𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌸 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌕𑍁𑌮𑍁𑌦𑌂 𑌰𑌮𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌾𑌰𑍍𑌕𑌕𑌾𑌰𑌣𑍍𑌡𑌵𑌂 𑌶𑍁𑌭𑌮𑍍 ।
𑌤𑌿𑌷𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣𑌕𑌾𑌦𑌮𑍍𑌬𑌮𑌭𑍍𑌰𑌶𑍈𑌵𑌾𑌲𑌶𑌾𑌦𑍍𑌵𑌲𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌵𑌸𑍁𑌮𑌹𑌾𑌮𑍀𑌨𑌂 𑌲𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾𑌙𑍍𑌗𑌮𑌹𑌾𑌗𑍍𑌰𑌹𑌮𑍍 ।
𑌐𑌰𑌾𑌵𑌤𑌮𑌹𑌾𑌦𑍍𑌵𑍀𑌪𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌤𑌿𑌹𑌂𑌸𑌵𑌿𑌲𑍋𑌲𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌵𑌾𑌤𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌤𑌜𑌾𑌤𑍋𑌰𑍍𑌮𑌿 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌂𑌶𑍁𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌮𑌤𑍍 ।
𑌭𑍁𑌜𑌙𑍍𑌗𑌯𑌕𑍍𑌷𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌪𑍍𑌰𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌕𑌮𑌲𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌗𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌨𑍗𑌰𑌿𑌵 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌮𑍍 ।
𑌅𑌪𑌾𑌰𑌮𑌪𑌰𑌿𑌶𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌪𑍍𑌲𑍁𑌵𑍇 𑌗𑌗𑌨𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌗𑍍𑌰𑌸𑌮𑌾𑌨 𑌇𑌵𑌾𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌤𑌾𑌰𑌾𑌧𑌿𑌪𑌮𑌿𑌵𑍋𑌲𑍍𑌲𑌿𑌖𑌨𑍍 ।
𑌹𑌰𑌨𑍍𑌨𑌿𑌵 𑌸𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌗𑌗𑌨𑌂 𑌸𑌾𑌰𑍍𑌕𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌮𑍍 ॥ 5 ॥
𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌕𑌪𑌿𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮𑌚𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 ।
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑍇𑌘𑌜𑌾𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌕𑌰𑍍𑌷𑌨𑍍𑌨𑌿𑌵 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 ॥ 6 ॥
𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑍁𑌰𑌾𑌰𑍁𑌣𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾𑌨𑌿 𑌨𑍀𑌲𑌮𑌾𑌞𑍍𑌜𑌿𑌷𑍍𑌠𑌕𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌹𑌰𑌿𑌤𑌾𑌰𑍁𑌣𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾𑌨𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌭𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌚𑌕𑌾𑌶𑌿𑌰𑍇 ॥ 7 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑌨𑍍𑌨𑌭𑍍𑌰𑌜𑌾𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑌤𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌨𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌶𑍍𑌚 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌾 𑌇𑌵 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 8 ॥
𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌭𑍍𑌰𑌘𑌨𑌾𑌪𑌨𑍍𑌨𑌗𑍋𑌚𑌰𑍋 𑌧𑌵𑌲𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌃 ।
𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌾𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤𑌨𑍁𑌰𑍍𑌵𑍀𑌰𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌯𑌤𑍇𑌽𑌮𑍍𑌬𑌰𑍇 ॥ 9 ॥
𑌤𑌾𑌰𑍍𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌯𑌮𑌾𑌣𑍋 𑌗𑌗𑌨𑍇 𑌬𑌭𑌾𑌸𑍇 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌃 ।
𑌦𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍𑌮𑍇𑌘𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌾𑌨𑌿 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑌤𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌃 ॥ 10 ॥
𑌨𑌦𑌨𑍍𑌨𑌾𑌦𑍇𑌨 𑌮𑌹𑌤𑌾 𑌮𑍇𑌘𑌸𑍍𑌵𑌨𑌮𑌹𑌾𑌸𑍍𑌵𑌨𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑌾𑌨𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑍍 𑌹𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌾𑌮 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑌾𑌵𑍍𑌯 𑌚𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥ 11 ॥
𑌆𑌕𑍁𑌲𑌾𑌂 𑌨𑌗𑌰𑍀𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑍍𑌯𑌥𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌚 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌮𑍍 ।
