কৈলাসাচলমধ্যগং পুরবহং শান্তং ত্রিনেত্রং শিবং
বামস্থা কবচং প্রণম্য গিরিজা ভূতিপ্রদং পৃচ্ছতি ।
দেবী শ্রীবগলামুখী রিপুকুলারণ্যাগ্নিরূপা চ যা
তস্যাশ্চাপবিমুক্ত মন্ত্রসহিতং প্রীত্যাঽধুনা ব্রূহি মাম্ ॥ 1 ॥
শ্রীশঙ্কর উবাচ ।
দেবী শ্রীভববল্লভে শৃণু মহামন্ত্রং বিভূতিপ্রদং
দেব্যা বর্মযুতং সমস্তসুখদং সাম্রাজ্যদং মুক্তিদম্ ।
তারং রুদ্রবধূং বিরিঞ্চিমহিলা বিষ্ণুপ্রিযা কামযু-
-ক্কান্তে শ্রীবগলাননে মম রিপূন্নাশায যুগ্মন্ত্বিতি ॥ 2 ॥
ঐশ্বর্যাণি পদং চ দেহি যুগলং শীঘ্রং মনোবাঞ্ছিতং
কার্যং সাধয যুগ্মযুক্ছিববধূ বহ্নিপ্রিযান্তো মনুঃ ।
কংসারেস্তনযং চ বীজমপরাশক্তিশ্চ বাণী তথা
কীলং শ্রীমিতি ভৈরবর্ষিসহিতং ছন্দো বিরাট্ সংযুতম্ ॥ 3 ॥
স্বেষ্টার্থস্য পরস্য বেত্তি নিতরাং কার্যস্য সম্প্রাপ্তযে
নানাসাধ্যমহাগদস্য নিযতন্নাশায বীর্যাপ্তযে ।
ধ্যাত্বা শ্রীবগলাননামনুবরং জপ্ত্বা সহস্রাখ্যকং
দীর্ঘৈঃ ষট্কযুতৈশ্চ রুদ্রমহিলাবীজৈর্বিন্যাস্যাঙ্গকে ॥ 4 ॥
ধ্যানম্ ।
সৌবর্ণাসনসংস্থিতাং ত্রিনযনাং পীতাংশুকোলাসিনীং
হেমাভাঙ্গরুচিং শশাঙ্কমুকুটাং স্রক্চম্পকস্রগ্যুতাম্ ।
হস্তৈর্মদ্গরপাশবদ্ধরসনাং সম্বিভ্রতীং ভূষণ-
-ব্যাপ্তাঙ্গীং বগলামুখীং ত্রিজগতাং সংস্তম্ভিনীং চিন্তযে ॥ 5 ॥
বিনিযোগঃ ।
ওঁ অস্য শ্রীবগলামুখী ব্রহ্মাস্ত্রমন্ত্র কবচস্য ভৈরব ঋষিঃ বিরাট্ ছন্দঃ শ্রীবগলামুখী দেবতা ক্লীং বীজং ঐং শক্তিঃ শ্রীং কীলকং মম পরস্য চ মনোভিলষিতেষ্টকার্যসিদ্ধযে বিনিযোগঃ ।
ঋষ্যাদিন্যাসঃ ।
ভৈরব ঋষযে নমঃ শিরসি ।
বিরাট্ ছন্দসে নমঃ মুখে ।
শ্রী বগলামুখী দেবতাযৈ নমঃ হৃদি ।
ক্লীং বীজায নমঃ গুহ্যে ।
ঐং শক্তযে নমঃ পাদযোঃ ।
শ্রীং কীলকায নমঃ সর্বাঙ্গে ।
করন্যাসঃ ।
ওঁ হ্রাং অঙ্গুষ্ঠাভ্যাং নমঃ ।
ওঁ হ্রীং তর্জনীভ্যাং নমঃ ।
ওঁ হ্রূং মধ্যমাভ্যাং নমঃ ।
ওঁ হ্রৈং অনামিকাভ্যাং নমঃ ।
ওঁ হ্রৌং কনিষ্ঠিকাভ্যাং নমঃ ।
ওঁ হ্রঃ করতলকরপৃষ্ঠাভ্যাং নমঃ ।
অঙ্গন্যাসঃ ।
ওঁ হ্রাং হৃদযায নমঃ ।
ওঁ হ্রীং শিরসে স্বাহা ।
ওঁ হ্রূং শিখাযৈ বষট্ ।
ওঁ হ্রৈং কবচায হুম্ ।
ওঁ হ্রৌং নেত্রত্রযায বৌষট্ ।
ওঁ হ্রঃ অস্ত্রায ফট্ ।
ভূর্ভুবস্সুবরোমিতি দিগ্বন্ধঃ ।
মন্ত্রোদ্ধারঃ ।
ওঁ হ্রীং ঐং শ্রীং ক্লীং শ্রীবগলাননে মম রিপূন্নাশয নাশয মমৈশ্বর্যাণি দেহি দেহি শীঘ্রং মনোবাঞ্ছিতকার্যং সাধযঃ সাধযঃ হ্রীং স্বাহা ।
কবচম্ ।
শিরো মে পাতু ওঁ হ্রীং ঐং শ্রীং ক্লীং পাতু ললাটকম্ ।
সম্বোধনপদং পাতু নেত্রে শ্রীবগলাননে ॥ 1 ॥
শ্রুতৌ মম রিপুং পাতু নাসিকান্নাশয দ্বযম্ ।
পাতু গণ্ডৌ সদা মামৈশ্বর্যাণ্যং তং তু মস্তকম্ ॥ 2 ॥
দেহি দ্বন্দ্বং সদা জিহ্বাং পাতু শীঘ্রং বচো মম ।
কণ্ঠদেশং মনঃ পাতু বাঞ্ছিতং বাহুমূলকম্ ॥ 3 ॥
কার্যং সাধয দ্বন্দ্বন্তু করৌ পাতু সদা মম ।
মাযাযুক্তা তথা স্বাহা হৃদযং পাতু সর্বদা ॥ 4 ॥
অষ্টাধিকচত্বারিংশদ্দণ্ডাঢ্যা বগলামুখী ।
রক্ষাং করোতু সর্বত্র গৃহেঽরণ্যে সদা মম ॥ 5 ॥
ব্রহ্মাস্ত্রাখ্যো মনুঃ পাতু সর্বাঙ্গে সর্বসন্ধিষু ।
মন্ত্ররাজঃ সদা রক্ষাং করোতু মম সর্বদা ॥ 6 ॥
ওঁ হ্রীং পাতু নাভিদেশং কটিং মে বগলাঽবতু ।
মুখী বর্ণদ্বযং পাতু লিঙ্গং মে মুষ্কযুগ্মকম্ ॥ 7 ॥
জানুনী সর্বদুষ্টানাং পাতু মে বর্ণপঞ্চকম্ ।
বাচং মুখং তথা পদং ষড্বর্ণা পরমেশ্বরী ॥ 8 ॥
জঙ্ঘাযুগ্মে সদা পাতু বগলা রিপুমোহিনী ।
স্তম্ভযেতি পদং পৃষ্ঠং পাতু বর্ণত্রযং মম ॥ 9 ॥
জিহ্বাং বর্ণদ্বযং পাতু গুল্ফৌ মে কীলযেতি চ ।
পাদোর্ধ্বং সর্বদা পাতু বুদ্ধিং পাদতলে মম ॥ 10 ॥
বিনাশয পদং পাতু পাদাঙ্গুল্যোর্নখানি মে ।
হ্রীং বীজং সর্বদা পাতু বুদ্ধীন্দ্রিযবচাংসি মে ॥ 11 ॥
সর্বাঙ্গং প্রণবঃ পাতু স্বাহা রোমাণি মেঽবতু ।
