શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે સુન્દરકાણ્ડમ્ ।
અથ સપ્તપઞ્ચાશસ્સર્ગઃ ।
સ ચન્દ્રકુમુદં રમ્યં સાર્કકારણ્ડવં શુભમ્ ।
તિષ્યશ્રવણકાદમ્બમભ્રશૈવાલશાદ્વલમ્ ॥ 1 ॥
પુનર્વસુમહામીનં લોહિતાઙ્ગમહાગ્રહમ્ ।
ઐરાવતમહાદ્વીપં સ્વાતિહંસવિલોલિતમ્ ॥ 2 ॥
વાતસઙ્ઘાતજાતોર્મિ ચન્દ્રાંશુશિશિરામ્બુમત્ ।
ભુજઙ્ગયક્ષગન્ધર્વપ્રબુદ્ધકમલોત્પલમ્ ॥ 3 ॥
હનુમાન્મારુતગતિર્મહાનૌરિવ સાગરમ્ ।
અપારમપરિશ્રાન્તઃ પુપ્લુવે ગગનાર્ણવમ્ ॥ 4 ॥
ગ્રસમાન ઇવાકાશં તારાધિપમિવોલ્લિખન્ ।
હરન્નિવ સનક્ષત્રં ગગનં સાર્કમણ્ડલમ્ ॥ 5 ॥
મારુતસ્યાત્મજઃ શ્રીમાન્કપિર્વ્યોમચરો મહાન્ ।
હનુમાન્મેઘજાલાનિ વિકર્ષન્નિવ ગચ્છતિ ॥ 6 ॥
પાણ્ડુરારુણવર્ણાનિ નીલમાઞ્જિષ્ઠકાનિ ચ ।
હરિતારુણવર્ણાનિ મહાભ્રાણિ ચકાશિરે ॥ 7 ॥
પ્રવિશન્નભ્રજાલાનિ નિષ્પતંશ્ચ પુનઃ પુનઃ ।
પ્રચ્છન્નશ્ચ પ્રકાશશ્ચ ચન્દ્રમા ઇવ લક્ષ્યતે ॥ 8 ॥
વિવિધાભ્રઘનાપન્નગોચરો ધવલામ્બરઃ ।
દૃશ્યાદૃશ્યતનુર્વીરસ્તદા ચન્દ્રાયતેઽમ્બરે ॥ 9 ॥
તાર્ક્ષ્યાયમાણો ગગને બભાસે વાયુનન્દનઃ ।
દારયન્મેઘબૃન્દાનિ નિષ્પતંશ્ચ પુનઃ પુનઃ ॥ 10 ॥
નદન્નાદેન મહતા મેઘસ્વનમહાસ્વનઃ ।
પ્રવરાન્રાક્ષસાન્ હત્વા નામ વિશ્રાવ્ય ચાત્મનઃ ॥ 11 ॥
આકુલાં નગરીં કૃત્વા વ્યથયિત્વા ચ રાવણમ્ ।
અર્દયિત્વા બલં ઘોરં વૈદેહીમભિવાદ્ય ચ ॥ 12 ॥
આજગામ મહાતેજાઃ પુનર્મધ્યેન સાગરમ્ ।
પર્વતેન્દ્રં સુનાભં ચ સમુપસ્પૃશ્ય વીર્યવાન્ ॥ 13 ॥
જ્યામુક્ત ઇવ નારાચો મહાવેગોઽભ્યુપાગતઃ ।
સ કિઞ્ચિદનુસમ્પ્રાપ્તઃ સમાલોક્ય મહાગિરિમ્ ॥ 14 ॥
મહેન્દ્રં મેઘસઙ્કાશં નનાદ હરિપુઙ્ગવઃ ।
સ પૂરયામાસ કપિર્દિશો દશ સમન્તતઃ ॥ 15 ॥
નદન્નાદેન મહતા મેઘસ્વનમહાસ્વનઃ ।
સ તં દેશમનુપ્રાપ્તઃ સુહૃદ્ધર્શનલાલસઃ ॥ 16 ॥
નનાદ હરિશાર્દૂલો લાઙ્ગૂલં ચાપ્યકમ્પયત્ ।
તસ્ય નાનદ્યમાનસ્ય સુપર્ણચરિતે પથિ ॥ 17 ॥
ફલતીવાસ્ય ઘોષેણ ગગનં સાર્કમણ્ડલમ્ ।
યે તુ તત્રોત્તરે તીરે સમુદ્રસ્ય મહાબલાઃ ॥ 18 ॥
પૂર્વં સંવિષ્ઠિતાશ્શૂરા વાયુપુત્રદિદૃક્ષવઃ ।
મહતો વાતનુન્નસ્ય તોયદસ્યેવ ગર્જિતમ્ ॥ 19 ॥
શુશ્રુવુસ્તે તદા ઘોષમૂરુવેગં હનૂમતઃ ।
તે દીનમનસસ્સર્વે શુશ્રુવુઃ કાનનૌકસઃ ॥ 20 ॥
વાનરેન્દ્રસ્ય નિર્ઘોષં પર્જન્યનિનદોપમમ્ ।
નિશમ્ય નદતો નાદં વાનરાસ્તે સમન્તતઃ ॥ 21 ॥
બભૂવુરુત્સુકાસ્સર્વે સુહૃદ્ધર્શનકાઙ્ક્ષિણઃ ।
જામ્બવાન્ સ હરિશ્રેષ્ઠઃ પ્રીતિસંહૃષ્ટમાનસઃ ॥ 22 ॥
ઉપામન્ત્ર્ય હરીન્ સર્વાનિદં વચનમબ્રવીત્ ।
સર્વથા કૃતકાર્યોઽસૌ હનુમાન્નાત્ર સંશયઃ ॥ 23 ॥
ન હ્યસ્યાકૃતકાર્યસ્ય નાદ એવંવિધો ભવેત્ ।
તસ્ય બાહૂરુવેગં ચ નિનાદં ચ મહાત્મનઃ ॥ 24 ॥
નિશમ્ય હરયો હૃષ્ટાઃ સમુત્પેતુસ્તતસ્તતઃ ।
તે નગાગ્રાન્નગાગ્રાણિ શિખરાચ્છિખરાણિ ચ ॥ 25 ॥
પ્રહૃષ્ટાઃ સમપદ્યન્ત હનૂમન્તં દિદૃક્ષવઃ ।
તે પ્રીતાઃ પાદપાગ્રેષુ ગૃહ્ય શાખાઃ સુવિષ્ઠિતાઃ ॥ 26 ॥
વાસાંસીવ પ્રશાખાશ્ચ સમાવિધ્યન્ત વાનરાઃ ।
ગિરિગહ્વરસંલીનો યથા ગર્જતિ મારુતઃ ॥ 27 ॥
એવં જગર્જ બલવાન્ હનુમાન્મારુતાત્મજઃ ।
