5.51 সুন্দরকাণ্ড - একপঞ্চাশ সর্গঃ

5.51 Sundarakanda - Ekapanchasha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে সুন্দরকাণ্ডম্ ।
অথ একপঞ্চাশস্সর্গঃ ।
তং সমীক্ষ্য মহাসত্ত্বং সত্ত্ববান্হরিসত্তমঃ ।
বাক্যমর্থবদব্যগ্রস্তমুবাচ দশাননম্ ॥ 1 ॥
অহং সুগ্রীবসন্দেশাদিহ প্রাপ্তস্তবালযম্ ।
রাক্ষসেন্দ্র হরীশস্ত্বাং ভ্রাতা কুশলমব্রবীত্ ॥ 2 ॥
ভ্রাতুশ্শৃণু সমাদেশং সুগ্রীবস্য মহাত্মনঃ ।
ধর্মার্থোপহিতং বাক্যমিহ চামুত্র চ ক্ষমম্ ॥ 3 ॥
রাজা দশরথো নাম রথকুঞ্জরবাজিমান্ ।
পিতেব বন্ধুর্লোকস্য সুরেশ্বরসমদ্যুতিঃ ॥ 4 ॥
জ্যেষ্ঠস্তস্য মহাবাহুঃ পুত্রঃ প্রিযকরঃ প্রভুঃ ।
পিতুর্নিদেশান্নিষ্ক্রান্তঃ প্রবিষ্টো দণ্ডকাবনম্ ॥ 5 ॥
লক্ষ্মণেন সহ ভ্রাত্রা সীতযা চাপি ভার্যযা ।
রামো নাম মহাতেজা ধর্ম্যং পন্থানমাস্থিতঃ ॥ 6 ॥
তস্য ভার্যা বনে নষ্টা সীতা পতিমনুব্রতা ।
বৈদেহস্য সুতা রাজ্ঞো জনকস্য মহাত্মনঃ ॥ 7 ॥
স মার্গমাণস্তাং দেবীং রাজপুত্রঃ সহানুজঃ ।
ঋশ্যমূকমনুপ্রাপ্তঃ সুগ্রীবেণ সমাগতঃ ॥ 8 ॥
তস্য তেন প্রতিজ্ঞাতং সীতাযাঃ পরিমার্গণম্ ।
সুগ্রীবস্যাপি রামেণ হরিরাজ্যং নিবেদিতম্ ॥ 9 ॥
ততস্তেন মৃধে হত্বা রাজপুত্রেণ বালিনম্ ।
সুগ্রীবঃ স্থাপিতো রাজ্যে হর্যৃক্ষাণাং গণেশ্বরঃ ॥ 10 ॥
ত্বযা বিজ্ঞাতপূর্বশ্চ বালী বানরপুঙ্গবঃ ।
রামেণ নিহতস্সঙ্খ্যে শরেণৈকেন বানরঃ ॥ 11 ॥
স সীতামার্গণে ব্যগ্রস্সুগ্রীবঃ সত্যসঙ্গরঃ ।
হরীন্ সম্প্রেষযামাস দিশস্সর্বা হরীশ্বরঃ ॥ 12 ॥
তাং হরীণাং সহস্রাণি শতানি নিযুতানি চ ।
দিক্ষু সর্বাসু মার্গন্তে হ্যধশ্চোপরি চাম্বরে ॥ 13 ॥
বৈনতেযসমাঃ কেচিত্কেচিত্তত্রানিলোপমাঃ ।
অসঙ্গগতযশশীঘ্রা হরিবীরা মহাবলাঃ ॥ 14 ॥
অহং তু হনুমান্নাম মারুতস্যৌরসস্সুতঃ ।
সীতাযাস্তু কৃতে তূর্ণং শতযোজনমাযতম্ ॥ 15 ॥
সমুদ্রং লঙ্ঘযিত্বৈব তাং দিদৃক্ষুরিহাগতঃ ।
ভ্রমতা চ মযা দৃষ্টা গৃহে তে জনকাত্মজা ॥ 16 ॥
তদ্ভবান্ দৃষ্টধর্মার্থস্তপঃকৃতপরিগ্রহঃ ।
পরদারান্ মহাপ্রাজ্ঞ নোপরোদ্ধুং ত্বমর্হসি ॥ 17 ॥
ন হি ধর্মবিরুদ্ধেষু বহ্বপাযেষু কর্মসু ।
মূলঘাতিষু সজ্জন্তে বুদ্ধিমন্তো ভবদ্বিধাঃ ॥ 18 ॥
কশ্চ লক্ষ্মণমুক্তানাং রামকোপানুবর্তিনাম্ ।
শরাণামগ্রতঃ স্থাতুং শক্তো দেবাসুরেষ্বপি ॥ 19 ॥
ন চাপি ত্রিষু লোকেষু রাজন্বিদ্যেত কশ্চন ।
রাঘবস্য ব্যলীকং যঃ কৃত্বা সুখমবাপ্নুযাত্ ॥ 20 ॥
তত্ ত্রিকালহিতং বাক্যং ধর্ম্যমর্থানুবন্ধি চ ।
মন্যস্ব নরদেবায জানকী প্রতিদীযতাম্ ॥ 21 ॥
দৃষ্টা হীযং মযা দেবী লব্ধং যদিহ দুর্লভম্ ।
উত্তরং কর্ম যচ্ছেষং নিমিত্তং তত্র রাঘবঃ ॥ 22 ॥
লক্ষিতেযং মযা সীতা তথা শোকপরাযণা ।
গৃহ্য যাং নাভিজানাসি পঞ্চাস্যামিব পন্নগীম্ ॥ 23 ॥
নেযং জরযিতুং শক্যা সাসুরৈরমরৈরপি ।
বিষসংসৃষ্টমত্যর্থং ভুক্তমন্নমিবৌজসা ॥ 24 ॥
তপস্সন্তাপলব্ধস্তে যোঽযং ধর্মপরিগ্রহঃ ।
