5.57 সুন্দরকাণ্ড - সপ্তপঞ্চাশ সর্গঃ

5.57 Sundarakanda - Saptapanchasha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে সুন্দরকাণ্ডম্ ।
অথ সপ্তপঞ্চাশস্সর্গঃ ।
স চন্দ্রকুমুদং রম্যং সার্ককারণ্ডবং শুভম্ ।
তিষ্যশ্রবণকাদম্বমভ্রশৈবালশাদ্বলম্ ॥ 1 ॥
পুনর্বসুমহামীনং লোহিতাঙ্গমহাগ্রহম্ ।
ঐরাবতমহাদ্বীপং স্বাতিহংসবিলোলিতম্ ॥ 2 ॥
বাতসঙ্ঘাতজাতোর্মি চন্দ্রাংশুশিশিরাম্বুমত্ ।
ভুজঙ্গযক্ষগন্ধর্বপ্রবুদ্ধকমলোত্পলম্ ॥ 3 ॥
হনুমান্মারুতগতির্মহানৌরিব সাগরম্ ।
অপারমপরিশ্রান্তঃ পুপ্লুবে গগনার্ণবম্ ॥ 4 ॥
গ্রসমান ইবাকাশং তারাধিপমিবোল্লিখন্ ।
হরন্নিব সনক্ষত্রং গগনং সার্কমণ্ডলম্ ॥ 5 ॥
মারুতস্যাত্মজঃ শ্রীমান্কপির্ব্যোমচরো মহান্ ।
হনুমান্মেঘজালানি বিকর্ষন্নিব গচ্ছতি ॥ 6 ॥
পাণ্ডুরারুণবর্ণানি নীলমাঞ্জিষ্ঠকানি চ ।
হরিতারুণবর্ণানি মহাভ্রাণি চকাশিরে ॥ 7 ॥
প্রবিশন্নভ্রজালানি নিষ্পতংশ্চ পুনঃ পুনঃ ।
প্রচ্ছন্নশ্চ প্রকাশশ্চ চন্দ্রমা ইব লক্ষ্যতে ॥ 8 ॥
বিবিধাভ্রঘনাপন্নগোচরো ধবলাম্বরঃ ।
দৃশ্যাদৃশ্যতনুর্বীরস্তদা চন্দ্রাযতেঽম্বরে ॥ 9 ॥
তার্ক্ষ্যাযমাণো গগনে বভাসে বাযুনন্দনঃ ।
দারযন্মেঘবৃন্দানি নিষ্পতংশ্চ পুনঃ পুনঃ ॥ 10 ॥
নদন্নাদেন মহতা মেঘস্বনমহাস্বনঃ ।
প্রবরান্রাক্ষসান্ হত্বা নাম বিশ্রাব্য চাত্মনঃ ॥ 11 ॥
আকুলাং নগরীং কৃত্বা ব্যথযিত্বা চ রাবণম্ ।
অর্দযিত্বা বলং ঘোরং বৈদেহীমভিবাদ্য চ ॥ 12 ॥
আজগাম মহাতেজাঃ পুনর্মধ্যেন সাগরম্ ।
পর্বতেন্দ্রং সুনাভং চ সমুপস্পৃশ্য বীর্যবান্ ॥ 13 ॥
জ্যামুক্ত ইব নারাচো মহাবেগোঽভ্যুপাগতঃ ।
স কিঞ্চিদনুসম্প্রাপ্তঃ সমালোক্য মহাগিরিম্ ॥ 14 ॥
মহেন্দ্রং মেঘসঙ্কাশং ননাদ হরিপুঙ্গবঃ ।
স পূরযামাস কপির্দিশো দশ সমন্ততঃ ॥ 15 ॥
নদন্নাদেন মহতা মেঘস্বনমহাস্বনঃ ।
স তং দেশমনুপ্রাপ্তঃ সুহৃদ্ধর্শনলালসঃ ॥ 16 ॥
ননাদ হরিশার্দূলো লাঙ্গূলং চাপ্যকম্পযত্ ।
তস্য নানদ্যমানস্য সুপর্ণচরিতে পথি ॥ 17 ॥
ফলতীবাস্য ঘোষেণ গগনং সার্কমণ্ডলম্ ।
যে তু তত্রোত্তরে তীরে সমুদ্রস্য মহাবলাঃ ॥ 18 ॥
পূর্বং সংবিষ্ঠিতাশ্শূরা বাযুপুত্রদিদৃক্ষবঃ ।
মহতো বাতনুন্নস্য তোযদস্যেব গর্জিতম্ ॥ 19 ॥
শুশ্রুবুস্তে তদা ঘোষমূরুবেগং হনূমতঃ ।
তে দীনমনসস্সর্বে শুশ্রুবুঃ কাননৌকসঃ ॥ 20 ॥
বানরেন্দ্রস্য নির্ঘোষং পর্জন্যনিনদোপমম্ ।
নিশম্য নদতো নাদং বানরাস্তে সমন্ততঃ ॥ 21 ॥
বভূবুরুত্সুকাস্সর্বে সুহৃদ্ধর্শনকাঙ্ক্ষিণঃ ।
জাম্ববান্ স হরিশ্রেষ্ঠঃ প্রীতিসংহৃষ্টমানসঃ ॥ 22 ॥
উপামন্ত্র্য হরীন্ সর্বানিদং বচনমব্রবীত্ ।
সর্বথা কৃতকার্যোঽসৌ হনুমান্নাত্র সংশযঃ ॥ 23 ॥
ন হ্যস্যাকৃতকার্যস্য নাদ এবংবিধো ভবেত্ ।
তস্য বাহূরুবেগং চ নিনাদং চ মহাত্মনঃ ॥ 24 ॥
নিশম্য হরযো হৃষ্টাঃ সমুত্পেতুস্ততস্ততঃ ।
তে নগাগ্রান্নগাগ্রাণি শিখরাচ্ছিখরাণি চ ॥ 25 ॥
প্রহৃষ্টাঃ সমপদ্যন্ত হনূমন্তং দিদৃক্ষবঃ ।
তে প্রীতাঃ পাদপাগ্রেষু গৃহ্য শাখাঃ সুবিষ্ঠিতাঃ ॥ 26 ॥
বাসাংসীব প্রশাখাশ্চ সমাবিধ্যন্ত বানরাঃ ।
