1.13 বালকাণ্ড - ত্রযোদশ সর্গঃ

1.13 Balakanda - Trayodasha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে বালকাণ্ডম্ ।
অথ ত্রযোদশস্সর্গঃ ।
পুনঃ প্রাপ্তে বসন্তে তু পূর্ণস্সংবত্সরোঽভবত্ ।
প্রসবার্থং গতো যষ্টুং হযমেধেন বীর্যবান্ ॥ 1 ॥
অভিবাদ্য বসিষ্ঠং চ ন্যাযতঃ পরিপূজ্য চ ।
অব্রবীত্প্রশ্রিতং বাক্যং প্রসবার্থং দ্বিজোত্তমম্ ॥ 2 ॥
যজ্ঞো মে ক্রিযতাং ব্রহ্মন্যথোক্তং মুনিপুঙ্গব ।
যথা ন বিঘ্নঃ ক্রিযতে যজ্ঞাঙ্গেষু বিধীযতাম্ ॥ 3 ॥
ভবান্ স্নিগ্ধস্সুহৃন্মহ্যং গুরুশ্চ পরমো মহান্ ।
ওঢব্যো ভবতা চৈব ভারো যজ্ঞস্য চোদ্যতঃ ॥ 4 ॥
তথেতি চ স রাজানমব্রবীদ্দ্বিজসত্তমঃ ।
করিষ্যে সর্বমেবৈতদ্ভবতা যত্সমর্থিতম্ ॥ 5 ॥
ততোঽব্রবীদ্বিজান্বৃদ্ধান্যজ্ঞকর্মসু নিষ্ঠিতান্ ।
স্থাপত্যে নিষ্ঠিতাংশ্চৈব বৃদ্ধান্পরমধার্মিকান্ ॥ 6 ॥
কর্মান্তিকান্ শিল্পকরান্বর্ধকীন্ খনকানপি ।
গণকান্শিল্পিনশ্চৈব তথৈব নটনর্তকান্ ॥ 7 ॥
তথা শুচীন্শাস্ত্রবিদঃ পুরুষান্ সুবহুশ্রুতান্ ।
যজ্ঞকর্ম সমীহন্তাং ভবন্তো রাজশাসনাত্ ॥ 8 ॥
ইষ্টকা বহু সাহস্রাশ্শীঘ্রমানীযতামিতি ।
0 উপকার্যাঃ ক্রিযন্তাং চ রাজ্ঞাং বহুগুণান্বিতাঃ ॥ 9 ॥
ব্রাহ্মণাবসথাশ্চৈব কর্তব্যাশ্শতশশ্শুভাঃ ।
ভক্ষ্যান্নপানৈর্বহুভিস্সমুপেতাস্সুনিষ্ঠিতাঃ ॥ 10 ॥
তথা পৌরজনস্যাপি কর্তব্যা বহুবিস্তরাঃ ।
আবাসা বহুভক্ষ্যা বৈ সর্বকামৈরুপস্থিতাঃ ॥ 11 ॥
তথা জানপদস্যাপি জনস্য বহুশোভনম্ ।
দাতব্যমন্নং বিধিবত্সত্কৃত্য ন তু লীলযা ॥ 12 ॥
সর্বে বর্ণা যথা পূজাং প্রাপ্নুবন্তি সুসত্কৃতাঃ ।
ন চাবজ্ঞা প্রযোক্তব্যা কামক্রোধবশাদপি ॥ 13 ॥
যজ্ঞকর্মসু যে ব্যগ্রাঃ পুরুষাশ্শিল্পিনস্তথা ।
তেষামপি বিশেষেণ পূজা কার্যা যথাক্রমম্ ॥ 14 ॥
তে চ স্যুস্সম্ভৃতাস্সর্বে বসুভির্ভোজনেন চ ।
যথা সর্বং সুবিহিতং ন কিঞ্চিত্পরিহীযতে ॥ 15 ॥
তথা ভবন্তঃ কুর্বন্তু প্রীতিস্নিগ্ধেন চেতসা ।
ততস্সর্বে সমাগম্য বসিষ্ঠমিদমব্রুবন্ ॥ 16 ॥
যথোক্তং তত্সুবিহিতং ন কিঞ্চিত্পরিহীযতে ।
যথোক্তং তত্করিষ্যামো ন কিঞ্চিত্পরিহাস্যতে ॥ 17 ॥
ততস্সুমন্ত্রমানীয বসিষ্ঠো বাক্যমব্রবীত্ ।
নিমন্ত্রযস্ব নৃপতীন্পৃথিব্যাং যে চ ধার্মিকাঃ ॥ 18 ॥
ব্রাহ্মণান্ক্ষত্রিযান্বৈশ্যাঞ্ছূদ্রাংশ্চৈব সহস্রশঃ ।
সমানযস্ব সত্কৃত্য সর্বদেশেষু মানবান্ ॥ 19 ॥
মিথিলাধিপতিং শূরং জনকং সত্যবিক্রমম্ ।
নিষ্ঠিতং সর্বশাস্ত্রেষু তথা বেদেষু নিষ্ঠিতম্ ॥ 20 ॥
তমানয মহাভাগং স্বযমেব সুসত্কৃতম্ ।
পূর্বসম্বন্ধিনং জ্ঞাত্বা ততঃ পূর্বং ব্রবীমি তে ॥ 21 ॥
তথা কাশীপতিং স্নিগ্ধং সততং প্রিযবাদিনম্ ।
