𑌮𑌹𑌿𑌷𑌾𑌸𑍁𑌰 𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌵𑌧𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌤𑍀𑌯𑍋𑌽𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌃 ॥
𑌅𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌪𑍍𑌤 𑌸𑌤𑍀𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮 𑌚𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑍍 𑌋𑌷𑌿𑌃 । 𑌉𑌷𑍍𑌣𑌿𑌕𑍍 𑌛𑌨𑍍𑌦𑌃 । 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌹𑌾𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾। 𑌶𑌾𑌕𑌮𑍍𑌭𑌰𑍀 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃 । 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌾 𑌬𑍀𑌜𑌮𑍍 । 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍 । 𑌯𑌜𑍁𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌮𑍍 । 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑍇 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮 𑌚𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰 𑌜𑌪𑍇 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌯𑍋𑌗𑌃 ॥
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌂
𑍐 𑌅𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌰𑌕𑍍𑌪𑌰𑌶𑍁𑌂 𑌗𑌦𑍇𑌷𑍁𑌕𑍁𑌲𑌿𑌶𑌂 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌂 𑌧𑌨𑍁𑌃 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌿𑌕𑌾𑌂
𑌦𑌣𑍍𑌡𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌮𑌸𑌿𑌂 𑌚 𑌚𑌰𑍍𑌮 𑌜𑌲𑌜𑌂 𑌘𑌣𑍍𑌟𑌾𑌂 𑌸𑍁𑌰𑌾𑌭𑌾𑌜𑌨𑌮𑍍 ।
𑌶𑍂𑌲𑌂 𑌪𑌾𑌶𑌸𑍁𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑍇 𑌚 𑌦𑌧𑌤𑍀𑌂 𑌹𑌸𑍍𑌤𑍈𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌲 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌂
𑌸𑍇𑌵𑍇 𑌸𑍈𑌰𑌿𑌭𑌮𑌰𑍍𑌦𑌿𑌨𑍀𑌮𑌿𑌹 𑌮𑌹𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌂 𑌸𑌰𑍋𑌜𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥
𑌋𑌷𑌿𑌰𑍁𑌵𑌾𑌚 ॥1॥
𑌦𑍇𑌵𑌾𑌸𑍁𑌰𑌮𑌭𑍂𑌦𑍍𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌂 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑌬𑍍𑌦𑌶𑌤𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌾।
𑌮𑌹𑌿𑌷𑍇𑌽𑌸𑍁𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌅𑌧𑌿𑌪𑍇 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌨𑌾𑌞𑍍𑌚 𑌪𑍁𑌰𑌨𑍍𑌦𑌰𑍇
𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑍁𑌰𑍈𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌂।
𑌜𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌚 𑌸𑌕𑌲𑌾𑌨𑍍 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋𑌽𑌭𑍂𑌨𑍍𑌮𑌹𑌿𑌷𑌾𑌸𑍁𑌰𑌃 ॥3॥
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌃 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌯𑍋𑌨𑌿𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌪𑌤𑌿𑌮𑍍।
𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌗𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌯𑌤𑍍𑌰𑍇𑌶 𑌗𑌰𑍁𑌡𑌧𑍍𑌵𑌜𑍗 ॥4॥
𑌯𑌥𑌾𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌤𑌯𑍋𑌸𑍍𑌤𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍 𑌮𑌹𑌿𑌷𑌾𑌸𑍁𑌰𑌚𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌮𑍍।
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑌾𑌃 𑌕𑌥𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑍁𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑌾𑌭𑌿𑌭𑌵𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ॥5॥
𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌗𑍍𑌨𑍍𑌯𑌨𑌿𑌲𑍇𑌨𑍍𑌦𑍂𑌨𑌾𑌂 𑌯𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌰𑍁𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌚
𑌅𑌨𑍍𑌯𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌚𑌾𑌧𑌿𑌕𑌾𑌰𑌾𑌨𑍍𑌸 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍇𑌵𑌾𑌧𑌿𑌤𑌿𑌷𑍍𑌟𑌤𑌿 ॥6॥
𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑌾𑌕𑍃𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌤𑍇𑌨 𑌦𑍇𑌵 𑌗𑌣𑌾 𑌭𑍁𑌵𑌿𑌃।
𑌵𑌿𑌚𑌰𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌯𑌥𑌾 𑌮𑌰𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌹𑌿𑌷𑍇𑌣 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ॥6॥
𑌏𑌤𑌦𑍍𑌵𑌃 𑌕𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌅𑌮𑌰𑌾𑌰𑌿𑌵𑌿𑌚𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌮𑍍।
𑌶𑌰𑌣𑌂 𑌵𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌮𑍋 𑌵𑌧𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥8॥
𑌇𑌤𑍍𑌥𑌂 𑌨𑌿𑌶𑌮𑍍𑌯 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌚𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌮𑌧𑍁𑌸𑍂𑌧𑌨𑌃
𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌕𑍋𑌪𑌂 𑌶𑌮𑍍𑌭𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌭𑍍𑌰𑍁𑌕𑍁𑌟𑍀𑌕𑍁𑌟𑌿𑌲𑌾𑌨𑌨𑍗 ॥9॥
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌤𑌿𑌕𑍋𑌪𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌚𑌕𑍍𑌰𑌿𑌣𑍋 𑌵𑌦𑌨𑌾𑌤𑍍𑌤𑌤𑌃।
𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌤𑍇𑌜𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑌃 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌚 ॥10॥
𑌅𑌨𑍍𑌯𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌰𑌾𑌦𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌶𑌰𑍀𑌰𑌤𑌃।
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌗𑌤𑌂 𑌸𑍁𑌮𑌹𑌤𑍍𑌤𑍇𑌜𑌃 𑌸𑍍𑌤𑌚𑍍𑌚𑍈𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌮𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤 ॥11॥
𑌅𑌤𑍀𑌵 𑌤𑍇𑌜𑌸𑌃 𑌕𑍂𑌟𑌂 𑌜𑍍𑌵𑌲𑌨𑍍𑌤𑌮𑌿𑌵 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍।
𑌦𑌦𑍃𑌶𑍁𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌸𑍁𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌜𑍍𑌵𑌾𑌲𑌾𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑌦𑌿𑌗𑌨𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ॥12॥
𑌅𑌤𑍁𑌲𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌤𑌤𑍍𑌤𑍇𑌜𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑍇𑌵 𑌶𑌰𑍀𑌰𑌜𑌮𑍍।
𑌏𑌕𑌸𑍍𑌥𑌂 𑌤𑌦𑌭𑍂𑌨𑍍𑌨𑌾𑌰𑍀 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑌲𑍋𑌕𑌤𑍍𑌰𑌯𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌿𑌷𑌾 ॥13॥
