asya śrīhanumatsahasranāmastotramahāmantrasya śrīrāmacandra ṛṣiḥ anuṣṭupchandaḥ śrīhanumānmahārudro devatā hrīṃ śrīṃ hrauṃ hrāṃ bījaṃ śrīṃ iti śaktiḥ kilikila bubu kāreṇa iti kīlakaṃ laṅkāvidhvaṃsaneti kavacaṃ mama sarvopadravaśāntyarthe mama sarvakāryasiddhyarthe jape viniyogaḥ |
dhyānaṃ –
prataptasvarṇavarṇābhaṃ saṃraktāruṇalocanam |
sugrīvādiyutaṃ dhyāyet pītāmbarasamāvṛtam ||
goṣpadīkṛtavārāśiṃ pucchamastakamīśvaram |
jñānamudrāṃ ca bibhrāṇaṃ sarvālaṅkārabhūṣitam ||
vāmahastasamākṛṣṭadaśāsyānanamaṇḍalam |
udyaddakṣiṇadordaṇḍaṃ hanūmantaṃ vicintayet ||
stotraṃ –
hanūmān śrīprado vāyuputro rudro nayo'jaraḥ |
Verse 1
amṛtyurvīravīraśca grāmavāso janāśrayaḥ || 1 ||
dhanado nirguṇākāro vīro nidhipatirmuniḥ |
Verse 2
piṅgākṣo varado vāgmī sītāśokavināśanaḥ || 2 ||
śivaḥ śarvaḥ paro'vyakto vyaktāvyakto dharādharaḥ |
Verse 3
piṅgakeśaḥ piṅgaromā śrutigamyaḥ sanātanaḥ || 3 ||
anādirbhagavān divyo viśvaheturnarāśrayaḥ |
Verse 4
ārogyakartā viśveśo viśvanātho harīśvaraḥ || 4 ||
bhargo rāmo rāmabhaktaḥ kalyāṇaprakṛtīśvaraḥ |
Verse 5
viśvambharo viśvamūrtirviśvākāro'tha viśvapaḥ || 5 ||
viśvātmā viśvasevyo'tha viśvo viśvadharo raviḥ |
Verse 6
viśvaceṣṭo viśvagamyo viśvadhyeyaḥ kalādharaḥ || 6 ||
plavaṅgamaḥ kapiśreṣṭho jyeṣṭho vedyo vanecaraḥ |
Verse 7
bālo vṛddho yuvā tattvaṃ tattvagamyaḥ sakhā hyajaḥ || 7 ||
añjanāsūnuravyagro grāmasyānto dharādharaḥ |
Verse 8
bhūrbhuvaḥsvarmaharloko janolokastapo'vyayaḥ || 8 ||
satyamoṅkāragamyaśca praṇavo vyāpako'malaḥ |
Verse 9
śivadharmapratiṣṭhātā rāmeṣṭaḥ phalgunapriyaḥ || 9 ||
goṣpadīkṛtavārīśaḥ pūrṇakāmo dharāpatiḥ |
Verse 10
rakṣoghnaḥ puṇḍarīkākṣaḥ śaraṇāgatavatsalaḥ || 10 ||
jānakīprāṇadātā ca rakṣaḥprāṇāpahārakaḥ |
Verse 11
pūrṇaḥ satyaḥ pītavāsā divākarasamaprabhaḥ || 11 ||
droṇahartā śaktinetā śaktirākṣasamārakaḥ |
Verse 12
akṣaghno rāmadūtaśca śākinījīvitāharaḥ || 12 ||
bubhūkārahatārātirgarvaparvatamardanaḥ |
Verse 13
hetustvahetuḥ prāṃśuśca viśvakartā jagadguruḥ || 13 ||
jagannātho jagannetā jagadīśo janeśvaraḥ |
Verse 14
jagatśrito hariḥ śrīśo garuḍasmayabhañjakaḥ || 14 ||
pārthadhvajo vāyuputraḥ sitapuccho'mitaprabhaḥ |
Verse 15
brahmapucchaḥ parabrahmapuccho rāmeṣṭakārakaḥ || 15 ||
sugrīvādiyuto jñānī vānaro vānareśvaraḥ |
Verse 16
kalpasthāyī cirañjīvī prasannaśca sadāśivaḥ || 16 ||
sanmatiḥ sadgatirbhuktimuktidaḥ kīrtidāyakaḥ |
Verse 17
kīrtiḥ kīrtipradaścaiva samudraḥ śrīpradaḥ śivaḥ || 17 ||
udadhikramaṇo devaḥ saṃsārabhayanāśanaḥ |
Verse 18
vālibandhanakṛdviśvajetā viśvapratiṣṭhitaḥ || 18 || [vāri]
laṅkāriḥ kālapuruṣo laṅkeśagṛhabhañjanaḥ |
bhūtāvāso vāsudevo vasustribhuvaneśvaraḥ ||
śrīrāmarūpaḥ kṛṣṇastu laṅkāprāsādabhañjanaḥ |
Verse 20
kṛṣṇaḥ kṛṣṇastutaḥ śāntaḥ śāntido viśvabhāvanaḥ || 20 ||
viśvabhoktā'tha māraghno brahmacārī jitendriyaḥ |
Verse 21
ūrdhvago lāṅgulī mālī lāṅgūlāhatarākṣasaḥ || 21 ||
samīratanujo vīro vīramāro jayapradaḥ |
Verse 22
jaganmaṅgaladaḥ puṇyaḥ puṇyaśravaṇakīrtanaḥ || 22 ||
puṇyakīrtiḥ puṇyagītirjagatpāvanapāvanaḥ |
Verse 23
deveśo'mitaromā'tha rāmabhaktavidhāyakaḥ || 23 ||
dhyātā dhyeyo jagatsākṣī cetā caitanyavigrahaḥ |
Verse 24
jñānadaḥ prāṇadaḥ prāṇo jagatprāṇaḥ samīraṇaḥ || 24 ||
vibhīṣaṇapriyaḥ śūraḥ pippalāśrayasiddhidaḥ |
Verse 25
siddhaḥ siddhāśrayaḥ kālaḥ kālabhakṣakapūjitaḥ || 25 ||
laṅkeśanidhanasthāyī laṅkādāhaka īśvaraḥ |
Verse 26
candrasūryāgninetraśca kālāgniḥ pralayāntakaḥ || 26 ||
kapilaḥ kapiśaḥ puṇyarātirdvādaśarāśigaḥ |
Verse 27
sarvāśrayo'prameyātmā revatyādinivārakaḥ || 27 ||