বযস্যং রাজসিংহস্য স্বযমেবানযস্ব হ ॥ 22 ॥
তথা কেকযরাজানং বৃদ্ধং পরমধার্মিকম্ ।
শ্বশুরং রাজসিংহস্য সপুত্রং ত্বমিহানয ॥ 23 ॥
অঙ্গেশ্বরং মহাভাগং রোমপাদং সুসত্কৃতম্ ।
বযস্যং রাজসিংহস্য সমানয যশস্বিনম্ ॥ 24 ॥
প্রাচীনান্সিন্ধু সৌবীরান্সৌরাষ্ট্রেযাংশ্চ পার্থিবান্ ।
দাক্ষিণাত্যান্নরেন্দ্রাংশ্চ সমস্তানানযস্ব হ ॥ 25 ॥
সন্তি স্নিগ্ধাশ্চ যে চান্যে রাজানঃ পৃথিবীতলে ।
তানানয যথাক্ষিপ্রং সানুগান্সহ বান্ধবান্ ॥ 26 ॥
বসিষ্ঠবাক্যং তচ্ছ্রুত্বা সুমন্ত্রস্ত্বরিতস্তদা ।
ব্যাদিশত্পুরুষাংস্তত্র রাজ্ঞামানযনে শুভান্ ॥ 27 ॥
স্বযমেব হি ধর্মাত্মা প্রযযৌ মুনিশাসনাত্ ।
সুমন্ত্রস্ত্বরিতো ভূত্বা সমানেতুং মহীক্ষিতঃ ॥ 28 ॥
তে চ কর্মান্তিকাস্সর্বে বসিষ্ঠায চ ধীমতে ।
সর্বং নিবেদযন্তি স্ম যজ্ঞে যদুপকল্পিতম্ ॥ 29 ॥
ততঃপ্রীতো দ্বিজশ্রেষ্ঠস্তান্ সর্বানিদমব্রবীত্ ।
অবজ্ঞযা ন দাতব্যং কস্যচিল্লীলযাঽপি বা ॥ 30 ॥
অবজ্ঞযা কৃতং হন্যাদ্দাতারং নাত্র সংশযঃ ।
28 ততঃ কৈশ্চিদহোরাত্রৈরুপযাতা মহীক্ষিতঃ ॥ 31 ॥
বহূনি রত্নান্যাদায রাজ্ঞো দশরথস্য বৈ ।
ততো বসিষ্ঠস্সুপ্রীতো রাজানমিদমব্রবীত্ ॥ 32 ॥
উপযাতা নরব্যাঘ্র রাজানস্তব শাসনাত্ ।
মযাপি সত্কৃতাঃ সর্বে যথার্হং রাজসত্তমাঃ ॥ 33 ॥
যজ্ঞীযং চ কৃতং রাজন্ পুরুষৈস্সুসমাহিতৈঃ ।
নির্যাতু চ ভবান্যষ্টুং যজ্ঞাযতনমন্তিকাত্ ॥ 34 ॥
সর্বকামৈরুপহৃতৈরুপেতং চ সমন্ততঃ ।
দ্রষ্টুমর্হসি রাজেন্দ্র মনসেব বিনির্মিতম্ ॥ 35 ॥
তথা বসিষ্ঠবচনাদৃশ্যশৃঙ্গস্য চোভযোঃ ।
শুভে দিবসনক্ষত্রে নির্যাতো জগতীপতিঃ ॥ 36 ॥
ততো বসিষ্ঠপ্রমুখাস্সর্ব এব দ্বিজোত্তমাঃ ।
ঋশ্যশৃঙ্গং পুরস্কৃত্য যজ্ঞকর্মারভন্ তদা ॥ 37 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে বালকাণ্ডে ত্রযোদশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha trayodaśassargaḥ |
punaḥ prāpte vasante tu pūrṇassaṃvatsaro'bhavat |
prasavārthaṃ gato yaṣṭuṃ hayamedhena vīryavān || 1 ||
abhivādya vasiṣṭhaṃ ca nyāyataḥ paripūjya ca |
abravītpraśritaṃ vākyaṃ prasavārthaṃ dvijottamam || 2 ||
yajño me kriyatāṃ brahmanyathoktaṃ munipuṅgava |
yathā na vighnaḥ kriyate yajñāṅgeṣu vidhīyatām || 3 ||
bhavān snigdhassuhṛnmahyaṃ guruśca paramo mahān |
oḍhavyo bhavatā caiva bhāro yajñasya codyataḥ || 4 ||
tatheti ca sa rājānamabravīddvijasattamaḥ |
kariṣye sarvamevaitadbhavatā yatsamarthitam || 5 ||
tato'bravīdvijānvṛddhānyajñakarmasu niṣṭhitān |
