𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌏𑌕𑌵𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌸 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑌤𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌾𑌚𑍍𑌛𑍂𑌰𑍍𑌪𑌣𑌖𑌾𑌂 𑌖𑌰𑌃 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌯𑌾 𑌵𑌾𑌚𑌾 𑌤𑌾𑌮𑌨𑌰𑍍𑌥𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑌾𑌗𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌮𑌯𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌿𑌦𑌾𑌨𑍀𑌂 𑌶𑍂𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾 𑌰𑍁𑌧𑌿𑌰𑌾𑌶𑌨𑌾𑌃 ।
𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌃 𑌕𑌿𑌮𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌪𑍁𑌨𑌃 ॥ 2 ॥
𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵𑌾𑌨𑍁𑌰𑌕𑍍𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌹𑌿𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌮 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌶𑌃 ।
𑌹𑌨𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌾 𑌨 𑌹𑌨𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌨 𑌨 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌯𑍁𑌰𑍍𑌵𑌚𑍋 𑌮𑌮 ॥ 3 ॥
𑌕𑌿𑌮𑍇𑌤𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍋𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌿 𑌕𑌾𑌰𑌣𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑍇 𑌪𑍁𑌨𑌃 ।
𑌹𑌾 𑌨𑌾𑌥𑍇𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌨𑌰𑍍𑌦𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌸𑌰𑍍𑌪𑌵𑌲𑍍𑌲𑍁𑌠𑌸𑌿 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍗 ॥ 4 ॥
𑌅𑌨𑌾𑌥𑌵𑌦𑍍𑌵𑌿𑌲𑌪𑌸𑌿 𑌨𑌾𑌥𑍇 𑌤𑍁 𑌮𑌯𑌿 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍇 ।
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑍋𑌤𑍍𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠 𑌮𑌾𑌭𑍈𑌷𑍀𑌰𑍍𑌵𑍈𑌕𑍍𑌲𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍍𑌯𑌜𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑌿𑌹 ॥ 5 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑍍𑌷𑌾 𑌖𑌰𑍇𑌣 𑌪𑌰𑌿𑌸𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾 ।
𑌵𑌿𑌮𑍃𑌜𑍍𑌯 𑌨𑌯𑌨𑍇 𑌸𑌾𑌸𑍍𑌰𑍇 𑌖𑌰𑌂 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌰𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 6 ॥
𑌅𑌸𑍍𑌮𑍀𑌦𑌾𑌨𑍀𑌮𑌹𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌹𑍃𑌤𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣𑌨𑌾𑌸𑌿𑌕𑌾 ।
𑌶𑍋𑌣𑌿𑌤𑍗𑌘𑌪𑌰𑌿𑌕𑍍𑌲𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌚 𑌪𑌰𑌿𑌸𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾 ॥ 7 ॥
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌷𑌿𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌵𑍀𑌰 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌦𑌶 ।
𑌨𑌿𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌂 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌾𑌨𑍍𑌮𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌸𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑍍 ॥ 8 ॥