𑌯𑌦𑌭𑍂𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑍍𑌭𑌵𑌂 𑌤𑍇𑌜𑌃 𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨𑌾𑌜𑌾𑌯𑌤 𑌤𑌨𑍍𑌮𑍁𑌖𑌮𑍍।
𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌚𑌾𑌭𑌵𑌨𑍍 𑌕𑍇𑌶𑌾 𑌬𑌾𑌹𑌵𑍋 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 ॥14॥
𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌸𑍍𑌤𑌨𑌯𑍋𑌰𑍍𑌯𑍁𑌗𑍍𑌮𑌂 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌂 𑌚𑍈𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌚𑌾𑌭𑌵𑌤𑍍।
𑌵𑌾𑌰𑍁𑌣𑍇𑌨 𑌚 𑌜𑌙𑍍𑌘𑍋𑌰𑍂 𑌨𑌿𑌤𑌮𑍍𑌬𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 𑌭𑍁𑌵𑌃 ॥15॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 𑌪𑌾𑌦𑍗 𑌤𑌦𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑍍𑌯𑍋𑌽𑌰𑍍𑌕 𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾।
𑌵𑌸𑍂𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌕𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑍍𑌯𑌃 𑌕𑍗𑌬𑍇𑌰𑍇𑌣 𑌚 𑌨𑌾𑌸𑌿𑌕𑌾 ॥16॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌦𑌨𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌭𑍂𑌤𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜𑌾𑌪𑌤𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾
𑌨𑌯𑌨𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤𑌯𑌂 𑌜𑌜𑍍𑌞𑍇 𑌤𑌥𑌾 𑌪𑌾𑌵𑌕𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 ॥17॥
𑌭𑍍𑌰𑍁𑌵𑍗 𑌚 𑌸𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌯𑍋𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑌃 𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣𑌾𑌵𑌨𑌿𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌚
𑌅𑌨𑍍𑌯𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌵𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾𑌂 𑌶𑌿𑌵 ॥18॥
𑌤𑌤𑌃 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌤𑍇𑌜𑍋𑌰𑌾𑌶𑌿𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌭𑌵𑌾𑌮𑍍।
𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯 𑌮𑍁𑌦𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍁𑌃 𑌅𑌮𑌰𑌾 𑌮𑌹𑌿𑌷𑌾𑌰𑍍𑌦𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥19॥
𑌶𑍂𑌲𑌂 𑌶𑍂𑌲𑌾𑌦𑍍𑌵𑌿𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑍃𑌷𑍍𑌯 𑌦𑌦𑍗 𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈 𑌪𑌿𑌨𑌾𑌕𑌧𑍃𑌕𑍍।
𑌚𑌕𑍍𑌰𑌂 𑌚 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌃 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌾𑌟𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌵𑌚𑌕𑍍𑌰𑌤𑌃 ॥20॥
𑌶𑌙𑍍𑌖𑌂 𑌚 𑌵𑌰𑍁𑌣𑌃 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌦𑌦𑍗 𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈 𑌹𑍁𑌤𑌾𑌶𑌨𑌃
𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑍋 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌵𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌂 𑌬𑌾𑌣𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑍇 𑌤𑌥𑍇𑌷𑍁𑌧𑍀 ॥21॥
𑌵𑌜𑍍𑌰𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌃 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌾𑌟𑍍𑌯 𑌕𑍁𑌲𑌿𑌶𑌾𑌦𑌮𑌰𑌾𑌧𑌿𑌪𑌃।
𑌦𑌦𑍗 𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌘𑌣𑍍𑌟𑌾𑌮𑍈𑌰𑌾𑌵𑌤𑌾𑌦𑍍𑌗𑌜𑌾𑌤𑍍 ॥22॥
𑌕𑌾𑌲𑌦𑌣𑍍𑌡𑌾𑌦𑍍𑌯𑌮𑍋 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌂 𑌪𑌾𑌶𑌂 𑌚𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌦𑌦𑍗।
𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌪𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚𑌾𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌲𑌾𑌂 𑌦𑌦𑍗 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌕𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌂 ॥23॥
𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌰𑍋𑌮𑌕𑍂𑌪𑍇𑌷𑍁 𑌨𑌿𑌜 𑌰𑌶𑍍𑌮𑍀𑌨𑍍 𑌦𑌿𑌵𑌾𑌕𑌰𑌃
𑌕𑌾𑌲𑌶𑍍𑌚 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌖𑌡𑍍𑌗𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌶𑍍𑌚𑌰𑍍𑌮 𑌚 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌮𑍍 ॥24॥
𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑍋𑌦𑌶𑍍𑌚𑌾𑌮𑌲𑌂 𑌹𑌾𑌰𑌂 𑌅𑌜𑌰𑍇 𑌚 𑌤𑌥𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑍇
𑌚𑍂𑌡𑌾𑌮𑌣𑌿𑌂 𑌤𑌥𑌾𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑍇 𑌕𑌟𑌕𑌾𑌨𑌿𑌚 ॥25॥
𑌅𑌰𑍍𑌧𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌤𑌧𑌾 𑌶𑍁𑌭𑍍𑌰𑌂 𑌕𑍇𑌯𑍂𑌰𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌰𑍍𑌵 𑌬𑌾𑌹𑍁𑌷𑍁
𑌨𑍂𑌪𑍁𑌰𑍗 𑌵𑌿𑌮𑌲𑍗 𑌤𑌦𑍍𑌵 𑌦𑍍𑌗𑍍𑌰𑍈𑌵𑍇𑌯𑌕𑌮𑌨𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥26॥
𑌅𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑍀𑌯𑌕𑌰𑌤𑍍𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌵𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑍀𑌷𑍁 𑌚
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾 𑌦𑌦𑍗 𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈 𑌪𑌰𑌶𑍁𑌂 𑌚𑌾𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑌂 ॥27॥
𑌅𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑍍𑌯𑌨𑍇𑌕𑌰𑍂𑌪𑌾𑌣𑌿 𑌤𑌥𑌾𑌽𑌭𑍇𑌦𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌦𑌂𑌶𑌨𑌮𑍍।
𑌅𑌮𑍍𑌲𑌾𑌨 𑌪𑌙𑍍𑌕𑌜𑌾𑌂 𑌮𑌾𑌲𑌾𑌂 𑌶𑌿𑌰𑌸𑍍𑌯𑍁 𑌰𑌸𑌿 𑌚𑌾𑌪𑌰𑌾𑌮𑍍॥28॥
𑌅𑌦𑌦𑌜𑍍𑌜𑌲𑌧𑌿𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈 𑌪𑌙𑍍𑌕𑌜𑌂 𑌚𑌾𑌤𑌿𑌶𑍋𑌭𑌨𑌮𑍍।
𑌹𑌿𑌮𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌵𑌾𑌹𑌨𑌂 𑌸𑌿𑌂𑌹𑌂 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑌿𑌚॥29॥
𑌦𑌦𑌾𑌵𑌶𑍂𑌨𑍍𑌯𑌂 𑌸𑍁𑌰𑌯𑌾 𑌪𑌾𑌨𑌪𑌾𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌦𑌨𑌾𑌧𑌿𑌪𑌃।
𑌶𑍇𑌷𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵 𑌨𑌾𑌗𑍇𑌶𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌣𑌿 𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥30॥
𑌨𑌾𑌗𑌹𑌾𑌰𑌂 𑌦𑌦𑌽𑌉 𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈 𑌧𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌯𑌃 𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍀𑌮𑌿𑌮𑌾𑌮𑍍।
𑌅𑌨𑍍𑌯𑍈𑌰𑌪𑌿 𑌸𑍁𑌰𑍈𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌭𑍂𑌷𑌣𑍈𑌃 𑌆𑌯𑍁𑌧𑍈𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾𑌃 ॥31॥