lakṣmaṇaprāṇadātā ca sītājīvanahetukaḥ |
Verse 28
rāmadhyāyī hṛṣīkeśo viṣṇubhakto jaṭī balī || 28 ||
devāridarpahā hotā dhātā kartā jagatprabhuḥ |
Verse 29
nagaragrāmapālaśca śuddho buddho nirantaraḥ || 29 ||
nirañjano nirvikalpo guṇātīto bhayaṅkaraḥ |
Verse 30
hanumāṃśca durārādhyastapaḥsādhyo maheśvaraḥ || 30 ||
jānakīghanaśokotthatāpahartā parāśaraḥ |
Verse 31
vāṅmayaḥ sadasadrūpaḥ kāraṇaṃ prakṛteḥ paraḥ || 31 ||
bhāgyado nirmalo netā pucchalaṅkāvidāhakaḥ |
Verse 32
pucchabaddho yātudhāno yātudhānaripupriyaḥ || 32 ||
chāyāpahārī bhūteśo lokeśaḥ sadgatipradaḥ |
Verse 33
plavaṅgameśvaraḥ krodhaḥ krodhasaṃraktalocanaḥ || 33 ||
krodhahartā tāpahartā bhaktābhayavarapradaḥ |
Verse 34
bhaktānukampī viśveśaḥ puruhūtaḥ purandaraḥ || 34 ||
agnirvibhāvasurbhāsvān yamo nirṛtireva ca |
Verse 35
varuṇo vāyugatimān vāyuḥ kubera īśvaraḥ || 35 ||
raviścandraḥ kujaḥ saumyo guruḥ kāvyaḥ śanaiścaraḥ |
Verse 36
rāhuḥ keturmaruddātā dhātā hartā samīrajaḥ || 36 ||
maśakīkṛtadevārirdaityārirmadhusūdanaḥ |
Verse 37
kāmaḥ kapiḥ kāmapālaḥ kapilo viśvajīvanaḥ || 37 ||
bhāgīrathīpadāmbhojaḥ setubandhaviśāradaḥ |
Verse 38
svāhā svadhā haviḥ kavyaṃ havyavāhaḥ prakāśakaḥ || 38 ||
svaprakāśo mahāvīro madhuro'mitavikramaḥ |
Verse 39
uḍḍīnoḍḍīnagatimān sadgatiḥ puruṣottamaḥ || 39 ||
jagadātmā jagadyonirjagadanto hyanantaraḥ |
Verse 40
vipāpmā niṣkalaṅko'tha mahān mahadahaṅkṛtiḥ || 40 ||
khaṃ vāyuḥ pṛthivī cāpo vahnirdik kāla ekalaḥ |
Verse 41
kṣetrajñaḥ kṣetrapālaśca palvalīkṛtasāgaraḥ || 41 ||
hiraṇmayaḥ purāṇaśca khecaro bhūcaro manuḥ |
Verse 42
hiraṇyagarbhaḥ sūtrātmā rājarājo viśāṃ patiḥ || 42 ||
vedāntavedya udgītho vedāṅgo vedapāragaḥ |
Verse 43
pratigrāmasthitaḥ sadyaḥ sphūrtidātā guṇākaraḥ || 43 ||
nakṣatramālī bhūtātmā surabhiḥ kalpapādapaḥ |
Verse 44
cintāmaṇirguṇanidhiḥ prajādvāramanuttamaḥ || 44 ||
puṇyaślokaḥ purārātiḥ matimān śarvarīpatiḥ |
Verse 45
kilkilārāvasantrastabhūtapretapiśācakaḥ || 45 ||
ṛṇatrayaharaḥ sūkṣmaḥ sthūlaḥ sarvagatiḥ pumān |
Verse 46
apasmāraharaḥ smartā śrutirgāthā smṛtirmanuḥ || 46 ||
svargadvāraṃ prajādvāraṃ mokṣadvāraṃ yatīśvaraḥ |
Verse 47
nādarūpaṃ paraṃ brahma brahma brahmapurātanaḥ || 47 ||
eko'neko janaḥ śuklaḥ svayañjyotiranākulaḥ |
Verse 48
jyotirjyotiranādiśca sāttviko rājasastamaḥ || 48 ||
tamohartā nirālambo nirākāro guṇākaraḥ |
guṇāśrayo guṇamayo bṛhatkāyo bṛhadyaśāḥ ||
bṛhaddhanurbṛhatpādo bṛhanmūrdhā bṛhatsvanaḥ |
Verse 50
bṛhatkarṇo bṛhannāso bṛhadbāhurbṛhattanuḥ || 50 ||
bṛhadgalo bṛhatkāyo bṛhatpuccho bṛhatkaraḥ |
Verse 51
bṛhadgatirbṛhatsevo bṛhallokaphalapradaḥ || 51 ||
bṛhadbhaktirbṛhadvāñchāphalado bṛhadīśvaraḥ |
Verse 52
bṛhallokanuto draṣṭā vidyādātā jagadguruḥ || 52 ||
devācāryaḥ satyavādī brahmavādī kalādharaḥ |
Verse 53
saptapātālagāmī ca malayācalasaṃśrayaḥ || 53 ||
uttarāśāsthitaḥ śrīśo divyauṣadhivaśaḥ khagaḥ |
Verse 54
śākhāmṛgaḥ kapīndro'tha purāṇaḥ prāṇacañcuraḥ || 54 ||
caturo brāhmaṇo yogī yogigamyaḥ paro'varaḥ |
Verse 55
anādinidhano vyāso vaikuṇṭhaḥ pṛthivīpatiḥ || 55 ||
aparājito jitārātiḥ sadānandada īśitā |
Verse 56
gopālo gopatiryoddhā kaliḥ sphālaḥ parātparaḥ || 56 ||
manovegī sadāyogī saṃsārabhayanāśanaḥ |
Verse 57
tattvadātā'tha tattvajñastattvaṃ tattvaprakāśakaḥ || 57 ||
śuddho buddho nityayukto bhaktākāro jagadrathaḥ |
Verse 58
pralayo'mitamāyaśca māyātīto vimatsaraḥ || 58 ||
māyānirjitarakṣāśca māyānirmitaviṣṭapaḥ |
māyāśrayaśca nirlepo māyānirvartakaḥ sukhī ||
sukhaṃ sukhaprado nāgo maheśakṛtasaṃstavaḥ |
