শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে সুন্দরকাণ্ডম্ ।
অথ চতুর্বিংশস্সর্গঃ ।
ততঃ সীতামুপাগম্য রাক্ষস্যো বিকৃতাননাঃ ।
পরুষং পরুষা নার্য ঊচুস্তাং বাক্যমপ্রিযম্ ॥ 1 ॥
কিং ত্বমন্তঃপুরে সীতে সর্বভূতমনোহরে ।
মহার্হশযনোপেতে ন বাসমনুমন্যসে ॥ 2 ॥
মানুষী মানুষস্যৈব ভার্যাত্বং বহুমন্যসে ।
প্রত্যাহর মনো রামান্ন ত্বং জাতু ভবিষ্যসি ॥ 3 ॥
ত্রৈলোক্যবসুভোক্তারং রাবণং রাক্ষসেশ্বরম্ ।
ভর্তারমুপসঙ্গম্য বিহরস্ব যথাসুখম্ ॥ 4 ॥
মানুষী মানুষং তং তু রামমিচ্ছসি শোভনে ।
রাজ্যাদ্ভ্র্রষ্টমসিদ্ধার্থং বিক্লবং ত্বমনিন্দিতে ॥ 5 ॥
রাক্ষসীনাং বচঃ শ্রুত্বা সীতা পদ্মনিভেক্ষণা ।
নেত্রাভ্যামশ্রুপূর্ণাভ্যামিদং বচনমব্রবীত্ ॥ 6 ॥
যদিদং লোকবিদ্বিষ্টমুদাহরথ সঙ্গতাঃ ।
নৈতন্মনসি বাক্যং মে কিল্বিষং প্রতিভাতি বঃ ॥ 7 ॥
ন মানুষী রাক্ষসস্য ভার্যা ভবিতুমর্হতি ।
কামং খাদত মাং সর্বা ন করিষ্যামি বো বচঃ ॥ 8 ॥
দীনো বা রাজ্যহীনো বা যো মে ভর্তা স মে গুরুঃ ।
তং নিত্যমনুরক্তাস্মি যথা সূর্যং সুবর্চলা ॥ 9 ॥
যথা শচী মহাভাগা শক্রং সমুপতিষ্ঠতি ।
অরুন্ধতী বসিষ্ঠং চ রোহিণী শশিনং যথা ॥ 10 ॥
লোপামুদ্রা যথাগস্ত্যং সুকন্যা চ্যবনং যথা ।
সাবিত্রী সত্যবন্তং চ কপিলং শ্রীমতী যথা ॥ 11 ॥
সৌদাসং মদযন্তীব কেশিনী সগরং যথা ।
নৈষধং দমযন্তীব ভৈমী পতিমনুব্রতা ॥ 12 ॥
তথাঽহমিক্ষ্বাকুবরং রামং পতিমনুব্রতা ।
সীতাযা বচনং শ্রুত্বা রাক্ষস্যঃ ক্রোধমূর্ছিতাঃ ॥ 13 ॥
ভর্ত্সযন্তি স্ম পরুষৈর্বাক্যৈ রাবণচোদিতাঃ ।
অবলীনঃ স নির্বাক্যো হনূমান্ শিংশুপাদ্রুমে ॥ 14 ॥
যসীতাং সন্তর্জযন্তীস্তা রাক্ষসীরশৃণোত্ কপিঃ ।
তামভিক্রম্য সঙ্কৃদ্ধা বেপমানাং সমন্ততঃ ॥ 15 ॥
ভৃশং সংলিলিহুর্দীপ্তান্ প্রলম্বান্ দশনচ্ছদান্ ।
ঊচুশ্চ পরমক্রুদ্ধাঃ প্রগৃহ্যাশু পরশ্বধান্ ॥ 16 ॥
নেযমর্হতি ভর্তারং রাবণং রাক্ষসাধিপম্ ।
সা ভর্ত্স্যমানা ভীমাভী রাক্ষসীভির্বরাননা ॥ 17 ॥
সবাষ্পমপ সর্পন্তী শিংশুপাং তামুপাগমত্ ।
ততস্তাং শিংশুপাং সীতা রাক্ষসীভিঃ সমাবৃতা ॥ 18 ॥
অভিগম্য বিশালাক্ষী তস্থৌ শোকপরিপ্লুতা ।
তাং কৃশাং দীনবদনাং মলিনাম্বরধারিণীম্ ॥ 19 ॥
ভর্ত্সযাঞ্চক্রিরে সীতাং রাক্ষস্যস্তাং সমন্ততঃ ।
ততস্তাং বিনতা নাম রাক্ষসী ভীমদর্শনা ॥ 20 ॥
অব্রবীত্কুপিতাকারা করালা নির্ণতোদরী ।
সীতে পর্যাপ্তমেতাবদ্ভর্তুঃ স্নেহো নিদর্শিতঃ ॥ 21 ॥
সর্বাত্রাতিকৃতং ভদ্রে ব্যসনাযোপকল্পতে পরিতুষ্টাস্মি ভদ্রং তে মানুষস্তে কৃতো বিধিঃ ॥ 22 ॥
মমাপি তু বচঃ পথ্যং ব্রুবন্ত্যাঃ কুরু মৈথিলি ।
রাবণং ভজ ভর্তারং ভর্তারং সর্বরক্ষসাম্ ॥ 23 ॥
বিক্রান্তং রূপবন্তং চ সুরেশমিব বাসবম্ ।
দক্ষিণং ত্যাগশীলং চ সর্বস্য প্রিযদর্শনম্ ॥ 24 ॥
মানুষং কৃপণং রামং ত্যক্ত্বা, রাবণমাশ্রয ।
দিব্যাঙ্গরাগা বৈদেহি দিব্যাভরণভূষিতা ॥ 25 ॥
অদ্যপ্রভৃতি সর্বেষাং লোকানামীশ্বরী ভব ।
