6.58 যুদ্ধকাণ্ড - অষ্টপঞ্চাশ সর্গঃ

6.58 Yuddhakanda - Ashtapanchasha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ অষ্টপঞ্চাশস্সর্গঃ ।
ততঃপ্রহস্তন্নির্যান্তন্দৃষ্টবাভীমপরাক্রমম্ ।
উবাচসস্মিতংরামোবিভীষণমরিন্দমঃ ॥ 1 ॥
কএষস্সুমহাকাযোবলেনমহতাবৃতঃ ।
আচক্ষ্বমেমহাবাহো বীর্যবন্তন্নিশাচরম্ ॥ 2 ॥
রাঘবস্যবচশ্শ্রুত্বাপ্রত্যুবাচবিভীষণঃ ॥ 3 ॥
এষসেনাপতিস্তস্যপ্রহস্তোনামরাক্ষসঃ ।
লঙ্কাযাংরাক্ষসেন্দ্রস্যত্রিভাগবলসম্বৃতঃ ॥ 4 ॥
বীর্যবানস্ত্রবিচ্ছূরঃসুপ্রখ্যাশ্চপরাক্রমে ।
ততঃপ্রহস্তন্নির্যান্তম্ভীমম্ভীমপরাক্রমম্ ॥ 5 ॥
গর্জন্তংসুমহাকাযংরাক্ষসৈরভিসম্বৃতম্ ।
দদর্শমহতীসেনাবানরাণাম্বলীযসাম্ ॥ 6 ॥
অভিসঞ্জাতরোষাণাম্প্রহস্তমভিগর্জতাম্ ।
খডগশক্ত্যৃষ্ণিবাণাশ্চশূলানিমুসলানিচ ॥ 7 ॥
গদাশ্চপরিঘাঃপ্রাসাবিবিধাশ্চপরিশ্বধাঃ ।
নূংষিচবিচিত্রাণিরাক্ষসানাঞ্জযৈষিণাম্ ॥ 8 ॥
প্রগৃহীতান্যশোভন্তবানরানভিধাবতাম্ ।
জগৃহুঃপাদপাংশ্চাপিপুষ্পিতান্বানরর্ষভাঃ ॥ 9 ॥
শিলাশ্চবিপুলাদীর্ঘাযোদ্ধুকামাঃপ্লবঙ্গমাঃ ।
তেষামন্যোন্যমাসাদ্যসঙ্গ্রামঃসুমহানভূত্ ॥ 10 ॥
বহূনামশ্মবৃষ্টিঞ্চশরবর্ষঞ্চবর্ষতাম্ ।
বহবোরাক্ষসাযুদ্ধেবহূন্বানরযূধপান্ ॥ 11 ॥
বানরারাক্ষসাংশ্চাপিনিজঘ্নুর্বহবোবহূন্ ।
শূলৈঃপ্রমথিতাঃকেচিত্কেচিচ্চপরমাযুধৈঃ ॥ 12 ॥
পরিঘৈরাহতাঃকেচিত্কেচিচ্ছিন্নাঃপরশ্বধৈঃ ।
নিরুচ্ছবাসাঃকৃতাঃ কেচিত্পতিতাধরণীতলে ॥ 13 ॥
বিভিন্নহৃদযাঃকেচিদিষুসন্ধানসন্দিতাঃ ।
কেচিব্দিধাকৃতাঃখডগৈঃস্ফুরন্তঃপতিতাভুবি ॥ 14 ॥
বানরারাক্ষসৈশ্শূলৈপার্শ্বতশ্চাবদারিতাঃ ।
বানরৈশ্চাপিসঙ্ক্রুদ্ধৈরাক্ষসৌঘাঃসমন্ততঃ ॥ 15 ॥
পাদপৈর্গিরিশৃঙ্গৈশ্চসম্পিষ্টাবসুধাতলে ।
বজ্রস্পর্শতলৈর্হস্স্সৈর্মুষ্টিভিশ্চহতাভৃশম্ ॥ 16 ॥
বেমুশ্শোণিতমাস্যেভ্যোবিশীর্ণদশনেক্ষণাঃ ।
আর্তস্বনঞ্চস্বনতাংসিংহনাদঞ্চনর্দতাম্ ॥ 17 ॥
বভূবতুমুলশ্শব্দোহরীণাংরক্ষসাংযুধি ।
বানরারাক্ষসাঃক্রুদ্ধাবীরমার্গমনুব্রতাঃ ॥ 18 ॥
বিবৃত্তনযনাঃক্রূরাশ্চক্রুঃকর্মাণ্যভীতবত্ ।
নরান্তকঃকুম্ভহনুর্মহানাদস্সমুন্নতঃ ॥ 19 ॥
এতেপ্রহস্তসচিবাস্সর্বেজঘ্নুর্বনৌকসঃ ।
তেষামাপততাংশীঘ্রন্নিঘ্নতাঞ্চাপিবানরান্ ॥ 20 ॥
দ্বিবিদোগিরিশৃঙ্গেণজঘানৈকন্নরান্তকম্ ।
দুর্মুখঃপুনরুত্থাযকপিস্সবিপুলদ্রুমম্ ॥ 21 ॥
রাক্ষসঙ্ক্ষিপ্রহস্তস্তুসমুন্নতমপোথযত্ ।
জাম্ববাংস্তুসুসঙ্ক্রুদ্ধঃপ্রগৃহ্যমহতীংশিলাম্ ॥ 22 ॥
পাতযামাসতেজস্বীমহানাদস্যবক্ষসি ।
অথকুম্ভহনুস্তত্রতারেণাসাদ্যবীর্যবান্ ॥ 23 ॥
বৃক্ষেণাভিহতোমূর্ধ্নিপ্রাণান্সন্ত্যাজযদ্রণে ।
অমৃষ্যমাণস্তত্কর্মপ্রহস্তোরথমাশ্রিতঃ ॥ 24 ॥
চকার কদনং ঘোরং ধনুষ্ পাণির্ বন ওকসাম্ ।
আবর্ত;ইব সম্জজ্নে;উভযোহ্ সেনযোস্ তদা ॥ 25 ॥
ক্ষুভিতস্যাপ্রমেযস্যসাগরস্যেবনিস্স্বনঃ ।
মহতাহিশরৌঘেণপ্রহস্তোযুদ্ধকোবিদঃ ॥ 26 ॥
অর্দযামাসসঙ্ক্রুদ্ধোবানরান্ পরমাহবে ।
বানরাণাংশরীরৈশ্চরাক্ষসানাঞ্চমেদিনী ॥ 27 ॥
বভূন্বিচিতাঘোরাঃপতিতৈরিবপর্বতৈ ।
সামহীরুধিরৌঘেণপ্রচ্ছন্নাসম্প্রকাশতে ॥ 28 ॥
সঞ্ছন্নামাধবেমাসিপলাশৈরিবপুষ্পিতৈঃ ।
হতবীরৌঘবস্রান্তুভগ্নাযুধমহাদ্রুমাম্ ॥ 29 ॥
শোণিত ওঘ মহা তোযাং যম সাগর গামিনীম্ ।
যকৃত্ প্লীহ মহা পন্কাং বিনিকীর্ণ অন্ত্র শৈবলাম্ ॥ 30 ॥
ভিন্নকাযশিরোমীনামঙ্গাবযবশাদ্বলাম্ ।
গৃধ্রহংসগণাকীর্ণাঙ্কঙ্কসারসসেবিতাম্ ॥ 31 ॥
মেদঃফেনসমাকীর্ণামার্তস্ন্তিতস্বনাম্ ।
তাঙ্কাপুরষুদুস্তারাংযুদ্ধভূমিমযীন্নদীম্ ॥ 32 ॥