ব্রাহ্মী পূর্বদলে পাতু চাগ্নেযাং বিষ্ণুবল্লভা ॥ 12 ॥
মাহেশী দক্ষিণে পাতু চামুণ্ডা রাক্ষসেঽবতু ।
কৌমারী পশ্চিমে পাতু বাযব্যে চাপরাজিতা ॥ 13 ॥
বারাহী চোত্তরে পাতু নারসিংহী শিবেঽবতু ।
ঊর্ধ্বং পাতু মহালক্ষ্মীঃ পাতালে শারদাঽবতু ॥ 14 ॥
ইত্যষ্টৌ শক্তযঃ পান্তু সাযুধাশ্চ সবাহনাঃ ।
রাজদ্বারে মহাদুর্গে পাতু মাং গণনাযকঃ ॥ 15 ॥
শ্মশানে জলমধ্যে চ ভৈরবশ্চ সদাঽবতু ।
দ্বিভুজা রক্তবসনাঃ সর্বাভরণভূষিতাঃ ॥ 16 ॥
যোগিন্যঃ সর্বদা পাতু মহারণ্যে সদা মম ।
ইতি তে কথিতং দেবি কবচং পরমাদ্ভুতম্ ॥ 17 ॥
শ্রীবিশ্ববিজযন্নাম কীর্তিশ্রীবিজযপ্রদম্ ।
অপুত্রো লভতে পুত্রং ধীরং শূরং শতাযুষম্ ॥ 18 ॥
নির্ধনো ধনমাপ্নোতি কবচস্যাস্য পাঠতঃ ।
জপিত্বা মন্ত্ররাজং তু ধ্যাত্বা শ্রীবগলামুখীম্ ॥ 19 ॥
পঠেদিদং হি কবচং নিশাযাং নিযমাত্তু যঃ ।
যদ্যত্কামযতে কামং সাধ্যাসাধ্যে মহীতলে ॥ 20 ॥
তত্তত্কামমবাপ্নোতি সপ্তরাত্রেণ শঙ্করী ।
গুরুং ধ্যাত্বা সুরাং পীত্বা রাত্রৌ শক্তিসমন্বিতঃ ॥ 21 ॥
কবচং যঃ পঠেদ্দেবি তস্যাঽসাধ্যং ন কিঞ্চন ।
যং ধ্যাত্বা প্রজপেন্মন্ত্রং সহস্রং কবচং পঠেত্ ॥ 22 ॥
ত্রিরাত্রেণ বশং যাতি মৃত্যুং তং নাত্র সংশযঃ ।
লিখিত্বা প্রতিমাং শত্রোঃ সতালেন হরিদ্রযা ॥ 23 ॥
লিখিত্বা হ্যদি তং নাম তং ধ্যাত্বা প্রজপেন্মনুম্ ।
একবিংশদ্দিনং যাবত্প্রত্যহং চ সহস্রকম্ ॥ 24 ॥
জপ্ত্বা পঠেত্তু কবচং চতুর্বিংশতিবারকম্ ।
সংস্তম্ভং জাযতে শত্রোর্নাত্র কার্যা বিচারণা ॥ 25 ॥
বিবাদে বিজযং তস্য সঙ্গ্রামে জযমাপ্নুযাত্ ।
শ্মশানে চ ভযং নাস্তি কবচস্য প্রভাবতঃ ॥ 26 ॥
নবনীতং চাভিমন্ত্র্য স্ত্রীণাং দদ্যান্মহেশ্বরি ।
বন্ধ্যাযাং জাযতে পুত্রো বিদ্যাবলসমন্বিতঃ ॥ 27 ॥
শ্মশানাঙ্গারমাদায ভৌমে রাত্রৌ শনাবথ ।
পাদোদকেন স্পৃষ্ট্বা চ লিখেল্লোহশলাকযা ॥ 28 ॥
ভূমৌ শত্রোঃ স্বরূপং চ হৃদি নাম সমালিখেত্ ।
হস্তং তদ্ধৃদযে দত্বা কবচং তিথিবারকম্ ॥ 29 ॥
ধ্যাত্বা জপেন্মন্ত্ররাজং নবরাত্রং প্রযত্নতঃ ।
ম্রিযতে জ্বরদাহেন দশমেঽহ্নি ন সংশযঃ ॥ 30 ॥
ভূর্জপত্রেষ্বিদং স্তোত্রমষ্টগন্ধেন সংলিখেত্ ।
ধারযেদ্দক্ষিণে বাহৌ নারী বামভুজে তথা ॥ 31 ॥
সঙ্গ্রামে জযমাপ্নোতি নারী পুত্রবতী ভবেত্ ।
ব্রহ্মাস্ত্রাদীনি শস্ত্রাণি নৈব কৃন্তন্তি তং জনম্ ॥ 32 ॥
সম্পূজ্য কবচং নিত্যং পূজাযাঃ ফলমালভেত্ ।
বৃহস্পতিসমো বাপি বিভবে ধনদোপমঃ ॥ 33 ॥
কামতুল্যশ্চ নারীণাং শত্রূণাং চ যমোপমঃ ।
কবিতালহরী তস্য ভবেদ্গঙ্গাপ্রবাহবত্ ॥ 34 ॥
গদ্যপদ্যমযী বাণী ভবেদ্দেবীপ্রসাদতঃ ।
একাদশশতং যাবত্পুরশ্চরণমুচ্যতে ॥ 35 ॥
পুরশ্চর্যাবিহীনং তু ন চেদং ফলদাযকম্ ।
ন দেযং পরশিষ্যেভ্যো দুষ্টেভ্যশ্চ বিশেষতঃ ॥ 36 ॥
দেযং শিষ্যায ভক্তায পঞ্চত্বং চাঽন্যথাপ্নুযাত্ ।
ইদং কবচমজ্ঞাত্বা ভজেদ্যো বগলামুখীম্ ।
শতকোটি জপিত্বা তু তস্য সিদ্ধির্ন জাযতে ॥ 37 ॥
দারাঢ্যো মনুজোস্য লক্ষজপতঃ প্রাপ্নোতি সিদ্ধিং পরাং
বিদ্যাং শ্রীবিজযং তথা সুনিযতং ধীরং চ বীরং বরম্ ।
ব্রহ্মাস্ত্রাখ্যমনুং বিলিখ্য নিতরাং ভূর্জেষ্টগন্ধেন বৈ
ধৃত্বা রাজপুরং ব্রজন্তি খলু যে দাসোঽস্তি তেষাং নৃপঃ ॥ 38 ॥
ইতি বিশ্বসারোদ্ধারতন্ত্রে পার্বতীশ্বরসংবাদে বগলামুখীকবচং সম্পূর্ণম্ ।
Roman (IAST) Transliteration
kailāsācalamadhyagaṃ puravahaṃ śāntaṃ trinetraṃ śivaṃ
vāmasthā kavacaṃ praṇamya girijā bhūtipradaṃ pṛcchati |
devī śrībagalāmukhī ripukulāraṇyāgnirūpā ca yā
tasyāścāpavimukta mantrasahitaṃ prītyā'dhunā brūhi mām || 1 ||
śrīśaṅkara uvāca |
devī śrībhavavallabhe śṛṇu mahāmantraṃ vibhūtipradaṃ
devyā varmayutaṃ samastasukhadaṃ sāmrājyadaṃ muktidam |
