চাণক্য নীতি - ষষ্ঠোঽধ্যাযঃ

Chanakya Niti - Shashtho'dhyayah

🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রুত্বা ধর্মং বিজানাতি শ্রুত্বা ত্যজতি দুর্মতিম্ ।
শ্রুত্বা জ্ঞানমবাপ্নোতি শ্রুত্বা মোক্ষমবাপ্নুযাত্ ॥ 01 ॥
পক্ষিণঃ কাকশ্চণ্ডালঃ পশূনাং চৈব কুক্কুরঃ ।
মুনীনাং পাপশ্চণ্ডালঃ সর্বচাণ্ডালনিন্দকঃ ॥ 02 ॥
ভস্মনা শুদ্ধ্যতে কাস্যং তাম্রমম্লেন শুদ্ধ্যতি ।
রজসা শুদ্ধ্যতে নারী নদী বেগেন শুদ্ধ্যতি ॥ 03 ॥
ভ্রমন্সম্পূজ্যতে রাজা ভ্রমন্সম্পূজ্যতে দ্বিজঃ ।
ভ্রমন্সম্পূজ্যতে যোগী স্ত্রী ভ্রমন্তী বিনশ্যতি ॥ 04 ॥
যস্যার্থাস্তস্য মিত্রাণি যস্যার্থাস্তস্য বান্ধবাঃ ।
যস্যার্থাঃ স পুমাঁল্লোকে যস্যার্থাঃ স চ পণ্ডিতঃ ॥ 05 ॥
তাদৃশী জাযতে বুদ্ধির্ব্যবসাযোঽপি তাদৃশঃ ।
সহাযাস্তাদৃশা এব যাদৃশী ভবিতব্যতা ॥ 06 ॥
কালঃ পচতি ভূতানি কালঃ সংহরতে প্রজাঃ ।
কালঃ সুপ্তেষু জাগর্তি কালো হি দুরতিক্রমঃ ॥ 07 ॥
ন পশ্যতি চ জন্মান্ধঃ কামান্ধো নৈব পশ্যতি ।
মদোন্মত্তা ন পশ্যন্তি অর্থী দোষং ন পশ্যতি ॥ 08 ॥
স্বযং কর্ম করোত্যাত্মা স্বযং তত্ফলমশ্নুতে ।
স্বযং ভ্রমতি সংসারে স্বযং তস্মাদ্বিমুচ্যতে ॥ 09 ॥
রাজা রাষ্ট্রকৃতং পাপং রাজ্ঞঃ পাপং পুরোহিতঃ ।
ভর্তা চ স্ত্রীকৃতং পাপং শিষ্যপাপং গুরুস্তথা ॥ 10 ॥
ঋণকর্তা পিতা শত্রুর্মাতা চ ব্যভিচারিণী ।
ভার্যা রূপবতী শত্রুঃ পুত্রঃ শত্রুরপণ্ডিতঃ ॥ 11 ॥
লুব্ধমর্থেন গৃহ্ণীযাত্ স্তব্ধমঞ্জলিকর্মণা ।
মূর্খং ছন্দোঽনুবৃত্ত্যা চ যথার্থত্বেন পণ্ডিতম্ ॥ 12 ॥
বরং ন রাজ্যং ন কুরাজরাজ্যং
বরং ন মিত্রং ন কুমিত্রমিত্রম্ ।
বরং ন শিষ্যো ন কুশিষ্যশিষ্যো
বরং ন দার ন কুদরদারঃ ॥ 13 ॥
কুরাজরাজ্যেন কুতঃ প্রজাসুখং
কুমিত্রমিত্রেণ কুতোঽভিনির্বৃতিঃ ।
কুদারদারৈশ্চ কুতো গৃহে রতিঃ
কুশিষ্যশিষ্যমধ্যাপযতঃ কুতো যশঃ ॥ 14 ॥
সিংহাদেকং বকাদেকং শিক্ষেচ্চত্বারি কুক্কুটাত্ ।
বাযসাত্পঞ্চ শিক্ষেচ্চ ষট্শুনস্ত্রীণি গর্দভাত্ ॥ 15 ॥
প্রভূতং কার্যমল্পং বা যন্নরঃ কর্তুমিচ্ছতি ।
সর্বারম্ভেণ তত্কার্যং সিংহাদেকং প্রচক্ষতে ॥ 16 ॥
ইন্দ্রিযাণি চ সংযম্য রাগদ্বেষবিবর্জিতঃ ।
সমদুঃখসুখঃ শান্তঃ তত্ত্বজ্ঞঃ সাধুরুচ্যতে ॥ 17 ॥
প্রত্যুত্থানং চ যুদ্ধং চ সংবিভাগং চ বন্ধুষু ।
স্বযমাক্রম্য ভুক্তং চ শিক্ষেচ্চত্বারি কুক্কুটাত্ ॥ 18 ॥
গূঢমৈথুনচারিত্বং কালে কালে চ সঙ্গ্রহম্ ।
অপ্রমত্তমবিশ্বাসং পঞ্চ শিক্ষেচ্চ বাযসাত্ ॥ 19 ॥
বহ্বাশী স্বল্পসন্তুষ্টঃ সনিদ্রো লঘুচেতনঃ ।
স্বামিভক্তশ্চ শূরশ্চ ষডেতে শ্বানতো গুণাঃ ॥ 20 ॥
সুশ্রান্তোঽপি বহেদ্ভারং শীতোষ্ণং ন চ পশ্যতি ।
সন্তুষ্টশ্চরতে নিত্যং ত্রীণি শিক্ষেচ্চ গর্দভাত্ ॥ 21 ॥
য এতান্বিংশতিগুণানাচরিষ্যতি মানবঃ ।
কার্যাবস্থাসু সর্বাসু অজেযঃ স ভবিষ্যতি ॥ 22 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrutvā dharmaṃ vijānāti śrutvā tyajati durmatim |