নদীমিবঘনাপাযেহংসসারসসেবিতাম্ ।
রাক্ষসাঃকপিমুখ্যাশ্চতেরুস্তান্দুস্তরান্নদীম্ ॥ 33 ॥
যথা পদ্ম রজো ধ্বস্তাং নলিনীং গজ যূথপাঃ ।
ততঃ সৃজন্তং বাণ ওঘান্ প্রহস্তং স্যন্দনে স্থিতম্ ॥ 34 ॥
দদর্শ তরসা নীলো বিনিঘ্নন্তং প্লবং গমান্ ।
উদ্ধূত ইব বাযুঃ খে মহাদভ্রবলং বলাত্ ॥ 35 ॥
সমীক্ষ্যাভিদ্রুতংযুদ্ধেপ্রহস্তোবাহিনীপতিঃ ।
রথেনাদিত্যবর্ণেননীলমেবাভিদুদ্রুবে ॥ 36 ॥
সধনুর্ধন্বিনাংশ্রেষ্ঠোবিকৃষ্যপরমাহবে ॥ 37 ॥
নীলাযব্যসৃজদ্বাণান্প্রহস্তোবাহিনীপতিঃ ।
তেপ্রাপ্যবিশিখানীলংবিনির্ভিদ্যসমাহিতাঃ ॥ 38 ॥
মহীঞ্জগ্মুর্মহাবেগারুষিতাইবপন্নগাঃ ।
নীলঃশরৈরভিহতোনিশিতৈর্জ্বলনোপমৈঃ ॥ 39 ॥
সতম্পরমদুর্ধর্ষমাপতন্তম্মহাকপিঃ ।
প্রহস্তন্তাডযামাসবৃক্ষমুত্পাট্যবীর্যবান্ ॥ 40 ॥
সতেনাভিহতঃক্রুদ্ধোনদন্রাক্ষসপুঙ্গবঃ ।
ববর্ষশরবর্ষাণিপ্লবঙ্গানাঞ্চমূপতৌ ॥ 41 ॥
তস্যবাণগণান্ঘারান্রাক্ষসস্যমহাবলঃ ।
অপারযন্বারযিতুম্প্রত্যগৃহ্ণান্নিমীলিতঃ ॥ 42 ॥
যথৈবগোবৃষোবর্ষংশারদংশীঘ্রমাগতম্ ।
এবমেবপ্রহস্তস্যশরবর্ষন্দুরাসদম্ ॥ 43 ॥
নিমীলিতাক্ষস্সহসানীলস্সেহেদুরাসদান্ ।
রোষিতশ্শরবর্ষেণসালেনমহতামহান্ ।
প্রজঘানহযাননীলঃপ্রহস্তস্যমহাবলঃ ॥ 44 ॥
ততন্সচাপমুদ্গৃহ্যপ্রহস্তস্যমহাবলঃ ।
বভঞ্জতরসানীলোননাদচপুনঃপুনঃ ॥ 45 ॥
বিধনুস্তুকৃতস্তেনপ্রহস্তোবাহিনীপতিঃ ।
প্রগৃহ্যমুসলঙ্ঘোরংস্যন্দনাদবপুপ্লুবে ॥ 46 ॥
তাবুভৌবাহিনীমুখ্যৌজাতবৈরৌতরস্বিনৌ ।
স্থিতৌক্ষতজগদিগ্ধাঙ্গৌপ্রভিন্নাবিবকুঞ্জরৌ ॥ 47 ॥
উল্লিখন্তৌসুতীক্ষ্ণাভির্দংষ্ট্রাভিরিতরেতরম্ ।
সিংহশার্দূলসদৃশৌসিংহশার্দূলচেষ্টিতৌ ॥ 48 ॥
বিক্রান্তবিজযৌবীরৌসমরেষ্ন্বিবর্তিনৌ ।
কাঙ্ক্ষমাণৌযশঃপ্রাপ্তুংবৃত্রবাসবযোস্সহ ॥ 49 ॥
আজঘানতদানীলংললাটেমুসলেনসঃ ।
প্রহস্তঃপরমাযত্তস্ততস্সুস্রাবশোণিতম্ ॥ 50 ॥
ততঃশোণিতদিগ্ধাঙ্গঃপ্রগৃহ্যসুমহাতরুম্ ।
প্রহস্তস্যোরসিক্রুদ্ধোবিসসর্জমহাকপিঃ ॥ 51 ॥
তমচিন্ত্যপ্রহারংসপ্রগৃহ্যমুসলম্মহত্ ।
অভিদুদ্রাববলিনম্বলাননীলম্প্লবঙ্গমম্ ॥ 52 ॥
তমুগ্রবেগংসংরব্ধমাপতন্তম্মহাকপিঃ ।
ততস্সম্প্রেক্ষ্যজগ্রাহমহাবেগোমহাশিলাম্ ॥ 53 ॥
তস্যযুদ্ধাভিকামস্যমৃথেমুসলযোধিন ।
প্রহস্তস্যশিলান্নীলোমূর্ধ্নিতূর্ণমপাতযত্ ॥ 54 ॥
সাতেনকপিমুখ্যেনবিমুক্তামহতীশিলা ।
বিভেদবহুধাঘোরাপ্রহস্তস্যশিরস্তদা ॥ 55 ॥
বিভিন্ন শিরসস্ তস্য বহু সুস্রাব শোণিতম্ ।
শরীরাদ্ অপি সুস্রাব গিরেহ্ প্রস্রবণং যথা ॥ 56 ॥
বিভিন্নশিরসস্তস্যবহুসুস্রাবশোণিতম্ ।
শরীরাদপিসুস্রাবগিরেঃপ্রস্রবণংযথা ॥ 57 ॥
হতেপ্রহস্তেনীলেনতদকম্প্যম্মহাবলম্ ।
রাক্ষসানামহৃষ্টানাংলঙ্কামভিজগামহ ॥ 58 ॥
নশেকুস্সমবস্থাতুন্নিহতেবাহিনীপতৌ ।
সেতুবন্ধংসমাসাদ্যবিশীর্ণংসলিলংযথা ॥ 59 ॥
হতেতস্মিংশ্চমূমুখ্যেরাক্ষসাস্তেনিরুদ্যমাঃ ।
রক্ষঃপতিগৃহঙ্গত্বাধ্যানমূকত্বমাস্থিতাঃ ॥ 60 ॥
প্রাপ্তাশ্শোকার্ণবন্তীব্রন্নিস্সজ্ঞৌইবতেঽভবন্ ।
ততস্তুনীলোবিজযীমহাবলঃপ্রশস্যমানঃসুকৃতেনকর্মণা ।
সমেত্যরামেণসলক্ষ্মণেনপ্রহৃষ্টরূপস্তুবভূবযূথপঃ ॥ 61 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে অষ্টপঞ্চাশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha aṣṭapañcāśassargaḥ |
tataḥprahastanniryāntandṛṣṭavābhīmaparākramam |
uvācasasmitaṃrāmovibhīṣaṇamarindamaḥ || 1 ||
kaeṣassumahākāyobalenamahatāvṛtaḥ |
ācakṣvamemahābāho vīryavantanniśācaram || 2 ||
rāghavasyavacaśśrutvāpratyuvācavibhīṣaṇaḥ || 3 ||
