𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌷𑌟𑍍𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌆𑌗𑍍𑌨𑍇𑌯𑌮𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑍁𑌤𑍍𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌯 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑍇𑌤𑌿 𑌚𑌾𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 1 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌦𑌣𑍍𑌡𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌯 𑌕𑌾𑌲𑌦𑌣𑍍𑌡𑌮𑌿𑌵𑌾¶𑌮𑍍 ।
𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌾𑌦𑌿𑌦𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 2 ॥
𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌬𑌨𑍍𑌧𑍋 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍋𑌸𑍍𑌮𑍍𑌯𑍇𑌷 𑌯𑌦𑍍𑌬𑌲𑌂 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌿𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯 ।
𑌨𑌾𑌶𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑌦𑍍𑌯 𑌤𑍇 𑌦𑌰𑍍𑌪𑌂 𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌵 𑌗𑌾𑌧𑌿𑌜 ॥ 3 ॥
𑌕𑍍𑌵 𑌚 𑌤𑍇 𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌬𑌲𑌂 𑌕𑍍𑌵 𑌚 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌬𑌲𑌂 𑌮𑌹𑌤𑍍 ।
𑌪𑌶𑍍𑌯 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌬𑌲𑌂 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌮 𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌪𑌾𑌂𑌸𑌨 ॥ 4 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌗𑌾𑌧𑌿𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌘𑍋𑌰𑌮𑌾𑌗𑍍𑌨𑍇𑌯𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑌤𑌮𑍍 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌦𑌣𑍍𑌡𑍇𑌨 𑌤𑌚𑍍𑌛𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑌗𑍍𑌨𑍇𑌰𑍍𑌵𑍇𑌗 𑌇𑌵𑌾𑌮𑍍𑌭𑌸𑌾 ॥ 5 ॥
𑌵𑌾𑌰𑍁𑌣𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌰𑍗𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌚 𑌐𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌪𑌾𑌶𑍁𑌪𑌤𑌂 𑌤𑌥𑌾 ।
𑌐𑌷𑍀𑌕𑌂 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌚𑌿𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪 𑌕𑍁𑌪𑌿𑌤𑍋 𑌗𑌾𑌧𑌿𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌃 ॥ 6 ॥
𑌮𑌾𑌨𑌵𑌂 𑌮𑍋𑌹𑌨𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌗𑌾𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌪𑌨𑌂 𑌤𑌥𑌾 ।
𑌜𑍃𑌮𑍍𑌭𑌣𑌂 𑌮𑌾𑌦𑌨𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑌨𑌵𑌿𑌲𑌾𑌪𑌨𑍇 ॥ 7 ॥
𑌶𑍋𑌷𑌣𑌂 𑌦𑌾𑌰𑌣𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌮𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌸𑍁𑌦𑍁𑌰𑍍𑌜𑌯𑌮𑍍 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌪𑌾𑌶𑌂 𑌕𑌾𑌲𑌪𑌾𑌶𑌂 𑌵𑌾𑌰𑍁𑌣𑌂 𑌪𑌾𑌶𑌮𑍇𑌵 𑌚 ॥ 8 ॥
𑌪𑍈𑌨𑌾𑌕𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌚 𑌦𑌯𑌿𑌤𑌂 𑌶𑍁𑌷𑍍𑌕𑌾𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑍇 𑌅𑌶𑌨𑍀 𑌉𑌭𑍇 ।
𑌦𑌣𑍍𑌡𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑌥 𑌪𑍈𑌶𑌾𑌚𑌂 𑌕𑍍𑌰𑍗𑌞𑍍𑌚𑌮𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌚 ॥ 9 ॥
𑌧𑌰𑍍𑌮𑌚𑌕𑍍𑌰𑌂 𑌕𑌾𑌲𑌚𑌕𑍍𑌰𑌂 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌚𑌕𑍍𑌰𑌂 𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌚 ।
𑌵𑌾𑌯𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌥𑌨𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌅𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌹𑌯𑌶𑌿𑌰𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ॥ 10 ॥
𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌦𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌚 𑌚𑌿𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪 𑌕𑌙𑍍𑌕𑌾𑌲𑌂 𑌮𑍁𑌸𑌲𑌂 𑌤𑌥𑌾 ।
560 𑌵𑍈𑌦𑍍𑌯𑌾𑌧𑌰𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌚 𑌕𑌾𑌲𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑌥 𑌦𑌾𑌰𑍁𑌣𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌶𑍂𑌲𑌮𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌘𑍋𑌰𑌂 𑌚 𑌕𑌾𑌪𑌾𑌲𑌮𑌥 𑌕𑌙𑍍𑌕𑌣𑌮𑍍 ।
𑌏𑌤𑌾𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌚𑌿𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌿 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨 ॥ 12 ॥
𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑍇 𑌜𑌪𑌤𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍇 𑌤𑌦𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌮𑌿𑌵𑌾𑌭𑌵𑌤𑍍 ।
𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌿 𑌦𑌣𑍍𑌡𑍇𑌨 𑌗𑍍𑌰𑌸𑌤𑍇 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌸𑍁𑌤𑌃 ॥ 13 ॥
𑌤𑍇𑌷𑍁 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇𑌷𑍁 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌤𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌗𑌾𑌧𑌿𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌃 ।
𑌤𑌦𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌸𑍍𑌸𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌪𑍁𑌰𑍋𑌗𑌮𑌾𑌃 ॥ 14 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌰𑍍𑌷𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌸𑌮𑌹𑍋𑌰𑌗𑌾𑌃 ।
𑌤𑍍𑌰𑍈𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌮𑌾𑌸𑍀𑌤𑍍𑌸𑌨𑍍𑌤𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍀𑌰𑌿𑌤𑍇 ॥ 15 ॥
𑌤𑌦𑌪𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌘𑍋𑌰𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑍇𑌣 𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 ।
𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌗𑍍𑌰𑌸𑌤𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌦𑌣𑍍𑌡𑍇𑌨 𑌰𑌾𑌘𑌵 ॥ 16 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌗𑍍𑌰𑌸𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌤𑍍𑌰𑍈𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌮𑍋𑌹𑌨𑌂 𑌰𑍗𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌰𑍂𑌪𑌮𑌾𑌸𑍀𑌤𑍍𑌸𑍁𑌦𑌾𑌰𑍁𑌣𑌮𑍍 ॥ 17 ॥
𑌰𑍋𑌮𑌕𑍂𑌪𑍇𑌷𑍁 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑍁 𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌮𑌰𑍀𑌚𑍍𑌯 𑌇𑌵 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑍇𑌤𑍁𑌰𑌗𑍍𑌨𑍇𑌰𑍍𑌧𑍂𑌮𑌾𑌕𑍁𑌲𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌷𑌃 ॥ 18 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌵𑌲𑌦𑍍𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌦𑌣𑍍𑌡𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌰𑍋𑌦𑍍𑌯𑌤𑌃 ।
𑌵𑌿𑌧𑍂𑌮 𑌇𑌵 𑌕𑌾𑌲𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌮𑌦𑌣𑍍𑌡 𑌇𑌵𑌾𑌪𑌰𑌃 ॥ 19 ॥
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁𑌵𑌨𑍍 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌗𑌣𑌾 𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌜𑌪𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌰𑌮𑍍 ।