tāraṃ rudravadhūṃ viriñcimahilā viṣṇupriyā kāmayu-
-kkānte śrībagalānane mama ripūnnāśāya yugmantviti || 2 ||
aiśvaryāṇi padaṃ ca dehi yugalaṃ śīghraṃ manovāñchitaṃ
kāryaṃ sādhaya yugmayukchivavadhū vahnipriyānto manuḥ |
kaṃsārestanayaṃ ca bījamaparāśaktiśca vāṇī tathā
kīlaṃ śrīmiti bhairavarṣisahitaṃ chando virāṭ saṃyutam || 3 ||
sveṣṭārthasya parasya vetti nitarāṃ kāryasya samprāptaye
nānāsādhyamahāgadasya niyatannāśāya vīryāptaye |
dhyātvā śrībagalānanāmanuvaraṃ japtvā sahasrākhyakaṃ
dīrghaiḥ ṣaṭkayutaiśca rudramahilābījairvinyāsyāṅgake || 4 ||
dhyānam |
sauvarṇāsanasaṃsthitāṃ trinayanāṃ pītāṃśukolāsinīṃ
hemābhāṅgaruciṃ śaśāṅkamukuṭāṃ srakcampakasragyutām |
hastairmadgarapāśabaddharasanāṃ sambibhratīṃ bhūṣaṇa-
-vyāptāṅgīṃ bagalāmukhīṃ trijagatāṃ saṃstambhinīṃ cintaye || 5 ||
viniyogaḥ |
oṃ asya śrībagalāmukhī brahmāstramantra kavacasya bhairava ṛṣiḥ virāṭ chandaḥ śrībagalāmukhī devatā klīṃ bījaṃ aiṃ śaktiḥ śrīṃ kīlakaṃ mama parasya ca manobhilaṣiteṣṭakāryasiddhaye viniyogaḥ |
ṛṣyādinyāsaḥ |
bhairava ṛṣaye namaḥ śirasi |
virāṭ chandase namaḥ mukhe |
śrī bagalāmukhī devatāyai namaḥ hṛdi |
klīṃ bījāya namaḥ guhye |
aiṃ śaktaye namaḥ pādayoḥ |
śrīṃ kīlakāya namaḥ sarvāṅge |
karanyāsaḥ |
oṃ hrāṃ aṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ |
oṃ hrīṃ tarjanībhyāṃ namaḥ |
oṃ hrūṃ madhyamābhyāṃ namaḥ |
oṃ hraiṃ anāmikābhyāṃ namaḥ |
oṃ hrauṃ kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ |
oṃ hraḥ karatalakarapṛṣṭhābhyāṃ namaḥ |
aṅganyāsaḥ |
oṃ hrāṃ hṛdayāya namaḥ |
oṃ hrīṃ śirase svāhā |
oṃ hrūṃ śikhāyai vaṣaṭ |
oṃ hraiṃ kavacāya hum |
oṃ hrauṃ netratrayāya vauṣaṭ |
oṃ hraḥ astrāya phaṭ |
bhūrbhuvassuvaromiti digbandhaḥ |
mantroddhāraḥ |
oṃ hrīṃ aiṃ śrīṃ klīṃ śrībagalānane mama ripūnnāśaya nāśaya mamaiśvaryāṇi dehi dehi śīghraṃ manovāñchitakāryaṃ sādhayaḥ sādhayaḥ hrīṃ svāhā |
kavacam |
śiro me pātu oṃ hrīṃ aiṃ śrīṃ klīṃ pātu lalāṭakam |
sambodhanapadaṃ pātu netre śrībagalānane || 1 ||
śrutau mama ripuṃ pātu nāsikānnāśaya dvayam |
pātu gaṇḍau sadā māmaiśvaryāṇyaṃ taṃ tu mastakam || 2 ||
dehi dvandvaṃ sadā jihvāṃ pātu śīghraṃ vaco mama |
kaṇṭhadeśaṃ manaḥ pātu vāñchitaṃ bāhumūlakam || 3 ||
kāryaṃ sādhaya dvandvantu karau pātu sadā mama |
māyāyuktā tathā svāhā hṛdayaṃ pātu sarvadā || 4 ||
aṣṭādhikacatvāriṃśaddaṇḍāḍhyā bagalāmukhī |
rakṣāṃ karotu sarvatra gṛhe'raṇye sadā mama || 5 ||
brahmāstrākhyo manuḥ pātu sarvāṅge sarvasandhiṣu |
mantrarājaḥ sadā rakṣāṃ karotu mama sarvadā || 6 ||
oṃ hrīṃ pātu nābhideśaṃ kaṭiṃ me bagalā'vatu |
mukhī varṇadvayaṃ pātu liṅgaṃ me muṣkayugmakam || 7 ||
jānunī sarvaduṣṭānāṃ pātu me varṇapañcakam |
vācaṃ mukhaṃ tathā padaṃ ṣaḍvarṇā parameśvarī || 8 ||
jaṅghāyugme sadā pātu bagalā ripumohinī |
stambhayeti padaṃ pṛṣṭhaṃ pātu varṇatrayaṃ mama || 9 ||
jihvāṃ varṇadvayaṃ pātu gulphau me kīlayeti ca |
pādordhvaṃ sarvadā pātu buddhiṃ pādatale mama || 10 ||
vināśaya padaṃ pātu pādāṅgulyornakhāni me |
hrīṃ bījaṃ sarvadā pātu buddhīndriyavacāṃsi me || 11 ||