eṣasenāpatistasyaprahastonāmarākṣasaḥ |
laṅkāyāṃrākṣasendrasyatribhāgabalasamvṛtaḥ || 4 ||
vīryavānastravicchūraḥsuprakhyāścaparākrame |
tataḥprahastanniryāntambhīmambhīmaparākramam || 5 ||
garjantaṃsumahākāyaṃrākṣasairabhisamvṛtam |
dadarśamahatīsenāvānarāṇāmbalīyasām || 6 ||
abhisañjātaroṣāṇāmprahastamabhigarjatām |
khaḍagaśaktyṛṣṇibāṇāścaśūlānimusalānica || 7 ||
gadāścaparighāḥprāsāvividhāścapariśvadhāḥ |
nūṃṣicavicitrāṇirākṣasānāñjayaiṣiṇām || 8 ||
pragṛhītānyaśobhantavānarānabhidhāvatām |
jagṛhuḥpādapāṃścāpipuṣpitānvānararṣabhāḥ || 9 ||
śilāścavipulādīrghāyoddhukāmāḥplavaṅgamāḥ |
teṣāmanyonyamāsādyasaṅgrāmaḥsumahānabhūt || 10 ||
bahūnāmaśmavṛṣṭiñcaśaravarṣañcavarṣatām |
bahavorākṣasāyuddhebahūnvānarayūdhapān || 11 ||
vānarārākṣasāṃścāpinijaghnurbahavobahūn |
śūlaiḥpramathitāḥkecitkeciccaparamāyudhaiḥ || 12 ||
parighairāhatāḥkecitkecicchinnāḥparaśvadhaiḥ |
nirucchavāsāḥkṛtāḥ kecitpatitādharaṇītale || 13 ||
vibhinnahṛdayāḥkecidiṣusandhānasanditāḥ |
kecivdidhākṛtāḥkhaḍagaiḥsphurantaḥpatitābhuvi || 14 ||
vānarārākṣasaiśśūlaipārśvataścāvadāritāḥ |
vānaraiścāpisaṅkruddhairākṣasaughāḥsamantataḥ || 15 ||
pādapairgiriśṛṅgaiścasampiṣṭāvasudhātale |
vajrasparśatalairhasssairmuṣṭibhiścahatābhṛśam || 16 ||
vemuśśoṇitamāsyebhyoviśīrṇadaśanekṣaṇāḥ |
ārtasvanañcasvanatāṃsiṃhanādañcanardatām || 17 ||
babhūvatumulaśśabdoharīṇāṃrakṣasāṃyudhi |
vānarārākṣasāḥkruddhāvīramārgamanuvratāḥ || 18 ||
vivṛttanayanāḥkrūrāścakruḥkarmāṇyabhītavat |
narāntakaḥkumbhahanurmahānādassamunnataḥ || 19 ||
eteprahastasacivāssarvejaghnurvanaukasaḥ |
teṣāmāpatatāṃśīghrannighnatāñcāpivānarān || 20 ||
dvividogiriśṛṅgeṇajaghānaikannarāntakam |
durmukhaḥpunarutthāyakapissavipuladrumam || 21 ||
rākṣasaṅkṣiprahastastusamunnatamapothayat |
jāmbavāṃstususaṅkruddhaḥpragṛhyamahatīṃśilām || 22 ||
pātayāmāsatejasvīmahānādasyavakṣasi |
athakumbhahanustatratāreṇāsādyavīryavān || 23 ||
vṛkṣeṇābhihatomūrdhniprāṇānsantyājayadraṇe |
amṛṣyamāṇastatkarmaprahastorathamāśritaḥ || 24 ||
cakāra kadanaṃ ghoraṃ dhanuṣ pāṇir vana okasām |
āvarta;iva samjajne;ubhayoh senayos tadā || 25 ||
kṣubhitasyāprameyasyasāgarasyevanissvanaḥ |
mahatāhiśaraugheṇaprahastoyuddhakovidaḥ || 26 ||
ardayāmāsasaṅkruddhovānarān paramāhave |
vānarāṇāṃśarīraiścarākṣasānāñcamedinī || 27 ||
babhūnvicitāghorāḥpatitairivaparvatai |
sāmahīrudhiraugheṇapracchannāsamprakāśate || 28 ||
sañchannāmādhavemāsipalāśairivapuṣpitaiḥ |
hatavīraughavasrāntubhagnāyudhamahādrumām || 29 ||
śoṇita ogha mahā toyāṃ yama sāgara gāminīm |
yakṛt plīha mahā pankāṃ vinikīrṇa antra śaibalām || 30 ||
bhinnakāyaśiromīnāmaṅgāvayavaśādvalām |
gṛdhrahaṃsagaṇākīrṇāṅkaṅkasārasasevitām || 31 ||
medaḥphenasamākīrṇāmārtasntitasvanām |
tāṅkāpuraṣudustārāṃyuddhabhūmimayīnnadīm || 32 ||
nadīmivaghanāpāyehaṃsasārasasevitām |