Verse 60
maheśvaraḥ satyasandhaḥ śarabhaḥ kalipāvanaḥ || 60 ||
raso rasajñaḥ sanmāno rūpaṃ cakṣuḥ śrutī ravaḥ |
Verse 61
ghrāṇaṃ gandhaḥ sparśanaṃ ca sparśo hiṅkāramānagaḥ || 61 ||
netinetītigamyaśca vaikuṇṭhabhajanapriyaḥ |
Verse 62
giriśo girijākānto durvāsāḥ kaviraṅgirāḥ || 62 ||
bhṛgurvasiṣṭhaścyavano nāradastumbururharaḥ |
Verse 63
viśvakṣetraṃ viśvabījaṃ viśvanetraṃ ca viśvapaḥ || 63 ||
yājako yajamānaśca pāvakaḥ pitarastathā |
Verse 64
śraddhā buddhiḥ kṣamā tandrā mantro mantrayitā suraḥ || 64 ||
rājendro bhūpatī rūḍho mālī saṃsārasārathiḥ |
Verse 65
nityaḥ sampūrṇakāmaśca bhaktakāmadhuguttamaḥ || 65 ||
gaṇapaḥ keśavo bhrātā pitā mātā'tha mārutiḥ |
Verse 66
sahasramūrdhā sahasrāsyaḥ sahasrākṣaḥ sahasrapāt || 66 ||
kāmajit kāmadahanaḥ kāmaḥ kāmyaphalapradaḥ |
Verse 67
mudropahārī rakṣoghnaḥ kṣitibhāraharo balaḥ || 67 ||
nakhadaṃṣṭrāyudho viṣṇubhakto bhaktābhayapradaḥ |
Verse 68
darpahā darpado daṃṣṭrāśatamūrtiramūrtimān || 68 ||
mahānidhirmahābhāgo mahābhargo mahardhidaḥ |
mahākāro mahāyogī mahātejā mahādyutiḥ ||
mahākarmā mahānādo mahāmantro mahāmatiḥ |
Verse 70
mahāśamo mahodāro mahādevātmako vibhuḥ || 70 ||
rudrakarmā krūrakarmā ratnanābhaḥ kṛtāgamaḥ |
Verse 71
ambhodhilaṅghanaḥ siddhaḥ satyadharmā pramodanaḥ || 71 ||
jitāmitro jayaḥ somo vijayo vāyuvāhanaḥ |
Verse 72
jīvo dhātā sahasrāṃśurmukundo bhūridakṣiṇaḥ || 72 ||
siddhārthaḥ siddhidaḥ siddhaḥ saṅkalpaḥ siddhihetukaḥ |
Verse 73
saptapātālacaraṇaḥ saptarṣigaṇavanditaḥ || 73 ||
saptābdhilaṅghano vīraḥ saptadvīporumaṇḍalaḥ |
Verse 74
saptāṅgarājyasukhadaḥ saptamātṛniṣevitaḥ || 74 ||
saptalokaikamakuṭaḥ saptahotraḥ svarāśrayaḥ |
Verse 75
saptasāmopagītaśca saptapātālasaṃśrayaḥ || 75 ||
saptacchandonidhiḥ saptacchandaḥ saptajanāśrayaḥ |
Verse 76
medhādaḥ kīrtidaḥ śokahārī daurbhāgyanāśanaḥ || 76 ||
sarvavaśyakaro garbhadoṣahā putrapautradaḥ |
Verse 77
prativādimukhastambho ruṣṭacittaprasādanaḥ || 77 ||
parābhicāraśamano duḥkhahā bandhamokṣadaḥ |
Verse 78
navadvārapurādhāro navadvāraniketanaḥ || 78 ||
naranārāyaṇastutyo navanāthamaheśvaraḥ |
Verse 79
mekhalī kavacī khaḍgī bhrājiṣṇurjiṣṇusārathiḥ || 79 ||
bahuyojanavistīrṇapucchaḥ pucchahatāsuraḥ |
Verse 80
duṣṭahantā niyamitā piśācagrahaśātanaḥ || 80 ||
bālagrahavināśī ca dharmanetā kṛpākaraḥ |
Verse 81
ugrakṛtyaścogravega ugranetraḥ śatakratuḥ || 81 ||
śatamanyustutaḥ stutyaḥ stutiḥ stotā mahābalaḥ |
Verse 82
samagraguṇaśālī ca vyagro rakṣovināśanaḥ || 82 ||
rakṣo'gnidāvo brahmeśaḥ śrīdharo bhaktavatsalaḥ |
Verse 83
meghanādo megharūpo meghavṛṣṭinivāraṇaḥ || 83 ||
meghajīvanahetuśca meghaśyāmaḥ parātmakaḥ |
Verse 84
samīratanayo dhātā tattvavidyāviśāradaḥ || 84 ||
amogho'moghavṛṣṭiścābhīṣṭado'niṣṭanāśanaḥ |
Verse 85
artho'narthāpahārī ca samartho rāmasevakaḥ || 85 ||
arthī dhanyo'surārātiḥ puṇḍarīkākṣa ātmabhūḥ |
Verse 86
saṅkarṣaṇo viśuddhātmā vidyārāśiḥ sureśvaraḥ || 86 ||
acaloddhārako nityaḥ setukṛdrāmasārathiḥ |
Verse 87
ānandaḥ paramānando matsyaḥ kūrmo nidhiḥ śayaḥ || 87 ||
varāho nārasiṃhaśca vāmano jamadagnijaḥ |
Verse 88
rāmaḥ kṛṣṇaḥ śivo buddhaḥ kalkī rāmāśrayo hariḥ || 88 ||
nandī bhṛṅgī ca caṇḍī ca gaṇeśo gaṇasevitaḥ |
karmādhyakṣaḥ surārāmo viśrāmo jagatīpatiḥ ||
jagannāthaḥ kapīśaśca sarvāvāsaḥ sadāśrayaḥ |
Verse 90
sugrīvādistuto dāntaḥ sarvakarmā plavaṅgamaḥ || 90 ||
nakhadāritarakṣaśca nakhayuddhaviśāradaḥ |
Verse 91
kuśalaḥ sudhanaḥ śeṣo vāsukistakṣakastathā || 91 ||
svarṇavarṇo balāḍhyaśca purujetā'ghanāśanaḥ |
Verse 92