ন স নাশযিতুং ন্যায্য আত্মপ্রাণপরিগ্রহঃ ॥ 25 ॥
অবধ্যতাং তপোভির্যাং ভবান্ সমনুপশ্যতি ।
আত্মনঃ সাসুরৈর্দেবৈর্হেতুস্তত্রাপ্যযং মহান্ ॥ 26 ॥
সুগ্রীবো ন হি দেবোঽযং নাসুরো ন চ রাক্ষসঃ ।
ন দানবো ন গন্ধর্বো ন যক্ষো ন চ পন্নগঃ ॥ 27 ॥
তস্মাত্প্রাণপরিত্রাণং কথং রাজন্করিষ্যসি ।
ন তু ধর্মোপসংহারমধর্মফলসংহিতম্ ॥ 28 ॥
তদেব ফলমন্বেতি ধর্মশ্চাধর্মনাশনঃ ।
প্রাপ্তং ধর্মফলং তাবদ্ভবতা নাত্র সংশযঃ ।
ফলমস্যাপ্যধর্মস্য ক্ষিপ্রমেব প্রপত্স্যসে ॥ 29 ॥
জনস্থানবধং বুদ্ধ্বা বুদ্ধ্বা বালিবধং তথা ॥ 30 ॥
রামসুগ্রীবসখ্যং চ বুধ্যস্ব হিতমাত্মনঃ ।
কামং খল্বহমপ্যেকস্সবাজিরথকুঞ্জরাম্ ॥ 31 ॥
লঙ্কাং নাশযিতুং শক্তস্তস্যৈষ তু ন নিশ্চযঃ ।
রামেণ হি প্রতিজ্ঞাতং হর্যৃক্ষগণসন্নিধৌ ॥ 32 ॥
উত্সাদনমমিত্রাণাং সীতা যৈস্তু প্রধর্ষিতা ।
অপকুর্বন্ হি রামস্য সাক্ষাদপি পুরন্দরঃ ॥ 33 ॥
ন সুখং প্রাপ্নুযাদন্যঃ কিং পুনস্ত্বদ্বিধো জনঃ ।
যাং সীতেত্যভিজানাসি যেযং তিষ্ঠতি তে বশে ॥ 34 ॥
কালরাত্রীতি তাং বিদ্ধি সর্বলঙ্কাবিনাশিনীম্ ।
তদলং কালপাশেন সীতাবিগ্রহরূপিণা ॥ 35 ॥
স্বযং স্কন্ধাবসক্তেন ক্ষেমমাত্মনি চিন্ত্যতাম্ ।
সীতাযাস্তেজসা দগ্ধাং রামকোপপ্রপীডিতাম্ ॥ 36 ॥
দহ্যমানামিমাং পশ্য পুরীং সাট্টপ্রতোলিকাম্ ।
স্বানি মিত্রাণি মন্ত্রীংশ্চ জ্ঞাতীন্ ভ্রাত্রূন্ সুতান্ হিতান্ ॥ 37 ॥
ভোগান্দারাংশ্চ লঙ্কাং চ মা বিনাশমুপানয ।
সত্যং রাক্ষসরাজেন্দ্র শৃণুষ্ব বচনং মম ॥ 38 ॥
রামদাসস্য দূতস্য বানরস্য বিশেষতঃ ।
সর্বান্ লোকান্ সুসংহৃত্য সভূতান্ সচরাচরান্ ॥ 39 ॥
পুনরেব তথা স্রষ্টুং শক্তো রামো মহাযশাঃ ।
দেবাসুরনরেন্দ্রেষু যক্ষরক্ষোগণেষু চ ॥ 40 ॥
বিদ্যাধরেষু সর্বেষু গন্ধর্বেষূরগেষু চ ।
সিদ্ধেষু কিন্নরেন্দ্রেষু পতত্রিষু চ সর্বতঃ ॥ 41 ॥
সর্বভূতেষু সর্বত্র সর্বকালেষু নাস্তি সঃ ।
যো রামং প্রতিযুধ্যেত বিষ্ণুতুল্যপরাক্রমম্ ॥ 42 ॥
সর্বলোকেশ্বরস্যৈবং কৃত্বা বিপ্রিযমুত্তমম্ ।
রামস্য রাজসিংহস্য দুর্লভং তব জীবিতম্ ॥ 43 ॥
দেবাশ্চ দৈত্যাশ্চ নিশাচরেন্দ্র গন্ধর্ববিদ্যাধরনাগযক্ষাঃ ।
রামস্য লোকত্রযনাযকস্য স্থাতুং ন শক্তাস্সমরেষু সর্বে ॥ 44 ॥
ব্রহ্মা স্বযম্ভূশ্চতুরাননো বা রুদ্রস্ত্রিণেত্রস্ত্রিপুরান্তকো বা ।
ইন্দ্রো মহেন্দ্রস্সুরনাযকো বা ত্রাতুং ন শক্তা যুধি রামবধ্যম্ ॥ 45 ॥
স সৌষ্ঠবোপেতমদীনবাদিনঃ কপের্নিশম্যাপ্রতিমোঽপ্রিযং বচঃ ।
দশাননঃ কোপবিবৃত্তলোচনঃ সমাদিশত্তস্য বধং মহাকপেঃ ॥ 46 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে সুন্দরকাণ্ডে একপঞ্চাশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekapañcāśassargaḥ |
taṃ samīkṣya mahāsattvaṃ sattvavānharisattamaḥ |
vākyamarthavadavyagrastamuvāca daśānanam || 1 ||
