શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે સુન્દરકાણ્ડમ્ ।
અથ એકવિંશસ્સર્ગઃ ।
તસ્ય તદ્વચનં શ્રુત્વા સીતા રૌદ્રસ્ય રક્ષસઃ ।
આર્તા દીનસ્વરા દીનં પ્રત્યુવાચ શનૈર્વચઃ ॥ 1 ॥
દુઃખાર્તા રુદતી સીતા વેપમાના તપસ્વિની ।
ચિન્તયન્તી વરારોહા પતિમેવ પતિવ્રતા ॥ 2 ॥
તૃણમન્તરતઃ કૃત્વા પ્રત્યુવાચ શુચિસ્મિતા ।
નિવર્તય મનો મત્તઃ સ્વજને ક્રિયતાં મનઃ ॥ 3 ॥
ન માં પ્રાર્થયિતું યુક્તં સુસિદ્ધિમિવ પાપકૃત્ ।
અકાર્યં ન મયા કાર્યમેકપત્ન્યા વિગર્હિતમ્ ॥ 4 ॥
કુલં સમ્પ્રાપ્તયા પુણ્યં કુલે મહતિ જાતયા ।
એવમુક્ત્વા તુ વૈદેહી રાવણં તં યશસ્વિની ॥ 5 ॥
રાક્ષસં પૃષ્ઠતઃ કૃત્વા ભૂયો વચનમબ્રવીત્ ।
નાહમૌપયિકી ભાર્યા પરભાર્યા સતી તવ ॥ 6 ॥
સાધુ ધર્મમવેક્ષસ્વ સાધુ સાધુવ્રતં ચર ।
યથા તવ તથાન્યેષાં દારા રક્ષ્યા નિશાચર ॥ 7 ॥
આત્માનમુપમાં કૃત્વા સ્વેષુ દારેષુ રમ્યતામ્ ।
અતુષ્ટં સ્વેષુ દારેષુ ચપલં ચલિતેન્દ્રિયમ્ ॥ 8 ॥
નયન્તિ નિકૃતિપ્રજ્ઞં પરદારાઃ પરાભવમ્ ।
ઇહ સન્તો ન વા સન્તિ સતો વા નાનુવર્તસે ॥ 9 ॥
તથાહિ વિપરીતા તે બુદ્ધિરાચારવર્જિતા ।
વચો મિથ્યાપ્રણીતાત્મા પથ્યમુક્તં વિચક્ષણૈઃ ॥ 10 ॥
રાક્ષસાનામભાવાય ત્વં વા ન પ્રતિપદ્યસે ।
અકૃતાત્માનમાસાદ્ય રાજાનમનયે રતમ્ ॥ 11 ॥
સમૃદ્ધાનિ વિનશ્યન્તિ રાષ્ટ્રાણિ નગરાણિ ચ ।
તથેયં ત્વાં સમાસાદ્ય લઙ્કા રત્નૌઘસઙ્કુલા ॥ 12 ॥
અપરાધાત્તવૈકસ્ય નચિરાદ્વિનશિષ્યતિ ।
સ્વકૃતૈર્હન્યમાનસ્ય રાવણાદીર્ઘદર્શિનઃ ॥ 13 ॥
અભિનન્દન્તિ ભૂતાનિ વિનાશે પાપકર્મણઃ ।
એવં ત્વાં પાપકર્માણં વક્ષ્યન્તિ નિકૃતા જનાઃ ॥ 14 ॥
દિષ્ટ્યૈતદ્વ્યસનં પ્રાપ્તો રૌદ્ર ઇત્યેવ હર્ષિતાઃ ।
શક્યા લોભયિતું નાહમૈશ્વર્યેણ ધનેન વા ॥ 15 ॥
અનન્યા રાઘવેણાહં ભાસ્કરેણ પ્રભા યથા ।
ઉપધાય ભુજં તસ્ય લોકનાથસ્ય સત્કૃતમ્ ॥ 16 ॥
કથં નામોપધાસ્યામિ ભુજમન્યસ્ય કસ્ય ચિત્ ।
અહમૌપયિકી ભાર્યા તસ્યૈવ વસુધાપતેઃ ॥ 17 ॥
વ્રતસ્નાતસ્ય વિપ્રસ્ય વિદ્યેવ વિદિતાત્મનઃ ।
સાધુ રાવણ રામેણ માં સમાનય દુઃખિતામ્ ॥ 18 ॥
વને વાશિતયા સાર્ધં કરેણ્વેવ ગજાધિપમ્ ।
મિત્રમૌપયિકં કર્તું રામઃ સ્થાનં પરીપ્સતા ॥ 19 ॥
વધં ચાનિચ્છતા ઘોરં ત્વયાસૌ પુરુષર્ષભઃ ।
વિદિતઃ સ હિ ધર્મજ્ઞઃ શરણાગતવત્સલઃ ॥ 20 ॥
તેન મૈત્રી ભવતુ તે યદિ જીવિતુમિચ્છસિ ।
પ્રસાદયસ્વ ત્વં ચૈનં શરણાગતવત્સલમ્ ॥ 21 ॥
માં ચાસ્મૈ નિયતો ભૂત્વા નિર્યાતયિતુમર્હસિ ।