kaivalyadīpaḥ kaivalyo garuḍaḥ pannago guruḥ || 92 ||
klīklīrāvahatārātigarvaḥ parvatabhedanaḥ |
Verse 93
vajrāṅgo vajravaktraśca bhaktavajranivārakaḥ || 93 ||
nakhāyudho maṇigrīvo jvālāmālī ca bhāskaraḥ |
Verse 94
prauḍhapratāpastapano bhaktatāpanivārakaḥ || 94 ||
śaraṇaṃ jīvanaṃ bhoktā nānāceṣṭo'tha cañcalaḥ |
Verse 95
svasthastvasvāsthyahā duḥkhaśātanaḥ pavanātmajaḥ || 95 ||
pavanaḥ pāvanaḥ kānto bhaktāṅgaḥ sahano balaḥ |
Verse 96
meghanādaripurmeghanādasaṃhṛtarākṣasaḥ || 96 ||
kṣaro'kṣaro vinītātmā vānareśaḥ satāṅgatiḥ |
Verse 97
śrīkaṇṭhaḥ śitikaṇṭhaśca sahāyaḥ sahanāyakaḥ || 97 ||
asthūlastvanaṇurbhargo devasaṃsṛtināśanaḥ |
Verse 98
adhyātmavidyāsāraścāpyadhyātmakuśalaḥ sudhīḥ || 98 ||
akalmaṣaḥ satyahetuḥ satyadaḥ satyagocaraḥ |
Verse 99
satyagarbhaḥ satyarūpaḥ satyaḥ satyaparākramaḥ || 99 ||
añjanāprāṇaliṅgaṃ ca vāyuvaṃśodbhavaḥ śrutiḥ |
Verse 100
bhadrarūpo rudrarūpaḥ surūpaścitrarūpadhṛk || 100 ||
mainākavanditaḥ sūkṣmadarśano vijayo jayaḥ |
Verse 101
krāntadiṅmaṇḍalo rudraḥ prakaṭīkṛtavikramaḥ || 101 ||
kambukaṇṭhaḥ prasannātmā hrasvanāso vṛkodaraḥ |
Verse 102
lamboṣṭhaḥ kuṇḍalī citramālī yogavidāṃ varaḥ || 102 ||
vipaścit kavirānandavigraho'nalpanāśanaḥ |
Verse 103
phālgunīsūnuravyagro yogātmā yogatatparaḥ || 103 ||
yogavidyogakartā ca yogayonirdigambaraḥ |
Verse 104
akārādikṣakārāntavarṇanirmitavigrahaḥ || 104 ||
ulūkhalamukhaḥ siddhasaṃstutaḥ parameśvaraḥ |
Verse 105
śliṣṭajaṅghaḥ śliṣṭajānuḥ śliṣṭapāṇiḥ śikhādharaḥ || 105 ||
suśarmā'mitadharmā ca nārāyaṇaparāyaṇaḥ |
Verse 106
jiṣṇurbhaviṣṇū rociṣṇurgrasiṣṇuḥ sthāṇureva ca || 106 ||
harī rudrānukṛdvṛkṣakampano bhūmikampanaḥ |
Verse 107
guṇapravāhaḥ sūtrātmā vītarāgaḥ stutipriyaḥ || 107 ||
nāgakanyābhayadhvaṃsī kṛtapūrṇaḥ kapālabhṛt |
Verse 108
anukūlo'kṣayo'pāyo'napāyo vedapāragaḥ || 108 ||
akṣaraḥ puruṣo lokanāthastryakṣaḥ prabhurdṛḍhaḥ |
Verse 109
aṣṭāṅgayogaphalabhūḥ satyasandhaḥ puruṣṭutaḥ || 109 ||
śmaśānasthānanilayaḥ pretavidrāvaṇakṣamaḥ |
Verse 110
pañcākṣaraparaḥ pañcamātṛko rañjano dhvajaḥ || 110 ||
yoginīvṛndavandyaśrīḥ śatrughno'nantavikramaḥ |
Verse 111
brahmacārīndriyavapurdhṛtadaṇḍo daśātmakaḥ || 111 ||
aprapañcaḥ sadācāraḥ śūraseno vidārakaḥ |
Verse 112
buddhaḥ pramoda ānandaḥ saptajihvapatirdharaḥ || 112 ||
navadvārapurādhāraḥ pratyagraḥ sāmagāyanaḥ |
Verse 113
ṣaṭcakradhāmā svarlokabhayahṛnmānado madaḥ || 113 ||
sarvavaśyakaraḥ śaktirananto'nantamaṅgalaḥ |
Verse 114
aṣṭamūrtidharo netā virūpaḥ svarasundaraḥ || 114 ||
dhūmaketurmahāketuḥ satyaketurmahārathaḥ |
Verse 115
nandīpriyaḥ svatantraśca mekhalī ḍamarupriyaḥ || 115 ||
lohitāṅgaḥ samidvahniḥ ṣaḍṛtuḥ śarva īśvaraḥ |
Verse 116
phalabhuk phalahastaśca sarvakarmaphalapradaḥ || 116 ||
dharmādhyakṣo dharmaphalo dharmo dharmaprado'rthadaḥ |
Verse 117
pañcaviṃśatitattvajñastārako brahmatatparaḥ || 117 ||
trimārgavasatirbhīmaḥ sarvaduṣṭanibarhaṇaḥ |
Verse 118
ūrjaḥsvāmī jalasvāmī śūlī mālī niśākaraḥ || 118 ||
raktāmbaradharo rakto raktamālyavibhūṣaṇaḥ |
Verse 119
vanamālī śubhāṅgaśca śvetaḥ śvetāmbaro yuvā || 119 ||
jayo'jeyaparīvāraḥ sahasravadanaḥ kaviḥ |
Verse 120
śākinīḍākinīyakṣarakṣobhūtaprabhañjanaḥ || 120 ||
sadyojātaḥ kāmagatirjñānamūrtiryaśaskaraḥ |
Verse 121
śambhutejāḥ sārvabhaumo viṣṇubhaktaḥ plavaṅgamaḥ || 121 ||
caturṇavatimantrajñaḥ paulastyabaladarpahā |
Verse 122
sarvalakṣmīpradaḥ śrīmānaṅgadapriyavardhanaḥ || 122 ||
smṛtibījaṃ sureśānaḥ saṃsārabhayanāśanaḥ |
Verse 123
uttamaḥ śrīparīvāraḥ śrībhūrugraśca kāmadhuk || 123 ||