rākṣasāḥkapimukhyāścaterustāndustarānnadīm || 33 ||
yathā padma rajo dhvastāṃ nalinīṃ gaja yūthapāḥ |
tataḥ sṛjantaṃ bāṇa oghān prahastaṃ syandane sthitam || 34 ||
dadarśa tarasā nīlo vinighnantaṃ plavaṃ gamān |
uddhūta iva vāyuḥ khe mahādabhrabalaṃ balāt || 35 ||
samīkṣyābhidrutaṃyuddheprahastovāhinīpatiḥ |
rathenādityavarṇenanīlamevābhidudruve || 36 ||
sadhanurdhanvināṃśreṣṭhovikṛṣyaparamāhave || 37 ||
nīlāyavyasṛjadbāṇānprahastovāhinīpatiḥ |
teprāpyaviśikhānīlaṃvinirbhidyasamāhitāḥ || 38 ||
mahīñjagmurmahāvegāruṣitāivapannagāḥ |
nīlaḥśarairabhihatoniśitairjvalanopamaiḥ || 39 ||
satamparamadurdharṣamāpatantammahākapiḥ |
prahastantāḍayāmāsavṛkṣamutpāṭyavīryavān || 40 ||
satenābhihataḥkruddhonadanrākṣasapuṅgavaḥ |
vavarṣaśaravarṣāṇiplavaṅgānāñcamūpatau || 41 ||
tasyabāṇagaṇānghārānrākṣasasyamahābalaḥ |
apārayanvārayitumpratyagṛhṇānnimīlitaḥ || 42 ||
yathaivagovṛṣovarṣaṃśāradaṃśīghramāgatam |
evamevaprahastasyaśaravarṣandurāsadam || 43 ||
nimīlitākṣassahasānīlassehedurāsadān |
roṣitaśśaravarṣeṇasālenamahatāmahān |
prajaghānahayānanīlaḥprahastasyamahābalaḥ || 44 ||
tatansacāpamudgṛhyaprahastasyamahābalaḥ |
babhañjatarasānīlonanādacapunaḥpunaḥ || 45 ||
vidhanustukṛtastenaprahastovāhinīpatiḥ |
pragṛhyamusalaṅghoraṃsyandanādavapupluve || 46 ||
tāvubhauvāhinīmukhyaujātavairautarasvinau |
sthitaukṣatajagadigdhāṅgauprabhinnāvivakuñjarau || 47 ||
ullikhantausutīkṣṇābhirdaṃṣṭrābhiritaretaram |
siṃhaśārdūlasadṛśausiṃhaśārdūlaceṣṭitau || 48 ||
vikrāntavijayauvīrausamareṣnvivartinau |
kāṅkṣamāṇauyaśaḥprāptuṃvṛtravāsavayossaha || 49 ||
ājaghānatadānīlaṃlalāṭemusalenasaḥ |
prahastaḥparamāyattastatassusrāvaśoṇitam || 50 ||
tataḥśoṇitadigdhāṅgaḥpragṛhyasumahātarum |
prahastasyorasikruddhovisasarjamahākapiḥ || 51 ||
tamacintyaprahāraṃsapragṛhyamusalammahat |
abhidudrāvabalinambalānanīlamplavaṅgamam || 52 ||
tamugravegaṃsaṃrabdhamāpatantammahākapiḥ |
tatassamprekṣyajagrāhamahāvegomahāśilām || 53 ||
tasyayuddhābhikāmasyamṛthemusalayodhina |
prahastasyaśilānnīlomūrdhnitūrṇamapātayat || 54 ||
sātenakapimukhyenavimuktāmahatīśilā |
bibhedabahudhāghorāprahastasyaśirastadā || 55 ||
vibhinna śirasas tasya bahu susrāva śoṇitam |
śarīrād api susrāva gireh prasravaṇaṃ yathā || 56 ||
vibhinnaśirasastasyabahususrāvaśoṇitam |
śarīrādapisusrāvagireḥprasravaṇaṃyathā || 57 ||
hateprahastenīlenatadakampyammahābalam |
rākṣasānāmahṛṣṭānāṃlaṅkāmabhijagāmaha || 58 ||
naśekussamavasthātunnihatevāhinīpatau |
setubandhaṃsamāsādyaviśīrṇaṃsalilaṃyathā || 59 ||
hatetasmiṃścamūmukhyerākṣasāstenirudyamāḥ |
rakṣaḥpatigṛhaṅgatvādhyānamūkatvamāsthitāḥ || 60 ||
prāptāśśokārṇavantīvrannissajñauivate'bhavan |
tatastunīlovijayīmahābalaḥpraśasyamānaḥsukṛtenakarmaṇā |
sametyarāmeṇasalakṣmaṇenaprahṛṣṭarūpastubabhūvayūthapaḥ || 61 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe aṣṭapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ अष्टपञ्चाशस्सर्गः ।
