শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ একাদশাধিকশততমস্সর্গঃ ।
অথসংস্মারযামাসমাতলিরাঘবন্তদা ।
অজানন্নিবকিংবীরত্বমেনমনুবর্তসে ॥ 1 ॥
বিসৃজাস্মৈবধাযত্বমস্ত্রম্পৈতামহম্প্রভো ।
বিনাশকালঃকথিতোঃযঃসুরৈঃসোঽদ্যবর্ততে ॥ 2 ॥
ততঃসংস্মারিতোরামস্তেনবাক্যেনমাতলেঃ ।
জগ্রাহ স শরন্দীপ্তন্নিঃশ্বসন্তমিবোরগম্ ॥ 3 ॥
যন্তস্মৈপ্রথমম্প্রাদাদগস্ত্যোভগবানৃষিঃ ।
ব্রহ্মদত্তম্মহাবাণমমোঘংযুধিবীর্যবান্ ॥ 4 ॥
ব্রহ্মণানির্মিতম্পূর্বমিন্দ্রার্থমমিতৌজসা ।
দত্তংসুরপতেঃপূর্বন্ত্রিলোকজযকাঙ্ক্ষিণঃ ॥ 5 ॥
যস্যবাজেষুপবনঃফলেপাবকভাস্করৌ ।
শরীরমাকাশমযঙ্গৌরবেমেরুমন্দরৌ ॥ 6 ॥
জাজ্বল্যমানংবপুষাসুপুঙ্খংহেমভূষিতম্ ।
তেজসাসর্বভূতানাঙ্কৃতম্ভাস্করবর্চসম্ ॥ 7 ॥
সধূমমিবকালানগিন্দীপ্তমাশীবিষোপমম্ ।
নরনাগাশ্ববৃদ্ধানাম্ভেদনঙ্ক্ষিপ্রকারিণম্ ॥ 8 ॥
দ্বারাণাম্পরিঘাণাং চ গিরীণাঞ্চাপিভেদনম্ ।
নানারুধিরদিগ্ধাঙ্গম্মেদোদিগ্ধংসুদারুণম্ ॥ 9 ॥
বজ্রসারম্মহানাদন্নানাসমিতিদারণম্ ।
সর্ববিত্রাসনম্ভীমংশ্বসন্তমিবপন্নগম্ ॥ 10 ॥
কঙ্কগৃধ্রবকানাং চ গোমাযুগণরক্ষসাম্ ।
নিত্যম্ভক্ষপ্রদংযুদ্ধেযমরূপম্ভযাপহম্ ॥ 11 ॥
নন্দনংবানরেন্দ্রাণাংরক্ষসামবসাদনম্ ।
বাজিতংবিবিধৈর্বাজৈশ্চারুচিত্রৈর্গরুত্মতঃ ॥ 12 ॥
তমুত্তমেষুংলোকানামিক্ষ্বাকুভযনাশনম্ ।
দ্বিষতাঙ্কীর্তিহরণম্প্রহর্ষকরমাত্মনঃ ॥ 13 ॥
অভিম্নত্যততোরামস্তম্মহেষুম্মহাবলঃ ।
বেদপ্রোক্তেনবিধিনাসন্দধেকার্মুকেবলী ॥ 14 ॥
তস্মিন্ সধনীযমানেতুরাঘবেণশরোত্তমে ।
সর্বভূতানিসন্ত্রেসুশ্চচাল চ বসুন্ধরা ॥ 15 ॥
স রাবণাযসঙ্রুদ্ধোভৃশমাযম্যকার্মুকম্ ।
চিক্ষেপপরমাযত্তঃশরম্মর্মবিদারণম্ ॥ 16 ॥
সর্বলোকেশ্বরঃ শ্রীমান্ লোকানাং হিতকাম্যযা ।
সরাক্ষস পরীবারং হতবাংস্ত্বাং মহাদ্যুতিঃ ॥ 17 ॥
স বিসৃষ্টোমহাবেগশ্শরীরান্তকরশ্শরঃ ।
চিচ্ছেদহৃদযন্তস্যরাবণস্যদুরাত্মনঃ ॥ 18 ॥
রুধিরাক্তস্সবেগেনশরীরান্তকরঃশরঃ ।
রাবণস্যহরন্প্রাণান্বিবেশধরণীতলম্ ॥ 19 ॥
স শরোরাবণংহত্বারুধিরার্দ্রীকৃতচ্ছবিঃ ।
কৃতকর্মানিভৃতবত্স্বতূণীম্পুনরাবিশত্ ॥ 20 ॥
তস্যহস্তাদ্ধতস্যাশুকার্মুকং চ সসাযকম্ ।
নিপপাতসহপ্রাণৈর্ভ্রশ্যমানস্যজীবিতাত্ ॥ 21 ॥
গতাসুর্ভীমবেগস্তুনৈরৃতেন্দ্রোমহাদ্যুতিঃ ।
পপাতস্যন্দনাদ্ভূমৌবৃত্রোবজ্রহতোযথা ॥ 22 ॥
তন্দৃষ্টবাপতিতম্ভূমৌহতশেষানিশাচরাঃ ।
হতনাধাভযত্রস্তাস্সর্বতস্সম্প্রদুদ্রুবুঃ ॥ 23 ॥
সর্বতশ্চাভিপেতুস্তান্বানরাদ্রুমযোধিনঃ ।
দশগ্রীববধন্দৃষ্টবাবানরাজিতকাশিনঃ ॥ 24 ॥
অর্দিতাবানরৈর্ভ্রষ্টালঙ্কামভ্যপতন্ ভযাত্ ।
হতাশ্রযাত্বাত্করুণৈর্ভাষ্পপ্রস্রবণৈর্মুখৈঃ ॥ 25 ॥
ততোবিনেদুঃসম্হৃষ্টাবানরাঃজিতকাশিনঃ ।
