वाद्य दुर्लभं मम जीवितम् ॥ 17 ॥
कीदृशं तु महापापं मया जन्मान्तरे कृतम् ।
यनेदं प्राप्यते दुःखं मया घोरं सुदारुणम् ॥ 18 ॥
जीवितं त्यक्तुमिच्छामि शोकेन महता वृता ।
राक्षसीभिश्च रक्षन्त्या रामो नासाद्यते मया ॥ 19 ॥
धिगस्तु खलु मानुष्यं धिगस्तु परवश्यताम् ।
न शक्यं यत्परित्यक्तुमात्मच्छन्देन जीवितम् ॥ 20 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे पञ्चविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
atha tāsāṃ vadantīnāṃ paruṣaṃ dāruṇaṃ bahu |
rākṣasīnāmāsaumyānāṃ ruroda janakātmajā || 1 ||
evamuktā tu vaidehī rākṣasībhirmanasvinī |
uvāca paramatrastā bhāṣpagdgadayā girā || 2 ||
na mānuṣī rākṣasasya bhāryā bhavitumarhati |
kāmaṃ khādata māṃ sarvā na kariṣyāmi vo vacaḥ || 3 ||
sā rākṣasīmadhyagatā sītā surasutopamā |
na śarma lebhe duḥkhārtā rāvaṇena ca tarjitā || 4 ||
vepate smādhikaṃ sītā viśantī vāṅgamātmanaḥ |
vane yūthaparibhraṣṭā mṛgī kokairivārditā || 5 ||
sā tvaśokasya vipulāṃ śākhāmālambya puṣpitām |
cintayāmāsa śokena bhartāraṃ bhagnamānasā || 6 ||
sā snāpayantī vipulau stanau netrajalasravaiḥ |
cintayantī na śokasya tadāntamadhigacchati || 7 ||
sā vepamānā patitā pravāte kadalī yathā |
rākṣasīnāṃ bhayatrastā vivarṇavadanābhavat || 8 ||
tasyāḥ sā dīrghavipulā vepantyā sītayā tadā |
dadṛśe kampinī veṇī vyālīva parisarpatī || 9 ||
sā niḥśvasantī duḥkhārtā śokopahatacetanā |
ārtā vyasṛjadaśrūṇi maithilī vilalāpa ca || 10 ||
hā rāmeti ca duḥkhārtā hā punarlakṣmaṇeti ca |
hā śvaśru mama kausalye hā sumitreti bhāminī || 11 ||
lokapravādaḥ satyo'yaṃ paṇḍitaiḥ samudāhṛtaḥ |
akāle durlabho mṛtyuḥ striyā vā puruṣasya vā || 12 ||
yadahamevaṃ krūrābhī rākṣasībhirihārditā |
jīvāmi hīnā rāmeṇa muhūrtamapi duḥkhitā || 13 ||
eṣālpapuṇyā kṛpaṇā vinaśiṣyāmyanāthavat |
samudramadhye nauḥ pūrṇā vāyuvegairivāhatā || 14 ||
bhartāraṃ tamapaśyantī rākṣasīvaśamāgatā |
sīdāmi khalu śokena kūlaṃ toyahataṃ yathā || 15 ||
taṃ padmadalapatrākṣaṃ siṃhavikrāntagāminam |
dhanyāḥ paśyanti me nāthaṃ kṛtajñaṃ priyavādinam || 16 ||
sarvathā tena hīnāyā rāmeṇa viditātmanā |
tīkṣṇaṃ viṣamivāsvādya durlabhaṃ mama jīvitam || 17 ||
kīdṛśaṃ tu mahāpāpaṃ mayā janmāntare kṛtam |
yanedaṃ prāpyate duḥkhaṃ mayā ghoraṃ sudāruṇam || 18 ||
jīvitaṃ tyaktumicchāmi śokena mahatā vṛtā |
rākṣasībhiśca rakṣantyā rāmo nāsādyate mayā || 19 ||
dhigastu khalu mānuṣyaṃ dhigastu paravaśyatām |
na śakyaṃ yatparityaktumātmacchandena jīvitam || 20 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.