ahaṃ sugrīvasandeśādiha prāptastavālayam |
rākṣasendra harīśastvāṃ bhrātā kuśalamabravīt || 2 ||
bhrātuśśṛṇu samādeśaṃ sugrīvasya mahātmanaḥ |
dharmārthopahitaṃ vākyamiha cāmutra ca kṣamam || 3 ||
rājā daśaratho nāma rathakuñjaravājimān |
piteva bandhurlokasya sureśvarasamadyutiḥ || 4 ||
jyeṣṭhastasya mahābāhuḥ putraḥ priyakaraḥ prabhuḥ |
piturnideśānniṣkrāntaḥ praviṣṭo daṇḍakāvanam || 5 ||
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā cāpi bhāryayā |
rāmo nāma mahātejā dharmyaṃ panthānamāsthitaḥ || 6 ||
tasya bhāryā vane naṣṭā sītā patimanuvratā |
vaidehasya sutā rājño janakasya mahātmanaḥ || 7 ||
sa mārgamāṇastāṃ devīṃ rājaputraḥ sahānujaḥ |
ṛśyamūkamanuprāptaḥ sugrīveṇa samāgataḥ || 8 ||
tasya tena pratijñātaṃ sītāyāḥ parimārgaṇam |
sugrīvasyāpi rāmeṇa harirājyaṃ niveditam || 9 ||
tatastena mṛdhe hatvā rājaputreṇa vālinam |
sugrīvaḥ sthāpito rājye haryṛkṣāṇāṃ gaṇeśvaraḥ || 10 ||
tvayā vijñātapūrvaśca vālī vānarapuṅgavaḥ |
rāmeṇa nihatassaṅkhye śareṇaikena vānaraḥ || 11 ||
sa sītāmārgaṇe vyagrassugrīvaḥ satyasaṅgaraḥ |
harīn sampreṣayāmāsa diśassarvā harīśvaraḥ || 12 ||
tāṃ harīṇāṃ sahasrāṇi śatāni niyutāni ca |
dikṣu sarvāsu mārgante hyadhaścopari cāmbare || 13 ||
vainateyasamāḥ kecitkecittatrānilopamāḥ |
asaṅgagatayaśaśīghrā harivīrā mahābalāḥ || 14 ||
ahaṃ tu hanumānnāma mārutasyaurasassutaḥ |
sītāyāstu kṛte tūrṇaṃ śatayojanamāyatam || 15 ||
samudraṃ laṅghayitvaiva tāṃ didṛkṣurihāgataḥ |
bhramatā ca mayā dṛṣṭā gṛhe te janakātmajā || 16 ||
tadbhavān dṛṣṭadharmārthastapaḥkṛtaparigrahaḥ |
paradārān mahāprājña noparoddhuṃ tvamarhasi || 17 ||
na hi dharmaviruddheṣu bahvapāyeṣu karmasu |
mūlaghātiṣu sajjante buddhimanto bhavadvidhāḥ || 18 ||
kaśca lakṣmaṇamuktānāṃ rāmakopānuvartinām |
śarāṇāmagrataḥ sthātuṃ śakto devāsureṣvapi || 19 ||
na cāpi triṣu lokeṣu rājanvidyeta kaścana |
rāghavasya vyalīkaṃ yaḥ kṛtvā sukhamavāpnuyāt || 20 ||
tat trikālahitaṃ vākyaṃ dharmyamarthānubandhi ca |
manyasva naradevāya jānakī pratidīyatām || 21 ||
dṛṣṭā hīyaṃ mayā devī labdhaṃ yadiha durlabham |
uttaraṃ karma yaccheṣaṃ nimittaṃ tatra rāghavaḥ || 22 ||
lakṣiteyaṃ mayā sītā tathā śokaparāyaṇā |
gṛhya yāṃ nābhijānāsi pañcāsyāmiva pannagīm || 23 ||
neyaṃ jarayituṃ śakyā sāsurairamarairapi |
viṣasaṃsṛṣṭamatyarthaṃ bhuktamannamivaujasā || 24 ||
