2.40 অযোধ্যাকাণ্ড - চত্বারিংশ সর্গঃ

2.40 Ayodhyakanda - Chatvarimsha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ চত্বারিংশস্সর্গঃ ।
অথ রামশ্চ সীতা চ লক্ষ্মণশ্চ কৃতাঞ্জলিঃ ।
উপসঙ্গৃহ্য রাজানং চক্রুর্দীনাঃ প্রদক্ষিণম্ ॥ 1 ॥
তং চাপি সমনুজ্ঞাপ্য ধর্মজ্ঞস্সীতযা সহ ।
রাঘব শ্শোকসম্মূঢো জননীমভ্যবাদযত্ ॥ 2 ॥
অন্বক্ষং লক্ষ্মণো ভ্রাতুঃ কৌসল্যাং অভ্যবাদযত্ ।
অথ মাতুঃ সুমিত্রাযা জগ্রাহ চরণৌ পুনঃ ॥ 3 ॥
তং বন্দমানং রুদতী মাতা সৌমিত্রিমব্রবীত্ ।
হিতকামা মহাবাহুং মূধ্নর্যুপাঘ্রায লক্ষ্মণম্ ॥ 4 ॥
সৃষ্টস্ত্বং বনবাসায স্বনুরক্তস্সুহৃজ্জনে ।
রামে প্রমাদং মা কার্ষীঃ পুত্র ভ্রাতরি গচ্ছতি ॥ 5 ॥
ব্যসনী বা সমৃদ্ধো বা গতিরেষ তবানঘ ।
এষ লোকে সতাং ধর্মো যজ্জ্যেষ্ঠবশগো ভবেত্ ॥ 6 ॥
ইদং হি বৃত্তমুচিতং কুলস্যাস্য সনাতনম্ ।
দানং দীক্ষা চ যজ্ঞেষু তনুত্যাগো মৃধেষু চ ॥ 7 ॥
লক্ষ্মণং ত্বেবমুক্ত্বা সা সংসিদ্ধং প্রিযরাঘবম্ ।
সুমিত্রা গচ্ছ গচ্ছেতি পুনঃ পুনরুবাচ তম্ ॥ 8 ॥
রামং দশরথং বিদ্ধি মাং বিদ্ধি জনকাত্মজাম্ ।
অযোধ্যামটবীং বিধ্দি গচ্ছ তাত যথাসুখম্ ॥ 9 ॥
ততঃ সুমন্ত্রঃ কাকুত্স্থং প্রাঞ্জলির্বাক্যমব্রবীত্ ।
বিনীতো বিনযজ্ঞশ্চ মাতলির্বাসবং যথা ॥ 10 ॥
ররথমারোহ ভদ্রং তে রাজপুত্র মহাযশঃ ।
ক্ষিপ্রং ত্বাং প্রাপযিষ্যামি যত্র মাং রাম বক্ষ্যসি ॥ 11 ॥
চতুর্দশ হি বর্ষাণি বস্তব্যানি বনে ত্বযা ।
তান্যুপক্রমিতব্যানি যানি দেব্যাসি চোদিতঃ ॥ 12 ॥
তং রথং সূর্যসঙ্কাশং সীতা হৃষ্টেন চেতসা ।
আরুরোহ বরারোহা কৃত্বালঙ্কারমাত্মনঃ ॥ 13 ॥
অথো জ্বলনসঙ্কাশং চামীকরবিভূষিতম্ ।
তমারুরুহতুস্তূর্ণং ভ্রাতরৌ রামলক্ষ্মণৌ ॥ 14 ॥
বনবাসং হি সঙ্খ্যায বাসাংস্যাভরণানি চ ।
ভর্তারমনুগচ্ছন্ত্যৈ সীতাযৈ শ্বশুরো দদৌ ॥ 15 ॥
তথৈবাযুধজালানি ভ্রাতৃভ্যাং কবচানি চ ।
রথোপস্থে প্রতিন্যস্য সচর্ম কঠিনং চ তত্ ॥ 16 ॥
সীতাতৃতীযানারূঢান্ দৃষ্ট্বা দৃষ্টমচোদযত্ ।
সুমন্ত্রস্সম্মতানশ্বান্ বাযুবেগসমান্জবে ॥ 17 ॥
প্রতিযাতে মহারণ্যং চিররাত্রায রাঘবে ।
বভূব নগরে মূর্ছা বলমূর্ছা জনস্য চ ॥ 18 ॥
তত্সমাকুলসম্ভ্রান্তং মত্তসঙ্কুপিতদ্বিপম্ ।
হযশিঞ্জিতনির্ঘোষং পুরমাসীন্মহাস্বনম্ ॥ 19 ॥
তত স্সবালবৃদ্ধা সা পুরী পরমপীডিতা ।
রামমেবাভিদুদ্রাব ঘর্মার্তা সলিলং যথা ॥ 20 ॥
পার্শ্বতঃ পৃষ্ঠতশ্চাপি লম্বমানাস্তদুন্মুখাঃ ।
বাষ্পপূর্ণমুখাস্সর্বে তমূচুর্ভৃশনিস্বনাঃ ॥ 21 ॥
সংযচ্ছ বাজিনাং রশ্মীন্ সূত যাহি শনৈশ্শনৈঃ ।
মুখং দ্রক্ষ্যাম রামস্য দুর্দর্শং নো ভবিষ্যতি ॥ 22 ॥
আযসং হৃদযং নূনং রামমাতুরসংশযম্ ।
যদ্দেবগর্ভপ্রতিমে বনং যাতি ন ভিদ্যতে ॥ 23 ॥
কৃতকৃত্যা হি বৈদেহী ছাযেবানুগতা পতিম্ ।
ন জহাতি রতা ধর্মে মেরুমর্কপ্রভা যথা ॥ 24 ॥
অহো লক্ষ্মণ সিদ্ধার্থ স্সততং প্রিযবাদিনম্ ।
ভ্রাতরং দেবসঙ্কাশং যস্ত্বং পরিচরিষ্যসি ॥ 25 ॥
মহত্যেষা হি তে সিধ্দিরেষ চাভ্যুদযো মহান্ ।
এষ স্বর্গস্য মার্গশ্চ যদেনমনুগচ্ছসি ॥ 26 ॥
এবং বদন্তস্তে সোঢুং ন শেকুর্বাষ্পমাগতম্ ।