বদন্তোরাঘবজযংরাবণস্য জ তদ্বধম্ ॥ 26 ॥
অথান্তরিক্ষেব্যনদত্সৌম্যস্ত্রিদশদুন্ধুভিঃ ।
দিব্যগন্ধশহস্তত্রমারুতস্সুসুকোববৌ ॥ 27 ॥
নিপপাতান্তরিক্ষাচ্চপুষ্পবৃষ্টিস্তদাভুবি ।
কিরন্তীরাঘবরথন্দুরবাপামনোহরা ॥ 28 ॥
রাঘবস্তবসংযুক্তাগগনে চ বিশুশ্রুবে ।
সাধুসাধ্বিতিবাগগ্য্রাদেবতানাম্মহাত্মনাম্ ॥ 29 ॥
অবিবেশমহান্ হর্ষোদেবানাঞ্চারণৈঃসহ ।
রাবণেনিহতেরৌদ্রেসর্বলোকভযঙ্করে ॥ 30 ॥
ততঃসকামংসুগ্রীবমঙ্গদং চ বিভীষণম্ ।
চকাররাঘবঃপ্রীতোহত্বারাক্ষসপুঙ্গবম্ ॥ 31 ॥
ততঃপ্রজগ্মুঃপ্রশমম্মরুদ্গণাদিশঃপ্রসেদুর্বিমলন্নভোঽভবত্ ।
মহীচকম্পে ন চ মারুতোববৌস্থিরপ্রভশ্চাপ্যভবদ্দিবাকরঃ ॥ 32 ॥
ততস্তুসুগ্রীববিভীষণাঙ্গদাঃসুহৃদ্বিশিষ্টাস্সহলক্ষ্মণাস্তদা ।
সমেত্যহৃষ্টাবিজযেনরাঘবংরণেঽভিরামংবিধিনাভ্যপূজযন্ ॥ 33 ॥
স তুনিহতরিপুস্স্থিরপ্রতিজ্ঞঃস্বজনবলাভিবৃতোরণেররাজ ।
রঘুকুলনৃপনন্দনোমহৌজাস্ত্রিদশগণৈরভিসংবৃতোযথেন্দ্রঃ ॥ 34 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে একাদশাধিকশততমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekādaśādhikaśatatamassargaḥ |
athasaṃsmārayāmāsamātalirāghavantadā |
ajānannivakiṃvīratvamenamanuvartase || 1 ||
visṛjāsmaivadhāyatvamastrampaitāmahamprabho |
vināśakālaḥkathitoḥyaḥsuraiḥso'dyavartate || 2 ||
tataḥsaṃsmāritorāmastenavākyenamātaleḥ |
jagrāha sa śarandīptanniḥśvasantamivoragam || 3 ||
yantasmaiprathamamprādādagastyobhagavānṛṣiḥ |
brahmadattammahābāṇamamoghaṃyudhivīryavān || 4 ||
brahmaṇānirmitampūrvamindrārthamamitaujasā |
dattaṃsurapateḥpūrvantrilokajayakāṅkṣiṇaḥ || 5 ||
yasyavājeṣupavanaḥphalepāvakabhāskarau |
śarīramākāśamayaṅgauravemerumandarau || 6 ||
jājvalyamānaṃvapuṣāsupuṅkhaṃhemabhūṣitam |
tejasāsarvabhūtānāṅkṛtambhāskaravarcasam || 7 ||
sadhūmamivakālānagindīptamāśīviṣopamam |
naranāgāśvavṛddhānāmbhedanaṅkṣiprakāriṇam || 8 ||
dvārāṇāmparighāṇāṃ ca girīṇāñcāpibhedanam |
nānārudhiradigdhāṅgammedodigdhaṃsudāruṇam || 9 ||
vajrasārammahānādannānāsamitidāraṇam |
sarvavitrāsanambhīmaṃśvasantamivapannagam || 10 ||
kaṅkagṛdhrabakānāṃ ca gomāyugaṇarakṣasām |
nityambhakṣapradaṃyuddheyamarūpambhayāpaham || 11 ||
nandanaṃvānarendrāṇāṃrakṣasāmavasādanam |
vājitaṃvividhairvājaiścārucitrairgarutmataḥ || 12 ||
tamuttameṣuṃlokānāmikṣvākubhayanāśanam |
dviṣatāṅkīrtiharaṇampraharṣakaramātmanaḥ || 13 ||
