𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌚𑌤𑍁𑌃𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌸𑍍𑌵𑌬𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌘𑌾𑌤𑍇𑌨 𑌅𑌙𑍍𑌗𑌦𑌸𑍍𑌯 𑌬𑌲𑍇𑌨 𑌚 ।
𑌰𑌾𑌷𑌸𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌮𑌾𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑍋 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ॥ 1 ॥
𑌵𑌿𑌷𑍍𑌪𑌾𑌰𑍍𑌯𑌚𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌘𑍋𑌰𑌂𑌶𑌕𑍍𑌰𑌾𑌶𑌨𑌿𑌸𑌮𑌸𑍍𑌵𑌨𑌮𑍍 ।
𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑌨𑍀𑌕𑌾𑌨𑌿𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌿𑌰𑌚𑍍𑌛𑌰𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌭𑌿𑌃 ॥ 2 ॥
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇𑌰𑌥𑍇𑌷𑍁𑌸𑌮𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌪𑍍𑌰𑌹𑌰𑌣𑌾𑌶𑍍𑌶𑍂𑌰𑌾𑌃𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯𑍁𑌧𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾𑌰𑌣𑍇 ॥ 3 ॥
𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌞𑍍𑌚𑌶𑍂𑌰𑌾𑌯𑍇𑌤𑍇𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑌰𑍍𑌷𑌭𑌾𑌃 ।
𑌆𑌯𑍁𑌧𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌶𑌿𑌲𑌾𑌹𑌸𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌸𑌮𑌵𑍇𑌤𑌾𑌸𑍍𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ॥ 4 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯𑍁𑌧𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾𑌯𑍋𑌧𑌨𑍇𑌭𑍃𑌶𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌃𑌕𑌪𑌿𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑍇𑌷𑍁𑌪𑌾𑌤𑌯𑌾𑌞𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑌿𑌰𑍇𑌤𑌦𑌾 ॥ 5 ॥
𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌸𑍁𑌗𑌿𑌰𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌶𑌿𑌲𑌾𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌵𑍀𑌰𑌾𑌃𑌪𑌾𑌤𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑍁𑌰𑍍𑌮𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌤𑌙𑍍𑌗𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌾𑌃 ॥ 6 ॥
𑌶𑍂𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂𑌯𑍁𑌦𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌾𑌨𑌾𑌂𑌸𑌮𑌰𑍇𑌷𑍍𑌨𑍍𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌤𑌦𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌗𑌣𑌾𑌨𑌾𑌞𑍍𑌚𑌸𑍁𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌂𑌸𑌮𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤 ॥ 7 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑌶𑌿𑌰𑌸𑌃𑌕𑍇𑌚𑌿𑌛𑌚𑌿𑌨𑍍𑌨𑍈𑌃𑌪𑌾𑌦𑍈𑌶𑍍𑌚𑌬𑌾𑌹𑍁𑌭𑌿𑌃 ।
𑌶𑌸𑍍𑌸𑍍𑌰𑍈𑌰𑌰𑍍𑌦𑌿𑌤𑌦𑍇𑌹𑌾𑌭𑍍𑌯𑌰𑍁𑌧𑌿𑌰𑍇𑌣𑌸𑌮𑍁𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 8 ॥
𑌹𑌰𑌯𑍋 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌶𑍍𑌚𑍈𑌨 𑌶𑍇𑌰𑌤𑍇 𑌗𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌕𑌙𑍍𑌕𑌗𑍃𑌧𑍍𑌰𑌾𑌬𑌲𑌾𑌢𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌗𑍋𑌮𑌾𑌯𑍁𑌕𑍁𑌲𑌸𑌙𑍍𑌕𑍁𑌲𑌾𑌃 ॥ 9 ॥
𑌕𑌬𑌨𑍍𑌧𑌾𑌨𑌿𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑍇𑌤𑍁𑌰𑍍𑌭𑍀𑌮𑌾𑌣𑌾𑌮𑍍𑌭𑍀𑌷𑌣𑌾𑌨𑌿𑌵𑍈 ।