𑌅𑌮𑍋𑌘𑌂 𑌤𑍇 𑌬𑌲𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌨𑍍 𑌤𑍇𑌜𑍋 𑌧𑌾𑌰𑌯 𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 ॥ 20 ॥
𑌨𑌿𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌨𑍍 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑌪𑌾𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌸𑍀𑌦 𑌜𑌪𑌤𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌗𑌤𑌵𑍍𑌯𑌥𑌾𑌃 ॥ 21 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾𑌶𑍍𑌶𑌮𑌂 𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌤𑌪𑌾𑌃 ।
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌨𑌿𑌕𑍃𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌶𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯𑍇𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 22 ॥
𑌧𑌿𑌗𑍍𑌬𑌲𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌬𑌲𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌤𑍇𑌜𑍋 𑌬𑌲𑌂 𑌬𑌲𑌮𑍍 ।
𑌏𑌕𑍇𑌨 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌦𑌣𑍍𑌡𑍇𑌨 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌹𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌮𑍇 ॥ 23 ॥
𑌤𑌦𑍇𑌤𑌤𑍍𑌸𑌮𑌵𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌹𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌨𑍍𑌨𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑌾𑌨𑌸𑌃 ।
𑌤𑌪𑍋 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌸𑌮𑌾𑌸𑍍𑌥𑌾𑌸𑍍𑌯𑍇 𑌯𑌦𑍍𑌵𑍈 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌤𑍍𑌵𑌕𑌾𑌰𑌣𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌷𑌟𑍍𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ṣaṭpañcāśassargaḥ |
evamukto vasiṣṭhena viśvāmitro mahābalaḥ |
āgneyamastramutkṣipya tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt || 1 ||
brahmadaṇḍaṃ samutkṣipya kāladaṇḍamivā¶m |
vasiṣṭho bhagavān krodhādidaṃ vacanamabravīt || 2 ||
kṣatrabandho sthitosmyeṣa yadbalaṃ tadvidarśaya |
nāśayāmyadya te darpaṃ śastrasya tava gādhija || 3 ||
kva ca te kṣatriyabalaṃ kva ca brahmabalaṃ mahat |
paśya brahmabalaṃ divyaṃ mama kṣatriyapāṃsana || 4 ||
tasyāstraṃ gādhiputrasya ghoramāgneyamudyatam |
brahmadaṇḍena tacchāntamagnervega ivāmbhasā || 5 ||
vāruṇaṃ caiva raudraṃ ca aindraṃ pāśupataṃ tathā |
aiṣīkaṃ cāpi cikṣepa kupito gādhinandanaḥ || 6 ||
mānavaṃ mohanaṃ caiva gāndharvaṃ svāpanaṃ tathā |
jṛmbhaṇaṃ mādanaṃ caiva santāpanavilāpane || 7 ||
śoṣaṇaṃ dāraṇaṃ caiva vajramastraṃ sudurjayam |
brahmapāśaṃ kālapāśaṃ vāruṇaṃ pāśameva ca || 8 ||
painākāstraṃ ca dayitaṃ śuṣkārdre aśanī ubhe |
daṇḍāstramatha paiśācaṃ krauñcamastraṃ tathaiva ca || 9 ||
dharmacakraṃ kālacakraṃ viṣṇucakraṃ tathaiva ca |
vāyavyaṃ mathanaṃ caiva astraṃ hayaśirastathā || 10 ||
śaktidvayaṃ ca cikṣepa kaṅkālaṃ musalaṃ tathā |
560 vaidyādharaṃ mahāstraṃ ca kālāstramatha dāruṇam || 11 ||
triśūlamastraṃ ghoraṃ ca kāpālamatha kaṅkaṇam |
etānyastrāṇi cikṣepa sarvāṇi raghunandana || 12 ||
vasiṣṭhe japatāṃ śreṣṭhe tadadbhutamivābhavat |
tāni sarvāṇi daṇḍena grasate brahmaṇassutaḥ || 13 ||
teṣu śānteṣu brahmāstraṃ kṣiptavān gādhinandanaḥ |