sadāgatirmātariśvā rāmapādābjaṣaṭpadaḥ |
Verse 124
nīlapriyo nīlavarṇo nīlavarṇapriyaḥ suhṛt || 124 ||
rāmadūto lokabandhurantarātmā manoramaḥ |
Verse 125
śrīrāmadhyānakṛdvīraḥ sadā kimpuruṣastutaḥ || 125 ||
rāmakāryāntaraṅgaśca śuddhirgatiranāmayaḥ |
Verse 126
puṇyaślokaḥ parānandaḥ pareśapriyasārathiḥ || 126 ||
lokasvāmī muktidātā sarvakāraṇakāraṇaḥ |
Verse 127
mahābalo mahāvīraḥ pārāvāragatirguruḥ || 127 ||
tārako bhagavāṃstrātā svastidātā sumaṅgalaḥ |
samastalokasākṣī ca samastasuravanditaḥ |
Verse 128
sītāsametaśrīrāmapādasevādhurandharaḥ || 128 ||
idaṃ nāmasahasraṃ tu yo'dhīte pratyahaṃ naraḥ |
Verse 129
duḥkhaugho naśyate kṣipraṃ sampattirvardhate ciram || 129 ||
vaśyaṃ caturvidhaṃ tasya bhavatyeva na saṃśayaḥ |
Verse 130
rājāno rājaputrāśca rājakīyāśca mantriṇaḥ || 130 ||
trikālaṃ paṭhanādasya dṛśyante ca tripakṣataḥ |
Verse 131
aśvatthamūle japatāṃ nāsti vairikṛtaṃ bhayam || 131 ||
trikālapaṭhanādasya siddhiḥ syāt karasaṃsthitā |
Verse 132
brāhme muhūrte cotthāya pratyahaṃ yaḥ paṭhennaraḥ || 132 ||
aihikāmuṣmikān so'pi labhate nātra saṃśayaḥ |
Verse 133
saṅgrāme sanniviṣṭānāṃ vairividrāvaṇaṃ bhavet || 133 ||
jvarāpasmāraśamanaṃ gulmādivyādhivāraṇam |
Verse 134
sāmrājyasukhasampattidāyakaṃ japatāṃ nṛṇām || 134 ||
ya idaṃ paṭhate nityaṃ pāṭhayedvā samāhitaḥ |
Verse 135
sarvān kāmānavāpnoti vāyuputraprasādataḥ || 135 ||
iti śrī hanumat sahasranāma stotram |
Sanskrit — Devanagari (original)
अस्य श्रीहनुमत्सहस्रनामस्तोत्रमहामन्त्रस्य श्रीरामचन्द्र ऋषिः अनुष्टुप्छन्दः श्रीहनुमान्महारुद्रो देवता ह्रीं श्रीं ह्रौं ह्रां बीजं श्रीं इति शक्तिः किलिकिल बुबु कारेण इति कीलकं लङ्काविध्वंसनेति कवचं मम सर्वोपद्रवशान्त्यर्थे मम सर्वकार्यसिद्ध्यर्थे जपे विनियोगः ।
ध्यानं –
प्रतप्तस्वर्णवर्णाभं संरक्तारुणलोचनम् ।
सुग्रीवादियुतं ध्यायेत् पीताम्बरसमावृतम् ॥
गोष्पदीकृतवाराशिं पुच्छमस्तकमीश्वरम् ।
ज्ञानमुद्रां च बिभ्राणं सर्वालङ्कारभूषितम् ॥
वामहस्तसमाकृष्टदशास्याननमण्डलम् ।
उद्यद्दक्षिणदोर्दण्डं हनूमन्तं विचिन्तयेत् ॥
स्तोत्रं –
हनूमान् श्रीप्रदो वायुपुत्रो रुद्रो नयोऽजरः ।
अमृत्युर्वीरवीरश्च ग्रामवासो जनाश्रयः ॥ 1 ॥
धनदो निर्गुणाकारो वीरो निधिपतिर्मुनिः ।
पिङ्गाक्षो वरदो वाग्मी सीताशोकविनाशनः ॥ 2 ॥
शिवः शर्वः परोऽव्यक्तो व्यक्ताव्यक्तो धराधरः ।
पिङ्गकेशः पिङ्गरोमा श्रुतिगम्यः सनातनः ॥ 3 ॥
अनादिर्भगवान् दिव्यो विश्वहेतुर्नराश्रयः ।
आरोग्यकर्ता विश्वेशो विश्वनाथो हरीश्वरः ॥ 4 ॥
भर्गो रामो रामभक्तः कल्याणप्रकृतीश्वरः ।
विश्वम्भरो विश्वमूर्तिर्विश्वाकारोऽथ विश्वपः ॥ 5 ॥
विश्वात्मा विश्वसेव्योऽथ विश्वो विश्वधरो रविः ।
विश्वचेष्टो विश्वगम्यो विश्वध्येयः कलाधरः ॥ 6 ॥
प्लवङ्गमः कपिश्रेष्ठो ज्येष्ठो वेद्यो वनेचरः ।
बालो वृद्धो युवा तत्त्वं तत्त्वगम्यः सखा ह्यजः ॥ 7 ॥
अञ्जनासूनुरव्यग्रो ग्रामस्यान्तो धराधरः ।
भूर्भुवःस्वर्महर्लोको जनोलोकस्तपोऽव्ययः ॥ 8 ॥
सत्यमोङ्कारगम्यश्च प्रणवो व्यापकोऽमलः ।
शिवधर्मप्रतिष्ठाता रामेष्टः फल्गुनप्रियः ॥ 9 ॥
गोष्पदीकृतवारीशः पूर्णकामो धरापतिः ।
रक्षोघ्नः पुण्डरीकाक्षः शरणागतवत्सलः ॥ 10 ॥
जानकीप्राणदाता च रक्षःप्राणापहारकः ।
पूर्णः सत्यः पीतवासा दिवाकरसमप्रभः ॥ 11 ॥
द्रोणहर्ता शक्तिनेता शक्तिराक्षसमारकः ।
अक्षघ्नो रामदूतश्च शाकिनीजीविताहरः ॥ 12 ॥
बुभूकारहतारातिर्गर्वपर्वतमर्दनः ।
हेतुस्त्वहेतुः प्रांशुश्च विश्वकर्ता जगद्गुरुः ॥ 13 ॥
जगन्नाथो जगन्नेता जगदीशो जनेश्वरः ।
जगत्श्रितो हरिः श्रीशो गरुडस्मयभञ्जकः ॥ 14 ॥
पार्थध्वजो वायुपुत्रः सितपुच्छोऽमितप्रभः ।
ब्रह्मपुच्छः परब्रह्मपुच्छो रामेष्टकारकः ॥ 15 ॥
सुग्रीवादियुतो ज्ञानी वानरो वानरेश्वरः ।
कल्पस्थायी चिरञ्जीवी प्रसन्नश्च सदाशिवः ॥ 16 ॥
सन्मतिः सद्गतिर्भुक्तिमुक्तिदः कीर्तिदायकः ।