𑌭𑍁𑌜𑌪𑌾𑌣𑌿𑌶𑌿𑌰𑌶𑍍𑌛𑌿𑌨𑍍𑌨𑌕𑌾𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚𑌭𑍂𑌤𑌲𑍇 ॥ 10 ॥
𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿𑌨𑌿𑌪𑍇𑌤𑍁𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰𑌵𑍈𑌰𑌣𑍇 ।
𑌤𑌤𑍋𑌵𑌾𑌨𑌰𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑍇𑌨𑌹𑌨𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌭𑌜𑍍𑌯𑌤𑌬𑌲𑌂𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂𑌵𑌜𑍍𑌰𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯𑌪𑌶𑍍𑌯𑌤𑌃 ।
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑍍𑌭𑌯𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌹𑌨𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌾𑌨𑍍 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌮𑍈𑌃 ॥ 12 ॥
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌸𑌰𑍋𑌷𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑍋𑌵𑌜𑍍𑌰𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌃𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌪𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌵𑍇𑌶𑌧𑌨𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌣𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑌯𑌨𑍍𑌹𑌰𑌿𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌶𑌰𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌦𑌾𑌰𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑌕𑌙𑍍𑌕𑌪𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑌜𑌿𑌹𑍍𑌮𑌗𑍈𑌃 ।
𑌬𑌿𑌭𑍇𑌦𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰𑌸𑌪𑍍𑌤𑌾𑌷𑍍𑌟𑍗𑌨𑌵𑌪𑌞𑍍𑌚𑌚 ॥ 14 ॥
𑌵𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌧𑌪𑌰𑌮𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍋𑌵𑌜𑍍𑌰𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌃𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌪𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌃𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌹𑌰𑌿𑌗𑌣𑌾𑌃𑌶𑌰𑍈𑌃𑌸𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌤𑌕𑌨𑍍𑌦𑌰𑌾𑌃 ॥ 15 ॥
𑌅𑌙𑍍𑌗𑌦𑌂𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌪𑌤𑌿𑌮𑌿𑌵𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌃 ।
𑌤𑌤𑍋𑌹𑌰𑌿𑌗𑌣𑌾𑌨𑍍 𑌭𑌗𑍍𑌨𑌾𑌨𑍍 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌵𑌾𑌲𑌿𑌸𑍁𑌤𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 16 ॥
𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑍇𑌨𑌵𑌜𑍍𑌰𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌨𑍍𑌤𑌮𑍁𑌦𑍀𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌤𑌮𑍁𑌦𑍈𑌕𑍍𑌷𑌤 ।
𑌵𑌜𑍍𑌰𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑍋𑌽𑌙𑍍𑌗𑌦𑌶𑍍𑌚𑍋𑌭𑍗𑌸𑌙𑍍𑌗𑌤𑍗𑌹𑌰𑌿𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍗 ॥ 17 ॥
𑌚𑍇𑌰𑌤𑍁𑌃𑌪𑌰𑌮𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍗𑌹𑌰𑌿𑌮𑌤𑍍𑌤𑌗𑌜𑌾𑌵𑌿𑌵 ।
𑌤𑌤𑌶𑍍𑌶𑌤𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑍇𑌣𑌹𑌰𑌿𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ॥ 18 ॥
𑌜𑌘𑌾𑌨𑌮𑌰𑍍𑌮𑌦𑍇𑌶𑍇𑌷𑍁𑌮𑌾𑌤𑌙𑍍𑌗𑌮𑌿𑌵𑌤𑍋𑌮𑌰𑍈𑌃 ।