ततःप्रहस्तन्निर्यान्तन्दृष्टवाभीमपराक्रमम् ।
उवाचसस्मितंरामोविभीषणमरिन्दमः ॥ 1 ॥
कएषस्सुमहाकायोबलेनमहतावृतः ।
आचक्ष्वमेमहाबाहो वीर्यवन्तन्निशाचरम् ॥ 2 ॥
राघवस्यवचश्श्रुत्वाप्रत्युवाचविभीषणः ॥ 3 ॥
एषसेनापतिस्तस्यप्रहस्तोनामराक्षसः ।
लङ्कायांराक्षसेन्द्रस्यत्रिभागबलसम्वृतः ॥ 4 ॥
वीर्यवानस्त्रविच्छूरःसुप्रख्याश्चपराक्रमे ।
ततःप्रहस्तन्निर्यान्तम्भीमम्भीमपराक्रमम् ॥ 5 ॥
गर्जन्तंसुमहाकायंराक्षसैरभिसम्वृतम् ।
ददर्शमहतीसेनावानराणाम्बलीयसाम् ॥ 6 ॥
अभिसञ्जातरोषाणाम्प्रहस्तमभिगर्जताम् ।
खडगशक्त्यृष्णिबाणाश्चशूलानिमुसलानिच ॥ 7 ॥
गदाश्चपरिघाःप्रासाविविधाश्चपरिश्वधाः ।
नूंषिचविचित्राणिराक्षसानाञ्जयैषिणाम् ॥ 8 ॥
प्रगृहीतान्यशोभन्तवानरानभिधावताम् ।
जगृहुःपादपांश्चापिपुष्पितान्वानरर्षभाः ॥ 9 ॥
शिलाश्चविपुलादीर्घायोद्धुकामाःप्लवङ्गमाः ।
तेषामन्योन्यमासाद्यसङ्ग्रामःसुमहानभूत् ॥ 10 ॥
बहूनामश्मवृष्टिञ्चशरवर्षञ्चवर्षताम् ।
बहवोराक्षसायुद्धेबहून्वानरयूधपान् ॥ 11 ॥
वानराराक्षसांश्चापिनिजघ्नुर्बहवोबहून् ।
शूलैःप्रमथिताःकेचित्केचिच्चपरमायुधैः ॥ 12 ॥
परिघैराहताःकेचित्केचिच्छिन्नाःपरश्वधैः ।
निरुच्छवासाःकृताः केचित्पतिताधरणीतले ॥ 13 ॥
विभिन्नहृदयाःकेचिदिषुसन्धानसन्दिताः ।
केचिव्दिधाकृताःखडगैःस्फुरन्तःपतिताभुवि ॥ 14 ॥
वानराराक्षसैश्शूलैपार्श्वतश्चावदारिताः ।
वानरैश्चापिसङ्क्रुद्धैराक्षसौघाःसमन्ततः ॥ 15 ॥
पादपैर्गिरिशृङ्गैश्चसम्पिष्टावसुधातले ।
वज्रस्पर्शतलैर्हस्स्सैर्मुष्टिभिश्चहताभृशम् ॥ 16 ॥
वेमुश्शोणितमास्येभ्योविशीर्णदशनेक्षणाः ।
आर्तस्वनञ्चस्वनतांसिंहनादञ्चनर्दताम् ॥ 17 ॥
बभूवतुमुलश्शब्दोहरीणांरक्षसांयुधि ।
वानराराक्षसाःक्रुद्धावीरमार्गमनुव्रताः ॥ 18 ॥
विवृत्तनयनाःक्रूराश्चक्रुःकर्माण्यभीतवत् ।
नरान्तकःकुम्भहनुर्महानादस्समुन्नतः ॥ 19 ॥
एतेप्रहस्तसचिवास्सर्वेजघ्नुर्वनौकसः ।
तेषामापततांशीघ्रन्निघ्नताञ्चापिवानरान् ॥ 20 ॥
द्विविदोगिरिशृङ्गेणजघानैकन्नरान्तकम् ।
दुर्मुखःपुनरुत्थायकपिस्सविपुलद्रुमम् ॥ 21 ॥
राक्षसङ्क्षिप्रहस्तस्तुसमुन्नतमपोथयत् ।
जाम्बवांस्तुसुसङ्क्रुद्धःप्रगृह्यमहतींशिलाम् ॥ 22 ॥
पातयामासतेजस्वीमहानादस्यवक्षसि ।
अथकुम्भहनुस्तत्रतारेणासाद्यवीर्यवान् ॥ 23 ॥
वृक्षेणाभिहतोमूर्ध्निप्राणान्सन्त्याजयद्रणे ।
अमृष्यमाणस्तत्कर्मप्रहस्तोरथमाश्रितः ॥ 24 ॥
चकार कदनं घोरं धनुष् पाणिर् वन ओकसाम् ।
आवर्त;इव सम्जज्ने;उभयोह् सेनयोस् तदा ॥ 25 ॥
क्षुभितस्याप्रमेयस्यसागरस्येवनिस्स्वनः ।
महताहिशरौघेणप्रहस्तोयुद्धकोविदः ॥ 26 ॥
अर्दयामाससङ्क्रुद्धोवानरान् परमाहवे ।
वानराणांशरीरैश्चराक्षसानाञ्चमेदिनी ॥ 27 ॥
बभून्विचिताघोराःपतितैरिवपर्वतै ।
सामहीरुधिरौघेणप्रच्छन्नासम्प्रकाशते ॥ 28 ॥
सञ्छन्नामाधवेमासिपलाशैरिवपुष्पितैः ।
हतवीरौघवस्रान्तुभग्नायुधमहाद्रुमाम् ॥ 29 ॥
शोणित ओघ महा तोयां यम सागर गामिनीम् ।
यकृत् प्लीह महा पन्कां विनिकीर्ण अन्त्र शैबलाम् ॥ 30 ॥
भिन्नकायशिरोमीनामङ्गावयवशाद्वलाम् ।
गृध्रहंसगणाकीर्णाङ्कङ्कसारससेविताम् ॥ 31 ॥
मेदःफेनसमाकीर्णामार्तस्न्तितस्वनाम् ।
ताङ्कापुरषुदुस्तारांयुद्धभूमिमयीन्नदीम् ॥ 32 ॥
नदीमिवघनापायेहंससारससेविताम् ।
राक्षसाःकपिमुख्याश्चतेरुस्तान्दुस्तरान्नदीम् ॥ 33 ॥