તમભ્રઘનસઙ્કાશમાપતન્તં મહાકપિમ્ ॥ 28 ॥
દૃષ્ટ્વા તે વાનરાસ્સર્વે તસ્થુઃ પ્રાઞ્જલયસ્તદા ।
તતસ્તુ વેગવાંસ્તસ્ય ગિરેર્ગિરિનિભઃ કપિઃ ॥ 29 ॥
નિપપાત મહેન્દ્રસ્ય શિખરે પાદપાકુલે ।
હર્ષેણાપૂર્યમાણોઽસૌ રમ્યે પર્વતનિર્ઝરે ॥ 30 ॥
છિન્નપક્ષ ઇવાઽકાશાત્પપાત ધરણીધરઃ ।
તતસ્તે પ્રીતમનસસ્સર્વે વાનરપુઙ્ગવાઃ ॥ 31 ॥
હનુમન્તં મહાત્માનં પરિવાર્યોપતસ્થિરે ।
પરિવાર્ય ચ તે સર્વે પરાં પ્રીતિમુપાગતાઃ ॥ 32 ॥
પ્રહૃષ્ટવદના સ્સર્વે તમરોગમુપાગતમ્ ।
ઉપાયનાનિ ચાદાય મૂલાનિ ચ ફલાનિ ચ ॥ 33 ॥
પ્રત્યર્ચયન્ હરિશ્રેષ્ઠં હરયો મારુતાત્મજમ્ ।
હનુમાંસ્તુ ગુરૂન્ વૃદ્ધાઞ્જામ્બવત્પ્રમુખાંસ્તદા ॥ 34 ॥
કુમારમઙ્ગદં ચૈવ સોઽવન્દત મહાકપિઃ ।
સ તાભ્યાં પૂજિતઃ પૂજ્યઃ કપિભિશ્ચ પ્રસાદિતઃ ॥ 35 ॥
દૃષ્ટા સીતેતિ વિક્રાન્ત સ્સઙ્ક્ષેપેણ ન્યવેદયત્ ।
નિષસાદ ચ હસ્તેન ગૃહીત્વા વાલિનસ્સુતમ્ ॥ 36 ॥
રમણીયે વનોદ્દેશે મહેન્દ્રસ્ય ગિરેસ્તદા ।
હનુમાનબ્રવીદ્ધૃષ્ટસ્તદા તાન્વાનરર્ષભાન્ ॥ 37 ॥
અશોકવનિકાસંસ્થા દૃષ્ટા સા જનકાત્મજા ।
રક્ષમાણા સુઘોરાભી રાક્ષસીભિરનિન્દિતા ॥ 38 ॥
એકવેણીધરા બાલા રામદર્શનલાલસા ।
ઉપવાસપરિશ્રાન્તા જટિલા મલિના કૃશા ॥ 39 ॥
તતો દૃષ્ટેતિ વચનં મહાર્થમમૃતોપમમ્ ।
નિશમ્ય મારુતેસ્સર્વે મુદિતા વાનરાભવન્ ॥ 40 ॥
ક્ષ્વેલન્ત્યન્યે નદન્ત્યન્યે ગર્જન્ત્યન્યે મહાબલાઃ ।
ચક્રુઃ કિલકિલામન્યે પ્રતિગર્જન્તિ ચાપરે ॥ 41 ॥
કેચિદુચ્છ્રિતલાઙ્ગૂલાઃ પ્રહૃષ્ટાઃ કપિકુઞ્જરાઃ ।
આયતાઞ્ચિતદીર્ઘાણિ લાઙ્ગૂલાનિ પ્રવિવ્યધુઃ ॥ 42 ॥
અપરે ચ હનૂમન્તં વાનરા વારણોપમમ્ ।
આપ્લુત્ય ગિરિશૃઙ્ગેભ્યસ્સંસ્પૃશન્તિ સ્મ હર્ષિતાઃ ॥ 43 ॥
ઉક્તવાક્યં હનૂમન્તમઙ્ગદસ્તમથાબ્રવીત્ ।
સર્વેષાં હરિવીરાણાં મધ્યે વચનમુત્તમમ્ ॥ 44 ॥
સત્ત્વે વીર્યે ન તે કશ્ચિત્સમો વાનર વિદ્યતે ।
યદવપ્લુત્ય વિસ્તીર્ણં સાગરં પુનરાગતઃ ॥ 45 ॥
અહો સ્વામિનિ તે ભક્તિરહો વીર્યમહો ધૃતિઃ ।
દિષ્ટ્યા દૃષ્ટા ત્વયા દેવી રામપત્ની યશસ્વિની ॥ 46 ॥
દિષ્ટ્યા ત્યક્ષ્યતિ કાકુત્સ્થ શ્શોકં સીતાવિયોગજમ્ ।
તતોઽઙ્ગદં હનૂમન્તં જામ્બવન્તં ચ વાનરાઃ ॥ 47 ॥
પરિવાર્ય પ્રમુદિતા ભેજિરે વિપુલાશ્શિલાઃ ।
શ્રોતુકામાસ્સમુદ્રસ્ય લઙ્ઘનં વાનરોત્તમાઃ ॥ 48 ॥
દર્શનં ચાપિ લઙ્કાયાસ્સીતાયા રાવણસ્ય ચ ।
તસ્થુઃ પ્રાઞ્જલયસ્સર્વે હનુમદ્વચનોન્મુખાઃ ॥ 49 ॥
તસ્થૌ તત્રાઙ્ગદઃ શ્રીમાન્ વાનરૈર્બહુભિર્વૃતઃ ।
ઉપાસ્યમાનો વિબુધૈર્દિવિ દેવપતિર્યથા ॥ 50 ॥
હનૂમતા કીર્તિમતા યશસ્વિના તથાઙ્ગદેનાઙ્ગદબદ્ધબાહુના ।
મુદા તદાઽધ્યાસિતમુન્નતં મહન્મહીધરાગ્રં જ્વલિતં શ્રિયાભવત્ ॥ 51 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે સુન્દરકાણ્ડે સપ્તપઞ્ચાશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptapañcāśassargaḥ |
sa candrakumudaṃ ramyaṃ sārkakāraṇḍavaṃ śubham |
tiṣyaśravaṇakādambamabhraśaivālaśādvalam || 1 ||
punarvasumahāmīnaṃ lohitāṅgamahāgraham |