𑌸𑌮𑍍𑌮𑌾𑌨𑌿𑌤𑌾 𑌨𑌨𑌾𑌦𑍋𑌚𑍍𑌚𑍈𑌃 𑌸𑌾𑌟𑍍𑌟𑌹𑌾𑌸𑌂 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑍍𑌮𑍁𑌹𑍁।
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌨𑌾𑌦𑍇𑌨 𑌘𑍋𑌰𑍇𑌣 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨 𑌮𑌾𑌪𑍂𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌨𑌭𑌃 ॥32॥
𑌅𑌮𑌾𑌯𑌤𑌾𑌤𑌿𑌮𑌹𑌤𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌶𑌬𑍍𑌦𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌨𑌭𑍂𑌤𑍍।
𑌚𑍁𑌕𑍍𑌷𑍁𑌭𑍁𑌃 𑌸𑌕𑌲𑌾𑌲𑍋𑌕𑌾𑌃 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌚𑌕𑌮𑍍𑌪𑌿𑌰𑍇 ॥33॥
𑌚𑌚𑌾𑌲 𑌵𑌸𑍁𑌧𑌾 𑌚𑍇𑌲𑍁𑌃 𑌸𑌕𑌲𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑍀𑌧𑌰𑌾𑌃।
𑌜𑌯𑍇𑌤𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌮𑍁𑌦𑌾 𑌤𑌾𑌮𑍂𑌚𑍁𑌃 𑌸𑌿𑌂𑌹𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ॥34॥
𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌵𑍁𑌰𑍍𑌮𑍁𑌨𑌯𑌶𑍍𑌚𑍈𑌨𑌾𑌂 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌨𑌮𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌯𑌃।
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑍁𑌬𑍍𑌧𑌂 𑌤𑍍𑌰𑍈𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌅𑌮𑌰𑌾𑌰𑌯𑌃 ॥35॥
𑌸𑌨𑍍𑌨𑌦𑍍𑌧𑌾𑌖𑌿𑌲𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌥𑍁𑌰𑍁𑌦𑌾𑌯𑍁𑌦𑌾𑌃।
𑌆𑌃 𑌕𑌿𑌮𑍇𑌤𑌦𑌿𑌤𑌿 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌾𑌦𑌾𑌭𑌾𑌷𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌿𑌷𑌾𑌸𑍁𑌰𑌃 ॥36॥
𑌅𑌭𑍍𑌯𑌧𑌾𑌵𑌤 𑌤𑌂 𑌶𑌬𑍍𑌦𑌂 𑌅𑌶𑍇𑌷𑍈𑌰𑌸𑍁𑌰𑍈𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑌃।
𑌸 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌷 𑌤𑌤𑍋 𑌦𑍇𑌵𑍀𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑌲𑍋𑌕𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌿𑌷𑌾॥37॥
𑌪𑌾𑌦𑌾𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌤𑌭𑍁𑌵𑌂 𑌕𑌿𑌰𑍀𑌟𑍋𑌲𑍍𑌲𑌿𑌖𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌾𑌮𑍍।
𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌶𑍇𑌷𑌪𑌾𑌤𑌾𑌲𑌾𑌂 𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌜𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿𑌃𑌸𑍍𑌵𑌨𑍇𑌨 𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥38॥
𑌦𑌿𑌶𑍋 𑌭𑍁𑌜𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌾𑌦𑍍𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍।
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌵𑍃𑌤𑍇 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌂 𑌤𑌯𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍁𑌰𑌦𑍍𑌵𑌿𑌷𑌾𑌂 ॥39॥
𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑍍𑌭𑌹𑍁𑌧𑌾 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍈𑌰𑌾𑌦𑍀𑌪𑌿𑌤𑌦𑌿𑌗𑌨𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍।
𑌮𑌹𑌿𑌷𑌾𑌸𑍁𑌰𑌸𑍇𑌨𑌾𑌨𑍀𑌶𑍍𑌚𑌿𑌕𑍍𑌷𑍁𑌰𑌾𑌖𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌸𑍁𑌰𑌃 ॥40॥
𑌯𑍁𑌯𑍁𑌧𑍇 𑌚𑌮𑌰𑌶𑍍𑌚𑌾𑌨𑍍𑌯𑍈𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗𑌬𑌲𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃।
𑌰𑌥𑌾𑌨𑌾𑌮𑌯𑍁𑌤𑍈𑌃 𑌷𑌡𑍍𑌭𑌿𑌃 𑌰𑍁𑌦𑌗𑍍𑌰𑌾𑌖𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌸𑍁𑌰𑌃 ॥41॥
𑌅𑌯𑍁𑌧𑍍𑌯𑌤𑌾𑌯𑍁𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌮𑌹𑌾𑌹𑌨𑍁𑌃।
𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌦𑍍𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌨𑌿𑌯𑍁𑌤𑍈𑌰𑌸𑌿𑌲𑍋𑌮𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌸𑍁𑌰𑌃 ॥42॥
𑌅𑌯𑍁𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌶𑌤𑍈𑌃 𑌷𑌡𑍍𑌭𑌿𑌃𑌰𑍍𑌭𑌾𑌷𑍍𑌕𑌲𑍋 𑌯𑍁𑌯𑍁𑌧𑍇 𑌰𑌣𑍇।
𑌗𑌜𑌵𑌾𑌜𑌿 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑍗𑌘𑍈 𑌰𑌨𑍇𑌕𑍈𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌰𑌿𑌤𑌃 ॥43॥
𑌵𑍃𑌤𑍋 𑌰𑌥𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌕𑍋𑌟𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑌯𑍁𑌧𑍍𑌯𑌤।
𑌬𑌿𑌡𑌾𑌲𑌾𑌖𑍍𑌯𑍋𑌽𑌯𑍁𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌦𑍍𑌭𑌿𑌰𑌥𑌾𑌯𑍁𑌤𑍈𑌃 ॥44॥
𑌯𑍁𑌯𑍁𑌧𑍇 𑌸𑌂𑌯𑍁𑌗𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌰𑌥𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌰𑌿𑌤𑌃।
𑌅𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌚 𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯𑍁𑌤𑌶𑍋 𑌰𑌥𑌨𑌾𑌗𑌹𑌯𑍈𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑌾𑌃 ॥45॥
𑌯𑍁𑌯𑍁𑌧𑍁𑌃 𑌸𑌂𑌯𑍁𑌗𑍇 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌹 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌮𑌹𑌾𑌸𑍁𑌰𑌾𑌃।
𑌕𑍋𑌟𑌿𑌕𑍋𑌟𑌿𑌸𑌹𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍈𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌰𑌥𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌦𑌨𑍍𑌤𑌿𑌨𑌾𑌂 𑌤𑌥𑌾 ॥46॥
𑌹𑌯𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌵𑍃𑌤𑍋 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌭𑍂𑌨𑍍𑌮𑌹𑌿𑌷𑌾𑌸𑍁𑌰𑌃।
𑌤𑍋𑌮𑌰𑍈𑌰𑍍𑌭𑌿𑌨𑍍𑌧𑌿𑌪𑌾𑌲𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌮𑍁𑌸𑌲𑍈𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ॥47॥
𑌯𑍁𑌯𑍁𑌧𑍁𑌃 𑌸𑌂𑌯𑍁𑌗𑍇 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌖𑌡𑍍𑌗𑍈𑌃 𑌪𑌰𑌸𑍁𑌪𑌟𑍍𑌟𑌿𑌸𑍈𑌃।
𑌕𑍇𑌚𑌿𑌚𑍍𑌛 𑌚𑌿𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍁𑌃 𑌶𑌕𑍍𑌤𑍀𑌃 𑌕𑍇𑌚𑌿𑌤𑍍 𑌪𑌾𑌶𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾𑌪𑌰𑍇 ॥48॥
𑌦𑍇𑌵𑍀𑌂 𑌖𑌡𑍍𑌗𑌪𑍍𑌰𑌹𑌾𑌰𑍈𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌤𑍇 𑌤𑌾𑌂 𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌚𑌕𑍍𑌰𑌮𑍁𑌃।
𑌸𑌾𑌪𑌿 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌚𑌣𑍍𑌡𑌿𑌕𑌾 ॥49॥
𑌲𑍀𑌲 𑌯𑍈𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌚𑌿𑌚𑍍𑌛𑍇𑌦 𑌨𑌿𑌜𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌷𑌿𑌣𑍀।
𑌅𑌨𑌾𑌯𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑌨𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌸𑍍𑌤𑍂𑌯𑌮𑌾𑌨𑌾 𑌸𑍁𑌰𑌰𑍍𑌷𑌿𑌭𑌿𑌃 ॥50॥
𑌮𑍁𑌮𑍋𑌚𑌾𑌸𑍁𑌰𑌦𑍇𑌹𑍇𑌷𑍁 𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌚𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀।
𑌸𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍋 𑌧𑍁𑌤𑌸𑌟𑍋 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌾𑌹𑌨𑌕𑍇𑌸𑌰𑍀 ॥51॥
