𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑍇𑌤𑌦𑍍𑌵𑌿𑌭𑌾𑌤𑌂 𑌯𑌤 𑌇𑌦𑌮𑌭𑌵𑌦𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌚𑍇𑌦𑌂 𑌯 𑌏𑌤-
𑌦𑍍𑌯𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍁𑌤𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌰𑍂𑌪𑌃 𑌖𑌲𑍁 𑌸𑌕𑌲𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌭𑌾𑌸𑌿𑌤𑌂 𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌾𑌸𑌾 ।
𑌯𑍋 𑌵𑌾𑌚𑌾𑌂 𑌦𑍂𑌰𑌦𑍂𑌰𑍇 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌪𑌿 𑌮𑌨𑌸𑌾𑌂 𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍇𑌵𑌾 𑌮𑍁𑌨𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌃
𑌨𑍋 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌕𑌿𑌮𑍁 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌪𑌰𑍇 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌤𑍇 ॥1॥
𑌜𑌨𑍍𑌮𑌾𑌥𑍋 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌨𑌾𑌮 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌮𑌿𑌹 𑌗𑍁𑌣𑌦𑍋𑌷𑌾𑌦𑌿𑌕𑌂 𑌵𑌾 𑌨 𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍
𑌲𑍋𑌕𑌾𑌨𑌾𑌮𑍂𑌤𑌯𑍇 𑌯𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑌨𑍁𑌭𑌜𑌤𑍇 𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌮𑌾𑌯𑌾𑌨𑍁𑌸𑌾𑌰𑍀 ।
𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌚𑍍𑌛𑌕𑍍𑌤𑍀𑌰𑌰𑍂𑌪𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌚 𑌬𑌹𑍁𑌤𑌰𑌰𑍂𑌪𑍋𑌽𑌵𑌭𑌾𑌤𑍍𑌯𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾
𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌕𑍈𑌵𑌲𑍍𑌯𑌧𑌾𑌮𑍍𑌨𑍇 𑌪𑌰𑌰𑌸𑌪𑌰𑌿𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌾𑌯 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍋 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌤𑍇 ॥2॥
𑌨𑍋 𑌤𑌿𑌰𑍍𑌯𑌞𑍍𑌚𑌨𑍍𑌨 𑌮𑌰𑍍𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌨 𑌚 𑌸𑍁𑌰𑌮𑌸𑍁𑌰𑌂 𑌨 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌨𑍋 𑌪𑍁𑌮𑍍𑌮𑌾𑌂𑌸𑌂
𑌨 𑌦𑍍𑌰𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌜𑌾𑌤𑌿𑌂 𑌗𑍁𑌣𑌮𑌪𑌿 𑌸𑌦𑌸𑌦𑍍𑌵𑌾𑌪𑌿 𑌤𑍇 𑌰𑍂𑌪𑌮𑌾𑌹𑍁𑌃 ।
𑌶𑌿𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌯𑌤𑍍 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌷𑍇𑌧𑍇 𑌸𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌗𑌮𑌶𑌤𑍈𑌰𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍
𑌕𑍃𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍇𑌣𑌾𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌸𑍁𑌖𑌮𑌯𑌂 𑌭𑌾𑌤𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌤𑍇 ॥3॥
𑌮𑌾𑌯𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌸𑍃𑌜𑌸𑌿 𑌮𑌹𑌦𑌹𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌤𑌨𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌭𑍇𑌦𑍈-
𑌰𑍍𑌭𑍂𑌤𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌦𑍍𑌯𑍈𑌰𑌪𑌿 𑌸𑌕𑌲𑌜𑌗𑌤𑍍𑌸𑍍𑌵𑌪𑍍𑌨𑌸𑌙𑍍𑌕𑌲𑍍𑌪𑌕𑌲𑍍𑌪𑌮𑍍 ।
𑌭𑍂𑌯𑌃 𑌸𑌂𑌹𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌕𑌮𑌠 𑌇𑌵 𑌪𑌦𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 𑌕𑌾𑌲𑌶𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾
𑌗𑌮𑍍𑌭𑍀𑌰𑍇 𑌜𑌾𑌯𑌮𑌾𑌨𑍇 𑌤𑌮𑌸𑌿 𑌵𑌿𑌤𑌿𑌮𑌿𑌰𑍋 𑌭𑌾𑌸𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌤𑍇 ॥4॥
𑌶𑌬𑍍𑌦𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑍇𑌤𑌿 𑌕𑌰𑍍𑌮𑍇𑌤𑍍𑌯𑌣𑍁𑌰𑌿𑌤𑌿 𑌭𑌗𑌵𑌨𑍍 𑌕𑌾𑌲 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌲𑌪𑌨𑍍𑌤𑌿
𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑍇𑌕𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌹𑍇𑌤𑍁𑌂 𑌸𑌕𑌲𑌮𑌯𑌤𑌯𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌥𑌾 𑌕𑌲𑍍𑌪𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌮𑍍 ।
𑌵𑍇𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑍈𑌰𑍍𑌯𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌗𑍀𑌤𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌪𑌰𑌚𑌿𑌦𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌭𑌿𑌧𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑌾𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌮𑍂𑌲𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌵𑌿𑌕𑍃𑌤𑌿𑌕𑍃𑌤𑍍 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌤𑍇 ॥5॥
𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑍇𑌨𑌾𑌸𑌤𑍍𑌤𑌯𑌾 𑌵𑌾 𑌨 𑌚 𑌖𑌲𑍁 𑌸𑌦𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑍇𑌨 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌚𑍍𑌯𑌰𑍂𑌪𑌾
𑌧𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌯𑌾𑌸𑌾𑌵𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌗𑍁𑌣𑌫𑌣𑌿𑌮𑌤𑌿𑌵𑌦𑍍𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌾𑌵𑌭𑌾𑌸𑌮𑍍 ।
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌸𑍈𑌵 𑌯𑌾𑌤𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌵𑌚𑌨𑌲𑌵𑍈𑌰𑍍𑌯𑌤𑍍𑌕𑍃𑌪𑌾𑌸𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑌲𑌾𑌭𑍇
𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑌸𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍁𑌟𑌨𑌪𑌰𑌶𑍁𑌤𑌾𑌮𑍇𑌤𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌤𑍇 ॥6॥
𑌭𑍂𑌷𑌾𑌸𑍁 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑌵𑌦𑍍𑌵𑌾 𑌜𑌗𑌤𑌿 𑌘𑌟𑌶𑌰𑌾𑌵𑌾𑌦𑌿𑌕𑍇 𑌮𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌕𑌾𑌵-
𑌤𑍍𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑍇 𑌸𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑍇 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌤𑌿 𑌤𑌦𑌧𑍁𑌨𑌾𑌪𑍍𑌯𑌦𑍍𑌵𑌿𑌤𑍀𑌯𑌂 𑌵𑌪𑍁𑌸𑍍𑌤𑍇 ।
𑌸𑍍𑌵𑌪𑍍𑌨𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑍁𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌬𑍋𑌧𑍇 𑌤𑌿𑌮𑌿𑌰𑌲𑌯𑌵𑌿𑌧𑍗 𑌜𑍀𑌰𑍍𑌣𑌰𑌜𑍍𑌜𑍋𑌶𑍍𑌚 𑌯𑌦𑍍𑌵-
𑌦𑍍𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌲𑌾𑌭𑍇 𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌮𑌪𑌿 𑌵𑌿𑌕𑌸𑍇𑌤𑍍 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌤𑍇 ॥7॥
𑌯𑌦𑍍𑌭𑍀𑌤𑍍𑌯𑍋𑌦𑍇𑌤𑌿 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌦𑌹𑌤𑌿 𑌚 𑌦𑌹𑌨𑍋 𑌵𑌾𑌤𑌿 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇
𑌯𑌦𑍍𑌭𑍀𑌤𑌾𑌃 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌜𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍁𑌚𑌿𑌤𑌬𑌲𑍀𑌨𑌾𑌹𑌰𑌨𑍍𑌤𑍇𑌽𑌨𑍁𑌕𑌾𑌲𑌮𑍍 ।
𑌯𑍇𑌨𑍈𑌵𑌾𑌰𑍋𑌪𑌿𑌤𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌙𑍍𑌨𑌿𑌜𑌪𑌦𑌮𑌪𑌿 𑌤𑍇 𑌚𑍍𑌯𑌾𑌵𑌿𑌤𑌾𑌰𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌶𑍍𑌚𑌾𑌤𑍍
𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌿𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌵𑌯𑌮𑌪𑌿 𑌭𑌵𑌤𑍇 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌮𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌾𑌮𑌮𑍍 ॥8॥
𑌤𑍍𑌰𑍈𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌭𑌾𑌵𑌯𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌗𑍁𑌣𑌮𑌯𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌰𑌸𑍍𑌯𑍈𑌕𑌵𑌾𑌚𑍍𑌯𑌂
𑌤𑍍𑌰𑍀𑌶𑌾𑌨𑌾𑌮𑍈𑌕𑍍𑌯𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌭𑌿𑌰𑌪𑌿 𑌨𑌿𑌗𑌮𑍈𑌰𑍍𑌗𑍀𑌯𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌮𑍍 ।
𑌤𑌿𑌸𑍍𑌰𑍋𑌵𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌵𑌿𑌦𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑍁𑌗𑌜𑌨𑌿𑌜𑍁𑌷𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌂
𑌤𑍍𑌰𑍈𑌕𑌾𑌲𑍍𑌯𑍇 𑌭𑍇𑌦𑌹𑍀𑌨𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌭𑌿𑌰𑌹𑌮𑌨𑌿𑌶𑌂 𑌯𑍋𑌗𑌭𑍇𑌦𑍈𑌰𑍍𑌭𑌜𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑍍 ॥9॥
𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑌂 𑌵𑌿𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌂 𑌜𑌯𑌤𑌿 𑌤𑌵 𑌵𑌪𑍁𑌰𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍀𑌹𑌂
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌕𑌾𑌰𑌂 𑌨𑌿𑌖𑌿𑌲𑌗𑍁𑌣𑌗𑌣𑌵𑍍𑌯𑌞𑍍𑌜𑌨𑌾𑌧𑌾𑌰𑌭𑍂𑌤𑌮𑍍 ।
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑍂𑌲𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌂 𑌤𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑌵𑌧𑌿𑌮𑌹𑌿𑌮𑍋𑌲𑍍𑌲𑌾𑌸𑌿 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌲𑍀𑌨𑌮𑌨𑍍𑌤-
𑌰𑍍𑌨𑌿𑌸𑍍𑌸𑌙𑍍𑌗𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌮𑍁𑌨𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍁𑌪𑌮𑌪𑌰𑌮𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌸𑌾𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌮𑍍 ॥10॥
𑌦𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌰𑌂 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶𑌾𑌰𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌶𑌤𑌪𑌰𑌿𑌮𑌿𑌲𑌤𑍍𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌪𑌰𑍍𑌵𑌾𑌭𑌿𑌵𑍀𑌤𑌂
𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌾𑌮𑍍𑌯𑌤𑍍 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌵𑍇𑌗𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑌨𑍁 𑌜𑌗𑌦𑌾𑌚𑍍𑌛𑌿𑌦𑍍𑌯 𑌸𑌨𑍍𑌧𑌾𑌵𑌮𑌾𑌨𑌮𑍍 ।
𑌚𑌕𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌲𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌥𑌯𑌤𑍁 𑌨 𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌪𑌦𑍈𑌕𑌾𑌵𑌲𑌮𑍍𑌬𑌂
𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍋 𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍋 𑌪𑌵𑌨𑌪𑍁𑌰𑌪𑌤𑍇 𑌪𑌾𑌹𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌮𑌯𑍗𑌘𑌾𑌤𑍍 ॥11॥
Roman (IAST) Transliteration
yasminnetadvibhātaṃ yata idamabhavadyena cedaṃ ya eta-
dyo'smāduttīrṇarūpaḥ khalu sakalamidaṃ bhāsitaṃ yasya bhāsā |
yo vācāṃ dūradūre punarapi manasāṃ yasya devā munīndrāḥ
no vidyustattvarūpaṃ kimu punarapare kṛṣṇa tasmai namaste ||1||
janmātho karma nāma sphuṭamiha guṇadoṣādikaṃ vā na yasmin
lokānāmūtaye yaḥ svayamanubhajate tāni māyānusārī |
vibhracchaktīrarūpo'pi ca bahutararūpo'vabhātyadbhutātmā
tasmai kaivalyadhāmne pararasaparipūrṇāya viṣṇo namaste ||2||
no tiryañcanna martyaṃ na ca suramasuraṃ na striyaṃ no pummāṃsaṃ
na dravyaṃ karma jātiṃ guṇamapi sadasadvāpi te rūpamāhuḥ |
śiṣṭaṃ yat syānniṣedhe sati nigamaśatairlakṣaṇāvṛttitastat
kṛcchreṇāvedyamānaṃ paramasukhamayaṃ bhāti tasmai namaste ||3||
māyāyāṃ bimbitastvaṃ sṛjasi mahadahaṅkāratanmātrabhedai-
rbhūtagrāmendriyādyairapi sakalajagatsvapnasaṅkalpakalpam |
bhūyaḥ saṃhṛtya sarvaṃ kamaṭha iva padānyātmanā kālaśaktyā
gambhīre jāyamāne tamasi vitimiro bhāsi tasmai namaste ||4||
śabdabrahmeti karmetyaṇuriti bhagavan kāla ityālapanti
tvāmekaṃ viśvahetuṃ sakalamayatayā sarvathā kalpyamānam |
vedāntairyattu gītaṃ puruṣaparacidātmābhidhaṃ tattu tattvaṃ
prekṣāmātreṇa mūlaprakṛtivikṛtikṛt kṛṣṇa tasmai namaste ||5||
sattvenāsattayā vā na ca khalu sadasattvena nirvācyarūpā
dhatte yāsāvavidyā guṇaphaṇimativadviśvadṛśyāvabhāsam |
vidyātvaṃ saiva yātā śrutivacanalavairyatkṛpāsyandalābhe
saṃsārāraṇyasadyastruṭanaparaśutāmeti tasmai namaste ||6||
bhūṣāsu svarṇavadvā jagati ghaṭaśarāvādike mṛttikāva-
ttattve sañcintyamāne sphurati tadadhunāpyadvitīyaṃ vapuste |
svapnadraṣṭuḥ prabodhe timiralayavidhau jīrṇarajjośca yadva-
dvidyālābhe tathaiva sphuṭamapi vikaset kṛṣṇa tasmai namaste ||7||
yadbhītyodeti sūryo dahati ca dahano vāti vāyustathānye
yadbhītāḥ padmajādyāḥ punarucitabalīnāharante'nukālam |
yenaivāropitāḥ prāṅnijapadamapi te cyāvitāraśca paścāt
tasmai viśvaṃ niyantre vayamapi bhavate kṛṣṇa kurmaḥ praṇāmam ||8||
trailokyaṃ bhāvayantaṃ triguṇamayamidaṃ tryakṣarasyaikavācyaṃ
trīśānāmaikyarūpaṃ tribhirapi nigamairgīyamānasvarūpam |
tisrovasthā vidantaṃ triyugajanijuṣaṃ trikramākrāntaviśvaṃ
traikālye bhedahīnaṃ tribhirahamaniśaṃ yogabhedairbhaje tvām ||9||
satyaṃ śuddhaṃ vibuddhaṃ jayati tava vapurnityamuktaṃ nirīhaṃ
nirdvandvaṃ nirvikāraṃ nikhilaguṇagaṇavyañjanādhārabhūtam |
nirmūlaṃ nirmalaṃ tanniravadhimahimollāsi nirlīnamanta-
rnissaṅgānāṃ munīnāṃ nirupamaparamānandasāndraprakāśam ||10||
