শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডম্ ।
অথ একচত্বারিংশস্সর্গঃ ।
ততঃ প্রস্থাপ্য সুগ্রীবস্তন্মহদ্বানরং বলম্ ।
দক্ষিণাং প্রেষযামাস বানরানভিলক্ষিতান্ ॥ 1 ॥
নীল মগ্নিসুতং চৈব হনুমন্তং চ বানরম্ ।
পিতামহসুতং চৈব জাম্ববন্তং মহাবলম্ ॥ 2 ॥
সুহোত্রং চ শরারিং চ শরগুল্মং তথৈব চ ।
গজং গবাক্ষং গবযং সুষেণমৃষভং তথা ॥ 3 ॥
মৈন্দং চ দ্বিবিদং চৈব বিজযং গন্ধমাদনম্ ।
উল্কামুখমসঙ্গং চ হুতাশনসুতাবুভৌ ॥ 4 ॥
অঙ্গদপ্রমুখান্বীরান্বীরঃ কপিগণেশ্বরঃ ।
বেগবিক্রমসম্পন্নান্সন্দিদেশ বিশেষবিত্ ॥ 5 ॥
তেষামগ্রেসরং চৈব মহাবলমথাঙ্গদম্ ।
বিধায হরিবীরাণামাদিশদ্দক্ষিণাং দিশম্ ॥ 6 ॥
যে কেচন সমুদ্দেশাস্তস্যাং দিশি সুদুর্গমাঃ ।
কপীশঃ কপিমুখ্যানাং স তেষাং তানুদাহরত্ ॥ 7 ॥
সহস্রশিরসং বিন্ধ্যং নানাদ্রুমলতাযুতম্ ।
নর্মদাং চ নদীং রম্যাং মহোরগনিষেবিতাম্ ॥ 8 ॥
ততো গোদাবরীং রম্যাং কৃষ্ণবেণীং মহানদীম্ ।
বরদাং চ মহাভাগাং মহোরগনিষেবিতাম্ ॥ 9 ॥
মেখলামুত্কলাং চৈব দশার্ণনগরাণ্যপি ।
আশ্ববন্তীমবন্তীং চ সর্বামেবানুপশ্যত ॥ 10 ॥
বিদর্ভানৃষিকাংশ্চৈব রম্যান্মাহিষকানপি ।
তথা বঙ্গান্কলিঙ্গাংশ্চ কৌশিকাংশ্চ সমন্ততঃ ॥ 11 ॥
অন্বীক্ষ্য দণ্ডকারণ্যং সপর্বতনদীগুহাম্ ।
নদীং গোদাবরীং চৈব সর্বমেবানুপশ্যত ॥ 12 ॥
তথৈবান্ধ্রাংশ্চ পুণ্ড্রাংশ্চ চোলান্পাণ্ড্যান্ত্স কেরলান্ ।
অযোমুখশ্চ গন্তব্যঃ পর্বতো ধাতুমণ্ডিতঃ ॥ 13 ॥
বিচিত্রশিখর শ্শ্রীমাংশ্চিত্রপুষ্পিতকাননঃ ।
সচন্দনবনোদ্দেশো মার্গিতব্যো মহাগিরিঃ ॥ 14 ॥
ততস্তামাপগাং দিব্যাং প্রসন্নসলিলাং শিবাম্ ।
তত্র দ্রক্ষ্যথ কাবেরীং বিহিতামপ্সরোগণৈঃ ॥ 15 ॥
তস্যাসীনং নগস্যাগ্রে মলযস্য মহৌজসম্ ।
দ্রক্ষ্যথাঽদিত্যসঙ্কাশমগস্ত্যমৃষিসত্তমম্ ॥ 16 ॥
ততস্তেনাভ্যনুজ্ঞাতাঃ প্রসন্নেন মহাত্মনা ।
তাম্রপর্ণীং গ্রাহজুষ্টাং তরিষ্যথ মহানদীম্ ॥ 17 ॥
সা চন্দনবনৈর্দিব্যৈ প্রচ্ছন্না দ্বীপশালিনী ।
কান্তেব যুবতিঃ কান্তাং সমুদ্রমবগাহতে ॥ 18 ॥
ততো হেমমযং দিব্যং মুক্তামণিবিভূষিতম্ ।
যুক্তং কবাটং পাণ্ড্যানাং গতা দ্রক্ষ্যথ বানরাঃ ॥ 19 ॥
ততস্সমুদ্রমাসাদ্য সম্প্রধার্যার্থনিশ্চযম্ ।
অগস্ত্যেনান্তরে তত্র সাগরে বিনিবেশিতঃ ॥ 20 ॥
চিত্রনানানগঃ শ্রীমান্মহেন্দ্রঃ পর্বতোত্তমঃ ।
জাতরূপমযঃ শ্রীমানবগাঢো মহার্ণবম্ ॥ 21 ॥
নানাবিধৈর্নগৈ স্সর্বৈলতাভিশ্চোপশোভিতম্ ।
দেবর্ষিযক্ষপ্রবরৈরপ্সরোভিশ্চ সেবিতম্ ॥ 22 ॥
সিদ্ধচারণসঙ্ঘৈশ্চ প্রকীর্ণং সমনোরমম্ ।
তমুপৈতি সহস্রাক্ষঃ সদা পর্বসু পর্বসু ॥ 23 ॥
দ্বীপস্তস্যাপরে পারে শতযোজনমাযতঃ ।
অগম্যো মানুষৈর্দীপ্তস্তং মার্গধ্বং সমন্ততঃ ॥ 24 ॥
তত্র সর্বাত্মনা সীতা মার্গিতব্যা বিশেষতঃ ।
স হি দেশস্তু বধ্যস্য রাবণস্য দুরাত্মনঃ ॥ 25 ॥
রাক্ষসাধিপতের্বাসস্সহস্রাক্ষসমদ্যুতেঃ ।
দক্ষিণস্য সমুদ্রস্য মধ্যে তস্য তু রাক্ষসী ॥ 26 ॥
অঙ্গারকেতি বিখ্যাতা ছাযামাকৃষ্য ভোজিনী ।
এবং নিস্সংশযান্কৃত্বা সংশযান্নষ্টসংশযাঃ ॥ 27 ॥
মৃগযধ্বং নরেন্দ্রস্য পত্নীমমিততেজসঃ ।