એવં હિ તે ભવેત્સ્વસ્તિ સમ્પ્રદાય રઘૂત્તમે ॥ 22 ॥
અન્યથા ત્વં હિ કુર્વાણો વધં પ્રાપ્સ્યસિ રાવણ ।
વર્જયેદ્વજ્રમુત્સૃષ્ટં વર્જયેદન્તકશ્ચિરમ્ ॥ 23 ॥
ત્વદ્વિધં તુ ન સઙ્કૃદ્ધો લોકનાથઃ સ રાઘવઃ ।
રામસ્ય ધનુષઃ શબ્દં શ્રોષ્યસિ ત્વં મહાસ્વનમ્ ॥ 24 ॥
શતક્રતુવિસૃષ્ટસ્ય નિર્ઘોષમશનેરિવ ।
ઇહ શીઘ્રં સુપર્વાણો જ્વલિતાસ્યા ઇવોરગાઃ ॥ 25 ॥
ઇષવો નિપતિષ્યન્તિ રામલક્ષ્મણલક્ષણાઃ ।
રક્ષાંસિ પરિનિઘ્નન્તઃ પુર્યામસ્યાં સમન્તતઃ ॥ 26 ॥
અસમ્પાતં કરિષ્યન્તિ પતન્તઃ કઙ્કવાસસઃ ।
રાક્ષસેન્દ્રમહાસર્પાન્ સ રામગરુડો મહાન્ ॥ 27 ॥
ઉદ્ધરિષ્યતિ વેગેન વૈનતેય ઇવોરગાન્ ।
અપનેષ્યતિ માં ભર્તા ત્વત્તઃ શીઘ્રમરિન્દમઃ ॥ 28 ॥
અસુરેભ્યઃ શ્રિયં દીપ્તાં વિષ્ણુસ્ત્રિભિરિવ ક્રમૈઃ ।
જનસ્થાને હતસ્થાને નિહતે રક્ષસાં બલે ॥ 29 ॥
અશક્તેન ત્વયા રક્ષઃ કૃતમેતદસાધુ વૈ ।
આશ્રમં તુ તયોઃ શૂન્યં પ્રવિશ્ય નરસિંહયોઃ ॥ 30 ॥
ગોચરં ગતયોર્ભ્રાત્રોરપનીતા ત્વયાધમ ।
ન હિ ગન્ધમુપાઘ્રાય રામલક્ષ્મણયોસ્ત્વયા ॥ 31 ॥
શક્યં સન્દર્શને સ્થાતું શુના શાર્દૂલયોરિવ ।
તસ્ય તે વિગ્રહે તાભ્યાં યુગગ્રહણમસ્થિરમ્ ॥ 32 ॥
વૃત્રસ્યેવેન્દ્રબાહુભ્યાં બાહોરેકસ્ય વિગ્રહે ।
ક્ષિપ્રં તવ સ નાથો મે રામઃ સૌમિત્રિણા સહ ॥ 33 ॥
તોયમલ્પમિવાદિત્યઃ પ્રાણાનાદાસ્યતે શરૈઃ ।
ગિરિં કુબેરસ્ય ગતોઽથ વાલયં સભાં ગતો વા વરુણસ્ય રાજ્ઞઃ ।
અસંશયં દાશરથેર્ન મોક્ષ્યસે મહાદ્રુમઃ કાલહતોઽશનેરિવ ॥ 34 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે સુન્દરકાણ્ડે એકવિંશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekaviṃśassargaḥ |
tasya tadvacanaṃ śrutvā sītā raudrasya rakṣasaḥ |
ārtā dīnasvarā dīnaṃ pratyuvāca śanairvacaḥ || 1 ||
duḥkhārtā rudatī sītā vepamānā tapasvinī |
cintayantī varārohā patimeva pativratā || 2 ||
tṛṇamantarataḥ kṛtvā pratyuvāca śucismitā |
nivartaya mano mattaḥ svajane kriyatāṃ manaḥ || 3 ||
na māṃ prārthayituṃ yuktaṃ susiddhimiva pāpakṛt |
akāryaṃ na mayā kāryamekapatnyā vigarhitam || 4 ||
kulaṃ samprāptayā puṇyaṃ kule mahati jātayā |
evamuktvā tu vaidehī rāvaṇaṃ taṃ yaśasvinī || 5 ||
rākṣasaṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā bhūyo vacanamabravīt |