airāvatamahādvīpaṃ svātihaṃsavilolitam || 2 ||
vātasaṅghātajātormi candrāṃśuśiśirāmbumat |
bhujaṅgayakṣagandharvaprabuddhakamalotpalam || 3 ||
hanumānmārutagatirmahānauriva sāgaram |
apāramapariśrāntaḥ pupluve gaganārṇavam || 4 ||
grasamāna ivākāśaṃ tārādhipamivollikhan |
haranniva sanakṣatraṃ gaganaṃ sārkamaṇḍalam || 5 ||
mārutasyātmajaḥ śrīmānkapirvyomacaro mahān |
hanumānmeghajālāni vikarṣanniva gacchati || 6 ||
pāṇḍurāruṇavarṇāni nīlamāñjiṣṭhakāni ca |
haritāruṇavarṇāni mahābhrāṇi cakāśire || 7 ||
praviśannabhrajālāni niṣpataṃśca punaḥ punaḥ |
pracchannaśca prakāśaśca candramā iva lakṣyate || 8 ||
vividhābhraghanāpannagocaro dhavalāmbaraḥ |
dṛśyādṛśyatanurvīrastadā candrāyate'mbare || 9 ||
tārkṣyāyamāṇo gagane babhāse vāyunandanaḥ |
dārayanmeghabṛndāni niṣpataṃśca punaḥ punaḥ || 10 ||
nadannādena mahatā meghasvanamahāsvanaḥ |
pravarānrākṣasān hatvā nāma viśrāvya cātmanaḥ || 11 ||
ākulāṃ nagarīṃ kṛtvā vyathayitvā ca rāvaṇam |
ardayitvā balaṃ ghoraṃ vaidehīmabhivādya ca || 12 ||
ājagāma mahātejāḥ punarmadhyena sāgaram |
parvatendraṃ sunābhaṃ ca samupaspṛśya vīryavān || 13 ||
jyāmukta iva nārāco mahāvego'bhyupāgataḥ |
sa kiñcidanusamprāptaḥ samālokya mahāgirim || 14 ||
mahendraṃ meghasaṅkāśaṃ nanāda haripuṅgavaḥ |
sa pūrayāmāsa kapirdiśo daśa samantataḥ || 15 ||
nadannādena mahatā meghasvanamahāsvanaḥ |
sa taṃ deśamanuprāptaḥ suhṛddharśanalālasaḥ || 16 ||
nanāda hariśārdūlo lāṅgūlaṃ cāpyakampayat |
tasya nānadyamānasya suparṇacarite pathi || 17 ||
phalatīvāsya ghoṣeṇa gaganaṃ sārkamaṇḍalam |
ye tu tatrottare tīre samudrasya mahābalāḥ || 18 ||
pūrvaṃ saṃviṣṭhitāśśūrā vāyuputradidṛkṣavaḥ |
mahato vātanunnasya toyadasyeva garjitam || 19 ||
śuśruvuste tadā ghoṣamūruvegaṃ hanūmataḥ |
te dīnamanasassarve śuśruvuḥ kānanaukasaḥ || 20 ||
vānarendrasya nirghoṣaṃ parjanyaninadopamam |
niśamya nadato nādaṃ vānarāste samantataḥ || 21 ||
babhūvurutsukāssarve suhṛddharśanakāṅkṣiṇaḥ |
jāmbavān sa hariśreṣṭhaḥ prītisaṃhṛṣṭamānasaḥ || 22 ||
upāmantrya harīn sarvānidaṃ vacanamabravīt |
sarvathā kṛtakāryo'sau hanumānnātra saṃśayaḥ || 23 ||
na hyasyākṛtakāryasya nāda evaṃvidho bhavet |
tasya bāhūruvegaṃ ca ninādaṃ ca mahātmanaḥ || 24 ||
niśamya harayo hṛṣṭāḥ samutpetustatastataḥ |
te nagāgrānnagāgrāṇi śikharācchikharāṇi ca || 25 ||
prahṛṣṭāḥ samapadyanta hanūmantaṃ didṛkṣavaḥ |
te prītāḥ pādapāgreṣu gṛhya śākhāḥ suviṣṭhitāḥ || 26 ||
vāsāṃsīva praśākhāśca samāvidhyanta vānarāḥ |