গিরিগহ্বরসংলীনো যথা গর্জতি মারুতঃ ॥ 27 ॥
এবং জগর্জ বলবান্ হনুমান্মারুতাত্মজঃ ।
তমভ্রঘনসঙ্কাশমাপতন্তং মহাকপিম্ ॥ 28 ॥
দৃষ্ট্বা তে বানরাস্সর্বে তস্থুঃ প্রাঞ্জলযস্তদা ।
ততস্তু বেগবাংস্তস্য গিরের্গিরিনিভঃ কপিঃ ॥ 29 ॥
নিপপাত মহেন্দ্রস্য শিখরে পাদপাকুলে ।
হর্ষেণাপূর্যমাণোঽসৌ রম্যে পর্বতনির্ঝরে ॥ 30 ॥
ছিন্নপক্ষ ইবাঽকাশাত্পপাত ধরণীধরঃ ।
ততস্তে প্রীতমনসস্সর্বে বানরপুঙ্গবাঃ ॥ 31 ॥
হনুমন্তং মহাত্মানং পরিবার্যোপতস্থিরে ।
পরিবার্য চ তে সর্বে পরাং প্রীতিমুপাগতাঃ ॥ 32 ॥
প্রহৃষ্টবদনা স্সর্বে তমরোগমুপাগতম্ ।
উপাযনানি চাদায মূলানি চ ফলানি চ ॥ 33 ॥
প্রত্যর্চযন্ হরিশ্রেষ্ঠং হরযো মারুতাত্মজম্ ।
হনুমাংস্তু গুরূন্ বৃদ্ধাঞ্জাম্ববত্প্রমুখাংস্তদা ॥ 34 ॥
কুমারমঙ্গদং চৈব সোঽবন্দত মহাকপিঃ ।
স তাভ্যাং পূজিতঃ পূজ্যঃ কপিভিশ্চ প্রসাদিতঃ ॥ 35 ॥
দৃষ্টা সীতেতি বিক্রান্ত স্সঙ্ক্ষেপেণ ন্যবেদযত্ ।
নিষসাদ চ হস্তেন গৃহীত্বা বালিনস্সুতম্ ॥ 36 ॥
রমণীযে বনোদ্দেশে মহেন্দ্রস্য গিরেস্তদা ।
হনুমানব্রবীদ্ধৃষ্টস্তদা তান্বানরর্ষভান্ ॥ 37 ॥
অশোকবনিকাসংস্থা দৃষ্টা সা জনকাত্মজা ।
রক্ষমাণা সুঘোরাভী রাক্ষসীভিরনিন্দিতা ॥ 38 ॥
একবেণীধরা বালা রামদর্শনলালসা ।
উপবাসপরিশ্রান্তা জটিলা মলিনা কৃশা ॥ 39 ॥
ততো দৃষ্টেতি বচনং মহার্থমমৃতোপমম্ ।
নিশম্য মারুতেস্সর্বে মুদিতা বানরাভবন্ ॥ 40 ॥
ক্ষ্বেলন্ত্যন্যে নদন্ত্যন্যে গর্জন্ত্যন্যে মহাবলাঃ ।
চক্রুঃ কিলকিলামন্যে প্রতিগর্জন্তি চাপরে ॥ 41 ॥
কেচিদুচ্ছ্রিতলাঙ্গূলাঃ প্রহৃষ্টাঃ কপিকুঞ্জরাঃ ।
আযতাঞ্চিতদীর্ঘাণি লাঙ্গূলানি প্রবিব্যধুঃ ॥ 42 ॥
অপরে চ হনূমন্তং বানরা বারণোপমম্ ।
আপ্লুত্য গিরিশৃঙ্গেভ্যস্সংস্পৃশন্তি স্ম হর্ষিতাঃ ॥ 43 ॥
উক্তবাক্যং হনূমন্তমঙ্গদস্তমথাব্রবীত্ ।
সর্বেষাং হরিবীরাণাং মধ্যে বচনমুত্তমম্ ॥ 44 ॥
সত্ত্বে বীর্যে ন তে কশ্চিত্সমো বানর বিদ্যতে ।
যদবপ্লুত্য বিস্তীর্ণং সাগরং পুনরাগতঃ ॥ 45 ॥
অহো স্বামিনি তে ভক্তিরহো বীর্যমহো ধৃতিঃ ।
দিষ্ট্যা দৃষ্টা ত্বযা দেবী রামপত্নী যশস্বিনী ॥ 46 ॥
দিষ্ট্যা ত্যক্ষ্যতি কাকুত্স্থ শ্শোকং সীতাবিযোগজম্ ।
ততোঽঙ্গদং হনূমন্তং জাম্ববন্তং চ বানরাঃ ॥ 47 ॥
পরিবার্য প্রমুদিতা ভেজিরে বিপুলাশ্শিলাঃ ।
শ্রোতুকামাস্সমুদ্রস্য লঙ্ঘনং বানরোত্তমাঃ ॥ 48 ॥
দর্শনং চাপি লঙ্কাযাস্সীতাযা রাবণস্য চ ।
তস্থুঃ প্রাঞ্জলযস্সর্বে হনুমদ্বচনোন্মুখাঃ ॥ 49 ॥
তস্থৌ তত্রাঙ্গদঃ শ্রীমান্ বানরৈর্বহুভির্বৃতঃ ।
উপাস্যমানো বিবুধৈর্দিবি দেবপতির্যথা ॥ 50 ॥
হনূমতা কীর্তিমতা যশস্বিনা তথাঙ্গদেনাঙ্গদবদ্ধবাহুনা ।
মুদা তদাঽধ্যাসিতমুন্নতং মহন্মহীধরাগ্রং জ্বলিতং শ্রিযাভবত্ ॥ 51 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে সুন্দরকাণ্ডে সপ্তপঞ্চাশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptapañcāśassargaḥ |
sa candrakumudaṃ ramyaṃ sārkakāraṇḍavaṃ śubham |
tiṣyaśravaṇakādambamabhraśaivālaśādvalam || 1 ||
