4.29 কিষ্কিন্ধাকাণ্ড - একোনত্রিংশ সর্গঃ

4.29 Kishkindhakanda - Ekonatrimsha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডম্ ।
অথ একোনত্রিংশস্সর্গঃ ।
সমীক্ষ্য বিমলং ব্যোম গতবিদ্যুদ্বলাহকম্ ।
সারসাকুলসঙ্ঘুষ্টং রম্যজ্যোত্স্নানুলেপনম্ ॥ 1 ॥
সমৃদ্ধার্থং চ সুগ্রীবং মন্দধর্মার্থসঙ্গ্রহম্ ।
অত্যর্থমসতাং মার্গমেকান্তগতমানসম্ ॥ 2 ॥
নির্বৃত্তকার্যং সিদ্ধার্থং প্রমদাভিরতং সদা ।
প্রাপ্তবন্তমভিপ্রেতান্সর্বানেব মনোরথান্ ॥ 3 ॥
স্বাং চ পত্নীমভিপ্রেতাং তারাং চাপি সমীপ্সিতাম্ ।
বিহরন্তমহোরাত্রং কৃতার্থং বিগতজ্বরম্ ॥ 4 ॥
ক্রীডন্তমিব দেবেশং নন্দনেঽপ্সরসাং গণৈঃ ।
মন্ত্রিষু ন্যস্তকার্যং চ মন্ত্রিণামনবেক্ষকম্ ॥ 5 ॥
উত্সন্নরাজ্যসন্দেশং কামবৃত্তমবস্থিতম্ ।
নিশ্চিতার্থোঽর্থতত্ত্বজ্ঞঃ কালধর্মবিশেষবিত্ ॥ 6 ॥
প্রসাদ্য বাক্যৈর্মধুরৈর্হেতুমদ্ভির্মনোরমৈঃ ।
বাক্যবিদ্বাক্য তত্ত্বজ্ঞং হরীশং মারুতাত্মজঃ ॥ 7 ॥
হিতং তত্ত্বং চ পথ্যং চ সামধর্মার্থনীতিমত্ ।
প্রণযপ্রীতিসংযুক্তং বিশ্বাসকৃতনিশ্চযম্ ।
হরীশ্বরমুপাগম্য হনূমান্বাক্যমব্রবীত্ ॥ 8 ॥
রাজ্যং প্রাপ্তং যশশ্চৈব কৌলী শ্রীরভিবর্ধিতা ।
মিত্রাণাং সঙ্গ্রহশ্শেষস্তং ভবান্কর্তুমর্হতি ॥ 9 ॥
যো হি মিত্রেষু কালজ্ঞস্সততং সাধু বর্ততে ॥ 10 ॥
তস্য রাজ্যং চ কীর্তিশ্চ প্রতাপশ্চাভি বর্ধতে ।
যস্য কোশশ্চ দণ্ডশ্চ মিত্রাণ্যাত্মা চ ভূমিপ ॥ 11 ॥
সমবেতানি সর্বাণি স রাজ্যং মহদশ্নুতে ।
তদ্ভবান্বৃত্তসম্পন্নঃ স্থিতঃ পথি নিরত্যযে ॥ 12 ॥
মিত্রার্থমভিনীতার্থং যথাবত্কর্তুমর্হতি ।
সন্ত্যজ্য সর্বকর্মাণি মিত্রার্থে যোঽনুবর্ততে ॥ 13 ॥
সম্ভ্রমাদ্ধি কৃতোত্সাহস্সোঽনর্থৈর্নাবরুধ্যতে ।
যস্তু কালব্যতীতেষু মিত্রকার্যেষু বর্ততে ॥ 14 ॥
স কৃত্বা মহতোঽপ্যর্থান্ন মিত্রার্থেন যুজ্যতে ।
যদিদং মিত্রকার্যং বীর নোমিত্রকার্যমরিন্দম ॥ 15 ॥
ক্রিযতাং রাঘবস্যৈতদ্বৈদেহ্যাঃ পরিমার্গণম্ ।
তদিদং বীর কার্যং তে কালাতীতমরিন্দম ॥ 16 ॥
ন চ কালমতীতং তে নিবেদযতি কালবিত্ ।
ত্বরমাণোঽপি সন্প্রাজ্ঞস্তব রাজন্বশানুগঃ ॥ 17 ॥
কুলস্য হেতুঃ স্ফীতস্য দীর্ঘবন্ধুশ্চ রাঘবঃ ।
অপ্রমেযপ্রভাবশ্চ স্বযং চাপ্রতিমো গুণৈঃ ॥ 18 ॥
তস্য ত্বং কুরু বৈ কার্যং পূর্বং তেন কৃতং তব ।
হরীশ্বর কপিশ্রেষ্ঠানাজ্ঞাপযিতুমর্হসি ॥ 19 ॥
ন হি তাবদ্ভবেত্কালো ব্যতীতশ্চোদনাদৃতে ।
চোদিতস্য হি কার্যস্য ভবেত্কালব্যতিক্রমঃ ॥ 20 ॥