nāhamaupayikī bhāryā parabhāryā satī tava || 6 ||
sādhu dharmamavekṣasva sādhu sādhuvrataṃ cara |
yathā tava tathānyeṣāṃ dārā rakṣyā niśācara || 7 ||
ātmānamupamāṃ kṛtvā sveṣu dāreṣu ramyatām |
atuṣṭaṃ sveṣu dāreṣu capalaṃ calitendriyam || 8 ||
nayanti nikṛtiprajñaṃ paradārāḥ parābhavam |
iha santo na vā santi sato vā nānuvartase || 9 ||
tathāhi viparītā te buddhirācāravarjitā |
vaco mithyāpraṇītātmā pathyamuktaṃ vicakṣaṇaiḥ || 10 ||
rākṣasānāmabhāvāya tvaṃ vā na pratipadyase |
akṛtātmānamāsādya rājānamanaye ratam || 11 ||
samṛddhāni vinaśyanti rāṣṭrāṇi nagarāṇi ca |
tatheyaṃ tvāṃ samāsādya laṅkā ratnaughasaṅkulā || 12 ||
aparādhāttavaikasya nacirādvinaśiṣyati |
svakṛtairhanyamānasya rāvaṇādīrghadarśinaḥ || 13 ||
abhinandanti bhūtāni vināśe pāpakarmaṇaḥ |
evaṃ tvāṃ pāpakarmāṇaṃ vakṣyanti nikṛtā janāḥ || 14 ||
diṣṭyaitadvyasanaṃ prāpto raudra ityeva harṣitāḥ |
śakyā lobhayituṃ nāhamaiśvaryeṇa dhanena vā || 15 ||
ananyā rāghaveṇāhaṃ bhāskareṇa prabhā yathā |
upadhāya bhujaṃ tasya lokanāthasya satkṛtam || 16 ||
kathaṃ nāmopadhāsyāmi bhujamanyasya kasya cit |
ahamaupayikī bhāryā tasyaiva vasudhāpateḥ || 17 ||
vratasnātasya viprasya vidyeva viditātmanaḥ |
sādhu rāvaṇa rāmeṇa māṃ samānaya duḥkhitām || 18 ||
vane vāśitayā sārdhaṃ kareṇveva gajādhipam |
mitramaupayikaṃ kartuṃ rāmaḥ sthānaṃ parīpsatā || 19 ||
vadhaṃ cānicchatā ghoraṃ tvayāsau puruṣarṣabhaḥ |
viditaḥ sa hi dharmajñaḥ śaraṇāgatavatsalaḥ || 20 ||
tena maitrī bhavatu te yadi jīvitumicchasi |
prasādayasva tvaṃ cainaṃ śaraṇāgatavatsalam || 21 ||
māṃ cāsmai niyato bhūtvā niryātayitumarhasi |
evaṃ hi te bhavetsvasti sampradāya raghūttame || 22 ||
anyathā tvaṃ hi kurvāṇo vadhaṃ prāpsyasi rāvaṇa |
varjayedvajramutsṛṣṭaṃ varjayedantakaściram || 23 ||
tvadvidhaṃ tu na saṅkṛddho lokanāthaḥ sa rāghavaḥ |
rāmasya dhanuṣaḥ śabdaṃ śroṣyasi tvaṃ mahāsvanam || 24 ||
śatakratuvisṛṣṭasya nirghoṣamaśaneriva |
iha śīghraṃ suparvāṇo jvalitāsyā ivoragāḥ || 25 ||