𑌚𑌚𑌾𑌰𑌾𑌸𑍁𑌰 𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑍇𑌷𑍁 𑌵𑌨𑍇𑌷𑍍𑌵𑌿𑌵 𑌹𑍁𑌤𑌾𑌶𑌨𑌃।
𑌨𑌿𑌃𑌶𑍍𑌵𑌾𑌸𑌾𑌨𑍍 𑌮𑍁𑌮𑍁𑌚𑍇𑌯𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌯𑍁𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌾𑌰𑌣𑍇𑌽𑌮𑍍𑌬𑌿𑌕𑌾॥52॥
𑌤 𑌏𑌵 𑌸𑌧𑍍𑌯𑌸𑌮𑍍𑌭𑍂𑌤𑌾 𑌗𑌣𑌾𑌃 𑌶𑌤𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌶𑌃।
𑌯𑍁𑌯𑍁𑌧𑍁𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌪𑌰𑌶𑍁𑌭𑌿𑌰𑍍𑌭𑌿𑌨𑍍𑌦𑌿𑌪𑌾𑌲𑌾𑌸𑌿𑌪𑌟𑍍𑌟𑌿𑌶𑍈𑌃 ॥53॥
𑌨𑌾𑌶𑌯𑌨𑍍𑌤𑍋𑌽𑌅𑌸𑍁𑌰𑌗𑌣𑌾𑌨𑍍 𑌦𑍇𑌵𑍀𑌶𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑍁𑌪𑌬𑍃𑌂𑌹𑌿𑌤𑌾𑌃।
𑌅𑌵𑌾𑌦𑌯𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌪𑌟𑌹𑌾𑌨𑍍 𑌗𑌣𑌾𑌃 𑌶𑌙𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾𑌪𑌰𑍇॥54॥
𑌮𑍃𑌦𑌙𑍍𑌗𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌥𑍈𑌵𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧 𑌮𑌹𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑍇।
𑌤𑌤𑍋𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌶𑍂𑌲𑍇𑌨 𑌗𑌦𑌯𑌾 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌭𑌿𑌃॥55॥
𑌖𑌡𑍍𑌗𑌾𑌦𑌿𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌶𑌤𑌶𑍋 𑌨𑌿𑌜𑌘𑌾𑌨 𑌮𑌹𑌾𑌸𑍁𑌰𑌾𑌨𑍍।
𑌪𑌾𑌤𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌚𑍈𑌵𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍 𑌘𑌣𑍍𑌟𑌾𑌸𑍍𑌵𑌨𑌵𑌿𑌮𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍 ॥56॥
𑌅𑌸𑍁𑌰𑌾𑌨𑍍 𑌭𑍁𑌵𑌿𑌪𑌾𑌶𑍇𑌨 𑌬𑌧𑍍𑌵𑌾𑌚𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌨𑌕𑌰𑍍𑌷𑌯𑌤𑍍।
𑌕𑍇𑌚𑌿𑌦𑍍 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌧𑌾𑌕𑍃𑌤𑌾 𑌸𑍍𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑍈𑌃 𑌖𑌡𑍍𑌗𑌪𑌾𑌤𑍈𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾𑌪𑌰𑍇॥57॥
𑌵𑌿𑌪𑍋𑌥𑌿𑌤𑌾 𑌨𑌿𑌪𑌾𑌤𑍇𑌨 𑌗𑌦𑌯𑌾 𑌭𑍁𑌵𑌿 𑌶𑍇𑌰𑌤𑍇।
𑌵𑍇𑌮𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌕𑍇𑌚𑌿𑌦𑍍𑌰𑍁𑌧𑌿𑌰𑌂 𑌮𑍁𑌸𑌲𑍇𑌨 𑌭𑍃𑌶𑌂 𑌹𑌤𑌾𑌃 ॥58॥
𑌕𑍇𑌚𑌿𑌨𑍍𑌨𑌿𑌪𑌤𑌿𑌤𑌾 𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌭𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾𑌃 𑌶𑍂𑌲𑍇𑌨 𑌵𑌕𑍍𑌷𑌸𑌿।
𑌨𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾𑌃 𑌶𑌰𑍗𑌘𑍇𑌨 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌃 𑌕𑍇𑌚𑌿𑌦𑍍𑌰𑌣𑌾𑌜𑌿𑌰𑍇 ॥59॥
𑌶𑌲𑍍𑌯𑌾𑌨𑍁𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌨𑍍 𑌮𑌮𑍁𑌚𑍁𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑌨𑌾𑌃।
𑌕𑍇𑌷𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑍍𑌬𑌾𑌹𑌵𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌨𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌨𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾𑌪𑌰𑍇 ॥60॥
𑌶𑌿𑌰𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌪𑍇𑌤𑍁𑌰𑌨𑍍𑌯𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌅𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌵𑌿𑌦𑌾𑌰𑌿𑌤𑌾𑌃।
𑌵𑌿𑌚𑍍𑌛𑌿𑌨𑍍𑌨𑌜𑌜𑍍𑌘𑌾𑌸𑍍𑌵𑌪𑌰𑍇 𑌪𑍇𑌤𑍁𑌰𑍁𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌸𑍁𑌰𑌾𑌃 ॥61॥
𑌏𑌕𑌬𑌾𑌹𑍍𑌵𑌕𑍍𑌷𑌿𑌚𑌰𑌣𑌾𑌃 𑌕𑍇𑌚𑌿𑌦𑍍𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌧𑌾𑌕𑍃𑌤𑌾𑌃।
𑌛𑌿𑌨𑍍𑌨𑍇𑌪𑌿 𑌚𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌿 𑌪𑌤𑌿𑌤𑌾𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍁𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥62॥
𑌕𑌬𑌨𑍍𑌧𑌾 𑌯𑍁𑌯𑍁𑌧𑍁𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑌪𑌰𑌮𑌾𑌯𑍁𑌧𑌾𑌃।
𑌨𑌨𑍃𑌤𑍁𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌰𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌦𑍇 𑌤𑍂𑌰𑍍𑌯𑌲𑌯𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥63॥
𑌕𑌬𑌨𑍍𑌧𑌾𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌨𑌶𑌿𑌰𑌸𑌃 𑌖𑌡𑍍𑌗𑌶𑌕𑍍𑌯𑍍𑌤𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌪𑌾𑌣𑌯𑌃।
𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑍇𑌤𑌿 𑌭𑌾𑌷𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌸𑍁𑌰𑌾𑌃 ॥64॥
𑌪𑌾𑌤𑌿𑌤𑍈 𑌰𑌥𑌨𑌾𑌗𑌾𑌶𑍍𑌵𑍈𑌃 𑌆𑌸𑍁𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌸𑍁𑌨𑍍𑌧𑌰𑌾।
𑌅𑌗𑌮𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌾𑌭𑌵𑌤𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌯𑌤𑍍𑌰𑌾𑌭𑍂𑌤𑍍 𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌣𑌃 ॥65॥
𑌶𑍋𑌣𑌿𑌤𑍗𑌘𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌨𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌿𑌸𑍁𑌸𑍍𑌰𑍁𑌵𑍁𑌃।
𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌚𑌾𑌸𑍁𑌰𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌾𑌰𑌣𑌾𑌸𑍁𑌰𑌵𑌾𑌜𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥66॥
𑌕𑍍𑌷𑌣𑍇𑌨 𑌤𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌮𑌸𑍁𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌤𑌥𑌾𑌽𑌮𑍍𑌬𑌿𑌕𑌾।
𑌨𑌿𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌕𑍍𑌷𑌯𑌂 𑌯𑌥𑌾 𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿𑌸𑍍𑌤𑍃𑌣𑌦𑌾𑌰𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌚𑌯𑌮𑍍 ॥67॥
𑌸𑌚 𑌸𑌿𑌂𑌹𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌨𑌾𑌦𑌮𑍁𑌤𑍍𑌸𑍃𑌜𑌨𑍍 𑌧𑍁𑌤𑌕𑍇𑌸𑌰𑌃।
𑌶𑌰𑍀𑌰𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋𑌽𑌮𑌰𑌾𑌰𑍀𑌣𑌾𑌮𑌸𑍂𑌨𑌿𑌵 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌨𑍍𑌵𑌤𑌿 ॥68॥
𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌗𑌣𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍈𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌂 𑌤𑌥𑌾𑌸𑍁𑌰𑍈𑌃।
𑌯𑌥𑍈𑌷𑌾𑌂 𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌵𑍁𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑌾𑌃 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌮𑍁𑌚𑍋 𑌦𑌿𑌵𑌿 ॥69॥
𑌜𑌯 𑌜𑌯 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌕𑌣𑍍𑌡𑍇𑌯 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑍇 𑌸𑌾𑌵𑌰𑍍𑌨𑌿𑌕𑍇 𑌮𑌨𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑌰𑍇 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌮𑍍𑌯𑍇 𑌮𑌹𑌿𑌷𑌾𑌸𑍁𑌰𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌵𑌧𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌤𑍀𑌯𑍋𑌽𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌃॥
𑌆𑌹𑍁𑌤𑌿