অকর্তুরপি কার্যস্য ভবান্কর্তা হরীশ্বর কিং পুনঃ প্রতিকর্তুস্তে রাজ্যেন চ ধনেন চ ॥ 21 ॥
শক্তিমানপিবিক্রান্তো বানরর্ক্ষগণেশ্বর ।
কর্তুং দাশরথেঃ প্রীতিমাজ্ঞাযাং কিন্ন সজ্জসে ॥ 22 ॥
কামং খলু শরৈশ্শক্তস্সুরাসুরমহোরগান্ ।
বশে দাশরথিঃ কর্তুং ত্বত্প্রতিজ্ঞাং হি কাঙ্ক্ষতে ॥ 23 ॥
প্রাণত্যাগাবিশঙ্কেন কৃতং তেন তবপ্রিযম্ ।
তস্য মার্গাম বৈদেহীং পৃথিব্যামপি চাম্বরে ॥ 24 ॥
দেবদানব গন্ধর্বা নসুরাস্সমরুদ্গণাঃ ।
ন চ যক্ষা ভযং তস্য কুর্যুঃ কিমুত রাক্ষসাঃ ॥ 25 ॥
তদেবং শক্তিযুক্তস্য পূর্বং প্রিযকৃতস্তব ।
রামস্যার্হসি পিঙ্গেশ কর্তুং সর্বাত্মনা প্রিযম্ ॥ 26 ॥
নাধস্তাদবনৌ নাপ্সু গতির্নোপরি চাম্বরে ।
কস্যচিত্সজ্জতেঽস্মাকং কপীশ্বর তবাজ্ঞযা ॥ 27 ॥
তদাজ্ঞাপয কঃ কিং তে কুতো বাপি ব্যবস্যতু ।
হরযোঽহ্যপ্রধৃষ্যাস্তে সন্তি কোট্যগ্রতোঽনঘ ॥ 28 ॥
তস্য তদ্বচনং শ্রুত্বা কালে সাধু নিবেদনম্ ।
সুগ্রীবস্সত্ত্বসম্পন্নশ্চকার মতিমুত্তমাম্ ॥ 29 ॥
স সন্দিদেশাভিমতং নীলং নিত্যকৃতোদ্যমম্ ।
দিক্ষু সর্বাসু সর্বেষাং সৈন্যানামুপসঙ্গ্রহে ॥ 30 ॥
যথা সেনা সমগ্রা মে যূথপালাশ্চ সর্বশঃ ।
সমাগচ্ছন্ত্যসঙ্গেন সেনাগ্রাণি তথা কুরু ॥ 31 ॥
যে ত্বন্তপালাঃ প্লবগাশ্শীঘ্রগা ব্যবসাযিনঃ ।
সমানযন্তু তে সৈন্যং ত্বরিতাশ্শাসনান্মম ॥ 32 ॥
স্বযং চানন্তরং সৈন্যং ভবানেবানুপশ্যতু ।
ত্রিপঞ্চরাত্রাদূর্ধ্বং যঃ প্রাপ্নুযান্নেহ বানরঃ ।
তস্য প্রাণান্তিকো দণ্ডো নাত্র কার্যা বিচারণা ॥ 33 ॥
হরীংশ্চ বৃদ্ধানুপযাতু সাঙ্গদো ভবান্মমাজ্ঞামধিকৃত্য নিশ্চিতাম্ ।
ইতি ব্যবস্থাং হরিপুঙ্গবেশ্বরো বিধায বেশ্ম প্রবিবেশ বীর্যবান্ ॥ 34 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডে একোনত্রিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ekonatriṃśassargaḥ |
samīkṣya vimalaṃ vyoma gatavidyudvalāhakam |
sārasākulasaṅghuṣṭaṃ ramyajyotsnānulepanam || 1 ||
samṛddhārthaṃ ca sugrīvaṃ mandadharmārthasaṅgraham |
atyarthamasatāṃ mārgamekāntagatamānasam || 2 ||
nirvṛttakāryaṃ siddhārthaṃ pramadābhirataṃ sadā |
prāptavantamabhipretānsarvāneva manorathān || 3 ||
svāṃ ca patnīmabhipretāṃ tārāṃ cāpi samīpsitām |
viharantamahorātraṃ kṛtārthaṃ vigatajvaram || 4 ||
krīḍantamiva deveśaṃ nandane'psarasāṃ gaṇaiḥ |
mantriṣu nyastakāryaṃ ca mantriṇāmanavekṣakam || 5 ||
utsannarājyasandeśaṃ kāmavṛttamavasthitam |