punarvasumahāmīnaṃ lohitāṅgamahāgraham |
airāvatamahādvīpaṃ svātihaṃsavilolitam || 2 ||
vātasaṅghātajātormi candrāṃśuśiśirāmbumat |
bhujaṅgayakṣagandharvaprabuddhakamalotpalam || 3 ||
hanumānmārutagatirmahānauriva sāgaram |
apāramapariśrāntaḥ pupluve gaganārṇavam || 4 ||
grasamāna ivākāśaṃ tārādhipamivollikhan |
haranniva sanakṣatraṃ gaganaṃ sārkamaṇḍalam || 5 ||
mārutasyātmajaḥ śrīmānkapirvyomacaro mahān |
hanumānmeghajālāni vikarṣanniva gacchati || 6 ||
pāṇḍurāruṇavarṇāni nīlamāñjiṣṭhakāni ca |
haritāruṇavarṇāni mahābhrāṇi cakāśire || 7 ||
praviśannabhrajālāni niṣpataṃśca punaḥ punaḥ |
pracchannaśca prakāśaśca candramā iva lakṣyate || 8 ||
vividhābhraghanāpannagocaro dhavalāmbaraḥ |
dṛśyādṛśyatanurvīrastadā candrāyate'mbare || 9 ||
tārkṣyāyamāṇo gagane babhāse vāyunandanaḥ |
dārayanmeghabṛndāni niṣpataṃśca punaḥ punaḥ || 10 ||
nadannādena mahatā meghasvanamahāsvanaḥ |
pravarānrākṣasān hatvā nāma viśrāvya cātmanaḥ || 11 ||
ākulāṃ nagarīṃ kṛtvā vyathayitvā ca rāvaṇam |
ardayitvā balaṃ ghoraṃ vaidehīmabhivādya ca || 12 ||
ājagāma mahātejāḥ punarmadhyena sāgaram |
parvatendraṃ sunābhaṃ ca samupaspṛśya vīryavān || 13 ||
jyāmukta iva nārāco mahāvego'bhyupāgataḥ |
sa kiñcidanusamprāptaḥ samālokya mahāgirim || 14 ||
mahendraṃ meghasaṅkāśaṃ nanāda haripuṅgavaḥ |
sa pūrayāmāsa kapirdiśo daśa samantataḥ || 15 ||
nadannādena mahatā meghasvanamahāsvanaḥ |
sa taṃ deśamanuprāptaḥ suhṛddharśanalālasaḥ || 16 ||
nanāda hariśārdūlo lāṅgūlaṃ cāpyakampayat |
tasya nānadyamānasya suparṇacarite pathi || 17 ||
phalatīvāsya ghoṣeṇa gaganaṃ sārkamaṇḍalam |
ye tu tatrottare tīre samudrasya mahābalāḥ || 18 ||
pūrvaṃ saṃviṣṭhitāśśūrā vāyuputradidṛkṣavaḥ |
mahato vātanunnasya toyadasyeva garjitam || 19 ||
śuśruvuste tadā ghoṣamūruvegaṃ hanūmataḥ |
te dīnamanasassarve śuśruvuḥ kānanaukasaḥ || 20 ||
vānarendrasya nirghoṣaṃ parjanyaninadopamam |
niśamya nadato nādaṃ vānarāste samantataḥ || 21 ||
babhūvurutsukāssarve suhṛddharśanakāṅkṣiṇaḥ |
jāmbavān sa hariśreṣṭhaḥ prītisaṃhṛṣṭamānasaḥ || 22 ||
upāmantrya harīn sarvānidaṃ vacanamabravīt |
sarvathā kṛtakāryo'sau hanumānnātra saṃśayaḥ || 23 ||
na hyasyākṛtakāryasya nāda evaṃvidho bhavet |
tasya bāhūruvegaṃ ca ninādaṃ ca mahātmanaḥ || 24 ||
niśamya harayo hṛṣṭāḥ samutpetustatastataḥ |
te nagāgrānnagāgrāṇi śikharācchikharāṇi ca || 25 ||
prahṛṣṭāḥ samapadyanta hanūmantaṃ didṛkṣavaḥ |
te prītāḥ pādapāgreṣu gṛhya śākhāḥ suviṣṭhitāḥ || 26 ||