sarvāṅgaṃ praṇavaḥ pātu svāhā romāṇi me'vatu |
brāhmī pūrvadale pātu cāgneyāṃ viṣṇuvallabhā || 12 ||
māheśī dakṣiṇe pātu cāmuṇḍā rākṣase'vatu |
kaumārī paścime pātu vāyavye cāparājitā || 13 ||
vārāhī cottare pātu nārasiṃhī śive'vatu |
ūrdhvaṃ pātu mahālakṣmīḥ pātāle śāradā'vatu || 14 ||
ityaṣṭau śaktayaḥ pāntu sāyudhāśca savāhanāḥ |
rājadvāre mahādurge pātu māṃ gaṇanāyakaḥ || 15 ||
śmaśāne jalamadhye ca bhairavaśca sadā'vatu |
dvibhujā raktavasanāḥ sarvābharaṇabhūṣitāḥ || 16 ||
yoginyaḥ sarvadā pātu mahāraṇye sadā mama |
iti te kathitaṃ devi kavacaṃ paramādbhutam || 17 ||
śrīviśvavijayannāma kīrtiśrīvijayapradam |
aputro labhate putraṃ dhīraṃ śūraṃ śatāyuṣam || 18 ||
nirdhano dhanamāpnoti kavacasyāsya pāṭhataḥ |
japitvā mantrarājaṃ tu dhyātvā śrībagalāmukhīm || 19 ||
paṭhedidaṃ hi kavacaṃ niśāyāṃ niyamāttu yaḥ |
yadyatkāmayate kāmaṃ sādhyāsādhye mahītale || 20 ||
tattatkāmamavāpnoti saptarātreṇa śaṅkarī |
guruṃ dhyātvā surāṃ pītvā rātrau śaktisamanvitaḥ || 21 ||
kavacaṃ yaḥ paṭheddevi tasyā'sādhyaṃ na kiñcana |
yaṃ dhyātvā prajapenmantraṃ sahasraṃ kavacaṃ paṭhet || 22 ||
trirātreṇa vaśaṃ yāti mṛtyuṃ taṃ nātra saṃśayaḥ |
likhitvā pratimāṃ śatroḥ satālena haridrayā || 23 ||
likhitvā hyadi taṃ nāma taṃ dhyātvā prajapenmanum |
ekaviṃśaddinaṃ yāvatpratyahaṃ ca sahasrakam || 24 ||
japtvā paṭhettu kavacaṃ caturviṃśativārakam |
saṃstambhaṃ jāyate śatrornātra kāryā vicāraṇā || 25 ||
vivāde vijayaṃ tasya saṅgrāme jayamāpnuyāt |
śmaśāne ca bhayaṃ nāsti kavacasya prabhāvataḥ || 26 ||
navanītaṃ cābhimantrya strīṇāṃ dadyānmaheśvari |
vandhyāyāṃ jāyate putro vidyābalasamanvitaḥ || 27 ||
śmaśānāṅgāramādāya bhaume rātrau śanāvatha |
pādodakena spṛṣṭvā ca likhellohaśalākayā || 28 ||
bhūmau śatroḥ svarūpaṃ ca hṛdi nāma samālikhet |
hastaṃ taddhṛdaye datvā kavacaṃ tithivārakam || 29 ||
dhyātvā japenmantrarājaṃ navarātraṃ prayatnataḥ |
mriyate jvaradāhena daśame'hni na saṃśayaḥ || 30 ||
bhūrjapatreṣvidaṃ stotramaṣṭagandhena saṃlikhet |
dhārayeddakṣiṇe bāhau nārī vāmabhuje tathā || 31 ||
saṅgrāme jayamāpnoti nārī putravatī bhavet |
brahmāstrādīni śastrāṇi naiva kṛntanti taṃ janam || 32 ||
sampūjya kavacaṃ nityaṃ pūjāyāḥ phalamālabhet |
bṛhaspatisamo vāpi vibhave dhanadopamaḥ || 33 ||
kāmatulyaśca nārīṇāṃ śatrūṇāṃ ca yamopamaḥ |
kavitālaharī tasya bhavedgaṅgāpravāhavat || 34 ||
gadyapadyamayī vāṇī bhaveddevīprasādataḥ |
ekādaśaśataṃ yāvatpuraścaraṇamucyate || 35 ||
puraścaryāvihīnaṃ tu na cedaṃ phaladāyakam |
na deyaṃ paraśiṣyebhyo duṣṭebhyaśca viśeṣataḥ || 36 ||
deyaṃ śiṣyāya bhaktāya pañcatvaṃ cā'nyathāpnuyāt |
idaṃ kavacamajñātvā bhajedyo bagalāmukhīm |
śatakoṭi japitvā tu tasya siddhirna jāyate || 37 ||
dārāḍhyo manujosya lakṣajapataḥ prāpnoti siddhiṃ parāṃ
vidyāṃ śrīvijayaṃ tathā suniyataṃ dhīraṃ ca vīraṃ varam |
brahmāstrākhyamanuṃ vilikhya nitarāṃ bhūrjeṣṭagandhena vai
dhṛtvā rājapuraṃ vrajanti khalu ye dāso'sti teṣāṃ nṛpaḥ || 38 ||
iti viśvasāroddhāratantre pārvatīśvarasaṃvāde bagalāmukhīkavacaṃ sampūrṇam |
Sanskrit — Devanagari (original)