girigahvarasaṃlīno yathā garjati mārutaḥ || 27 ||
evaṃ jagarja balavān hanumānmārutātmajaḥ |
tamabhraghanasaṅkāśamāpatantaṃ mahākapim || 28 ||
dṛṣṭvā te vānarāssarve tasthuḥ prāñjalayastadā |
tatastu vegavāṃstasya girergirinibhaḥ kapiḥ || 29 ||
nipapāta mahendrasya śikhare pādapākule |
harṣeṇāpūryamāṇo'sau ramye parvatanirjhare || 30 ||
chinnapakṣa ivā'kāśātpapāta dharaṇīdharaḥ |
tataste prītamanasassarve vānarapuṅgavāḥ || 31 ||
hanumantaṃ mahātmānaṃ parivāryopatasthire |
parivārya ca te sarve parāṃ prītimupāgatāḥ || 32 ||
prahṛṣṭavadanā ssarve tamarogamupāgatam |
upāyanāni cādāya mūlāni ca phalāni ca || 33 ||
pratyarcayan hariśreṣṭhaṃ harayo mārutātmajam |
hanumāṃstu gurūn vṛddhāñjāmbavatpramukhāṃstadā || 34 ||
kumāramaṅgadaṃ caiva so'vandata mahākapiḥ |
sa tābhyāṃ pūjitaḥ pūjyaḥ kapibhiśca prasāditaḥ || 35 ||
dṛṣṭā sīteti vikrānta ssaṅkṣepeṇa nyavedayat |
niṣasāda ca hastena gṛhītvā vālinassutam || 36 ||
ramaṇīye vanoddeśe mahendrasya girestadā |
hanumānabravīddhṛṣṭastadā tānvānararṣabhān || 37 ||
aśokavanikāsaṃsthā dṛṣṭā sā janakātmajā |
rakṣamāṇā sughorābhī rākṣasībhiraninditā || 38 ||
ekaveṇīdharā bālā rāmadarśanalālasā |
upavāsapariśrāntā jaṭilā malinā kṛśā || 39 ||
tato dṛṣṭeti vacanaṃ mahārthamamṛtopamam |
niśamya mārutessarve muditā vānarābhavan || 40 ||
kṣvelantyanye nadantyanye garjantyanye mahābalāḥ |
cakruḥ kilakilāmanye pratigarjanti cāpare || 41 ||
keciducchritalāṅgūlāḥ prahṛṣṭāḥ kapikuñjarāḥ |
āyatāñcitadīrghāṇi lāṅgūlāni pravivyadhuḥ || 42 ||
apare ca hanūmantaṃ vānarā vāraṇopamam |
āplutya giriśṛṅgebhyassaṃspṛśanti sma harṣitāḥ || 43 ||
uktavākyaṃ hanūmantamaṅgadastamathābravīt |
sarveṣāṃ harivīrāṇāṃ madhye vacanamuttamam || 44 ||
sattve vīrye na te kaścitsamo vānara vidyate |
yadavaplutya vistīrṇaṃ sāgaraṃ punarāgataḥ || 45 ||
aho svāmini te bhaktiraho vīryamaho dhṛtiḥ |
diṣṭyā dṛṣṭā tvayā devī rāmapatnī yaśasvinī || 46 ||
diṣṭyā tyakṣyati kākutstha śśokaṃ sītāviyogajam |
tato'ṅgadaṃ hanūmantaṃ jāmbavantaṃ ca vānarāḥ || 47 ||
parivārya pramuditā bhejire vipulāśśilāḥ |
śrotukāmāssamudrasya laṅghanaṃ vānarottamāḥ || 48 ||
darśanaṃ cāpi laṅkāyāssītāyā rāvaṇasya ca |
tasthuḥ prāñjalayassarve hanumadvacanonmukhāḥ || 49 ||
tasthau tatrāṅgadaḥ śrīmān vānarairbahubhirvṛtaḥ |
upāsyamāno vibudhairdivi devapatiryathā || 50 ||
hanūmatā kīrtimatā yaśasvinā tathāṅgadenāṅgadabaddhabāhunā |
mudā tadā'dhyāsitamunnataṃ mahanmahīdharāgraṃ jvalitaṃ śriyābhavat || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ सप्तपञ्चाशस्सर्गः ।
