শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ চতুঃপঞ্চাশস্সর্গঃ ।
স্ববলস্য চ ঘাতেন অঙ্গদস্য বলেন চ ।
রাষসঃ ক্রোধমাবিষ্টো বজ্রদংষ্ট্রো মহাবলঃ ॥ 1 ॥
বিষ্পার্যচধনুর্ঘোরংশক্রাশনিসমস্বনম্ ।
বানরাণামনীকানিপ্রাকিরচ্ছরবৃষ্টিভিঃ ॥ 2 ॥
রাক্ষসাশ্চাপিমুখ্যাস্তেরথেষুসমবস্থিতাঃ ।
নানাপ্রহরণাশ্শূরাঃপ্রাযুধ্যন্তস্তদারণে ॥ 3 ॥
বানরাণাঞ্চশূরাযেতেসর্বেপ্লবগর্ষভাঃ ।
আযুধ্যন্তশিলাহস্তাস্সমবেতাস্সমন্ততঃ ॥ 4 ॥
তত্রাযুধসহস্রাণিতস্মিন্নাযোধনেভৃশম্ ।
রাক্ষসাঃকপিমুখ্যেষুপাতযাঞ্চক্রিরেতদা ॥ 5 ॥
বানরাশ্চাপিরক্ষস্সুগিরবৃক্ষান্মহাশিলাঃ ।
প্রবীরাঃপাতযামাসুর্মত্তমাতঙ্গসন্নিভাঃ ॥ 6 ॥
শূরাণাংযুদ্যমানানাংসমরেষ্ন্বিবর্তিনাম্ ।
তদ্রাক্ষসগণানাঞ্চসুযুদ্ধংসমবর্তত ॥ 7 ॥
প্রভিন্নশিরসঃকেচিছচিন্নৈঃপাদৈশ্চবাহুভিঃ ।
শস্স্রৈরর্দিতদেহাভ্যরুধিরেণসমুক্ষিতাঃ ॥ 8 ॥
হরযো রাক্ষসাশ্চৈন শেরতে গাং সমাশ্রিতাঃ ।
কঙ্কগৃধ্রাবলাঢ্যশ্চ গোমাযুকুলসঙ্কুলাঃ ॥ 9 ॥
কবন্ধানিসমুত্পেতুর্ভীমাণাম্ভীষণানিবৈ ।
ভুজপাণিশিরশ্ছিন্নকাযাশ্চভূতলে ॥ 10 ॥
বানরারাক্ষসাশ্চাপিনিপেতুস্তত্রবৈরণে ।
ততোবানরসৈন্যেনহন্যমানন্নিশাচরম্ ॥ 11 ॥
প্রাভজ্যতবলংসর্বংবজ্রদংষ্ট্রস্যপশ্যতঃ ।
রাক্ষসান্ভযবিত্রস্তান্হন্যমানান্ প্লবঙ্গমৈঃ ॥ 12 ॥
দৃষ্টবাসরোষতাম্রাক্ষোবজ্রদংষ্ট্রঃপ্রতাপবান্ ।
প্রবিবেশধনুষ্পাণিস্ত্রাসযন্হরিবাহিনীম্ ॥ 13 ॥
শরৈর্বিদারযামাসকঙ্কপত্রৈরজিহ্মগৈঃ ।
বিভেদবানরাংস্তত্রসপ্তাষ্টৌনবপঞ্চচ ॥ 14 ॥
বিব্যাধপরমক্রুদ্ধোবজ্রদংষ্ট্রঃপ্রতাপবান্ ।
ত্রস্তাঃসর্বেহরিগণাঃশরৈঃসঙ্কৃত্তকন্দরাঃ ॥ 15 ॥
অঙ্গদংসম্প্রধাবন্তিপ্রজাপতিমিবপ্রজাঃ ।
ততোহরিগণান্ ভগ্নান্ দৃষ্টবাবালিসুতস্তদা ॥ 16 ॥
ক্রোধেনবজ্রদংষ্ট্রন্তমুদীক্ষন্তমুদৈক্ষত ।
বজ্রদংষ্ট্রোঽঙ্গদশ্চোভৌসঙ্গতৌহরিরাক্ষসৌ ॥ 17 ॥
চেরতুঃপরমক্রুদ্ধৌহরিমত্তগজাবিব ।
ততশ্শতসহস্রেণহরিপুত্রম্মহাবলঃ ॥ 18 ॥
জঘানমর্মদেশেষুমাতঙ্গমিবতোমরৈঃ ।
রুধিরোক্ষিতসর্বাঙ্গোবালিসূনুর্মহাবলঃ ॥ 19 ॥
চিক্ষেপবজ্রদংষ্ট্রাযবৃক্ষম্ভীমপরাক্রমঃ ।
দৃষ্টাপতন্তন্তংবৃক্ষমসম্ভ্রান্তশ্চরাক্ষসঃ ॥ 20 ॥
চিচ্ছেদবহুধাসোঽপিমথিতঃপ্রাদতদ্ভুবি ।