𑌤𑍇 𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌸𑌾𑌮𑌰𑍍𑌷𑌾𑌃 𑌶𑍂𑌲𑌪𑌟𑍍𑌟𑌸𑌪𑌾𑌣𑌯𑌃 ।
𑌸𑌮𑌰𑍇 𑌨𑌿𑌹𑌤𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌸𑌾𑌯𑌕𑍈𑌰𑍍𑌮𑌰𑍍𑌮𑌭𑍇𑌦𑌿𑌭𑌿𑌃 ॥ 9 ॥
𑌤𑌾𑌨𑍍𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌪𑌤𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌕𑍍𑌷𑌣𑍇𑌨𑍈𑌵 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌾𑌨𑍍 ।
𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌮𑌹𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑍋𑌽𑌭𑌵𑌨𑍍𑌮𑌮 ॥ 10 ॥
𑌅𑌹𑌮𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌵𑌿𑌗𑍍𑌨𑌾 𑌵𑌿𑌷𑌣𑍍𑌣𑌾 𑌚 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰 ।
𑌶𑌰𑌣𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑍋𑌭𑌯𑌦𑌰𑍍𑌶𑌿𑌨𑍀 ॥ 11 ॥
𑌵𑌿𑌷𑌾𑌦𑌨𑌕𑍍𑌰𑌾𑌧𑍍𑌯𑍁𑌷𑌿𑌤𑍇 𑌪𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑍋𑌰𑍍𑌮𑌿𑌮𑌾𑌲𑌿𑌨𑌿 ।
𑌕𑌿𑌂 𑌮𑌾𑌂 𑌨 𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯𑌸𑍇 𑌮𑌗𑍍𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑍇 𑌶𑍋𑌕𑌸𑌾𑌗𑌰𑍇 ॥ 12 ॥
𑌏𑌤𑍇 𑌚 𑌨𑌿𑌹𑌤𑌾 𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌨𑌿𑌶𑌿𑌤𑍈𑌃 𑌶𑌰𑍈𑌃 ।
𑌯𑍇𑌽𑌪𑌿 𑌮𑍇 𑌪𑌦𑌵𑍀𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌃 𑌪𑌿𑌶𑌿𑌤𑌾𑌶𑌨𑌾𑌃 ॥ 13 ॥
𑌮𑌯𑌿 𑌤𑍇 𑌯𑌦𑍍𑌯𑌨𑍁𑌕𑍍𑌰𑍋𑌶𑍋 𑌯𑌦𑌿 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌸𑍁 𑌤𑍇𑌷𑍁 𑌚 ।
𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌯𑌦𑌿 𑌤𑍇 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑍋 𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰 ॥ 14 ॥
𑌦𑌣𑍍𑌡𑌕𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑌨𑌿𑌲𑌯𑌂 𑌜𑌹𑌿 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌕𑌣𑍍𑌟𑌕𑌮𑍍 ।
𑌯𑌦𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌮𑌮𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌨 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌦𑍍𑌯𑌵𑌧𑌿𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 ॥ 15 ॥
𑌤𑌵𑍈𑌵 𑌚𑌾𑌗𑍍𑌰𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌾𑌮𑌿 𑌨𑌿𑌰𑌪𑌤𑍍𑌰𑌪 ।
𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌹𑌮𑌨𑍁𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌨 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌂𑌯𑍁𑌗𑍇 ॥ 16 ॥
𑌸𑍍𑌥𑌾𑌤𑍁𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌮𑍁𑌖𑍇 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸𑌬𑌲𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌶𑍂𑌰𑌮𑌾𑌨𑍀 𑌨 𑌶𑍂𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌿𑌥𑍍𑌯𑌾𑌰𑍋𑌪𑌿𑌤𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 17 ॥
𑌮𑌾𑌨𑍁𑌷𑍗 𑌯𑍋 𑌨 𑌶𑌕𑍍𑌨𑍋𑌷𑌿 𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌤𑍗 𑌰𑌾𑌮𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍗 ।
𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌯𑌦𑌿 𑌤𑍇 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑍋 𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰 ॥ 18 ॥