abhimnatyatatorāmastammaheṣummahābalaḥ |
vedaproktenavidhināsandadhekārmukebalī || 14 ||
tasmin sadhanīyamāneturāghaveṇaśarottame |
sarvabhūtānisantresuścacāla ca vasundharā || 15 ||
sa rāvaṇāyasaṅruddhobhṛśamāyamyakārmukam |
cikṣepaparamāyattaḥśarammarmavidāraṇam || 16 ||
sarvalokeśvaraḥ śrīmān lokānāṃ hitakāmyayā |
sarākṣasa parīvāraṃ hatavāṃstvāṃ mahādyutiḥ || 17 ||
sa visṛṣṭomahāvegaśśarīrāntakaraśśaraḥ |
cicchedahṛdayantasyarāvaṇasyadurātmanaḥ || 18 ||
rudhirāktassavegenaśarīrāntakaraḥśaraḥ |
rāvaṇasyaharanprāṇānviveśadharaṇītalam || 19 ||
sa śarorāvaṇaṃhatvārudhirārdrīkṛtacchaviḥ |
kṛtakarmānibhṛtavatsvatūṇīmpunarāviśat || 20 ||
tasyahastāddhatasyāśukārmukaṃ ca sasāyakam |
nipapātasahaprāṇairbhraśyamānasyajīvitāt || 21 ||
gatāsurbhīmavegastunairṛtendromahādyutiḥ |
papātasyandanādbhūmauvṛtrovajrahatoyathā || 22 ||
tandṛṣṭavāpatitambhūmauhataśeṣāniśācarāḥ |
hatanādhābhayatrastāssarvatassampradudruvuḥ || 23 ||
sarvataścābhipetustānvānarādrumayodhinaḥ |
daśagrīvavadhandṛṣṭavāvānarājitakāśinaḥ || 24 ||
arditāvānarairbhraṣṭālaṅkāmabhyapatan bhayāt |
hatāśrayātvātkaruṇairbhāṣpaprasravaṇairmukhaiḥ || 25 ||
tatovineduḥsamhṛṣṭāvānarāḥjitakāśinaḥ |
vadantorāghavajayaṃrāvaṇasya ja tadvadham || 26 ||
athāntarikṣevyanadatsaumyastridaśadundhubhiḥ |
divyagandhaśahastatramārutassusukovavau || 27 ||
nipapātāntarikṣāccapuṣpavṛṣṭistadābhuvi |
kirantīrāghavarathanduravāpāmanoharā || 28 ||
rāghavastavasaṃyuktāgagane ca viśuśruve |
sādhusādhvitivāgagyrādevatānāmmahātmanām || 29 ||
aviveśamahān harṣodevānāñcāraṇaiḥsaha |
rāvaṇenihateraudresarvalokabhayaṅkare || 30 ||
tataḥsakāmaṃsugrīvamaṅgadaṃ ca vibhīṣaṇam |
cakārarāghavaḥprītohatvārākṣasapuṅgavam || 31 ||
tataḥprajagmuḥpraśamammarudgaṇādiśaḥprasedurvimalannabho'bhavat |
mahīcakampe na ca mārutovavausthiraprabhaścāpyabhavaddivākaraḥ || 32 ||
tatastusugrīvavibhīṣaṇāṅgadāḥsuhṛdviśiṣṭāssahalakṣmaṇāstadā |
sametyahṛṣṭāvijayenarāghavaṃraṇe'bhirāmaṃvidhinābhyapūjayan || 33 ||
sa tunihataripussthirapratijñaḥsvajanabalābhivṛtoraṇerarāja |
raghukulanṛpanandanomahaujāstridaśagaṇairabhisaṃvṛtoyathendraḥ || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekādaśādhikaśatatamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ एकादशाधिकशततमस्सर्गः ।