নরাস্তমনুগচ্ছন্তঃ প্রিযমিক্ষ্বাকুনন্দনম্ ॥ 27 ॥
অথ রাজা বৃত স্ত্রীভির্দীনাভির্দীনচেতনঃ ।
নির্জগাম প্রিযং পুত্রং দ্রক্ষ্যামীতি ব্রুবন্ গৃহাত্ ॥ 28 ॥
শুশ্রুবে চাগ্রতঃ স্ত্রীণাং রুদন্তীনাং মহাস্বনঃ ।
যথা নাদঃ করেণূনাং বদ্ধে মহতি কুঞ্জরে ॥ 29 ॥
পিতা হি রাজা কাকুত্স্থঃ শ্রীমান্ সন্নস্তদাঽভবত্ ।
পরিপূর্ণঃ শশী কালে গ্রহেণোপপ্লুতো যথা ॥ 30 ॥
স চ শ্রীমানচিন্ত্যাত্মা রামো দশরথাত্মজঃ ।
সূতং সঞ্চোদযামাস ত্বরিতং বাহ্যতামিতি ॥ 31 ॥
রামো যাহীতি সূতং তং তিষ্ঠেতি স জনস্তদা ।
উভযং নাশকত্সূতঃ কর্তুমধ্বনি চোদিতঃ ॥ 32 ॥
নির্গচ্ছতি মহাবাহৌ রামে পৌরজনাশ্রুভিঃ ।
পতিতৈরভ্যবহিতং প্রশশাম মহীরজঃ ॥ 33 ॥
রুদিতাশ্রুপরিদ্যূনং হাহাকৃতমচেতনম্ ।
প্রযাণে রাঘবস্যাসীত্পুরং পরমপীডিতম্ ॥ 34 ॥
সুস্রাব নযনৈঃ স্ত্রীণামস্রমাযাসসম্ভবম্ ।
মীনসঙ্ক্ষোভচলিতৈ স্সলিলং পঙ্কজৈরিব ॥ 35 ॥
দৃষ্ট্বা তু নৃপতি শ্শ্রীমানেকচিত্তগতং পুরম্ ।
নিপপাতৈব দুঃখেন হতমূল ইব দ্রুমঃ ॥ 36 ॥
ততো হলহলাশব্দো জজ্ঞে রামস্য পৃষ্ঠতঃ ।
নরাণাং প্রেক্ষ্য রাজানং সীদন্তং ভৃশদুঃখিতম্ ॥ 37 ॥
হা রামেতি জনাঃ কেচিদ্রামমাতেতি চাপরে ।
অন্তঃপুরং সমৃদ্ধং চ ক্রোশন্তঃ পর্যদেবযন্ ॥ 38 ॥
অন্বীক্ষমাণো রামস্তু বিষণ্ণং ভ্রান্তচেতসম্ ।
রাজানং মাতরং চৈব দদর্শানুগতৌ পথি ॥ 39 ॥
স বদ্ধ ইব পাশেন কিশোরো মাতরং যথা ।
ধর্মপাশেন সঙ্ক্ষিপ্তঃ প্রকাশং নাভ্যুদৈক্ষত ॥ 40 ॥
পদাতিনৌ চ যানার্হাবদুঃখার্হৌ সুখোচিতৌ ।
দৃষ্ট্বা সঞ্চোদযামাস শীঘ্রং যাহীতি সারথিম্ ॥ 41 ॥
ন হি তত্পুরুষব্যাঘ্রো দুঃখদং দর্শনং পিতুঃ ।
মাতুশ্চ সহিতুং শক্তস্তোত্রার্দিত ইব দ্বিপঃ ॥ 42 ॥
প্রত্যগারমিবাযান্তী বত্সলা বত্সকারণাত্ ।
বদ্ধবত্সা যথা ধেনূ রামমাতাভ্যধাবত ॥ 43 ॥
তথা রুদন্তীং কৌসল্যাং রথং তমনুধাবতীম্ ।
ক্রোশন্তীং রাম রামেতি হা সীতে লক্ষ্মণেতি চ ॥ 44 ॥
রামলক্ষ্মণসীতার্থং স্রবন্তীং বারি নেত্রজম্ ।
অসকৃত্প্রৈক্ষত তদা নৃত্যন্তীমিব মাতরম্ ॥ 45 ॥
তিষ্ঠেতি রাজা চুক্রোশ যাহি যাহীতি রাঘবঃ ।
সুমন্ত্রস্য বভূবাত্মা চক্রযোরিব চান্তরা ॥ 46 ॥
নাশ্রৌষমিতি রাজানমুপালব্ধোঽপি বক্ষ্যসি ।
চিরং দুঃখস্য পাপিষ্ঠমিতি রামস্তমব্রবীত্ ॥ 47 ॥
রামস্য স বচঃ কুর্বন্ননুজ্ঞাপ্য চ তং জনম্ ।
ব্রজতোঽপি হযান্ শীঘ্রং চোদযামাস সারথিঃ ॥ 48 ॥
ন্যবর্তত জনো রাজ্ঞো রামং কৃত্বা প্রদক্ষিণম্ ।
মনসাপ্যশ্রুবেগৈশ্চ ন ন্যবর্তত মানুষম্ ॥ 49 ॥
যমিচ্ছেত্পুনরাযান্তং নৈনং দূরমনুব্রজেত্ ।
ইত্যমাত্যা মহারাজমূচুর্দশরথং বচঃ ॥ 50 ॥
তেষাং বচঃ সর্বগুণোপপন্নং প্রস্বিন্নগাত্রঃ প্রবিষণ্ণরূপঃ ।
নিশম্য রাজা কৃপণঃ সভার্যো ব্যবস্থিতস্তং সুতমীক্ষমাণঃ ॥ 51 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে চত্বারিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha catvāriṃśassargaḥ |
atha rāmaśca sītā ca lakṣmaṇaśca kṛtāñjaliḥ |
upasaṅgṛhya rājānaṃ cakrurdīnāḥ pradakṣiṇam || 1 ||
taṃ cāpi samanujñāpya dharmajñassītayā saha |
rāghava śśokasammūḍho jananīmabhyavādayat || 2 ||