niścitārtho'rthatattvajñaḥ kāladharmaviśeṣavit || 6 ||
prasādya vākyairmadhurairhetumadbhirmanoramaiḥ |
vākyavidvākya tattvajñaṃ harīśaṃ mārutātmajaḥ || 7 ||
hitaṃ tattvaṃ ca pathyaṃ ca sāmadharmārthanītimat |
praṇayaprītisaṃyuktaṃ viśvāsakṛtaniścayam |
harīśvaramupāgamya hanūmānvākyamabravīt || 8 ||
rājyaṃ prāptaṃ yaśaścaiva kaulī śrīrabhivardhitā |
mitrāṇāṃ saṅgrahaśśeṣastaṃ bhavānkartumarhati || 9 ||
yo hi mitreṣu kālajñassatataṃ sādhu vartate || 10 ||
tasya rājyaṃ ca kīrtiśca pratāpaścābhi vardhate |
yasya kośaśca daṇḍaśca mitrāṇyātmā ca bhūmipa || 11 ||
samavetāni sarvāṇi sa rājyaṃ mahadaśnute |
tadbhavānvṛttasampannaḥ sthitaḥ pathi niratyaye || 12 ||
mitrārthamabhinītārthaṃ yathāvatkartumarhati |
santyajya sarvakarmāṇi mitrārthe yo'nuvartate || 13 ||
sambhramāddhi kṛtotsāhasso'narthairnāvarudhyate |
yastu kālavyatīteṣu mitrakāryeṣu vartate || 14 ||
sa kṛtvā mahato'pyarthānna mitrārthena yujyate |
yadidaṃ mitrakāryaṃ vīra nomitrakāryamarindama || 15 ||
kriyatāṃ rāghavasyaitadvaidehyāḥ parimārgaṇam |
tadidaṃ vīra kāryaṃ te kālātītamarindama || 16 ||
na ca kālamatītaṃ te nivedayati kālavit |
tvaramāṇo'pi sanprājñastava rājanvaśānugaḥ || 17 ||
kulasya hetuḥ sphītasya dīrghabandhuśca rāghavaḥ |
aprameyaprabhāvaśca svayaṃ cāpratimo guṇaiḥ || 18 ||
tasya tvaṃ kuru vai kāryaṃ pūrvaṃ tena kṛtaṃ tava |
harīśvara kapiśreṣṭhānājñāpayitumarhasi || 19 ||
na hi tāvadbhavetkālo vyatītaścodanādṛte |
coditasya hi kāryasya bhavetkālavyatikramaḥ || 20 ||
akarturapi kāryasya bhavānkartā harīśvara kiṃ punaḥ pratikartuste rājyena ca dhanena ca || 21 ||
śaktimānapivikrānto vānararkṣagaṇeśvara |
kartuṃ dāśaratheḥ prītimājñāyāṃ kinna sajjase || 22 ||
kāmaṃ khalu śaraiśśaktassurāsuramahoragān |
vaśe dāśarathiḥ kartuṃ tvatpratijñāṃ hi kāṅkṣate || 23 ||
prāṇatyāgāviśaṅkena kṛtaṃ tena tavapriyam |
tasya mārgāma vaidehīṃ pṛthivyāmapi cāmbare || 24 ||
devadānava gandharvā nasurāssamarudgaṇāḥ |
na ca yakṣā bhayaṃ tasya kuryuḥ kimuta rākṣasāḥ || 25 ||
tadevaṃ śaktiyuktasya pūrvaṃ priyakṛtastava |