tapassantāpalabdhaste yo'yaṃ dharmaparigrahaḥ |
na sa nāśayituṃ nyāyya ātmaprāṇaparigrahaḥ || 25 ||
avadhyatāṃ tapobhiryāṃ bhavān samanupaśyati |
ātmanaḥ sāsurairdevairhetustatrāpyayaṃ mahān || 26 ||
sugrīvo na hi devo'yaṃ nāsuro na ca rākṣasaḥ |
na dānavo na gandharvo na yakṣo na ca pannagaḥ || 27 ||
tasmātprāṇaparitrāṇaṃ kathaṃ rājankariṣyasi |
na tu dharmopasaṃhāramadharmaphalasaṃhitam || 28 ||
tadeva phalamanveti dharmaścādharmanāśanaḥ |
prāptaṃ dharmaphalaṃ tāvadbhavatā nātra saṃśayaḥ |
phalamasyāpyadharmasya kṣiprameva prapatsyase || 29 ||
janasthānavadhaṃ buddhvā buddhvā vālivadhaṃ tathā || 30 ||
rāmasugrīvasakhyaṃ ca budhyasva hitamātmanaḥ |
kāmaṃ khalvahamapyekassavājirathakuñjarām || 31 ||
laṅkāṃ nāśayituṃ śaktastasyaiṣa tu na niścayaḥ |
rāmeṇa hi pratijñātaṃ haryṛkṣagaṇasannidhau || 32 ||
utsādanamamitrāṇāṃ sītā yaistu pradharṣitā |
apakurvan hi rāmasya sākṣādapi purandaraḥ || 33 ||
na sukhaṃ prāpnuyādanyaḥ kiṃ punastvadvidho janaḥ |
yāṃ sītetyabhijānāsi yeyaṃ tiṣṭhati te vaśe || 34 ||
kālarātrīti tāṃ viddhi sarvalaṅkāvināśinīm |
tadalaṃ kālapāśena sītāvigraharūpiṇā || 35 ||
svayaṃ skandhāvasaktena kṣemamātmani cintyatām |
sītāyāstejasā dagdhāṃ rāmakopaprapīḍitām || 36 ||
dahyamānāmimāṃ paśya purīṃ sāṭṭapratolikām |
svāni mitrāṇi mantrīṃśca jñātīn bhrātrūn sutān hitān || 37 ||
bhogāndārāṃśca laṅkāṃ ca mā vināśamupānaya |
satyaṃ rākṣasarājendra śṛṇuṣva vacanaṃ mama || 38 ||
rāmadāsasya dūtasya vānarasya viśeṣataḥ |
sarvān lokān susaṃhṛtya sabhūtān sacarācarān || 39 ||
punareva tathā sraṣṭuṃ śakto rāmo mahāyaśāḥ |
devāsuranarendreṣu yakṣarakṣogaṇeṣu ca || 40 ||
vidyādhareṣu sarveṣu gandharveṣūrageṣu ca |
siddheṣu kinnarendreṣu patatriṣu ca sarvataḥ || 41 ||
sarvabhūteṣu sarvatra sarvakāleṣu nāsti saḥ |
yo rāmaṃ pratiyudhyeta viṣṇutulyaparākramam || 42 ||
sarvalokeśvarasyaivaṃ kṛtvā vipriyamuttamam |
rāmasya rājasiṃhasya durlabhaṃ tava jīvitam || 43 ||
devāśca daityāśca niśācarendra gandharvavidyādharanāgayakṣāḥ |
rāmasya lokatrayanāyakasya sthātuṃ na śaktāssamareṣu sarve || 44 ||
brahmā svayambhūścaturānano vā rudrastriṇetrastripurāntako vā |
indro mahendrassuranāyako vā trātuṃ na śaktā yudhi rāmavadhyam || 45 ||
sa sauṣṭhavopetamadīnavādinaḥ kaperniśamyāpratimo'priyaṃ vacaḥ |