anvakṣaṃ lakṣmaṇo bhrātuḥ kausalyāṃ abhyavādayat |
atha mātuḥ sumitrāyā jagrāha caraṇau punaḥ || 3 ||
taṃ vandamānaṃ rudatī mātā saumitrimabravīt |
hitakāmā mahābāhuṃ mūdhnaryupāghrāya lakṣmaṇam || 4 ||
sṛṣṭastvaṃ vanavāsāya svanuraktassuhṛjjane |
rāme pramādaṃ mā kārṣīḥ putra bhrātari gacchati || 5 ||
vyasanī vā samṛddho vā gatireṣa tavānagha |
eṣa loke satāṃ dharmo yajjyeṣṭhavaśago bhavet || 6 ||
idaṃ hi vṛttamucitaṃ kulasyāsya sanātanam |
dānaṃ dīkṣā ca yajñeṣu tanutyāgo mṛdheṣu ca || 7 ||
lakṣmaṇaṃ tvevamuktvā sā saṃsiddhaṃ priyarāghavam |
sumitrā gaccha gaccheti punaḥ punaruvāca tam || 8 ||
rāmaṃ daśarathaṃ viddhi māṃ viddhi janakātmajām |
ayodhyāmaṭavīṃ vidhdi gaccha tāta yathāsukham || 9 ||
tataḥ sumantraḥ kākutsthaṃ prāñjalirvākyamabravīt |
vinīto vinayajñaśca mātalirvāsavaṃ yathā || 10 ||
rarathamāroha bhadraṃ te rājaputra mahāyaśaḥ |
kṣipraṃ tvāṃ prāpayiṣyāmi yatra māṃ rāma vakṣyasi || 11 ||
caturdaśa hi varṣāṇi vastavyāni vane tvayā |
tānyupakramitavyāni yāni devyāsi coditaḥ || 12 ||
taṃ rathaṃ sūryasaṅkāśaṃ sītā hṛṣṭena cetasā |
āruroha varārohā kṛtvālaṅkāramātmanaḥ || 13 ||
atho jvalanasaṅkāśaṃ cāmīkaravibhūṣitam |
tamāruruhatustūrṇaṃ bhrātarau rāmalakṣmaṇau || 14 ||
vanavāsaṃ hi saṅkhyāya vāsāṃsyābharaṇāni ca |
bhartāramanugacchantyai sītāyai śvaśuro dadau || 15 ||
tathaivāyudhajālāni bhrātṛbhyāṃ kavacāni ca |
rathopasthe pratinyasya sacarma kaṭhinaṃ ca tat || 16 ||
sītātṛtīyānārūḍhān dṛṣṭvā dṛṣṭamacodayat |
sumantrassammatānaśvān vāyuvegasamānjave || 17 ||
pratiyāte mahāraṇyaṃ cirarātrāya rāghave |
babhūva nagare mūrchā balamūrchā janasya ca || 18 ||
tatsamākulasambhrāntaṃ mattasaṅkupitadvipam |
hayaśiñjitanirghoṣaṃ puramāsīnmahāsvanam || 19 ||
tata ssabālavṛddhā sā purī paramapīḍitā |
rāmamevābhidudrāva gharmārtā salilaṃ yathā || 20 ||
pārśvataḥ pṛṣṭhataścāpi lambamānāstadunmukhāḥ |
bāṣpapūrṇamukhāssarve tamūcurbhṛśanisvanāḥ || 21 ||
saṃyaccha vājināṃ raśmīn sūta yāhi śanaiśśanaiḥ |
mukhaṃ drakṣyāma rāmasya durdarśaṃ no bhaviṣyati || 22 ||
āyasaṃ hṛdayaṃ nūnaṃ rāmamāturasaṃśayam |
yaddevagarbhapratime vanaṃ yāti na bhidyate || 23 ||
kṛtakṛtyā hi vaidehī chāyevānugatā patim |
na jahāti ratā dharme merumarkaprabhā yathā || 24 ||
aho lakṣmaṇa siddhārtha ssatataṃ priyavādinam |
bhrātaraṃ devasaṅkāśaṃ yastvaṃ paricariṣyasi || 25 ||
mahatyeṣā hi te sidhdireṣa cābhyudayo mahān |
eṣa svargasya mārgaśca yadenamanugacchasi || 26 ||
evaṃ vadantaste soḍhuṃ na śekurbāṣpamāgatam |
narāstamanugacchantaḥ priyamikṣvākunandanam || 27 ||