𑍐 𑌹𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌸𑌾𑌙𑍍𑌗𑌾𑌯𑍈 𑌸𑌾𑌯𑍁𑌧𑌾𑌯𑍈 𑌸𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌕𑌾𑌯𑍈 𑌸𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌰𑌾𑌯𑍈 𑌸𑌵𑌾𑌹𑌨𑌾𑌯𑍈 𑌅𑌷𑍍𑌟𑌾𑌵𑌿𑌂𑌶𑌤𑌿 𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾𑌤𑍍𑌮𑌿𑌕𑌾𑌯𑍈 𑌲𑌕𑍍𑌶𑍍𑌮𑍀 𑌬𑍀𑌜𑌾𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌯𑍈 𑌮𑌹𑌾𑌹𑍁𑌤𑌿𑌂 𑌸𑌮𑌰𑍍𑌪𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌨𑌮𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾 ।
Roman (IAST) Transliteration
mahiṣāsura sainyavadho nāma dvitīyo'dhyāyaḥ ||
asya sapta satīmadhyama caritrasya viṣṇur ṛṣiḥ | uṣṇik chandaḥ | śrīmahālakṣmīdevatā| śākambharī śaktiḥ | durgā bījam | vāyustattvam | yajurvedaḥ svarūpam | śrī mahālakṣmīprītyarthe madhyama caritra jape viniyogaḥ ||
dhyānaṃ
oṃ akṣasrakparaśuṃ gadeṣukuliśaṃ padmaṃ dhanuḥ kuṇḍikāṃ
daṇḍaṃ śaktimasiṃ ca carma jalajaṃ ghaṇṭāṃ surābhājanam |
śūlaṃ pāśasudarśane ca dadhatīṃ hastaiḥ pravāla prabhāṃ
seve sairibhamardinīmiha mahalakṣmīṃ sarojasthitām ||
ṛṣiruvāca ||1||
devāsuramabhūdyuddhaṃ pūrṇamabdaśataṃ purā|
mahiṣe'surāṇāṃ adhipe devānāñca purandare
tatrāsurairmahāvīryirdevasainyaṃ parājitaṃ|
jitvā ca sakalān devān indro'bhūnmahiṣāsuraḥ ||3||
tataḥ parājitā devāḥ padmayoniṃ prajāpatim|
puraskṛtyagatāstatra yatreśa garuḍadhvajau ||4||
yathāvṛttaṃ tayostadvan mahiṣāsuraceṣṭitam|
tridaśāḥ kathayāmāsurdevābhibhavavistaram ||5||
sūryendrāgnyanilendūnāṃ yamasya varuṇasya ca
anyeṣāṃ cādhikārānsa svayamevādhitiṣṭati ||6||
svargānnirākṛtāḥ sarve tena deva gaṇā bhuviḥ|
vicaranti yathā martyā mahiṣeṇa durātmanā ||6||
etadvaḥ kathitaṃ sarvaṃ amarāriviceṣṭitam|
śaraṇaṃ vaḥ prapannāḥ smo vadhastasya vicintyatām ||8||
itthaṃ niśamya devānāṃ vacāṃsi madhusūdhanaḥ
cakāra kopaṃ śambhuśca bhrukuṭīkuṭilānanau ||9||
tato'tikopapūrṇasya cakriṇo vadanāttataḥ|
niścakrāma mahattejo brahmaṇaḥ śaṅkarasya ca ||10||
anyeṣāṃ caiva devānāṃ śakrādīnāṃ śarīrataḥ|
nirgataṃ sumahattejaḥ staccaikyaṃ samagacchata ||11||
atīva tejasaḥ kūṭaṃ jvalantamiva parvatam|
dadṛśuste surāstatra jvālāvyāptadigantaram ||12||
atulaṃ tatra tattejaḥ sarvadeva śarīrajam|
ekasthaṃ tadabhūnnārī vyāptalokatrayaṃ tviṣā ||13||
yadabhūcchāmbhavaṃ tejaḥ stenājāyata tanmukham|
yāmyena cābhavan keśā bāhavo viṣṇutejasā ||14||
saumyena stanayoryugmaṃ madhyaṃ caindreṇa cābhavat|
vāruṇena ca jaṅghorū nitambastejasā bhuvaḥ ||15||
brahmaṇastejasā pādau tadaṅgulyo'rka tejasā|
vasūnāṃ ca karāṅgulyaḥ kaubereṇa ca nāsikā ||16||
tasyāstu dantāḥ sambhūtā prājāpatyena tejasā
nayanatritayaṃ jajñe tathā pāvakatejasā ||17||
bhruvau ca sandhyayostejaḥ śravaṇāvanilasya ca
anyeṣāṃ caiva devānāṃ sambhavastejasāṃ śiva ||18||
tataḥ samasta devānāṃ tejorāśisamudbhavām|
tāṃ vilokya mudaṃ prāpuḥ amarā mahiṣārditāḥ ||19||
śūlaṃ śūlādviniṣkṛṣya dadau tasyai pinākadhṛk|
cakraṃ ca dattavān kṛṣṇaḥ samutpāṭya svacakrataḥ ||20||
śaṅkhaṃ ca varuṇaḥ śaktiṃ dadau tasyai hutāśanaḥ
māruto dattavāṃścāpaṃ bāṇapūrṇe tatheṣudhī ||21||
vajramindraḥ samutpāṭya kuliśādamarādhipaḥ|
dadau tasyai sahasrākṣo ghaṇṭāmairāvatādgajāt ||22||
kāladaṇḍādyamo daṇḍaṃ pāśaṃ cāmbupatirdadau|
prajāpatiścākṣamālāṃ dadau brahmā kamaṇḍalaṃ ||23||
samastaromakūpeṣu nija raśmīn divākaraḥ
kālaśca dattavān khaḍgaṃ tasyāḥ ścarma ca nirmalam ||24||
kṣīrodaścāmalaṃ hāraṃ ajare ca tathāmbare
cūḍāmaṇiṃ tathādivyaṃ kuṇḍale kaṭakānica ||25||
ardhacandraṃ tadhā śubhraṃ keyūrān sarva bāhuṣu
nūpurau vimalau tadva dgraiveyakamanuttamam ||26||
aṅgulīyakaratnāni samastāsvaṅgulīṣu ca
viśva karmā dadau tasyai paraśuṃ cāti nirmalaṃ ||27||
astrāṇyanekarūpāṇi tathā'bhedyaṃ ca daṃśanam|
amlāna paṅkajāṃ mālāṃ śirasyu rasi cāparām||28||
adadajjaladhistasyai paṅkajaṃ cātiśobhanam|
himavān vāhanaṃ siṃhaṃ ratnāni vividhānica||29||
dadāvaśūnyaṃ surayā pānapātraṃ danādhipaḥ|
śeṣaśca sarva nāgeśo mahāmaṇi vibhūṣitam ||30||
nāgahāraṃ dada'u tasyai dhatte yaḥ pṛthivīmimām|
anyairapi surairdevī bhūṣaṇaiḥ āyudhaistathāḥ ||31||
sammānitā nanādoccaiḥ sāṭṭahāsaṃ muhurmuhu|
tasyānādena ghoreṇa kṛtsna māpūritaṃ nabhaḥ ||32||
amāyatātimahatā pratiśabdo mahānabhūt|
cukṣubhuḥ sakalālokāḥ samudrāśca cakampire ||33||
cacāla vasudhā celuḥ sakalāśca mahīdharāḥ|
jayeti devāśca mudā tāmūcuḥ siṃhavāhinīm ||34||
tuṣṭuvurmunayaścaināṃ bhaktinamrātmamūrtayaḥ|
dṛṣṭvā samastaṃ saṅkṣubdhaṃ trailokyaṃ amarārayaḥ ||35||
sannaddhākhilasainyāste samuttasthurudāyudāḥ|
āḥ kimetaditi krodhādābhāṣya mahiṣāsuraḥ ||36||
abhyadhāvata taṃ śabdaṃ aśeṣairasurairvṛtaḥ|
sa dadarṣa tato devīṃ vyāptalokatrayāṃ tviṣā||37||
pādākrāntyā natabhuvaṃ kirīṭollikhitāmbarām|
kṣobhitāśeṣapātālāṃ dhanurjyāniḥsvanena tām ||38||
diśo bhujasahasreṇa samantādvyāpya saṃsthitām|
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tayā devyā suradviṣāṃ ||39||
śastrāstrairbhahudhā muktairādīpitadigantaram|
mahiṣāsurasenānīścikṣurākhyo mahāsuraḥ ||40||
yuyudhe camaraścānyaiścaturaṅgabalānvitaḥ|
rathānāmayutaiḥ ṣaḍbhiḥ rudagrākhyo mahāsuraḥ ||41||
ayudhyatāyutānāṃ ca sahasreṇa mahāhanuḥ|
pañcāśadbhiśca niyutairasilomā mahāsuraḥ ||42||
ayutānāṃ śataiḥ ṣaḍbhiḥrbhāṣkalo yuyudhe raṇe|
gajavāji sahasraughai ranekaiḥ parivāritaḥ ||43||
vṛto rathānāṃ koṭyā ca yuddhe tasminnayudhyata|
biḍālākhyo'yutānāṃ ca pañcāśadbhirathāyutaiḥ ||44||
yuyudhe saṃyuge tatra rathānāṃ parivāritaḥ|
anye ca tatrāyutaśo rathanāgahayairvṛtāḥ ||45||
yuyudhuḥ saṃyuge devyā saha tatra mahāsurāḥ|
koṭikoṭisahastraistu rathānāṃ dantināṃ tathā ||46||
hayānāṃ ca vṛto yuddhe tatrābhūnmahiṣāsuraḥ|
tomarairbhindhipālaiśca śaktibhirmusalaistathā ||47||