कैलासाचलमध्यगं पुरवहं शान्तं त्रिनेत्रं शिवं
वामस्था कवचं प्रणम्य गिरिजा भूतिप्रदं पृच्छति ।
देवी श्रीबगलामुखी रिपुकुलारण्याग्निरूपा च या
तस्याश्चापविमुक्त मन्त्रसहितं प्रीत्याऽधुना ब्रूहि माम् ॥ 1 ॥
श्रीशङ्कर उवाच ।
देवी श्रीभववल्लभे शृणु महामन्त्रं विभूतिप्रदं
देव्या वर्मयुतं समस्तसुखदं साम्राज्यदं मुक्तिदम् ।
तारं रुद्रवधूं विरिञ्चिमहिला विष्णुप्रिया कामयु-
-क्कान्ते श्रीबगलानने मम रिपून्नाशाय युग्मन्त्विति ॥ 2 ॥
ऐश्वर्याणि पदं च देहि युगलं शीघ्रं मनोवाञ्छितं
कार्यं साधय युग्मयुक्छिववधू वह्निप्रियान्तो मनुः ।
कंसारेस्तनयं च बीजमपराशक्तिश्च वाणी तथा
कीलं श्रीमिति भैरवर्षिसहितं छन्दो विराट् संयुतम् ॥ 3 ॥
स्वेष्टार्थस्य परस्य वेत्ति नितरां कार्यस्य सम्प्राप्तये
नानासाध्यमहागदस्य नियतन्नाशाय वीर्याप्तये ।
ध्यात्वा श्रीबगलाननामनुवरं जप्त्वा सहस्राख्यकं
दीर्घैः षट्कयुतैश्च रुद्रमहिलाबीजैर्विन्यास्याङ्गके ॥ 4 ॥
ध्यानम् ।
सौवर्णासनसंस्थितां त्रिनयनां पीतांशुकोलासिनीं
हेमाभाङ्गरुचिं शशाङ्कमुकुटां स्रक्चम्पकस्रग्युताम् ।
हस्तैर्मद्गरपाशबद्धरसनां सम्बिभ्रतीं भूषण-
-व्याप्ताङ्गीं बगलामुखीं त्रिजगतां संस्तम्भिनीं चिन्तये ॥ 5 ॥
विनियोगः ।
ॐ अस्य श्रीबगलामुखी ब्रह्मास्त्रमन्त्र कवचस्य भैरव ऋषिः विराट् छन्दः श्रीबगलामुखी देवता क्लीं बीजं ऐं शक्तिः श्रीं कीलकं मम परस्य च मनोभिलषितेष्टकार्यसिद्धये विनियोगः ।
ऋष्यादिन्यासः ।
भैरव ऋषये नमः शिरसि ।
विराट् छन्दसे नमः मुखे ।
श्री बगलामुखी देवतायै नमः हृदि ।
क्लीं बीजाय नमः गुह्ये ।
ऐं शक्तये नमः पादयोः ।
श्रीं कीलकाय नमः सर्वाङ्गे ।
करन्यासः ।
ॐ ह्रां अङ्गुष्ठाभ्यां नमः ।
ॐ ह्रीं तर्जनीभ्यां नमः ।
ॐ ह्रूं मध्यमाभ्यां नमः ।
ॐ ह्रैं अनामिकाभ्यां नमः ।
ॐ ह्रौं कनिष्ठिकाभ्यां नमः ।
ॐ ह्रः करतलकरपृष्ठाभ्यां नमः ।
अङ्गन्यासः ।
ॐ ह्रां हृदयाय नमः ।
ॐ ह्रीं शिरसे स्वाहा ।
ॐ ह्रूं शिखायै वषट् ।
ॐ ह्रैं कवचाय हुम् ।
ॐ ह्रौं नेत्रत्रयाय वौषट् ।
ॐ ह्रः अस्त्राय फट् ।
भूर्भुवस्सुवरोमिति दिग्बन्धः ।
मन्त्रोद्धारः ।
ॐ ह्रीं ऐं श्रीं क्लीं श्रीबगलानने मम रिपून्नाशय नाशय ममैश्वर्याणि देहि देहि शीघ्रं मनोवाञ्छितकार्यं साधयः साधयः ह्रीं स्वाहा ।
कवचम् ।
शिरो मे पातु ॐ ह्रीं ऐं श्रीं क्लीं पातु ललाटकम् ।
सम्बोधनपदं पातु नेत्रे श्रीबगलानने ॥ 1 ॥
श्रुतौ मम रिपुं पातु नासिकान्नाशय द्वयम् ।
पातु गण्डौ सदा मामैश्वर्याण्यं तं तु मस्तकम् ॥ 2 ॥
देहि द्वन्द्वं सदा जिह्वां पातु शीघ्रं वचो मम ।
कण्ठदेशं मनः पातु वाञ्छितं बाहुमूलकम् ॥ 3 ॥
कार्यं साधय द्वन्द्वन्तु करौ पातु सदा मम ।
मायायुक्ता तथा स्वाहा हृदयं पातु सर्वदा ॥ 4 ॥
अष्टाधिकचत्वारिंशद्दण्डाढ्या बगलामुखी ।
रक्षां करोतु सर्वत्र गृहेऽरण्ये सदा मम ॥ 5 ॥
ब्रह्मास्त्राख्यो मनुः पातु सर्वाङ्गे सर्वसन्धिषु ।
मन्त्रराजः सदा रक्षां करोतु मम सर्वदा ॥ 6 ॥
ॐ ह्रीं पातु नाभिदेशं कटिं मे बगलाऽवतु ।
मुखी वर्णद्वयं पातु लिङ्गं मे मुष्कयुग्मकम् ॥ 7 ॥
जानुनी सर्वदुष्टानां पातु मे वर्णपञ्चकम् ।
वाचं मुखं तथा पदं षड्वर्णा परमेश्वरी ॥ 8 ॥
जङ्घायुग्मे सदा पातु बगला रिपुमोहिनी ।
स्तम्भयेति पदं पृष्ठं पातु वर्णत्रयं मम ॥ 9 ॥
जिह्वां वर्णद्वयं पातु गुल्फौ मे कीलयेति च ।
पादोर्ध्वं सर्वदा पातु बुद्धिं पादतले मम ॥ 10 ॥
विनाशय पदं पातु पादाङ्गुल्योर्नखानि मे ।
ह्रीं बीजं सर्वदा पातु बुद्धीन्द्रियवचांसि मे ॥ 11 ॥
सर्वाङ्गं प्रणवः पातु स्वाहा रोमाणि मेऽवतु ।