atha rājā vṛta strībhirdīnābhirdīnacetanaḥ |
nirjagāma priyaṃ putraṃ drakṣyāmīti bruvan gṛhāt || 28 ||
śuśruve cāgrataḥ strīṇāṃ rudantīnāṃ mahāsvanaḥ |
yathā nādaḥ kareṇūnāṃ baddhe mahati kuñjare || 29 ||
pitā hi rājā kākutsthaḥ śrīmān sannastadā'bhavat |
paripūrṇaḥ śaśī kāle graheṇopapluto yathā || 30 ||
sa ca śrīmānacintyātmā rāmo daśarathātmajaḥ |
sūtaṃ sañcodayāmāsa tvaritaṃ vāhyatāmiti || 31 ||
rāmo yāhīti sūtaṃ taṃ tiṣṭheti sa janastadā |
ubhayaṃ nāśakatsūtaḥ kartumadhvani coditaḥ || 32 ||
nirgacchati mahābāhau rāme paurajanāśrubhiḥ |
patitairabhyavahitaṃ praśaśāma mahīrajaḥ || 33 ||
ruditāśruparidyūnaṃ hāhākṛtamacetanam |
prayāṇe rāghavasyāsītpuraṃ paramapīḍitam || 34 ||
susrāva nayanaiḥ strīṇāmasramāyāsasambhavam |
mīnasaṅkṣobhacalitai ssalilaṃ paṅkajairiva || 35 ||
dṛṣṭvā tu nṛpati śśrīmānekacittagataṃ puram |
nipapātaiva duḥkhena hatamūla iva drumaḥ || 36 ||
tato halahalāśabdo jajñe rāmasya pṛṣṭhataḥ |
narāṇāṃ prekṣya rājānaṃ sīdantaṃ bhṛśaduḥkhitam || 37 ||
hā rāmeti janāḥ kecidrāmamāteti cāpare |
antaḥpuraṃ samṛddhaṃ ca krośantaḥ paryadevayan || 38 ||
anvīkṣamāṇo rāmastu viṣaṇṇaṃ bhrāntacetasam |
rājānaṃ mātaraṃ caiva dadarśānugatau pathi || 39 ||
sa baddha iva pāśena kiśoro mātaraṃ yathā |
dharmapāśena saṅkṣiptaḥ prakāśaṃ nābhyudaikṣata || 40 ||
padātinau ca yānārhāvaduḥkhārhau sukhocitau |
dṛṣṭvā sañcodayāmāsa śīghraṃ yāhīti sārathim || 41 ||
na hi tatpuruṣavyāghro duḥkhadaṃ darśanaṃ pituḥ |
mātuśca sahituṃ śaktastotrārdita iva dvipaḥ || 42 ||
pratyagāramivāyāntī vatsalā vatsakāraṇāt |
baddhavatsā yathā dhenū rāmamātābhyadhāvata || 43 ||
tathā rudantīṃ kausalyāṃ rathaṃ tamanudhāvatīm |
krośantīṃ rāma rāmeti hā sīte lakṣmaṇeti ca || 44 ||
rāmalakṣmaṇasītārthaṃ sravantīṃ vāri netrajam |
asakṛtpraikṣata tadā nṛtyantīmiva mātaram || 45 ||
tiṣṭheti rājā cukrośa yāhi yāhīti rāghavaḥ |
sumantrasya babhūvātmā cakrayoriva cāntarā || 46 ||
nāśrauṣamiti rājānamupālabdho'pi vakṣyasi |
ciraṃ duḥkhasya pāpiṣṭhamiti rāmastamabravīt || 47 ||
rāmasya sa vacaḥ kurvannanujñāpya ca taṃ janam |
vrajato'pi hayān śīghraṃ codayāmāsa sārathiḥ || 48 ||
nyavartata jano rājño rāmaṃ kṛtvā pradakṣiṇam |
manasāpyaśruvegaiśca na nyavartata mānuṣam || 49 ||
yamicchetpunarāyāntaṃ nainaṃ dūramanuvrajet |
ityamātyā mahārājamūcurdaśarathaṃ vacaḥ || 50 ||
teṣāṃ vacaḥ sarvaguṇopapannaṃ prasvinnagātraḥ praviṣaṇṇarūpaḥ |
niśamya rājā kṛpaṇaḥ sabhāryo vyavasthitastaṃ sutamīkṣamāṇaḥ || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe catvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ चत्वारिंशस्सर्गः ।