তন্দৃষ্টবাবজ্রদংষ্ট্রস্যবিক্রমম্প্লবগর্ষভ ॥ 21 ॥
প্রগৃহ্যবিপুলংশৈলঞ্চিক্ষেপচননাদচ ।
সমাপতন্তন্দৃষ্টবাসরথাদাপ্লুত্যবীর্যবান্ ॥ 22 ॥
গদাপাণিরসম্ভ্রান্তঃপৃথিব্যাংসমতিষ্ঠত ।
সাঙ্গদেনগদাক্ষিপ্তাগত্বাতুরণমূর্ধনি ॥ 23 ॥
সচক্রকূবরংসাশ্বম্প্রমমাথরথন্তদা ।
ততোঽন্যচ্ছিখরঙ্গৃহ্যবিপুলন্দ্রুমভূষিতম্ ॥ 24 ॥
বজ্রদংষ্ট্রস্যশিরসিপাতযামাসসাঽঙ্গদঃ ।
অভবচ্ছোণিতোদ্গারীবজ্রদংষ্ট্রস্সমূর্ছিতঃ ॥ 25 ॥
মুহূর্তমভবন্মূঢোগদামালিঙ্ গ্যনিশ্শ্বসন্ ।
সংলব্দসঞ্জ্ঞোগদযাবালিপুত্রমবস্থিতম্ ॥ 26 ॥
জঘানপরমক্রুদ্ধোবক্ষোদেশেনিশাচরঃ ।
গদান্ত্যক্ত্বাততস্তত্রমুষ্টিযুদ্ধমবর্তত ॥ 27 ॥
অন্যোন্যঞ্জঘ্নতুস্তত্রতাবুভৌহরিরাক্ষসৌ ।
রুধিরোদ্গারিণৌতৌতুপ্রহারৈর্জনিতশ্রমৌ ॥ 28 ॥
বভূবতুস্সুবিক্রান্তাবঙ্গারকবুধাবিব ।
ততঃপরমতেজস্বীঅঙ্গদঃপ্লবগর্ষভঃ ॥ 29 ॥
উত্পাট্যবৃক্ষংস্থিতবান্ বহুপুষ্পফলাঞ্চিতম্ ।
জগ্রাহচার্ষভঞ্চর্মখডগঞ্চবিপুলংশুভম্ ॥ 30 ॥
কিঙ্কিণাজালসঞ্ছন্নঞ্চর্মণাচপরিষ্কৃতম্ ।
চিত্রাংশ্চরুচিরান্মার্গাংশ্চেরতুঃকপিরাক্ষসৌ ॥ 31 ॥
জঘ্নতুশ্চতদান্যোন্যন্নির্দযঞ্জযকাঙ্ ক্ষিণৌ ।
ব্রণৈস্সাস্ত্রৈরশোভেতাম্পুষ্পিতাবিবকিংশুকৌ ॥ 32 ॥
যুধ্যমানৌ পরিশ্রানৌ জানুভ্যামবনীং গতৌ ।
নিমেষান্তরমাত্রেণ অঙ্গদহ্ কপিকুঞ্জরঃ ॥ 33 ॥
উদতিষ্ঠত দীপ্তাক্ষো দণ্ডাহত ইবোরগঃ ।
নির্মলেন সুধৌতেন খড্গেনাস্য মহচ্ছিরঃ ॥ 34 ॥
জঘানবজ্রদংষ্ট্রস্যবালিসূমর্মহাবলঃ ।
রুধিরোক্ষিতগাত্রস্যবভূবপতিতন্দ্বিধা ॥ 35 ॥
সরোষপরিবৃত্তাক্ষংশুভঙ্খডগহতংশিরঃ ।
বজ্রদংষ্ট্রংহতন্দৃষ্টবারাক্ষসাভযমোহিতাঃ ॥ 36 ॥
ত্রস্তাহ্যভ্যদ্রবন্ লঙ্কাংবধ্যমানাঃপ্লবঙ্গমৈঃ ।
বিষণ্ণবদনাঃ দীনাহ্রিযাকিঞ্চিদবাঙ্মুখাঃ ॥ 37 ॥
নিহত্যতংবজ্রধরপ্রতাপঃসবালিসূনুঃকপিসৈন্যমধ্যে ।
জগামহর্ষম্মহিতোমহাবলঃসহস্রনেত্রস্ত্রিদশৈরিবাবৃতঃ ॥ 38 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে চতুঃপঞ্চাশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha catuḥpañcāśassargaḥ |
svabalasya ca ghātena aṅgadasya balena ca |
rāṣasaḥ krodhamāviṣṭo vajradaṃṣṭro mahābalaḥ || 1 ||
viṣpāryacadhanurghoraṃśakrāśanisamasvanam |