अथसंस्मारयामासमातलिराघवन्तदा ।
अजानन्निवकिंवीरत्वमेनमनुवर्तसे ॥ 1 ॥
विसृजास्मैवधायत्वमस्त्रम्पैतामहम्प्रभो ।
विनाशकालःकथितोःयःसुरैःसोऽद्यवर्तते ॥ 2 ॥
ततःसंस्मारितोरामस्तेनवाक्येनमातलेः ।
जग्राह स शरन्दीप्तन्निःश्वसन्तमिवोरगम् ॥ 3 ॥
यन्तस्मैप्रथमम्प्रादादगस्त्योभगवानृषिः ।
ब्रह्मदत्तम्महाबाणममोघंयुधिवीर्यवान् ॥ 4 ॥
ब्रह्मणानिर्मितम्पूर्वमिन्द्रार्थममितौजसा ।
दत्तंसुरपतेःपूर्वन्त्रिलोकजयकाङ्क्षिणः ॥ 5 ॥
यस्यवाजेषुपवनःफलेपावकभास्करौ ।
शरीरमाकाशमयङ्गौरवेमेरुमन्दरौ ॥ 6 ॥
जाज्वल्यमानंवपुषासुपुङ्खंहेमभूषितम् ।
तेजसासर्वभूतानाङ्कृतम्भास्करवर्चसम् ॥ 7 ॥
सधूममिवकालानगिन्दीप्तमाशीविषोपमम् ।
नरनागाश्ववृद्धानाम्भेदनङ्क्षिप्रकारिणम् ॥ 8 ॥
द्वाराणाम्परिघाणां च गिरीणाञ्चापिभेदनम् ।
नानारुधिरदिग्धाङ्गम्मेदोदिग्धंसुदारुणम् ॥ 9 ॥
वज्रसारम्महानादन्नानासमितिदारणम् ।
सर्ववित्रासनम्भीमंश्वसन्तमिवपन्नगम् ॥ 10 ॥
कङ्कगृध्रबकानां च गोमायुगणरक्षसाम् ।
नित्यम्भक्षप्रदंयुद्धेयमरूपम्भयापहम् ॥ 11 ॥
नन्दनंवानरेन्द्राणांरक्षसामवसादनम् ।
वाजितंविविधैर्वाजैश्चारुचित्रैर्गरुत्मतः ॥ 12 ॥
तमुत्तमेषुंलोकानामिक्ष्वाकुभयनाशनम् ।
द्विषताङ्कीर्तिहरणम्प्रहर्षकरमात्मनः ॥ 13 ॥
अभिम्नत्यततोरामस्तम्महेषुम्महाबलः ।
वेदप्रोक्तेनविधिनासन्दधेकार्मुकेबली ॥ 14 ॥
तस्मिन् सधनीयमानेतुराघवेणशरोत्तमे ।
सर्वभूतानिसन्त्रेसुश्चचाल च वसुन्धरा ॥ 15 ॥
स रावणायसङ्रुद्धोभृशमायम्यकार्मुकम् ।
चिक्षेपपरमायत्तःशरम्मर्मविदारणम् ॥ 16 ॥
सर्वलोकेश्वरः श्रीमान् लोकानां हितकाम्यया ।
सराक्षस परीवारं हतवांस्त्वां महाद्युतिः ॥ 17 ॥
स विसृष्टोमहावेगश्शरीरान्तकरश्शरः ।
चिच्छेदहृदयन्तस्यरावणस्यदुरात्मनः ॥ 18 ॥
रुधिराक्तस्सवेगेनशरीरान्तकरःशरः ।
रावणस्यहरन्प्राणान्विवेशधरणीतलम् ॥ 19 ॥
स शरोरावणंहत्वारुधिरार्द्रीकृतच्छविः ।
कृतकर्मानिभृतवत्स्वतूणीम्पुनराविशत् ॥ 20 ॥
तस्यहस्ताद्धतस्याशुकार्मुकं च ससायकम् ।
निपपातसहप्राणैर्भ्रश्यमानस्यजीवितात् ॥ 21 ॥
गतासुर्भीमवेगस्तुनैरृतेन्द्रोमहाद्युतिः ।
पपातस्यन्दनाद्भूमौवृत्रोवज्रहतोयथा ॥ 22 ॥
तन्दृष्टवापतितम्भूमौहतशेषानिशाचराः ।
हतनाधाभयत्रस्तास्सर्वतस्सम्प्रदुद्रुवुः ॥ 23 ॥
सर्वतश्चाभिपेतुस्तान्वानराद्रुमयोधिनः ।
दशग्रीववधन्दृष्टवावानराजितकाशिनः ॥ 24 ॥
अर्दितावानरैर्भ्रष्टालङ्कामभ्यपतन् भयात् ।
हताश्रयात्वात्करुणैर्भाष्पप्रस्रवणैर्मुखैः ॥ 25 ॥
ततोविनेदुःसम्हृष्टावानराःजितकाशिनः ।
वदन्तोराघवजयंरावणस्य ज तद्वधम् ॥ 26 ॥