अथ रामश्च सीता च लक्ष्मणश्च कृताञ्जलिः ।
उपसङ्गृह्य राजानं चक्रुर्दीनाः प्रदक्षिणम् ॥ 1 ॥
तं चापि समनुज्ञाप्य धर्मज्ञस्सीतया सह ।
राघव श्शोकसम्मूढो जननीमभ्यवादयत् ॥ 2 ॥
अन्वक्षं लक्ष्मणो भ्रातुः कौसल्यां अभ्यवादयत् ।
अथ मातुः सुमित्राया जग्राह चरणौ पुनः ॥ 3 ॥
तं वन्दमानं रुदती माता सौमित्रिमब्रवीत् ।
हितकामा महाबाहुं मूध्नर्युपाघ्राय लक्ष्मणम् ॥ 4 ॥
सृष्टस्त्वं वनवासाय स्वनुरक्तस्सुहृज्जने ।
रामे प्रमादं मा कार्षीः पुत्र भ्रातरि गच्छति ॥ 5 ॥
व्यसनी वा समृद्धो वा गतिरेष तवानघ ।
एष लोके सतां धर्मो यज्ज्येष्ठवशगो भवेत् ॥ 6 ॥
इदं हि वृत्तमुचितं कुलस्यास्य सनातनम् ।
दानं दीक्षा च यज्ञेषु तनुत्यागो मृधेषु च ॥ 7 ॥
लक्ष्मणं त्वेवमुक्त्वा सा संसिद्धं प्रियराघवम् ।
सुमित्रा गच्छ गच्छेति पुनः पुनरुवाच तम् ॥ 8 ॥
रामं दशरथं विद्धि मां विद्धि जनकात्मजाम् ।
अयोध्यामटवीं विध्दि गच्छ तात यथासुखम् ॥ 9 ॥
ततः सुमन्त्रः काकुत्स्थं प्राञ्जलिर्वाक्यमब्रवीत् ।
विनीतो विनयज्ञश्च मातलिर्वासवं यथा ॥ 10 ॥
ररथमारोह भद्रं ते राजपुत्र महायशः ।
क्षिप्रं त्वां प्रापयिष्यामि यत्र मां राम वक्ष्यसि ॥ 11 ॥
चतुर्दश हि वर्षाणि वस्तव्यानि वने त्वया ।
तान्युपक्रमितव्यानि यानि देव्यासि चोदितः ॥ 12 ॥
तं रथं सूर्यसङ्काशं सीता हृष्टेन चेतसा ।
आरुरोह वरारोहा कृत्वालङ्कारमात्मनः ॥ 13 ॥
अथो ज्वलनसङ्काशं चामीकरविभूषितम् ।
तमारुरुहतुस्तूर्णं भ्रातरौ रामलक्ष्मणौ ॥ 14 ॥
वनवासं हि सङ्ख्याय वासांस्याभरणानि च ।
भर्तारमनुगच्छन्त्यै सीतायै श्वशुरो ददौ ॥ 15 ॥
तथैवायुधजालानि भ्रातृभ्यां कवचानि च ।
रथोपस्थे प्रतिन्यस्य सचर्म कठिनं च तत् ॥ 16 ॥
सीतातृतीयानारूढान् दृष्ट्वा दृष्टमचोदयत् ।
सुमन्त्रस्सम्मतानश्वान् वायुवेगसमान्जवे ॥ 17 ॥
प्रतियाते महारण्यं चिररात्राय राघवे ।
बभूव नगरे मूर्छा बलमूर्छा जनस्य च ॥ 18 ॥
तत्समाकुलसम्भ्रान्तं मत्तसङ्कुपितद्विपम् ।
हयशिञ्जितनिर्घोषं पुरमासीन्महास्वनम् ॥ 19 ॥
तत स्सबालवृद्धा सा पुरी परमपीडिता ।
राममेवाभिदुद्राव घर्मार्ता सलिलं यथा ॥ 20 ॥
पार्श्वतः पृष्ठतश्चापि लम्बमानास्तदुन्मुखाः ।
बाष्पपूर्णमुखास्सर्वे तमूचुर्भृशनिस्वनाः ॥ 21 ॥
संयच्छ वाजिनां रश्मीन् सूत याहि शनैश्शनैः ।
मुखं द्रक्ष्याम रामस्य दुर्दर्शं नो भविष्यति ॥ 22 ॥
आयसं हृदयं नूनं राममातुरसंशयम् ।
यद्देवगर्भप्रतिमे वनं याति न भिद्यते ॥ 23 ॥
कृतकृत्या हि वैदेही छायेवानुगता पतिम् ।
न जहाति रता धर्मे मेरुमर्कप्रभा यथा ॥ 24 ॥
अहो लक्ष्मण सिद्धार्थ स्सततं प्रियवादिनम् ।
भ्रातरं देवसङ्काशं यस्त्वं परिचरिष्यसि ॥ 25 ॥
महत्येषा हि ते सिध्दिरेष चाभ्युदयो महान् ।
एष स्वर्गस्य मार्गश्च यदेनमनुगच्छसि ॥ 26 ॥
एवं वदन्तस्ते सोढुं न शेकुर्बाष्पमागतम् ।
नरास्तमनुगच्छन्तः प्रियमिक्ष्वाकुनन्दनम् ॥ 27 ॥
अथ राजा वृत स्त्रीभिर्दीनाभिर्दीनचेतनः ।