অগ্নেঃ স্বাহা যথা দেবী শচী বেন্দ্রস্য শোভনে ॥ 26 ॥
কিং তে রামেণ বৈদেহি কৃপণেন গতাযুষা ।
এতদুক্তং চ মে বাক্যং যদি ত্বং ন করিষ্যসি ॥ 27 ॥
অস্মিন্মুহূর্তে সর্বাস্ত্বাং ভক্ষযিষ্যামহে বযম্ ।
অন্যা তু বিকটা নাম লম্বমানপযোধরা ॥ 28 ॥
অব্রবীত্কুপিতা সীতাং মুষ্টিমুদ্যম্য গর্জতী ।
বহূন্যপ্রিযরূপাণি বচনানি সুদুর্মতে ॥ 29 ॥
অনুক্রোশান্মৃদুত্বাচ্চ সোঢানি তব মৈথিলি ।
ন চ নঃ কুরুষে বাক্যং হিতং কালপুরস্কৃতম্ ॥ 30 ॥
আনীতাসি সমুদ্রস্য পারমন্যৈর্দুরাসদম্ ।
রাবণান্তঃপুরং ঘোরং প্রবিষ্টা চাসি মৈথিলি ॥ 31 ॥
রাবণস্য গৃহে রুদ্ধামস্মাভিস্তু সুরক্ষিতাম্ ।
ন ত্বাং শক্তঃ পরিত্রাতুমপি সাক্ষাত্পুরন্দরঃ ॥ 32 ॥
কুরুষ্ব হিতবাদিন্যা বচনং মম মৈথিলি ।
অলমশ্রুপ্রপাতেন ত্যজ শোকমনর্থকম্ ॥ 33 ॥
ভজ প্রীতিং চ হর্ষং চ ত্যজৈতাং নিত্যদৈন্যতাম্ ।
সীতে রাক্ষসরাজেন সহ ক্রীড যথাসুখম্ ॥ 34 ॥
জানাসি হি যথা ভীরু স্ত্রীণাং যৌবনমধ্রুবম্ ।
যাবন্ন তে ব্যতিক্রামেত্তাবত্সুখমবাপ্নুহি ॥ 35 ॥
উদ্যানানি চ রম্যাণি পর্বতোপবনানি চ ।
সহ রাক্ষসরাজেন চর ত্বং মদিরেক্ষণে ॥ 36 ॥
স্ত্রী সহস্রাণি তে সপ্ত বশে স্থাস্যন্তি সুন্দরি ।
রাবণং ভজ ভর্তারং ভর্তারং সর্বরক্ষসাম্ ॥ 37 ॥
উত্পাট্য বা তে হৃদযং ভক্ষযিষ্যামি মৈথিলি ।
যদি মে ব্যাহৃতং বাক্যং ন যথাবত্করিষ্যসি ॥ 38 ॥
ততশ্চণ্ডোদরী নাম রাক্ষসী ক্রোধমূর্ছিতা ।
ভ্রামযন্তী মহচ্ছূলমিদং বচনমব্রবীত্ ॥ 39 ॥
ইমাং হরিণলোলাক্ষীং ত্রাসোত্কম্পিপযোধরাম্ ।
রাবণেন হৃতাং দৃষ্টবা দৌহৃদো মে মহানভূত্ ॥ 40 ॥
যকৃত্প্লীহমথোত্পীডং হৃদযং চ সবন্ধনম্ ।
আন্ত্রাণ্যপি তথা শীর্ষং খাদেযমিতি মে মতিঃ ॥ 41 ॥
ততস্তু প্রঘসা নাম রাক্ষসী বাক্যমব্রবীত্ ।
কণ্ঠমস্যা নৃশংসাযাঃ পীডযাম কিমাস্যতে ॥ 42 ॥
নিবেদ্যতাং ততো রাজ্ঞে মানুষী সা মৃতেতি হ ।
নাত্র কশ্চন সন্দেহঃ খাদতেতি স বক্ষ্যতি ॥ 43 ॥
ততস্ত্বজামুখী নাম রাক্ষসী বাক্যমব্রবীত্ ।
বিশস্যেমাং ততঃ সর্বাঃ সমান্ কুরুত পিণ্ডকান্ ॥ 44 ॥
বিভজাম ততঃ সর্বা বিবাদো মে ন রোচতে ।
পেযমানীযতাং ক্ষিপ্রং লেহ্যমুচ্চাবচং বহু ॥ 45 ॥
ততঃ শূর্পণখা নাম রাক্ষসী বাক্যমব্রবীত্ ।
অজামুখ্যা যদুক্তং হি তদেব মম রোচতে ॥ 46 ॥
সুরা চানীযতাং ক্ষিপ্রং সর্বশোকবিনাশিনী ।
মানুষং মাংসমাস্বাদ্য নৃত্যামোঽথ নিকুম্ভিলাম্ ॥ 47 ॥
এবং সম্ভর্ত্স্যমানা সা সীতা সুরসুতোপমা ।
রাক্ষসীভিঃ সুঘোরাভির্দৈর্যমুত্সৃজ্য রোদিতি ॥ 48 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে সুন্দরকাণ্ডে চতুর্বিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
tataḥ sītāmupāgamya rākṣasyo vikṛtānanāḥ |
paruṣaṃ paruṣā nārya ūcustāṃ vākyamapriyam || 1 ||
kiṃ tvamantaḥpure sīte sarvabhūtamanohare |
mahārhaśayanopete na vāsamanumanyase || 2 ||