𑌅𑌰𑍍𑌦𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌬𑌲𑌂 𑌘𑍋𑌰𑌂 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍀𑌮𑌭𑌿𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌚 ॥ 12 ॥
𑌆𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌮𑍍 ।
𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌸𑍁𑌨𑌾𑌭𑌂 𑌚 𑌸𑌮𑍁𑌪𑌸𑍍𑌪𑍃𑌶𑍍𑌯 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 13 ॥
𑌜𑍍𑌯𑌾𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤 𑌇𑌵 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌚𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍇𑌗𑍋𑌽𑌭𑍍𑌯𑍁𑌪𑌾𑌗𑌤𑌃 ।
𑌸 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑌨𑍁𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌃 𑌸𑌮𑌾𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌗𑌿𑌰𑌿𑌮𑍍 ॥ 14 ॥
𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌮𑍇𑌘𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌨𑌨𑌾𑌦 𑌹𑌰𑌿𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌃 ।
𑌸 𑌪𑍂𑌰𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌕𑌪𑌿𑌰𑍍𑌦𑌿𑌶𑍋 𑌦𑌶 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ॥ 15 ॥
𑌨𑌦𑌨𑍍𑌨𑌾𑌦𑍇𑌨 𑌮𑌹𑌤𑌾 𑌮𑍇𑌘𑌸𑍍𑌵𑌨𑌮𑌹𑌾𑌸𑍍𑌵𑌨𑌃 ।
𑌸 𑌤𑌂 𑌦𑍇𑌶𑌮𑌨𑍁𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌃 𑌸𑍁𑌹𑍃𑌦𑍍𑌧𑌰𑍍𑌶𑌨𑌲𑌾𑌲𑌸𑌃 ॥ 16 ॥
𑌨𑌨𑌾𑌦 𑌹𑌰𑌿𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲𑍋 𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑌂 𑌚𑌾𑌪𑍍𑌯𑌕𑌮𑍍𑌪𑌯𑌤𑍍 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌾𑌨𑌦𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌪𑌰𑍍𑌣𑌚𑌰𑌿𑌤𑍇 𑌪𑌥𑌿 ॥ 17 ॥
𑌫𑌲𑌤𑍀𑌵𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌘𑍋𑌷𑍇𑌣 𑌗𑌗𑌨𑌂 𑌸𑌾𑌰𑍍𑌕𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌮𑍍 ।
𑌯𑍇 𑌤𑍁 𑌤𑌤𑍍𑌰𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑍇 𑌤𑍀𑌰𑍇 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌾𑌃 ॥ 18 ॥
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌸𑌂𑌵𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌾𑌶𑍍𑌶𑍂𑌰𑌾 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌦𑌿𑌦𑍃𑌕𑍍𑌷𑌵𑌃 ।
𑌮𑌹𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌤𑌨𑍁𑌨𑍍𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍋𑌯𑌦𑌸𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌗𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 19 ॥
𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑍁𑌵𑍁𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌤𑌦𑌾 𑌘𑍋𑌷𑌮𑍂𑌰𑍁𑌵𑍇𑌗𑌂 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌤𑌃 ।
𑌤𑍇 𑌦𑍀𑌨𑌮𑌨𑌸𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑍁𑌵𑍁𑌃 𑌕𑌾𑌨𑌨𑍗𑌕𑌸𑌃 ॥ 20 ॥
𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌘𑍋𑌷𑌂 𑌪𑌰𑍍𑌜𑌨𑍍𑌯𑌨𑌿𑌨𑌦𑍋𑌪𑌮𑌮𑍍 ।
𑌨𑌿𑌶𑌮𑍍𑌯 𑌨𑌦𑌤𑍋 𑌨𑌾𑌦𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ॥ 21 ॥
𑌬𑌭𑍂𑌵𑍁𑌰𑍁𑌤𑍍𑌸𑍁𑌕𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌸𑍁𑌹𑍃𑌦𑍍𑌧𑌰𑍍𑌶𑌨𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌃 ।
𑌜𑌾𑌮𑍍𑌬𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌸 𑌹𑌰𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌸𑌂𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌮𑌾𑌨𑌸𑌃 ॥ 22 ॥
𑌉𑌪𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯 𑌹𑌰𑍀𑌨𑍍 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑌿𑌦𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌥𑌾 𑌕𑍃𑌤𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑍋𑌽𑌸𑍗 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌨𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ॥ 23 ॥
𑌨 𑌹𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌕𑍃𑌤𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌨𑌾𑌦 𑌏𑌵𑌂𑌵𑌿𑌧𑍋 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌬𑌾𑌹𑍂𑌰𑍁𑌵𑍇𑌗𑌂 𑌚 𑌨𑌿𑌨𑌾𑌦𑌂 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥ 24 ॥
𑌨𑌿𑌶𑌮𑍍𑌯 𑌹𑌰𑌯𑍋 𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌃 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑍇𑌤𑍁𑌸𑍍𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌤𑍇 𑌨𑌗𑌾𑌗𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌨𑌗𑌾𑌗𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌶𑌿𑌖𑌰𑌾𑌚𑍍𑌛𑌿𑌖𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌚 ॥ 25 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌃 𑌸𑌮𑌪𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌦𑌿𑌦𑍃𑌕𑍍𑌷𑌵𑌃 ।
𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌾𑌃 𑌪𑌾𑌦𑌪𑌾𑌗𑍍𑌰𑍇𑌷𑍁 𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯 𑌶𑌾𑌖𑌾𑌃 𑌸𑍁𑌵𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 26 ॥
𑌵𑌾𑌸𑌾𑌂𑌸𑍀𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌶𑌾𑌖𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌮𑌾𑌵𑌿𑌧𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌃 ।
𑌗𑌿𑌰𑌿𑌗𑌹𑍍𑌵𑌰𑌸𑌂𑌲𑍀𑌨𑍋 𑌯𑌥𑌾 𑌗𑌰𑍍𑌜𑌤𑌿 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌃 ॥ 27 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌜𑌗𑌰𑍍𑌜 𑌬𑌲𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ।
𑌤𑌮𑌭𑍍𑌰𑌘𑌨𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌮𑌾𑌪𑌤𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌮𑍍 ॥ 28 ॥
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍇 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌥𑍁𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌯𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌵𑍇𑌗𑌵𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌗𑌿𑌰𑍇𑌰𑍍𑌗𑌿𑌰𑌿𑌨𑌿𑌭𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌃 ॥ 29 ॥
𑌨𑌿𑌪𑌪𑌾𑌤 𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌶𑌿𑌖𑌰𑍇 𑌪𑌾𑌦𑌪𑌾𑌕𑍁𑌲𑍇 ।
𑌹𑌰𑍍𑌷𑍇𑌣𑌾𑌪𑍂𑌰𑍍𑌯𑌮𑌾𑌣𑍋𑌽𑌸𑍗 𑌰𑌮𑍍𑌯𑍇 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌨𑌿𑌰𑍍𑌝𑌰𑍇 ॥ 30 ॥
𑌛𑌿𑌨𑍍𑌨𑌪𑌕𑍍𑌷 𑌇𑌵𑌾𑌽𑌕𑌾𑌶𑌾𑌤𑍍𑌪𑌪𑌾𑌤 𑌧𑌰𑌣𑍀𑌧𑌰𑌃 ।
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌮𑌨𑌸𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌾𑌃 ॥ 31 ॥
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌰𑍍𑌯𑍋𑌪𑌤𑌸𑍍𑌥𑌿𑌰𑍇 ।
𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌚 𑌤𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌪𑌰𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌤𑌾𑌃 ॥ 32 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌦𑌨𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌤𑌮𑌰𑍋𑌗𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ।
𑌉𑌪𑌾𑌯𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚𑌾𑌦𑌾𑌯 𑌮𑍂𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌫𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌚 ॥ 33 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌰𑍍𑌚𑌯𑌨𑍍 𑌹𑌰𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌹𑌰𑌯𑍋 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌮𑍍 ।
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌗𑍁𑌰𑍂𑌨𑍍 𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾𑌞𑍍𑌜𑌾𑌮𑍍𑌬𑌵𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 34 ॥
𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌮𑌙𑍍𑌗𑌦𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌸𑍋𑌽𑌵𑌨𑍍𑌦𑌤 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌸 𑌤𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌃 𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌿𑌤𑌃 ॥ 35 ॥
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌸𑍀𑌤𑍇𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤 𑌸𑍍𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪𑍇𑌣 𑌨𑍍𑌯𑌵𑍇𑌦𑌯𑌤𑍍 ।
𑌨𑌿𑌷𑌸𑌾𑌦 𑌚 𑌹𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑌸𑍍𑌸𑍁𑌤𑌮𑍍 ॥ 36 ॥
𑌰𑌮𑌣𑍀𑌯𑍇 𑌵𑌨𑍋𑌦𑍍𑌦𑍇𑌶𑍇 𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌗𑌿𑌰𑍇𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ।
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌦𑍍𑌧𑍃𑌷𑍍𑌟𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 𑌤𑌾𑌨𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭𑌾𑌨𑍍 ॥ 37 ॥
𑌅𑌶𑍋𑌕𑌵𑌨𑌿𑌕𑌾𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌸𑌾 𑌜𑌨𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾 ।
𑌰𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌣𑌾 𑌸𑍁𑌘𑍋𑌰𑌾𑌭𑍀 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍀𑌭𑌿𑌰𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑌾 ॥ 38 ॥