स चन्द्रकुमुदं रम्यं सार्ककारण्डवं शुभम् ।
तिष्यश्रवणकादम्बमभ्रशैवालशाद्वलम् ॥ 1 ॥
पुनर्वसुमहामीनं लोहिताङ्गमहाग्रहम् ।
ऐरावतमहाद्वीपं स्वातिहंसविलोलितम् ॥ 2 ॥
वातसङ्घातजातोर्मि चन्द्रांशुशिशिराम्बुमत् ।
भुजङ्गयक्षगन्धर्वप्रबुद्धकमलोत्पलम् ॥ 3 ॥
हनुमान्मारुतगतिर्महानौरिव सागरम् ।
अपारमपरिश्रान्तः पुप्लुवे गगनार्णवम् ॥ 4 ॥
ग्रसमान इवाकाशं ताराधिपमिवोल्लिखन् ।
हरन्निव सनक्षत्रं गगनं सार्कमण्डलम् ॥ 5 ॥
मारुतस्यात्मजः श्रीमान्कपिर्व्योमचरो महान् ।
हनुमान्मेघजालानि विकर्षन्निव गच्छति ॥ 6 ॥
पाण्डुरारुणवर्णानि नीलमाञ्जिष्ठकानि च ।
हरितारुणवर्णानि महाभ्राणि चकाशिरे ॥ 7 ॥
प्रविशन्नभ्रजालानि निष्पतंश्च पुनः पुनः ।
प्रच्छन्नश्च प्रकाशश्च चन्द्रमा इव लक्ष्यते ॥ 8 ॥
विविधाभ्रघनापन्नगोचरो धवलाम्बरः ।
दृश्यादृश्यतनुर्वीरस्तदा चन्द्रायतेऽम्बरे ॥ 9 ॥
तार्क्ष्यायमाणो गगने बभासे वायुनन्दनः ।
दारयन्मेघबृन्दानि निष्पतंश्च पुनः पुनः ॥ 10 ॥
नदन्नादेन महता मेघस्वनमहास्वनः ।
प्रवरान्राक्षसान् हत्वा नाम विश्राव्य चात्मनः ॥ 11 ॥
आकुलां नगरीं कृत्वा व्यथयित्वा च रावणम् ।
अर्दयित्वा बलं घोरं वैदेहीमभिवाद्य च ॥ 12 ॥
आजगाम महातेजाः पुनर्मध्येन सागरम् ।
पर्वतेन्द्रं सुनाभं च समुपस्पृश्य वीर्यवान् ॥ 13 ॥
ज्यामुक्त इव नाराचो महावेगोऽभ्युपागतः ।
स किञ्चिदनुसम्प्राप्तः समालोक्य महागिरिम् ॥ 14 ॥
महेन्द्रं मेघसङ्काशं ननाद हरिपुङ्गवः ।
स पूरयामास कपिर्दिशो दश समन्ततः ॥ 15 ॥
नदन्नादेन महता मेघस्वनमहास्वनः ।
स तं देशमनुप्राप्तः सुहृद्धर्शनलालसः ॥ 16 ॥
ननाद हरिशार्दूलो लाङ्गूलं चाप्यकम्पयत् ।
तस्य नानद्यमानस्य सुपर्णचरिते पथि ॥ 17 ॥
फलतीवास्य घोषेण गगनं सार्कमण्डलम् ।
ये तु तत्रोत्तरे तीरे समुद्रस्य महाबलाः ॥ 18 ॥
पूर्वं संविष्ठिताश्शूरा वायुपुत्रदिदृक्षवः ।
महतो वातनुन्नस्य तोयदस्येव गर्जितम् ॥ 19 ॥
शुश्रुवुस्ते तदा घोषमूरुवेगं हनूमतः ।
ते दीनमनसस्सर्वे शुश्रुवुः काननौकसः ॥ 20 ॥
वानरेन्द्रस्य निर्घोषं पर्जन्यनिनदोपमम् ।
निशम्य नदतो नादं वानरास्ते समन्ततः ॥ 21 ॥
बभूवुरुत्सुकास्सर्वे सुहृद्धर्शनकाङ्क्षिणः ।
जाम्बवान् स हरिश्रेष्ठः प्रीतिसंहृष्टमानसः ॥ 22 ॥
उपामन्त्र्य हरीन् सर्वानिदं वचनमब्रवीत् ।
सर्वथा कृतकार्योऽसौ हनुमान्नात्र संशयः ॥ 23 ॥
न ह्यस्याकृतकार्यस्य नाद एवंविधो भवेत् ।
तस्य बाहूरुवेगं च निनादं च महात्मनः ॥ 24 ॥
निशम्य हरयो हृष्टाः समुत्पेतुस्ततस्ततः ।
ते नगाग्रान्नगाग्राणि शिखराच्छिखराणि च ॥ 25 ॥
प्रहृष्टाः समपद्यन्त हनूमन्तं दिदृक्षवः ।
ते प्रीताः पादपाग्रेषु गृह्य शाखाः सुविष्ठिताः ॥ 26 ॥
वासांसीव प्रशाखाश्च समाविध्यन्त वानराः ।
गिरिगह्वरसंलीनो यथा गर्जति मारुतः ॥ 27 ॥
एवं जगर्ज बलवान् हनुमान्मारुतात्मजः ।