iṣavo nipatiṣyanti rāmalakṣmaṇalakṣaṇāḥ |
rakṣāṃsi parinighnantaḥ puryāmasyāṃ samantataḥ || 26 ||
asampātaṃ kariṣyanti patantaḥ kaṅkavāsasaḥ |
rākṣasendramahāsarpān sa rāmagaruḍo mahān || 27 ||
uddhariṣyati vegena vainateya ivoragān |
apaneṣyati māṃ bhartā tvattaḥ śīghramarindamaḥ || 28 ||
asurebhyaḥ śriyaṃ dīptāṃ viṣṇustribhiriva kramaiḥ |
janasthāne hatasthāne nihate rakṣasāṃ bale || 29 ||
aśaktena tvayā rakṣaḥ kṛtametadasādhu vai |
āśramaṃ tu tayoḥ śūnyaṃ praviśya narasiṃhayoḥ || 30 ||
gocaraṃ gatayorbhrātrorapanītā tvayādhama |
na hi gandhamupāghrāya rāmalakṣmaṇayostvayā || 31 ||
śakyaṃ sandarśane sthātuṃ śunā śārdūlayoriva |
tasya te vigrahe tābhyāṃ yugagrahaṇamasthiram || 32 ||
vṛtrasyevendrabāhubhyāṃ bāhorekasya vigrahe |
kṣipraṃ tava sa nātho me rāmaḥ saumitriṇā saha || 33 ||
toyamalpamivādityaḥ prāṇānādāsyate śaraiḥ |
giriṃ kuberasya gato'tha vālayaṃ sabhāṃ gato vā varuṇasya rājñaḥ |
asaṃśayaṃ dāśaratherna mokṣyase mahādrumaḥ kālahato'śaneriva || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ एकविंशस्सर्गः ।
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा सीता रौद्रस्य रक्षसः ।
आर्ता दीनस्वरा दीनं प्रत्युवाच शनैर्वचः ॥ 1 ॥
दुःखार्ता रुदती सीता वेपमाना तपस्विनी ।
चिन्तयन्ती वरारोहा पतिमेव पतिव्रता ॥ 2 ॥
तृणमन्तरतः कृत्वा प्रत्युवाच शुचिस्मिता ।
निवर्तय मनो मत्तः स्वजने क्रियतां मनः ॥ 3 ॥
न मां प्रार्थयितुं युक्तं सुसिद्धिमिव पापकृत् ।
अकार्यं न मया कार्यमेकपत्न्या विगर्हितम् ॥ 4 ॥
कुलं सम्प्राप्तया पुण्यं कुले महति जातया ।
एवमुक्त्वा तु वैदेही रावणं तं यशस्विनी ॥ 5 ॥
राक्षसं पृष्ठतः कृत्वा भूयो वचनमब्रवीत् ।
नाहमौपयिकी भार्या परभार्या सती तव ॥ 6 ॥
साधु धर्ममवेक्षस्व साधु साधुव्रतं चर ।
यथा तव तथान्येषां दारा रक्ष्या निशाचर ॥ 7 ॥
आत्मानमुपमां कृत्वा स्वेषु दारेषु रम्यताम् ।
अतुष्टं स्वेषु दारेषु चपलं चलितेन्द्रियम् ॥ 8 ॥
नयन्ति निकृतिप्रज्ञं परदाराः पराभवम् ।
इह सन्तो न वा सन्ति सतो वा नानुवर्तसे ॥ 9 ॥
तथाहि विपरीता ते बुद्धिराचारवर्जिता ।
वचो मिथ्याप्रणीतात्मा पथ्यमुक्तं विचक्षणैः ॥ 10 ॥