𑌰𑍁𑌧𑌿𑌰𑍋𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑍋𑌵𑌾𑌲𑌿𑌸𑍂𑌨𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ॥ 19 ॥
𑌚𑌿𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪𑌵𑌜𑍍𑌰𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌾𑌯𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌮𑍍𑌭𑍀𑌮𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌪𑌤𑌨𑍍𑌤𑌨𑍍𑌤𑌂𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌮𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌃 ॥ 20 ॥
𑌚𑌿𑌚𑍍𑌛𑍇𑌦𑌬𑌹𑍁𑌧𑌾𑌸𑍋𑌽𑌪𑌿𑌮𑌥𑌿𑌤𑌃𑌪𑍍𑌰𑌾𑌦𑌤𑌦𑍍𑌭𑍁𑌵𑌿 ।
𑌤𑌨𑍍𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌵𑌜𑍍𑌰𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑌰𑍍𑌷𑌭 ॥ 21 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌂𑌶𑍈𑌲𑌞𑍍𑌚𑌿𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪𑌚𑌨𑌨𑌾𑌦𑌚 ।
𑌸𑌮𑌾𑌪𑌤𑌨𑍍𑌤𑌨𑍍𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌸𑌰𑌥𑌾𑌦𑌾𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑍍𑌯𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 22 ॥
𑌗𑌦𑌾𑌪𑌾𑌣𑌿𑌰𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌂𑌸𑌮𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤 ।
𑌸𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑍇𑌨𑌗𑌦𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌤𑌾𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾𑌤𑍁𑌰𑌣𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑌨𑌿 ॥ 23 ॥
𑌸𑌚𑌕𑍍𑌰𑌕𑍂𑌬𑌰𑌂𑌸𑌾𑌶𑍍𑌵𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌮𑌮𑌾𑌥𑌰𑌥𑌨𑍍𑌤𑌦𑌾 ।
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌨𑍍𑌯𑌚𑍍𑌛𑌿𑌖𑌰𑌙𑍍𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌵𑌜𑍍𑌰𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯𑌶𑌿𑌰𑌸𑌿𑌪𑌾𑌤𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑌸𑌾𑌽𑌙𑍍𑌗𑌦𑌃 ।
𑌅𑌭𑌵𑌚𑍍𑌛𑍋𑌣𑌿𑌤𑍋𑌦𑍍𑌗𑌾𑌰𑍀𑌵𑌜𑍍𑌰𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌸𑍍𑌸𑌮𑍂𑌰𑍍𑌛𑌿𑌤𑌃 ॥ 25 ॥
𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌮𑌭𑌵𑌨𑍍𑌮𑍂𑌢𑍋𑌗𑌦𑌾𑌮𑌾𑌲𑌿𑌙𑍍 𑌗𑍍𑌯𑌨𑌿𑌶𑍍𑌶𑍍𑌵𑌸𑌨𑍍 ।
𑌸𑌂𑌲𑌬𑍍𑌦𑌸𑌞𑍍𑌜𑍍𑌞𑍋𑌗𑌦𑌯𑌾𑌵𑌾𑌲𑌿𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌮𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌜𑌘𑌾𑌨𑌪𑌰𑌮𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍋𑌵𑌕𑍍𑌷𑍋𑌦𑍇𑌶𑍇𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰𑌃 ।
𑌗𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰𑌮𑍁𑌷𑍍𑌟𑌿𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌮𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤 ॥ 27 ॥
𑌅𑌨𑍍𑌯𑍋𑌨𑍍𑌯𑌞𑍍𑌜𑌘𑍍𑌨𑌤𑍁𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰𑌤𑌾𑌵𑍁𑌭𑍗𑌹𑌰𑌿𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍗 ।
𑌰𑍁𑌧𑌿𑌰𑍋𑌦𑍍𑌗𑌾𑌰𑌿𑌣𑍗𑌤𑍗𑌤𑍁𑌪𑍍𑌰𑌹𑌾𑌰𑍈𑌰𑍍𑌜𑌨𑌿𑌤𑌶𑍍𑌰𑌮𑍗 ॥ 28 ॥
𑌬𑌭𑍂𑌵𑌤𑍁𑌸𑍍𑌸𑍁𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌵𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌕𑌬𑍁𑌧𑌾𑌵𑌿𑌵 ।