mānuṣī mānuṣasyaiva bhāryātvaṃ bahumanyase |
pratyāhara mano rāmānna tvaṃ jātu bhaviṣyasi || 3 ||
trailokyavasubhoktāraṃ rāvaṇaṃ rākṣaseśvaram |
bhartāramupasaṅgamya viharasva yathāsukham || 4 ||
mānuṣī mānuṣaṃ taṃ tu rāmamicchasi śobhane |
rājyādbhrraṣṭamasiddhārthaṃ viklabaṃ tvamanindite || 5 ||
rākṣasīnāṃ vacaḥ śrutvā sītā padmanibhekṣaṇā |
netrābhyāmaśrupūrṇābhyāmidaṃ vacanamabravīt || 6 ||
yadidaṃ lokavidviṣṭamudāharatha saṅgatāḥ |
naitanmanasi vākyaṃ me kilbiṣaṃ pratibhāti vaḥ || 7 ||
na mānuṣī rākṣasasya bhāryā bhavitumarhati |
kāmaṃ khādata māṃ sarvā na kariṣyāmi vo vacaḥ || 8 ||
dīno vā rājyahīno vā yo me bhartā sa me guruḥ |
taṃ nityamanuraktāsmi yathā sūryaṃ suvarcalā || 9 ||
yathā śacī mahābhāgā śakraṃ samupatiṣṭhati |
arundhatī vasiṣṭhaṃ ca rohiṇī śaśinaṃ yathā || 10 ||
lopāmudrā yathāgastyaṃ sukanyā cyavanaṃ yathā |
sāvitrī satyavantaṃ ca kapilaṃ śrīmatī yathā || 11 ||
saudāsaṃ madayantīva keśinī sagaraṃ yathā |
naiṣadhaṃ damayantīva bhaimī patimanuvratā || 12 ||
tathā'hamikṣvākuvaraṃ rāmaṃ patimanuvratā |
sītāyā vacanaṃ śrutvā rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ || 13 ||
bhartsayanti sma paruṣairvākyai rāvaṇacoditāḥ |
avalīnaḥ sa nirvākyo hanūmān śiṃśupādrume || 14 ||
yasītāṃ santarjayantīstā rākṣasīraśṛṇot kapiḥ |
tāmabhikramya saṅkṛddhā vepamānāṃ samantataḥ || 15 ||
bhṛśaṃ saṃlilihurdīptān pralambān daśanacchadān |
ūcuśca paramakruddhāḥ pragṛhyāśu paraśvadhān || 16 ||
neyamarhati bhartāraṃ rāvaṇaṃ rākṣasādhipam |
sā bhartsyamānā bhīmābhī rākṣasībhirvarānanā || 17 ||
sabāṣpamapa sarpantī śiṃśupāṃ tāmupāgamat |
tatastāṃ śiṃśupāṃ sītā rākṣasībhiḥ samāvṛtā || 18 ||
abhigamya viśālākṣī tasthau śokapariplutā |
tāṃ kṛśāṃ dīnavadanāṃ malināmbaradhāriṇīm || 19 ||
bhartsayāñcakrire sītāṃ rākṣasyastāṃ samantataḥ |
tatastāṃ vinatā nāma rākṣasī bhīmadarśanā || 20 ||
abravītkupitākārā karālā nirṇatodarī |
sīte paryāptametāvadbhartuḥ sneho nidarśitaḥ || 21 ||
sarvātrātikṛtaṃ bhadre vyasanāyopakalpate parituṣṭāsmi bhadraṃ te mānuṣaste kṛto vidhiḥ || 22 ||
mamāpi tu vacaḥ pathyaṃ bruvantyāḥ kuru maithili |
rāvaṇaṃ bhaja bhartāraṃ bhartāraṃ sarvarakṣasām || 23 ||
vikrāntaṃ rūpavantaṃ ca sureśamiva vāsavam |
dakṣiṇaṃ tyāgaśīlaṃ ca sarvasya priyadarśanam || 24 ||
mānuṣaṃ kṛpaṇaṃ rāmaṃ tyaktvā, rāvaṇamāśraya |
divyāṅgarāgā vaidehi divyābharaṇabhūṣitā || 25 ||