राक्षसानामभावाय त्वं वा न प्रतिपद्यसे ।
अकृतात्मानमासाद्य राजानमनये रतम् ॥ 11 ॥
समृद्धानि विनश्यन्ति राष्ट्राणि नगराणि च ।
तथेयं त्वां समासाद्य लङ्का रत्नौघसङ्कुला ॥ 12 ॥
अपराधात्तवैकस्य नचिराद्विनशिष्यति ।
स्वकृतैर्हन्यमानस्य रावणादीर्घदर्शिनः ॥ 13 ॥
अभिनन्दन्ति भूतानि विनाशे पापकर्मणः ।
एवं त्वां पापकर्माणं वक्ष्यन्ति निकृता जनाः ॥ 14 ॥
दिष्ट्यैतद्व्यसनं प्राप्तो रौद्र इत्येव हर्षिताः ।
शक्या लोभयितुं नाहमैश्वर्येण धनेन वा ॥ 15 ॥
अनन्या राघवेणाहं भास्करेण प्रभा यथा ।
उपधाय भुजं तस्य लोकनाथस्य सत्कृतम् ॥ 16 ॥
कथं नामोपधास्यामि भुजमन्यस्य कस्य चित् ।
अहमौपयिकी भार्या तस्यैव वसुधापतेः ॥ 17 ॥
व्रतस्नातस्य विप्रस्य विद्येव विदितात्मनः ।
साधु रावण रामेण मां समानय दुःखिताम् ॥ 18 ॥
वने वाशितया सार्धं करेण्वेव गजाधिपम् ।
मित्रमौपयिकं कर्तुं रामः स्थानं परीप्सता ॥ 19 ॥
वधं चानिच्छता घोरं त्वयासौ पुरुषर्षभः ।
विदितः स हि धर्मज्ञः शरणागतवत्सलः ॥ 20 ॥
तेन मैत्री भवतु ते यदि जीवितुमिच्छसि ।
प्रसादयस्व त्वं चैनं शरणागतवत्सलम् ॥ 21 ॥
मां चास्मै नियतो भूत्वा निर्यातयितुमर्हसि ।
एवं हि ते भवेत्स्वस्ति सम्प्रदाय रघूत्तमे ॥ 22 ॥
अन्यथा त्वं हि कुर्वाणो वधं प्राप्स्यसि रावण ।
वर्जयेद्वज्रमुत्सृष्टं वर्जयेदन्तकश्चिरम् ॥ 23 ॥
त्वद्विधं तु न सङ्कृद्धो लोकनाथः स राघवः ।
रामस्य धनुषः शब्दं श्रोष्यसि त्वं महास्वनम् ॥ 24 ॥
शतक्रतुविसृष्टस्य निर्घोषमशनेरिव ।
इह शीघ्रं सुपर्वाणो ज्वलितास्या इवोरगाः ॥ 25 ॥
इषवो निपतिष्यन्ति रामलक्ष्मणलक्षणाः ।
रक्षांसि परिनिघ्नन्तः पुर्यामस्यां समन्ततः ॥ 26 ॥
असम्पातं करिष्यन्ति पतन्तः कङ्कवाससः ।
राक्षसेन्द्रमहासर्पान् स रामगरुडो महान् ॥ 27 ॥
उद्धरिष्यति वेगेन वैनतेय इवोरगान् ।
अपनेष्यति मां भर्ता त्वत्तः शीघ्रमरिन्दमः ॥ 28 ॥
असुरेभ्यः श्रियं दीप्तां विष्णुस्त्रिभिरिव क्रमैः ।
जनस्थाने हतस्थाने निहते रक्षसां बले ॥ 29 ॥
अशक्तेन त्वया रक्षः कृतमेतदसाधु वै ।
आश्रमं तु तयोः शून्यं प्रविश्य नरसिंहयोः ॥ 30 ॥
गोचरं गतयोर्भ्रात्रोरपनीता त्वयाधम ।
न हि गन्धमुपाघ्राय रामलक्ष्मणयोस्त्वया ॥ 31 ॥
शक्यं सन्दर्शने स्थातुं शुना शार्दूलयोरिव ।
तस्य ते विग्रहे ताभ्यां युगग्रहणमस्थिरम् ॥ 32 ॥