rāmasyārhasi piṅgeśa kartuṃ sarvātmanā priyam || 26 ||
nādhastādavanau nāpsu gatirnopari cāmbare |
kasyacitsajjate'smākaṃ kapīśvara tavājñayā || 27 ||
tadājñāpaya kaḥ kiṃ te kuto vāpi vyavasyatu |
harayo'hyapradhṛṣyāste santi koṭyagrato'nagha || 28 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā kāle sādhu nivedanam |
sugrīvassattvasampannaścakāra matimuttamām || 29 ||
sa sandideśābhimataṃ nīlaṃ nityakṛtodyamam |
dikṣu sarvāsu sarveṣāṃ sainyānāmupasaṅgrahe || 30 ||
yathā senā samagrā me yūthapālāśca sarvaśaḥ |
samāgacchantyasaṅgena senāgrāṇi tathā kuru || 31 ||
ye tvantapālāḥ plavagāśśīghragā vyavasāyinaḥ |
samānayantu te sainyaṃ tvaritāśśāsanānmama || 32 ||
svayaṃ cānantaraṃ sainyaṃ bhavānevānupaśyatu |
tripañcarātrādūrdhvaṃ yaḥ prāpnuyānneha vānaraḥ |
tasya prāṇāntiko daṇḍo nātra kāryā vicāraṇā || 33 ||
harīṃśca vṛddhānupayātu sāṅgado bhavānmamājñāmadhikṛtya niścitām |
iti vyavasthāṃ haripuṅgaveśvaro vidhāya veśma praviveśa vīryavān || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ekonatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ एकोनत्रिंशस्सर्गः ।
समीक्ष्य विमलं व्योम गतविद्युद्वलाहकम् ।
सारसाकुलसङ्घुष्टं रम्यज्योत्स्नानुलेपनम् ॥ 1 ॥
समृद्धार्थं च सुग्रीवं मन्दधर्मार्थसङ्ग्रहम् ।
अत्यर्थमसतां मार्गमेकान्तगतमानसम् ॥ 2 ॥
निर्वृत्तकार्यं सिद्धार्थं प्रमदाभिरतं सदा ।
प्राप्तवन्तमभिप्रेतान्सर्वानेव मनोरथान् ॥ 3 ॥
स्वां च पत्नीमभिप्रेतां तारां चापि समीप्सिताम् ।
विहरन्तमहोरात्रं कृतार्थं विगतज्वरम् ॥ 4 ॥
क्रीडन्तमिव देवेशं नन्दनेऽप्सरसां गणैः ।
मन्त्रिषु न्यस्तकार्यं च मन्त्रिणामनवेक्षकम् ॥ 5 ॥
उत्सन्नराज्यसन्देशं कामवृत्तमवस्थितम् ।
निश्चितार्थोऽर्थतत्त्वज्ञः कालधर्मविशेषवित् ॥ 6 ॥
प्रसाद्य वाक्यैर्मधुरैर्हेतुमद्भिर्मनोरमैः ।
वाक्यविद्वाक्य तत्त्वज्ञं हरीशं मारुतात्मजः ॥ 7 ॥
हितं तत्त्वं च पथ्यं च सामधर्मार्थनीतिमत् ।
प्रणयप्रीतिसंयुक्तं विश्वासकृतनिश्चयम् ।
हरीश्वरमुपागम्य हनूमान्वाक्यमब्रवीत् ॥ 8 ॥
राज्यं प्राप्तं यशश्चैव कौली श्रीरभिवर्धिता ।
मित्राणां सङ्ग्रहश्शेषस्तं भवान्कर्तुमर्हति ॥ 9 ॥
यो हि मित्रेषु कालज्ञस्सततं साधु वर्तते ॥ 10 ॥