তমতিক্রম্য লক্ষ্মীবান্সমুদ্রে শতযোজনে ॥ 28 ॥
গিরিঃ পুষ্পিতকো নাম সিদ্ধচারণসেবিতঃ ।
চন্দ্রসূর্যাংশুসঙ্কাশস্সাগরাম্বুসমাবৃতঃ ॥ 29 ॥
ভ্রাজতে বিপুলৈশ্শৃঙ্গৈরম্বরং বিলিখন্নিব ।
তস্যৈকং কাঞ্চনং শৃঙ্গং সেবতেঽযং দিবাকরঃ ॥ 30 ॥
শ্বেতং রাজতমেকং চ সেবতেঽযং নিশাকরঃ ।
ন তং কৃতঘ্নাঃ পশ্যন্তি ন নৃশংসা ন নাস্তিকাঃ ॥ 31 ॥
প্রণম্য শিরসা শৈলং তং বিমার্গত বানরাঃ ।
তমতিক্রম্য দুর্ধর্ষ স্সূর্যবান্নাম পর্বতঃ ॥ 32 ॥
অধ্বনা দুর্বিগাহেন যোজনানি চতুর্দশ ।
ততস্তমপ্যতিক্রম্য বৈদ্যুতো নাম পর্বতঃ ॥ 33 ॥
সর্বকামফলৈর্বৃক্ষৈ স্সর্বকালমনোহরৈঃ ।
তত্র ভুক্ত্বা বরার্হাণি মূলানি চ ফলানি চ ॥ 34 ॥
মধূনি পীত্বা মুখ্যানি পরং গচ্ছত বানরাঃ ।
তত্র নেত্রমনঃকান্তঃ কুঞ্জরো নাম পর্বতঃ ॥ 35 ॥
অগস্ত্যভবনং যত্র নির্মিতং বিশ্বকর্মণা ।
তত্র যোজনবিস্তারমুচ্ছ্রিতং দশযোজনম্ ॥ 36 ॥
শরণং কাঞ্চনং দিব্যং নানারত্নবিভূষিতম্ ।
তত্র ভোগবতী নাম সর্পাণামালযঃ পুরী ॥ 37 ॥
বিশালকক্ষ্যা দুর্ধর্ষা সর্বতঃ পরিরক্ষিতা ।
রক্ষিতা পন্নগৈর্ঘোরৈস্তীক্ষ্ণদষ্ট্রৈরৈর্মহাবিষৈঃ ॥ 38 ॥
সর্পরাজো মহাপ্রাজ্ঞো যস্যাং বসতি বাসুকিঃ ।
নির্যায মার্গিতব্যা চ সা চ ভোগবতী পুরী ॥ 39 ॥
তত্র চানন্তরা দেশা যে কেচন সুসম্বৃতাঃ ।
তং চ দেশমতিক্রম্য মহানৃষভসংস্থিতঃ ॥ 40 ॥
সর্বরত্নমযঃ শ্রীমান্ ঋষভো নাম পর্বতঃ ।
গোশীর্ষকং পদ্মকং চ হরিশ্যামং চ চন্দনম্ ॥ 41 ॥
দিব্যমুত্পদ্যতে যত্র তচ্চৈবাগ্নিসমপ্রভম্ ।
ন তু তচ্চন্দনং দৃষ্টবা স্প্রষ্টব্যং চ কদাচন ॥ 42 ॥
রোহিতা নাম গন্ধর্বা ঘোরা রক্ষন্তি তদ্বনম্ ।
তত্র গন্ধর্বপতযঃ পঞ্চ সূর্যসমপ্রভাঃ ॥ 43 ॥
শৈলূষো গ্রামণী শ্শিগ্রু শ্শুভ্রো বভ্রুস্তথৈব চ ।
রবিসোমাগ্নিবপুষাং নিবাসঃ পুণ্যকর্মণাম্ ॥ 44 ॥
অন্তে পৃথিব্যা দুর্ধর্ষাস্তত্র স্বর্গজিতঃ স্থিতাঃ ।
ততঃ পরং ন বস্সেব্যঃ পিতৃলোক স্সুদারুণঃ ॥ 45 ॥
রাজধানী যমস্যৈষা কষ্টেন তমসা বৃতা ।
এতাবদেব যুষ্মাভির্বীরা বানরপুঙ্গবাঃ ॥ 46 ॥
শক্যং বিচেতুং গন্তুং বা নাতো গতিমতাং গতিঃ ।
সর্বমেতত্সমালোক্য যচ্চান্যদপি দৃশ্যতে ॥ 47 ॥
গতিং বিদিত্বা বৈদেহ্যা স্সন্নিবর্তিতুমর্হথ ।
যস্তু মাসান্নিবৃত্তোঽগ্রে দৃষ্টা সীতেতি বক্ষ্যতি ॥ 48 ॥
মত্তুল্যবিভবো ভোগৈ স্সুখং স বিহরিষ্যতি ।
ততঃ প্রিযতরো নাস্তি মম প্রাণাদ্বিশেষতঃ ॥ 49 ॥
কৃতাপরাধো বহুশো মম বন্ধুর্ভবিষ্যতি ।
অমিতবলপরাক্রমা ভবন্তো বিপুলগুণেষু কুলেষু চ প্রসূতাঃ ।
মনুজপতিসুতাং যথা লভধ্বং তদধিগুণং পুরুষার্থমারভধ্বম্ ॥ 50 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডে একচত্বারিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ekacatvāriṃśassargaḥ |
tataḥ prasthāpya sugrīvastanmahadvānaraṃ balam |
dakṣiṇāṃ preṣayāmāsa vānarānabhilakṣitān || 1 ||
nīla magnisutaṃ caiva hanumantaṃ ca vānaram |
pitāmahasutaṃ caiva jāmbavantaṃ mahābalam || 2 ||
suhotraṃ ca śarāriṃ ca śaragulmaṃ tathaiva ca |