वृत्रस्येवेन्द्रबाहुभ्यां बाहोरेकस्य विग्रहे ।
क्षिप्रं तव स नाथो मे रामः सौमित्रिणा सह ॥ 33 ॥
तोयमल्पमिवादित्यः प्राणानादास्यते शरैः ।
गिरिं कुबेरस्य गतोऽथ वालयं सभां गतो वा वरुणस्य राज्ञः ।
असंशयं दाशरथेर्न मोक्ष्यसे महाद्रुमः कालहतोऽशनेरिव ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे एकविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekaviṃśassargaḥ |
tasya tadvacanaṃ śrutvā sītā raudrasya rakṣasaḥ |
ārtā dīnasvarā dīnaṃ pratyuvāca śanairvacaḥ || 1 ||
duḥkhārtā rudatī sītā vepamānā tapasvinī |
cintayantī varārohā patimeva pativratā || 2 ||
tṛṇamantarataḥ kṛtvā pratyuvāca śucismitā |
nivartaya mano mattaḥ svajane kriyatāṃ manaḥ || 3 ||
na māṃ prārthayituṃ yuktaṃ susiddhimiva pāpakṛt |
akāryaṃ na mayā kāryamekapatnyā vigarhitam || 4 ||
kulaṃ samprāptayā puṇyaṃ kule mahati jātayā |
evamuktvā tu vaidehī rāvaṇaṃ taṃ yaśasvinī || 5 ||
rākṣasaṃ pṛṣṭhataḥ kṛtvā bhūyo vacanamabravīt |
nāhamaupayikī bhāryā parabhāryā satī tava || 6 ||
sādhu dharmamavekṣasva sādhu sādhuvrataṃ cara |
yathā tava tathānyeṣāṃ dārā rakṣyā niśācara || 7 ||
ātmānamupamāṃ kṛtvā sveṣu dāreṣu ramyatām |
atuṣṭaṃ sveṣu dāreṣu capalaṃ calitendriyam || 8 ||
nayanti nikṛtiprajñaṃ paradārāḥ parābhavam |
iha santo na vā santi sato vā nānuvartase || 9 ||
tathāhi viparītā te buddhirācāravarjitā |
vaco mithyāpraṇītātmā pathyamuktaṃ vicakṣaṇaiḥ || 10 ||
rākṣasānāmabhāvāya tvaṃ vā na pratipadyase |
akṛtātmānamāsādya rājānamanaye ratam || 11 ||
samṛddhāni vinaśyanti rāṣṭrāṇi nagarāṇi ca |
tatheyaṃ tvāṃ samāsādya laṅkā ratnaughasaṅkulā || 12 ||
aparādhāttavaikasya nacirādvinaśiṣyati |
svakṛtairhanyamānasya rāvaṇādīrghadarśinaḥ || 13 ||
abhinandanti bhūtāni vināśe pāpakarmaṇaḥ |
evaṃ tvāṃ pāpakarmāṇaṃ vakṣyanti nikṛtā janāḥ || 14 ||
diṣṭyaitadvyasanaṃ prāpto raudra ityeva harṣitāḥ |
śakyā lobhayituṃ nāhamaiśvaryeṇa dhanena vā || 15 ||
ananyā rāghaveṇāhaṃ bhāskareṇa prabhā yathā |
upadhāya bhujaṃ tasya lokanāthasya satkṛtam || 16 ||