तस्य राज्यं च कीर्तिश्च प्रतापश्चाभि वर्धते ।
यस्य कोशश्च दण्डश्च मित्राण्यात्मा च भूमिप ॥ 11 ॥
समवेतानि सर्वाणि स राज्यं महदश्नुते ।
तद्भवान्वृत्तसम्पन्नः स्थितः पथि निरत्यये ॥ 12 ॥
मित्रार्थमभिनीतार्थं यथावत्कर्तुमर्हति ।
सन्त्यज्य सर्वकर्माणि मित्रार्थे योऽनुवर्तते ॥ 13 ॥
सम्भ्रमाद्धि कृतोत्साहस्सोऽनर्थैर्नावरुध्यते ।
यस्तु कालव्यतीतेषु मित्रकार्येषु वर्तते ॥ 14 ॥
स कृत्वा महतोऽप्यर्थान्न मित्रार्थेन युज्यते ।
यदिदं मित्रकार्यं वीर नोमित्रकार्यमरिन्दम ॥ 15 ॥
क्रियतां राघवस्यैतद्वैदेह्याः परिमार्गणम् ।
तदिदं वीर कार्यं ते कालातीतमरिन्दम ॥ 16 ॥
न च कालमतीतं ते निवेदयति कालवित् ।
त्वरमाणोऽपि सन्प्राज्ञस्तव राजन्वशानुगः ॥ 17 ॥
कुलस्य हेतुः स्फीतस्य दीर्घबन्धुश्च राघवः ।
अप्रमेयप्रभावश्च स्वयं चाप्रतिमो गुणैः ॥ 18 ॥
तस्य त्वं कुरु वै कार्यं पूर्वं तेन कृतं तव ।
हरीश्वर कपिश्रेष्ठानाज्ञापयितुमर्हसि ॥ 19 ॥
न हि तावद्भवेत्कालो व्यतीतश्चोदनादृते ।
चोदितस्य हि कार्यस्य भवेत्कालव्यतिक्रमः ॥ 20 ॥
अकर्तुरपि कार्यस्य भवान्कर्ता हरीश्वर किं पुनः प्रतिकर्तुस्ते राज्येन च धनेन च ॥ 21 ॥
शक्तिमानपिविक्रान्तो वानरर्क्षगणेश्वर ।
कर्तुं दाशरथेः प्रीतिमाज्ञायां किन्न सज्जसे ॥ 22 ॥
कामं खलु शरैश्शक्तस्सुरासुरमहोरगान् ।
वशे दाशरथिः कर्तुं त्वत्प्रतिज्ञां हि काङ्क्षते ॥ 23 ॥
प्राणत्यागाविशङ्केन कृतं तेन तवप्रियम् ।
तस्य मार्गाम वैदेहीं पृथिव्यामपि चाम्बरे ॥ 24 ॥
देवदानव गन्धर्वा नसुरास्समरुद्गणाः ।
न च यक्षा भयं तस्य कुर्युः किमुत राक्षसाः ॥ 25 ॥
तदेवं शक्तियुक्तस्य पूर्वं प्रियकृतस्तव ।
रामस्यार्हसि पिङ्गेश कर्तुं सर्वात्मना प्रियम् ॥ 26 ॥
नाधस्तादवनौ नाप्सु गतिर्नोपरि चाम्बरे ।
कस्यचित्सज्जतेऽस्माकं कपीश्वर तवाज्ञया ॥ 27 ॥
तदाज्ञापय कः किं ते कुतो वापि व्यवस्यतु ।
हरयोऽह्यप्रधृष्यास्ते सन्ति कोट्यग्रतोऽनघ ॥ 28 ॥
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा काले साधु निवेदनम् ।
सुग्रीवस्सत्त्वसम्पन्नश्चकार मतिमुत्तमाम् ॥ 29 ॥
स सन्दिदेशाभिमतं नीलं नित्यकृतोद्यमम् ।
दिक्षु सर्वासु सर्वेषां सैन्यानामुपसङ्ग्रहे ॥ 30 ॥
यथा सेना समग्रा मे यूथपालाश्च सर्वशः ।
समागच्छन्त्यसङ्गेन सेनाग्राणि तथा कुरु ॥ 31 ॥
ये त्वन्तपालाः प्लवगाश्शीघ्रगा व्यवसायिनः ।
समानयन्तु ते सैन्यं त्वरिताश्शासनान्मम ॥ 32 ॥