sthāpatye niṣṭhitāṃścaiva vṛddhānparamadhārmikān || 6 ||
karmāntikān śilpakarānvardhakīn khanakānapi |
gaṇakānśilpinaścaiva tathaiva naṭanartakān || 7 ||
tathā śucīnśāstravidaḥ puruṣān subahuśrutān |
yajñakarma samīhantāṃ bhavanto rājaśāsanāt || 8 ||
iṣṭakā bahu sāhasrāśśīghramānīyatāmiti |
0 upakāryāḥ kriyantāṃ ca rājñāṃ bahuguṇānvitāḥ || 9 ||
brāhmaṇāvasathāścaiva kartavyāśśataśaśśubhāḥ |
bhakṣyānnapānairbahubhissamupetāssuniṣṭhitāḥ || 10 ||
tathā paurajanasyāpi kartavyā bahuvistarāḥ |
āvāsā bahubhakṣyā vai sarvakāmairupasthitāḥ || 11 ||
tathā jānapadasyāpi janasya bahuśobhanam |
dātavyamannaṃ vidhivatsatkṛtya na tu līlayā || 12 ||
sarve varṇā yathā pūjāṃ prāpnuvanti susatkṛtāḥ |
na cāvajñā prayoktavyā kāmakrodhavaśādapi || 13 ||
yajñakarmasu ye vyagrāḥ puruṣāśśilpinastathā |
teṣāmapi viśeṣeṇa pūjā kāryā yathākramam || 14 ||
te ca syussambhṛtāssarve vasubhirbhojanena ca |
yathā sarvaṃ suvihitaṃ na kiñcitparihīyate || 15 ||
tathā bhavantaḥ kurvantu prītisnigdhena cetasā |
tatassarve samāgamya vasiṣṭhamidamabruvan || 16 ||
yathoktaṃ tatsuvihitaṃ na kiñcitparihīyate |
yathoktaṃ tatkariṣyāmo na kiñcitparihāsyate || 17 ||
tatassumantramānīya vasiṣṭho vākyamabravīt |
nimantrayasva nṛpatīnpṛthivyāṃ ye ca dhārmikāḥ || 18 ||
brāhmaṇānkṣatriyānvaiśyāñchūdrāṃścaiva sahasraśaḥ |
samānayasva satkṛtya sarvadeśeṣu mānavān || 19 ||
mithilādhipatiṃ śūraṃ janakaṃ satyavikramam |
niṣṭhitaṃ sarvaśāstreṣu tathā vedeṣu niṣṭhitam || 20 ||
tamānaya mahābhāgaṃ svayameva susatkṛtam |
pūrvasambandhinaṃ jñātvā tataḥ pūrvaṃ bravīmi te || 21 ||
tathā kāśīpatiṃ snigdhaṃ satataṃ priyavādinam |
vayasyaṃ rājasiṃhasya svayamevānayasva ha || 22 ||
tathā kekayarājānaṃ vṛddhaṃ paramadhārmikam |
śvaśuraṃ rājasiṃhasya saputraṃ tvamihānaya || 23 ||
aṅgeśvaraṃ mahābhāgaṃ romapādaṃ susatkṛtam |
vayasyaṃ rājasiṃhasya samānaya yaśasvinam || 24 ||
prācīnānsindhu sauvīrānsaurāṣṭreyāṃśca pārthivān |
dākṣiṇātyānnarendrāṃśca samastānānayasva ha || 25 ||
santi snigdhāśca ye cānye rājānaḥ pṛthivītale |
tānānaya yathākṣipraṃ sānugānsaha bāndhavān || 26 ||
vasiṣṭhavākyaṃ tacchrutvā sumantrastvaritastadā |