ब्राह्मी पूर्वदले पातु चाग्नेयां विष्णुवल्लभा ॥ 12 ॥
माहेशी दक्षिणे पातु चामुण्डा राक्षसेऽवतु ।
कौमारी पश्चिमे पातु वायव्ये चापराजिता ॥ 13 ॥
वाराही चोत्तरे पातु नारसिंही शिवेऽवतु ।
ऊर्ध्वं पातु महालक्ष्मीः पाताले शारदाऽवतु ॥ 14 ॥
इत्यष्टौ शक्तयः पान्तु सायुधाश्च सवाहनाः ।
राजद्वारे महादुर्गे पातु मां गणनायकः ॥ 15 ॥
श्मशाने जलमध्ये च भैरवश्च सदाऽवतु ।
द्विभुजा रक्तवसनाः सर्वाभरणभूषिताः ॥ 16 ॥
योगिन्यः सर्वदा पातु महारण्ये सदा मम ।
इति ते कथितं देवि कवचं परमाद्भुतम् ॥ 17 ॥
श्रीविश्वविजयन्नाम कीर्तिश्रीविजयप्रदम् ।
अपुत्रो लभते पुत्रं धीरं शूरं शतायुषम् ॥ 18 ॥
निर्धनो धनमाप्नोति कवचस्यास्य पाठतः ।
जपित्वा मन्त्रराजं तु ध्यात्वा श्रीबगलामुखीम् ॥ 19 ॥
पठेदिदं हि कवचं निशायां नियमात्तु यः ।
यद्यत्कामयते कामं साध्यासाध्ये महीतले ॥ 20 ॥
तत्तत्काममवाप्नोति सप्तरात्रेण शङ्करी ।
गुरुं ध्यात्वा सुरां पीत्वा रात्रौ शक्तिसमन्वितः ॥ 21 ॥
कवचं यः पठेद्देवि तस्याऽसाध्यं न किञ्चन ।
यं ध्यात्वा प्रजपेन्मन्त्रं सहस्रं कवचं पठेत् ॥ 22 ॥
त्रिरात्रेण वशं याति मृत्युं तं नात्र संशयः ।
लिखित्वा प्रतिमां शत्रोः सतालेन हरिद्रया ॥ 23 ॥
लिखित्वा ह्यदि तं नाम तं ध्यात्वा प्रजपेन्मनुम् ।
एकविंशद्दिनं यावत्प्रत्यहं च सहस्रकम् ॥ 24 ॥
जप्त्वा पठेत्तु कवचं चतुर्विंशतिवारकम् ।
संस्तम्भं जायते शत्रोर्नात्र कार्या विचारणा ॥ 25 ॥
विवादे विजयं तस्य सङ्ग्रामे जयमाप्नुयात् ।
श्मशाने च भयं नास्ति कवचस्य प्रभावतः ॥ 26 ॥
नवनीतं चाभिमन्त्र्य स्त्रीणां दद्यान्महेश्वरि ।
वन्ध्यायां जायते पुत्रो विद्याबलसमन्वितः ॥ 27 ॥
श्मशानाङ्गारमादाय भौमे रात्रौ शनावथ ।
पादोदकेन स्पृष्ट्वा च लिखेल्लोहशलाकया ॥ 28 ॥
भूमौ शत्रोः स्वरूपं च हृदि नाम समालिखेत् ।
हस्तं तद्धृदये दत्वा कवचं तिथिवारकम् ॥ 29 ॥
ध्यात्वा जपेन्मन्त्रराजं नवरात्रं प्रयत्नतः ।
म्रियते ज्वरदाहेन दशमेऽह्नि न संशयः ॥ 30 ॥
भूर्जपत्रेष्विदं स्तोत्रमष्टगन्धेन संलिखेत् ।
धारयेद्दक्षिणे बाहौ नारी वामभुजे तथा ॥ 31 ॥
सङ्ग्रामे जयमाप्नोति नारी पुत्रवती भवेत् ।
ब्रह्मास्त्रादीनि शस्त्राणि नैव कृन्तन्ति तं जनम् ॥ 32 ॥
सम्पूज्य कवचं नित्यं पूजायाः फलमालभेत् ।
बृहस्पतिसमो वापि विभवे धनदोपमः ॥ 33 ॥
कामतुल्यश्च नारीणां शत्रूणां च यमोपमः ।
कवितालहरी तस्य भवेद्गङ्गाप्रवाहवत् ॥ 34 ॥
गद्यपद्यमयी वाणी भवेद्देवीप्रसादतः ।
एकादशशतं यावत्पुरश्चरणमुच्यते ॥ 35 ॥
पुरश्चर्याविहीनं तु न चेदं फलदायकम् ।
न देयं परशिष्येभ्यो दुष्टेभ्यश्च विशेषतः ॥ 36 ॥
देयं शिष्याय भक्ताय पञ्चत्वं चाऽन्यथाप्नुयात् ।
इदं कवचमज्ञात्वा भजेद्यो बगलामुखीम् ।
शतकोटि जपित्वा तु तस्य सिद्धिर्न जायते ॥ 37 ॥
दाराढ्यो मनुजोस्य लक्षजपतः प्राप्नोति सिद्धिं परां
विद्यां श्रीविजयं तथा सुनियतं धीरं च वीरं वरम् ।
ब्रह्मास्त्राख्यमनुं विलिख्य नितरां भूर्जेष्टगन्धेन वै
धृत्वा राजपुरं व्रजन्ति खलु ये दासोऽस्ति तेषां नृपः ॥ 38 ॥
इति विश्वसारोद्धारतन्त्रे पार्वतीश्वरसंवादे बगलामुखीकवचं सम्पूर्णम् ।
kailāsācalamadhyagaṃ puravahaṃ śāntaṃ trinetraṃ śivaṃ
vāmasthā kavacaṃ praṇamya girijā bhūtipradaṃ pṛcchati |
devī śrībagalāmukhī ripukulāraṇyāgnirūpā ca yā
tasyāścāpavimukta mantrasahitaṃ prītyā'dhunā brūhi mām || 1 ||
śrīśaṅkara uvāca |
devī śrībhavavallabhe śṛṇu mahāmantraṃ vibhūtipradaṃ
devyā varmayutaṃ samastasukhadaṃ sāmrājyadaṃ muktidam |
tāraṃ rudravadhūṃ viriñcimahilā viṣṇupriyā kāmayu-