𑌤𑌤𑌃𑌪𑌰𑌮𑌤𑍇𑌜𑌸𑍍𑌵𑍀𑌅𑌙𑍍𑌗𑌦𑌃𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑌰𑍍𑌷𑌭𑌃 ॥ 29 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌪𑌾𑌟𑍍𑌯𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌬𑌹𑍁𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌫𑌲𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌜𑌗𑍍𑌰𑌾𑌹𑌚𑌾𑌰𑍍𑌷𑌭𑌞𑍍𑌚𑌰𑍍𑌮𑌖𑌡𑌗𑌞𑍍𑌚𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌂𑌶𑍁𑌭𑌮𑍍 ॥ 30 ॥
𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌿𑌣𑌾𑌜𑌾𑌲𑌸𑌞𑍍𑌛𑌨𑍍𑌨𑌞𑍍𑌚𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾𑌚𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍 ।
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑌾𑌨𑍍𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑍇𑌰𑌤𑍁𑌃𑌕𑌪𑌿𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍗 ॥ 31 ॥
𑌜𑌘𑍍𑌨𑌤𑍁𑌶𑍍𑌚𑌤𑌦𑌾𑌨𑍍𑌯𑍋𑌨𑍍𑌯𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑌯𑌞𑍍𑌜𑌯𑌕𑌾𑌙𑍍 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍗 ।
𑌵𑍍𑌰𑌣𑍈𑌸𑍍𑌸𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑌶𑍋𑌭𑍇𑌤𑌾𑌮𑍍𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾𑌵𑌿𑌵𑌕𑌿𑌂𑌶𑍁𑌕𑍗 ॥ 32 ॥
𑌯𑍁𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑍗 𑌪𑌰𑌿𑌶𑍍𑌰𑌾𑌨𑍗 𑌜𑌾𑌨𑍁𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑌵𑌨𑍀𑌂 𑌗𑌤𑍗 ।
𑌨𑌿𑌮𑍇𑌷𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌅𑌙𑍍𑌗𑌦𑌹𑍍 𑌕𑌪𑌿𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌃 ॥ 33 ॥
𑌉𑌦𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌾𑌹𑌤 𑌇𑌵𑍋𑌰𑌗𑌃 ।
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑍇𑌨 𑌸𑍁𑌧𑍗𑌤𑍇𑌨 𑌖𑌡𑍍𑌗𑍇𑌨𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌚𑍍𑌛𑌿𑌰𑌃 ॥ 34 ॥
𑌜𑌘𑌾𑌨𑌵𑌜𑍍𑌰𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯𑌵𑌾𑌲𑌿𑌸𑍂𑌮𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌰𑍁𑌧𑌿𑌰𑍋𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌗𑌾𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯𑌬𑌭𑍂𑌵𑌪𑌤𑌿𑌤𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌿𑌧𑌾 ॥ 35 ॥
𑌸𑌰𑍋𑌷𑌪𑌰𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑌂𑌶𑍁𑌭𑌙𑍍𑌖𑌡𑌗𑌹𑌤𑌂𑌶𑌿𑌰𑌃 ।
𑌵𑌜𑍍𑌰𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌂𑌹𑌤𑌨𑍍𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌭𑌯𑌮𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 36 ॥
𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌹𑍍𑌯𑌭𑍍𑌯𑌦𑍍𑌰𑌵𑌨𑍍 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂𑌵𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌾𑌃𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌮𑍈𑌃 ।
𑌵𑌿𑌷𑌣𑍍𑌣𑌵𑌦𑌨𑌾𑌃 𑌦𑍀𑌨𑌾𑌹𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑌵𑌾𑌙𑍍𑌮𑍁𑌖𑌾𑌃 ॥ 37 ॥
𑌨𑌿𑌹𑌤𑍍𑌯𑌤𑌂𑌵𑌜𑍍𑌰𑌧𑌰𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌪𑌃𑌸𑌵𑌾𑌲𑌿𑌸𑍂𑌨𑍁𑌃𑌕𑌪𑌿𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 ।
𑌜𑌗𑌾𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌮𑍍𑌮𑌹𑌿𑌤𑍋𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑍈𑌰𑌿𑌵𑌾𑌵𑍃𑌤𑌃 ॥ 38 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌚𑌤𑍁𑌃𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha catuḥpañcāśassargaḥ |