yuyudhuḥ saṃyuge devyā khaḍgaiḥ parasupaṭṭisaiḥ|
keciccha cikṣipuḥ śaktīḥ kecit pāśāṃstathāpare ||48||
devīṃ khaḍgaprahāraistu te tāṃ hantuṃ pracakramuḥ|
sāpi devī tatastāni śastrāṇyastrāṇi caṇḍikā ||49||
līla yaiva praciccheda nijaśastrāstravarṣiṇī|
anāyastānanā devī stūyamānā surarṣibhiḥ ||50||
mumocāsuradeheṣu śastrāṇyastrāṇi ceśvarī|
so'pi kruddho dhutasaṭo devyā vāhanakesarī ||51||
cacārāsura sainyeṣu vaneṣviva hutāśanaḥ|
niḥśvāsān mumuceyāṃśca yudhyamānāraṇe'mbikā||52||
ta eva sadhyasambhūtā gaṇāḥ śatasahasraśaḥ|
yuyudhuste paraśubhirbhindipālāsipaṭṭiśaiḥ ||53||
nāśayanto'asuragaṇān devīśaktyupabṛṃhitāḥ|
avādayantā paṭahān gaṇāḥ śaṅāṃ stathāpare||54||
mṛdaṅgāṃśca tathaivānye tasminyuddha mahotsave|
tatodevī triśūlena gadayā śaktivṛṣṭibhiḥ||55||
khaḍgādibhiśca śataśo nijaghāna mahāsurān|
pātayāmāsa caivānyān ghaṇṭāsvanavimohitān ||56||
asurān bhuvipāśena badhvācānyānakarṣayat|
kecid dvidhākṛtā stīkṣṇaiḥ khaḍgapātaistathāpare||57||
vipothitā nipātena gadayā bhuvi śerate|
vemuśca kecidrudhiraṃ musalena bhṛśaṃ hatāḥ ||58||
kecinnipatitā bhūmau bhinnāḥ śūlena vakṣasi|
nirantarāḥ śaraughena kṛtāḥ kecidraṇājire ||59||
śalyānukāriṇaḥ prāṇān mamucustridaśārdanāḥ|
keṣāñcidbāhavaścinnāścinnagrīvāstathāpare ||60||
śirāṃsi peturanyeṣāṃ anye madhye vidāritāḥ|
vicchinnajajghāsvapare petururvyāṃ mahāsurāḥ ||61||
ekabāhvakṣicaraṇāḥ keciddevyā dvidhākṛtāḥ|
chinnepi cānye śirasi patitāḥ punarutthitāḥ ||62||
kabandhā yuyudhurdevyā gṛhītaparamāyudhāḥ|
nanṛtuścāpare tatra yudde tūryalayāśritāḥ ||63||
kabandhāścinnaśirasaḥ khaḍgaśakytṛṣṭipāṇayaḥ|
tiṣṭha tiṣṭheti bhāṣanto devī manye mahāsurāḥ ||64||
pātitai rathanāgāśvaiḥ āsuraiśca vasundharā|
agamyā sābhavattatra yatrābhūt sa mahāraṇaḥ ||65||
śoṇitaughā mahānadyassadyastatra visusruvuḥ|
madhye cāsurasainyasya vāraṇāsuravājinām ||66||
kṣaṇena tanmahāsainyamasurāṇāṃ tathā'mbikā|
ninye kṣayaṃ yathā vahnistṛṇadāru mahācayam ||67||
saca siṃho mahānādamutsṛjan dhutakesaraḥ|
śarīrebhyo'marārīṇāmasūniva vicinvati ||68||
devyā gaṇaiśca taistatra kṛtaṃ yuddhaṃ tathāsuraiḥ|
yathaiṣāṃ tuṣṭuvurdevāḥ puṣpavṛṣṭimuco divi ||69||
jaya jaya śrī mārkaṇḍeya purāṇe sāvarnike manvantare devi mahatmye mahiṣāsurasainyavadho nāma dvitīyo'dhyāyaḥ||
āhuti
oṃ hrīṃ sāṅgāyai sāyudhāyai saśaktikāyai saparivārāyai savāhanāyai aṣṭāviṃśati varṇātmikāyai lakśmī bījādiṣṭāyai mahāhutiṃ samarpayāmi namaḥ svāhā |
Sanskrit — Devanagari (original)
महिषासुर सैन्यवधो नाम द्वितीयोऽध्यायः ॥
अस्य सप्त सतीमध्यम चरित्रस्य विष्णुर् ऋषिः । उष्णिक् छन्दः । श्रीमहालक्ष्मीदेवता। शाकम्भरी शक्तिः । दुर्गा बीजम् । वायुस्तत्त्वम् । यजुर्वेदः स्वरूपम् । श्री महालक्ष्मीप्रीत्यर्थे मध्यम चरित्र जपे विनियोगः ॥
ध्यानं
ॐ अक्षस्रक्परशुं गदेषुकुलिशं पद्मं धनुः कुण्डिकां
दण्डं शक्तिमसिं च चर्म जलजं घण्टां सुराभाजनम् ।
शूलं पाशसुदर्शने च दधतीं हस्तैः प्रवाल प्रभां
सेवे सैरिभमर्दिनीमिह महलक्ष्मीं सरोजस्थिताम् ॥
ऋषिरुवाच ॥1॥
देवासुरमभूद्युद्धं पूर्णमब्दशतं पुरा।
महिषेऽसुराणां अधिपे देवानाञ्च पुरन्दरे
तत्रासुरैर्महावीर्यिर्देवसैन्यं पराजितं।
जित्वा च सकलान् देवान् इन्द्रोऽभून्महिषासुरः ॥3॥
ततः पराजिता देवाः पद्मयोनिं प्रजापतिम्।
पुरस्कृत्यगतास्तत्र यत्रेश गरुडध्वजौ ॥4॥
यथावृत्तं तयोस्तद्वन् महिषासुरचेष्टितम्।
त्रिदशाः कथयामासुर्देवाभिभवविस्तरम् ॥5॥
सूर्येन्द्राग्न्यनिलेन्दूनां यमस्य वरुणस्य च
अन्येषां चाधिकारान्स स्वयमेवाधितिष्टति ॥6॥
स्वर्गान्निराकृताः सर्वे तेन देव गणा भुविः।
विचरन्ति यथा मर्त्या महिषेण दुरात्मना ॥6॥
एतद्वः कथितं सर्वं अमरारिविचेष्टितम्।
शरणं वः प्रपन्नाः स्मो वधस्तस्य विचिन्त्यताम् ॥8॥
इत्थं निशम्य देवानां वचांसि मधुसूधनः
चकार कोपं शम्भुश्च भ्रुकुटीकुटिलाननौ ॥9॥
ततोऽतिकोपपूर्णस्य चक्रिणो वदनात्ततः।
निश्चक्राम महत्तेजो ब्रह्मणः शङ्करस्य च ॥10॥
अन्येषां चैव देवानां शक्रादीनां शरीरतः।
निर्गतं सुमहत्तेजः स्तच्चैक्यं समगच्छत ॥11॥
अतीव तेजसः कूटं ज्वलन्तमिव पर्वतम्।
ददृशुस्ते सुरास्तत्र ज्वालाव्याप्तदिगन्तरम् ॥12॥
अतुलं तत्र तत्तेजः सर्वदेव शरीरजम्।
एकस्थं तदभून्नारी व्याप्तलोकत्रयं त्विषा ॥13॥
यदभूच्छाम्भवं तेजः स्तेनाजायत तन्मुखम्।
याम्येन चाभवन् केशा बाहवो विष्णुतेजसा ॥14॥
सौम्येन स्तनयोर्युग्मं मध्यं चैन्द्रेण चाभवत्।
वारुणेन च जङ्घोरू नितम्बस्तेजसा भुवः ॥15॥
ब्रह्मणस्तेजसा पादौ तदङ्गुल्योऽर्क तेजसा।
वसूनां च कराङ्गुल्यः कौबेरेण च नासिका ॥16॥
तस्यास्तु दन्ताः सम्भूता प्राजापत्येन तेजसा
नयनत्रितयं जज्ञे तथा पावकतेजसा ॥17॥
भ्रुवौ च सन्ध्ययोस्तेजः श्रवणावनिलस्य च
अन्येषां चैव देवानां सम्भवस्तेजसां शिव ॥18॥
ततः समस्त देवानां तेजोराशिसमुद्भवाम्।
तां विलोक्य मुदं प्रापुः अमरा महिषार्दिताः ॥19॥
शूलं शूलाद्विनिष्कृष्य ददौ तस्यै पिनाकधृक्।
चक्रं च दत्तवान् कृष्णः समुत्पाट्य स्वचक्रतः ॥20॥
शङ्खं च वरुणः शक्तिं ददौ तस्यै हुताशनः
मारुतो दत्तवांश्चापं बाणपूर्णे तथेषुधी ॥21॥
वज्रमिन्द्रः समुत्पाट्य कुलिशादमराधिपः।
ददौ तस्यै सहस्राक्षो घण्टामैरावताद्गजात् ॥22॥
कालदण्डाद्यमो दण्डं पाशं चाम्बुपतिर्ददौ।
प्रजापतिश्चाक्षमालां ददौ ब्रह्मा कमण्डलं ॥23॥
समस्तरोमकूपेषु निज रश्मीन् दिवाकरः
कालश्च दत्तवान् खड्गं तस्याः श्चर्म च निर्मलम् ॥24॥
क्षीरोदश्चामलं हारं अजरे च तथाम्बरे
चूडामणिं तथादिव्यं कुण्डले कटकानिच ॥25॥
अर्धचन्द्रं तधा शुभ्रं केयूरान् सर्व बाहुषु
नूपुरौ विमलौ तद्व द्ग्रैवेयकमनुत्तमम् ॥26॥
अङ्गुलीयकरत्नानि समस्तास्वङ्गुलीषु च
विश्व कर्मा ददौ तस्यै परशुं चाति निर्मलं ॥27॥
अस्त्राण्यनेकरूपाणि तथाऽभेद्यं च दंशनम्।
अम्लान पङ्कजां मालां शिरस्यु रसि चापराम्॥28॥
अददज्जलधिस्तस्यै पङ्कजं चातिशोभनम्।
हिमवान् वाहनं सिंहं रत्नानि विविधानिच॥29॥
ददावशून्यं सुरया पानपात्रं दनाधिपः।
शेषश्च सर्व नागेशो महामणि विभूषितम् ॥30॥
नागहारं ददऽउ तस्यै धत्ते यः पृथिवीमिमाम्।
अन्यैरपि सुरैर्देवी भूषणैः आयुधैस्तथाः ॥31॥
सम्मानिता ननादोच्चैः साट्टहासं मुहुर्मुहु।