gajaṃ gavākṣaṃ gavayaṃ suṣeṇamṛṣabhaṃ tathā || 3 ||
maindaṃ ca dvividaṃ caiva vijayaṃ gandhamādanam |
ulkāmukhamasaṅgaṃ ca hutāśanasutāvubhau || 4 ||
aṅgadapramukhānvīrānvīraḥ kapigaṇeśvaraḥ |
vegavikramasampannānsandideśa viśeṣavit || 5 ||
teṣāmagresaraṃ caiva mahābalamathāṅgadam |
vidhāya harivīrāṇāmādiśaddakṣiṇāṃ diśam || 6 ||
ye kecana samuddeśāstasyāṃ diśi sudurgamāḥ |
kapīśaḥ kapimukhyānāṃ sa teṣāṃ tānudāharat || 7 ||
sahasraśirasaṃ vindhyaṃ nānādrumalatāyutam |
narmadāṃ ca nadīṃ ramyāṃ mahoraganiṣevitām || 8 ||
tato godāvarīṃ ramyāṃ kṛṣṇaveṇīṃ mahānadīm |
varadāṃ ca mahābhāgāṃ mahoraganiṣevitām || 9 ||
mekhalāmutkalāṃ caiva daśārṇanagarāṇyapi |
āśvavantīmavantīṃ ca sarvāmevānupaśyata || 10 ||
vidarbhānṛṣikāṃścaiva ramyānmāhiṣakānapi |
tathā vaṅgānkaliṅgāṃśca kauśikāṃśca samantataḥ || 11 ||
anvīkṣya daṇḍakāraṇyaṃ saparvatanadīguhām |
nadīṃ godāvarīṃ caiva sarvamevānupaśyata || 12 ||
tathaivāndhrāṃśca puṇḍrāṃśca colānpāṇḍyāntsa keralān |
ayomukhaśca gantavyaḥ parvato dhātumaṇḍitaḥ || 13 ||
vicitraśikhara śśrīmāṃścitrapuṣpitakānanaḥ |
sacandanavanoddeśo mārgitavyo mahāgiriḥ || 14 ||
tatastāmāpagāṃ divyāṃ prasannasalilāṃ śivām |
tatra drakṣyatha kāverīṃ vihitāmapsarogaṇaiḥ || 15 ||
tasyāsīnaṃ nagasyāgre malayasya mahaujasam |
drakṣyathā'dityasaṅkāśamagastyamṛṣisattamam || 16 ||
tatastenābhyanujñātāḥ prasannena mahātmanā |
tāmraparṇīṃ grāhajuṣṭāṃ tariṣyatha mahānadīm || 17 ||
sā candanavanairdivyai pracchannā dvīpaśālinī |
kānteva yuvatiḥ kāntāṃ samudramavagāhate || 18 ||
tato hemamayaṃ divyaṃ muktāmaṇivibhūṣitam |
yuktaṃ kavāṭaṃ pāṇḍyānāṃ gatā drakṣyatha vānarāḥ || 19 ||
tatassamudramāsādya sampradhāryārthaniścayam |
agastyenāntare tatra sāgare viniveśitaḥ || 20 ||
citranānānagaḥ śrīmānmahendraḥ parvatottamaḥ |
jātarūpamayaḥ śrīmānavagāḍho mahārṇavam || 21 ||
nānāvidhairnagai ssarvailatābhiścopaśobhitam |
devarṣiyakṣapravarairapsarobhiśca sevitam || 22 ||
siddhacāraṇasaṅghaiśca prakīrṇaṃ samanoramam |
tamupaiti sahasrākṣaḥ sadā parvasu parvasu || 23 ||
dvīpastasyāpare pāre śatayojanamāyataḥ |
agamyo mānuṣairdīptastaṃ mārgadhvaṃ samantataḥ || 24 ||
tatra sarvātmanā sītā mārgitavyā viśeṣataḥ |
sa hi deśastu vadhyasya rāvaṇasya durātmanaḥ || 25 ||
rākṣasādhipatervāsassahasrākṣasamadyuteḥ |
dakṣiṇasya samudrasya madhye tasya tu rākṣasī || 26 ||
aṅgāraketi vikhyātā chāyāmākṛṣya bhojinī |
evaṃ nissaṃśayānkṛtvā saṃśayānnaṣṭasaṃśayāḥ || 27 ||
mṛgayadhvaṃ narendrasya patnīmamitatejasaḥ |