durvāraṃ dvādaśāraṃ triśataparimilatṣaṣṭiparvābhivītaṃ
sambhrāmyat krūravegaṃ kṣaṇamanu jagadācchidya sandhāvamānam |
cakraṃ te kālarūpaṃ vyathayatu na tu māṃ tvatpadaikāvalambaṃ
viṣṇo kāruṇyasindho pavanapurapate pāhi sarvāmayaughāt ||11||
Sanskrit — Devanagari (original)
यस्मिन्नेतद्विभातं यत इदमभवद्येन चेदं य एत-
द्योऽस्मादुत्तीर्णरूपः खलु सकलमिदं भासितं यस्य भासा ।
यो वाचां दूरदूरे पुनरपि मनसां यस्य देवा मुनीन्द्राः
नो विद्युस्तत्त्वरूपं किमु पुनरपरे कृष्ण तस्मै नमस्ते ॥1॥
जन्माथो कर्म नाम स्फुटमिह गुणदोषादिकं वा न यस्मिन्
लोकानामूतये यः स्वयमनुभजते तानि मायानुसारी ।
विभ्रच्छक्तीररूपोऽपि च बहुतररूपोऽवभात्यद्भुतात्मा
तस्मै कैवल्यधाम्ने पररसपरिपूर्णाय विष्णो नमस्ते ॥2॥
नो तिर्यञ्चन्न मर्त्यं न च सुरमसुरं न स्त्रियं नो पुम्मांसं
न द्रव्यं कर्म जातिं गुणमपि सदसद्वापि ते रूपमाहुः ।
शिष्टं यत् स्यान्निषेधे सति निगमशतैर्लक्षणावृत्तितस्तत्
कृच्छ्रेणावेद्यमानं परमसुखमयं भाति तस्मै नमस्ते ॥3॥
मायायां बिम्बितस्त्वं सृजसि महदहङ्कारतन्मात्रभेदै-
र्भूतग्रामेन्द्रियाद्यैरपि सकलजगत्स्वप्नसङ्कल्पकल्पम् ।
भूयः संहृत्य सर्वं कमठ इव पदान्यात्मना कालशक्त्या
गम्भीरे जायमाने तमसि वितिमिरो भासि तस्मै नमस्ते ॥4॥
शब्दब्रह्मेति कर्मेत्यणुरिति भगवन् काल इत्यालपन्ति
त्वामेकं विश्वहेतुं सकलमयतया सर्वथा कल्प्यमानम् ।
वेदान्तैर्यत्तु गीतं पुरुषपरचिदात्माभिधं तत्तु तत्त्वं
प्रेक्षामात्रेण मूलप्रकृतिविकृतिकृत् कृष्ण तस्मै नमस्ते ॥5॥
सत्त्वेनासत्तया वा न च खलु सदसत्त्वेन निर्वाच्यरूपा
धत्ते यासावविद्या गुणफणिमतिवद्विश्वदृश्यावभासम् ।
विद्यात्वं सैव याता श्रुतिवचनलवैर्यत्कृपास्यन्दलाभे
संसारारण्यसद्यस्त्रुटनपरशुतामेति तस्मै नमस्ते ॥6॥
भूषासु स्वर्णवद्वा जगति घटशरावादिके मृत्तिकाव-
त्तत्त्वे सञ्चिन्त्यमाने स्फुरति तदधुनाप्यद्वितीयं वपुस्ते ।
स्वप्नद्रष्टुः प्रबोधे तिमिरलयविधौ जीर्णरज्जोश्च यद्व-
द्विद्यालाभे तथैव स्फुटमपि विकसेत् कृष्ण तस्मै नमस्ते ॥7॥
यद्भीत्योदेति सूर्यो दहति च दहनो वाति वायुस्तथान्ये
यद्भीताः पद्मजाद्याः पुनरुचितबलीनाहरन्तेऽनुकालम् ।
येनैवारोपिताः प्राङ्निजपदमपि ते च्यावितारश्च पश्चात्
तस्मै विश्वं नियन्त्रे वयमपि भवते कृष्ण कुर्मः प्रणामम् ॥8॥
त्रैलोक्यं भावयन्तं त्रिगुणमयमिदं त्र्यक्षरस्यैकवाच्यं
त्रीशानामैक्यरूपं त्रिभिरपि निगमैर्गीयमानस्वरूपम् ।
तिस्रोवस्था विदन्तं त्रियुगजनिजुषं त्रिक्रमाक्रान्तविश्वं
त्रैकाल्ये भेदहीनं त्रिभिरहमनिशं योगभेदैर्भजे त्वाम् ॥9॥
सत्यं शुद्धं विबुद्धं जयति तव वपुर्नित्यमुक्तं निरीहं
निर्द्वन्द्वं निर्विकारं निखिलगुणगणव्यञ्जनाधारभूतम् ।
निर्मूलं निर्मलं तन्निरवधिमहिमोल्लासि निर्लीनमन्त-
र्निस्सङ्गानां मुनीनां निरुपमपरमानन्दसान्द्रप्रकाशम् ॥10॥
दुर्वारं द्वादशारं त्रिशतपरिमिलत्षष्टिपर्वाभिवीतं
सम्भ्राम्यत् क्रूरवेगं क्षणमनु जगदाच्छिद्य सन्धावमानम् ।
चक्रं ते कालरूपं व्यथयतु न तु मां त्वत्पदैकावलम्बं
विष्णो कारुण्यसिन्धो पवनपुरपते पाहि सर्वामयौघात् ॥11॥
yasminnetadvibhātaṃ yata idamabhavadyena cedaṃ ya eta-