तस्यानादेन घोरेण कृत्स्न मापूरितं नभः ॥32॥
अमायतातिमहता प्रतिशब्दो महानभूत्।
चुक्षुभुः सकलालोकाः समुद्राश्च चकम्पिरे ॥33॥
चचाल वसुधा चेलुः सकलाश्च महीधराः।
जयेति देवाश्च मुदा तामूचुः सिंहवाहिनीम् ॥34॥
तुष्टुवुर्मुनयश्चैनां भक्तिनम्रात्ममूर्तयः।
दृष्ट्वा समस्तं सङ्क्षुब्धं त्रैलोक्यं अमरारयः ॥35॥
सन्नद्धाखिलसैन्यास्ते समुत्तस्थुरुदायुदाः।
आः किमेतदिति क्रोधादाभाष्य महिषासुरः ॥36॥
अभ्यधावत तं शब्दं अशेषैरसुरैर्वृतः।
स ददर्ष ततो देवीं व्याप्तलोकत्रयां त्विषा॥37॥
पादाक्रान्त्या नतभुवं किरीटोल्लिखिताम्बराम्।
क्षोभिताशेषपातालां धनुर्ज्यानिःस्वनेन ताम् ॥38॥
दिशो भुजसहस्रेण समन्ताद्व्याप्य संस्थिताम्।
ततः प्रववृते युद्धं तया देव्या सुरद्विषां ॥39॥
शस्त्रास्त्रैर्भहुधा मुक्तैरादीपितदिगन्तरम्।
महिषासुरसेनानीश्चिक्षुराख्यो महासुरः ॥40॥
युयुधे चमरश्चान्यैश्चतुरङ्गबलान्वितः।
रथानामयुतैः षड्भिः रुदग्राख्यो महासुरः ॥41॥
अयुध्यतायुतानां च सहस्रेण महाहनुः।
पञ्चाशद्भिश्च नियुतैरसिलोमा महासुरः ॥42॥
अयुतानां शतैः षड्भिःर्भाष्कलो युयुधे रणे।
गजवाजि सहस्रौघै रनेकैः परिवारितः ॥43॥
वृतो रथानां कोट्या च युद्धे तस्मिन्नयुध्यत।
बिडालाख्योऽयुतानां च पञ्चाशद्भिरथायुतैः ॥44॥
युयुधे संयुगे तत्र रथानां परिवारितः।
अन्ये च तत्रायुतशो रथनागहयैर्वृताः ॥45॥
युयुधुः संयुगे देव्या सह तत्र महासुराः।
कोटिकोटिसहस्त्रैस्तु रथानां दन्तिनां तथा ॥46॥
हयानां च वृतो युद्धे तत्राभून्महिषासुरः।
तोमरैर्भिन्धिपालैश्च शक्तिभिर्मुसलैस्तथा ॥47॥
युयुधुः संयुगे देव्या खड्गैः परसुपट्टिसैः।
केचिच्छ चिक्षिपुः शक्तीः केचित् पाशांस्तथापरे ॥48॥
देवीं खड्गप्रहारैस्तु ते तां हन्तुं प्रचक्रमुः।
सापि देवी ततस्तानि शस्त्राण्यस्त्राणि चण्डिका ॥49॥
लील यैव प्रचिच्छेद निजशस्त्रास्त्रवर्षिणी।
अनायस्तानना देवी स्तूयमाना सुरर्षिभिः ॥50॥
मुमोचासुरदेहेषु शस्त्राण्यस्त्राणि चेश्वरी।
सोऽपि क्रुद्धो धुतसटो देव्या वाहनकेसरी ॥51॥
चचारासुर सैन्येषु वनेष्विव हुताशनः।
निःश्वासान् मुमुचेयांश्च युध्यमानारणेऽम्बिका॥52॥
त एव सध्यसम्भूता गणाः शतसहस्रशः।
युयुधुस्ते परशुभिर्भिन्दिपालासिपट्टिशैः ॥53॥
नाशयन्तोऽअसुरगणान् देवीशक्त्युपबृंहिताः।
अवादयन्ता पटहान् गणाः शङां स्तथापरे॥54॥
मृदङ्गांश्च तथैवान्ये तस्मिन्युद्ध महोत्सवे।
ततोदेवी त्रिशूलेन गदया शक्तिवृष्टिभिः॥55॥
खड्गादिभिश्च शतशो निजघान महासुरान्।
पातयामास चैवान्यान् घण्टास्वनविमोहितान् ॥56॥
असुरान् भुविपाशेन बध्वाचान्यानकर्षयत्।
केचिद् द्विधाकृता स्तीक्ष्णैः खड्गपातैस्तथापरे॥57॥
विपोथिता निपातेन गदया भुवि शेरते।
वेमुश्च केचिद्रुधिरं मुसलेन भृशं हताः ॥58॥
केचिन्निपतिता भूमौ भिन्नाः शूलेन वक्षसि।
निरन्तराः शरौघेन कृताः केचिद्रणाजिरे ॥59॥
शल्यानुकारिणः प्राणान् ममुचुस्त्रिदशार्दनाः।
केषाञ्चिद्बाहवश्चिन्नाश्चिन्नग्रीवास्तथापरे ॥60॥
शिरांसि पेतुरन्येषां अन्ये मध्ये विदारिताः।
विच्छिन्नजज्घास्वपरे पेतुरुर्व्यां महासुराः ॥61॥
एकबाह्वक्षिचरणाः केचिद्देव्या द्विधाकृताः।
छिन्नेपि चान्ये शिरसि पतिताः पुनरुत्थिताः ॥62॥
कबन्धा युयुधुर्देव्या गृहीतपरमायुधाः।
ननृतुश्चापरे तत्र युद्दे तूर्यलयाश्रिताः ॥63॥
कबन्धाश्चिन्नशिरसः खड्गशक्य्तृष्टिपाणयः।
तिष्ठ तिष्ठेति भाषन्तो देवी मन्ये महासुराः ॥64॥
पातितै रथनागाश्वैः आसुरैश्च वसुन्धरा।
अगम्या साभवत्तत्र यत्राभूत् स महारणः ॥65॥
शोणितौघा महानद्यस्सद्यस्तत्र विसुस्रुवुः।
मध्ये चासुरसैन्यस्य वारणासुरवाजिनाम् ॥66॥
क्षणेन तन्महासैन्यमसुराणां तथाऽम्बिका।
निन्ये क्षयं यथा वह्निस्तृणदारु महाचयम् ॥67॥
सच सिंहो महानादमुत्सृजन् धुतकेसरः।
शरीरेभ्योऽमरारीणामसूनिव विचिन्वति ॥68॥
देव्या गणैश्च तैस्तत्र कृतं युद्धं तथासुरैः।
यथैषां तुष्टुवुर्देवाः पुष्पवृष्टिमुचो दिवि ॥69॥
जय जय श्री मार्कण्डेय पुराणे सावर्निके मन्वन्तरे देवि महत्म्ये महिषासुरसैन्यवधो नाम द्वितीयोऽध्यायः॥
आहुति
ॐ ह्रीं साङ्गायै सायुधायै सशक्तिकायै सपरिवारायै सवाहनायै अष्टाविंशति वर्णात्मिकायै लक्श्मी बीजादिष्टायै महाहुतिं समर्पयामि नमः स्वाहा ।
mahiṣāsura sainyavadho nāma dvitīyo'dhyāyaḥ ||
asya sapta satīmadhyama caritrasya viṣṇur ṛṣiḥ | uṣṇik chandaḥ | śrīmahālakṣmīdevatā| śākambharī śaktiḥ | durgā bījam | vāyustattvam | yajurvedaḥ svarūpam | śrī mahālakṣmīprītyarthe madhyama caritra jape viniyogaḥ ||
dhyānaṃ
oṃ akṣasrakparaśuṃ gadeṣukuliśaṃ padmaṃ dhanuḥ kuṇḍikāṃ
daṇḍaṃ śaktimasiṃ ca carma jalajaṃ ghaṇṭāṃ surābhājanam |
śūlaṃ pāśasudarśane ca dadhatīṃ hastaiḥ pravāla prabhāṃ
seve sairibhamardinīmiha mahalakṣmīṃ sarojasthitām ||
ṛṣiruvāca ||1||
devāsuramabhūdyuddhaṃ pūrṇamabdaśataṃ purā|
mahiṣe'surāṇāṃ adhipe devānāñca purandare
tatrāsurairmahāvīryirdevasainyaṃ parājitaṃ|
jitvā ca sakalān devān indro'bhūnmahiṣāsuraḥ ||3||
tataḥ parājitā devāḥ padmayoniṃ prajāpatim|
puraskṛtyagatāstatra yatreśa garuḍadhvajau ||4||
yathāvṛttaṃ tayostadvan mahiṣāsuraceṣṭitam|
tridaśāḥ kathayāmāsurdevābhibhavavistaram ||5||
sūryendrāgnyanilendūnāṃ yamasya varuṇasya ca
anyeṣāṃ cādhikārānsa svayamevādhitiṣṭati ||6||
svargānnirākṛtāḥ sarve tena deva gaṇā bhuviḥ|
vicaranti yathā martyā mahiṣeṇa durātmanā ||6||
etadvaḥ kathitaṃ sarvaṃ amarāriviceṣṭitam|
śaraṇaṃ vaḥ prapannāḥ smo vadhastasya vicintyatām ||8||
itthaṃ niśamya devānāṃ vacāṃsi madhusūdhanaḥ
cakāra kopaṃ śambhuśca bhrukuṭīkuṭilānanau ||9||
tato'tikopapūrṇasya cakriṇo vadanāttataḥ|
niścakrāma mahattejo brahmaṇaḥ śaṅkarasya ca ||10||
anyeṣāṃ caiva devānāṃ śakrādīnāṃ śarīrataḥ|
nirgataṃ sumahattejaḥ staccaikyaṃ samagacchata ||11||
atīva tejasaḥ kūṭaṃ jvalantamiva parvatam|
dadṛśuste surāstatra jvālāvyāptadigantaram ||12||
atulaṃ tatra tattejaḥ sarvadeva śarīrajam|
ekasthaṃ tadabhūnnārī vyāptalokatrayaṃ tviṣā ||13||
yadabhūcchāmbhavaṃ tejaḥ stenājāyata tanmukham|
yāmyena cābhavan keśā bāhavo viṣṇutejasā ||14||
saumyena stanayoryugmaṃ madhyaṃ caindreṇa cābhavat|
vāruṇena ca jaṅghorū nitambastejasā bhuvaḥ ||15||
brahmaṇastejasā pādau tadaṅgulyo'rka tejasā|
vasūnāṃ ca karāṅgulyaḥ kaubereṇa ca nāsikā ||16||