vāsāṃsīva praśākhāśca samāvidhyanta vānarāḥ |
girigahvarasaṃlīno yathā garjati mārutaḥ || 27 ||
evaṃ jagarja balavān hanumānmārutātmajaḥ |
tamabhraghanasaṅkāśamāpatantaṃ mahākapim || 28 ||
dṛṣṭvā te vānarāssarve tasthuḥ prāñjalayastadā |
tatastu vegavāṃstasya girergirinibhaḥ kapiḥ || 29 ||
nipapāta mahendrasya śikhare pādapākule |
harṣeṇāpūryamāṇo'sau ramye parvatanirjhare || 30 ||
chinnapakṣa ivā'kāśātpapāta dharaṇīdharaḥ |
tataste prītamanasassarve vānarapuṅgavāḥ || 31 ||
hanumantaṃ mahātmānaṃ parivāryopatasthire |
parivārya ca te sarve parāṃ prītimupāgatāḥ || 32 ||
prahṛṣṭavadanā ssarve tamarogamupāgatam |
upāyanāni cādāya mūlāni ca phalāni ca || 33 ||
pratyarcayan hariśreṣṭhaṃ harayo mārutātmajam |
hanumāṃstu gurūn vṛddhāñjāmbavatpramukhāṃstadā || 34 ||
kumāramaṅgadaṃ caiva so'vandata mahākapiḥ |
sa tābhyāṃ pūjitaḥ pūjyaḥ kapibhiśca prasāditaḥ || 35 ||
dṛṣṭā sīteti vikrānta ssaṅkṣepeṇa nyavedayat |
niṣasāda ca hastena gṛhītvā vālinassutam || 36 ||
ramaṇīye vanoddeśe mahendrasya girestadā |
hanumānabravīddhṛṣṭastadā tānvānararṣabhān || 37 ||
aśokavanikāsaṃsthā dṛṣṭā sā janakātmajā |
rakṣamāṇā sughorābhī rākṣasībhiraninditā || 38 ||
ekaveṇīdharā bālā rāmadarśanalālasā |
upavāsapariśrāntā jaṭilā malinā kṛśā || 39 ||
tato dṛṣṭeti vacanaṃ mahārthamamṛtopamam |
niśamya mārutessarve muditā vānarābhavan || 40 ||
kṣvelantyanye nadantyanye garjantyanye mahābalāḥ |
cakruḥ kilakilāmanye pratigarjanti cāpare || 41 ||
keciducchritalāṅgūlāḥ prahṛṣṭāḥ kapikuñjarāḥ |
āyatāñcitadīrghāṇi lāṅgūlāni pravivyadhuḥ || 42 ||
apare ca hanūmantaṃ vānarā vāraṇopamam |
āplutya giriśṛṅgebhyassaṃspṛśanti sma harṣitāḥ || 43 ||
uktavākyaṃ hanūmantamaṅgadastamathābravīt |
sarveṣāṃ harivīrāṇāṃ madhye vacanamuttamam || 44 ||
sattve vīrye na te kaścitsamo vānara vidyate |
yadavaplutya vistīrṇaṃ sāgaraṃ punarāgataḥ || 45 ||
aho svāmini te bhaktiraho vīryamaho dhṛtiḥ |
diṣṭyā dṛṣṭā tvayā devī rāmapatnī yaśasvinī || 46 ||
diṣṭyā tyakṣyati kākutstha śśokaṃ sītāviyogajam |
tato'ṅgadaṃ hanūmantaṃ jāmbavantaṃ ca vānarāḥ || 47 ||
parivārya pramuditā bhejire vipulāśśilāḥ |
śrotukāmāssamudrasya laṅghanaṃ vānarottamāḥ || 48 ||
darśanaṃ cāpi laṅkāyāssītāyā rāvaṇasya ca |
tasthuḥ prāñjalayassarve hanumadvacanonmukhāḥ || 49 ||
tasthau tatrāṅgadaḥ śrīmān vānarairbahubhirvṛtaḥ |
upāsyamāno vibudhairdivi devapatiryathā || 50 ||
hanūmatā kīrtimatā yaśasvinā tathāṅgadenāṅgadabaddhabāhunā |