𑌦𑌣𑍍𑌡𑌕𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑌨𑌿𑌲𑌯𑌂 𑌜𑌹𑌿 𑌤𑌂 𑌕𑍁𑌲𑌪𑌾𑌂𑌸𑌨 ।
𑌨𑌿𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯𑌾𑌲𑍍𑌪 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌾𑌸𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌕𑍀𑌦𑍃𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌿𑌹 ॥ 19 ॥
𑌅𑌪𑌯𑌾𑌹𑌿 𑌜𑌨𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌾𑌤𑌤𑍍𑌵𑌰𑌿𑌤𑌸𑍍𑌸𑌹𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑌃 ।
𑌰𑌾𑌮𑌤𑍇𑌜𑍋𑌭𑌿𑌭𑍂𑌤𑍋 𑌹𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌶𑌿𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 ॥ 20 ॥
𑌸 𑌹𑌿 𑌤𑍇𑌜𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ।
𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌾 𑌚𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌯𑍇𑌨 𑌚𑌾𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌵𑌿𑌰𑍂𑌪𑌿𑌤𑌾 ॥ 21 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌲𑌪𑍍𑌯 𑌬𑌹𑍁𑌶𑍋 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍀 𑌵𑌿𑌤𑌤𑍋𑌦𑌰𑍀 ।
𑌕𑌰𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌮𑍁𑌦𑌰𑌂 𑌹𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑍁𑌰𑍋𑌦 𑌭𑍃𑌶𑌦𑍁𑌃𑌖𑌿𑌤𑌾 ॥ 22 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌅𑌰𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌏𑌕𑌵𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ekaviṃśassargaḥ |
sa punaḥ patitāṃ dṛṣṭvā krodhācchūrpaṇakhāṃ kharaḥ |
uvāca vyaktayā vācā tāmanarthārthamāgatām || 1 ||
mayā tvidānīṃ śūrāste rākṣasā rudhirāśanāḥ |
tvatpriyārthaṃ vinirdiṣṭāḥ kimarthaṃ rudyate punaḥ || 2 ||
bhaktāścaivānuraktāśca hitāśca mama nityaśaḥ |
hanyamānā na hanyante na na kuryurvaco mama || 3 ||
kimetacchrotumicchāmi kāraṇaṃ yatkṛte punaḥ |
hā nātheti vinardantī sarpavalluṭhasi kṣitau || 4 ||
anāthavadvilapasi nāthe tu mayi saṃsthite |
uttiṣṭhottiṣṭha mābhaiṣīrvaiklavyaṃ tyajyatāmiha || 5 ||
ityevamuktā durdharṣā khareṇa parisāntvitā |
vimṛjya nayane sāsre kharaṃ bhrātaramabravīt || 6 ||
asmīdānīmahaṃ prāptā hṛtaśravaṇanāsikā |
śoṇitaughapariklinnā tvayā ca parisāntvitā || 7 ||
preṣitāśca tvayā vīra rākṣasāste caturdaśa |
nihantuṃ rāghavaṃ krodhānmatpriyārthaṃ salakṣaṇam || 8 ||
te tu rāmeṇa sāmarṣāḥ śūlapaṭṭasapāṇayaḥ |
samare nihatāssarve sāyakairmarmabhedibhiḥ || 9 ||
tāndṛṣṭvā patitānbhūmau kṣaṇenaiva mahābalān |
rāmasya ca mahatkarma mahāṃstrāso'bhavanmama || 10 ||
ahamasmi samudvignā viṣaṇṇā ca niśācara |
śaraṇaṃ tvāṃ punaḥ prāptā sarvatobhayadarśinī || 11 ||
viṣādanakrādhyuṣite paritrāsormimālini |
kiṃ māṃ na trāyase magnāṃ vipule śokasāgare || 12 ||
ete ca nihatā bhūmau rāmeṇa niśitaiḥ śaraiḥ |
ye'pi me padavīṃ prāptā rākṣasāḥ piśitāśanāḥ || 13 ||