vānarāṇāmanīkāniprākiraccharavṛṣṭibhiḥ || 2 ||
rākṣasāścāpimukhyāsteratheṣusamavasthitāḥ |
nānāpraharaṇāśśūrāḥprāyudhyantastadāraṇe || 3 ||
vānarāṇāñcaśūrāyetesarveplavagarṣabhāḥ |
āyudhyantaśilāhastāssamavetāssamantataḥ || 4 ||
tatrāyudhasahasrāṇitasminnāyodhanebhṛśam |
rākṣasāḥkapimukhyeṣupātayāñcakriretadā || 5 ||
vānarāścāpirakṣassugiravṛkṣānmahāśilāḥ |
pravīrāḥpātayāmāsurmattamātaṅgasannibhāḥ || 6 ||
śūrāṇāṃyudyamānānāṃsamareṣnvivartinām |
tadrākṣasagaṇānāñcasuyuddhaṃsamavartata || 7 ||
prabhinnaśirasaḥkecichacinnaiḥpādaiścabāhubhiḥ |
śassrairarditadehābhyarudhireṇasamukṣitāḥ || 8 ||
harayo rākṣasāścaina śerate gāṃ samāśritāḥ |
kaṅkagṛdhrābalāḍhyaśca gomāyukulasaṅkulāḥ || 9 ||
kabandhānisamutpeturbhīmāṇāmbhīṣaṇānivai |
bhujapāṇiśiraśchinnakāyāścabhūtale || 10 ||
vānarārākṣasāścāpinipetustatravairaṇe |
tatovānarasainyenahanyamānanniśācaram || 11 ||
prābhajyatabalaṃsarvaṃvajradaṃṣṭrasyapaśyataḥ |
rākṣasānbhayavitrastānhanyamānān plavaṅgamaiḥ || 12 ||
dṛṣṭavāsaroṣatāmrākṣovajradaṃṣṭraḥpratāpavān |
praviveśadhanuṣpāṇistrāsayanharivāhinīm || 13 ||
śarairvidārayāmāsakaṅkapatrairajihmagaiḥ |
bibhedavānarāṃstatrasaptāṣṭaunavapañcaca || 14 ||
vivyādhaparamakruddhovajradaṃṣṭraḥpratāpavān |
trastāḥsarveharigaṇāḥśaraiḥsaṅkṛttakandarāḥ || 15 ||
aṅgadaṃsampradhāvantiprajāpatimivaprajāḥ |
tatoharigaṇān bhagnān dṛṣṭavāvālisutastadā || 16 ||
krodhenavajradaṃṣṭrantamudīkṣantamudaikṣata |
vajradaṃṣṭro'ṅgadaścobhausaṅgatauharirākṣasau || 17 ||
ceratuḥparamakruddhauharimattagajāviva |
tataśśatasahasreṇahariputrammahābalaḥ || 18 ||
jaghānamarmadeśeṣumātaṅgamivatomaraiḥ |
rudhirokṣitasarvāṅgovālisūnurmahābalaḥ || 19 ||
cikṣepavajradaṃṣṭrāyavṛkṣambhīmaparākramaḥ |
dṛṣṭāpatantantaṃvṛkṣamasambhrāntaścarākṣasaḥ || 20 ||
cicchedabahudhāso'pimathitaḥprādatadbhuvi |