कीर्तिः कीर्तिप्रदश्चैव समुद्रः श्रीप्रदः शिवः ॥ 17 ॥
उदधिक्रमणो देवः संसारभयनाशनः ।
वालिबन्धनकृद्विश्वजेता विश्वप्रतिष्ठितः ॥ 18 ॥ [वारि]
लङ्कारिः कालपुरुषो लङ्केशगृहभञ्जनः ।
भूतावासो वासुदेवो वसुस्त्रिभुवनेश्वरः ॥
श्रीरामरूपः कृष्णस्तु लङ्काप्रासादभञ्जनः ।
कृष्णः कृष्णस्तुतः शान्तः शान्तिदो विश्वभावनः ॥ 20 ॥
विश्वभोक्ताऽथ मारघ्नो ब्रह्मचारी जितेन्द्रियः ।
ऊर्ध्वगो लाङ्गुली माली लाङ्गूलाहतराक्षसः ॥ 21 ॥
समीरतनुजो वीरो वीरमारो जयप्रदः ।
जगन्मङ्गलदः पुण्यः पुण्यश्रवणकीर्तनः ॥ 22 ॥
पुण्यकीर्तिः पुण्यगीतिर्जगत्पावनपावनः ।
देवेशोऽमितरोमाऽथ रामभक्तविधायकः ॥ 23 ॥
ध्याता ध्येयो जगत्साक्षी चेता चैतन्यविग्रहः ।
ज्ञानदः प्राणदः प्राणो जगत्प्राणः समीरणः ॥ 24 ॥
विभीषणप्रियः शूरः पिप्पलाश्रयसिद्धिदः ।
सिद्धः सिद्धाश्रयः कालः कालभक्षकपूजितः ॥ 25 ॥
लङ्केशनिधनस्थायी लङ्कादाहक ईश्वरः ।
चन्द्रसूर्याग्निनेत्रश्च कालाग्निः प्रलयान्तकः ॥ 26 ॥
कपिलः कपिशः पुण्यरातिर्द्वादशराशिगः ।
सर्वाश्रयोऽप्रमेयात्मा रेवत्यादिनिवारकः ॥ 27 ॥
लक्ष्मणप्राणदाता च सीताजीवनहेतुकः ।
रामध्यायी हृषीकेशो विष्णुभक्तो जटी बली ॥ 28 ॥
देवारिदर्पहा होता धाता कर्ता जगत्प्रभुः ।
नगरग्रामपालश्च शुद्धो बुद्धो निरन्तरः ॥ 29 ॥
निरञ्जनो निर्विकल्पो गुणातीतो भयङ्करः ।
हनुमांश्च दुराराध्यस्तपःसाध्यो महेश्वरः ॥ 30 ॥
जानकीघनशोकोत्थतापहर्ता पराशरः ।
वाङ्मयः सदसद्रूपः कारणं प्रकृतेः परः ॥ 31 ॥
भाग्यदो निर्मलो नेता पुच्छलङ्काविदाहकः ।
पुच्छबद्धो यातुधानो यातुधानरिपुप्रियः ॥ 32 ॥
छायापहारी भूतेशो लोकेशः सद्गतिप्रदः ।
प्लवङ्गमेश्वरः क्रोधः क्रोधसंरक्तलोचनः ॥ 33 ॥
क्रोधहर्ता तापहर्ता भक्ताभयवरप्रदः ।
भक्तानुकम्पी विश्वेशः पुरुहूतः पुरन्दरः ॥ 34 ॥
अग्निर्विभावसुर्भास्वान् यमो निरृतिरेव च ।
वरुणो वायुगतिमान् वायुः कुबेर ईश्वरः ॥ 35 ॥
रविश्चन्द्रः कुजः सौम्यो गुरुः काव्यः शनैश्चरः ।
राहुः केतुर्मरुद्दाता धाता हर्ता समीरजः ॥ 36 ॥
मशकीकृतदेवारिर्दैत्यारिर्मधुसूदनः ।
कामः कपिः कामपालः कपिलो विश्वजीवनः ॥ 37 ॥
भागीरथीपदाम्भोजः सेतुबन्धविशारदः ।
स्वाहा स्वधा हविः कव्यं हव्यवाहः प्रकाशकः ॥ 38 ॥
स्वप्रकाशो महावीरो मधुरोऽमितविक्रमः ।
उड्डीनोड्डीनगतिमान् सद्गतिः पुरुषोत्तमः ॥ 39 ॥
जगदात्मा जगद्योनिर्जगदन्तो ह्यनन्तरः ।
विपाप्मा निष्कलङ्कोऽथ महान् महदहङ्कृतिः ॥ 40 ॥
खं वायुः पृथिवी चापो वह्निर्दिक् काल एकलः ।
क्षेत्रज्ञः क्षेत्रपालश्च पल्वलीकृतसागरः ॥ 41 ॥
हिरण्मयः पुराणश्च खेचरो भूचरो मनुः ।
हिरण्यगर्भः सूत्रात्मा राजराजो विशां पतिः ॥ 42 ॥
वेदान्तवेद्य उद्गीथो वेदाङ्गो वेदपारगः ।
प्रतिग्रामस्थितः सद्यः स्फूर्तिदाता गुणाकरः ॥ 43 ॥
नक्षत्रमाली भूतात्मा सुरभिः कल्पपादपः ।
चिन्तामणिर्गुणनिधिः प्रजाद्वारमनुत्तमः ॥ 44 ॥
पुण्यश्लोकः पुरारातिः मतिमान् शर्वरीपतिः ।
किल्किलारावसन्त्रस्तभूतप्रेतपिशाचकः ॥ 45 ॥
ऋणत्रयहरः सूक्ष्मः स्थूलः सर्वगतिः पुमान् ।
अपस्मारहरः स्मर्ता श्रुतिर्गाथा स्मृतिर्मनुः ॥ 46 ॥
स्वर्गद्वारं प्रजाद्वारं मोक्षद्वारं यतीश्वरः ।
नादरूपं परं ब्रह्म ब्रह्म ब्रह्मपुरातनः ॥ 47 ॥
एकोऽनेको जनः शुक्लः स्वयञ्ज्योतिरनाकुलः ।
ज्योतिर्ज्योतिरनादिश्च सात्त्विको राजसस्तमः ॥ 48 ॥
तमोहर्ता निरालम्बो निराकारो गुणाकरः ।
गुणाश्रयो गुणमयो बृहत्कायो बृहद्यशाः ॥
बृहद्धनुर्बृहत्पादो बृहन्मूर्धा बृहत्स्वनः ।
बृहत्कर्णो बृहन्नासो बृहद्बाहुर्बृहत्तनुः ॥ 50 ॥
बृहद्गलो बृहत्कायो बृहत्पुच्छो बृहत्करः ।
बृहद्गतिर्बृहत्सेवो बृहल्लोकफलप्रदः ॥ 51 ॥
बृहद्भक्तिर्बृहद्वाञ्छाफलदो बृहदीश्वरः ।
बृहल्लोकनुतो द्रष्टा विद्यादाता जगद्गुरुः ॥ 52 ॥
देवाचार्यः सत्यवादी ब्रह्मवादी कलाधरः ।
सप्तपातालगामी च मलयाचलसंश्रयः ॥ 53 ॥
उत्तराशास्थितः श्रीशो दिव्यौषधिवशः खगः ।
शाखामृगः कपीन्द्रोऽथ पुराणः प्राणचञ्चुरः ॥ 54 ॥
चतुरो ब्राह्मणो योगी योगिगम्यः परोऽवरः ।
अनादिनिधनो व्यासो वैकुण्ठः पृथिवीपतिः ॥ 55 ॥
अपराजितो जितारातिः सदानन्दद ईशिता ।
गोपालो गोपतिर्योद्धा कलिः स्फालः परात्परः ॥ 56 ॥
मनोवेगी सदायोगी संसारभयनाशनः ।