mudā tadā'dhyāsitamunnataṃ mahanmahīdharāgraṃ jvalitaṃ śriyābhavat || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ सप्तपञ्चाशस्सर्गः ।
स चन्द्रकुमुदं रम्यं सार्ककारण्डवं शुभम् ।
तिष्यश्रवणकादम्बमभ्रशैवालशाद्वलम् ॥ 1 ॥
पुनर्वसुमहामीनं लोहिताङ्गमहाग्रहम् ।
ऐरावतमहाद्वीपं स्वातिहंसविलोलितम् ॥ 2 ॥
वातसङ्घातजातोर्मि चन्द्रांशुशिशिराम्बुमत् ।
भुजङ्गयक्षगन्धर्वप्रबुद्धकमलोत्पलम् ॥ 3 ॥
हनुमान्मारुतगतिर्महानौरिव सागरम् ।
अपारमपरिश्रान्तः पुप्लुवे गगनार्णवम् ॥ 4 ॥
ग्रसमान इवाकाशं ताराधिपमिवोल्लिखन् ।
हरन्निव सनक्षत्रं गगनं सार्कमण्डलम् ॥ 5 ॥
मारुतस्यात्मजः श्रीमान्कपिर्व्योमचरो महान् ।
हनुमान्मेघजालानि विकर्षन्निव गच्छति ॥ 6 ॥
पाण्डुरारुणवर्णानि नीलमाञ्जिष्ठकानि च ।
हरितारुणवर्णानि महाभ्राणि चकाशिरे ॥ 7 ॥
प्रविशन्नभ्रजालानि निष्पतंश्च पुनः पुनः ।
प्रच्छन्नश्च प्रकाशश्च चन्द्रमा इव लक्ष्यते ॥ 8 ॥
विविधाभ्रघनापन्नगोचरो धवलाम्बरः ।
दृश्यादृश्यतनुर्वीरस्तदा चन्द्रायतेऽम्बरे ॥ 9 ॥
तार्क्ष्यायमाणो गगने बभासे वायुनन्दनः ।
दारयन्मेघबृन्दानि निष्पतंश्च पुनः पुनः ॥ 10 ॥
नदन्नादेन महता मेघस्वनमहास्वनः ।
प्रवरान्राक्षसान् हत्वा नाम विश्राव्य चात्मनः ॥ 11 ॥
आकुलां नगरीं कृत्वा व्यथयित्वा च रावणम् ।
अर्दयित्वा बलं घोरं वैदेहीमभिवाद्य च ॥ 12 ॥
आजगाम महातेजाः पुनर्मध्येन सागरम् ।
पर्वतेन्द्रं सुनाभं च समुपस्पृश्य वीर्यवान् ॥ 13 ॥
ज्यामुक्त इव नाराचो महावेगोऽभ्युपागतः ।
स किञ्चिदनुसम्प्राप्तः समालोक्य महागिरिम् ॥ 14 ॥
महेन्द्रं मेघसङ्काशं ननाद हरिपुङ्गवः ।
स पूरयामास कपिर्दिशो दश समन्ततः ॥ 15 ॥
नदन्नादेन महता मेघस्वनमहास्वनः ।
स तं देशमनुप्राप्तः सुहृद्धर्शनलालसः ॥ 16 ॥
ननाद हरिशार्दूलो लाङ्गूलं चाप्यकम्पयत् ।
तस्य नानद्यमानस्य सुपर्णचरिते पथि ॥ 17 ॥
फलतीवास्य घोषेण गगनं सार्कमण्डलम् ।
ये तु तत्रोत्तरे तीरे समुद्रस्य महाबलाः ॥ 18 ॥
पूर्वं संविष्ठिताश्शूरा वायुपुत्रदिदृक्षवः ।
महतो वातनुन्नस्य तोयदस्येव गर्जितम् ॥ 19 ॥
शुश्रुवुस्ते तदा घोषमूरुवेगं हनूमतः ।
ते दीनमनसस्सर्वे शुश्रुवुः काननौकसः ॥ 20 ॥
वानरेन्द्रस्य निर्घोषं पर्जन्यनिनदोपमम् ।
निशम्य नदतो नादं वानरास्ते समन्ततः ॥ 21 ॥
बभूवुरुत्सुकास्सर्वे सुहृद्धर्शनकाङ्क्षिणः ।
जाम्बवान् स हरिश्रेष्ठः प्रीतिसंहृष्टमानसः ॥ 22 ॥
उपामन्त्र्य हरीन् सर्वानिदं वचनमब्रवीत् ।
सर्वथा कृतकार्योऽसौ हनुमान्नात्र संशयः ॥ 23 ॥
न ह्यस्याकृतकार्यस्य नाद एवंविधो भवेत् ।
तस्य बाहूरुवेगं च निनादं च महात्मनः ॥ 24 ॥
निशम्य हरयो हृष्टाः समुत्पेतुस्ततस्ततः ।
ते नगाग्रान्नगाग्राणि शिखराच्छिखराणि च ॥ 25 ॥
प्रहृष्टाः समपद्यन्त हनूमन्तं दिदृक्षवः ।
ते प्रीताः पादपाग्रेषु गृह्य शाखाः सुविष्ठिताः ॥ 26 ॥
वासांसीव प्रशाखाश्च समाविध्यन्त वानराः ।
गिरिगह्वरसंलीनो यथा गर्जति मारुतः ॥ 27 ॥
एवं जगर्ज बलवान् हनुमान्मारुतात्मजः ।