tandṛṣṭavāvajradaṃṣṭrasyavikramamplavagarṣabha || 21 ||
pragṛhyavipulaṃśailañcikṣepacananādaca |
samāpatantandṛṣṭavāsarathādāplutyavīryavān || 22 ||
gadāpāṇirasambhrāntaḥpṛthivyāṃsamatiṣṭhata |
sāṅgadenagadākṣiptāgatvāturaṇamūrdhani || 23 ||
sacakrakūbaraṃsāśvampramamātharathantadā |
tato'nyacchikharaṅgṛhyavipulandrumabhūṣitam || 24 ||
vajradaṃṣṭrasyaśirasipātayāmāsasā'ṅgadaḥ |
abhavacchoṇitodgārīvajradaṃṣṭrassamūrchitaḥ || 25 ||
muhūrtamabhavanmūḍhogadāmāliṅ gyaniśśvasan |
saṃlabdasañjñogadayāvāliputramavasthitam || 26 ||
jaghānaparamakruddhovakṣodeśeniśācaraḥ |
gadāntyaktvātatastatramuṣṭiyuddhamavartata || 27 ||
anyonyañjaghnatustatratāvubhauharirākṣasau |
rudhirodgāriṇautautuprahārairjanitaśramau || 28 ||
babhūvatussuvikrāntāvaṅgārakabudhāviva |
tataḥparamatejasvīaṅgadaḥplavagarṣabhaḥ || 29 ||
utpāṭyavṛkṣaṃsthitavān bahupuṣpaphalāñcitam |
jagrāhacārṣabhañcarmakhaḍagañcavipulaṃśubham || 30 ||
kiṅkiṇājālasañchannañcarmaṇācapariṣkṛtam |
citrāṃścarucirānmārgāṃśceratuḥkapirākṣasau || 31 ||
jaghnatuścatadānyonyannirdayañjayakāṅ kṣiṇau |
vraṇaissāstrairaśobhetāmpuṣpitāvivakiṃśukau || 32 ||
yudhyamānau pariśrānau jānubhyāmavanīṃ gatau |
nimeṣāntaramātreṇa aṅgadah kapikuñjaraḥ || 33 ||
udatiṣṭhata dīptākṣo daṇḍāhata ivoragaḥ |
nirmalena sudhautena khaḍgenāsya mahacchiraḥ || 34 ||
jaghānavajradaṃṣṭrasyavālisūmarmahābalaḥ |
rudhirokṣitagātrasyababhūvapatitandvidhā || 35 ||
saroṣaparivṛttākṣaṃśubhaṅkhaḍagahataṃśiraḥ |
vajradaṃṣṭraṃhatandṛṣṭavārākṣasābhayamohitāḥ || 36 ||
trastāhyabhyadravan laṅkāṃvadhyamānāḥplavaṅgamaiḥ |
viṣaṇṇavadanāḥ dīnāhriyākiñcidavāṅmukhāḥ || 37 ||
nihatyataṃvajradharapratāpaḥsavālisūnuḥkapisainyamadhye |
jagāmaharṣammahitomahābalaḥsahasranetrastridaśairivāvṛtaḥ || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe catuḥpañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ चतुःपञ्चाशस्सर्गः ।