adyaprabhṛti sarveṣāṃ lokānāmīśvarī bhava |
agneḥ svāhā yathā devī śacī vendrasya śobhane || 26 ||
kiṃ te rāmeṇa vaidehi kṛpaṇena gatāyuṣā |
etaduktaṃ ca me vākyaṃ yadi tvaṃ na kariṣyasi || 27 ||
asminmuhūrte sarvāstvāṃ bhakṣayiṣyāmahe vayam |
anyā tu vikaṭā nāma lambamānapayodharā || 28 ||
abravītkupitā sītāṃ muṣṭimudyamya garjatī |
bahūnyapriyarūpāṇi vacanāni sudurmate || 29 ||
anukrośānmṛdutvācca soḍhāni tava maithili |
na ca naḥ kuruṣe vākyaṃ hitaṃ kālapuraskṛtam || 30 ||
ānītāsi samudrasya pāramanyairdurāsadam |
rāvaṇāntaḥpuraṃ ghoraṃ praviṣṭā cāsi maithili || 31 ||
rāvaṇasya gṛhe ruddhāmasmābhistu surakṣitām |
na tvāṃ śaktaḥ paritrātumapi sākṣātpurandaraḥ || 32 ||
kuruṣva hitavādinyā vacanaṃ mama maithili |
alamaśruprapātena tyaja śokamanarthakam || 33 ||
bhaja prītiṃ ca harṣaṃ ca tyajaitāṃ nityadainyatām |
sīte rākṣasarājena saha krīḍa yathāsukham || 34 ||
jānāsi hi yathā bhīru strīṇāṃ yauvanamadhruvam |
yāvanna te vyatikrāmettāvatsukhamavāpnuhi || 35 ||
udyānāni ca ramyāṇi parvatopavanāni ca |
saha rākṣasarājena cara tvaṃ madirekṣaṇe || 36 ||
strī sahasrāṇi te sapta vaśe sthāsyanti sundari |
rāvaṇaṃ bhaja bhartāraṃ bhartāraṃ sarvarakṣasām || 37 ||
utpāṭya vā te hṛdayaṃ bhakṣayiṣyāmi maithili |
yadi me vyāhṛtaṃ vākyaṃ na yathāvatkariṣyasi || 38 ||
tataścaṇḍodarī nāma rākṣasī krodhamūrchitā |
bhrāmayantī mahacchūlamidaṃ vacanamabravīt || 39 ||
imāṃ hariṇalolākṣīṃ trāsotkampipayodharām |
rāvaṇena hṛtāṃ dṛṣṭavā dauhṛdo me mahānabhūt || 40 ||
yakṛtplīhamathotpīḍaṃ hṛdayaṃ ca sabandhanam |
āntrāṇyapi tathā śīrṣaṃ khādeyamiti me matiḥ || 41 ||
tatastu praghasā nāma rākṣasī vākyamabravīt |
kaṇṭhamasyā nṛśaṃsāyāḥ pīḍayāma kimāsyate || 42 ||
nivedyatāṃ tato rājñe mānuṣī sā mṛteti ha |
nātra kaścana sandehaḥ khādateti sa vakṣyati || 43 ||
tatastvajāmukhī nāma rākṣasī vākyamabravīt |
viśasyemāṃ tataḥ sarvāḥ samān kuruta piṇḍakān || 44 ||
vibhajāma tataḥ sarvā vivādo me na rocate |
peyamānīyatāṃ kṣipraṃ lehyamuccāvacaṃ bahu || 45 ||
tataḥ śūrpaṇakhā nāma rākṣasī vākyamabravīt |
ajāmukhyā yaduktaṃ hi tadeva mama rocate || 46 ||
surā cānīyatāṃ kṣipraṃ sarvaśokavināśinī |
mānuṣaṃ māṃsamāsvādya nṛtyāmo'tha nikumbhilām || 47 ||
evaṃ sambhartsyamānā sā sītā surasutopamā |
rākṣasībhiḥ sughorābhirdairyamutsṛjya roditi || 48 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ चतुर्विंशस्सर्गः ।