तत्त्वदाताऽथ तत्त्वज्ञस्तत्त्वं तत्त्वप्रकाशकः ॥ 57 ॥
शुद्धो बुद्धो नित्ययुक्तो भक्ताकारो जगद्रथः ।
प्रलयोऽमितमायश्च मायातीतो विमत्सरः ॥ 58 ॥
मायानिर्जितरक्षाश्च मायानिर्मितविष्टपः ।
मायाश्रयश्च निर्लेपो मायानिर्वर्तकः सुखी ॥
सुखं सुखप्रदो नागो महेशकृतसंस्तवः ।
महेश्वरः सत्यसन्धः शरभः कलिपावनः ॥ 60 ॥
रसो रसज्ञः सन्मानो रूपं चक्षुः श्रुती रवः ।
घ्राणं गन्धः स्पर्शनं च स्पर्शो हिङ्कारमानगः ॥ 61 ॥
नेतिनेतीतिगम्यश्च वैकुण्ठभजनप्रियः ।
गिरिशो गिरिजाकान्तो दुर्वासाः कविरङ्गिराः ॥ 62 ॥
भृगुर्वसिष्ठश्च्यवनो नारदस्तुम्बुरुर्हरः ।
विश्वक्षेत्रं विश्वबीजं विश्वनेत्रं च विश्वपः ॥ 63 ॥
याजको यजमानश्च पावकः पितरस्तथा ।
श्रद्धा बुद्धिः क्षमा तन्द्रा मन्त्रो मन्त्रयिता सुरः ॥ 64 ॥
राजेन्द्रो भूपती रूढो माली संसारसारथिः ।
नित्यः सम्पूर्णकामश्च भक्तकामधुगुत्तमः ॥ 65 ॥
गणपः केशवो भ्राता पिता माताऽथ मारुतिः ।
सहस्रमूर्धा सहस्रास्यः सहस्राक्षः सहस्रपात् ॥ 66 ॥
कामजित् कामदहनः कामः काम्यफलप्रदः ।
मुद्रोपहारी रक्षोघ्नः क्षितिभारहरो बलः ॥ 67 ॥
नखदंष्ट्रायुधो विष्णुभक्तो भक्ताभयप्रदः ।
दर्पहा दर्पदो दंष्ट्राशतमूर्तिरमूर्तिमान् ॥ 68 ॥
महानिधिर्महाभागो महाभर्गो महर्धिदः ।
महाकारो महायोगी महातेजा महाद्युतिः ॥
महाकर्मा महानादो महामन्त्रो महामतिः ।
महाशमो महोदारो महादेवात्मको विभुः ॥ 70 ॥
रुद्रकर्मा क्रूरकर्मा रत्ननाभः कृतागमः ।
अम्भोधिलङ्घनः सिद्धः सत्यधर्मा प्रमोदनः ॥ 71 ॥
जितामित्रो जयः सोमो विजयो वायुवाहनः ।
जीवो धाता सहस्रांशुर्मुकुन्दो भूरिदक्षिणः ॥ 72 ॥
सिद्धार्थः सिद्धिदः सिद्धः सङ्कल्पः सिद्धिहेतुकः ।
सप्तपातालचरणः सप्तर्षिगणवन्दितः ॥ 73 ॥
सप्ताब्धिलङ्घनो वीरः सप्तद्वीपोरुमण्डलः ।
सप्ताङ्गराज्यसुखदः सप्तमातृनिषेवितः ॥ 74 ॥
सप्तलोकैकमकुटः सप्तहोत्रः स्वराश्रयः ।
सप्तसामोपगीतश्च सप्तपातालसंश्रयः ॥ 75 ॥
सप्तच्छन्दोनिधिः सप्तच्छन्दः सप्तजनाश्रयः ।
मेधादः कीर्तिदः शोकहारी दौर्भाग्यनाशनः ॥ 76 ॥
सर्ववश्यकरो गर्भदोषहा पुत्रपौत्रदः ।
प्रतिवादिमुखस्तम्भो रुष्टचित्तप्रसादनः ॥ 77 ॥
पराभिचारशमनो दुःखहा बन्धमोक्षदः ।
नवद्वारपुराधारो नवद्वारनिकेतनः ॥ 78 ॥
नरनारायणस्तुत्यो नवनाथमहेश्वरः ।
मेखली कवची खड्गी भ्राजिष्णुर्जिष्णुसारथिः ॥ 79 ॥
बहुयोजनविस्तीर्णपुच्छः पुच्छहतासुरः ।
दुष्टहन्ता नियमिता पिशाचग्रहशातनः ॥ 80 ॥
बालग्रहविनाशी च धर्मनेता कृपाकरः ।
उग्रकृत्यश्चोग्रवेग उग्रनेत्रः शतक्रतुः ॥ 81 ॥
शतमन्युस्तुतः स्तुत्यः स्तुतिः स्तोता महाबलः ।
समग्रगुणशाली च व्यग्रो रक्षोविनाशनः ॥ 82 ॥
रक्षोऽग्निदावो ब्रह्मेशः श्रीधरो भक्तवत्सलः ।
मेघनादो मेघरूपो मेघवृष्टिनिवारणः ॥ 83 ॥
मेघजीवनहेतुश्च मेघश्यामः परात्मकः ।
समीरतनयो धाता तत्त्वविद्याविशारदः ॥ 84 ॥
अमोघोऽमोघवृष्टिश्चाभीष्टदोऽनिष्टनाशनः ।
अर्थोऽनर्थापहारी च समर्थो रामसेवकः ॥ 85 ॥
अर्थी धन्योऽसुरारातिः पुण्डरीकाक्ष आत्मभूः ।
सङ्कर्षणो विशुद्धात्मा विद्याराशिः सुरेश्वरः ॥ 86 ॥
अचलोद्धारको नित्यः सेतुकृद्रामसारथिः ।
आनन्दः परमानन्दो मत्स्यः कूर्मो निधिः शयः ॥ 87 ॥
वराहो नारसिंहश्च वामनो जमदग्निजः ।
रामः कृष्णः शिवो बुद्धः कल्की रामाश्रयो हरिः ॥ 88 ॥
नन्दी भृङ्गी च चण्डी च गणेशो गणसेवितः ।
कर्माध्यक्षः सुरारामो विश्रामो जगतीपतिः ॥
जगन्नाथः कपीशश्च सर्वावासः सदाश्रयः ।
सुग्रीवादिस्तुतो दान्तः सर्वकर्मा प्लवङ्गमः ॥ 90 ॥
नखदारितरक्षश्च नखयुद्धविशारदः ।
कुशलः सुधनः शेषो वासुकिस्तक्षकस्तथा ॥ 91 ॥
स्वर्णवर्णो बलाढ्यश्च पुरुजेताऽघनाशनः ।
कैवल्यदीपः कैवल्यो गरुडः पन्नगो गुरुः ॥ 92 ॥
क्लीक्लीरावहतारातिगर्वः पर्वतभेदनः ।
वज्राङ्गो वज्रवक्त्रश्च भक्तवज्रनिवारकः ॥ 93 ॥
नखायुधो मणिग्रीवो ज्वालामाली च भास्करः ।
प्रौढप्रतापस्तपनो भक्ततापनिवारकः ॥ 94 ॥
शरणं जीवनं भोक्ता नानाचेष्टोऽथ चञ्चलः ।
स्वस्थस्त्वस्वास्थ्यहा दुःखशातनः पवनात्मजः ॥ 95 ॥
पवनः पावनः कान्तो भक्ताङ्गः सहनो बलः ।
मेघनादरिपुर्मेघनादसंहृतराक्षसः ॥ 96 ॥
क्षरोऽक्षरो विनीतात्मा वानरेशः सताङ्गतिः ।