𑌏𑌕𑌵𑍇𑌣𑍀𑌧𑌰𑌾 𑌬𑌾𑌲𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌲𑌾𑌲𑌸𑌾 ।
𑌉𑌪𑌵𑌾𑌸𑌪𑌰𑌿𑌶𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌜𑌟𑌿𑌲𑌾 𑌮𑌲𑌿𑌨𑌾 𑌕𑍃𑌶𑌾 ॥ 39 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍇𑌤𑌿 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑌮𑍃𑌤𑍋𑌪𑌮𑌮𑍍 ।
𑌨𑌿𑌶𑌮𑍍𑌯 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑍇𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑌾 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌭𑌵𑌨𑍍 ॥ 40 ॥
𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑍇𑌲𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌨𑌦𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌗𑌰𑍍𑌜𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌾𑌃 ।
𑌚𑌕𑍍𑌰𑍁𑌃 𑌕𑌿𑌲𑌕𑌿𑌲𑌾𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌗𑌰𑍍𑌜𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌚𑌾𑌪𑌰𑍇 ॥ 41 ॥
𑌕𑍇𑌚𑌿𑌦𑍁𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑌿𑌤𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌾𑌃 ।
𑌆𑌯𑌤𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌾𑌣𑌿 𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌵𑍍𑌯𑌧𑍁𑌃 ॥ 42 ॥
𑌅𑌪𑌰𑍇 𑌚 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾 𑌵𑌾𑌰𑌣𑍋𑌪𑌮𑌮𑍍 ।
𑌆𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑍍𑌯 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑍇𑌭𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑌂𑌸𑍍𑌪𑍃𑌶𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌮 𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 43 ॥
𑌉𑌕𑍍𑌤𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌨𑍍𑌤𑌮𑌙𑍍𑌗𑌦𑌸𑍍𑌤𑌮𑌥𑌾𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌹𑌰𑌿𑌵𑍀𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌵𑌚𑌨𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 44 ॥
𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑍇 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑍇 𑌨 𑌤𑍇 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌸𑌮𑍋 𑌵𑌾𑌨𑌰 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌯𑌦𑌵𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌾𑌗𑌤𑌃 ॥ 45 ॥
𑌅𑌹𑍋 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌨𑌿 𑌤𑍇 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑌹𑍋 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌮𑌹𑍋 𑌧𑍃𑌤𑌿𑌃 ।
𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌾 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌰𑌾𑌮𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀 ॥ 46 ॥
𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥 𑌶𑍍𑌶𑍋𑌕𑌂 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌵𑌿𑌯𑍋𑌗𑌜𑌮𑍍 ।
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌙𑍍𑌗𑌦𑌂 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌜𑌾𑌮𑍍𑌬𑌵𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌚 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌃 ॥ 47 ॥
𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑌾 𑌭𑍇𑌜𑌿𑌰𑍇 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌾𑌶𑍍𑌶𑌿𑌲𑌾𑌃 ।
𑌶𑍍𑌰𑍋𑌤𑍁𑌕𑌾𑌮𑌾𑌸𑍍𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌲𑌙𑍍𑌘𑌨𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌃 ॥ 48 ॥
𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌂 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌯𑌾𑌸𑍍𑌸𑍀𑌤𑌾𑌯𑌾 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌚 ।
𑌤𑌸𑍍𑌥𑍁𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌯𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑍋𑌨𑍍𑌮𑍁𑌖𑌾𑌃 ॥ 49 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌥𑍗 𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍈𑌰𑍍𑌬𑌹𑍁𑌭𑌿𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑌃 ।
𑌉𑌪𑌾𑌸𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑍋 𑌵𑌿𑌬𑍁𑌧𑍈𑌰𑍍𑌦𑌿𑌵𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌯𑌥𑌾 ॥ 50 ॥