kathaṃ nāmopadhāsyāmi bhujamanyasya kasya cit |
ahamaupayikī bhāryā tasyaiva vasudhāpateḥ || 17 ||
vratasnātasya viprasya vidyeva viditātmanaḥ |
sādhu rāvaṇa rāmeṇa māṃ samānaya duḥkhitām || 18 ||
vane vāśitayā sārdhaṃ kareṇveva gajādhipam |
mitramaupayikaṃ kartuṃ rāmaḥ sthānaṃ parīpsatā || 19 ||
vadhaṃ cānicchatā ghoraṃ tvayāsau puruṣarṣabhaḥ |
viditaḥ sa hi dharmajñaḥ śaraṇāgatavatsalaḥ || 20 ||
tena maitrī bhavatu te yadi jīvitumicchasi |
prasādayasva tvaṃ cainaṃ śaraṇāgatavatsalam || 21 ||
māṃ cāsmai niyato bhūtvā niryātayitumarhasi |
evaṃ hi te bhavetsvasti sampradāya raghūttame || 22 ||
anyathā tvaṃ hi kurvāṇo vadhaṃ prāpsyasi rāvaṇa |
varjayedvajramutsṛṣṭaṃ varjayedantakaściram || 23 ||
tvadvidhaṃ tu na saṅkṛddho lokanāthaḥ sa rāghavaḥ |
rāmasya dhanuṣaḥ śabdaṃ śroṣyasi tvaṃ mahāsvanam || 24 ||
śatakratuvisṛṣṭasya nirghoṣamaśaneriva |
iha śīghraṃ suparvāṇo jvalitāsyā ivoragāḥ || 25 ||
iṣavo nipatiṣyanti rāmalakṣmaṇalakṣaṇāḥ |
rakṣāṃsi parinighnantaḥ puryāmasyāṃ samantataḥ || 26 ||
asampātaṃ kariṣyanti patantaḥ kaṅkavāsasaḥ |
rākṣasendramahāsarpān sa rāmagaruḍo mahān || 27 ||
uddhariṣyati vegena vainateya ivoragān |
apaneṣyati māṃ bhartā tvattaḥ śīghramarindamaḥ || 28 ||
asurebhyaḥ śriyaṃ dīptāṃ viṣṇustribhiriva kramaiḥ |
janasthāne hatasthāne nihate rakṣasāṃ bale || 29 ||
aśaktena tvayā rakṣaḥ kṛtametadasādhu vai |
āśramaṃ tu tayoḥ śūnyaṃ praviśya narasiṃhayoḥ || 30 ||
gocaraṃ gatayorbhrātrorapanītā tvayādhama |
na hi gandhamupāghrāya rāmalakṣmaṇayostvayā || 31 ||
śakyaṃ sandarśane sthātuṃ śunā śārdūlayoriva |
tasya te vigrahe tābhyāṃ yugagrahaṇamasthiram || 32 ||
vṛtrasyevendrabāhubhyāṃ bāhorekasya vigrahe |
kṣipraṃ tava sa nātho me rāmaḥ saumitriṇā saha || 33 ||
toyamalpamivādityaḥ prāṇānādāsyate śaraiḥ |
giriṃ kuberasya gato'tha vālayaṃ sabhāṃ gato vā varuṇasya rājñaḥ |
asaṃśayaṃ dāśaratherna mokṣyase mahādrumaḥ kālahato'śaneriva || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.