svabalasya ca ghātena aṅgadasya balena ca |
rāṣasaḥ krodhamāviṣṭo vajradaṃṣṭro mahābalaḥ || 1 ||
viṣpāryacadhanurghoraṃśakrāśanisamasvanam |
vānarāṇāmanīkāniprākiraccharavṛṣṭibhiḥ || 2 ||
rākṣasāścāpimukhyāsteratheṣusamavasthitāḥ |
nānāpraharaṇāśśūrāḥprāyudhyantastadāraṇe || 3 ||
vānarāṇāñcaśūrāyetesarveplavagarṣabhāḥ |
āyudhyantaśilāhastāssamavetāssamantataḥ || 4 ||
tatrāyudhasahasrāṇitasminnāyodhanebhṛśam |
rākṣasāḥkapimukhyeṣupātayāñcakriretadā || 5 ||
vānarāścāpirakṣassugiravṛkṣānmahāśilāḥ |
pravīrāḥpātayāmāsurmattamātaṅgasannibhāḥ || 6 ||
śūrāṇāṃyudyamānānāṃsamareṣnvivartinām |
tadrākṣasagaṇānāñcasuyuddhaṃsamavartata || 7 ||
prabhinnaśirasaḥkecichacinnaiḥpādaiścabāhubhiḥ |
śassrairarditadehābhyarudhireṇasamukṣitāḥ || 8 ||
harayo rākṣasāścaina śerate gāṃ samāśritāḥ |
kaṅkagṛdhrābalāḍhyaśca gomāyukulasaṅkulāḥ || 9 ||
kabandhānisamutpeturbhīmāṇāmbhīṣaṇānivai |
bhujapāṇiśiraśchinnakāyāścabhūtale || 10 ||
vānarārākṣasāścāpinipetustatravairaṇe |
tatovānarasainyenahanyamānanniśācaram || 11 ||
prābhajyatabalaṃsarvaṃvajradaṃṣṭrasyapaśyataḥ |
rākṣasānbhayavitrastānhanyamānān plavaṅgamaiḥ || 12 ||
dṛṣṭavāsaroṣatāmrākṣovajradaṃṣṭraḥpratāpavān |
praviveśadhanuṣpāṇistrāsayanharivāhinīm || 13 ||
śarairvidārayāmāsakaṅkapatrairajihmagaiḥ |
bibhedavānarāṃstatrasaptāṣṭaunavapañcaca || 14 ||
vivyādhaparamakruddhovajradaṃṣṭraḥpratāpavān |
trastāḥsarveharigaṇāḥśaraiḥsaṅkṛttakandarāḥ || 15 ||
aṅgadaṃsampradhāvantiprajāpatimivaprajāḥ |
tatoharigaṇān bhagnān dṛṣṭavāvālisutastadā || 16 ||
krodhenavajradaṃṣṭrantamudīkṣantamudaikṣata |
vajradaṃṣṭro'ṅgadaścobhausaṅgatauharirākṣasau || 17 ||
ceratuḥparamakruddhauharimattagajāviva |
tataśśatasahasreṇahariputrammahābalaḥ || 18 ||
jaghānamarmadeśeṣumātaṅgamivatomaraiḥ |
rudhirokṣitasarvāṅgovālisūnurmahābalaḥ || 19 ||
cikṣepavajradaṃṣṭrāyavṛkṣambhīmaparākramaḥ |
dṛṣṭāpatantantaṃvṛkṣamasambhrāntaścarākṣasaḥ || 20 ||
cicchedabahudhāso'pimathitaḥprādatadbhuvi |
tandṛṣṭavāvajradaṃṣṭrasyavikramamplavagarṣabha || 21 ||
pragṛhyavipulaṃśailañcikṣepacananādaca |
samāpatantandṛṣṭavāsarathādāplutyavīryavān || 22 ||
gadāpāṇirasambhrāntaḥpṛthivyāṃsamatiṣṭhata |
sāṅgadenagadākṣiptāgatvāturaṇamūrdhani || 23 ||
sacakrakūbaraṃsāśvampramamātharathantadā |
tato'nyacchikharaṅgṛhyavipulandrumabhūṣitam || 24 ||
vajradaṃṣṭrasyaśirasipātayāmāsasā'ṅgadaḥ |
abhavacchoṇitodgārīvajradaṃṣṭrassamūrchitaḥ || 25 ||
muhūrtamabhavanmūḍhogadāmāliṅ gyaniśśvasan |
saṃlabdasañjñogadayāvāliputramavasthitam || 26 ||
jaghānaparamakruddhovakṣodeśeniśācaraḥ |
gadāntyaktvātatastatramuṣṭiyuddhamavartata || 27 ||
anyonyañjaghnatustatratāvubhauharirākṣasau |
rudhirodgāriṇautautuprahārairjanitaśramau || 28 ||