निर्जगाम प्रियं पुत्रं द्रक्ष्यामीति ब्रुवन् गृहात् ॥ 28 ॥
शुश्रुवे चाग्रतः स्त्रीणां रुदन्तीनां महास्वनः ।
यथा नादः करेणूनां बद्धे महति कुञ्जरे ॥ 29 ॥
पिता हि राजा काकुत्स्थः श्रीमान् सन्नस्तदाऽभवत् ।
परिपूर्णः शशी काले ग्रहेणोपप्लुतो यथा ॥ 30 ॥
स च श्रीमानचिन्त्यात्मा रामो दशरथात्मजः ।
सूतं सञ्चोदयामास त्वरितं वाह्यतामिति ॥ 31 ॥
रामो याहीति सूतं तं तिष्ठेति स जनस्तदा ।
उभयं नाशकत्सूतः कर्तुमध्वनि चोदितः ॥ 32 ॥
निर्गच्छति महाबाहौ रामे पौरजनाश्रुभिः ।
पतितैरभ्यवहितं प्रशशाम महीरजः ॥ 33 ॥
रुदिताश्रुपरिद्यूनं हाहाकृतमचेतनम् ।
प्रयाणे राघवस्यासीत्पुरं परमपीडितम् ॥ 34 ॥
सुस्राव नयनैः स्त्रीणामस्रमायाससम्भवम् ।
मीनसङ्क्षोभचलितै स्सलिलं पङ्कजैरिव ॥ 35 ॥
दृष्ट्वा तु नृपति श्श्रीमानेकचित्तगतं पुरम् ।
निपपातैव दुःखेन हतमूल इव द्रुमः ॥ 36 ॥
ततो हलहलाशब्दो जज्ञे रामस्य पृष्ठतः ।
नराणां प्रेक्ष्य राजानं सीदन्तं भृशदुःखितम् ॥ 37 ॥
हा रामेति जनाः केचिद्राममातेति चापरे ।
अन्तःपुरं समृद्धं च क्रोशन्तः पर्यदेवयन् ॥ 38 ॥
अन्वीक्षमाणो रामस्तु विषण्णं भ्रान्तचेतसम् ।
राजानं मातरं चैव ददर्शानुगतौ पथि ॥ 39 ॥
स बद्ध इव पाशेन किशोरो मातरं यथा ।
धर्मपाशेन सङ्क्षिप्तः प्रकाशं नाभ्युदैक्षत ॥ 40 ॥
पदातिनौ च यानार्हावदुःखार्हौ सुखोचितौ ।
दृष्ट्वा सञ्चोदयामास शीघ्रं याहीति सारथिम् ॥ 41 ॥
न हि तत्पुरुषव्याघ्रो दुःखदं दर्शनं पितुः ।
मातुश्च सहितुं शक्तस्तोत्रार्दित इव द्विपः ॥ 42 ॥
प्रत्यगारमिवायान्ती वत्सला वत्सकारणात् ।
बद्धवत्सा यथा धेनू राममाताभ्यधावत ॥ 43 ॥
तथा रुदन्तीं कौसल्यां रथं तमनुधावतीम् ।
क्रोशन्तीं राम रामेति हा सीते लक्ष्मणेति च ॥ 44 ॥
रामलक्ष्मणसीतार्थं स्रवन्तीं वारि नेत्रजम् ।
असकृत्प्रैक्षत तदा नृत्यन्तीमिव मातरम् ॥ 45 ॥
तिष्ठेति राजा चुक्रोश याहि याहीति राघवः ।
सुमन्त्रस्य बभूवात्मा चक्रयोरिव चान्तरा ॥ 46 ॥
नाश्रौषमिति राजानमुपालब्धोऽपि वक्ष्यसि ।
चिरं दुःखस्य पापिष्ठमिति रामस्तमब्रवीत् ॥ 47 ॥
रामस्य स वचः कुर्वन्ननुज्ञाप्य च तं जनम् ।
व्रजतोऽपि हयान् शीघ्रं चोदयामास सारथिः ॥ 48 ॥
न्यवर्तत जनो राज्ञो रामं कृत्वा प्रदक्षिणम् ।
मनसाप्यश्रुवेगैश्च न न्यवर्तत मानुषम् ॥ 49 ॥
यमिच्छेत्पुनरायान्तं नैनं दूरमनुव्रजेत् ।
इत्यमात्या महाराजमूचुर्दशरथं वचः ॥ 50 ॥
तेषां वचः सर्वगुणोपपन्नं प्रस्विन्नगात्रः प्रविषण्णरूपः ।
निशम्य राजा कृपणः सभार्यो व्यवस्थितस्तं सुतमीक्षमाणः ॥ 51 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे चत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha catvāriṃśassargaḥ |
atha rāmaśca sītā ca lakṣmaṇaśca kṛtāñjaliḥ |
upasaṅgṛhya rājānaṃ cakrurdīnāḥ pradakṣiṇam || 1 ||
taṃ cāpi samanujñāpya dharmajñassītayā saha |
rāghava śśokasammūḍho jananīmabhyavādayat || 2 ||
anvakṣaṃ lakṣmaṇo bhrātuḥ kausalyāṃ abhyavādayat |