ततः सीतामुपागम्य राक्षस्यो विकृताननाः ।
परुषं परुषा नार्य ऊचुस्तां वाक्यमप्रियम् ॥ 1 ॥
किं त्वमन्तःपुरे सीते सर्वभूतमनोहरे ।
महार्हशयनोपेते न वासमनुमन्यसे ॥ 2 ॥
मानुषी मानुषस्यैव भार्यात्वं बहुमन्यसे ।
प्रत्याहर मनो रामान्न त्वं जातु भविष्यसि ॥ 3 ॥
त्रैलोक्यवसुभोक्तारं रावणं राक्षसेश्वरम् ।
भर्तारमुपसङ्गम्य विहरस्व यथासुखम् ॥ 4 ॥
मानुषी मानुषं तं तु राममिच्छसि शोभने ।
राज्याद्भ्र्रष्टमसिद्धार्थं विक्लबं त्वमनिन्दिते ॥ 5 ॥
राक्षसीनां वचः श्रुत्वा सीता पद्मनिभेक्षणा ।
नेत्राभ्यामश्रुपूर्णाभ्यामिदं वचनमब्रवीत् ॥ 6 ॥
यदिदं लोकविद्विष्टमुदाहरथ सङ्गताः ।
नैतन्मनसि वाक्यं मे किल्बिषं प्रतिभाति वः ॥ 7 ॥
न मानुषी राक्षसस्य भार्या भवितुमर्हति ।
कामं खादत मां सर्वा न करिष्यामि वो वचः ॥ 8 ॥
दीनो वा राज्यहीनो वा यो मे भर्ता स मे गुरुः ।
तं नित्यमनुरक्तास्मि यथा सूर्यं सुवर्चला ॥ 9 ॥
यथा शची महाभागा शक्रं समुपतिष्ठति ।
अरुन्धती वसिष्ठं च रोहिणी शशिनं यथा ॥ 10 ॥
लोपामुद्रा यथागस्त्यं सुकन्या च्यवनं यथा ।
सावित्री सत्यवन्तं च कपिलं श्रीमती यथा ॥ 11 ॥
सौदासं मदयन्तीव केशिनी सगरं यथा ।
नैषधं दमयन्तीव भैमी पतिमनुव्रता ॥ 12 ॥
तथाऽहमिक्ष्वाकुवरं रामं पतिमनुव्रता ।
सीताया वचनं श्रुत्वा राक्षस्यः क्रोधमूर्छिताः ॥ 13 ॥
भर्त्सयन्ति स्म परुषैर्वाक्यै रावणचोदिताः ।
अवलीनः स निर्वाक्यो हनूमान् शिंशुपाद्रुमे ॥ 14 ॥
यसीतां सन्तर्जयन्तीस्ता राक्षसीरशृणोत् कपिः ।
तामभिक्रम्य सङ्कृद्धा वेपमानां समन्ततः ॥ 15 ॥
भृशं संलिलिहुर्दीप्तान् प्रलम्बान् दशनच्छदान् ।
ऊचुश्च परमक्रुद्धाः प्रगृह्याशु परश्वधान् ॥ 16 ॥
नेयमर्हति भर्तारं रावणं राक्षसाधिपम् ।
सा भर्त्स्यमाना भीमाभी राक्षसीभिर्वरानना ॥ 17 ॥
सबाष्पमप सर्पन्ती शिंशुपां तामुपागमत् ।
ततस्तां शिंशुपां सीता राक्षसीभिः समावृता ॥ 18 ॥
अभिगम्य विशालाक्षी तस्थौ शोकपरिप्लुता ।
तां कृशां दीनवदनां मलिनाम्बरधारिणीम् ॥ 19 ॥
भर्त्सयाञ्चक्रिरे सीतां राक्षस्यस्तां समन्ततः ।
ततस्तां विनता नाम राक्षसी भीमदर्शना ॥ 20 ॥
अब्रवीत्कुपिताकारा कराला निर्णतोदरी ।
सीते पर्याप्तमेतावद्भर्तुः स्नेहो निदर्शितः ॥ 21 ॥
सर्वात्रातिकृतं भद्रे व्यसनायोपकल्पते परितुष्टास्मि भद्रं ते मानुषस्ते कृतो विधिः ॥ 22 ॥
ममापि तु वचः पथ्यं ब्रुवन्त्याः कुरु मैथिलि ।
रावणं भज भर्तारं भर्तारं सर्वरक्षसाम् ॥ 23 ॥
विक्रान्तं रूपवन्तं च सुरेशमिव वासवम् ।
दक्षिणं त्यागशीलं च सर्वस्य प्रियदर्शनम् ॥ 24 ॥
मानुषं कृपणं रामं त्यक्त्वा, रावणमाश्रय ।
दिव्याङ्गरागा वैदेहि दिव्याभरणभूषिता ॥ 25 ॥
अद्यप्रभृति सर्वेषां लोकानामीश्वरी भव ।
अग्नेः स्वाहा यथा देवी शची वेन्द्रस्य शोभने ॥ 26 ॥