यथा पद्म रजो ध्वस्तां नलिनीं गज यूथपाः ।
ततः सृजन्तं बाण ओघान् प्रहस्तं स्यन्दने स्थितम् ॥ 34 ॥
ददर्श तरसा नीलो विनिघ्नन्तं प्लवं गमान् ।
उद्धूत इव वायुः खे महादभ्रबलं बलात् ॥ 35 ॥
समीक्ष्याभिद्रुतंयुद्धेप्रहस्तोवाहिनीपतिः ।
रथेनादित्यवर्णेननीलमेवाभिदुद्रुवे ॥ 36 ॥
सधनुर्धन्विनांश्रेष्ठोविकृष्यपरमाहवे ॥ 37 ॥
नीलायव्यसृजद्बाणान्प्रहस्तोवाहिनीपतिः ।
तेप्राप्यविशिखानीलंविनिर्भिद्यसमाहिताः ॥ 38 ॥
महीञ्जग्मुर्महावेगारुषिताइवपन्नगाः ।
नीलःशरैरभिहतोनिशितैर्ज्वलनोपमैः ॥ 39 ॥
सतम्परमदुर्धर्षमापतन्तम्महाकपिः ।
प्रहस्तन्ताडयामासवृक्षमुत्पाट्यवीर्यवान् ॥ 40 ॥
सतेनाभिहतःक्रुद्धोनदन्राक्षसपुङ्गवः ।
ववर्षशरवर्षाणिप्लवङ्गानाञ्चमूपतौ ॥ 41 ॥
तस्यबाणगणान्घारान्राक्षसस्यमहाबलः ।
अपारयन्वारयितुम्प्रत्यगृह्णान्निमीलितः ॥ 42 ॥
यथैवगोवृषोवर्षंशारदंशीघ्रमागतम् ।
एवमेवप्रहस्तस्यशरवर्षन्दुरासदम् ॥ 43 ॥
निमीलिताक्षस्सहसानीलस्सेहेदुरासदान् ।
रोषितश्शरवर्षेणसालेनमहतामहान् ।
प्रजघानहयाननीलःप्रहस्तस्यमहाबलः ॥ 44 ॥
ततन्सचापमुद्गृह्यप्रहस्तस्यमहाबलः ।
बभञ्जतरसानीलोननादचपुनःपुनः ॥ 45 ॥
विधनुस्तुकृतस्तेनप्रहस्तोवाहिनीपतिः ।
प्रगृह्यमुसलङ्घोरंस्यन्दनादवपुप्लुवे ॥ 46 ॥
तावुभौवाहिनीमुख्यौजातवैरौतरस्विनौ ।
स्थितौक्षतजगदिग्धाङ्गौप्रभिन्नाविवकुञ्जरौ ॥ 47 ॥
उल्लिखन्तौसुतीक्ष्णाभिर्दंष्ट्राभिरितरेतरम् ।
सिंहशार्दूलसदृशौसिंहशार्दूलचेष्टितौ ॥ 48 ॥
विक्रान्तविजयौवीरौसमरेष्न्विवर्तिनौ ।
काङ्क्षमाणौयशःप्राप्तुंवृत्रवासवयोस्सह ॥ 49 ॥
आजघानतदानीलंललाटेमुसलेनसः ।
प्रहस्तःपरमायत्तस्ततस्सुस्रावशोणितम् ॥ 50 ॥
ततःशोणितदिग्धाङ्गःप्रगृह्यसुमहातरुम् ।
प्रहस्तस्योरसिक्रुद्धोविससर्जमहाकपिः ॥ 51 ॥
तमचिन्त्यप्रहारंसप्रगृह्यमुसलम्महत् ।
अभिदुद्रावबलिनम्बलाननीलम्प्लवङ्गमम् ॥ 52 ॥
तमुग्रवेगंसंरब्धमापतन्तम्महाकपिः ।
ततस्सम्प्रेक्ष्यजग्राहमहावेगोमहाशिलाम् ॥ 53 ॥
तस्ययुद्धाभिकामस्यमृथेमुसलयोधिन ।
प्रहस्तस्यशिलान्नीलोमूर्ध्नितूर्णमपातयत् ॥ 54 ॥
सातेनकपिमुख्येनविमुक्तामहतीशिला ।
बिभेदबहुधाघोराप्रहस्तस्यशिरस्तदा ॥ 55 ॥
विभिन्न शिरसस् तस्य बहु सुस्राव शोणितम् ।
शरीराद् अपि सुस्राव गिरेह् प्रस्रवणं यथा ॥ 56 ॥
विभिन्नशिरसस्तस्यबहुसुस्रावशोणितम् ।
शरीरादपिसुस्रावगिरेःप्रस्रवणंयथा ॥ 57 ॥
हतेप्रहस्तेनीलेनतदकम्प्यम्महाबलम् ।
राक्षसानामहृष्टानांलङ्कामभिजगामह ॥ 58 ॥
नशेकुस्समवस्थातुन्निहतेवाहिनीपतौ ।
सेतुबन्धंसमासाद्यविशीर्णंसलिलंयथा ॥ 59 ॥
हतेतस्मिंश्चमूमुख्येराक्षसास्तेनिरुद्यमाः ।
रक्षःपतिगृहङ्गत्वाध्यानमूकत्वमास्थिताः ॥ 60 ॥
प्राप्ताश्शोकार्णवन्तीव्रन्निस्सज्ञौइवतेऽभवन् ।
ततस्तुनीलोविजयीमहाबलःप्रशस्यमानःसुकृतेनकर्मणा ।
समेत्यरामेणसलक्ष्मणेनप्रहृष्टरूपस्तुबभूवयूथपः ॥ 61 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे अष्टपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha aṣṭapañcāśassargaḥ |
tataḥprahastanniryāntandṛṣṭavābhīmaparākramam |
uvācasasmitaṃrāmovibhīṣaṇamarindamaḥ || 1 ||
kaeṣassumahākāyobalenamahatāvṛtaḥ |
ācakṣvamemahābāho vīryavantanniśācaram || 2 ||
rāghavasyavacaśśrutvāpratyuvācavibhīṣaṇaḥ || 3 ||
eṣasenāpatistasyaprahastonāmarākṣasaḥ |