daśānanaḥ kopavivṛttalocanaḥ samādiśattasya vadhaṃ mahākapeḥ || 46 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ एकपञ्चाशस्सर्गः ।
तं समीक्ष्य महासत्त्वं सत्त्ववान्हरिसत्तमः ।
वाक्यमर्थवदव्यग्रस्तमुवाच दशाननम् ॥ 1 ॥
अहं सुग्रीवसन्देशादिह प्राप्तस्तवालयम् ।
राक्षसेन्द्र हरीशस्त्वां भ्राता कुशलमब्रवीत् ॥ 2 ॥
भ्रातुश्शृणु समादेशं सुग्रीवस्य महात्मनः ।
धर्मार्थोपहितं वाक्यमिह चामुत्र च क्षमम् ॥ 3 ॥
राजा दशरथो नाम रथकुञ्जरवाजिमान् ।
पितेव बन्धुर्लोकस्य सुरेश्वरसमद्युतिः ॥ 4 ॥
ज्येष्ठस्तस्य महाबाहुः पुत्रः प्रियकरः प्रभुः ।
पितुर्निदेशान्निष्क्रान्तः प्रविष्टो दण्डकावनम् ॥ 5 ॥
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा सीतया चापि भार्यया ।
रामो नाम महातेजा धर्म्यं पन्थानमास्थितः ॥ 6 ॥
तस्य भार्या वने नष्टा सीता पतिमनुव्रता ।
वैदेहस्य सुता राज्ञो जनकस्य महात्मनः ॥ 7 ॥
स मार्गमाणस्तां देवीं राजपुत्रः सहानुजः ।
ऋश्यमूकमनुप्राप्तः सुग्रीवेण समागतः ॥ 8 ॥
तस्य तेन प्रतिज्ञातं सीतायाः परिमार्गणम् ।
सुग्रीवस्यापि रामेण हरिराज्यं निवेदितम् ॥ 9 ॥
ततस्तेन मृधे हत्वा राजपुत्रेण वालिनम् ।
सुग्रीवः स्थापितो राज्ये हर्यृक्षाणां गणेश्वरः ॥ 10 ॥
त्वया विज्ञातपूर्वश्च वाली वानरपुङ्गवः ।
रामेण निहतस्सङ्ख्ये शरेणैकेन वानरः ॥ 11 ॥
स सीतामार्गणे व्यग्रस्सुग्रीवः सत्यसङ्गरः ।
हरीन् सम्प्रेषयामास दिशस्सर्वा हरीश्वरः ॥ 12 ॥
तां हरीणां सहस्राणि शतानि नियुतानि च ।
दिक्षु सर्वासु मार्गन्ते ह्यधश्चोपरि चाम्बरे ॥ 13 ॥
वैनतेयसमाः केचित्केचित्तत्रानिलोपमाः ।
असङ्गगतयशशीघ्रा हरिवीरा महाबलाः ॥ 14 ॥
अहं तु हनुमान्नाम मारुतस्यौरसस्सुतः ।
सीतायास्तु कृते तूर्णं शतयोजनमायतम् ॥ 15 ॥
समुद्रं लङ्घयित्वैव तां दिदृक्षुरिहागतः ।
भ्रमता च मया दृष्टा गृहे ते जनकात्मजा ॥ 16 ॥
तद्भवान् दृष्टधर्मार्थस्तपःकृतपरिग्रहः ।
परदारान् महाप्राज्ञ नोपरोद्धुं त्वमर्हसि ॥ 17 ॥
न हि धर्मविरुद्धेषु बह्वपायेषु कर्मसु ।
मूलघातिषु सज्जन्ते बुद्धिमन्तो भवद्विधाः ॥ 18 ॥
कश्च लक्ष्मणमुक्तानां रामकोपानुवर्तिनाम् ।
शराणामग्रतः स्थातुं शक्तो देवासुरेष्वपि ॥ 19 ॥
न चापि त्रिषु लोकेषु राजन्विद्येत कश्चन ।
राघवस्य व्यलीकं यः कृत्वा सुखमवाप्नुयात् ॥ 20 ॥
तत् त्रिकालहितं वाक्यं धर्म्यमर्थानुबन्धि च ।
मन्यस्व नरदेवाय जानकी प्रतिदीयताम् ॥ 21 ॥
दृष्टा हीयं मया देवी लब्धं यदिह दुर्लभम् ।
उत्तरं कर्म यच्छेषं निमित्तं तत्र राघवः ॥ 22 ॥
लक्षितेयं मया सीता तथा शोकपरायणा ।
गृह्य यां नाभिजानासि पञ्चास्यामिव पन्नगीम् ॥ 23 ॥
नेयं जरयितुं शक्या सासुरैरमरैरपि ।
विषसंसृष्टमत्यर्थं भुक्तमन्नमिवौजसा ॥ 24 ॥
तपस्सन्तापलब्धस्ते योऽयं धर्मपरिग्रहः ।
न स नाशयितुं न्याय्य आत्मप्राणपरिग्रहः ॥ 25 ॥