अथान्तरिक्षेव्यनदत्सौम्यस्त्रिदशदुन्धुभिः ।
दिव्यगन्धशहस्तत्रमारुतस्सुसुकोववौ ॥ 27 ॥
निपपातान्तरिक्षाच्चपुष्पवृष्टिस्तदाभुवि ।
किरन्तीराघवरथन्दुरवापामनोहरा ॥ 28 ॥
राघवस्तवसंयुक्तागगने च विशुश्रुवे ।
साधुसाध्वितिवागग्य्रादेवतानाम्महात्मनाम् ॥ 29 ॥
अविवेशमहान् हर्षोदेवानाञ्चारणैःसह ।
रावणेनिहतेरौद्रेसर्वलोकभयङ्करे ॥ 30 ॥
ततःसकामंसुग्रीवमङ्गदं च विभीषणम् ।
चकारराघवःप्रीतोहत्वाराक्षसपुङ्गवम् ॥ 31 ॥
ततःप्रजग्मुःप्रशमम्मरुद्गणादिशःप्रसेदुर्विमलन्नभोऽभवत् ।
महीचकम्पे न च मारुतोववौस्थिरप्रभश्चाप्यभवद्दिवाकरः ॥ 32 ॥
ततस्तुसुग्रीवविभीषणाङ्गदाःसुहृद्विशिष्टास्सहलक्ष्मणास्तदा ।
समेत्यहृष्टाविजयेनराघवंरणेऽभिरामंविधिनाभ्यपूजयन् ॥ 33 ॥
स तुनिहतरिपुस्स्थिरप्रतिज्ञःस्वजनबलाभिवृतोरणेरराज ।
रघुकुलनृपनन्दनोमहौजास्त्रिदशगणैरभिसंवृतोयथेन्द्रः ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे एकादशाधिकशततमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekādaśādhikaśatatamassargaḥ |
athasaṃsmārayāmāsamātalirāghavantadā |
ajānannivakiṃvīratvamenamanuvartase || 1 ||
visṛjāsmaivadhāyatvamastrampaitāmahamprabho |
vināśakālaḥkathitoḥyaḥsuraiḥso'dyavartate || 2 ||
tataḥsaṃsmāritorāmastenavākyenamātaleḥ |
jagrāha sa śarandīptanniḥśvasantamivoragam || 3 ||
yantasmaiprathamamprādādagastyobhagavānṛṣiḥ |
brahmadattammahābāṇamamoghaṃyudhivīryavān || 4 ||
brahmaṇānirmitampūrvamindrārthamamitaujasā |
dattaṃsurapateḥpūrvantrilokajayakāṅkṣiṇaḥ || 5 ||
yasyavājeṣupavanaḥphalepāvakabhāskarau |
śarīramākāśamayaṅgauravemerumandarau || 6 ||
jājvalyamānaṃvapuṣāsupuṅkhaṃhemabhūṣitam |
tejasāsarvabhūtānāṅkṛtambhāskaravarcasam || 7 ||
sadhūmamivakālānagindīptamāśīviṣopamam |
naranāgāśvavṛddhānāmbhedanaṅkṣiprakāriṇam || 8 ||
dvārāṇāmparighāṇāṃ ca girīṇāñcāpibhedanam |
nānārudhiradigdhāṅgammedodigdhaṃsudāruṇam || 9 ||
vajrasārammahānādannānāsamitidāraṇam |
sarvavitrāsanambhīmaṃśvasantamivapannagam || 10 ||
kaṅkagṛdhrabakānāṃ ca gomāyugaṇarakṣasām |
nityambhakṣapradaṃyuddheyamarūpambhayāpaham || 11 ||
nandanaṃvānarendrāṇāṃrakṣasāmavasādanam |
vājitaṃvividhairvājaiścārucitrairgarutmataḥ || 12 ||
tamuttameṣuṃlokānāmikṣvākubhayanāśanam |
dviṣatāṅkīrtiharaṇampraharṣakaramātmanaḥ || 13 ||
abhimnatyatatorāmastammaheṣummahābalaḥ |