tadastramudyataṃ dṛṣṭvā devāssāgnipurogamāḥ || 14 ||
devarṣayaśca sambhrāntāgandharvāssamahoragāḥ |
trailokyamāsītsantaptaṃ brahmāstre samudīrite || 15 ||
tadapyastraṃ mahāghoraṃ brahmaṃ brāhmeṇa tejasā |
vasiṣṭho grasate sarvaṃ brahmadaṇḍena rāghava || 16 ||
brahmāstraṃ grasamānasya vasiṣṭhasya mahātmanaḥ |
trailokyamohanaṃ raudraṃ rūpamāsītsudāruṇam || 17 ||
romakūpeṣu sarveṣu vasiṣṭhasya mahātmanaḥ |
marīcya iva niṣpeturagnerdhūmākulārciṣaḥ || 18 ||
prājvaladbrahmadaṇḍaśca vasiṣṭhasya karodyataḥ |
vidhūma iva kālāgniryamadaṇḍa ivāparaḥ || 19 ||
tato'stuvan munigaṇā vasiṣṭhaṃ japatāṃ varam |
amoghaṃ te balaṃ brahman tejo dhāraya tejasā || 20 ||
nigṛhītastvayā brahman viśvāmitro mahātapāḥ |
prasīda japatāṃ śreṣṭha lokāssantu gatavyathāḥ || 21 ||
evamukto mahātejāśśamaṃ cakre mahātapāḥ |
viśvāmitro'pi nikṛto viniśvasyedamabravīt || 22 ||
dhigbalaṃ kṣatriyabalaṃ brahmatejo balaṃ balam |
ekena brahmadaṇḍena sarvāstrāṇi hatāni me || 23 ||
tadetatsamavekṣyāhaṃ prasannendriyamānasaḥ |
tapo mahatsamāsthāsye yadvai brahmatvakāraṇam || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ṣaṭpañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ षट्पञ्चाशस्सर्गः ।
एवमुक्तो वसिष्ठेन विश्वामित्रो महाबलः ।
आग्नेयमस्त्रमुत्क्षिप्य तिष्ठ तिष्ठेति चाब्रवीत् ॥ 1 ॥
ब्रह्मदण्डं समुत्क्षिप्य कालदण्डमिवा¶म् ।
वसिष्ठो भगवान् क्रोधादिदं वचनमब्रवीत् ॥ 2 ॥
क्षत्रबन्धो स्थितोस्म्येष यद्बलं तद्विदर्शय ।
नाशयाम्यद्य ते दर्पं शस्त्रस्य तव गाधिज ॥ 3 ॥
क्व च ते क्षत्रियबलं क्व च ब्रह्मबलं महत् ।
पश्य ब्रह्मबलं दिव्यं मम क्षत्रियपांसन ॥ 4 ॥
तस्यास्त्रं गाधिपुत्रस्य घोरमाग्नेयमुद्यतम् ।
ब्रह्मदण्डेन तच्छान्तमग्नेर्वेग इवाम्भसा ॥ 5 ॥
वारुणं चैव रौद्रं च ऐन्द्रं पाशुपतं तथा ।
ऐषीकं चापि चिक्षेप कुपितो गाधिनन्दनः ॥ 6 ॥
मानवं मोहनं चैव गान्धर्वं स्वापनं तथा ।
जृम्भणं मादनं चैव सन्तापनविलापने ॥ 7 ॥
शोषणं दारणं चैव वज्रमस्त्रं सुदुर्जयम् ।
ब्रह्मपाशं कालपाशं वारुणं पाशमेव च ॥ 8 ॥
पैनाकास्त्रं च दयितं शुष्कार्द्रे अशनी उभे ।
दण्डास्त्रमथ पैशाचं क्रौञ्चमस्त्रं तथैव च ॥ 9 ॥
धर्मचक्रं कालचक्रं विष्णुचक्रं तथैव च ।
वायव्यं मथनं चैव अस्त्रं हयशिरस्तथा ॥ 10 ॥
शक्तिद्वयं च चिक्षेप कङ्कालं मुसलं तथा ।
560 वैद्याधरं महास्त्रं च कालास्त्रमथ दारुणम् ॥ 11 ॥
त्रिशूलमस्त्रं घोरं च कापालमथ कङ्कणम् ।
एतान्यस्त्राणि चिक्षेप सर्वाणि रघुनन्दन ॥ 12 ॥
वसिष्ठे जपतां श्रेष्ठे तदद्भुतमिवाभवत् ।
तानि सर्वाणि दण्डेन ग्रसते ब्रह्मणस्सुतः ॥ 13 ॥
तेषु शान्तेषु ब्रह्मास्त्रं क्षिप्तवान् गाधिनन्दनः ।
तदस्त्रमुद्यतं दृष्ट्वा देवास्साग्निपुरोगमाः ॥ 14 ॥
देवर्षयश्च सम्भ्रान्तागन्धर्वास्समहोरगाः ।
त्रैलोक्यमासीत्सन्तप्तं ब्रह्मास्त्रे समुदीरिते ॥ 15 ॥
तदप्यस्त्रं महाघोरं ब्रह्मं ब्राह्मेण तेजसा ।
वसिष्ठो ग्रसते सर्वं ब्रह्मदण्डेन राघव ॥ 16 ॥
ब्रह्मास्त्रं ग्रसमानस्य वसिष्ठस्य महात्मनः ।
त्रैलोक्यमोहनं रौद्रं रूपमासीत्सुदारुणम् ॥ 17 ॥
रोमकूपेषु सर्वेषु वसिष्ठस्य महात्मनः ।
मरीच्य इव निष्पेतुरग्नेर्धूमाकुलार्चिषः ॥ 18 ॥
प्राज्वलद्ब्रह्मदण्डश्च वसिष्ठस्य करोद्यतः ।
विधूम इव कालाग्निर्यमदण्ड इवापरः ॥ 19 ॥
ततोऽस्तुवन् मुनिगणा वसिष्ठं जपतां वरम् ।
अमोघं ते बलं ब्रह्मन् तेजो धारय तेजसा ॥ 20 ॥
निगृहीतस्त्वया ब्रह्मन् विश्वामित्रो महातपाः ।