तमभ्रघनसङ्काशमापतन्तं महाकपिम् ॥ 28 ॥
दृष्ट्वा ते वानरास्सर्वे तस्थुः प्राञ्जलयस्तदा ।
ततस्तु वेगवांस्तस्य गिरेर्गिरिनिभः कपिः ॥ 29 ॥
निपपात महेन्द्रस्य शिखरे पादपाकुले ।
हर्षेणापूर्यमाणोऽसौ रम्ये पर्वतनिर्झरे ॥ 30 ॥
छिन्नपक्ष इवाऽकाशात्पपात धरणीधरः ।
ततस्ते प्रीतमनसस्सर्वे वानरपुङ्गवाः ॥ 31 ॥
हनुमन्तं महात्मानं परिवार्योपतस्थिरे ।
परिवार्य च ते सर्वे परां प्रीतिमुपागताः ॥ 32 ॥
प्रहृष्टवदना स्सर्वे तमरोगमुपागतम् ।
उपायनानि चादाय मूलानि च फलानि च ॥ 33 ॥
प्रत्यर्चयन् हरिश्रेष्ठं हरयो मारुतात्मजम् ।
हनुमांस्तु गुरून् वृद्धाञ्जाम्बवत्प्रमुखांस्तदा ॥ 34 ॥
कुमारमङ्गदं चैव सोऽवन्दत महाकपिः ।
स ताभ्यां पूजितः पूज्यः कपिभिश्च प्रसादितः ॥ 35 ॥
दृष्टा सीतेति विक्रान्त स्सङ्क्षेपेण न्यवेदयत् ।
निषसाद च हस्तेन गृहीत्वा वालिनस्सुतम् ॥ 36 ॥
रमणीये वनोद्देशे महेन्द्रस्य गिरेस्तदा ।
हनुमानब्रवीद्धृष्टस्तदा तान्वानरर्षभान् ॥ 37 ॥
अशोकवनिकासंस्था दृष्टा सा जनकात्मजा ।
रक्षमाणा सुघोराभी राक्षसीभिरनिन्दिता ॥ 38 ॥
एकवेणीधरा बाला रामदर्शनलालसा ।
उपवासपरिश्रान्ता जटिला मलिना कृशा ॥ 39 ॥
ततो दृष्टेति वचनं महार्थममृतोपमम् ।
निशम्य मारुतेस्सर्वे मुदिता वानराभवन् ॥ 40 ॥
क्ष्वेलन्त्यन्ये नदन्त्यन्ये गर्जन्त्यन्ये महाबलाः ।
चक्रुः किलकिलामन्ये प्रतिगर्जन्ति चापरे ॥ 41 ॥
केचिदुच्छ्रितलाङ्गूलाः प्रहृष्टाः कपिकुञ्जराः ।
आयताञ्चितदीर्घाणि लाङ्गूलानि प्रविव्यधुः ॥ 42 ॥
अपरे च हनूमन्तं वानरा वारणोपमम् ।
आप्लुत्य गिरिशृङ्गेभ्यस्संस्पृशन्ति स्म हर्षिताः ॥ 43 ॥
उक्तवाक्यं हनूमन्तमङ्गदस्तमथाब्रवीत् ।
सर्वेषां हरिवीराणां मध्ये वचनमुत्तमम् ॥ 44 ॥
सत्त्वे वीर्ये न ते कश्चित्समो वानर विद्यते ।
यदवप्लुत्य विस्तीर्णं सागरं पुनरागतः ॥ 45 ॥
अहो स्वामिनि ते भक्तिरहो वीर्यमहो धृतिः ।
दिष्ट्या दृष्टा त्वया देवी रामपत्नी यशस्विनी ॥ 46 ॥
दिष्ट्या त्यक्ष्यति काकुत्स्थ श्शोकं सीतावियोगजम् ।
ततोऽङ्गदं हनूमन्तं जाम्बवन्तं च वानराः ॥ 47 ॥
परिवार्य प्रमुदिता भेजिरे विपुलाश्शिलाः ।
श्रोतुकामास्समुद्रस्य लङ्घनं वानरोत्तमाः ॥ 48 ॥
दर्शनं चापि लङ्कायास्सीताया रावणस्य च ।
तस्थुः प्राञ्जलयस्सर्वे हनुमद्वचनोन्मुखाः ॥ 49 ॥
तस्थौ तत्राङ्गदः श्रीमान् वानरैर्बहुभिर्वृतः ।
उपास्यमानो विबुधैर्दिवि देवपतिर्यथा ॥ 50 ॥
हनूमता कीर्तिमता यशस्विना तथाङ्गदेनाङ्गदबद्धबाहुना ।
मुदा तदाऽध्यासितमुन्नतं महन्महीधराग्रं ज्वलितं श्रियाभवत् ॥ 51 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे सप्तपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptapañcāśassargaḥ |
sa candrakumudaṃ ramyaṃ sārkakāraṇḍavaṃ śubham |
tiṣyaśravaṇakādambamabhraśaivālaśādvalam || 1 ||
punarvasumahāmīnaṃ lohitāṅgamahāgraham |
airāvatamahādvīpaṃ svātihaṃsavilolitam || 2 ||