स्वबलस्य च घातेन अङ्गदस्य बलेन च ।
राषसः क्रोधमाविष्टो वज्रदंष्ट्रो महाबलः ॥ 1 ॥
विष्पार्यचधनुर्घोरंशक्राशनिसमस्वनम् ।
वानराणामनीकानिप्राकिरच्छरवृष्टिभिः ॥ 2 ॥
राक्षसाश्चापिमुख्यास्तेरथेषुसमवस्थिताः ।
नानाप्रहरणाश्शूराःप्रायुध्यन्तस्तदारणे ॥ 3 ॥
वानराणाञ्चशूरायेतेसर्वेप्लवगर्षभाः ।
आयुध्यन्तशिलाहस्तास्समवेतास्समन्ततः ॥ 4 ॥
तत्रायुधसहस्राणितस्मिन्नायोधनेभृशम् ।
राक्षसाःकपिमुख्येषुपातयाञ्चक्रिरेतदा ॥ 5 ॥
वानराश्चापिरक्षस्सुगिरवृक्षान्महाशिलाः ।
प्रवीराःपातयामासुर्मत्तमातङ्गसन्निभाः ॥ 6 ॥
शूराणांयुद्यमानानांसमरेष्न्विवर्तिनाम् ।
तद्राक्षसगणानाञ्चसुयुद्धंसमवर्तत ॥ 7 ॥
प्रभिन्नशिरसःकेचिछचिन्नैःपादैश्चबाहुभिः ।
शस्स्रैरर्दितदेहाभ्यरुधिरेणसमुक्षिताः ॥ 8 ॥
हरयो राक्षसाश्चैन शेरते गां समाश्रिताः ।
कङ्कगृध्राबलाढ्यश्च गोमायुकुलसङ्कुलाः ॥ 9 ॥
कबन्धानिसमुत्पेतुर्भीमाणाम्भीषणानिवै ।
भुजपाणिशिरश्छिन्नकायाश्चभूतले ॥ 10 ॥
वानराराक्षसाश्चापिनिपेतुस्तत्रवैरणे ।
ततोवानरसैन्येनहन्यमानन्निशाचरम् ॥ 11 ॥
प्राभज्यतबलंसर्वंवज्रदंष्ट्रस्यपश्यतः ।
राक्षसान्भयवित्रस्तान्हन्यमानान् प्लवङ्गमैः ॥ 12 ॥
दृष्टवासरोषताम्राक्षोवज्रदंष्ट्रःप्रतापवान् ।
प्रविवेशधनुष्पाणिस्त्रासयन्हरिवाहिनीम् ॥ 13 ॥
शरैर्विदारयामासकङ्कपत्रैरजिह्मगैः ।
बिभेदवानरांस्तत्रसप्ताष्टौनवपञ्चच ॥ 14 ॥
विव्याधपरमक्रुद्धोवज्रदंष्ट्रःप्रतापवान् ।
त्रस्ताःसर्वेहरिगणाःशरैःसङ्कृत्तकन्दराः ॥ 15 ॥
अङ्गदंसम्प्रधावन्तिप्रजापतिमिवप्रजाः ।
ततोहरिगणान् भग्नान् दृष्टवावालिसुतस्तदा ॥ 16 ॥
क्रोधेनवज्रदंष्ट्रन्तमुदीक्षन्तमुदैक्षत ।
वज्रदंष्ट्रोऽङ्गदश्चोभौसङ्गतौहरिराक्षसौ ॥ 17 ॥
चेरतुःपरमक्रुद्धौहरिमत्तगजाविव ।
ततश्शतसहस्रेणहरिपुत्रम्महाबलः ॥ 18 ॥
जघानमर्मदेशेषुमातङ्गमिवतोमरैः ।
रुधिरोक्षितसर्वाङ्गोवालिसूनुर्महाबलः ॥ 19 ॥
चिक्षेपवज्रदंष्ट्रायवृक्षम्भीमपराक्रमः ।
दृष्टापतन्तन्तंवृक्षमसम्भ्रान्तश्चराक्षसः ॥ 20 ॥
चिच्छेदबहुधासोऽपिमथितःप्रादतद्भुवि ।
तन्दृष्टवावज्रदंष्ट्रस्यविक्रमम्प्लवगर्षभ ॥ 21 ॥