babhūvatussuvikrāntāvaṅgārakabudhāviva |
tataḥparamatejasvīaṅgadaḥplavagarṣabhaḥ || 29 ||
utpāṭyavṛkṣaṃsthitavān bahupuṣpaphalāñcitam |
jagrāhacārṣabhañcarmakhaḍagañcavipulaṃśubham || 30 ||
kiṅkiṇājālasañchannañcarmaṇācapariṣkṛtam |
citrāṃścarucirānmārgāṃśceratuḥkapirākṣasau || 31 ||
jaghnatuścatadānyonyannirdayañjayakāṅ kṣiṇau |
vraṇaissāstrairaśobhetāmpuṣpitāvivakiṃśukau || 32 ||
yudhyamānau pariśrānau jānubhyāmavanīṃ gatau |
nimeṣāntaramātreṇa aṅgadah kapikuñjaraḥ || 33 ||
udatiṣṭhata dīptākṣo daṇḍāhata ivoragaḥ |
nirmalena sudhautena khaḍgenāsya mahacchiraḥ || 34 ||
jaghānavajradaṃṣṭrasyavālisūmarmahābalaḥ |
rudhirokṣitagātrasyababhūvapatitandvidhā || 35 ||
saroṣaparivṛttākṣaṃśubhaṅkhaḍagahataṃśiraḥ |
vajradaṃṣṭraṃhatandṛṣṭavārākṣasābhayamohitāḥ || 36 ||
trastāhyabhyadravan laṅkāṃvadhyamānāḥplavaṅgamaiḥ |
viṣaṇṇavadanāḥ dīnāhriyākiñcidavāṅmukhāḥ || 37 ||
nihatyataṃvajradharapratāpaḥsavālisūnuḥkapisainyamadhye |
jagāmaharṣammahitomahābalaḥsahasranetrastridaśairivāvṛtaḥ || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe catuḥpañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ चतुःपञ्चाशस्सर्गः ।
स्वबलस्य च घातेन अङ्गदस्य बलेन च ।
राषसः क्रोधमाविष्टो वज्रदंष्ट्रो महाबलः ॥ 1 ॥
विष्पार्यचधनुर्घोरंशक्राशनिसमस्वनम् ।
वानराणामनीकानिप्राकिरच्छरवृष्टिभिः ॥ 2 ॥
राक्षसाश्चापिमुख्यास्तेरथेषुसमवस्थिताः ।
नानाप्रहरणाश्शूराःप्रायुध्यन्तस्तदारणे ॥ 3 ॥
वानराणाञ्चशूरायेतेसर्वेप्लवगर्षभाः ।
आयुध्यन्तशिलाहस्तास्समवेतास्समन्ततः ॥ 4 ॥
तत्रायुधसहस्राणितस्मिन्नायोधनेभृशम् ।
राक्षसाःकपिमुख्येषुपातयाञ्चक्रिरेतदा ॥ 5 ॥
वानराश्चापिरक्षस्सुगिरवृक्षान्महाशिलाः ।
प्रवीराःपातयामासुर्मत्तमातङ्गसन्निभाः ॥ 6 ॥
शूराणांयुद्यमानानांसमरेष्न्विवर्तिनाम् ।
तद्राक्षसगणानाञ्चसुयुद्धंसमवर्तत ॥ 7 ॥
प्रभिन्नशिरसःकेचिछचिन्नैःपादैश्चबाहुभिः ।
शस्स्रैरर्दितदेहाभ्यरुधिरेणसमुक्षिताः ॥ 8 ॥
हरयो राक्षसाश्चैन शेरते गां समाश्रिताः ।
कङ्कगृध्राबलाढ्यश्च गोमायुकुलसङ्कुलाः ॥ 9 ॥
कबन्धानिसमुत्पेतुर्भीमाणाम्भीषणानिवै ।
भुजपाणिशिरश्छिन्नकायाश्चभूतले ॥ 10 ॥
वानराराक्षसाश्चापिनिपेतुस्तत्रवैरणे ।
ततोवानरसैन्येनहन्यमानन्निशाचरम् ॥ 11 ॥
प्राभज्यतबलंसर्वंवज्रदंष्ट्रस्यपश्यतः ।
राक्षसान्भयवित्रस्तान्हन्यमानान् प्लवङ्गमैः ॥ 12 ॥
दृष्टवासरोषताम्राक्षोवज्रदंष्ट्रःप्रतापवान् ।
प्रविवेशधनुष्पाणिस्त्रासयन्हरिवाहिनीम् ॥ 13 ॥
शरैर्विदारयामासकङ्कपत्रैरजिह्मगैः ।
बिभेदवानरांस्तत्रसप्ताष्टौनवपञ्चच ॥ 14 ॥
विव्याधपरमक्रुद्धोवज्रदंष्ट्रःप्रतापवान् ।
त्रस्ताःसर्वेहरिगणाःशरैःसङ्कृत्तकन्दराः ॥ 15 ॥
अङ्गदंसम्प्रधावन्तिप्रजापतिमिवप्रजाः ।
ततोहरिगणान् भग्नान् दृष्टवावालिसुतस्तदा ॥ 16 ॥
क्रोधेनवज्रदंष्ट्रन्तमुदीक्षन्तमुदैक्षत ।
वज्रदंष्ट्रोऽङ्गदश्चोभौसङ्गतौहरिराक्षसौ ॥ 17 ॥
चेरतुःपरमक्रुद्धौहरिमत्तगजाविव ।
ततश्शतसहस्रेणहरिपुत्रम्महाबलः ॥ 18 ॥
जघानमर्मदेशेषुमातङ्गमिवतोमरैः ।
रुधिरोक्षितसर्वाङ्गोवालिसूनुर्महाबलः ॥ 19 ॥
चिक्षेपवज्रदंष्ट्रायवृक्षम्भीमपराक्रमः ।