𑌹𑌨𑍂𑌮𑌤𑌾 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌮𑌤𑌾 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌾 𑌤𑌥𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑍇𑌨𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌬𑌦𑍍𑌧𑌬𑌾𑌹𑍁𑌨𑌾 ।
𑌮𑍁𑌦𑌾 𑌤𑌦𑌾𑌽𑌧𑍍𑌯𑌾𑌸𑌿𑌤𑌮𑍁𑌨𑍍𑌨𑌤𑌂 𑌮𑌹𑌨𑍍𑌮𑌹𑍀𑌧𑌰𑌾𑌗𑍍𑌰𑌂 𑌜𑍍𑌵𑌲𑌿𑌤𑌂 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌭𑌵𑌤𑍍 ॥ 51 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptapañcāśassargaḥ |
sa candrakumudaṃ ramyaṃ sārkakāraṇḍavaṃ śubham |
tiṣyaśravaṇakādambamabhraśaivālaśādvalam || 1 ||
punarvasumahāmīnaṃ lohitāṅgamahāgraham |
airāvatamahādvīpaṃ svātihaṃsavilolitam || 2 ||
vātasaṅghātajātormi candrāṃśuśiśirāmbumat |
bhujaṅgayakṣagandharvaprabuddhakamalotpalam || 3 ||
hanumānmārutagatirmahānauriva sāgaram |
apāramapariśrāntaḥ pupluve gaganārṇavam || 4 ||
grasamāna ivākāśaṃ tārādhipamivollikhan |
haranniva sanakṣatraṃ gaganaṃ sārkamaṇḍalam || 5 ||
mārutasyātmajaḥ śrīmānkapirvyomacaro mahān |
hanumānmeghajālāni vikarṣanniva gacchati || 6 ||
pāṇḍurāruṇavarṇāni nīlamāñjiṣṭhakāni ca |
haritāruṇavarṇāni mahābhrāṇi cakāśire || 7 ||
praviśannabhrajālāni niṣpataṃśca punaḥ punaḥ |
pracchannaśca prakāśaśca candramā iva lakṣyate || 8 ||
vividhābhraghanāpannagocaro dhavalāmbaraḥ |
dṛśyādṛśyatanurvīrastadā candrāyate'mbare || 9 ||
tārkṣyāyamāṇo gagane babhāse vāyunandanaḥ |
dārayanmeghabṛndāni niṣpataṃśca punaḥ punaḥ || 10 ||
nadannādena mahatā meghasvanamahāsvanaḥ |
pravarānrākṣasān hatvā nāma viśrāvya cātmanaḥ || 11 ||
ākulāṃ nagarīṃ kṛtvā vyathayitvā ca rāvaṇam |
ardayitvā balaṃ ghoraṃ vaidehīmabhivādya ca || 12 ||
ājagāma mahātejāḥ punarmadhyena sāgaram |
parvatendraṃ sunābhaṃ ca samupaspṛśya vīryavān || 13 ||
jyāmukta iva nārāco mahāvego'bhyupāgataḥ |
sa kiñcidanusamprāptaḥ samālokya mahāgirim || 14 ||
mahendraṃ meghasaṅkāśaṃ nanāda haripuṅgavaḥ |
sa pūrayāmāsa kapirdiśo daśa samantataḥ || 15 ||
nadannādena mahatā meghasvanamahāsvanaḥ |
sa taṃ deśamanuprāptaḥ suhṛddharśanalālasaḥ || 16 ||
nanāda hariśārdūlo lāṅgūlaṃ cāpyakampayat |
tasya nānadyamānasya suparṇacarite pathi || 17 ||
phalatīvāsya ghoṣeṇa gaganaṃ sārkamaṇḍalam |
ye tu tatrottare tīre samudrasya mahābalāḥ || 18 ||
pūrvaṃ saṃviṣṭhitāśśūrā vāyuputradidṛkṣavaḥ |
mahato vātanunnasya toyadasyeva garjitam || 19 ||
śuśruvuste tadā ghoṣamūruvegaṃ hanūmataḥ |
te dīnamanasassarve śuśruvuḥ kānanaukasaḥ || 20 ||
vānarendrasya nirghoṣaṃ parjanyaninadopamam |
niśamya nadato nādaṃ vānarāste samantataḥ || 21 ||
babhūvurutsukāssarve suhṛddharśanakāṅkṣiṇaḥ |
jāmbavān sa hariśreṣṭhaḥ prītisaṃhṛṣṭamānasaḥ || 22 ||
upāmantrya harīn sarvānidaṃ vacanamabravīt |
sarvathā kṛtakāryo'sau hanumānnātra saṃśayaḥ || 23 ||
na hyasyākṛtakāryasya nāda evaṃvidho bhavet |
tasya bāhūruvegaṃ ca ninādaṃ ca mahātmanaḥ || 24 ||
niśamya harayo hṛṣṭāḥ samutpetustatastataḥ |
te nagāgrānnagāgrāṇi śikharācchikharāṇi ca || 25 ||
prahṛṣṭāḥ samapadyanta hanūmantaṃ didṛkṣavaḥ |
te prītāḥ pādapāgreṣu gṛhya śākhāḥ suviṣṭhitāḥ || 26 ||
vāsāṃsīva praśākhāśca samāvidhyanta vānarāḥ |
girigahvarasaṃlīno yathā garjati mārutaḥ || 27 ||
evaṃ jagarja balavān hanumānmārutātmajaḥ |
tamabhraghanasaṅkāśamāpatantaṃ mahākapim || 28 ||
dṛṣṭvā te vānarāssarve tasthuḥ prāñjalayastadā |
tatastu vegavāṃstasya girergirinibhaḥ kapiḥ || 29 ||
nipapāta mahendrasya śikhare pādapākule |
harṣeṇāpūryamāṇo'sau ramye parvatanirjhare || 30 ||
chinnapakṣa ivā'kāśātpapāta dharaṇīdharaḥ |
tataste prītamanasassarve vānarapuṅgavāḥ || 31 ||
hanumantaṃ mahātmānaṃ parivāryopatasthire |
parivārya ca te sarve parāṃ prītimupāgatāḥ || 32 ||
prahṛṣṭavadanā ssarve tamarogamupāgatam |
upāyanāni cādāya mūlāni ca phalāni ca || 33 ||
pratyarcayan hariśreṣṭhaṃ harayo mārutātmajam |
hanumāṃstu gurūn vṛddhāñjāmbavatpramukhāṃstadā || 34 ||
kumāramaṅgadaṃ caiva so'vandata mahākapiḥ |