श्रीकण्ठः शितिकण्ठश्च सहायः सहनायकः ॥ 97 ॥
अस्थूलस्त्वनणुर्भर्गो देवसंसृतिनाशनः ।
अध्यात्मविद्यासारश्चाप्यध्यात्मकुशलः सुधीः ॥ 98 ॥
अकल्मषः सत्यहेतुः सत्यदः सत्यगोचरः ।
सत्यगर्भः सत्यरूपः सत्यः सत्यपराक्रमः ॥ 99 ॥
अञ्जनाप्राणलिङ्गं च वायुवंशोद्भवः श्रुतिः ।
भद्ररूपो रुद्ररूपः सुरूपश्चित्ररूपधृक् ॥ 100 ॥
मैनाकवन्दितः सूक्ष्मदर्शनो विजयो जयः ।
क्रान्तदिङ्मण्डलो रुद्रः प्रकटीकृतविक्रमः ॥ 101 ॥
कम्बुकण्ठः प्रसन्नात्मा ह्रस्वनासो वृकोदरः ।
लम्बोष्ठः कुण्डली चित्रमाली योगविदां वरः ॥ 102 ॥
विपश्चित् कविरानन्दविग्रहोऽनल्पनाशनः ।
फाल्गुनीसूनुरव्यग्रो योगात्मा योगतत्परः ॥ 103 ॥
योगविद्योगकर्ता च योगयोनिर्दिगम्बरः ।
अकारादिक्षकारान्तवर्णनिर्मितविग्रहः ॥ 104 ॥
उलूखलमुखः सिद्धसंस्तुतः परमेश्वरः ।
श्लिष्टजङ्घः श्लिष्टजानुः श्लिष्टपाणिः शिखाधरः ॥ 105 ॥
सुशर्माऽमितधर्मा च नारायणपरायणः ।
जिष्णुर्भविष्णू रोचिष्णुर्ग्रसिष्णुः स्थाणुरेव च ॥ 106 ॥
हरी रुद्रानुकृद्वृक्षकम्पनो भूमिकम्पनः ।
गुणप्रवाहः सूत्रात्मा वीतरागः स्तुतिप्रियः ॥ 107 ॥
नागकन्याभयध्वंसी कृतपूर्णः कपालभृत् ।
अनुकूलोऽक्षयोऽपायोऽनपायो वेदपारगः ॥ 108 ॥
अक्षरः पुरुषो लोकनाथस्त्र्यक्षः प्रभुर्दृढः ।
अष्टाङ्गयोगफलभूः सत्यसन्धः पुरुष्टुतः ॥ 109 ॥
श्मशानस्थाननिलयः प्रेतविद्रावणक्षमः ।
पञ्चाक्षरपरः पञ्चमातृको रञ्जनो ध्वजः ॥ 110 ॥
योगिनीवृन्दवन्द्यश्रीः शत्रुघ्नोऽनन्तविक्रमः ।
ब्रह्मचारीन्द्रियवपुर्धृतदण्डो दशात्मकः ॥ 111 ॥
अप्रपञ्चः सदाचारः शूरसेनो विदारकः ।
बुद्धः प्रमोद आनन्दः सप्तजिह्वपतिर्धरः ॥ 112 ॥
नवद्वारपुराधारः प्रत्यग्रः सामगायनः ।
षट्चक्रधामा स्वर्लोकभयहृन्मानदो मदः ॥ 113 ॥
सर्ववश्यकरः शक्तिरनन्तोऽनन्तमङ्गलः ।
अष्टमूर्तिधरो नेता विरूपः स्वरसुन्दरः ॥ 114 ॥
धूमकेतुर्महाकेतुः सत्यकेतुर्महारथः ।
नन्दीप्रियः स्वतन्त्रश्च मेखली डमरुप्रियः ॥ 115 ॥
लोहिताङ्गः समिद्वह्निः षडृतुः शर्व ईश्वरः ।
फलभुक् फलहस्तश्च सर्वकर्मफलप्रदः ॥ 116 ॥
धर्माध्यक्षो धर्मफलो धर्मो धर्मप्रदोऽर्थदः ।
पञ्चविंशतितत्त्वज्ञस्तारको ब्रह्मतत्परः ॥ 117 ॥
त्रिमार्गवसतिर्भीमः सर्वदुष्टनिबर्हणः ।
ऊर्जःस्वामी जलस्वामी शूली माली निशाकरः ॥ 118 ॥
रक्ताम्बरधरो रक्तो रक्तमाल्यविभूषणः ।
वनमाली शुभाङ्गश्च श्वेतः श्वेताम्बरो युवा ॥ 119 ॥
जयोऽजेयपरीवारः सहस्रवदनः कविः ।
शाकिनीडाकिनीयक्षरक्षोभूतप्रभञ्जनः ॥ 120 ॥
सद्योजातः कामगतिर्ज्ञानमूर्तिर्यशस्करः ।
शम्भुतेजाः सार्वभौमो विष्णुभक्तः प्लवङ्गमः ॥ 121 ॥
चतुर्णवतिमन्त्रज्ञः पौलस्त्यबलदर्पहा ।
सर्वलक्ष्मीप्रदः श्रीमानङ्गदप्रियवर्धनः ॥ 122 ॥
स्मृतिबीजं सुरेशानः संसारभयनाशनः ।
उत्तमः श्रीपरीवारः श्रीभूरुग्रश्च कामधुक् ॥ 123 ॥
सदागतिर्मातरिश्वा रामपादाब्जषट्पदः ।
नीलप्रियो नीलवर्णो नीलवर्णप्रियः सुहृत् ॥ 124 ॥
रामदूतो लोकबन्धुरन्तरात्मा मनोरमः ।
श्रीरामध्यानकृद्वीरः सदा किम्पुरुषस्तुतः ॥ 125 ॥
रामकार्यान्तरङ्गश्च शुद्धिर्गतिरनामयः ।
पुण्यश्लोकः परानन्दः परेशप्रियसारथिः ॥ 126 ॥
लोकस्वामी मुक्तिदाता सर्वकारणकारणः ।
महाबलो महावीरः पारावारगतिर्गुरुः ॥ 127 ॥
तारको भगवांस्त्राता स्वस्तिदाता सुमङ्गलः ।
समस्तलोकसाक्षी च समस्तसुरवन्दितः ।
सीतासमेतश्रीरामपादसेवाधुरन्धरः ॥ 128 ॥
इदं नामसहस्रं तु योऽधीते प्रत्यहं नरः ।
दुःखौघो नश्यते क्षिप्रं सम्पत्तिर्वर्धते चिरम् ॥ 129 ॥
वश्यं चतुर्विधं तस्य भवत्येव न संशयः ।
राजानो राजपुत्राश्च राजकीयाश्च मन्त्रिणः ॥ 130 ॥
त्रिकालं पठनादस्य दृश्यन्ते च त्रिपक्षतः ।
अश्वत्थमूले जपतां नास्ति वैरिकृतं भयम् ॥ 131 ॥
त्रिकालपठनादस्य सिद्धिः स्यात् करसंस्थिता ।
ब्राह्मे मुहूर्ते चोत्थाय प्रत्यहं यः पठेन्नरः ॥ 132 ॥
ऐहिकामुष्मिकान् सोऽपि लभते नात्र संशयः ।
सङ्ग्रामे सन्निविष्टानां वैरिविद्रावणं भवेत् ॥ 133 ॥
ज्वरापस्मारशमनं गुल्मादिव्याधिवारणम् ।
साम्राज्यसुखसम्पत्तिदायकं जपतां नृणाम् ॥ 134 ॥
य इदं पठते नित्यं पाठयेद्वा समाहितः ।
सर्वान् कामानवाप्नोति वायुपुत्रप्रसादतः ॥ 135 ॥
इति श्री हनुमत् सहस्रनाम स्तोत्रम् ।