tasyāstu dantāḥ sambhūtā prājāpatyena tejasā
nayanatritayaṃ jajñe tathā pāvakatejasā ||17||
bhruvau ca sandhyayostejaḥ śravaṇāvanilasya ca
anyeṣāṃ caiva devānāṃ sambhavastejasāṃ śiva ||18||
tataḥ samasta devānāṃ tejorāśisamudbhavām|
tāṃ vilokya mudaṃ prāpuḥ amarā mahiṣārditāḥ ||19||
śūlaṃ śūlādviniṣkṛṣya dadau tasyai pinākadhṛk|
cakraṃ ca dattavān kṛṣṇaḥ samutpāṭya svacakrataḥ ||20||
śaṅkhaṃ ca varuṇaḥ śaktiṃ dadau tasyai hutāśanaḥ
māruto dattavāṃścāpaṃ bāṇapūrṇe tatheṣudhī ||21||
vajramindraḥ samutpāṭya kuliśādamarādhipaḥ|
dadau tasyai sahasrākṣo ghaṇṭāmairāvatādgajāt ||22||
kāladaṇḍādyamo daṇḍaṃ pāśaṃ cāmbupatirdadau|
prajāpatiścākṣamālāṃ dadau brahmā kamaṇḍalaṃ ||23||
samastaromakūpeṣu nija raśmīn divākaraḥ
kālaśca dattavān khaḍgaṃ tasyāḥ ścarma ca nirmalam ||24||
kṣīrodaścāmalaṃ hāraṃ ajare ca tathāmbare
cūḍāmaṇiṃ tathādivyaṃ kuṇḍale kaṭakānica ||25||
ardhacandraṃ tadhā śubhraṃ keyūrān sarva bāhuṣu
nūpurau vimalau tadva dgraiveyakamanuttamam ||26||
aṅgulīyakaratnāni samastāsvaṅgulīṣu ca
viśva karmā dadau tasyai paraśuṃ cāti nirmalaṃ ||27||
astrāṇyanekarūpāṇi tathā'bhedyaṃ ca daṃśanam|
amlāna paṅkajāṃ mālāṃ śirasyu rasi cāparām||28||
adadajjaladhistasyai paṅkajaṃ cātiśobhanam|
himavān vāhanaṃ siṃhaṃ ratnāni vividhānica||29||
dadāvaśūnyaṃ surayā pānapātraṃ danādhipaḥ|
śeṣaśca sarva nāgeśo mahāmaṇi vibhūṣitam ||30||
nāgahāraṃ dada'u tasyai dhatte yaḥ pṛthivīmimām|
anyairapi surairdevī bhūṣaṇaiḥ āyudhaistathāḥ ||31||
sammānitā nanādoccaiḥ sāṭṭahāsaṃ muhurmuhu|
tasyānādena ghoreṇa kṛtsna māpūritaṃ nabhaḥ ||32||
amāyatātimahatā pratiśabdo mahānabhūt|
cukṣubhuḥ sakalālokāḥ samudrāśca cakampire ||33||
cacāla vasudhā celuḥ sakalāśca mahīdharāḥ|
jayeti devāśca mudā tāmūcuḥ siṃhavāhinīm ||34||
tuṣṭuvurmunayaścaināṃ bhaktinamrātmamūrtayaḥ|
dṛṣṭvā samastaṃ saṅkṣubdhaṃ trailokyaṃ amarārayaḥ ||35||
sannaddhākhilasainyāste samuttasthurudāyudāḥ|
āḥ kimetaditi krodhādābhāṣya mahiṣāsuraḥ ||36||
abhyadhāvata taṃ śabdaṃ aśeṣairasurairvṛtaḥ|
sa dadarṣa tato devīṃ vyāptalokatrayāṃ tviṣā||37||
pādākrāntyā natabhuvaṃ kirīṭollikhitāmbarām|
kṣobhitāśeṣapātālāṃ dhanurjyāniḥsvanena tām ||38||
diśo bhujasahasreṇa samantādvyāpya saṃsthitām|
tataḥ pravavṛte yuddhaṃ tayā devyā suradviṣāṃ ||39||
śastrāstrairbhahudhā muktairādīpitadigantaram|
mahiṣāsurasenānīścikṣurākhyo mahāsuraḥ ||40||
yuyudhe camaraścānyaiścaturaṅgabalānvitaḥ|
rathānāmayutaiḥ ṣaḍbhiḥ rudagrākhyo mahāsuraḥ ||41||
ayudhyatāyutānāṃ ca sahasreṇa mahāhanuḥ|
pañcāśadbhiśca niyutairasilomā mahāsuraḥ ||42||
ayutānāṃ śataiḥ ṣaḍbhiḥrbhāṣkalo yuyudhe raṇe|
gajavāji sahasraughai ranekaiḥ parivāritaḥ ||43||
vṛto rathānāṃ koṭyā ca yuddhe tasminnayudhyata|
biḍālākhyo'yutānāṃ ca pañcāśadbhirathāyutaiḥ ||44||
yuyudhe saṃyuge tatra rathānāṃ parivāritaḥ|
anye ca tatrāyutaśo rathanāgahayairvṛtāḥ ||45||
yuyudhuḥ saṃyuge devyā saha tatra mahāsurāḥ|
koṭikoṭisahastraistu rathānāṃ dantināṃ tathā ||46||
hayānāṃ ca vṛto yuddhe tatrābhūnmahiṣāsuraḥ|
tomarairbhindhipālaiśca śaktibhirmusalaistathā ||47||
yuyudhuḥ saṃyuge devyā khaḍgaiḥ parasupaṭṭisaiḥ|
keciccha cikṣipuḥ śaktīḥ kecit pāśāṃstathāpare ||48||
devīṃ khaḍgaprahāraistu te tāṃ hantuṃ pracakramuḥ|
sāpi devī tatastāni śastrāṇyastrāṇi caṇḍikā ||49||
līla yaiva praciccheda nijaśastrāstravarṣiṇī|
anāyastānanā devī stūyamānā surarṣibhiḥ ||50||
mumocāsuradeheṣu śastrāṇyastrāṇi ceśvarī|
so'pi kruddho dhutasaṭo devyā vāhanakesarī ||51||
cacārāsura sainyeṣu vaneṣviva hutāśanaḥ|
niḥśvāsān mumuceyāṃśca yudhyamānāraṇe'mbikā||52||
ta eva sadhyasambhūtā gaṇāḥ śatasahasraśaḥ|
yuyudhuste paraśubhirbhindipālāsipaṭṭiśaiḥ ||53||
nāśayanto'asuragaṇān devīśaktyupabṛṃhitāḥ|
avādayantā paṭahān gaṇāḥ śaṅāṃ stathāpare||54||
mṛdaṅgāṃśca tathaivānye tasminyuddha mahotsave|
tatodevī triśūlena gadayā śaktivṛṣṭibhiḥ||55||
khaḍgādibhiśca śataśo nijaghāna mahāsurān|
pātayāmāsa caivānyān ghaṇṭāsvanavimohitān ||56||
asurān bhuvipāśena badhvācānyānakarṣayat|
kecid dvidhākṛtā stīkṣṇaiḥ khaḍgapātaistathāpare||57||
vipothitā nipātena gadayā bhuvi śerate|
vemuśca kecidrudhiraṃ musalena bhṛśaṃ hatāḥ ||58||
kecinnipatitā bhūmau bhinnāḥ śūlena vakṣasi|
nirantarāḥ śaraughena kṛtāḥ kecidraṇājire ||59||
śalyānukāriṇaḥ prāṇān mamucustridaśārdanāḥ|
keṣāñcidbāhavaścinnāścinnagrīvāstathāpare ||60||
śirāṃsi peturanyeṣāṃ anye madhye vidāritāḥ|
vicchinnajajghāsvapare petururvyāṃ mahāsurāḥ ||61||
ekabāhvakṣicaraṇāḥ keciddevyā dvidhākṛtāḥ|
chinnepi cānye śirasi patitāḥ punarutthitāḥ ||62||
kabandhā yuyudhurdevyā gṛhītaparamāyudhāḥ|
nanṛtuścāpare tatra yudde tūryalayāśritāḥ ||63||
kabandhāścinnaśirasaḥ khaḍgaśakytṛṣṭipāṇayaḥ|
tiṣṭha tiṣṭheti bhāṣanto devī manye mahāsurāḥ ||64||
pātitai rathanāgāśvaiḥ āsuraiśca vasundharā|
agamyā sābhavattatra yatrābhūt sa mahāraṇaḥ ||65||
śoṇitaughā mahānadyassadyastatra visusruvuḥ|
madhye cāsurasainyasya vāraṇāsuravājinām ||66||
kṣaṇena tanmahāsainyamasurāṇāṃ tathā'mbikā|
ninye kṣayaṃ yathā vahnistṛṇadāru mahācayam ||67||
saca siṃho mahānādamutsṛjan dhutakesaraḥ|
śarīrebhyo'marārīṇāmasūniva vicinvati ||68||
devyā gaṇaiśca taistatra kṛtaṃ yuddhaṃ tathāsuraiḥ|
yathaiṣāṃ tuṣṭuvurdevāḥ puṣpavṛṣṭimuco divi ||69||
jaya jaya śrī mārkaṇḍeya purāṇe sāvarnike manvantare devi mahatmye mahiṣāsurasainyavadho nāma dvitīyo'dhyāyaḥ||
āhuti
oṃ hrīṃ sāṅgāyai sāyudhāyai saśaktikāyai saparivārāyai savāhanāyai aṣṭāviṃśati varṇātmikāyai lakśmī bījādiṣṭāyai mahāhutiṃ samarpayāmi namaḥ svāhā |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.