śrutvā jñānamavāpnoti śrutvā mokṣamavāpnuyāt || 01 ||
pakṣiṇaḥ kākaścaṇḍālaḥ paśūnāṃ caiva kukkuraḥ |
munīnāṃ pāpaścaṇḍālaḥ sarvacāṇḍālanindakaḥ || 02 ||
bhasmanā śuddhyate kāsyaṃ tāmramamlena śuddhyati |
rajasā śuddhyate nārī nadī vegena śuddhyati || 03 ||
bhramansampūjyate rājā bhramansampūjyate dvijaḥ |
bhramansampūjyate yogī strī bhramantī vinaśyati || 04 ||
yasyārthāstasya mitrāṇi yasyārthāstasya bāndhavāḥ |
yasyārthāḥ sa pumā~lloke yasyārthāḥ sa ca paṇḍitaḥ || 05 ||
tādṛśī jāyate buddhirvyavasāyo'pi tādṛśaḥ |
sahāyāstādṛśā eva yādṛśī bhavitavyatā || 06 ||
kālaḥ pacati bhūtāni kālaḥ saṃharate prajāḥ |
kālaḥ supteṣu jāgarti kālo hi duratikramaḥ || 07 ||
na paśyati ca janmāndhaḥ kāmāndho naiva paśyati |
madonmattā na paśyanti arthī doṣaṃ na paśyati || 08 ||
svayaṃ karma karotyātmā svayaṃ tatphalamaśnute |
svayaṃ bhramati saṃsāre svayaṃ tasmādvimucyate || 09 ||
rājā rāṣṭrakṛtaṃ pāpaṃ rājñaḥ pāpaṃ purohitaḥ |
bhartā ca strīkṛtaṃ pāpaṃ śiṣyapāpaṃ gurustathā || 10 ||
ṛṇakartā pitā śatrurmātā ca vyabhicāriṇī |
bhāryā rūpavatī śatruḥ putraḥ śatrurapaṇḍitaḥ || 11 ||
lubdhamarthena gṛhṇīyāt stabdhamañjalikarmaṇā |
mūrkhaṃ chando'nuvṛttyā ca yathārthatvena paṇḍitam || 12 ||
varaṃ na rājyaṃ na kurājarājyaṃ
varaṃ na mitraṃ na kumitramitram |
varaṃ na śiṣyo na kuśiṣyaśiṣyo
varaṃ na dāra na kudaradāraḥ || 13 ||
kurājarājyena kutaḥ prajāsukhaṃ
kumitramitreṇa kuto'bhinirvṛtiḥ |
kudāradāraiśca kuto gṛhe ratiḥ
kuśiṣyaśiṣyamadhyāpayataḥ kuto yaśaḥ || 14 ||
siṃhādekaṃ bakādekaṃ śikṣeccatvāri kukkuṭāt |
vāyasātpañca śikṣecca ṣaṭśunastrīṇi gardabhāt || 15 ||
prabhūtaṃ kāryamalpaṃ vā yannaraḥ kartumicchati |
sarvārambheṇa tatkāryaṃ siṃhādekaṃ pracakṣate || 16 ||
indriyāṇi ca saṃyamya rāgadveṣavivarjitaḥ |
samaduḥkhasukhaḥ śāntaḥ tattvajñaḥ sādhurucyate || 17 ||
pratyutthānaṃ ca yuddhaṃ ca saṃvibhāgaṃ ca bandhuṣu |
svayamākramya bhuktaṃ ca śikṣeccatvāri kukkuṭāt || 18 ||
gūḍhamaithunacāritvaṃ kāle kāle ca saṅgraham |
apramattamaviśvāsaṃ pañca śikṣecca vāyasāt || 19 ||
bahvāśī svalpasantuṣṭaḥ sanidro laghucetanaḥ |
svāmibhaktaśca śūraśca ṣaḍete śvānato guṇāḥ || 20 ||
suśrānto'pi vahedbhāraṃ śītoṣṇaṃ na ca paśyati |
santuṣṭaścarate nityaṃ trīṇi śikṣecca gardabhāt || 21 ||
ya etānviṃśatiguṇānācariṣyati mānavaḥ |