sa tābhyāṃ pūjitaḥ pūjyaḥ kapibhiśca prasāditaḥ || 35 ||
dṛṣṭā sīteti vikrānta ssaṅkṣepeṇa nyavedayat |
niṣasāda ca hastena gṛhītvā vālinassutam || 36 ||
ramaṇīye vanoddeśe mahendrasya girestadā |
hanumānabravīddhṛṣṭastadā tānvānararṣabhān || 37 ||
aśokavanikāsaṃsthā dṛṣṭā sā janakātmajā |
rakṣamāṇā sughorābhī rākṣasībhiraninditā || 38 ||
ekaveṇīdharā bālā rāmadarśanalālasā |
upavāsapariśrāntā jaṭilā malinā kṛśā || 39 ||
tato dṛṣṭeti vacanaṃ mahārthamamṛtopamam |
niśamya mārutessarve muditā vānarābhavan || 40 ||
kṣvelantyanye nadantyanye garjantyanye mahābalāḥ |
cakruḥ kilakilāmanye pratigarjanti cāpare || 41 ||
keciducchritalāṅgūlāḥ prahṛṣṭāḥ kapikuñjarāḥ |
āyatāñcitadīrghāṇi lāṅgūlāni pravivyadhuḥ || 42 ||
apare ca hanūmantaṃ vānarā vāraṇopamam |
āplutya giriśṛṅgebhyassaṃspṛśanti sma harṣitāḥ || 43 ||
uktavākyaṃ hanūmantamaṅgadastamathābravīt |
sarveṣāṃ harivīrāṇāṃ madhye vacanamuttamam || 44 ||
sattve vīrye na te kaścitsamo vānara vidyate |
yadavaplutya vistīrṇaṃ sāgaraṃ punarāgataḥ || 45 ||
aho svāmini te bhaktiraho vīryamaho dhṛtiḥ |
diṣṭyā dṛṣṭā tvayā devī rāmapatnī yaśasvinī || 46 ||
diṣṭyā tyakṣyati kākutstha śśokaṃ sītāviyogajam |
tato'ṅgadaṃ hanūmantaṃ jāmbavantaṃ ca vānarāḥ || 47 ||
parivārya pramuditā bhejire vipulāśśilāḥ |
śrotukāmāssamudrasya laṅghanaṃ vānarottamāḥ || 48 ||
darśanaṃ cāpi laṅkāyāssītāyā rāvaṇasya ca |
tasthuḥ prāñjalayassarve hanumadvacanonmukhāḥ || 49 ||
tasthau tatrāṅgadaḥ śrīmān vānarairbahubhirvṛtaḥ |
upāsyamāno vibudhairdivi devapatiryathā || 50 ||
hanūmatā kīrtimatā yaśasvinā tathāṅgadenāṅgadabaddhabāhunā |
mudā tadā'dhyāsitamunnataṃ mahanmahīdharāgraṃ jvalitaṃ śriyābhavat || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ सप्तपञ्चाशस्सर्गः ।
स चन्द्रकुमुदं रम्यं सार्ककारण्डवं शुभम् ।
तिष्यश्रवणकादम्बमभ्रशैवालशाद्वलम् ॥ 1 ॥
पुनर्वसुमहामीनं लोहिताङ्गमहाग्रहम् ।
ऐरावतमहाद्वीपं स्वातिहंसविलोलितम् ॥ 2 ॥
वातसङ्घातजातोर्मि चन्द्रांशुशिशिराम्बुमत् ।
भुजङ्गयक्षगन्धर्वप्रबुद्धकमलोत्पलम् ॥ 3 ॥
हनुमान्मारुतगतिर्महानौरिव सागरम् ।
अपारमपरिश्रान्तः पुप्लुवे गगनार्णवम् ॥ 4 ॥
ग्रसमान इवाकाशं ताराधिपमिवोल्लिखन् ।
हरन्निव सनक्षत्रं गगनं सार्कमण्डलम् ॥ 5 ॥
मारुतस्यात्मजः श्रीमान्कपिर्व्योमचरो महान् ।
हनुमान्मेघजालानि विकर्षन्निव गच्छति ॥ 6 ॥
पाण्डुरारुणवर्णानि नीलमाञ्जिष्ठकानि च ।
हरितारुणवर्णानि महाभ्राणि चकाशिरे ॥ 7 ॥
प्रविशन्नभ्रजालानि निष्पतंश्च पुनः पुनः ।
प्रच्छन्नश्च प्रकाशश्च चन्द्रमा इव लक्ष्यते ॥ 8 ॥
विविधाभ्रघनापन्नगोचरो धवलाम्बरः ।
दृश्यादृश्यतनुर्वीरस्तदा चन्द्रायतेऽम्बरे ॥ 9 ॥
तार्क्ष्यायमाणो गगने बभासे वायुनन्दनः ।
दारयन्मेघबृन्दानि निष्पतंश्च पुनः पुनः ॥ 10 ॥
नदन्नादेन महता मेघस्वनमहास्वनः ।
प्रवरान्राक्षसान् हत्वा नाम विश्राव्य चात्मनः ॥ 11 ॥
आकुलां नगरीं कृत्वा व्यथयित्वा च रावणम् ।
अर्दयित्वा बलं घोरं वैदेहीमभिवाद्य च ॥ 12 ॥
आजगाम महातेजाः पुनर्मध्येन सागरम् ।
पर्वतेन्द्रं सुनाभं च समुपस्पृश्य वीर्यवान् ॥ 13 ॥
ज्यामुक्त इव नाराचो महावेगोऽभ्युपागतः ।
स किञ्चिदनुसम्प्राप्तः समालोक्य महागिरिम् ॥ 14 ॥
महेन्द्रं मेघसङ्काशं ननाद हरिपुङ्गवः ।
स पूरयामास कपिर्दिशो दश समन्ततः ॥ 15 ॥
नदन्नादेन महता मेघस्वनमहास्वनः ।
स तं देशमनुप्राप्तः सुहृद्धर्शनलालसः ॥ 16 ॥
ननाद हरिशार्दूलो लाङ्गूलं चाप्यकम्पयत् ।
तस्य नानद्यमानस्य सुपर्णचरिते पथि ॥ 17 ॥
फलतीवास्य घोषेण गगनं सार्कमण्डलम् ।
ये तु तत्रोत्तरे तीरे समुद्रस्य महाबलाः ॥ 18 ॥
पूर्वं संविष्ठिताश्शूरा वायुपुत्रदिदृक्षवः ।
महतो वातनुन्नस्य तोयदस्येव गर्जितम् ॥ 19 ॥
शुश्रुवुस्ते तदा घोषमूरुवेगं हनूमतः ।
ते दीनमनसस्सर्वे शुश्रुवुः काननौकसः ॥ 20 ॥
वानरेन्द्रस्य निर्घोषं पर्जन्यनिनदोपमम् ।
निशम्य नदतो नादं वानरास्ते समन्ततः ॥ 21 ॥
बभूवुरुत्सुकास्सर्वे सुहृद्धर्शनकाङ्क्षिणः ।
जाम्बवान् स हरिश्रेष्ठः प्रीतिसंहृष्टमानसः ॥ 22 ॥
उपामन्त्र्य हरीन् सर्वानिदं वचनमब्रवीत् ।
सर्वथा कृतकार्योऽसौ हनुमान्नात्र संशयः ॥ 23 ॥
न ह्यस्याकृतकार्यस्य नाद एवंविधो भवेत् ।
तस्य बाहूरुवेगं च निनादं च महात्मनः ॥ 24 ॥
निशम्य हरयो हृष्टाः समुत्पेतुस्ततस्ततः ।