tamatikramya lakṣmīvānsamudre śatayojane || 28 ||
giriḥ puṣpitako nāma siddhacāraṇasevitaḥ |
candrasūryāṃśusaṅkāśassāgarāmbusamāvṛtaḥ || 29 ||
bhrājate vipulaiśśṛṅgairambaraṃ vilikhanniva |
tasyaikaṃ kāñcanaṃ śṛṅgaṃ sevate'yaṃ divākaraḥ || 30 ||
śvetaṃ rājatamekaṃ ca sevate'yaṃ niśākaraḥ |
na taṃ kṛtaghnāḥ paśyanti na nṛśaṃsā na nāstikāḥ || 31 ||
praṇamya śirasā śailaṃ taṃ vimārgata vānarāḥ |
tamatikramya durdharṣa ssūryavānnāma parvataḥ || 32 ||
adhvanā durvigāhena yojanāni caturdaśa |
tatastamapyatikramya vaidyuto nāma parvataḥ || 33 ||
sarvakāmaphalairvṛkṣai ssarvakālamanoharaiḥ |
tatra bhuktvā varārhāṇi mūlāni ca phalāni ca || 34 ||
madhūni pītvā mukhyāni paraṃ gacchata vānarāḥ |
tatra netramanaḥkāntaḥ kuñjaro nāma parvataḥ || 35 ||
agastyabhavanaṃ yatra nirmitaṃ viśvakarmaṇā |
tatra yojanavistāramucchritaṃ daśayojanam || 36 ||
śaraṇaṃ kāñcanaṃ divyaṃ nānāratnavibhūṣitam |
tatra bhogavatī nāma sarpāṇāmālayaḥ purī || 37 ||
viśālakakṣyā durdharṣā sarvataḥ parirakṣitā |
rakṣitā pannagairghoraistīkṣṇadaṣṭrairairmahāviṣaiḥ || 38 ||
sarparājo mahāprājño yasyāṃ vasati vāsukiḥ |
niryāya mārgitavyā ca sā ca bhogavatī purī || 39 ||
tatra cānantarā deśā ye kecana susamvṛtāḥ |
taṃ ca deśamatikramya mahānṛṣabhasaṃsthitaḥ || 40 ||
sarvaratnamayaḥ śrīmān ṛṣabho nāma parvataḥ |
gośīrṣakaṃ padmakaṃ ca hariśyāmaṃ ca candanam || 41 ||
divyamutpadyate yatra taccaivāgnisamaprabham |
na tu taccandanaṃ dṛṣṭavā spraṣṭavyaṃ ca kadācana || 42 ||
rohitā nāma gandharvā ghorā rakṣanti tadvanam |
tatra gandharvapatayaḥ pañca sūryasamaprabhāḥ || 43 ||
śailūṣo grāmaṇī śśigru śśubhro babhrustathaiva ca |
ravisomāgnivapuṣāṃ nivāsaḥ puṇyakarmaṇām || 44 ||
ante pṛthivyā durdharṣāstatra svargajitaḥ sthitāḥ |
tataḥ paraṃ na vassevyaḥ pitṛloka ssudāruṇaḥ || 45 ||
rājadhānī yamasyaiṣā kaṣṭena tamasā vṛtā |
etāvadeva yuṣmābhirvīrā vānarapuṅgavāḥ || 46 ||
śakyaṃ vicetuṃ gantuṃ vā nāto gatimatāṃ gatiḥ |
sarvametatsamālokya yaccānyadapi dṛśyate || 47 ||
gatiṃ viditvā vaidehyā ssannivartitumarhatha |
yastu māsānnivṛtto'gre dṛṣṭā sīteti vakṣyati || 48 ||
mattulyavibhavo bhogai ssukhaṃ sa vihariṣyati |
tataḥ priyataro nāsti mama prāṇādviśeṣataḥ || 49 ||
kṛtāparādho bahuśo mama bandhurbhaviṣyati |
amitabalaparākramā bhavanto vipulaguṇeṣu kuleṣu ca prasūtāḥ |
manujapatisutāṃ yathā labhadhvaṃ tadadhiguṇaṃ puruṣārthamārabhadhvam || 50 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ekacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ एकचत्वारिंशस्सर्गः ।