vātasaṅghātajātormi candrāṃśuśiśirāmbumat |
bhujaṅgayakṣagandharvaprabuddhakamalotpalam || 3 ||
hanumānmārutagatirmahānauriva sāgaram |
apāramapariśrāntaḥ pupluve gaganārṇavam || 4 ||
grasamāna ivākāśaṃ tārādhipamivollikhan |
haranniva sanakṣatraṃ gaganaṃ sārkamaṇḍalam || 5 ||
mārutasyātmajaḥ śrīmānkapirvyomacaro mahān |
hanumānmeghajālāni vikarṣanniva gacchati || 6 ||
pāṇḍurāruṇavarṇāni nīlamāñjiṣṭhakāni ca |
haritāruṇavarṇāni mahābhrāṇi cakāśire || 7 ||
praviśannabhrajālāni niṣpataṃśca punaḥ punaḥ |
pracchannaśca prakāśaśca candramā iva lakṣyate || 8 ||
vividhābhraghanāpannagocaro dhavalāmbaraḥ |
dṛśyādṛśyatanurvīrastadā candrāyate'mbare || 9 ||
tārkṣyāyamāṇo gagane babhāse vāyunandanaḥ |
dārayanmeghabṛndāni niṣpataṃśca punaḥ punaḥ || 10 ||
nadannādena mahatā meghasvanamahāsvanaḥ |
pravarānrākṣasān hatvā nāma viśrāvya cātmanaḥ || 11 ||
ākulāṃ nagarīṃ kṛtvā vyathayitvā ca rāvaṇam |
ardayitvā balaṃ ghoraṃ vaidehīmabhivādya ca || 12 ||
ājagāma mahātejāḥ punarmadhyena sāgaram |
parvatendraṃ sunābhaṃ ca samupaspṛśya vīryavān || 13 ||
jyāmukta iva nārāco mahāvego'bhyupāgataḥ |
sa kiñcidanusamprāptaḥ samālokya mahāgirim || 14 ||
mahendraṃ meghasaṅkāśaṃ nanāda haripuṅgavaḥ |
sa pūrayāmāsa kapirdiśo daśa samantataḥ || 15 ||
nadannādena mahatā meghasvanamahāsvanaḥ |
sa taṃ deśamanuprāptaḥ suhṛddharśanalālasaḥ || 16 ||
nanāda hariśārdūlo lāṅgūlaṃ cāpyakampayat |
tasya nānadyamānasya suparṇacarite pathi || 17 ||
phalatīvāsya ghoṣeṇa gaganaṃ sārkamaṇḍalam |
ye tu tatrottare tīre samudrasya mahābalāḥ || 18 ||
pūrvaṃ saṃviṣṭhitāśśūrā vāyuputradidṛkṣavaḥ |
mahato vātanunnasya toyadasyeva garjitam || 19 ||
śuśruvuste tadā ghoṣamūruvegaṃ hanūmataḥ |
te dīnamanasassarve śuśruvuḥ kānanaukasaḥ || 20 ||
vānarendrasya nirghoṣaṃ parjanyaninadopamam |
niśamya nadato nādaṃ vānarāste samantataḥ || 21 ||
babhūvurutsukāssarve suhṛddharśanakāṅkṣiṇaḥ |
jāmbavān sa hariśreṣṭhaḥ prītisaṃhṛṣṭamānasaḥ || 22 ||
upāmantrya harīn sarvānidaṃ vacanamabravīt |
sarvathā kṛtakāryo'sau hanumānnātra saṃśayaḥ || 23 ||
na hyasyākṛtakāryasya nāda evaṃvidho bhavet |
tasya bāhūruvegaṃ ca ninādaṃ ca mahātmanaḥ || 24 ||
niśamya harayo hṛṣṭāḥ samutpetustatastataḥ |
te nagāgrānnagāgrāṇi śikharācchikharāṇi ca || 25 ||
prahṛṣṭāḥ samapadyanta hanūmantaṃ didṛkṣavaḥ |
te prītāḥ pādapāgreṣu gṛhya śākhāḥ suviṣṭhitāḥ || 26 ||
vāsāṃsīva praśākhāśca samāvidhyanta vānarāḥ |
girigahvarasaṃlīno yathā garjati mārutaḥ || 27 ||