स्वयं चानन्तरं सैन्यं भवानेवानुपश्यतु ।
त्रिपञ्चरात्रादूर्ध्वं यः प्राप्नुयान्नेह वानरः ।
तस्य प्राणान्तिको दण्डो नात्र कार्या विचारणा ॥ 33 ॥
हरींश्च वृद्धानुपयातु साङ्गदो भवान्ममाज्ञामधिकृत्य निश्चिताम् ।
इति व्यवस्थां हरिपुङ्गवेश्वरो विधाय वेश्म प्रविवेश वीर्यवान् ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे एकोनत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ekonatriṃśassargaḥ |
samīkṣya vimalaṃ vyoma gatavidyudvalāhakam |
sārasākulasaṅghuṣṭaṃ ramyajyotsnānulepanam || 1 ||
samṛddhārthaṃ ca sugrīvaṃ mandadharmārthasaṅgraham |
atyarthamasatāṃ mārgamekāntagatamānasam || 2 ||
nirvṛttakāryaṃ siddhārthaṃ pramadābhirataṃ sadā |
prāptavantamabhipretānsarvāneva manorathān || 3 ||
svāṃ ca patnīmabhipretāṃ tārāṃ cāpi samīpsitām |
viharantamahorātraṃ kṛtārthaṃ vigatajvaram || 4 ||
krīḍantamiva deveśaṃ nandane'psarasāṃ gaṇaiḥ |
mantriṣu nyastakāryaṃ ca mantriṇāmanavekṣakam || 5 ||
utsannarājyasandeśaṃ kāmavṛttamavasthitam |
niścitārtho'rthatattvajñaḥ kāladharmaviśeṣavit || 6 ||
prasādya vākyairmadhurairhetumadbhirmanoramaiḥ |
vākyavidvākya tattvajñaṃ harīśaṃ mārutātmajaḥ || 7 ||
hitaṃ tattvaṃ ca pathyaṃ ca sāmadharmārthanītimat |
praṇayaprītisaṃyuktaṃ viśvāsakṛtaniścayam |
harīśvaramupāgamya hanūmānvākyamabravīt || 8 ||
rājyaṃ prāptaṃ yaśaścaiva kaulī śrīrabhivardhitā |
mitrāṇāṃ saṅgrahaśśeṣastaṃ bhavānkartumarhati || 9 ||
yo hi mitreṣu kālajñassatataṃ sādhu vartate || 10 ||
tasya rājyaṃ ca kīrtiśca pratāpaścābhi vardhate |
yasya kośaśca daṇḍaśca mitrāṇyātmā ca bhūmipa || 11 ||
samavetāni sarvāṇi sa rājyaṃ mahadaśnute |
tadbhavānvṛttasampannaḥ sthitaḥ pathi niratyaye || 12 ||
mitrārthamabhinītārthaṃ yathāvatkartumarhati |
santyajya sarvakarmāṇi mitrārthe yo'nuvartate || 13 ||
sambhramāddhi kṛtotsāhasso'narthairnāvarudhyate |
yastu kālavyatīteṣu mitrakāryeṣu vartate || 14 ||
sa kṛtvā mahato'pyarthānna mitrārthena yujyate |
yadidaṃ mitrakāryaṃ vīra nomitrakāryamarindama || 15 ||
kriyatāṃ rāghavasyaitadvaidehyāḥ parimārgaṇam |
tadidaṃ vīra kāryaṃ te kālātītamarindama || 16 ||