-kkānte śrībagalānane mama ripūnnāśāya yugmantviti || 2 ||
aiśvaryāṇi padaṃ ca dehi yugalaṃ śīghraṃ manovāñchitaṃ
kāryaṃ sādhaya yugmayukchivavadhū vahnipriyānto manuḥ |
kaṃsārestanayaṃ ca bījamaparāśaktiśca vāṇī tathā
kīlaṃ śrīmiti bhairavarṣisahitaṃ chando virāṭ saṃyutam || 3 ||
sveṣṭārthasya parasya vetti nitarāṃ kāryasya samprāptaye
nānāsādhyamahāgadasya niyatannāśāya vīryāptaye |
dhyātvā śrībagalānanāmanuvaraṃ japtvā sahasrākhyakaṃ
dīrghaiḥ ṣaṭkayutaiśca rudramahilābījairvinyāsyāṅgake || 4 ||
dhyānam |
sauvarṇāsanasaṃsthitāṃ trinayanāṃ pītāṃśukolāsinīṃ
hemābhāṅgaruciṃ śaśāṅkamukuṭāṃ srakcampakasragyutām |
hastairmadgarapāśabaddharasanāṃ sambibhratīṃ bhūṣaṇa-
-vyāptāṅgīṃ bagalāmukhīṃ trijagatāṃ saṃstambhinīṃ cintaye || 5 ||
viniyogaḥ |
oṃ asya śrībagalāmukhī brahmāstramantra kavacasya bhairava ṛṣiḥ virāṭ chandaḥ śrībagalāmukhī devatā klīṃ bījaṃ aiṃ śaktiḥ śrīṃ kīlakaṃ mama parasya ca manobhilaṣiteṣṭakāryasiddhaye viniyogaḥ |
ṛṣyādinyāsaḥ |
bhairava ṛṣaye namaḥ śirasi |
virāṭ chandase namaḥ mukhe |
śrī bagalāmukhī devatāyai namaḥ hṛdi |
klīṃ bījāya namaḥ guhye |
aiṃ śaktaye namaḥ pādayoḥ |
śrīṃ kīlakāya namaḥ sarvāṅge |
karanyāsaḥ |
oṃ hrāṃ aṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ |
oṃ hrīṃ tarjanībhyāṃ namaḥ |
oṃ hrūṃ madhyamābhyāṃ namaḥ |
oṃ hraiṃ anāmikābhyāṃ namaḥ |
oṃ hrauṃ kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ |
oṃ hraḥ karatalakarapṛṣṭhābhyāṃ namaḥ |
aṅganyāsaḥ |
oṃ hrāṃ hṛdayāya namaḥ |
oṃ hrīṃ śirase svāhā |
oṃ hrūṃ śikhāyai vaṣaṭ |
oṃ hraiṃ kavacāya hum |
oṃ hrauṃ netratrayāya vauṣaṭ |
oṃ hraḥ astrāya phaṭ |
bhūrbhuvassuvaromiti digbandhaḥ |
mantroddhāraḥ |
oṃ hrīṃ aiṃ śrīṃ klīṃ śrībagalānane mama ripūnnāśaya nāśaya mamaiśvaryāṇi dehi dehi śīghraṃ manovāñchitakāryaṃ sādhayaḥ sādhayaḥ hrīṃ svāhā |
kavacam |
śiro me pātu oṃ hrīṃ aiṃ śrīṃ klīṃ pātu lalāṭakam |
sambodhanapadaṃ pātu netre śrībagalānane || 1 ||
śrutau mama ripuṃ pātu nāsikānnāśaya dvayam |
pātu gaṇḍau sadā māmaiśvaryāṇyaṃ taṃ tu mastakam || 2 ||
dehi dvandvaṃ sadā jihvāṃ pātu śīghraṃ vaco mama |
kaṇṭhadeśaṃ manaḥ pātu vāñchitaṃ bāhumūlakam || 3 ||
kāryaṃ sādhaya dvandvantu karau pātu sadā mama |
māyāyuktā tathā svāhā hṛdayaṃ pātu sarvadā || 4 ||
aṣṭādhikacatvāriṃśaddaṇḍāḍhyā bagalāmukhī |
rakṣāṃ karotu sarvatra gṛhe'raṇye sadā mama || 5 ||
brahmāstrākhyo manuḥ pātu sarvāṅge sarvasandhiṣu |
mantrarājaḥ sadā rakṣāṃ karotu mama sarvadā || 6 ||
oṃ hrīṃ pātu nābhideśaṃ kaṭiṃ me bagalā'vatu |
mukhī varṇadvayaṃ pātu liṅgaṃ me muṣkayugmakam || 7 ||
jānunī sarvaduṣṭānāṃ pātu me varṇapañcakam |
vācaṃ mukhaṃ tathā padaṃ ṣaḍvarṇā parameśvarī || 8 ||
jaṅghāyugme sadā pātu bagalā ripumohinī |
stambhayeti padaṃ pṛṣṭhaṃ pātu varṇatrayaṃ mama || 9 ||
jihvāṃ varṇadvayaṃ pātu gulphau me kīlayeti ca |
pādordhvaṃ sarvadā pātu buddhiṃ pādatale mama || 10 ||
vināśaya padaṃ pātu pādāṅgulyornakhāni me |
hrīṃ bījaṃ sarvadā pātu buddhīndriyavacāṃsi me || 11 ||
sarvāṅgaṃ praṇavaḥ pātu svāhā romāṇi me'vatu |