mayi te yadyanukrośo yadi rakṣassu teṣu ca |
rāmeṇa yadi te śaktistejo vāsti niśācara || 14 ||
daṇḍakāraṇyanilayaṃ jahi rākṣasakaṇṭakam |
yadi rāmaṃ mamāmitraṃ na tvamadyavadhiṣyasi || 15 ||
tavaiva cāgrataḥ prāṇāṃstyakṣāmi nirapatrapa |
buddhyāhamanupaśyāmi na tvaṃ rāmasya saṃyuge || 16 ||
sthātuṃ pratimukhe śaktassabalaśca mahātmanaḥ |
śūramānī na śūrastvaṃ mithyāropitavikramaḥ || 17 ||
mānuṣau yo na śaknoṣi hantuṃ tau rāmalakṣmaṇau |
rāmeṇa yadi te śaktistejo vāsti niśācara || 18 ||
daṇḍakāraṇyanilayaṃ jahi taṃ kulapāṃsana |
nissatvasyālpa vīryasya vāsaste kīdṛśastviha || 19 ||
apayāhi janasthānātatvaritassahabāndhavaḥ |
rāmatejobhibhūto hi tvaṃ kṣipraṃ vinaśiṣyasi || 20 ||
sa hi tejassamāyukto rāmo daśarathātmajaḥ |
bhrātā cāsya mahāvīryo yena cāsmi virūpitā || 21 ||
evaṃ vilapya bahuśo rākṣasī vitatodarī |
karābhyāmudaraṃ hatvā ruroda bhṛśaduḥkhitā || 22 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ekaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ एकविंशस्सर्गः ।
स पुनः पतितां दृष्ट्वा क्रोधाच्छूर्पणखां खरः ।
उवाच व्यक्तया वाचा तामनर्थार्थमागताम् ॥ 1 ॥
मया त्विदानीं शूरास्ते राक्षसा रुधिराशनाः ।
त्वत्प्रियार्थं विनिर्दिष्टाः किमर्थं रुद्यते पुनः ॥ 2 ॥
भक्ताश्चैवानुरक्ताश्च हिताश्च मम नित्यशः ।
हन्यमाना न हन्यन्ते न न कुर्युर्वचो मम ॥ 3 ॥
किमेतच्छ्रोतुमिच्छामि कारणं यत्कृते पुनः ।
हा नाथेति विनर्दन्ती सर्पवल्लुठसि क्षितौ ॥ 4 ॥
अनाथवद्विलपसि नाथे तु मयि संस्थिते ।
उत्तिष्ठोत्तिष्ठ माभैषीर्वैक्लव्यं त्यज्यतामिह ॥ 5 ॥
इत्येवमुक्ता दुर्धर्षा खरेण परिसान्त्विता ।
विमृज्य नयने सास्रे खरं भ्रातरमब्रवीत् ॥ 6 ॥
अस्मीदानीमहं प्राप्ता हृतश्रवणनासिका ।
शोणितौघपरिक्लिन्ना त्वया च परिसान्त्विता ॥ 7 ॥
प्रेषिताश्च त्वया वीर राक्षसास्ते चतुर्दश ।
निहन्तुं राघवं क्रोधान्मत्प्रियार्थं सलक्षणम् ॥ 8 ॥
ते तु रामेण सामर्षाः शूलपट्टसपाणयः ।
समरे निहतास्सर्वे सायकैर्मर्मभेदिभिः ॥ 9 ॥
तान्दृष्ट्वा पतितान्भूमौ क्षणेनैव महाबलान् ।
रामस्य च महत्कर्म महांस्त्रासोऽभवन्मम ॥ 10 ॥
अहमस्मि समुद्विग्ना विषण्णा च निशाचर ।
शरणं त्वां पुनः प्राप्ता सर्वतोभयदर्शिनी ॥ 11 ॥
विषादनक्राध्युषिते परित्रासोर्मिमालिनि ।
किं मां न त्रायसे मग्नां विपुले शोकसागरे ॥ 12 ॥
एते च निहता भूमौ रामेण निशितैः शरैः ।
येऽपि मे पदवीं प्राप्ता राक्षसाः पिशिताशनाः ॥ 13 ॥
मयि ते यद्यनुक्रोशो यदि रक्षस्सु तेषु च ।
रामेण यदि ते शक्तिस्तेजो वास्ति निशाचर ॥ 14 ॥
दण्डकारण्यनिलयं जहि राक्षसकण्टकम् ।
यदि रामं ममामित्रं न त्वमद्यवधिष्यसि ॥ 15 ॥
तवैव चाग्रतः प्राणांस्त्यक्षामि निरपत्रप ।
बुद्ध्याहमनुपश्यामि न त्वं रामस्य संयुगे ॥ 16 ॥
स्थातुं प्रतिमुखे शक्तस्सबलश्च महात्मनः ।
शूरमानी न शूरस्त्वं मिथ्यारोपितविक्रमः ॥ 17 ॥
मानुषौ यो न शक्नोषि हन्तुं तौ रामलक्ष्मणौ ।
रामेण यदि ते शक्तिस्तेजो वास्ति निशाचर ॥ 18 ॥
दण्डकारण्यनिलयं जहि तं कुलपांसन ।
निस्सत्वस्याल्प वीर्यस्य वासस्ते कीदृशस्त्विह ॥ 19 ॥