atha mātuḥ sumitrāyā jagrāha caraṇau punaḥ || 3 ||
taṃ vandamānaṃ rudatī mātā saumitrimabravīt |
hitakāmā mahābāhuṃ mūdhnaryupāghrāya lakṣmaṇam || 4 ||
sṛṣṭastvaṃ vanavāsāya svanuraktassuhṛjjane |
rāme pramādaṃ mā kārṣīḥ putra bhrātari gacchati || 5 ||
vyasanī vā samṛddho vā gatireṣa tavānagha |
eṣa loke satāṃ dharmo yajjyeṣṭhavaśago bhavet || 6 ||
idaṃ hi vṛttamucitaṃ kulasyāsya sanātanam |
dānaṃ dīkṣā ca yajñeṣu tanutyāgo mṛdheṣu ca || 7 ||
lakṣmaṇaṃ tvevamuktvā sā saṃsiddhaṃ priyarāghavam |
sumitrā gaccha gaccheti punaḥ punaruvāca tam || 8 ||
rāmaṃ daśarathaṃ viddhi māṃ viddhi janakātmajām |
ayodhyāmaṭavīṃ vidhdi gaccha tāta yathāsukham || 9 ||
tataḥ sumantraḥ kākutsthaṃ prāñjalirvākyamabravīt |
vinīto vinayajñaśca mātalirvāsavaṃ yathā || 10 ||
rarathamāroha bhadraṃ te rājaputra mahāyaśaḥ |
kṣipraṃ tvāṃ prāpayiṣyāmi yatra māṃ rāma vakṣyasi || 11 ||
caturdaśa hi varṣāṇi vastavyāni vane tvayā |
tānyupakramitavyāni yāni devyāsi coditaḥ || 12 ||
taṃ rathaṃ sūryasaṅkāśaṃ sītā hṛṣṭena cetasā |
āruroha varārohā kṛtvālaṅkāramātmanaḥ || 13 ||
atho jvalanasaṅkāśaṃ cāmīkaravibhūṣitam |
tamāruruhatustūrṇaṃ bhrātarau rāmalakṣmaṇau || 14 ||
vanavāsaṃ hi saṅkhyāya vāsāṃsyābharaṇāni ca |
bhartāramanugacchantyai sītāyai śvaśuro dadau || 15 ||
tathaivāyudhajālāni bhrātṛbhyāṃ kavacāni ca |
rathopasthe pratinyasya sacarma kaṭhinaṃ ca tat || 16 ||
sītātṛtīyānārūḍhān dṛṣṭvā dṛṣṭamacodayat |
sumantrassammatānaśvān vāyuvegasamānjave || 17 ||
pratiyāte mahāraṇyaṃ cirarātrāya rāghave |
babhūva nagare mūrchā balamūrchā janasya ca || 18 ||
tatsamākulasambhrāntaṃ mattasaṅkupitadvipam |
hayaśiñjitanirghoṣaṃ puramāsīnmahāsvanam || 19 ||
tata ssabālavṛddhā sā purī paramapīḍitā |
rāmamevābhidudrāva gharmārtā salilaṃ yathā || 20 ||
pārśvataḥ pṛṣṭhataścāpi lambamānāstadunmukhāḥ |
bāṣpapūrṇamukhāssarve tamūcurbhṛśanisvanāḥ || 21 ||
saṃyaccha vājināṃ raśmīn sūta yāhi śanaiśśanaiḥ |
mukhaṃ drakṣyāma rāmasya durdarśaṃ no bhaviṣyati || 22 ||
āyasaṃ hṛdayaṃ nūnaṃ rāmamāturasaṃśayam |
yaddevagarbhapratime vanaṃ yāti na bhidyate || 23 ||
kṛtakṛtyā hi vaidehī chāyevānugatā patim |
na jahāti ratā dharme merumarkaprabhā yathā || 24 ||
aho lakṣmaṇa siddhārtha ssatataṃ priyavādinam |
bhrātaraṃ devasaṅkāśaṃ yastvaṃ paricariṣyasi || 25 ||
mahatyeṣā hi te sidhdireṣa cābhyudayo mahān |
eṣa svargasya mārgaśca yadenamanugacchasi || 26 ||
evaṃ vadantaste soḍhuṃ na śekurbāṣpamāgatam |
narāstamanugacchantaḥ priyamikṣvākunandanam || 27 ||
atha rājā vṛta strībhirdīnābhirdīnacetanaḥ |