kāryāvasthāsu sarvāsu ajeyaḥ sa bhaviṣyati || 22 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रुत्वा धर्मं विजानाति श्रुत्वा त्यजति दुर्मतिम् ।
श्रुत्वा ज्ञानमवाप्नोति श्रुत्वा मोक्षमवाप्नुयात् ॥ 01 ॥
पक्षिणः काकश्चण्डालः पशूनां चैव कुक्कुरः ।
मुनीनां पापश्चण्डालः सर्वचाण्डालनिन्दकः ॥ 02 ॥
भस्मना शुद्ध्यते कास्यं ताम्रमम्लेन शुद्ध्यति ।
रजसा शुद्ध्यते नारी नदी वेगेन शुद्ध्यति ॥ 03 ॥
भ्रमन्सम्पूज्यते राजा भ्रमन्सम्पूज्यते द्विजः ।
भ्रमन्सम्पूज्यते योगी स्त्री भ्रमन्ती विनश्यति ॥ 04 ॥
यस्यार्थास्तस्य मित्राणि यस्यार्थास्तस्य बान्धवाः ।
यस्यार्थाः स पुमाँल्लोके यस्यार्थाः स च पण्डितः ॥ 05 ॥
तादृशी जायते बुद्धिर्व्यवसायोऽपि तादृशः ।
सहायास्तादृशा एव यादृशी भवितव्यता ॥ 06 ॥
कालः पचति भूतानि कालः संहरते प्रजाः ।
कालः सुप्तेषु जागर्ति कालो हि दुरतिक्रमः ॥ 07 ॥
न पश्यति च जन्मान्धः कामान्धो नैव पश्यति ।
मदोन्मत्ता न पश्यन्ति अर्थी दोषं न पश्यति ॥ 08 ॥
स्वयं कर्म करोत्यात्मा स्वयं तत्फलमश्नुते ।
स्वयं भ्रमति संसारे स्वयं तस्माद्विमुच्यते ॥ 09 ॥
राजा राष्ट्रकृतं पापं राज्ञः पापं पुरोहितः ।
भर्ता च स्त्रीकृतं पापं शिष्यपापं गुरुस्तथा ॥ 10 ॥
ऋणकर्ता पिता शत्रुर्माता च व्यभिचारिणी ।
भार्या रूपवती शत्रुः पुत्रः शत्रुरपण्डितः ॥ 11 ॥
लुब्धमर्थेन गृह्णीयात् स्तब्धमञ्जलिकर्मणा ।
मूर्खं छन्दोऽनुवृत्त्या च यथार्थत्वेन पण्डितम् ॥ 12 ॥
वरं न राज्यं न कुराजराज्यं
वरं न मित्रं न कुमित्रमित्रम् ।
वरं न शिष्यो न कुशिष्यशिष्यो
वरं न दार न कुदरदारः ॥ 13 ॥
कुराजराज्येन कुतः प्रजासुखं
कुमित्रमित्रेण कुतोऽभिनिर्वृतिः ।
कुदारदारैश्च कुतो गृहे रतिः
कुशिष्यशिष्यमध्यापयतः कुतो यशः ॥ 14 ॥
सिंहादेकं बकादेकं शिक्षेच्चत्वारि कुक्कुटात् ।
वायसात्पञ्च शिक्षेच्च षट्शुनस्त्रीणि गर्दभात् ॥ 15 ॥
प्रभूतं कार्यमल्पं वा यन्नरः कर्तुमिच्छति ।
सर्वारम्भेण तत्कार्यं सिंहादेकं प्रचक्षते ॥ 16 ॥
इन्द्रियाणि च संयम्य रागद्वेषविवर्जितः ।
समदुःखसुखः शान्तः तत्त्वज्ञः साधुरुच्यते ॥ 17 ॥
प्रत्युत्थानं च युद्धं च संविभागं च बन्धुषु ।
स्वयमाक्रम्य भुक्तं च शिक्षेच्चत्वारि कुक्कुटात् ॥ 18 ॥
गूढमैथुनचारित्वं काले काले च सङ्ग्रहम् ।
अप्रमत्तमविश्वासं पञ्च शिक्षेच्च वायसात् ॥ 19 ॥
बह्वाशी स्वल्पसन्तुष्टः सनिद्रो लघुचेतनः ।
स्वामिभक्तश्च शूरश्च षडेते श्वानतो गुणाः ॥ 20 ॥
सुश्रान्तोऽपि वहेद्भारं शीतोष्णं न च पश्यति ।
सन्तुष्टश्चरते नित्यं त्रीणि शिक्षेच्च गर्दभात् ॥ 21 ॥
य एतान्विंशतिगुणानाचरिष्यति मानवः ।
कार्यावस्थासु सर्वासु अजेयः स भविष्यति ॥ 22 ॥
śrutvā dharmaṃ vijānāti śrutvā tyajati durmatim |
śrutvā jñānamavāpnoti śrutvā mokṣamavāpnuyāt || 01 ||