प्रसीद जपतां श्रेष्ठ लोकास्सन्तु गतव्यथाः ॥ 21 ॥
एवमुक्तो महातेजाश्शमं चक्रे महातपाः ।
विश्वामित्रोऽपि निकृतो विनिश्वस्येदमब्रवीत् ॥ 22 ॥
धिग्बलं क्षत्रियबलं ब्रह्मतेजो बलं बलम् ।
एकेन ब्रह्मदण्डेन सर्वास्त्राणि हतानि मे ॥ 23 ॥
तदेतत्समवेक्ष्याहं प्रसन्नेन्द्रियमानसः ।
तपो महत्समास्थास्ये यद्वै ब्रह्मत्वकारणम् ॥ 24 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे षट्पञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ṣaṭpañcāśassargaḥ |
evamukto vasiṣṭhena viśvāmitro mahābalaḥ |
āgneyamastramutkṣipya tiṣṭha tiṣṭheti cābravīt || 1 ||
brahmadaṇḍaṃ samutkṣipya kāladaṇḍamivā¶m |
vasiṣṭho bhagavān krodhādidaṃ vacanamabravīt || 2 ||
kṣatrabandho sthitosmyeṣa yadbalaṃ tadvidarśaya |
nāśayāmyadya te darpaṃ śastrasya tava gādhija || 3 ||
kva ca te kṣatriyabalaṃ kva ca brahmabalaṃ mahat |
paśya brahmabalaṃ divyaṃ mama kṣatriyapāṃsana || 4 ||
tasyāstraṃ gādhiputrasya ghoramāgneyamudyatam |
brahmadaṇḍena tacchāntamagnervega ivāmbhasā || 5 ||
vāruṇaṃ caiva raudraṃ ca aindraṃ pāśupataṃ tathā |
aiṣīkaṃ cāpi cikṣepa kupito gādhinandanaḥ || 6 ||
mānavaṃ mohanaṃ caiva gāndharvaṃ svāpanaṃ tathā |
jṛmbhaṇaṃ mādanaṃ caiva santāpanavilāpane || 7 ||
śoṣaṇaṃ dāraṇaṃ caiva vajramastraṃ sudurjayam |
brahmapāśaṃ kālapāśaṃ vāruṇaṃ pāśameva ca || 8 ||
painākāstraṃ ca dayitaṃ śuṣkārdre aśanī ubhe |
daṇḍāstramatha paiśācaṃ krauñcamastraṃ tathaiva ca || 9 ||
dharmacakraṃ kālacakraṃ viṣṇucakraṃ tathaiva ca |
vāyavyaṃ mathanaṃ caiva astraṃ hayaśirastathā || 10 ||
śaktidvayaṃ ca cikṣepa kaṅkālaṃ musalaṃ tathā |
560 vaidyādharaṃ mahāstraṃ ca kālāstramatha dāruṇam || 11 ||
triśūlamastraṃ ghoraṃ ca kāpālamatha kaṅkaṇam |
etānyastrāṇi cikṣepa sarvāṇi raghunandana || 12 ||
vasiṣṭhe japatāṃ śreṣṭhe tadadbhutamivābhavat |
tāni sarvāṇi daṇḍena grasate brahmaṇassutaḥ || 13 ||
teṣu śānteṣu brahmāstraṃ kṣiptavān gādhinandanaḥ |
tadastramudyataṃ dṛṣṭvā devāssāgnipurogamāḥ || 14 ||
devarṣayaśca sambhrāntāgandharvāssamahoragāḥ |
trailokyamāsītsantaptaṃ brahmāstre samudīrite || 15 ||
tadapyastraṃ mahāghoraṃ brahmaṃ brāhmeṇa tejasā |
vasiṣṭho grasate sarvaṃ brahmadaṇḍena rāghava || 16 ||
brahmāstraṃ grasamānasya vasiṣṭhasya mahātmanaḥ |
trailokyamohanaṃ raudraṃ rūpamāsītsudāruṇam || 17 ||
romakūpeṣu sarveṣu vasiṣṭhasya mahātmanaḥ |
marīcya iva niṣpeturagnerdhūmākulārciṣaḥ || 18 ||
prājvaladbrahmadaṇḍaśca vasiṣṭhasya karodyataḥ |
vidhūma iva kālāgniryamadaṇḍa ivāparaḥ || 19 ||
tato'stuvan munigaṇā vasiṣṭhaṃ japatāṃ varam |
amoghaṃ te balaṃ brahman tejo dhāraya tejasā || 20 ||
nigṛhītastvayā brahman viśvāmitro mahātapāḥ |
prasīda japatāṃ śreṣṭha lokāssantu gatavyathāḥ || 21 ||
evamukto mahātejāśśamaṃ cakre mahātapāḥ |
viśvāmitro'pi nikṛto viniśvasyedamabravīt || 22 ||
dhigbalaṃ kṣatriyabalaṃ brahmatejo balaṃ balam |
ekena brahmadaṇḍena sarvāstrāṇi hatāni me || 23 ||
tadetatsamavekṣyāhaṃ prasannendriyamānasaḥ |
tapo mahatsamāsthāsye yadvai brahmatvakāraṇam || 24 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ṣaṭpañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.