अवध्यतां तपोभिर्यां भवान् समनुपश्यति ।
आत्मनः सासुरैर्देवैर्हेतुस्तत्राप्ययं महान् ॥ 26 ॥
सुग्रीवो न हि देवोऽयं नासुरो न च राक्षसः ।
न दानवो न गन्धर्वो न यक्षो न च पन्नगः ॥ 27 ॥
तस्मात्प्राणपरित्राणं कथं राजन्करिष्यसि ।
न तु धर्मोपसंहारमधर्मफलसंहितम् ॥ 28 ॥
तदेव फलमन्वेति धर्मश्चाधर्मनाशनः ।
प्राप्तं धर्मफलं तावद्भवता नात्र संशयः ।
फलमस्याप्यधर्मस्य क्षिप्रमेव प्रपत्स्यसे ॥ 29 ॥
जनस्थानवधं बुद्ध्वा बुद्ध्वा वालिवधं तथा ॥ 30 ॥
रामसुग्रीवसख्यं च बुध्यस्व हितमात्मनः ।
कामं खल्वहमप्येकस्सवाजिरथकुञ्जराम् ॥ 31 ॥
लङ्कां नाशयितुं शक्तस्तस्यैष तु न निश्चयः ।
रामेण हि प्रतिज्ञातं हर्यृक्षगणसन्निधौ ॥ 32 ॥
उत्सादनममित्राणां सीता यैस्तु प्रधर्षिता ।
अपकुर्वन् हि रामस्य साक्षादपि पुरन्दरः ॥ 33 ॥
न सुखं प्राप्नुयादन्यः किं पुनस्त्वद्विधो जनः ।
यां सीतेत्यभिजानासि येयं तिष्ठति ते वशे ॥ 34 ॥
कालरात्रीति तां विद्धि सर्वलङ्काविनाशिनीम् ।
तदलं कालपाशेन सीताविग्रहरूपिणा ॥ 35 ॥
स्वयं स्कन्धावसक्तेन क्षेममात्मनि चिन्त्यताम् ।
सीतायास्तेजसा दग्धां रामकोपप्रपीडिताम् ॥ 36 ॥
दह्यमानामिमां पश्य पुरीं साट्टप्रतोलिकाम् ।
स्वानि मित्राणि मन्त्रींश्च ज्ञातीन् भ्रात्रून् सुतान् हितान् ॥ 37 ॥
भोगान्दारांश्च लङ्कां च मा विनाशमुपानय ।
सत्यं राक्षसराजेन्द्र शृणुष्व वचनं मम ॥ 38 ॥
रामदासस्य दूतस्य वानरस्य विशेषतः ।
सर्वान् लोकान् सुसंहृत्य सभूतान् सचराचरान् ॥ 39 ॥
पुनरेव तथा स्रष्टुं शक्तो रामो महायशाः ।
देवासुरनरेन्द्रेषु यक्षरक्षोगणेषु च ॥ 40 ॥
विद्याधरेषु सर्वेषु गन्धर्वेषूरगेषु च ।
सिद्धेषु किन्नरेन्द्रेषु पतत्रिषु च सर्वतः ॥ 41 ॥
सर्वभूतेषु सर्वत्र सर्वकालेषु नास्ति सः ।
यो रामं प्रतियुध्येत विष्णुतुल्यपराक्रमम् ॥ 42 ॥
सर्वलोकेश्वरस्यैवं कृत्वा विप्रियमुत्तमम् ।
रामस्य राजसिंहस्य दुर्लभं तव जीवितम् ॥ 43 ॥
देवाश्च दैत्याश्च निशाचरेन्द्र गन्धर्वविद्याधरनागयक्षाः ।
रामस्य लोकत्रयनायकस्य स्थातुं न शक्तास्समरेषु सर्वे ॥ 44 ॥
ब्रह्मा स्वयम्भूश्चतुराननो वा रुद्रस्त्रिणेत्रस्त्रिपुरान्तको वा ।
इन्द्रो महेन्द्रस्सुरनायको वा त्रातुं न शक्ता युधि रामवध्यम् ॥ 45 ॥
स सौष्ठवोपेतमदीनवादिनः कपेर्निशम्याप्रतिमोऽप्रियं वचः ।
दशाननः कोपविवृत्तलोचनः समादिशत्तस्य वधं महाकपेः ॥ 46 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे एकपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekapañcāśassargaḥ |
taṃ samīkṣya mahāsattvaṃ sattvavānharisattamaḥ |
vākyamarthavadavyagrastamuvāca daśānanam || 1 ||
ahaṃ sugrīvasandeśādiha prāptastavālayam |