ततः प्रस्थाप्य सुग्रीवस्तन्महद्वानरं बलम् ।
दक्षिणां प्रेषयामास वानरानभिलक्षितान् ॥ 1 ॥
नील मग्निसुतं चैव हनुमन्तं च वानरम् ।
पितामहसुतं चैव जाम्बवन्तं महाबलम् ॥ 2 ॥
सुहोत्रं च शरारिं च शरगुल्मं तथैव च ।
गजं गवाक्षं गवयं सुषेणमृषभं तथा ॥ 3 ॥
मैन्दं च द्विविदं चैव विजयं गन्धमादनम् ।
उल्कामुखमसङ्गं च हुताशनसुतावुभौ ॥ 4 ॥
अङ्गदप्रमुखान्वीरान्वीरः कपिगणेश्वरः ।
वेगविक्रमसम्पन्नान्सन्दिदेश विशेषवित् ॥ 5 ॥
तेषामग्रेसरं चैव महाबलमथाङ्गदम् ।
विधाय हरिवीराणामादिशद्दक्षिणां दिशम् ॥ 6 ॥
ये केचन समुद्देशास्तस्यां दिशि सुदुर्गमाः ।
कपीशः कपिमुख्यानां स तेषां तानुदाहरत् ॥ 7 ॥
सहस्रशिरसं विन्ध्यं नानाद्रुमलतायुतम् ।
नर्मदां च नदीं रम्यां महोरगनिषेविताम् ॥ 8 ॥
ततो गोदावरीं रम्यां कृष्णवेणीं महानदीम् ।
वरदां च महाभागां महोरगनिषेविताम् ॥ 9 ॥
मेखलामुत्कलां चैव दशार्णनगराण्यपि ।
आश्ववन्तीमवन्तीं च सर्वामेवानुपश्यत ॥ 10 ॥
विदर्भानृषिकांश्चैव रम्यान्माहिषकानपि ।
तथा वङ्गान्कलिङ्गांश्च कौशिकांश्च समन्ततः ॥ 11 ॥
अन्वीक्ष्य दण्डकारण्यं सपर्वतनदीगुहाम् ।
नदीं गोदावरीं चैव सर्वमेवानुपश्यत ॥ 12 ॥
तथैवान्ध्रांश्च पुण्ड्रांश्च चोलान्पाण्ड्यान्त्स केरलान् ।
अयोमुखश्च गन्तव्यः पर्वतो धातुमण्डितः ॥ 13 ॥
विचित्रशिखर श्श्रीमांश्चित्रपुष्पितकाननः ।
सचन्दनवनोद्देशो मार्गितव्यो महागिरिः ॥ 14 ॥
ततस्तामापगां दिव्यां प्रसन्नसलिलां शिवाम् ।
तत्र द्रक्ष्यथ कावेरीं विहितामप्सरोगणैः ॥ 15 ॥
तस्यासीनं नगस्याग्रे मलयस्य महौजसम् ।
द्रक्ष्यथाऽदित्यसङ्काशमगस्त्यमृषिसत्तमम् ॥ 16 ॥
ततस्तेनाभ्यनुज्ञाताः प्रसन्नेन महात्मना ।
ताम्रपर्णीं ग्राहजुष्टां तरिष्यथ महानदीम् ॥ 17 ॥
सा चन्दनवनैर्दिव्यै प्रच्छन्ना द्वीपशालिनी ।
कान्तेव युवतिः कान्तां समुद्रमवगाहते ॥ 18 ॥
ततो हेममयं दिव्यं मुक्तामणिविभूषितम् ।
युक्तं कवाटं पाण्ड्यानां गता द्रक्ष्यथ वानराः ॥ 19 ॥
ततस्समुद्रमासाद्य सम्प्रधार्यार्थनिश्चयम् ।
अगस्त्येनान्तरे तत्र सागरे विनिवेशितः ॥ 20 ॥
चित्रनानानगः श्रीमान्महेन्द्रः पर्वतोत्तमः ।
जातरूपमयः श्रीमानवगाढो महार्णवम् ॥ 21 ॥
नानाविधैर्नगै स्सर्वैलताभिश्चोपशोभितम् ।
देवर्षियक्षप्रवरैरप्सरोभिश्च सेवितम् ॥ 22 ॥
सिद्धचारणसङ्घैश्च प्रकीर्णं समनोरमम् ।
तमुपैति सहस्राक्षः सदा पर्वसु पर्वसु ॥ 23 ॥
द्वीपस्तस्यापरे पारे शतयोजनमायतः ।
अगम्यो मानुषैर्दीप्तस्तं मार्गध्वं समन्ततः ॥ 24 ॥
तत्र सर्वात्मना सीता मार्गितव्या विशेषतः ।
स हि देशस्तु वध्यस्य रावणस्य दुरात्मनः ॥ 25 ॥
राक्षसाधिपतेर्वासस्सहस्राक्षसमद्युतेः ।
दक्षिणस्य समुद्रस्य मध्ये तस्य तु राक्षसी ॥ 26 ॥
अङ्गारकेति विख्याता छायामाकृष्य भोजिनी ।
एवं निस्संशयान्कृत्वा संशयान्नष्टसंशयाः ॥ 27 ॥
मृगयध्वं नरेन्द्रस्य पत्नीममिततेजसः ।