dyo'smāduttīrṇarūpaḥ khalu sakalamidaṃ bhāsitaṃ yasya bhāsā |
yo vācāṃ dūradūre punarapi manasāṃ yasya devā munīndrāḥ
no vidyustattvarūpaṃ kimu punarapare kṛṣṇa tasmai namaste ||1||
janmātho karma nāma sphuṭamiha guṇadoṣādikaṃ vā na yasmin
lokānāmūtaye yaḥ svayamanubhajate tāni māyānusārī |
vibhracchaktīrarūpo'pi ca bahutararūpo'vabhātyadbhutātmā
tasmai kaivalyadhāmne pararasaparipūrṇāya viṣṇo namaste ||2||
no tiryañcanna martyaṃ na ca suramasuraṃ na striyaṃ no pummāṃsaṃ
na dravyaṃ karma jātiṃ guṇamapi sadasadvāpi te rūpamāhuḥ |
śiṣṭaṃ yat syānniṣedhe sati nigamaśatairlakṣaṇāvṛttitastat
kṛcchreṇāvedyamānaṃ paramasukhamayaṃ bhāti tasmai namaste ||3||
māyāyāṃ bimbitastvaṃ sṛjasi mahadahaṅkāratanmātrabhedai-
rbhūtagrāmendriyādyairapi sakalajagatsvapnasaṅkalpakalpam |
bhūyaḥ saṃhṛtya sarvaṃ kamaṭha iva padānyātmanā kālaśaktyā
gambhīre jāyamāne tamasi vitimiro bhāsi tasmai namaste ||4||
śabdabrahmeti karmetyaṇuriti bhagavan kāla ityālapanti
tvāmekaṃ viśvahetuṃ sakalamayatayā sarvathā kalpyamānam |
vedāntairyattu gītaṃ puruṣaparacidātmābhidhaṃ tattu tattvaṃ
prekṣāmātreṇa mūlaprakṛtivikṛtikṛt kṛṣṇa tasmai namaste ||5||
sattvenāsattayā vā na ca khalu sadasattvena nirvācyarūpā
dhatte yāsāvavidyā guṇaphaṇimativadviśvadṛśyāvabhāsam |
vidyātvaṃ saiva yātā śrutivacanalavairyatkṛpāsyandalābhe
saṃsārāraṇyasadyastruṭanaparaśutāmeti tasmai namaste ||6||
bhūṣāsu svarṇavadvā jagati ghaṭaśarāvādike mṛttikāva-
ttattve sañcintyamāne sphurati tadadhunāpyadvitīyaṃ vapuste |
svapnadraṣṭuḥ prabodhe timiralayavidhau jīrṇarajjośca yadva-
dvidyālābhe tathaiva sphuṭamapi vikaset kṛṣṇa tasmai namaste ||7||
yadbhītyodeti sūryo dahati ca dahano vāti vāyustathānye
yadbhītāḥ padmajādyāḥ punarucitabalīnāharante'nukālam |
yenaivāropitāḥ prāṅnijapadamapi te cyāvitāraśca paścāt
tasmai viśvaṃ niyantre vayamapi bhavate kṛṣṇa kurmaḥ praṇāmam ||8||
trailokyaṃ bhāvayantaṃ triguṇamayamidaṃ tryakṣarasyaikavācyaṃ
trīśānāmaikyarūpaṃ tribhirapi nigamairgīyamānasvarūpam |
tisrovasthā vidantaṃ triyugajanijuṣaṃ trikramākrāntaviśvaṃ
traikālye bhedahīnaṃ tribhirahamaniśaṃ yogabhedairbhaje tvām ||9||
satyaṃ śuddhaṃ vibuddhaṃ jayati tava vapurnityamuktaṃ nirīhaṃ
nirdvandvaṃ nirvikāraṃ nikhilaguṇagaṇavyañjanādhārabhūtam |
nirmūlaṃ nirmalaṃ tanniravadhimahimollāsi nirlīnamanta-
rnissaṅgānāṃ munīnāṃ nirupamaparamānandasāndraprakāśam ||10||
durvāraṃ dvādaśāraṃ triśataparimilatṣaṣṭiparvābhivītaṃ
sambhrāmyat krūravegaṃ kṣaṇamanu jagadācchidya sandhāvamānam |
cakraṃ te kālarūpaṃ vyathayatu na tu māṃ tvatpadaikāvalambaṃ
viṣṇo kāruṇyasindho pavanapurapate pāhi sarvāmayaughāt ||11||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.