किं ते रामेण वैदेहि कृपणेन गतायुषा ।
एतदुक्तं च मे वाक्यं यदि त्वं न करिष्यसि ॥ 27 ॥
अस्मिन्मुहूर्ते सर्वास्त्वां भक्षयिष्यामहे वयम् ।
अन्या तु विकटा नाम लम्बमानपयोधरा ॥ 28 ॥
अब्रवीत्कुपिता सीतां मुष्टिमुद्यम्य गर्जती ।
बहून्यप्रियरूपाणि वचनानि सुदुर्मते ॥ 29 ॥
अनुक्रोशान्मृदुत्वाच्च सोढानि तव मैथिलि ।
न च नः कुरुषे वाक्यं हितं कालपुरस्कृतम् ॥ 30 ॥
आनीतासि समुद्रस्य पारमन्यैर्दुरासदम् ।
रावणान्तःपुरं घोरं प्रविष्टा चासि मैथिलि ॥ 31 ॥
रावणस्य गृहे रुद्धामस्माभिस्तु सुरक्षिताम् ।
न त्वां शक्तः परित्रातुमपि साक्षात्पुरन्दरः ॥ 32 ॥
कुरुष्व हितवादिन्या वचनं मम मैथिलि ।
अलमश्रुप्रपातेन त्यज शोकमनर्थकम् ॥ 33 ॥
भज प्रीतिं च हर्षं च त्यजैतां नित्यदैन्यताम् ।
सीते राक्षसराजेन सह क्रीड यथासुखम् ॥ 34 ॥
जानासि हि यथा भीरु स्त्रीणां यौवनमध्रुवम् ।
यावन्न ते व्यतिक्रामेत्तावत्सुखमवाप्नुहि ॥ 35 ॥
उद्यानानि च रम्याणि पर्वतोपवनानि च ।
सह राक्षसराजेन चर त्वं मदिरेक्षणे ॥ 36 ॥
स्त्री सहस्राणि ते सप्त वशे स्थास्यन्ति सुन्दरि ।
रावणं भज भर्तारं भर्तारं सर्वरक्षसाम् ॥ 37 ॥
उत्पाट्य वा ते हृदयं भक्षयिष्यामि मैथिलि ।
यदि मे व्याहृतं वाक्यं न यथावत्करिष्यसि ॥ 38 ॥
ततश्चण्डोदरी नाम राक्षसी क्रोधमूर्छिता ।
भ्रामयन्ती महच्छूलमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 39 ॥
इमां हरिणलोलाक्षीं त्रासोत्कम्पिपयोधराम् ।
रावणेन हृतां दृष्टवा दौहृदो मे महानभूत् ॥ 40 ॥
यकृत्प्लीहमथोत्पीडं हृदयं च सबन्धनम् ।
आन्त्राण्यपि तथा शीर्षं खादेयमिति मे मतिः ॥ 41 ॥
ततस्तु प्रघसा नाम राक्षसी वाक्यमब्रवीत् ।
कण्ठमस्या नृशंसायाः पीडयाम किमास्यते ॥ 42 ॥
निवेद्यतां ततो राज्ञे मानुषी सा मृतेति ह ।
नात्र कश्चन सन्देहः खादतेति स वक्ष्यति ॥ 43 ॥
ततस्त्वजामुखी नाम राक्षसी वाक्यमब्रवीत् ।
विशस्येमां ततः सर्वाः समान् कुरुत पिण्डकान् ॥ 44 ॥
विभजाम ततः सर्वा विवादो मे न रोचते ।
पेयमानीयतां क्षिप्रं लेह्यमुच्चावचं बहु ॥ 45 ॥
ततः शूर्पणखा नाम राक्षसी वाक्यमब्रवीत् ।
अजामुख्या यदुक्तं हि तदेव मम रोचते ॥ 46 ॥
सुरा चानीयतां क्षिप्रं सर्वशोकविनाशिनी ।
मानुषं मांसमास्वाद्य नृत्यामोऽथ निकुम्भिलाम् ॥ 47 ॥
एवं सम्भर्त्स्यमाना सा सीता सुरसुतोपमा ।
राक्षसीभिः सुघोराभिर्दैर्यमुत्सृज्य रोदिति ॥ 48 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे चतुर्विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
tataḥ sītāmupāgamya rākṣasyo vikṛtānanāḥ |
paruṣaṃ paruṣā nārya ūcustāṃ vākyamapriyam || 1 ||
kiṃ tvamantaḥpure sīte sarvabhūtamanohare |
mahārhaśayanopete na vāsamanumanyase || 2 ||