तमतिक्रम्य लक्ष्मीवान्समुद्रे शतयोजने ॥ 28 ॥
गिरिः पुष्पितको नाम सिद्धचारणसेवितः ।
चन्द्रसूर्यांशुसङ्काशस्सागराम्बुसमावृतः ॥ 29 ॥
भ्राजते विपुलैश्शृङ्गैरम्बरं विलिखन्निव ।
तस्यैकं काञ्चनं शृङ्गं सेवतेऽयं दिवाकरः ॥ 30 ॥
श्वेतं राजतमेकं च सेवतेऽयं निशाकरः ।
न तं कृतघ्नाः पश्यन्ति न नृशंसा न नास्तिकाः ॥ 31 ॥
प्रणम्य शिरसा शैलं तं विमार्गत वानराः ।
तमतिक्रम्य दुर्धर्ष स्सूर्यवान्नाम पर्वतः ॥ 32 ॥
अध्वना दुर्विगाहेन योजनानि चतुर्दश ।
ततस्तमप्यतिक्रम्य वैद्युतो नाम पर्वतः ॥ 33 ॥
सर्वकामफलैर्वृक्षै स्सर्वकालमनोहरैः ।
तत्र भुक्त्वा वरार्हाणि मूलानि च फलानि च ॥ 34 ॥
मधूनि पीत्वा मुख्यानि परं गच्छत वानराः ।
तत्र नेत्रमनःकान्तः कुञ्जरो नाम पर्वतः ॥ 35 ॥
अगस्त्यभवनं यत्र निर्मितं विश्वकर्मणा ।
तत्र योजनविस्तारमुच्छ्रितं दशयोजनम् ॥ 36 ॥
शरणं काञ्चनं दिव्यं नानारत्नविभूषितम् ।
तत्र भोगवती नाम सर्पाणामालयः पुरी ॥ 37 ॥
विशालकक्ष्या दुर्धर्षा सर्वतः परिरक्षिता ।
रक्षिता पन्नगैर्घोरैस्तीक्ष्णदष्ट्रैरैर्महाविषैः ॥ 38 ॥
सर्पराजो महाप्राज्ञो यस्यां वसति वासुकिः ।
निर्याय मार्गितव्या च सा च भोगवती पुरी ॥ 39 ॥
तत्र चानन्तरा देशा ये केचन सुसम्वृताः ।
तं च देशमतिक्रम्य महानृषभसंस्थितः ॥ 40 ॥
सर्वरत्नमयः श्रीमान् ऋषभो नाम पर्वतः ।
गोशीर्षकं पद्मकं च हरिश्यामं च चन्दनम् ॥ 41 ॥
दिव्यमुत्पद्यते यत्र तच्चैवाग्निसमप्रभम् ।
न तु तच्चन्दनं दृष्टवा स्प्रष्टव्यं च कदाचन ॥ 42 ॥
रोहिता नाम गन्धर्वा घोरा रक्षन्ति तद्वनम् ।
तत्र गन्धर्वपतयः पञ्च सूर्यसमप्रभाः ॥ 43 ॥
शैलूषो ग्रामणी श्शिग्रु श्शुभ्रो बभ्रुस्तथैव च ।
रविसोमाग्निवपुषां निवासः पुण्यकर्मणाम् ॥ 44 ॥
अन्ते पृथिव्या दुर्धर्षास्तत्र स्वर्गजितः स्थिताः ।
ततः परं न वस्सेव्यः पितृलोक स्सुदारुणः ॥ 45 ॥
राजधानी यमस्यैषा कष्टेन तमसा वृता ।
एतावदेव युष्माभिर्वीरा वानरपुङ्गवाः ॥ 46 ॥
शक्यं विचेतुं गन्तुं वा नातो गतिमतां गतिः ।
सर्वमेतत्समालोक्य यच्चान्यदपि दृश्यते ॥ 47 ॥
गतिं विदित्वा वैदेह्या स्सन्निवर्तितुमर्हथ ।
यस्तु मासान्निवृत्तोऽग्रे दृष्टा सीतेति वक्ष्यति ॥ 48 ॥
मत्तुल्यविभवो भोगै स्सुखं स विहरिष्यति ।
ततः प्रियतरो नास्ति मम प्राणाद्विशेषतः ॥ 49 ॥
कृतापराधो बहुशो मम बन्धुर्भविष्यति ।
अमितबलपराक्रमा भवन्तो विपुलगुणेषु कुलेषु च प्रसूताः ।
मनुजपतिसुतां यथा लभध्वं तदधिगुणं पुरुषार्थमारभध्वम् ॥ 50 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे एकचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ekacatvāriṃśassargaḥ |
tataḥ prasthāpya sugrīvastanmahadvānaraṃ balam |
dakṣiṇāṃ preṣayāmāsa vānarānabhilakṣitān || 1 ||
nīla magnisutaṃ caiva hanumantaṃ ca vānaram |
pitāmahasutaṃ caiva jāmbavantaṃ mahābalam || 2 ||
suhotraṃ ca śarāriṃ ca śaragulmaṃ tathaiva ca |