brāhmī pūrvadale pātu cāgneyāṃ viṣṇuvallabhā || 12 ||
māheśī dakṣiṇe pātu cāmuṇḍā rākṣase'vatu |
kaumārī paścime pātu vāyavye cāparājitā || 13 ||
vārāhī cottare pātu nārasiṃhī śive'vatu |
ūrdhvaṃ pātu mahālakṣmīḥ pātāle śāradā'vatu || 14 ||
ityaṣṭau śaktayaḥ pāntu sāyudhāśca savāhanāḥ |
rājadvāre mahādurge pātu māṃ gaṇanāyakaḥ || 15 ||
śmaśāne jalamadhye ca bhairavaśca sadā'vatu |
dvibhujā raktavasanāḥ sarvābharaṇabhūṣitāḥ || 16 ||
yoginyaḥ sarvadā pātu mahāraṇye sadā mama |
iti te kathitaṃ devi kavacaṃ paramādbhutam || 17 ||
śrīviśvavijayannāma kīrtiśrīvijayapradam |
aputro labhate putraṃ dhīraṃ śūraṃ śatāyuṣam || 18 ||
nirdhano dhanamāpnoti kavacasyāsya pāṭhataḥ |
japitvā mantrarājaṃ tu dhyātvā śrībagalāmukhīm || 19 ||
paṭhedidaṃ hi kavacaṃ niśāyāṃ niyamāttu yaḥ |
yadyatkāmayate kāmaṃ sādhyāsādhye mahītale || 20 ||
tattatkāmamavāpnoti saptarātreṇa śaṅkarī |
guruṃ dhyātvā surāṃ pītvā rātrau śaktisamanvitaḥ || 21 ||
kavacaṃ yaḥ paṭheddevi tasyā'sādhyaṃ na kiñcana |
yaṃ dhyātvā prajapenmantraṃ sahasraṃ kavacaṃ paṭhet || 22 ||
trirātreṇa vaśaṃ yāti mṛtyuṃ taṃ nātra saṃśayaḥ |
likhitvā pratimāṃ śatroḥ satālena haridrayā || 23 ||
likhitvā hyadi taṃ nāma taṃ dhyātvā prajapenmanum |
ekaviṃśaddinaṃ yāvatpratyahaṃ ca sahasrakam || 24 ||
japtvā paṭhettu kavacaṃ caturviṃśativārakam |
saṃstambhaṃ jāyate śatrornātra kāryā vicāraṇā || 25 ||
vivāde vijayaṃ tasya saṅgrāme jayamāpnuyāt |
śmaśāne ca bhayaṃ nāsti kavacasya prabhāvataḥ || 26 ||
navanītaṃ cābhimantrya strīṇāṃ dadyānmaheśvari |
vandhyāyāṃ jāyate putro vidyābalasamanvitaḥ || 27 ||
śmaśānāṅgāramādāya bhaume rātrau śanāvatha |
pādodakena spṛṣṭvā ca likhellohaśalākayā || 28 ||
bhūmau śatroḥ svarūpaṃ ca hṛdi nāma samālikhet |
hastaṃ taddhṛdaye datvā kavacaṃ tithivārakam || 29 ||
dhyātvā japenmantrarājaṃ navarātraṃ prayatnataḥ |
mriyate jvaradāhena daśame'hni na saṃśayaḥ || 30 ||
bhūrjapatreṣvidaṃ stotramaṣṭagandhena saṃlikhet |
dhārayeddakṣiṇe bāhau nārī vāmabhuje tathā || 31 ||
saṅgrāme jayamāpnoti nārī putravatī bhavet |
brahmāstrādīni śastrāṇi naiva kṛntanti taṃ janam || 32 ||
sampūjya kavacaṃ nityaṃ pūjāyāḥ phalamālabhet |
bṛhaspatisamo vāpi vibhave dhanadopamaḥ || 33 ||
kāmatulyaśca nārīṇāṃ śatrūṇāṃ ca yamopamaḥ |
kavitālaharī tasya bhavedgaṅgāpravāhavat || 34 ||
gadyapadyamayī vāṇī bhaveddevīprasādataḥ |
ekādaśaśataṃ yāvatpuraścaraṇamucyate || 35 ||
puraścaryāvihīnaṃ tu na cedaṃ phaladāyakam |
na deyaṃ paraśiṣyebhyo duṣṭebhyaśca viśeṣataḥ || 36 ||
deyaṃ śiṣyāya bhaktāya pañcatvaṃ cā'nyathāpnuyāt |
idaṃ kavacamajñātvā bhajedyo bagalāmukhīm |
śatakoṭi japitvā tu tasya siddhirna jāyate || 37 ||
dārāḍhyo manujosya lakṣajapataḥ prāpnoti siddhiṃ parāṃ
vidyāṃ śrīvijayaṃ tathā suniyataṃ dhīraṃ ca vīraṃ varam |
brahmāstrākhyamanuṃ vilikhya nitarāṃ bhūrjeṣṭagandhena vai
dhṛtvā rājapuraṃ vrajanti khalu ye dāso'sti teṣāṃ nṛpaḥ || 38 ||
iti viśvasāroddhāratantre pārvatīśvarasaṃvāde bagalāmukhīkavacaṃ sampūrṇam |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.