प्रगृह्यविपुलंशैलञ्चिक्षेपचननादच ।
समापतन्तन्दृष्टवासरथादाप्लुत्यवीर्यवान् ॥ 22 ॥
गदापाणिरसम्भ्रान्तःपृथिव्यांसमतिष्ठत ।
साङ्गदेनगदाक्षिप्तागत्वातुरणमूर्धनि ॥ 23 ॥
सचक्रकूबरंसाश्वम्प्रममाथरथन्तदा ।
ततोऽन्यच्छिखरङ्गृह्यविपुलन्द्रुमभूषितम् ॥ 24 ॥
वज्रदंष्ट्रस्यशिरसिपातयामाससाऽङ्गदः ।
अभवच्छोणितोद्गारीवज्रदंष्ट्रस्समूर्छितः ॥ 25 ॥
मुहूर्तमभवन्मूढोगदामालिङ् ग्यनिश्श्वसन् ।
संलब्दसञ्ज्ञोगदयावालिपुत्रमवस्थितम् ॥ 26 ॥
जघानपरमक्रुद्धोवक्षोदेशेनिशाचरः ।
गदान्त्यक्त्वाततस्तत्रमुष्टियुद्धमवर्तत ॥ 27 ॥
अन्योन्यञ्जघ्नतुस्तत्रतावुभौहरिराक्षसौ ।
रुधिरोद्गारिणौतौतुप्रहारैर्जनितश्रमौ ॥ 28 ॥
बभूवतुस्सुविक्रान्तावङ्गारकबुधाविव ।
ततःपरमतेजस्वीअङ्गदःप्लवगर्षभः ॥ 29 ॥
उत्पाट्यवृक्षंस्थितवान् बहुपुष्पफलाञ्चितम् ।
जग्राहचार्षभञ्चर्मखडगञ्चविपुलंशुभम् ॥ 30 ॥
किङ्किणाजालसञ्छन्नञ्चर्मणाचपरिष्कृतम् ।
चित्रांश्चरुचिरान्मार्गांश्चेरतुःकपिराक्षसौ ॥ 31 ॥
जघ्नतुश्चतदान्योन्यन्निर्दयञ्जयकाङ् क्षिणौ ।
व्रणैस्सास्त्रैरशोभेताम्पुष्पिताविवकिंशुकौ ॥ 32 ॥
युध्यमानौ परिश्रानौ जानुभ्यामवनीं गतौ ।
निमेषान्तरमात्रेण अङ्गदह् कपिकुञ्जरः ॥ 33 ॥
उदतिष्ठत दीप्ताक्षो दण्डाहत इवोरगः ।
निर्मलेन सुधौतेन खड्गेनास्य महच्छिरः ॥ 34 ॥
जघानवज्रदंष्ट्रस्यवालिसूमर्महाबलः ।
रुधिरोक्षितगात्रस्यबभूवपतितन्द्विधा ॥ 35 ॥
सरोषपरिवृत्ताक्षंशुभङ्खडगहतंशिरः ।
वज्रदंष्ट्रंहतन्दृष्टवाराक्षसाभयमोहिताः ॥ 36 ॥
त्रस्ताह्यभ्यद्रवन् लङ्कांवध्यमानाःप्लवङ्गमैः ।
विषण्णवदनाः दीनाह्रियाकिञ्चिदवाङ्मुखाः ॥ 37 ॥
निहत्यतंवज्रधरप्रतापःसवालिसूनुःकपिसैन्यमध्ये ।
जगामहर्षम्महितोमहाबलःसहस्रनेत्रस्त्रिदशैरिवावृतः ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे चतुःपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha catuḥpañcāśassargaḥ |
svabalasya ca ghātena aṅgadasya balena ca |
rāṣasaḥ krodhamāviṣṭo vajradaṃṣṭro mahābalaḥ || 1 ||
viṣpāryacadhanurghoraṃśakrāśanisamasvanam |
vānarāṇāmanīkāniprākiraccharavṛṣṭibhiḥ || 2 ||
