samanusmṛtatāvakāṅghriyugmaḥ
sa manuḥ paṅkajasambhavāṅgajanmā |
nijamantaramantarāyahīnaṃ
Verse 1
caritaṃ te kathayan sukhaṃ nināya ||1||
samaye khalu tatra kardamākhyo
druhiṇacchāyabhavastadīyavācā |
dhṛtasargaraso nisargaramyaṃ
Verse 2
bhagavaṃstvāmayutaṃ samāḥ siṣeve ||2||
garuḍopari kālameghakramaṃ
vilasatkelisarojapāṇipadmam |
hasitollasitānanaṃ vibho tvaṃ
Verse 3
vapurāviṣkuruṣe sma kardamāya ||3||
stuvate pulakāvṛtāya tasmai
manuputrīṃ dayitāṃ navāpi putrīḥ |
kapilaṃ ca sutaṃ svameva paścāt
Verse 4
svagatiṃ cāpyanugṛhya nirgato'bhūḥ ||4||
sa manuḥ śatarūpayā mahiṣyā
guṇavatyā sutayā ca devahūtyā |
bhavadīritanāradopadiṣṭaḥ
Verse 5
samagāt kardamamāgatipratīkṣam ||5||
manunopahṛtāṃ ca devahūtiṃ
taruṇīratnamavāpya kardamo'sau |
bhavadarcananivṛto'pi tasyāṃ
Verse 6
dṛḍhaśuśrūṣaṇayā dadhau prasādam ||6||
sa punastvadupāsanaprabhāvā-
ddayitākāmakṛte kṛte vimāne |
vanitākulasaṅkulo navātmā
Verse 7
vyaharaddevapatheṣu devahūtyā ||7||
śatavarṣamatha vyatītya so'yaṃ
nava kanyāḥ samavāpya dhanyarūpāḥ |
vanayānasamudyato'pi kāntā-
Verse 8
hitakṛttvajjananotsuko nyavātsīt ||8||
nijabhartṛgirā bhavanniṣevā-
niratāyāmatha deva devahūtyām |
kapilastvamajāyathā janānāṃ
Verse 9
prathayiṣyan paramātmatattvavidyām ||9||
vanameyuṣi kardame prasanne
matasarvasvamupādiśan jananyai |
kapilātmaka vāyumandireśa
Verse 10
tvaritaṃ tvaṃ paripāhi māṃ gadaughāt ||10||
Sanskrit — Devanagari (original)
समनुस्मृततावकाङ्घ्रियुग्मः
स मनुः पङ्कजसम्भवाङ्गजन्मा ।
निजमन्तरमन्तरायहीनं
चरितं ते कथयन् सुखं निनाय ॥1॥
समये खलु तत्र कर्दमाख्यो
द्रुहिणच्छायभवस्तदीयवाचा ।
धृतसर्गरसो निसर्गरम्यं
भगवंस्त्वामयुतं समाः सिषेवे ॥2॥
गरुडोपरि कालमेघक्रमं
विलसत्केलिसरोजपाणिपद्मम् ।
हसितोल्लसिताननं विभो त्वं
वपुराविष्कुरुषे स्म कर्दमाय ॥3॥
स्तुवते पुलकावृताय तस्मै
मनुपुत्रीं दयितां नवापि पुत्रीः ।
कपिलं च सुतं स्वमेव पश्चात्
स्वगतिं चाप्यनुगृह्य निर्गतोऽभूः ॥4॥
स मनुः शतरूपया महिष्या
गुणवत्या सुतया च देवहूत्या ।
भवदीरितनारदोपदिष्टः
समगात् कर्दममागतिप्रतीक्षम् ॥5॥
मनुनोपहृतां च देवहूतिं
तरुणीरत्नमवाप्य कर्दमोऽसौ ।
भवदर्चननिवृतोऽपि तस्यां
दृढशुश्रूषणया दधौ प्रसादम् ॥6॥
स पुनस्त्वदुपासनप्रभावा-
द्दयिताकामकृते कृते विमाने ।
वनिताकुलसङ्कुलो नवात्मा
व्यहरद्देवपथेषु देवहूत्या ॥7॥
शतवर्षमथ व्यतीत्य सोऽयं
नव कन्याः समवाप्य धन्यरूपाः ।
वनयानसमुद्यतोऽपि कान्ता-
हितकृत्त्वज्जननोत्सुको न्यवात्सीत् ॥8॥
निजभर्तृगिरा भवन्निषेवा-
निरतायामथ देव देवहूत्याम् ।
कपिलस्त्वमजायथा जनानां
प्रथयिष्यन् परमात्मतत्त्वविद्याम् ॥9॥
वनमेयुषि कर्दमे प्रसन्ने
मतसर्वस्वमुपादिशन् जनन्यै ।
कपिलात्मक वायुमन्दिरेश
त्वरितं त्वं परिपाहि मां गदौघात् ॥10॥