pakṣiṇaḥ kākaścaṇḍālaḥ paśūnāṃ caiva kukkuraḥ |
munīnāṃ pāpaścaṇḍālaḥ sarvacāṇḍālanindakaḥ || 02 ||
bhasmanā śuddhyate kāsyaṃ tāmramamlena śuddhyati |
rajasā śuddhyate nārī nadī vegena śuddhyati || 03 ||
bhramansampūjyate rājā bhramansampūjyate dvijaḥ |
bhramansampūjyate yogī strī bhramantī vinaśyati || 04 ||
yasyārthāstasya mitrāṇi yasyārthāstasya bāndhavāḥ |
yasyārthāḥ sa pumā~lloke yasyārthāḥ sa ca paṇḍitaḥ || 05 ||
tādṛśī jāyate buddhirvyavasāyo'pi tādṛśaḥ |
sahāyāstādṛśā eva yādṛśī bhavitavyatā || 06 ||
kālaḥ pacati bhūtāni kālaḥ saṃharate prajāḥ |
kālaḥ supteṣu jāgarti kālo hi duratikramaḥ || 07 ||
na paśyati ca janmāndhaḥ kāmāndho naiva paśyati |
madonmattā na paśyanti arthī doṣaṃ na paśyati || 08 ||
svayaṃ karma karotyātmā svayaṃ tatphalamaśnute |
svayaṃ bhramati saṃsāre svayaṃ tasmādvimucyate || 09 ||
rājā rāṣṭrakṛtaṃ pāpaṃ rājñaḥ pāpaṃ purohitaḥ |
bhartā ca strīkṛtaṃ pāpaṃ śiṣyapāpaṃ gurustathā || 10 ||
ṛṇakartā pitā śatrurmātā ca vyabhicāriṇī |
bhāryā rūpavatī śatruḥ putraḥ śatrurapaṇḍitaḥ || 11 ||
lubdhamarthena gṛhṇīyāt stabdhamañjalikarmaṇā |
mūrkhaṃ chando'nuvṛttyā ca yathārthatvena paṇḍitam || 12 ||
varaṃ na rājyaṃ na kurājarājyaṃ
varaṃ na mitraṃ na kumitramitram |
varaṃ na śiṣyo na kuśiṣyaśiṣyo
varaṃ na dāra na kudaradāraḥ || 13 ||
kurājarājyena kutaḥ prajāsukhaṃ
kumitramitreṇa kuto'bhinirvṛtiḥ |
kudāradāraiśca kuto gṛhe ratiḥ
kuśiṣyaśiṣyamadhyāpayataḥ kuto yaśaḥ || 14 ||
siṃhādekaṃ bakādekaṃ śikṣeccatvāri kukkuṭāt |
vāyasātpañca śikṣecca ṣaṭśunastrīṇi gardabhāt || 15 ||
prabhūtaṃ kāryamalpaṃ vā yannaraḥ kartumicchati |
sarvārambheṇa tatkāryaṃ siṃhādekaṃ pracakṣate || 16 ||
indriyāṇi ca saṃyamya rāgadveṣavivarjitaḥ |
samaduḥkhasukhaḥ śāntaḥ tattvajñaḥ sādhurucyate || 17 ||
pratyutthānaṃ ca yuddhaṃ ca saṃvibhāgaṃ ca bandhuṣu |
svayamākramya bhuktaṃ ca śikṣeccatvāri kukkuṭāt || 18 ||
gūḍhamaithunacāritvaṃ kāle kāle ca saṅgraham |
apramattamaviśvāsaṃ pañca śikṣecca vāyasāt || 19 ||
bahvāśī svalpasantuṣṭaḥ sanidro laghucetanaḥ |
svāmibhaktaśca śūraśca ṣaḍete śvānato guṇāḥ || 20 ||
suśrānto'pi vahedbhāraṃ śītoṣṇaṃ na ca paśyati |
santuṣṭaścarate nityaṃ trīṇi śikṣecca gardabhāt || 21 ||
ya etānviṃśatiguṇānācariṣyati mānavaḥ |
kāryāvasthāsu sarvāsu ajeyaḥ sa bhaviṣyati || 22 ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in