अपयाहि जनस्थानातत्वरितस्सहबान्धवः ।
रामतेजोभिभूतो हि त्वं क्षिप्रं विनशिष्यसि ॥ 20 ॥
स हि तेजस्समायुक्तो रामो दशरथात्मजः ।
भ्राता चास्य महावीर्यो येन चास्मि विरूपिता ॥ 21 ॥
एवं विलप्य बहुशो राक्षसी विततोदरी ।
कराभ्यामुदरं हत्वा रुरोद भृशदुःखिता ॥ 22 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे एकविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ekaviṃśassargaḥ |
sa punaḥ patitāṃ dṛṣṭvā krodhācchūrpaṇakhāṃ kharaḥ |
uvāca vyaktayā vācā tāmanarthārthamāgatām || 1 ||
mayā tvidānīṃ śūrāste rākṣasā rudhirāśanāḥ |
tvatpriyārthaṃ vinirdiṣṭāḥ kimarthaṃ rudyate punaḥ || 2 ||
bhaktāścaivānuraktāśca hitāśca mama nityaśaḥ |
hanyamānā na hanyante na na kuryurvaco mama || 3 ||
kimetacchrotumicchāmi kāraṇaṃ yatkṛte punaḥ |
hā nātheti vinardantī sarpavalluṭhasi kṣitau || 4 ||
anāthavadvilapasi nāthe tu mayi saṃsthite |
uttiṣṭhottiṣṭha mābhaiṣīrvaiklavyaṃ tyajyatāmiha || 5 ||
ityevamuktā durdharṣā khareṇa parisāntvitā |
vimṛjya nayane sāsre kharaṃ bhrātaramabravīt || 6 ||
asmīdānīmahaṃ prāptā hṛtaśravaṇanāsikā |
śoṇitaughapariklinnā tvayā ca parisāntvitā || 7 ||
preṣitāśca tvayā vīra rākṣasāste caturdaśa |
nihantuṃ rāghavaṃ krodhānmatpriyārthaṃ salakṣaṇam || 8 ||
te tu rāmeṇa sāmarṣāḥ śūlapaṭṭasapāṇayaḥ |
samare nihatāssarve sāyakairmarmabhedibhiḥ || 9 ||
tāndṛṣṭvā patitānbhūmau kṣaṇenaiva mahābalān |
rāmasya ca mahatkarma mahāṃstrāso'bhavanmama || 10 ||
ahamasmi samudvignā viṣaṇṇā ca niśācara |
śaraṇaṃ tvāṃ punaḥ prāptā sarvatobhayadarśinī || 11 ||
viṣādanakrādhyuṣite paritrāsormimālini |
kiṃ māṃ na trāyase magnāṃ vipule śokasāgare || 12 ||
ete ca nihatā bhūmau rāmeṇa niśitaiḥ śaraiḥ |
ye'pi me padavīṃ prāptā rākṣasāḥ piśitāśanāḥ || 13 ||
mayi te yadyanukrośo yadi rakṣassu teṣu ca |
rāmeṇa yadi te śaktistejo vāsti niśācara || 14 ||
daṇḍakāraṇyanilayaṃ jahi rākṣasakaṇṭakam |
yadi rāmaṃ mamāmitraṃ na tvamadyavadhiṣyasi || 15 ||
tavaiva cāgrataḥ prāṇāṃstyakṣāmi nirapatrapa |
buddhyāhamanupaśyāmi na tvaṃ rāmasya saṃyuge || 16 ||
sthātuṃ pratimukhe śaktassabalaśca mahātmanaḥ |
śūramānī na śūrastvaṃ mithyāropitavikramaḥ || 17 ||
mānuṣau yo na śaknoṣi hantuṃ tau rāmalakṣmaṇau |
rāmeṇa yadi te śaktistejo vāsti niśācara || 18 ||
daṇḍakāraṇyanilayaṃ jahi taṃ kulapāṃsana |
nissatvasyālpa vīryasya vāsaste kīdṛśastviha || 19 ||
apayāhi janasthānātatvaritassahabāndhavaḥ |
rāmatejobhibhūto hi tvaṃ kṣipraṃ vinaśiṣyasi || 20 ||
sa hi tejassamāyukto rāmo daśarathātmajaḥ |
bhrātā cāsya mahāvīryo yena cāsmi virūpitā || 21 ||
evaṃ vilapya bahuśo rākṣasī vitatodarī |
karābhyāmudaraṃ hatvā ruroda bhṛśaduḥkhitā || 22 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ekaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.