laṅkāyāṃrākṣasendrasyatribhāgabalasamvṛtaḥ || 4 ||
vīryavānastravicchūraḥsuprakhyāścaparākrame |
tataḥprahastanniryāntambhīmambhīmaparākramam || 5 ||
garjantaṃsumahākāyaṃrākṣasairabhisamvṛtam |
dadarśamahatīsenāvānarāṇāmbalīyasām || 6 ||
abhisañjātaroṣāṇāmprahastamabhigarjatām |
khaḍagaśaktyṛṣṇibāṇāścaśūlānimusalānica || 7 ||
gadāścaparighāḥprāsāvividhāścapariśvadhāḥ |
nūṃṣicavicitrāṇirākṣasānāñjayaiṣiṇām || 8 ||
pragṛhītānyaśobhantavānarānabhidhāvatām |
jagṛhuḥpādapāṃścāpipuṣpitānvānararṣabhāḥ || 9 ||
śilāścavipulādīrghāyoddhukāmāḥplavaṅgamāḥ |
teṣāmanyonyamāsādyasaṅgrāmaḥsumahānabhūt || 10 ||
bahūnāmaśmavṛṣṭiñcaśaravarṣañcavarṣatām |
bahavorākṣasāyuddhebahūnvānarayūdhapān || 11 ||
vānarārākṣasāṃścāpinijaghnurbahavobahūn |
śūlaiḥpramathitāḥkecitkeciccaparamāyudhaiḥ || 12 ||
parighairāhatāḥkecitkecicchinnāḥparaśvadhaiḥ |
nirucchavāsāḥkṛtāḥ kecitpatitādharaṇītale || 13 ||
vibhinnahṛdayāḥkecidiṣusandhānasanditāḥ |
kecivdidhākṛtāḥkhaḍagaiḥsphurantaḥpatitābhuvi || 14 ||
vānarārākṣasaiśśūlaipārśvataścāvadāritāḥ |
vānaraiścāpisaṅkruddhairākṣasaughāḥsamantataḥ || 15 ||
pādapairgiriśṛṅgaiścasampiṣṭāvasudhātale |
vajrasparśatalairhasssairmuṣṭibhiścahatābhṛśam || 16 ||
vemuśśoṇitamāsyebhyoviśīrṇadaśanekṣaṇāḥ |
ārtasvanañcasvanatāṃsiṃhanādañcanardatām || 17 ||
babhūvatumulaśśabdoharīṇāṃrakṣasāṃyudhi |
vānarārākṣasāḥkruddhāvīramārgamanuvratāḥ || 18 ||
vivṛttanayanāḥkrūrāścakruḥkarmāṇyabhītavat |
narāntakaḥkumbhahanurmahānādassamunnataḥ || 19 ||
eteprahastasacivāssarvejaghnurvanaukasaḥ |
teṣāmāpatatāṃśīghrannighnatāñcāpivānarān || 20 ||
dvividogiriśṛṅgeṇajaghānaikannarāntakam |
durmukhaḥpunarutthāyakapissavipuladrumam || 21 ||
rākṣasaṅkṣiprahastastusamunnatamapothayat |
jāmbavāṃstususaṅkruddhaḥpragṛhyamahatīṃśilām || 22 ||
pātayāmāsatejasvīmahānādasyavakṣasi |
athakumbhahanustatratāreṇāsādyavīryavān || 23 ||
vṛkṣeṇābhihatomūrdhniprāṇānsantyājayadraṇe |
amṛṣyamāṇastatkarmaprahastorathamāśritaḥ || 24 ||
cakāra kadanaṃ ghoraṃ dhanuṣ pāṇir vana okasām |
āvarta;iva samjajne;ubhayoh senayos tadā || 25 ||
kṣubhitasyāprameyasyasāgarasyevanissvanaḥ |
mahatāhiśaraugheṇaprahastoyuddhakovidaḥ || 26 ||
ardayāmāsasaṅkruddhovānarān paramāhave |
vānarāṇāṃśarīraiścarākṣasānāñcamedinī || 27 ||
babhūnvicitāghorāḥpatitairivaparvatai |
sāmahīrudhiraugheṇapracchannāsamprakāśate || 28 ||
sañchannāmādhavemāsipalāśairivapuṣpitaiḥ |
hatavīraughavasrāntubhagnāyudhamahādrumām || 29 ||
śoṇita ogha mahā toyāṃ yama sāgara gāminīm |
yakṛt plīha mahā pankāṃ vinikīrṇa antra śaibalām || 30 ||
bhinnakāyaśiromīnāmaṅgāvayavaśādvalām |
gṛdhrahaṃsagaṇākīrṇāṅkaṅkasārasasevitām || 31 ||
medaḥphenasamākīrṇāmārtasntitasvanām |
tāṅkāpuraṣudustārāṃyuddhabhūmimayīnnadīm || 32 ||
nadīmivaghanāpāyehaṃsasārasasevitām |
rākṣasāḥkapimukhyāścaterustāndustarānnadīm || 33 ||