mānuṣī mānuṣasyaiva bhāryātvaṃ bahumanyase |
pratyāhara mano rāmānna tvaṃ jātu bhaviṣyasi || 3 ||
trailokyavasubhoktāraṃ rāvaṇaṃ rākṣaseśvaram |
bhartāramupasaṅgamya viharasva yathāsukham || 4 ||
mānuṣī mānuṣaṃ taṃ tu rāmamicchasi śobhane |
rājyādbhrraṣṭamasiddhārthaṃ viklabaṃ tvamanindite || 5 ||
rākṣasīnāṃ vacaḥ śrutvā sītā padmanibhekṣaṇā |
netrābhyāmaśrupūrṇābhyāmidaṃ vacanamabravīt || 6 ||
yadidaṃ lokavidviṣṭamudāharatha saṅgatāḥ |
naitanmanasi vākyaṃ me kilbiṣaṃ pratibhāti vaḥ || 7 ||
na mānuṣī rākṣasasya bhāryā bhavitumarhati |
kāmaṃ khādata māṃ sarvā na kariṣyāmi vo vacaḥ || 8 ||
dīno vā rājyahīno vā yo me bhartā sa me guruḥ |
taṃ nityamanuraktāsmi yathā sūryaṃ suvarcalā || 9 ||
yathā śacī mahābhāgā śakraṃ samupatiṣṭhati |
arundhatī vasiṣṭhaṃ ca rohiṇī śaśinaṃ yathā || 10 ||
lopāmudrā yathāgastyaṃ sukanyā cyavanaṃ yathā |
sāvitrī satyavantaṃ ca kapilaṃ śrīmatī yathā || 11 ||
saudāsaṃ madayantīva keśinī sagaraṃ yathā |
naiṣadhaṃ damayantīva bhaimī patimanuvratā || 12 ||
tathā'hamikṣvākuvaraṃ rāmaṃ patimanuvratā |
sītāyā vacanaṃ śrutvā rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ || 13 ||
bhartsayanti sma paruṣairvākyai rāvaṇacoditāḥ |
avalīnaḥ sa nirvākyo hanūmān śiṃśupādrume || 14 ||
yasītāṃ santarjayantīstā rākṣasīraśṛṇot kapiḥ |
tāmabhikramya saṅkṛddhā vepamānāṃ samantataḥ || 15 ||
bhṛśaṃ saṃlilihurdīptān pralambān daśanacchadān |
ūcuśca paramakruddhāḥ pragṛhyāśu paraśvadhān || 16 ||
neyamarhati bhartāraṃ rāvaṇaṃ rākṣasādhipam |
sā bhartsyamānā bhīmābhī rākṣasībhirvarānanā || 17 ||
sabāṣpamapa sarpantī śiṃśupāṃ tāmupāgamat |
tatastāṃ śiṃśupāṃ sītā rākṣasībhiḥ samāvṛtā || 18 ||
abhigamya viśālākṣī tasthau śokapariplutā |
tāṃ kṛśāṃ dīnavadanāṃ malināmbaradhāriṇīm || 19 ||
bhartsayāñcakrire sītāṃ rākṣasyastāṃ samantataḥ |
tatastāṃ vinatā nāma rākṣasī bhīmadarśanā || 20 ||
abravītkupitākārā karālā nirṇatodarī |
sīte paryāptametāvadbhartuḥ sneho nidarśitaḥ || 21 ||
sarvātrātikṛtaṃ bhadre vyasanāyopakalpate parituṣṭāsmi bhadraṃ te mānuṣaste kṛto vidhiḥ || 22 ||
mamāpi tu vacaḥ pathyaṃ bruvantyāḥ kuru maithili |
rāvaṇaṃ bhaja bhartāraṃ bhartāraṃ sarvarakṣasām || 23 ||
vikrāntaṃ rūpavantaṃ ca sureśamiva vāsavam |
dakṣiṇaṃ tyāgaśīlaṃ ca sarvasya priyadarśanam || 24 ||
mānuṣaṃ kṛpaṇaṃ rāmaṃ tyaktvā, rāvaṇamāśraya |
divyāṅgarāgā vaidehi divyābharaṇabhūṣitā || 25 ||