vyādiśatpuruṣāṃstatra rājñāmānayane śubhān || 27 ||
svayameva hi dharmātmā prayayau muniśāsanāt |
sumantrastvarito bhūtvā samānetuṃ mahīkṣitaḥ || 28 ||
te ca karmāntikāssarve vasiṣṭhāya ca dhīmate |
sarvaṃ nivedayanti sma yajñe yadupakalpitam || 29 ||
tataḥprīto dvijaśreṣṭhastān sarvānidamabravīt |
avajñayā na dātavyaṃ kasyacillīlayā'pi vā || 30 ||
avajñayā kṛtaṃ hanyāddātāraṃ nātra saṃśayaḥ |
28 tataḥ kaiścidahorātrairupayātā mahīkṣitaḥ || 31 ||
bahūni ratnānyādāya rājño daśarathasya vai |
tato vasiṣṭhassuprīto rājānamidamabravīt || 32 ||
upayātā naravyāghra rājānastava śāsanāt |
mayāpi satkṛtāḥ sarve yathārhaṃ rājasattamāḥ || 33 ||
yajñīyaṃ ca kṛtaṃ rājan puruṣaissusamāhitaiḥ |
niryātu ca bhavānyaṣṭuṃ yajñāyatanamantikāt || 34 ||
sarvakāmairupahṛtairupetaṃ ca samantataḥ |
draṣṭumarhasi rājendra manaseva vinirmitam || 35 ||
tathā vasiṣṭhavacanādṛśyaśṛṅgasya cobhayoḥ |
śubhe divasanakṣatre niryāto jagatīpatiḥ || 36 ||
tato vasiṣṭhapramukhāssarva eva dvijottamāḥ |
ṛśyaśṛṅgaṃ puraskṛtya yajñakarmārabhan tadā || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe trayodaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ त्रयोदशस्सर्गः ।
पुनः प्राप्ते वसन्ते तु पूर्णस्संवत्सरोऽभवत् ।
प्रसवार्थं गतो यष्टुं हयमेधेन वीर्यवान् ॥ 1 ॥
अभिवाद्य वसिष्ठं च न्यायतः परिपूज्य च ।
अब्रवीत्प्रश्रितं वाक्यं प्रसवार्थं द्विजोत्तमम् ॥ 2 ॥
यज्ञो मे क्रियतां ब्रह्मन्यथोक्तं मुनिपुङ्गव ।
यथा न विघ्नः क्रियते यज्ञाङ्गेषु विधीयताम् ॥ 3 ॥
भवान् स्निग्धस्सुहृन्मह्यं गुरुश्च परमो महान् ।
ओढव्यो भवता चैव भारो यज्ञस्य चोद्यतः ॥ 4 ॥
तथेति च स राजानमब्रवीद्द्विजसत्तमः ।
करिष्ये सर्वमेवैतद्भवता यत्समर्थितम् ॥ 5 ॥
ततोऽब्रवीद्विजान्वृद्धान्यज्ञकर्मसु निष्ठितान् ।
स्थापत्ये निष्ठितांश्चैव वृद्धान्परमधार्मिकान् ॥ 6 ॥
कर्मान्तिकान् शिल्पकरान्वर्धकीन् खनकानपि ।
गणकान्शिल्पिनश्चैव तथैव नटनर्तकान् ॥ 7 ॥
तथा शुचीन्शास्त्रविदः पुरुषान् सुबहुश्रुतान् ।
यज्ञकर्म समीहन्तां भवन्तो राजशासनात् ॥ 8 ॥
इष्टका बहु साहस्राश्शीघ्रमानीयतामिति ।
0 उपकार्याः क्रियन्तां च राज्ञां बहुगुणान्विताः ॥ 9 ॥
ब्राह्मणावसथाश्चैव कर्तव्याश्शतशश्शुभाः ।
भक्ष्यान्नपानैर्बहुभिस्समुपेतास्सुनिष्ठिताः ॥ 10 ॥
तथा पौरजनस्यापि कर्तव्या बहुविस्तराः ।