rākṣasendra harīśastvāṃ bhrātā kuśalamabravīt || 2 ||
bhrātuśśṛṇu samādeśaṃ sugrīvasya mahātmanaḥ |
dharmārthopahitaṃ vākyamiha cāmutra ca kṣamam || 3 ||
rājā daśaratho nāma rathakuñjaravājimān |
piteva bandhurlokasya sureśvarasamadyutiḥ || 4 ||
jyeṣṭhastasya mahābāhuḥ putraḥ priyakaraḥ prabhuḥ |
piturnideśānniṣkrāntaḥ praviṣṭo daṇḍakāvanam || 5 ||
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā cāpi bhāryayā |
rāmo nāma mahātejā dharmyaṃ panthānamāsthitaḥ || 6 ||
tasya bhāryā vane naṣṭā sītā patimanuvratā |
vaidehasya sutā rājño janakasya mahātmanaḥ || 7 ||
sa mārgamāṇastāṃ devīṃ rājaputraḥ sahānujaḥ |
ṛśyamūkamanuprāptaḥ sugrīveṇa samāgataḥ || 8 ||
tasya tena pratijñātaṃ sītāyāḥ parimārgaṇam |
sugrīvasyāpi rāmeṇa harirājyaṃ niveditam || 9 ||
tatastena mṛdhe hatvā rājaputreṇa vālinam |
sugrīvaḥ sthāpito rājye haryṛkṣāṇāṃ gaṇeśvaraḥ || 10 ||
tvayā vijñātapūrvaśca vālī vānarapuṅgavaḥ |
rāmeṇa nihatassaṅkhye śareṇaikena vānaraḥ || 11 ||
sa sītāmārgaṇe vyagrassugrīvaḥ satyasaṅgaraḥ |
harīn sampreṣayāmāsa diśassarvā harīśvaraḥ || 12 ||
tāṃ harīṇāṃ sahasrāṇi śatāni niyutāni ca |
dikṣu sarvāsu mārgante hyadhaścopari cāmbare || 13 ||
vainateyasamāḥ kecitkecittatrānilopamāḥ |
asaṅgagatayaśaśīghrā harivīrā mahābalāḥ || 14 ||
ahaṃ tu hanumānnāma mārutasyaurasassutaḥ |
sītāyāstu kṛte tūrṇaṃ śatayojanamāyatam || 15 ||
samudraṃ laṅghayitvaiva tāṃ didṛkṣurihāgataḥ |
bhramatā ca mayā dṛṣṭā gṛhe te janakātmajā || 16 ||
tadbhavān dṛṣṭadharmārthastapaḥkṛtaparigrahaḥ |
paradārān mahāprājña noparoddhuṃ tvamarhasi || 17 ||
na hi dharmaviruddheṣu bahvapāyeṣu karmasu |
mūlaghātiṣu sajjante buddhimanto bhavadvidhāḥ || 18 ||
kaśca lakṣmaṇamuktānāṃ rāmakopānuvartinām |
śarāṇāmagrataḥ sthātuṃ śakto devāsureṣvapi || 19 ||
na cāpi triṣu lokeṣu rājanvidyeta kaścana |
rāghavasya vyalīkaṃ yaḥ kṛtvā sukhamavāpnuyāt || 20 ||
tat trikālahitaṃ vākyaṃ dharmyamarthānubandhi ca |
manyasva naradevāya jānakī pratidīyatām || 21 ||
dṛṣṭā hīyaṃ mayā devī labdhaṃ yadiha durlabham |
uttaraṃ karma yaccheṣaṃ nimittaṃ tatra rāghavaḥ || 22 ||
lakṣiteyaṃ mayā sītā tathā śokaparāyaṇā |
gṛhya yāṃ nābhijānāsi pañcāsyāmiva pannagīm || 23 ||
neyaṃ jarayituṃ śakyā sāsurairamarairapi |
viṣasaṃsṛṣṭamatyarthaṃ bhuktamannamivaujasā || 24 ||
tapassantāpalabdhaste yo'yaṃ dharmaparigrahaḥ |