ते नगाग्रान्नगाग्राणि शिखराच्छिखराणि च ॥ 25 ॥
प्रहृष्टाः समपद्यन्त हनूमन्तं दिदृक्षवः ।
ते प्रीताः पादपाग्रेषु गृह्य शाखाः सुविष्ठिताः ॥ 26 ॥
वासांसीव प्रशाखाश्च समाविध्यन्त वानराः ।
गिरिगह्वरसंलीनो यथा गर्जति मारुतः ॥ 27 ॥
एवं जगर्ज बलवान् हनुमान्मारुतात्मजः ।
तमभ्रघनसङ्काशमापतन्तं महाकपिम् ॥ 28 ॥
दृष्ट्वा ते वानरास्सर्वे तस्थुः प्राञ्जलयस्तदा ।
ततस्तु वेगवांस्तस्य गिरेर्गिरिनिभः कपिः ॥ 29 ॥
निपपात महेन्द्रस्य शिखरे पादपाकुले ।
हर्षेणापूर्यमाणोऽसौ रम्ये पर्वतनिर्झरे ॥ 30 ॥
छिन्नपक्ष इवाऽकाशात्पपात धरणीधरः ।
ततस्ते प्रीतमनसस्सर्वे वानरपुङ्गवाः ॥ 31 ॥
हनुमन्तं महात्मानं परिवार्योपतस्थिरे ।
परिवार्य च ते सर्वे परां प्रीतिमुपागताः ॥ 32 ॥
प्रहृष्टवदना स्सर्वे तमरोगमुपागतम् ।
उपायनानि चादाय मूलानि च फलानि च ॥ 33 ॥
प्रत्यर्चयन् हरिश्रेष्ठं हरयो मारुतात्मजम् ।
हनुमांस्तु गुरून् वृद्धाञ्जाम्बवत्प्रमुखांस्तदा ॥ 34 ॥
कुमारमङ्गदं चैव सोऽवन्दत महाकपिः ।
स ताभ्यां पूजितः पूज्यः कपिभिश्च प्रसादितः ॥ 35 ॥
दृष्टा सीतेति विक्रान्त स्सङ्क्षेपेण न्यवेदयत् ।
निषसाद च हस्तेन गृहीत्वा वालिनस्सुतम् ॥ 36 ॥
रमणीये वनोद्देशे महेन्द्रस्य गिरेस्तदा ।
हनुमानब्रवीद्धृष्टस्तदा तान्वानरर्षभान् ॥ 37 ॥
अशोकवनिकासंस्था दृष्टा सा जनकात्मजा ।
रक्षमाणा सुघोराभी राक्षसीभिरनिन्दिता ॥ 38 ॥
एकवेणीधरा बाला रामदर्शनलालसा ।
उपवासपरिश्रान्ता जटिला मलिना कृशा ॥ 39 ॥
ततो दृष्टेति वचनं महार्थममृतोपमम् ।
निशम्य मारुतेस्सर्वे मुदिता वानराभवन् ॥ 40 ॥
क्ष्वेलन्त्यन्ये नदन्त्यन्ये गर्जन्त्यन्ये महाबलाः ।
चक्रुः किलकिलामन्ये प्रतिगर्जन्ति चापरे ॥ 41 ॥
केचिदुच्छ्रितलाङ्गूलाः प्रहृष्टाः कपिकुञ्जराः ।
आयताञ्चितदीर्घाणि लाङ्गूलानि प्रविव्यधुः ॥ 42 ॥
अपरे च हनूमन्तं वानरा वारणोपमम् ।
आप्लुत्य गिरिशृङ्गेभ्यस्संस्पृशन्ति स्म हर्षिताः ॥ 43 ॥
उक्तवाक्यं हनूमन्तमङ्गदस्तमथाब्रवीत् ।
सर्वेषां हरिवीराणां मध्ये वचनमुत्तमम् ॥ 44 ॥
सत्त्वे वीर्ये न ते कश्चित्समो वानर विद्यते ।
यदवप्लुत्य विस्तीर्णं सागरं पुनरागतः ॥ 45 ॥
अहो स्वामिनि ते भक्तिरहो वीर्यमहो धृतिः ।
दिष्ट्या दृष्टा त्वया देवी रामपत्नी यशस्विनी ॥ 46 ॥
दिष्ट्या त्यक्ष्यति काकुत्स्थ श्शोकं सीतावियोगजम् ।
ततोऽङ्गदं हनूमन्तं जाम्बवन्तं च वानराः ॥ 47 ॥
परिवार्य प्रमुदिता भेजिरे विपुलाश्शिलाः ।
श्रोतुकामास्समुद्रस्य लङ्घनं वानरोत्तमाः ॥ 48 ॥
दर्शनं चापि लङ्कायास्सीताया रावणस्य च ।
तस्थुः प्राञ्जलयस्सर्वे हनुमद्वचनोन्मुखाः ॥ 49 ॥
तस्थौ तत्राङ्गदः श्रीमान् वानरैर्बहुभिर्वृतः ।
उपास्यमानो विबुधैर्दिवि देवपतिर्यथा ॥ 50 ॥
हनूमता कीर्तिमता यशस्विना तथाङ्गदेनाङ्गदबद्धबाहुना ।
मुदा तदाऽध्यासितमुन्नतं महन्महीधराग्रं ज्वलितं श्रियाभवत् ॥ 51 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे सप्तपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptapañcāśassargaḥ |
sa candrakumudaṃ ramyaṃ sārkakāraṇḍavaṃ śubham |
tiṣyaśravaṇakādambamabhraśaivālaśādvalam || 1 ||
punarvasumahāmīnaṃ lohitāṅgamahāgraham |
airāvatamahādvīpaṃ svātihaṃsavilolitam || 2 ||
vātasaṅghātajātormi candrāṃśuśiśirāmbumat |
bhujaṅgayakṣagandharvaprabuddhakamalotpalam || 3 ||
hanumānmārutagatirmahānauriva sāgaram |
apāramapariśrāntaḥ pupluve gaganārṇavam || 4 ||
grasamāna ivākāśaṃ tārādhipamivollikhan |
haranniva sanakṣatraṃ gaganaṃ sārkamaṇḍalam || 5 ||
mārutasyātmajaḥ śrīmānkapirvyomacaro mahān |
hanumānmeghajālāni vikarṣanniva gacchati || 6 ||
pāṇḍurāruṇavarṇāni nīlamāñjiṣṭhakāni ca |
haritāruṇavarṇāni mahābhrāṇi cakāśire || 7 ||
praviśannabhrajālāni niṣpataṃśca punaḥ punaḥ |
pracchannaśca prakāśaśca candramā iva lakṣyate || 8 ||
vividhābhraghanāpannagocaro dhavalāmbaraḥ |
dṛśyādṛśyatanurvīrastadā candrāyate'mbare || 9 ||
tārkṣyāyamāṇo gagane babhāse vāyunandanaḥ |
dārayanmeghabṛndāni niṣpataṃśca punaḥ punaḥ || 10 ||
nadannādena mahatā meghasvanamahāsvanaḥ |
pravarānrākṣasān hatvā nāma viśrāvya cātmanaḥ || 11 ||
ākulāṃ nagarīṃ kṛtvā vyathayitvā ca rāvaṇam |
ardayitvā balaṃ ghoraṃ vaidehīmabhivādya ca || 12 ||
ājagāma mahātejāḥ punarmadhyena sāgaram |
parvatendraṃ sunābhaṃ ca samupaspṛśya vīryavān || 13 ||