आवासा बहुभक्ष्या वै सर्वकामैरुपस्थिताः ॥ 11 ॥
तथा जानपदस्यापि जनस्य बहुशोभनम् ।
दातव्यमन्नं विधिवत्सत्कृत्य न तु लीलया ॥ 12 ॥
सर्वे वर्णा यथा पूजां प्राप्नुवन्ति सुसत्कृताः ।
न चावज्ञा प्रयोक्तव्या कामक्रोधवशादपि ॥ 13 ॥
यज्ञकर्मसु ये व्यग्राः पुरुषाश्शिल्पिनस्तथा ।
तेषामपि विशेषेण पूजा कार्या यथाक्रमम् ॥ 14 ॥
ते च स्युस्सम्भृतास्सर्वे वसुभिर्भोजनेन च ।
यथा सर्वं सुविहितं न किञ्चित्परिहीयते ॥ 15 ॥
तथा भवन्तः कुर्वन्तु प्रीतिस्निग्धेन चेतसा ।
ततस्सर्वे समागम्य वसिष्ठमिदमब्रुवन् ॥ 16 ॥
यथोक्तं तत्सुविहितं न किञ्चित्परिहीयते ।
यथोक्तं तत्करिष्यामो न किञ्चित्परिहास्यते ॥ 17 ॥
ततस्सुमन्त्रमानीय वसिष्ठो वाक्यमब्रवीत् ।
निमन्त्रयस्व नृपतीन्पृथिव्यां ये च धार्मिकाः ॥ 18 ॥
ब्राह्मणान्क्षत्रियान्वैश्याञ्छूद्रांश्चैव सहस्रशः ।
समानयस्व सत्कृत्य सर्वदेशेषु मानवान् ॥ 19 ॥
मिथिलाधिपतिं शूरं जनकं सत्यविक्रमम् ।
निष्ठितं सर्वशास्त्रेषु तथा वेदेषु निष्ठितम् ॥ 20 ॥
तमानय महाभागं स्वयमेव सुसत्कृतम् ।
पूर्वसम्बन्धिनं ज्ञात्वा ततः पूर्वं ब्रवीमि ते ॥ 21 ॥
तथा काशीपतिं स्निग्धं सततं प्रियवादिनम् ।
वयस्यं राजसिंहस्य स्वयमेवानयस्व ह ॥ 22 ॥
तथा केकयराजानं वृद्धं परमधार्मिकम् ।
श्वशुरं राजसिंहस्य सपुत्रं त्वमिहानय ॥ 23 ॥
अङ्गेश्वरं महाभागं रोमपादं सुसत्कृतम् ।
वयस्यं राजसिंहस्य समानय यशस्विनम् ॥ 24 ॥
प्राचीनान्सिन्धु सौवीरान्सौराष्ट्रेयांश्च पार्थिवान् ।
दाक्षिणात्यान्नरेन्द्रांश्च समस्तानानयस्व ह ॥ 25 ॥
सन्ति स्निग्धाश्च ये चान्ये राजानः पृथिवीतले ।
तानानय यथाक्षिप्रं सानुगान्सह बान्धवान् ॥ 26 ॥
वसिष्ठवाक्यं तच्छ्रुत्वा सुमन्त्रस्त्वरितस्तदा ।
व्यादिशत्पुरुषांस्तत्र राज्ञामानयने शुभान् ॥ 27 ॥
स्वयमेव हि धर्मात्मा प्रययौ मुनिशासनात् ।
सुमन्त्रस्त्वरितो भूत्वा समानेतुं महीक्षितः ॥ 28 ॥
ते च कर्मान्तिकास्सर्वे वसिष्ठाय च धीमते ।
सर्वं निवेदयन्ति स्म यज्ञे यदुपकल्पितम् ॥ 29 ॥
ततःप्रीतो द्विजश्रेष्ठस्तान् सर्वानिदमब्रवीत् ।
अवज्ञया न दातव्यं कस्यचिल्लीलयाऽपि वा ॥ 30 ॥
अवज्ञया कृतं हन्याद्दातारं नात्र संशयः ।
28 ततः कैश्चिदहोरात्रैरुपयाता महीक्षितः ॥ 31 ॥
बहूनि रत्नान्यादाय राज्ञो दशरथस्य वै ।
ततो वसिष्ठस्सुप्रीतो राजानमिदमब्रवीत् ॥ 32 ॥
उपयाता नरव्याघ्र राजानस्तव शासनात् ।
मयापि सत्कृताः सर्वे यथार्हं राजसत्तमाः ॥ 33 ॥
यज्ञीयं च कृतं राजन् पुरुषैस्सुसमाहितैः ।
निर्यातु च भवान्यष्टुं यज्ञायतनमन्तिकात् ॥ 34 ॥