yathā padma rajo dhvastāṃ nalinīṃ gaja yūthapāḥ |
tataḥ sṛjantaṃ bāṇa oghān prahastaṃ syandane sthitam || 34 ||
dadarśa tarasā nīlo vinighnantaṃ plavaṃ gamān |
uddhūta iva vāyuḥ khe mahādabhrabalaṃ balāt || 35 ||
samīkṣyābhidrutaṃyuddheprahastovāhinīpatiḥ |
rathenādityavarṇenanīlamevābhidudruve || 36 ||
sadhanurdhanvināṃśreṣṭhovikṛṣyaparamāhave || 37 ||
nīlāyavyasṛjadbāṇānprahastovāhinīpatiḥ |
teprāpyaviśikhānīlaṃvinirbhidyasamāhitāḥ || 38 ||
mahīñjagmurmahāvegāruṣitāivapannagāḥ |
nīlaḥśarairabhihatoniśitairjvalanopamaiḥ || 39 ||
satamparamadurdharṣamāpatantammahākapiḥ |
prahastantāḍayāmāsavṛkṣamutpāṭyavīryavān || 40 ||
satenābhihataḥkruddhonadanrākṣasapuṅgavaḥ |
vavarṣaśaravarṣāṇiplavaṅgānāñcamūpatau || 41 ||
tasyabāṇagaṇānghārānrākṣasasyamahābalaḥ |
apārayanvārayitumpratyagṛhṇānnimīlitaḥ || 42 ||
yathaivagovṛṣovarṣaṃśāradaṃśīghramāgatam |
evamevaprahastasyaśaravarṣandurāsadam || 43 ||
nimīlitākṣassahasānīlassehedurāsadān |
roṣitaśśaravarṣeṇasālenamahatāmahān |
prajaghānahayānanīlaḥprahastasyamahābalaḥ || 44 ||
tatansacāpamudgṛhyaprahastasyamahābalaḥ |
babhañjatarasānīlonanādacapunaḥpunaḥ || 45 ||
vidhanustukṛtastenaprahastovāhinīpatiḥ |
pragṛhyamusalaṅghoraṃsyandanādavapupluve || 46 ||
tāvubhauvāhinīmukhyaujātavairautarasvinau |
sthitaukṣatajagadigdhāṅgauprabhinnāvivakuñjarau || 47 ||
ullikhantausutīkṣṇābhirdaṃṣṭrābhiritaretaram |
siṃhaśārdūlasadṛśausiṃhaśārdūlaceṣṭitau || 48 ||
vikrāntavijayauvīrausamareṣnvivartinau |
kāṅkṣamāṇauyaśaḥprāptuṃvṛtravāsavayossaha || 49 ||
ājaghānatadānīlaṃlalāṭemusalenasaḥ |
prahastaḥparamāyattastatassusrāvaśoṇitam || 50 ||
tataḥśoṇitadigdhāṅgaḥpragṛhyasumahātarum |
prahastasyorasikruddhovisasarjamahākapiḥ || 51 ||
tamacintyaprahāraṃsapragṛhyamusalammahat |
abhidudrāvabalinambalānanīlamplavaṅgamam || 52 ||
tamugravegaṃsaṃrabdhamāpatantammahākapiḥ |
tatassamprekṣyajagrāhamahāvegomahāśilām || 53 ||
tasyayuddhābhikāmasyamṛthemusalayodhina |
prahastasyaśilānnīlomūrdhnitūrṇamapātayat || 54 ||
sātenakapimukhyenavimuktāmahatīśilā |
bibhedabahudhāghorāprahastasyaśirastadā || 55 ||
vibhinna śirasas tasya bahu susrāva śoṇitam |
śarīrād api susrāva gireh prasravaṇaṃ yathā || 56 ||
vibhinnaśirasastasyabahususrāvaśoṇitam |
śarīrādapisusrāvagireḥprasravaṇaṃyathā || 57 ||
hateprahastenīlenatadakampyammahābalam |
rākṣasānāmahṛṣṭānāṃlaṅkāmabhijagāmaha || 58 ||
naśekussamavasthātunnihatevāhinīpatau |
setubandhaṃsamāsādyaviśīrṇaṃsalilaṃyathā || 59 ||
hatetasmiṃścamūmukhyerākṣasāstenirudyamāḥ |
rakṣaḥpatigṛhaṅgatvādhyānamūkatvamāsthitāḥ || 60 ||
prāptāśśokārṇavantīvrannissajñauivate'bhavan |
tatastunīlovijayīmahābalaḥpraśasyamānaḥsukṛtenakarmaṇā |
sametyarāmeṇasalakṣmaṇenaprahṛṣṭarūpastubabhūvayūthapaḥ || 61 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe aṣṭapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in