तमभ्रघनसङ्काशमापतन्तं महाकपिम् ॥ 28 ॥
दृष्ट्वा ते वानरास्सर्वे तस्थुः प्राञ्जलयस्तदा ।
ततस्तु वेगवांस्तस्य गिरेर्गिरिनिभः कपिः ॥ 29 ॥
निपपात महेन्द्रस्य शिखरे पादपाकुले ।
हर्षेणापूर्यमाणोऽसौ रम्ये पर्वतनिर्झरे ॥ 30 ॥
छिन्नपक्ष इवाऽकाशात्पपात धरणीधरः ।
ततस्ते प्रीतमनसस्सर्वे वानरपुङ्गवाः ॥ 31 ॥
हनुमन्तं महात्मानं परिवार्योपतस्थिरे ।
परिवार्य च ते सर्वे परां प्रीतिमुपागताः ॥ 32 ॥
प्रहृष्टवदना स्सर्वे तमरोगमुपागतम् ।
उपायनानि चादाय मूलानि च फलानि च ॥ 33 ॥
प्रत्यर्चयन् हरिश्रेष्ठं हरयो मारुतात्मजम् ।
हनुमांस्तु गुरून् वृद्धाञ्जाम्बवत्प्रमुखांस्तदा ॥ 34 ॥
कुमारमङ्गदं चैव सोऽवन्दत महाकपिः ।
स ताभ्यां पूजितः पूज्यः कपिभिश्च प्रसादितः ॥ 35 ॥
दृष्टा सीतेति विक्रान्त स्सङ्क्षेपेण न्यवेदयत् ।
निषसाद च हस्तेन गृहीत्वा वालिनस्सुतम् ॥ 36 ॥
रमणीये वनोद्देशे महेन्द्रस्य गिरेस्तदा ।
हनुमानब्रवीद्धृष्टस्तदा तान्वानरर्षभान् ॥ 37 ॥
अशोकवनिकासंस्था दृष्टा सा जनकात्मजा ।
रक्षमाणा सुघोराभी राक्षसीभिरनिन्दिता ॥ 38 ॥
एकवेणीधरा बाला रामदर्शनलालसा ।
उपवासपरिश्रान्ता जटिला मलिना कृशा ॥ 39 ॥
ततो दृष्टेति वचनं महार्थममृतोपमम् ।
निशम्य मारुतेस्सर्वे मुदिता वानराभवन् ॥ 40 ॥
क्ष्वेलन्त्यन्ये नदन्त्यन्ये गर्जन्त्यन्ये महाबलाः ।
चक्रुः किलकिलामन्ये प्रतिगर्जन्ति चापरे ॥ 41 ॥
केचिदुच्छ्रितलाङ्गूलाः प्रहृष्टाः कपिकुञ्जराः ।
आयताञ्चितदीर्घाणि लाङ्गूलानि प्रविव्यधुः ॥ 42 ॥
अपरे च हनूमन्तं वानरा वारणोपमम् ।
आप्लुत्य गिरिशृङ्गेभ्यस्संस्पृशन्ति स्म हर्षिताः ॥ 43 ॥
उक्तवाक्यं हनूमन्तमङ्गदस्तमथाब्रवीत् ।
सर्वेषां हरिवीराणां मध्ये वचनमुत्तमम् ॥ 44 ॥
सत्त्वे वीर्ये न ते कश्चित्समो वानर विद्यते ।
यदवप्लुत्य विस्तीर्णं सागरं पुनरागतः ॥ 45 ॥
अहो स्वामिनि ते भक्तिरहो वीर्यमहो धृतिः ।
दिष्ट्या दृष्टा त्वया देवी रामपत्नी यशस्विनी ॥ 46 ॥
दिष्ट्या त्यक्ष्यति काकुत्स्थ श्शोकं सीतावियोगजम् ।
ततोऽङ्गदं हनूमन्तं जाम्बवन्तं च वानराः ॥ 47 ॥
परिवार्य प्रमुदिता भेजिरे विपुलाश्शिलाः ।
श्रोतुकामास्समुद्रस्य लङ्घनं वानरोत्तमाः ॥ 48 ॥
दर्शनं चापि लङ्कायास्सीताया रावणस्य च ।
तस्थुः प्राञ्जलयस्सर्वे हनुमद्वचनोन्मुखाः ॥ 49 ॥
तस्थौ तत्राङ्गदः श्रीमान् वानरैर्बहुभिर्वृतः ।
उपास्यमानो विबुधैर्दिवि देवपतिर्यथा ॥ 50 ॥
हनूमता कीर्तिमता यशस्विना तथाङ्गदेनाङ्गदबद्धबाहुना ।
मुदा तदाऽध्यासितमुन्नतं महन्महीधराग्रं ज्वलितं श्रियाभवत् ॥ 51 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे सप्तपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptapañcāśassargaḥ |
sa candrakumudaṃ ramyaṃ sārkakāraṇḍavaṃ śubham |
tiṣyaśravaṇakādambamabhraśaivālaśādvalam || 1 ||
punarvasumahāmīnaṃ lohitāṅgamahāgraham |
airāvatamahādvīpaṃ svātihaṃsavilolitam || 2 ||