vedaproktenavidhināsandadhekārmukebalī || 14 ||
tasmin sadhanīyamāneturāghaveṇaśarottame |
sarvabhūtānisantresuścacāla ca vasundharā || 15 ||
sa rāvaṇāyasaṅruddhobhṛśamāyamyakārmukam |
cikṣepaparamāyattaḥśarammarmavidāraṇam || 16 ||
sarvalokeśvaraḥ śrīmān lokānāṃ hitakāmyayā |
sarākṣasa parīvāraṃ hatavāṃstvāṃ mahādyutiḥ || 17 ||
sa visṛṣṭomahāvegaśśarīrāntakaraśśaraḥ |
cicchedahṛdayantasyarāvaṇasyadurātmanaḥ || 18 ||
rudhirāktassavegenaśarīrāntakaraḥśaraḥ |
rāvaṇasyaharanprāṇānviveśadharaṇītalam || 19 ||
sa śarorāvaṇaṃhatvārudhirārdrīkṛtacchaviḥ |
kṛtakarmānibhṛtavatsvatūṇīmpunarāviśat || 20 ||
tasyahastāddhatasyāśukārmukaṃ ca sasāyakam |
nipapātasahaprāṇairbhraśyamānasyajīvitāt || 21 ||
gatāsurbhīmavegastunairṛtendromahādyutiḥ |
papātasyandanādbhūmauvṛtrovajrahatoyathā || 22 ||
tandṛṣṭavāpatitambhūmauhataśeṣāniśācarāḥ |
hatanādhābhayatrastāssarvatassampradudruvuḥ || 23 ||
sarvataścābhipetustānvānarādrumayodhinaḥ |
daśagrīvavadhandṛṣṭavāvānarājitakāśinaḥ || 24 ||
arditāvānarairbhraṣṭālaṅkāmabhyapatan bhayāt |
hatāśrayātvātkaruṇairbhāṣpaprasravaṇairmukhaiḥ || 25 ||
tatovineduḥsamhṛṣṭāvānarāḥjitakāśinaḥ |
vadantorāghavajayaṃrāvaṇasya ja tadvadham || 26 ||
athāntarikṣevyanadatsaumyastridaśadundhubhiḥ |
divyagandhaśahastatramārutassusukovavau || 27 ||
nipapātāntarikṣāccapuṣpavṛṣṭistadābhuvi |
kirantīrāghavarathanduravāpāmanoharā || 28 ||
rāghavastavasaṃyuktāgagane ca viśuśruve |
sādhusādhvitivāgagyrādevatānāmmahātmanām || 29 ||
aviveśamahān harṣodevānāñcāraṇaiḥsaha |
rāvaṇenihateraudresarvalokabhayaṅkare || 30 ||
tataḥsakāmaṃsugrīvamaṅgadaṃ ca vibhīṣaṇam |
cakārarāghavaḥprītohatvārākṣasapuṅgavam || 31 ||
tataḥprajagmuḥpraśamammarudgaṇādiśaḥprasedurvimalannabho'bhavat |
mahīcakampe na ca mārutovavausthiraprabhaścāpyabhavaddivākaraḥ || 32 ||
tatastusugrīvavibhīṣaṇāṅgadāḥsuhṛdviśiṣṭāssahalakṣmaṇāstadā |
sametyahṛṣṭāvijayenarāghavaṃraṇe'bhirāmaṃvidhinābhyapūjayan || 33 ||
sa tunihataripussthirapratijñaḥsvajanabalābhivṛtoraṇerarāja |
raghukulanṛpanandanomahaujāstridaśagaṇairabhisaṃvṛtoyathendraḥ || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekādaśādhikaśatatamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.