दृष्टापतन्तन्तंवृक्षमसम्भ्रान्तश्चराक्षसः ॥ 20 ॥
चिच्छेदबहुधासोऽपिमथितःप्रादतद्भुवि ।
तन्दृष्टवावज्रदंष्ट्रस्यविक्रमम्प्लवगर्षभ ॥ 21 ॥
प्रगृह्यविपुलंशैलञ्चिक्षेपचननादच ।
समापतन्तन्दृष्टवासरथादाप्लुत्यवीर्यवान् ॥ 22 ॥
गदापाणिरसम्भ्रान्तःपृथिव्यांसमतिष्ठत ।
साङ्गदेनगदाक्षिप्तागत्वातुरणमूर्धनि ॥ 23 ॥
सचक्रकूबरंसाश्वम्प्रममाथरथन्तदा ।
ततोऽन्यच्छिखरङ्गृह्यविपुलन्द्रुमभूषितम् ॥ 24 ॥
वज्रदंष्ट्रस्यशिरसिपातयामाससाऽङ्गदः ।
अभवच्छोणितोद्गारीवज्रदंष्ट्रस्समूर्छितः ॥ 25 ॥
मुहूर्तमभवन्मूढोगदामालिङ् ग्यनिश्श्वसन् ।
संलब्दसञ्ज्ञोगदयावालिपुत्रमवस्थितम् ॥ 26 ॥
जघानपरमक्रुद्धोवक्षोदेशेनिशाचरः ।
गदान्त्यक्त्वाततस्तत्रमुष्टियुद्धमवर्तत ॥ 27 ॥
अन्योन्यञ्जघ्नतुस्तत्रतावुभौहरिराक्षसौ ।
रुधिरोद्गारिणौतौतुप्रहारैर्जनितश्रमौ ॥ 28 ॥
बभूवतुस्सुविक्रान्तावङ्गारकबुधाविव ।
ततःपरमतेजस्वीअङ्गदःप्लवगर्षभः ॥ 29 ॥
उत्पाट्यवृक्षंस्थितवान् बहुपुष्पफलाञ्चितम् ।
जग्राहचार्षभञ्चर्मखडगञ्चविपुलंशुभम् ॥ 30 ॥
किङ्किणाजालसञ्छन्नञ्चर्मणाचपरिष्कृतम् ।
चित्रांश्चरुचिरान्मार्गांश्चेरतुःकपिराक्षसौ ॥ 31 ॥
जघ्नतुश्चतदान्योन्यन्निर्दयञ्जयकाङ् क्षिणौ ।
व्रणैस्सास्त्रैरशोभेताम्पुष्पिताविवकिंशुकौ ॥ 32 ॥
युध्यमानौ परिश्रानौ जानुभ्यामवनीं गतौ ।
निमेषान्तरमात्रेण अङ्गदह् कपिकुञ्जरः ॥ 33 ॥
उदतिष्ठत दीप्ताक्षो दण्डाहत इवोरगः ।
निर्मलेन सुधौतेन खड्गेनास्य महच्छिरः ॥ 34 ॥
जघानवज्रदंष्ट्रस्यवालिसूमर्महाबलः ।
रुधिरोक्षितगात्रस्यबभूवपतितन्द्विधा ॥ 35 ॥
सरोषपरिवृत्ताक्षंशुभङ्खडगहतंशिरः ।
वज्रदंष्ट्रंहतन्दृष्टवाराक्षसाभयमोहिताः ॥ 36 ॥
त्रस्ताह्यभ्यद्रवन् लङ्कांवध्यमानाःप्लवङ्गमैः ।
विषण्णवदनाः दीनाह्रियाकिञ्चिदवाङ्मुखाः ॥ 37 ॥
निहत्यतंवज्रधरप्रतापःसवालिसूनुःकपिसैन्यमध्ये ।
जगामहर्षम्महितोमहाबलःसहस्रनेत्रस्त्रिदशैरिवावृतः ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे चतुःपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha catuḥpañcāśassargaḥ |
svabalasya ca ghātena aṅgadasya balena ca |
rāṣasaḥ krodhamāviṣṭo vajradaṃṣṭro mahābalaḥ || 1 ||
viṣpāryacadhanurghoraṃśakrāśanisamasvanam |
vānarāṇāmanīkāniprākiraccharavṛṣṭibhiḥ || 2 ||
rākṣasāścāpimukhyāsteratheṣusamavasthitāḥ |
nānāpraharaṇāśśūrāḥprāyudhyantastadāraṇe || 3 ||
vānarāṇāñcaśūrāyetesarveplavagarṣabhāḥ |
āyudhyantaśilāhastāssamavetāssamantataḥ || 4 ||
tatrāyudhasahasrāṇitasminnāyodhanebhṛśam |
rākṣasāḥkapimukhyeṣupātayāñcakriretadā || 5 ||
vānarāścāpirakṣassugiravṛkṣānmahāśilāḥ |
pravīrāḥpātayāmāsurmattamātaṅgasannibhāḥ || 6 ||
śūrāṇāṃyudyamānānāṃsamareṣnvivartinām |
tadrākṣasagaṇānāñcasuyuddhaṃsamavartata || 7 ||
prabhinnaśirasaḥkecichacinnaiḥpādaiścabāhubhiḥ |
śassrairarditadehābhyarudhireṇasamukṣitāḥ || 8 ||
harayo rākṣasāścaina śerate gāṃ samāśritāḥ |
kaṅkagṛdhrābalāḍhyaśca gomāyukulasaṅkulāḥ || 9 ||
kabandhānisamutpeturbhīmāṇāmbhīṣaṇānivai |
bhujapāṇiśiraśchinnakāyāścabhūtale || 10 ||
vānarārākṣasāścāpinipetustatravairaṇe |
tatovānarasainyenahanyamānanniśācaram || 11 ||