gajaṃ gavākṣaṃ gavayaṃ suṣeṇamṛṣabhaṃ tathā || 3 ||
maindaṃ ca dvividaṃ caiva vijayaṃ gandhamādanam |
ulkāmukhamasaṅgaṃ ca hutāśanasutāvubhau || 4 ||
aṅgadapramukhānvīrānvīraḥ kapigaṇeśvaraḥ |
vegavikramasampannānsandideśa viśeṣavit || 5 ||
teṣāmagresaraṃ caiva mahābalamathāṅgadam |
vidhāya harivīrāṇāmādiśaddakṣiṇāṃ diśam || 6 ||
ye kecana samuddeśāstasyāṃ diśi sudurgamāḥ |
kapīśaḥ kapimukhyānāṃ sa teṣāṃ tānudāharat || 7 ||
sahasraśirasaṃ vindhyaṃ nānādrumalatāyutam |
narmadāṃ ca nadīṃ ramyāṃ mahoraganiṣevitām || 8 ||
tato godāvarīṃ ramyāṃ kṛṣṇaveṇīṃ mahānadīm |
varadāṃ ca mahābhāgāṃ mahoraganiṣevitām || 9 ||
mekhalāmutkalāṃ caiva daśārṇanagarāṇyapi |
āśvavantīmavantīṃ ca sarvāmevānupaśyata || 10 ||
vidarbhānṛṣikāṃścaiva ramyānmāhiṣakānapi |
tathā vaṅgānkaliṅgāṃśca kauśikāṃśca samantataḥ || 11 ||
anvīkṣya daṇḍakāraṇyaṃ saparvatanadīguhām |
nadīṃ godāvarīṃ caiva sarvamevānupaśyata || 12 ||
tathaivāndhrāṃśca puṇḍrāṃśca colānpāṇḍyāntsa keralān |
ayomukhaśca gantavyaḥ parvato dhātumaṇḍitaḥ || 13 ||
vicitraśikhara śśrīmāṃścitrapuṣpitakānanaḥ |
sacandanavanoddeśo mārgitavyo mahāgiriḥ || 14 ||
tatastāmāpagāṃ divyāṃ prasannasalilāṃ śivām |
tatra drakṣyatha kāverīṃ vihitāmapsarogaṇaiḥ || 15 ||
tasyāsīnaṃ nagasyāgre malayasya mahaujasam |
drakṣyathā'dityasaṅkāśamagastyamṛṣisattamam || 16 ||
tatastenābhyanujñātāḥ prasannena mahātmanā |
tāmraparṇīṃ grāhajuṣṭāṃ tariṣyatha mahānadīm || 17 ||
sā candanavanairdivyai pracchannā dvīpaśālinī |
kānteva yuvatiḥ kāntāṃ samudramavagāhate || 18 ||
tato hemamayaṃ divyaṃ muktāmaṇivibhūṣitam |
yuktaṃ kavāṭaṃ pāṇḍyānāṃ gatā drakṣyatha vānarāḥ || 19 ||
tatassamudramāsādya sampradhāryārthaniścayam |
agastyenāntare tatra sāgare viniveśitaḥ || 20 ||
citranānānagaḥ śrīmānmahendraḥ parvatottamaḥ |
jātarūpamayaḥ śrīmānavagāḍho mahārṇavam || 21 ||
nānāvidhairnagai ssarvailatābhiścopaśobhitam |
devarṣiyakṣapravarairapsarobhiśca sevitam || 22 ||
siddhacāraṇasaṅghaiśca prakīrṇaṃ samanoramam |
tamupaiti sahasrākṣaḥ sadā parvasu parvasu || 23 ||
dvīpastasyāpare pāre śatayojanamāyataḥ |
agamyo mānuṣairdīptastaṃ mārgadhvaṃ samantataḥ || 24 ||
tatra sarvātmanā sītā mārgitavyā viśeṣataḥ |
sa hi deśastu vadhyasya rāvaṇasya durātmanaḥ || 25 ||
rākṣasādhipatervāsassahasrākṣasamadyuteḥ |
dakṣiṇasya samudrasya madhye tasya tu rākṣasī || 26 ||
aṅgāraketi vikhyātā chāyāmākṛṣya bhojinī |
evaṃ nissaṃśayānkṛtvā saṃśayānnaṣṭasaṃśayāḥ || 27 ||
mṛgayadhvaṃ narendrasya patnīmamitatejasaḥ |