rākṣasāścāpimukhyāsteratheṣusamavasthitāḥ |
nānāpraharaṇāśśūrāḥprāyudhyantastadāraṇe || 3 ||
vānarāṇāñcaśūrāyetesarveplavagarṣabhāḥ |
āyudhyantaśilāhastāssamavetāssamantataḥ || 4 ||
tatrāyudhasahasrāṇitasminnāyodhanebhṛśam |
rākṣasāḥkapimukhyeṣupātayāñcakriretadā || 5 ||
vānarāścāpirakṣassugiravṛkṣānmahāśilāḥ |
pravīrāḥpātayāmāsurmattamātaṅgasannibhāḥ || 6 ||
śūrāṇāṃyudyamānānāṃsamareṣnvivartinām |
tadrākṣasagaṇānāñcasuyuddhaṃsamavartata || 7 ||
prabhinnaśirasaḥkecichacinnaiḥpādaiścabāhubhiḥ |
śassrairarditadehābhyarudhireṇasamukṣitāḥ || 8 ||
harayo rākṣasāścaina śerate gāṃ samāśritāḥ |
kaṅkagṛdhrābalāḍhyaśca gomāyukulasaṅkulāḥ || 9 ||
kabandhānisamutpeturbhīmāṇāmbhīṣaṇānivai |
bhujapāṇiśiraśchinnakāyāścabhūtale || 10 ||
vānarārākṣasāścāpinipetustatravairaṇe |
tatovānarasainyenahanyamānanniśācaram || 11 ||
prābhajyatabalaṃsarvaṃvajradaṃṣṭrasyapaśyataḥ |
rākṣasānbhayavitrastānhanyamānān plavaṅgamaiḥ || 12 ||
dṛṣṭavāsaroṣatāmrākṣovajradaṃṣṭraḥpratāpavān |
praviveśadhanuṣpāṇistrāsayanharivāhinīm || 13 ||
śarairvidārayāmāsakaṅkapatrairajihmagaiḥ |
bibhedavānarāṃstatrasaptāṣṭaunavapañcaca || 14 ||
vivyādhaparamakruddhovajradaṃṣṭraḥpratāpavān |
trastāḥsarveharigaṇāḥśaraiḥsaṅkṛttakandarāḥ || 15 ||
aṅgadaṃsampradhāvantiprajāpatimivaprajāḥ |
tatoharigaṇān bhagnān dṛṣṭavāvālisutastadā || 16 ||
krodhenavajradaṃṣṭrantamudīkṣantamudaikṣata |
vajradaṃṣṭro'ṅgadaścobhausaṅgatauharirākṣasau || 17 ||
ceratuḥparamakruddhauharimattagajāviva |
tataśśatasahasreṇahariputrammahābalaḥ || 18 ||
jaghānamarmadeśeṣumātaṅgamivatomaraiḥ |
rudhirokṣitasarvāṅgovālisūnurmahābalaḥ || 19 ||
cikṣepavajradaṃṣṭrāyavṛkṣambhīmaparākramaḥ |
dṛṣṭāpatantantaṃvṛkṣamasambhrāntaścarākṣasaḥ || 20 ||
cicchedabahudhāso'pimathitaḥprādatadbhuvi |
tandṛṣṭavāvajradaṃṣṭrasyavikramamplavagarṣabha || 21 ||