prābhajyatabalaṃsarvaṃvajradaṃṣṭrasyapaśyataḥ |
rākṣasānbhayavitrastānhanyamānān plavaṅgamaiḥ || 12 ||
dṛṣṭavāsaroṣatāmrākṣovajradaṃṣṭraḥpratāpavān |
praviveśadhanuṣpāṇistrāsayanharivāhinīm || 13 ||
śarairvidārayāmāsakaṅkapatrairajihmagaiḥ |
bibhedavānarāṃstatrasaptāṣṭaunavapañcaca || 14 ||
vivyādhaparamakruddhovajradaṃṣṭraḥpratāpavān |
trastāḥsarveharigaṇāḥśaraiḥsaṅkṛttakandarāḥ || 15 ||
aṅgadaṃsampradhāvantiprajāpatimivaprajāḥ |
tatoharigaṇān bhagnān dṛṣṭavāvālisutastadā || 16 ||
krodhenavajradaṃṣṭrantamudīkṣantamudaikṣata |
vajradaṃṣṭro'ṅgadaścobhausaṅgatauharirākṣasau || 17 ||
ceratuḥparamakruddhauharimattagajāviva |
tataśśatasahasreṇahariputrammahābalaḥ || 18 ||
jaghānamarmadeśeṣumātaṅgamivatomaraiḥ |
rudhirokṣitasarvāṅgovālisūnurmahābalaḥ || 19 ||
cikṣepavajradaṃṣṭrāyavṛkṣambhīmaparākramaḥ |
dṛṣṭāpatantantaṃvṛkṣamasambhrāntaścarākṣasaḥ || 20 ||
cicchedabahudhāso'pimathitaḥprādatadbhuvi |
tandṛṣṭavāvajradaṃṣṭrasyavikramamplavagarṣabha || 21 ||
pragṛhyavipulaṃśailañcikṣepacananādaca |
samāpatantandṛṣṭavāsarathādāplutyavīryavān || 22 ||
gadāpāṇirasambhrāntaḥpṛthivyāṃsamatiṣṭhata |
sāṅgadenagadākṣiptāgatvāturaṇamūrdhani || 23 ||
sacakrakūbaraṃsāśvampramamātharathantadā |
tato'nyacchikharaṅgṛhyavipulandrumabhūṣitam || 24 ||
vajradaṃṣṭrasyaśirasipātayāmāsasā'ṅgadaḥ |
abhavacchoṇitodgārīvajradaṃṣṭrassamūrchitaḥ || 25 ||
muhūrtamabhavanmūḍhogadāmāliṅ gyaniśśvasan |
saṃlabdasañjñogadayāvāliputramavasthitam || 26 ||
jaghānaparamakruddhovakṣodeśeniśācaraḥ |
gadāntyaktvātatastatramuṣṭiyuddhamavartata || 27 ||
anyonyañjaghnatustatratāvubhauharirākṣasau |
rudhirodgāriṇautautuprahārairjanitaśramau || 28 ||
babhūvatussuvikrāntāvaṅgārakabudhāviva |
tataḥparamatejasvīaṅgadaḥplavagarṣabhaḥ || 29 ||
utpāṭyavṛkṣaṃsthitavān bahupuṣpaphalāñcitam |
jagrāhacārṣabhañcarmakhaḍagañcavipulaṃśubham || 30 ||
kiṅkiṇājālasañchannañcarmaṇācapariṣkṛtam |
citrāṃścarucirānmārgāṃśceratuḥkapirākṣasau || 31 ||
jaghnatuścatadānyonyannirdayañjayakāṅ kṣiṇau |
vraṇaissāstrairaśobhetāmpuṣpitāvivakiṃśukau || 32 ||
yudhyamānau pariśrānau jānubhyāmavanīṃ gatau |
nimeṣāntaramātreṇa aṅgadah kapikuñjaraḥ || 33 ||
udatiṣṭhata dīptākṣo daṇḍāhata ivoragaḥ |
nirmalena sudhautena khaḍgenāsya mahacchiraḥ || 34 ||
jaghānavajradaṃṣṭrasyavālisūmarmahābalaḥ |
rudhirokṣitagātrasyababhūvapatitandvidhā || 35 ||
saroṣaparivṛttākṣaṃśubhaṅkhaḍagahataṃśiraḥ |
vajradaṃṣṭraṃhatandṛṣṭavārākṣasābhayamohitāḥ || 36 ||
trastāhyabhyadravan laṅkāṃvadhyamānāḥplavaṅgamaiḥ |
viṣaṇṇavadanāḥ dīnāhriyākiñcidavāṅmukhāḥ || 37 ||
nihatyataṃvajradharapratāpaḥsavālisūnuḥkapisainyamadhye |
jagāmaharṣammahitomahābalaḥsahasranetrastridaśairivāvṛtaḥ || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe catuḥpañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.