jyāmukta iva nārāco mahāvego'bhyupāgataḥ |
sa kiñcidanusamprāptaḥ samālokya mahāgirim || 14 ||
mahendraṃ meghasaṅkāśaṃ nanāda haripuṅgavaḥ |
sa pūrayāmāsa kapirdiśo daśa samantataḥ || 15 ||
nadannādena mahatā meghasvanamahāsvanaḥ |
sa taṃ deśamanuprāptaḥ suhṛddharśanalālasaḥ || 16 ||
nanāda hariśārdūlo lāṅgūlaṃ cāpyakampayat |
tasya nānadyamānasya suparṇacarite pathi || 17 ||
phalatīvāsya ghoṣeṇa gaganaṃ sārkamaṇḍalam |
ye tu tatrottare tīre samudrasya mahābalāḥ || 18 ||
pūrvaṃ saṃviṣṭhitāśśūrā vāyuputradidṛkṣavaḥ |
mahato vātanunnasya toyadasyeva garjitam || 19 ||
śuśruvuste tadā ghoṣamūruvegaṃ hanūmataḥ |
te dīnamanasassarve śuśruvuḥ kānanaukasaḥ || 20 ||
vānarendrasya nirghoṣaṃ parjanyaninadopamam |
niśamya nadato nādaṃ vānarāste samantataḥ || 21 ||
babhūvurutsukāssarve suhṛddharśanakāṅkṣiṇaḥ |
jāmbavān sa hariśreṣṭhaḥ prītisaṃhṛṣṭamānasaḥ || 22 ||
upāmantrya harīn sarvānidaṃ vacanamabravīt |
sarvathā kṛtakāryo'sau hanumānnātra saṃśayaḥ || 23 ||
na hyasyākṛtakāryasya nāda evaṃvidho bhavet |
tasya bāhūruvegaṃ ca ninādaṃ ca mahātmanaḥ || 24 ||
niśamya harayo hṛṣṭāḥ samutpetustatastataḥ |
te nagāgrānnagāgrāṇi śikharācchikharāṇi ca || 25 ||
prahṛṣṭāḥ samapadyanta hanūmantaṃ didṛkṣavaḥ |
te prītāḥ pādapāgreṣu gṛhya śākhāḥ suviṣṭhitāḥ || 26 ||
vāsāṃsīva praśākhāśca samāvidhyanta vānarāḥ |
girigahvarasaṃlīno yathā garjati mārutaḥ || 27 ||
evaṃ jagarja balavān hanumānmārutātmajaḥ |
tamabhraghanasaṅkāśamāpatantaṃ mahākapim || 28 ||
dṛṣṭvā te vānarāssarve tasthuḥ prāñjalayastadā |
tatastu vegavāṃstasya girergirinibhaḥ kapiḥ || 29 ||
nipapāta mahendrasya śikhare pādapākule |
harṣeṇāpūryamāṇo'sau ramye parvatanirjhare || 30 ||
chinnapakṣa ivā'kāśātpapāta dharaṇīdharaḥ |
tataste prītamanasassarve vānarapuṅgavāḥ || 31 ||
hanumantaṃ mahātmānaṃ parivāryopatasthire |
parivārya ca te sarve parāṃ prītimupāgatāḥ || 32 ||
prahṛṣṭavadanā ssarve tamarogamupāgatam |
upāyanāni cādāya mūlāni ca phalāni ca || 33 ||
pratyarcayan hariśreṣṭhaṃ harayo mārutātmajam |
hanumāṃstu gurūn vṛddhāñjāmbavatpramukhāṃstadā || 34 ||
kumāramaṅgadaṃ caiva so'vandata mahākapiḥ |
sa tābhyāṃ pūjitaḥ pūjyaḥ kapibhiśca prasāditaḥ || 35 ||
dṛṣṭā sīteti vikrānta ssaṅkṣepeṇa nyavedayat |
niṣasāda ca hastena gṛhītvā vālinassutam || 36 ||
ramaṇīye vanoddeśe mahendrasya girestadā |
hanumānabravīddhṛṣṭastadā tānvānararṣabhān || 37 ||
aśokavanikāsaṃsthā dṛṣṭā sā janakātmajā |
rakṣamāṇā sughorābhī rākṣasībhiraninditā || 38 ||
ekaveṇīdharā bālā rāmadarśanalālasā |
upavāsapariśrāntā jaṭilā malinā kṛśā || 39 ||
tato dṛṣṭeti vacanaṃ mahārthamamṛtopamam |
niśamya mārutessarve muditā vānarābhavan || 40 ||
kṣvelantyanye nadantyanye garjantyanye mahābalāḥ |
cakruḥ kilakilāmanye pratigarjanti cāpare || 41 ||
keciducchritalāṅgūlāḥ prahṛṣṭāḥ kapikuñjarāḥ |
āyatāñcitadīrghāṇi lāṅgūlāni pravivyadhuḥ || 42 ||
apare ca hanūmantaṃ vānarā vāraṇopamam |
āplutya giriśṛṅgebhyassaṃspṛśanti sma harṣitāḥ || 43 ||
uktavākyaṃ hanūmantamaṅgadastamathābravīt |
sarveṣāṃ harivīrāṇāṃ madhye vacanamuttamam || 44 ||
sattve vīrye na te kaścitsamo vānara vidyate |
yadavaplutya vistīrṇaṃ sāgaraṃ punarāgataḥ || 45 ||
aho svāmini te bhaktiraho vīryamaho dhṛtiḥ |
diṣṭyā dṛṣṭā tvayā devī rāmapatnī yaśasvinī || 46 ||
diṣṭyā tyakṣyati kākutstha śśokaṃ sītāviyogajam |
tato'ṅgadaṃ hanūmantaṃ jāmbavantaṃ ca vānarāḥ || 47 ||
parivārya pramuditā bhejire vipulāśśilāḥ |
śrotukāmāssamudrasya laṅghanaṃ vānarottamāḥ || 48 ||
darśanaṃ cāpi laṅkāyāssītāyā rāvaṇasya ca |
tasthuḥ prāñjalayassarve hanumadvacanonmukhāḥ || 49 ||
tasthau tatrāṅgadaḥ śrīmān vānarairbahubhirvṛtaḥ |
upāsyamāno vibudhairdivi devapatiryathā || 50 ||
hanūmatā kīrtimatā yaśasvinā tathāṅgadenāṅgadabaddhabāhunā |
mudā tadā'dhyāsitamunnataṃ mahanmahīdharāgraṃ jvalitaṃ śriyābhavat || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.