pragṛhyavipulaṃśailañcikṣepacananādaca |
samāpatantandṛṣṭavāsarathādāplutyavīryavān || 22 ||
gadāpāṇirasambhrāntaḥpṛthivyāṃsamatiṣṭhata |
sāṅgadenagadākṣiptāgatvāturaṇamūrdhani || 23 ||
sacakrakūbaraṃsāśvampramamātharathantadā |
tato'nyacchikharaṅgṛhyavipulandrumabhūṣitam || 24 ||
vajradaṃṣṭrasyaśirasipātayāmāsasā'ṅgadaḥ |
abhavacchoṇitodgārīvajradaṃṣṭrassamūrchitaḥ || 25 ||
muhūrtamabhavanmūḍhogadāmāliṅ gyaniśśvasan |
saṃlabdasañjñogadayāvāliputramavasthitam || 26 ||
jaghānaparamakruddhovakṣodeśeniśācaraḥ |
gadāntyaktvātatastatramuṣṭiyuddhamavartata || 27 ||
anyonyañjaghnatustatratāvubhauharirākṣasau |
rudhirodgāriṇautautuprahārairjanitaśramau || 28 ||
babhūvatussuvikrāntāvaṅgārakabudhāviva |
tataḥparamatejasvīaṅgadaḥplavagarṣabhaḥ || 29 ||
utpāṭyavṛkṣaṃsthitavān bahupuṣpaphalāñcitam |
jagrāhacārṣabhañcarmakhaḍagañcavipulaṃśubham || 30 ||
kiṅkiṇājālasañchannañcarmaṇācapariṣkṛtam |
citrāṃścarucirānmārgāṃśceratuḥkapirākṣasau || 31 ||
jaghnatuścatadānyonyannirdayañjayakāṅ kṣiṇau |
vraṇaissāstrairaśobhetāmpuṣpitāvivakiṃśukau || 32 ||
yudhyamānau pariśrānau jānubhyāmavanīṃ gatau |
nimeṣāntaramātreṇa aṅgadah kapikuñjaraḥ || 33 ||
udatiṣṭhata dīptākṣo daṇḍāhata ivoragaḥ |
nirmalena sudhautena khaḍgenāsya mahacchiraḥ || 34 ||
jaghānavajradaṃṣṭrasyavālisūmarmahābalaḥ |
rudhirokṣitagātrasyababhūvapatitandvidhā || 35 ||
saroṣaparivṛttākṣaṃśubhaṅkhaḍagahataṃśiraḥ |
vajradaṃṣṭraṃhatandṛṣṭavārākṣasābhayamohitāḥ || 36 ||
trastāhyabhyadravan laṅkāṃvadhyamānāḥplavaṅgamaiḥ |
viṣaṇṇavadanāḥ dīnāhriyākiñcidavāṅmukhāḥ || 37 ||
nihatyataṃvajradharapratāpaḥsavālisūnuḥkapisainyamadhye |
jagāmaharṣammahitomahābalaḥsahasranetrastridaśairivāvṛtaḥ || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe catuḥpañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.