tamatikramya lakṣmīvānsamudre śatayojane || 28 ||
giriḥ puṣpitako nāma siddhacāraṇasevitaḥ |
candrasūryāṃśusaṅkāśassāgarāmbusamāvṛtaḥ || 29 ||
bhrājate vipulaiśśṛṅgairambaraṃ vilikhanniva |
tasyaikaṃ kāñcanaṃ śṛṅgaṃ sevate'yaṃ divākaraḥ || 30 ||
śvetaṃ rājatamekaṃ ca sevate'yaṃ niśākaraḥ |
na taṃ kṛtaghnāḥ paśyanti na nṛśaṃsā na nāstikāḥ || 31 ||
praṇamya śirasā śailaṃ taṃ vimārgata vānarāḥ |
tamatikramya durdharṣa ssūryavānnāma parvataḥ || 32 ||
adhvanā durvigāhena yojanāni caturdaśa |
tatastamapyatikramya vaidyuto nāma parvataḥ || 33 ||
sarvakāmaphalairvṛkṣai ssarvakālamanoharaiḥ |
tatra bhuktvā varārhāṇi mūlāni ca phalāni ca || 34 ||
madhūni pītvā mukhyāni paraṃ gacchata vānarāḥ |
tatra netramanaḥkāntaḥ kuñjaro nāma parvataḥ || 35 ||
agastyabhavanaṃ yatra nirmitaṃ viśvakarmaṇā |
tatra yojanavistāramucchritaṃ daśayojanam || 36 ||
śaraṇaṃ kāñcanaṃ divyaṃ nānāratnavibhūṣitam |
tatra bhogavatī nāma sarpāṇāmālayaḥ purī || 37 ||
viśālakakṣyā durdharṣā sarvataḥ parirakṣitā |
rakṣitā pannagairghoraistīkṣṇadaṣṭrairairmahāviṣaiḥ || 38 ||
sarparājo mahāprājño yasyāṃ vasati vāsukiḥ |
niryāya mārgitavyā ca sā ca bhogavatī purī || 39 ||
tatra cānantarā deśā ye kecana susamvṛtāḥ |
taṃ ca deśamatikramya mahānṛṣabhasaṃsthitaḥ || 40 ||
sarvaratnamayaḥ śrīmān ṛṣabho nāma parvataḥ |
gośīrṣakaṃ padmakaṃ ca hariśyāmaṃ ca candanam || 41 ||
divyamutpadyate yatra taccaivāgnisamaprabham |
na tu taccandanaṃ dṛṣṭavā spraṣṭavyaṃ ca kadācana || 42 ||
rohitā nāma gandharvā ghorā rakṣanti tadvanam |
tatra gandharvapatayaḥ pañca sūryasamaprabhāḥ || 43 ||
śailūṣo grāmaṇī śśigru śśubhro babhrustathaiva ca |
ravisomāgnivapuṣāṃ nivāsaḥ puṇyakarmaṇām || 44 ||
ante pṛthivyā durdharṣāstatra svargajitaḥ sthitāḥ |
tataḥ paraṃ na vassevyaḥ pitṛloka ssudāruṇaḥ || 45 ||
rājadhānī yamasyaiṣā kaṣṭena tamasā vṛtā |
etāvadeva yuṣmābhirvīrā vānarapuṅgavāḥ || 46 ||
śakyaṃ vicetuṃ gantuṃ vā nāto gatimatāṃ gatiḥ |
sarvametatsamālokya yaccānyadapi dṛśyate || 47 ||
gatiṃ viditvā vaidehyā ssannivartitumarhatha |
yastu māsānnivṛtto'gre dṛṣṭā sīteti vakṣyati || 48 ||
mattulyavibhavo bhogai ssukhaṃ sa vihariṣyati |
tataḥ priyataro nāsti mama prāṇādviśeṣataḥ || 49 ||
kṛtāparādho bahuśo mama bandhurbhaviṣyati |
amitabalaparākramā bhavanto vipulaguṇeṣu kuleṣu ca prasūtāḥ |
manujapatisutāṃ yathā labhadhvaṃ tadadhiguṇaṃ puruṣārthamārabhadhvam || 50 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ekacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.