nirjagāma priyaṃ putraṃ drakṣyāmīti bruvan gṛhāt || 28 ||
śuśruve cāgrataḥ strīṇāṃ rudantīnāṃ mahāsvanaḥ |
yathā nādaḥ kareṇūnāṃ baddhe mahati kuñjare || 29 ||
pitā hi rājā kākutsthaḥ śrīmān sannastadā'bhavat |
paripūrṇaḥ śaśī kāle graheṇopapluto yathā || 30 ||
sa ca śrīmānacintyātmā rāmo daśarathātmajaḥ |
sūtaṃ sañcodayāmāsa tvaritaṃ vāhyatāmiti || 31 ||
rāmo yāhīti sūtaṃ taṃ tiṣṭheti sa janastadā |
ubhayaṃ nāśakatsūtaḥ kartumadhvani coditaḥ || 32 ||
nirgacchati mahābāhau rāme paurajanāśrubhiḥ |
patitairabhyavahitaṃ praśaśāma mahīrajaḥ || 33 ||
ruditāśruparidyūnaṃ hāhākṛtamacetanam |
prayāṇe rāghavasyāsītpuraṃ paramapīḍitam || 34 ||
susrāva nayanaiḥ strīṇāmasramāyāsasambhavam |
mīnasaṅkṣobhacalitai ssalilaṃ paṅkajairiva || 35 ||
dṛṣṭvā tu nṛpati śśrīmānekacittagataṃ puram |
nipapātaiva duḥkhena hatamūla iva drumaḥ || 36 ||
tato halahalāśabdo jajñe rāmasya pṛṣṭhataḥ |
narāṇāṃ prekṣya rājānaṃ sīdantaṃ bhṛśaduḥkhitam || 37 ||
hā rāmeti janāḥ kecidrāmamāteti cāpare |
antaḥpuraṃ samṛddhaṃ ca krośantaḥ paryadevayan || 38 ||
anvīkṣamāṇo rāmastu viṣaṇṇaṃ bhrāntacetasam |
rājānaṃ mātaraṃ caiva dadarśānugatau pathi || 39 ||
sa baddha iva pāśena kiśoro mātaraṃ yathā |
dharmapāśena saṅkṣiptaḥ prakāśaṃ nābhyudaikṣata || 40 ||
padātinau ca yānārhāvaduḥkhārhau sukhocitau |
dṛṣṭvā sañcodayāmāsa śīghraṃ yāhīti sārathim || 41 ||
na hi tatpuruṣavyāghro duḥkhadaṃ darśanaṃ pituḥ |
mātuśca sahituṃ śaktastotrārdita iva dvipaḥ || 42 ||
pratyagāramivāyāntī vatsalā vatsakāraṇāt |
baddhavatsā yathā dhenū rāmamātābhyadhāvata || 43 ||
tathā rudantīṃ kausalyāṃ rathaṃ tamanudhāvatīm |
krośantīṃ rāma rāmeti hā sīte lakṣmaṇeti ca || 44 ||
rāmalakṣmaṇasītārthaṃ sravantīṃ vāri netrajam |
asakṛtpraikṣata tadā nṛtyantīmiva mātaram || 45 ||
tiṣṭheti rājā cukrośa yāhi yāhīti rāghavaḥ |
sumantrasya babhūvātmā cakrayoriva cāntarā || 46 ||
nāśrauṣamiti rājānamupālabdho'pi vakṣyasi |
ciraṃ duḥkhasya pāpiṣṭhamiti rāmastamabravīt || 47 ||
rāmasya sa vacaḥ kurvannanujñāpya ca taṃ janam |
vrajato'pi hayān śīghraṃ codayāmāsa sārathiḥ || 48 ||
nyavartata jano rājño rāmaṃ kṛtvā pradakṣiṇam |
manasāpyaśruvegaiśca na nyavartata mānuṣam || 49 ||
yamicchetpunarāyāntaṃ nainaṃ dūramanuvrajet |
ityamātyā mahārājamūcurdaśarathaṃ vacaḥ || 50 ||
teṣāṃ vacaḥ sarvaguṇopapannaṃ prasvinnagātraḥ praviṣaṇṇarūpaḥ |
niśamya rājā kṛpaṇaḥ sabhāryo vyavasthitastaṃ sutamīkṣamāṇaḥ || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe catvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in