vātasaṅghātajātormi candrāṃśuśiśirāmbumat |
bhujaṅgayakṣagandharvaprabuddhakamalotpalam || 3 ||
hanumānmārutagatirmahānauriva sāgaram |
apāramapariśrāntaḥ pupluve gaganārṇavam || 4 ||
grasamāna ivākāśaṃ tārādhipamivollikhan |
haranniva sanakṣatraṃ gaganaṃ sārkamaṇḍalam || 5 ||
mārutasyātmajaḥ śrīmānkapirvyomacaro mahān |
hanumānmeghajālāni vikarṣanniva gacchati || 6 ||
pāṇḍurāruṇavarṇāni nīlamāñjiṣṭhakāni ca |
haritāruṇavarṇāni mahābhrāṇi cakāśire || 7 ||
praviśannabhrajālāni niṣpataṃśca punaḥ punaḥ |
pracchannaśca prakāśaśca candramā iva lakṣyate || 8 ||
vividhābhraghanāpannagocaro dhavalāmbaraḥ |
dṛśyādṛśyatanurvīrastadā candrāyate'mbare || 9 ||
tārkṣyāyamāṇo gagane babhāse vāyunandanaḥ |
dārayanmeghabṛndāni niṣpataṃśca punaḥ punaḥ || 10 ||
nadannādena mahatā meghasvanamahāsvanaḥ |
pravarānrākṣasān hatvā nāma viśrāvya cātmanaḥ || 11 ||
ākulāṃ nagarīṃ kṛtvā vyathayitvā ca rāvaṇam |
ardayitvā balaṃ ghoraṃ vaidehīmabhivādya ca || 12 ||
ājagāma mahātejāḥ punarmadhyena sāgaram |
parvatendraṃ sunābhaṃ ca samupaspṛśya vīryavān || 13 ||
jyāmukta iva nārāco mahāvego'bhyupāgataḥ |
sa kiñcidanusamprāptaḥ samālokya mahāgirim || 14 ||
mahendraṃ meghasaṅkāśaṃ nanāda haripuṅgavaḥ |
sa pūrayāmāsa kapirdiśo daśa samantataḥ || 15 ||
nadannādena mahatā meghasvanamahāsvanaḥ |
sa taṃ deśamanuprāptaḥ suhṛddharśanalālasaḥ || 16 ||
nanāda hariśārdūlo lāṅgūlaṃ cāpyakampayat |
tasya nānadyamānasya suparṇacarite pathi || 17 ||
phalatīvāsya ghoṣeṇa gaganaṃ sārkamaṇḍalam |
ye tu tatrottare tīre samudrasya mahābalāḥ || 18 ||
pūrvaṃ saṃviṣṭhitāśśūrā vāyuputradidṛkṣavaḥ |
mahato vātanunnasya toyadasyeva garjitam || 19 ||
śuśruvuste tadā ghoṣamūruvegaṃ hanūmataḥ |
te dīnamanasassarve śuśruvuḥ kānanaukasaḥ || 20 ||
vānarendrasya nirghoṣaṃ parjanyaninadopamam |
niśamya nadato nādaṃ vānarāste samantataḥ || 21 ||
babhūvurutsukāssarve suhṛddharśanakāṅkṣiṇaḥ |
jāmbavān sa hariśreṣṭhaḥ prītisaṃhṛṣṭamānasaḥ || 22 ||
upāmantrya harīn sarvānidaṃ vacanamabravīt |
sarvathā kṛtakāryo'sau hanumānnātra saṃśayaḥ || 23 ||
na hyasyākṛtakāryasya nāda evaṃvidho bhavet |
tasya bāhūruvegaṃ ca ninādaṃ ca mahātmanaḥ || 24 ||
niśamya harayo hṛṣṭāḥ samutpetustatastataḥ |
te nagāgrānnagāgrāṇi śikharācchikharāṇi ca || 25 ||
prahṛṣṭāḥ samapadyanta hanūmantaṃ didṛkṣavaḥ |
te prītāḥ pādapāgreṣu gṛhya śākhāḥ suviṣṭhitāḥ || 26 ||
vāsāṃsīva praśākhāśca samāvidhyanta vānarāḥ |
girigahvarasaṃlīno yathā garjati mārutaḥ || 27 ||