सर्वकामैरुपहृतैरुपेतं च समन्ततः ।
द्रष्टुमर्हसि राजेन्द्र मनसेव विनिर्मितम् ॥ 35 ॥
तथा वसिष्ठवचनादृश्यशृङ्गस्य चोभयोः ।
शुभे दिवसनक्षत्रे निर्यातो जगतीपतिः ॥ 36 ॥
ततो वसिष्ठप्रमुखास्सर्व एव द्विजोत्तमाः ।
ऋश्यशृङ्गं पुरस्कृत्य यज्ञकर्मारभन् तदा ॥ 37 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे त्रयोदशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha trayodaśassargaḥ |
punaḥ prāpte vasante tu pūrṇassaṃvatsaro'bhavat |
prasavārthaṃ gato yaṣṭuṃ hayamedhena vīryavān || 1 ||
abhivādya vasiṣṭhaṃ ca nyāyataḥ paripūjya ca |
abravītpraśritaṃ vākyaṃ prasavārthaṃ dvijottamam || 2 ||
yajño me kriyatāṃ brahmanyathoktaṃ munipuṅgava |
yathā na vighnaḥ kriyate yajñāṅgeṣu vidhīyatām || 3 ||
bhavān snigdhassuhṛnmahyaṃ guruśca paramo mahān |
oḍhavyo bhavatā caiva bhāro yajñasya codyataḥ || 4 ||
tatheti ca sa rājānamabravīddvijasattamaḥ |
kariṣye sarvamevaitadbhavatā yatsamarthitam || 5 ||
tato'bravīdvijānvṛddhānyajñakarmasu niṣṭhitān |
sthāpatye niṣṭhitāṃścaiva vṛddhānparamadhārmikān || 6 ||
karmāntikān śilpakarānvardhakīn khanakānapi |
gaṇakānśilpinaścaiva tathaiva naṭanartakān || 7 ||
tathā śucīnśāstravidaḥ puruṣān subahuśrutān |
yajñakarma samīhantāṃ bhavanto rājaśāsanāt || 8 ||
iṣṭakā bahu sāhasrāśśīghramānīyatāmiti |
0 upakāryāḥ kriyantāṃ ca rājñāṃ bahuguṇānvitāḥ || 9 ||
brāhmaṇāvasathāścaiva kartavyāśśataśaśśubhāḥ |
bhakṣyānnapānairbahubhissamupetāssuniṣṭhitāḥ || 10 ||
tathā paurajanasyāpi kartavyā bahuvistarāḥ |
āvāsā bahubhakṣyā vai sarvakāmairupasthitāḥ || 11 ||
tathā jānapadasyāpi janasya bahuśobhanam |
dātavyamannaṃ vidhivatsatkṛtya na tu līlayā || 12 ||
sarve varṇā yathā pūjāṃ prāpnuvanti susatkṛtāḥ |
na cāvajñā prayoktavyā kāmakrodhavaśādapi || 13 ||
yajñakarmasu ye vyagrāḥ puruṣāśśilpinastathā |
teṣāmapi viśeṣeṇa pūjā kāryā yathākramam || 14 ||
te ca syussambhṛtāssarve vasubhirbhojanena ca |
yathā sarvaṃ suvihitaṃ na kiñcitparihīyate || 15 ||
tathā bhavantaḥ kurvantu prītisnigdhena cetasā |
tatassarve samāgamya vasiṣṭhamidamabruvan || 16 ||
yathoktaṃ tatsuvihitaṃ na kiñcitparihīyate |
yathoktaṃ tatkariṣyāmo na kiñcitparihāsyate || 17 ||