evaṃ jagarja balavān hanumānmārutātmajaḥ |
tamabhraghanasaṅkāśamāpatantaṃ mahākapim || 28 ||
dṛṣṭvā te vānarāssarve tasthuḥ prāñjalayastadā |
tatastu vegavāṃstasya girergirinibhaḥ kapiḥ || 29 ||
nipapāta mahendrasya śikhare pādapākule |
harṣeṇāpūryamāṇo'sau ramye parvatanirjhare || 30 ||
chinnapakṣa ivā'kāśātpapāta dharaṇīdharaḥ |
tataste prītamanasassarve vānarapuṅgavāḥ || 31 ||
hanumantaṃ mahātmānaṃ parivāryopatasthire |
parivārya ca te sarve parāṃ prītimupāgatāḥ || 32 ||
prahṛṣṭavadanā ssarve tamarogamupāgatam |
upāyanāni cādāya mūlāni ca phalāni ca || 33 ||
pratyarcayan hariśreṣṭhaṃ harayo mārutātmajam |
hanumāṃstu gurūn vṛddhāñjāmbavatpramukhāṃstadā || 34 ||
kumāramaṅgadaṃ caiva so'vandata mahākapiḥ |
sa tābhyāṃ pūjitaḥ pūjyaḥ kapibhiśca prasāditaḥ || 35 ||
dṛṣṭā sīteti vikrānta ssaṅkṣepeṇa nyavedayat |
niṣasāda ca hastena gṛhītvā vālinassutam || 36 ||
ramaṇīye vanoddeśe mahendrasya girestadā |
hanumānabravīddhṛṣṭastadā tānvānararṣabhān || 37 ||
aśokavanikāsaṃsthā dṛṣṭā sā janakātmajā |
rakṣamāṇā sughorābhī rākṣasībhiraninditā || 38 ||
ekaveṇīdharā bālā rāmadarśanalālasā |
upavāsapariśrāntā jaṭilā malinā kṛśā || 39 ||
tato dṛṣṭeti vacanaṃ mahārthamamṛtopamam |
niśamya mārutessarve muditā vānarābhavan || 40 ||
kṣvelantyanye nadantyanye garjantyanye mahābalāḥ |
cakruḥ kilakilāmanye pratigarjanti cāpare || 41 ||
keciducchritalāṅgūlāḥ prahṛṣṭāḥ kapikuñjarāḥ |
āyatāñcitadīrghāṇi lāṅgūlāni pravivyadhuḥ || 42 ||
apare ca hanūmantaṃ vānarā vāraṇopamam |
āplutya giriśṛṅgebhyassaṃspṛśanti sma harṣitāḥ || 43 ||
uktavākyaṃ hanūmantamaṅgadastamathābravīt |
sarveṣāṃ harivīrāṇāṃ madhye vacanamuttamam || 44 ||
sattve vīrye na te kaścitsamo vānara vidyate |
yadavaplutya vistīrṇaṃ sāgaraṃ punarāgataḥ || 45 ||
aho svāmini te bhaktiraho vīryamaho dhṛtiḥ |
diṣṭyā dṛṣṭā tvayā devī rāmapatnī yaśasvinī || 46 ||
diṣṭyā tyakṣyati kākutstha śśokaṃ sītāviyogajam |
tato'ṅgadaṃ hanūmantaṃ jāmbavantaṃ ca vānarāḥ || 47 ||
parivārya pramuditā bhejire vipulāśśilāḥ |
śrotukāmāssamudrasya laṅghanaṃ vānarottamāḥ || 48 ||
darśanaṃ cāpi laṅkāyāssītāyā rāvaṇasya ca |
tasthuḥ prāñjalayassarve hanumadvacanonmukhāḥ || 49 ||
tasthau tatrāṅgadaḥ śrīmān vānarairbahubhirvṛtaḥ |
upāsyamāno vibudhairdivi devapatiryathā || 50 ||
hanūmatā kīrtimatā yaśasvinā tathāṅgadenāṅgadabaddhabāhunā |
mudā tadā'dhyāsitamunnataṃ mahanmahīdharāgraṃ jvalitaṃ śriyābhavat || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in