na sa nāśayituṃ nyāyya ātmaprāṇaparigrahaḥ || 25 ||
avadhyatāṃ tapobhiryāṃ bhavān samanupaśyati |
ātmanaḥ sāsurairdevairhetustatrāpyayaṃ mahān || 26 ||
sugrīvo na hi devo'yaṃ nāsuro na ca rākṣasaḥ |
na dānavo na gandharvo na yakṣo na ca pannagaḥ || 27 ||
tasmātprāṇaparitrāṇaṃ kathaṃ rājankariṣyasi |
na tu dharmopasaṃhāramadharmaphalasaṃhitam || 28 ||
tadeva phalamanveti dharmaścādharmanāśanaḥ |
prāptaṃ dharmaphalaṃ tāvadbhavatā nātra saṃśayaḥ |
phalamasyāpyadharmasya kṣiprameva prapatsyase || 29 ||
janasthānavadhaṃ buddhvā buddhvā vālivadhaṃ tathā || 30 ||
rāmasugrīvasakhyaṃ ca budhyasva hitamātmanaḥ |
kāmaṃ khalvahamapyekassavājirathakuñjarām || 31 ||
laṅkāṃ nāśayituṃ śaktastasyaiṣa tu na niścayaḥ |
rāmeṇa hi pratijñātaṃ haryṛkṣagaṇasannidhau || 32 ||
utsādanamamitrāṇāṃ sītā yaistu pradharṣitā |
apakurvan hi rāmasya sākṣādapi purandaraḥ || 33 ||
na sukhaṃ prāpnuyādanyaḥ kiṃ punastvadvidho janaḥ |
yāṃ sītetyabhijānāsi yeyaṃ tiṣṭhati te vaśe || 34 ||
kālarātrīti tāṃ viddhi sarvalaṅkāvināśinīm |
tadalaṃ kālapāśena sītāvigraharūpiṇā || 35 ||
svayaṃ skandhāvasaktena kṣemamātmani cintyatām |
sītāyāstejasā dagdhāṃ rāmakopaprapīḍitām || 36 ||
dahyamānāmimāṃ paśya purīṃ sāṭṭapratolikām |
svāni mitrāṇi mantrīṃśca jñātīn bhrātrūn sutān hitān || 37 ||
bhogāndārāṃśca laṅkāṃ ca mā vināśamupānaya |
satyaṃ rākṣasarājendra śṛṇuṣva vacanaṃ mama || 38 ||
rāmadāsasya dūtasya vānarasya viśeṣataḥ |
sarvān lokān susaṃhṛtya sabhūtān sacarācarān || 39 ||
punareva tathā sraṣṭuṃ śakto rāmo mahāyaśāḥ |
devāsuranarendreṣu yakṣarakṣogaṇeṣu ca || 40 ||
vidyādhareṣu sarveṣu gandharveṣūrageṣu ca |
siddheṣu kinnarendreṣu patatriṣu ca sarvataḥ || 41 ||
sarvabhūteṣu sarvatra sarvakāleṣu nāsti saḥ |
yo rāmaṃ pratiyudhyeta viṣṇutulyaparākramam || 42 ||
sarvalokeśvarasyaivaṃ kṛtvā vipriyamuttamam |
rāmasya rājasiṃhasya durlabhaṃ tava jīvitam || 43 ||
devāśca daityāśca niśācarendra gandharvavidyādharanāgayakṣāḥ |
rāmasya lokatrayanāyakasya sthātuṃ na śaktāssamareṣu sarve || 44 ||
brahmā svayambhūścaturānano vā rudrastriṇetrastripurāntako vā |
indro mahendrassuranāyako vā trātuṃ na śaktā yudhi rāmavadhyam || 45 ||
sa sauṣṭhavopetamadīnavādinaḥ kaperniśamyāpratimo'priyaṃ vacaḥ |
daśānanaḥ kopavivṛttalocanaḥ samādiśattasya vadhaṃ mahākapeḥ || 46 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in