tatassumantramānīya vasiṣṭho vākyamabravīt |
nimantrayasva nṛpatīnpṛthivyāṃ ye ca dhārmikāḥ || 18 ||
brāhmaṇānkṣatriyānvaiśyāñchūdrāṃścaiva sahasraśaḥ |
samānayasva satkṛtya sarvadeśeṣu mānavān || 19 ||
mithilādhipatiṃ śūraṃ janakaṃ satyavikramam |
niṣṭhitaṃ sarvaśāstreṣu tathā vedeṣu niṣṭhitam || 20 ||
tamānaya mahābhāgaṃ svayameva susatkṛtam |
pūrvasambandhinaṃ jñātvā tataḥ pūrvaṃ bravīmi te || 21 ||
tathā kāśīpatiṃ snigdhaṃ satataṃ priyavādinam |
vayasyaṃ rājasiṃhasya svayamevānayasva ha || 22 ||
tathā kekayarājānaṃ vṛddhaṃ paramadhārmikam |
śvaśuraṃ rājasiṃhasya saputraṃ tvamihānaya || 23 ||
aṅgeśvaraṃ mahābhāgaṃ romapādaṃ susatkṛtam |
vayasyaṃ rājasiṃhasya samānaya yaśasvinam || 24 ||
prācīnānsindhu sauvīrānsaurāṣṭreyāṃśca pārthivān |
dākṣiṇātyānnarendrāṃśca samastānānayasva ha || 25 ||
santi snigdhāśca ye cānye rājānaḥ pṛthivītale |
tānānaya yathākṣipraṃ sānugānsaha bāndhavān || 26 ||
vasiṣṭhavākyaṃ tacchrutvā sumantrastvaritastadā |
vyādiśatpuruṣāṃstatra rājñāmānayane śubhān || 27 ||
svayameva hi dharmātmā prayayau muniśāsanāt |
sumantrastvarito bhūtvā samānetuṃ mahīkṣitaḥ || 28 ||
te ca karmāntikāssarve vasiṣṭhāya ca dhīmate |
sarvaṃ nivedayanti sma yajñe yadupakalpitam || 29 ||
tataḥprīto dvijaśreṣṭhastān sarvānidamabravīt |
avajñayā na dātavyaṃ kasyacillīlayā'pi vā || 30 ||
avajñayā kṛtaṃ hanyāddātāraṃ nātra saṃśayaḥ |
28 tataḥ kaiścidahorātrairupayātā mahīkṣitaḥ || 31 ||
bahūni ratnānyādāya rājño daśarathasya vai |
tato vasiṣṭhassuprīto rājānamidamabravīt || 32 ||
upayātā naravyāghra rājānastava śāsanāt |
mayāpi satkṛtāḥ sarve yathārhaṃ rājasattamāḥ || 33 ||
yajñīyaṃ ca kṛtaṃ rājan puruṣaissusamāhitaiḥ |
niryātu ca bhavānyaṣṭuṃ yajñāyatanamantikāt || 34 ||
sarvakāmairupahṛtairupetaṃ ca samantataḥ |
draṣṭumarhasi rājendra manaseva vinirmitam || 35 ||
tathā vasiṣṭhavacanādṛśyaśṛṅgasya cobhayoḥ |
śubhe divasanakṣatre niryāto jagatīpatiḥ || 36 ||
tato vasiṣṭhapramukhāssarva eva dvijottamāḥ |
ṛśyaśṛṅgaṃ puraskṛtya yajñakarmārabhan tadā || 37 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe trayodaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in