adyaprabhṛti sarveṣāṃ lokānāmīśvarī bhava |
agneḥ svāhā yathā devī śacī vendrasya śobhane || 26 ||
kiṃ te rāmeṇa vaidehi kṛpaṇena gatāyuṣā |
etaduktaṃ ca me vākyaṃ yadi tvaṃ na kariṣyasi || 27 ||
asminmuhūrte sarvāstvāṃ bhakṣayiṣyāmahe vayam |
anyā tu vikaṭā nāma lambamānapayodharā || 28 ||
abravītkupitā sītāṃ muṣṭimudyamya garjatī |
bahūnyapriyarūpāṇi vacanāni sudurmate || 29 ||
anukrośānmṛdutvācca soḍhāni tava maithili |
na ca naḥ kuruṣe vākyaṃ hitaṃ kālapuraskṛtam || 30 ||
ānītāsi samudrasya pāramanyairdurāsadam |
rāvaṇāntaḥpuraṃ ghoraṃ praviṣṭā cāsi maithili || 31 ||
rāvaṇasya gṛhe ruddhāmasmābhistu surakṣitām |
na tvāṃ śaktaḥ paritrātumapi sākṣātpurandaraḥ || 32 ||
kuruṣva hitavādinyā vacanaṃ mama maithili |
alamaśruprapātena tyaja śokamanarthakam || 33 ||
bhaja prītiṃ ca harṣaṃ ca tyajaitāṃ nityadainyatām |
sīte rākṣasarājena saha krīḍa yathāsukham || 34 ||
jānāsi hi yathā bhīru strīṇāṃ yauvanamadhruvam |
yāvanna te vyatikrāmettāvatsukhamavāpnuhi || 35 ||
udyānāni ca ramyāṇi parvatopavanāni ca |
saha rākṣasarājena cara tvaṃ madirekṣaṇe || 36 ||
strī sahasrāṇi te sapta vaśe sthāsyanti sundari |
rāvaṇaṃ bhaja bhartāraṃ bhartāraṃ sarvarakṣasām || 37 ||
utpāṭya vā te hṛdayaṃ bhakṣayiṣyāmi maithili |
yadi me vyāhṛtaṃ vākyaṃ na yathāvatkariṣyasi || 38 ||
tataścaṇḍodarī nāma rākṣasī krodhamūrchitā |
bhrāmayantī mahacchūlamidaṃ vacanamabravīt || 39 ||
imāṃ hariṇalolākṣīṃ trāsotkampipayodharām |
rāvaṇena hṛtāṃ dṛṣṭavā dauhṛdo me mahānabhūt || 40 ||
yakṛtplīhamathotpīḍaṃ hṛdayaṃ ca sabandhanam |
āntrāṇyapi tathā śīrṣaṃ khādeyamiti me matiḥ || 41 ||
tatastu praghasā nāma rākṣasī vākyamabravīt |
kaṇṭhamasyā nṛśaṃsāyāḥ pīḍayāma kimāsyate || 42 ||
nivedyatāṃ tato rājñe mānuṣī sā mṛteti ha |
nātra kaścana sandehaḥ khādateti sa vakṣyati || 43 ||
tatastvajāmukhī nāma rākṣasī vākyamabravīt |
viśasyemāṃ tataḥ sarvāḥ samān kuruta piṇḍakān || 44 ||
vibhajāma tataḥ sarvā vivādo me na rocate |
peyamānīyatāṃ kṣipraṃ lehyamuccāvacaṃ bahu || 45 ||
tataḥ śūrpaṇakhā nāma rākṣasī vākyamabravīt |
ajāmukhyā yaduktaṃ hi tadeva mama rocate || 46 ||
surā cānīyatāṃ kṣipraṃ sarvaśokavināśinī |
mānuṣaṃ māṃsamāsvādya nṛtyāmo'tha nikumbhilām || 47 ||
evaṃ sambhartsyamānā sā sītā surasutopamā |
rākṣasībhiḥ sughorābhirdairyamutsṛjya roditi || 48 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.