na ca kālamatītaṃ te nivedayati kālavit |
tvaramāṇo'pi sanprājñastava rājanvaśānugaḥ || 17 ||
kulasya hetuḥ sphītasya dīrghabandhuśca rāghavaḥ |
aprameyaprabhāvaśca svayaṃ cāpratimo guṇaiḥ || 18 ||
tasya tvaṃ kuru vai kāryaṃ pūrvaṃ tena kṛtaṃ tava |
harīśvara kapiśreṣṭhānājñāpayitumarhasi || 19 ||
na hi tāvadbhavetkālo vyatītaścodanādṛte |
coditasya hi kāryasya bhavetkālavyatikramaḥ || 20 ||
akarturapi kāryasya bhavānkartā harīśvara kiṃ punaḥ pratikartuste rājyena ca dhanena ca || 21 ||
śaktimānapivikrānto vānararkṣagaṇeśvara |
kartuṃ dāśaratheḥ prītimājñāyāṃ kinna sajjase || 22 ||
kāmaṃ khalu śaraiśśaktassurāsuramahoragān |
vaśe dāśarathiḥ kartuṃ tvatpratijñāṃ hi kāṅkṣate || 23 ||
prāṇatyāgāviśaṅkena kṛtaṃ tena tavapriyam |
tasya mārgāma vaidehīṃ pṛthivyāmapi cāmbare || 24 ||
devadānava gandharvā nasurāssamarudgaṇāḥ |
na ca yakṣā bhayaṃ tasya kuryuḥ kimuta rākṣasāḥ || 25 ||
tadevaṃ śaktiyuktasya pūrvaṃ priyakṛtastava |
rāmasyārhasi piṅgeśa kartuṃ sarvātmanā priyam || 26 ||
nādhastādavanau nāpsu gatirnopari cāmbare |
kasyacitsajjate'smākaṃ kapīśvara tavājñayā || 27 ||
tadājñāpaya kaḥ kiṃ te kuto vāpi vyavasyatu |
harayo'hyapradhṛṣyāste santi koṭyagrato'nagha || 28 ||
tasya tadvacanaṃ śrutvā kāle sādhu nivedanam |
sugrīvassattvasampannaścakāra matimuttamām || 29 ||
sa sandideśābhimataṃ nīlaṃ nityakṛtodyamam |
dikṣu sarvāsu sarveṣāṃ sainyānāmupasaṅgrahe || 30 ||
yathā senā samagrā me yūthapālāśca sarvaśaḥ |
samāgacchantyasaṅgena senāgrāṇi tathā kuru || 31 ||
ye tvantapālāḥ plavagāśśīghragā vyavasāyinaḥ |
samānayantu te sainyaṃ tvaritāśśāsanānmama || 32 ||
svayaṃ cānantaraṃ sainyaṃ bhavānevānupaśyatu |
tripañcarātrādūrdhvaṃ yaḥ prāpnuyānneha vānaraḥ |
tasya prāṇāntiko daṇḍo nātra kāryā vicāraṇā || 33 ||
harīṃśca vṛddhānupayātu sāṅgado bhavānmamājñāmadhikṛtya niścitām |
iti vyavasthāṃ haripuṅgaveśvaro vidhāya veśma praviveśa vīryavān || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ekonatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in