evaṃ jagarja balavān hanumānmārutātmajaḥ |
tamabhraghanasaṅkāśamāpatantaṃ mahākapim || 28 ||
dṛṣṭvā te vānarāssarve tasthuḥ prāñjalayastadā |
tatastu vegavāṃstasya girergirinibhaḥ kapiḥ || 29 ||
nipapāta mahendrasya śikhare pādapākule |
harṣeṇāpūryamāṇo'sau ramye parvatanirjhare || 30 ||
chinnapakṣa ivā'kāśātpapāta dharaṇīdharaḥ |
tataste prītamanasassarve vānarapuṅgavāḥ || 31 ||
hanumantaṃ mahātmānaṃ parivāryopatasthire |
parivārya ca te sarve parāṃ prītimupāgatāḥ || 32 ||
prahṛṣṭavadanā ssarve tamarogamupāgatam |
upāyanāni cādāya mūlāni ca phalāni ca || 33 ||
pratyarcayan hariśreṣṭhaṃ harayo mārutātmajam |
hanumāṃstu gurūn vṛddhāñjāmbavatpramukhāṃstadā || 34 ||
kumāramaṅgadaṃ caiva so'vandata mahākapiḥ |
sa tābhyāṃ pūjitaḥ pūjyaḥ kapibhiśca prasāditaḥ || 35 ||
dṛṣṭā sīteti vikrānta ssaṅkṣepeṇa nyavedayat |
niṣasāda ca hastena gṛhītvā vālinassutam || 36 ||
ramaṇīye vanoddeśe mahendrasya girestadā |
hanumānabravīddhṛṣṭastadā tānvānararṣabhān || 37 ||
aśokavanikāsaṃsthā dṛṣṭā sā janakātmajā |
rakṣamāṇā sughorābhī rākṣasībhiraninditā || 38 ||
ekaveṇīdharā bālā rāmadarśanalālasā |
upavāsapariśrāntā jaṭilā malinā kṛśā || 39 ||
tato dṛṣṭeti vacanaṃ mahārthamamṛtopamam |
niśamya mārutessarve muditā vānarābhavan || 40 ||
kṣvelantyanye nadantyanye garjantyanye mahābalāḥ |
cakruḥ kilakilāmanye pratigarjanti cāpare || 41 ||
keciducchritalāṅgūlāḥ prahṛṣṭāḥ kapikuñjarāḥ |
āyatāñcitadīrghāṇi lāṅgūlāni pravivyadhuḥ || 42 ||
apare ca hanūmantaṃ vānarā vāraṇopamam |
āplutya giriśṛṅgebhyassaṃspṛśanti sma harṣitāḥ || 43 ||
uktavākyaṃ hanūmantamaṅgadastamathābravīt |
sarveṣāṃ harivīrāṇāṃ madhye vacanamuttamam || 44 ||
sattve vīrye na te kaścitsamo vānara vidyate |
yadavaplutya vistīrṇaṃ sāgaraṃ punarāgataḥ || 45 ||
aho svāmini te bhaktiraho vīryamaho dhṛtiḥ |
diṣṭyā dṛṣṭā tvayā devī rāmapatnī yaśasvinī || 46 ||
diṣṭyā tyakṣyati kākutstha śśokaṃ sītāviyogajam |
tato'ṅgadaṃ hanūmantaṃ jāmbavantaṃ ca vānarāḥ || 47 ||
parivārya pramuditā bhejire vipulāśśilāḥ |
śrotukāmāssamudrasya laṅghanaṃ vānarottamāḥ || 48 ||
darśanaṃ cāpi laṅkāyāssītāyā rāvaṇasya ca |
tasthuḥ prāñjalayassarve hanumadvacanonmukhāḥ || 49 ||
tasthau tatrāṅgadaḥ śrīmān vānarairbahubhirvṛtaḥ |
upāsyamāno vibudhairdivi devapatiryathā || 50 ||
hanūmatā kīrtimatā yaśasvinā tathāṅgadenāṅgadabaddhabāhunā |
mudā tadā'dhyāsitamunnataṃ mahanmahīdharāgraṃ jvalitaṃ śriyābhavat || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.